Skip to content
AYANAAYURVEDAby Dr Vijaya Dwarampudi
Open navigation
Explore AyurvedaBook appointment

2. atulyagōtrīyaśārīram

Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2

athātō'tulyagōtrīyaṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ||1|| iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||

View original

अथातोऽतुल्यगोत्रीयं शारीरं व्याख्यास्यामः||१|| इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||

🔊 Audio coming soon

pūrvādhyāyē śarīrasyādisarga ādhyātmikō naiṣṭhikamōkṣarūpacikitsōpayukta uktaḥ, samprati garbhādirūpaṁ sargamabhidhātumatulyagōtrīyō'bhidhīyatē ||1-2||

Adhikarana 2 (3) · Śloka 3

atulyagōtrasya rajaḥkṣayāntē rahōvisr̥ṣṭaṁ mithunīkr̥tasya| kiṁ syāccatuṣpātprabhavaṁ ca ṣaḍbhyō yat strīṣu garbhatvamupaiti puṁsaḥ||3||

View original

अतुल्यगोत्रस्य रजःक्षयान्ते रहोविसृष्टं मिथुनीकृतस्य| किं स्याच्चतुष्पात्प्रभवं च षड्भ्यो यत् स्त्रीषु गर्भत्वमुपैति पुंसः||३||

🔊 Audio coming soon

atulyagōtrasyēti atulyagōtrasya puṁsaḥ| tulyagōtrāṇāṁ hi maithunē'dharmō bhavati, dharmaśāstrēṣu niṣiddhatvāt| rajaḥkṣayāntē iti rajaḥpravr̥ttyantē; ‘antē’ itipadēna rajaḥpravr̥ttitryahaṁ niṣēdhayati| rahōvisr̥ṣṭamiti vijanē visr̥ṣṭam| śukravisargaśca vijana ēva pratibandhakalajjābhāvāt samyagbhavatīti raha ityanēna darśayati| mithunīkr̥tasyētyanēna samyaṅmaithunaprayōgaṁ darśayati, viparītasuratādīṁśca niṣēdhati| catuṣpādatvaṣaṭprabhavatvē uttaragranthē ēva vyaktē| ayaṁ ca śiṣyapraśnatayā nivēśitō granthaḥ a(prā)jñāśiṣyasya ācāryasanmatimātrārthō jñēyaḥ; tēna yaḥ śiṣyaścatuṣpadādiviśēṣaṁ sūkṣmaṁ bījasya jānāti, sa kathaṁ śukraśabdābhidhēyaṁ na vēttīti na vācyam||3||

Adhikarana 3 (4) · Śloka 4

śukraṁ tadasya pravadanti dhīrā yaddhīyatē garbhasamudbhavāya| vāyvagnibhūmyabguṇapādavattat ṣaḍbhyō rasēbhyaḥ prabhavaśca tasya||4||

View original

शुक्रं तदस्य प्रवदन्ति धीरा यद्धीयते गर्भसमुद्भवाय| वाय्वग्निभूम्यब्गुणपादवत्तत् षड्भ्यो रसेभ्यः प्रभवश्च तस्य||४||

🔊 Audio coming soon

paśnasyōttaraṁ- śukramityādi| dhīyata ārōpyata ityarthaḥ| vāyvādipādavaditi vaktavyē yad guṇapadamadhikaṁ karōti, tēna praśastaguṇavatāmēva vāyvādīnāṁ viśuddhaśukrārambhakatvamiti darśayati| vāyvādiṣu śukrārambhakēṣu pādavyapadēśēna sarvēṣāṁ tulyaśukrārambhakatvaṁ darśayati| ākāśaṁ tu yadyapi śukrē pāñcabhautikē'sti, tathā'pi na puruṣaśarīrānnirgatya garbhāśayaṁ gacchati, kintu bhūtacatuṣṭayamēva kriyāvad yāti, ākāśaṁ tu vyāpakamēva tatragatēna śukrēṇa sambaddhaṁ bhavati, tēnākāśasya gamanābhāvādiha garbhāśayagamanābhidhānaprastāvē śukragatatvēnānabhidhānam| anyatrāpi ca bhūtānāṁ gamanaprastāvē ākāśaṁ parityaktamēva| yathā- “bhūtaiścaturbhiḥ sahitaḥ susūkṣmairmanōjavō dēhamupaiti dēhāt” iti| śukraṁ ca ṣaḍrasāhārōtpannamēva viśuddhaṁ bhavatīti kr̥tvōktaṁ- ṣaḍbhyō rasēbhya ityādi| yattu madhurasya śukrajanakatvamamlādīnāṁ ca śukravighātakatvamucyatē, tadatyarthōpayōgāditi jñēyam||4||

Adhikarana 4 (5) · Śloka 5

sampūrṇadēhaḥ samayē sukhaṁ ca garbhaḥ kathaṁ kēna ca jāyatē strī| garbhaṁ cirādvindati saprajā'pi bhūtvā'thavā naśyati kēna garbhaḥ||5||

View original

सम्पूर्णदेहः समये सुखं च गर्भः कथं केन च जायते स्त्री| गर्भं चिराद्विन्दति सप्रजाऽपि भूत्वाऽथवा नश्यति केन गर्भः||५||

🔊 Audio coming soon

‘sampūrṇadēhaḥ kathaṁ jāyatē’ ityēkaḥ praśnaḥ, ‘samayē kathaṁ jāyatē’ iti dvitīyaḥ, ‘sukhaṁ kathaṁ jāyatē’ iti tr̥tīyaḥ| saprajā'pīti avandhyā'pi satī kathaṁ cirēṇa garbhaṁ vindati||5||

Adhikarana 5 (6-10) · Śloka 10

śukrāsr̥gātmāśayakālasampad yasyōpacāraśca hitaistathā'nnaiḥ | garbhaśca kālē ca sukhī sukhaṁ ca sañjāyatē samparipūrṇadēhaḥ||6|| yōnipradōṣānmanasō'bhitāpācchukrāsr̥gāhāravihāradōṣāt| akālayōgādbalasaṅkṣayācca garbhaṁ cirādvindati saprajā'pi||7|| asr̥ṅgiruddhaṁ pavanēna nāryā garbhaṁ vyavasyantyabudhāḥ kadācit| garbhasya rūpaṁ hi karōti tasyāstadasr̥gasravi vivardhamānam||8|| tadagnisūryaśramaśōkarōgairūṣṇānnapānairathavā pravr̥ttam| dr̥ṣṭvā'sr̥gēkaṁ na ca garbhasañjñaṁ kēcinnarā bhūtahr̥taṁ vadanti||9|| ōjōśanānāṁ rajanīcarāṇāmāhārahētōrna śarīramiṣṭam| garbhaṁ harēyuryadi tē na māturlabdhāvakāśā na harēyurōjaḥ||10||

View original

शुक्रासृगात्माशयकालसम्पद् यस्योपचारश्च हितैस्तथाऽन्नैः | गर्भश्च काले च सुखी सुखं च सञ्जायते सम्परिपूर्णदेहः||६|| योनिप्रदोषान्मनसोऽभितापाच्छुक्रासृगाहारविहारदोषात्| अकालयोगाद्बलसङ्क्षयाच्च गर्भं चिराद्विन्दति सप्रजाऽपि||७|| असृङ्गिरुद्धं पवनेन नार्या गर्भं व्यवस्यन्त्यबुधाः कदाचित्| गर्भस्य रूपं हि करोति तस्यास्तदसृगस्रवि विवर्धमानम्||८|| तदग्निसूर्यश्रमशोकरोगैरूष्णान्नपानैरथवा प्रवृत्तम्| दृष्ट्वाऽसृगेकं न च गर्भसञ्ज्ञं केचिन्नरा भूतहृतं वदन्ति||९|| ओजोशनानां रजनीचराणामाहारहेतोर्न शरीरमिष्टम्| गर्भं हरेयुर्यदि ते न मातुर्लब्धावकाशा न हरेयुरोजः||१०||

🔊 Audio coming soon

pañcānāṁ praśnānāmuttaraṁ- śukrētyādi| sampacchabdaḥ śukrādibhiḥ pratyēkamabhisambadhyatē| śukrāsr̥gāśayānāmaduṣṭatvaṁ sampad, ātmanastu śukraśōṇitasaṁyōgādhiṣṭātuḥ śubhajīvakarmayuktatvaṁ sampat, kālasya tvanatitīkṣṇatvādi sampat| upacārō garbhiṇyupacāraḥ| kāla iti navamē daśamē vā māsē| yaduktaṁ- “kālaḥ punarnavamaṁ māsamupādāyādaśamāt” (śā. a. 4) iti| sukhīti vyādhinā kēnacinna grastaḥ| sukhamiti aklēśēna| akālayōgāditi r̥tukālātikramēṇa puruṣēṇa saṁyōgāt, r̥tukālaśca ṣōḍaśarātraṁ yāvat| yaduktaṁ hārītē- “ṣōḍaśa divasā r̥tukālaḥ” iti| suśrutē tu dvādaśarātramr̥tukāla uktaḥ| ‘bhūtvā'thavā naśyati kēna garbhaḥ’ ityasyōttaram- asr̥gityādi| pavanēnēti duṣṭavātēna| kr̥tē asr̥ṅnirōdhē garbhabhramō bhavatītyāha- garbhasya rūpamityādi| garbhāśayē hi vivardhamānaṁ rudhiraṁ prabhāvādgarbhaliṅgāni kāniciddarśayatītyarthaḥ| asr̥gēkamiti asr̥gēva param| na ca garbhasañjñamiti na garbhaṁ granthādyākārakam| bhūtairgarbhānāharaṇē hētumāha- ōjōśanānāmityādi| ōjaḥ aṣṭabindukamaśnantīti ōjōśanāḥ| yadi tvanāhārabhūtamapi garbhaṁ harēyustadā māturnitarāmāhārabhūtamōjō labdhāvakāśatvēna harēyuḥ| labdhāvakāśā iti prāptagarbhiṇyabhigamanakāraṇāḥ||6-10||

Adhikarana 6 (11) · Śloka 11

kanyāṁ sutaṁ vā sahitau pr̥thagvā sutau sutē vā tanayān bahūn vā| kasmāt prasūtē sucirēṇa garbhamēkō'bhivr̥ddhiṁ ca yamē'bhyupaiti||11||

View original

कन्यां सुतं वा सहितौ पृथग्वा सुतौ सुते वा तनयान् बहून् वा| कस्मात् प्रसूते सुचिरेण गर्भमेकोऽभिवृद्धिं च यमेऽभ्युपैति||११||

🔊 Audio coming soon

kanyāmityādi praśnāṣṭakam| kanyāṁ kasmāt pr̥thak prasūta iti prathamaḥ, sutaṁ pr̥thag vēti dvitīyaḥ, sahitau kanyāsutau vēti tr̥tīyaḥ, sutau sahitāviti caturthaḥ, sutē sahitē iti pañcamaḥ, tanayān bahūn vēti ṣaṣṭaḥ, sucirāt kathaṁ strī prasūta iti saptamaḥ, yamē yugmē kathamēkō'bhivr̥ddhimabhyupaitītyaṣṭamaḥ||11||

Adhikarana 7 (12-16) · Śloka 16

raktēna kanyāmadhikēna putraṁ śukrēṇa tēna dvividhīkr̥tēna| bījēna kanyāṁ ca sutaṁ ca sūtē yathāsvabījānyatarādhikēna||12|| śukrādhikaṁ dvaidhamupaiti bījaṁ yasyāḥ sutau sā sahitau prasūtē| raktādhikaṁ vā yadi bhēdamēti dvidhā sutē sā sahitē prasūtē||13|| bhinatti yāvadbahudhā prapannaḥ śukrārtavaṁ vāyuratipravr̥ddhaḥ| tāvantyapatyāni yathāvibhāgaṁ karmātmakānyasvavaśāt prasūtē||14|| āhāramāpnōti yadā na garbhaḥ śōṣaṁ samāpnōti parisrutiṁ vā| taṁ strī prasūtē sucirēṇa garbhaṁ puṣṭō yadā varṣagaṇairapi syāt||15|| karmātmakatvādviṣamāṁśabhēdācchukrāsr̥jōrvr̥ddhimupaiti kukṣau| ēkō'dhikō nyūnatarō dvitīya ēvaṁ yamē'pyabhyadhikō viśēṣaḥ||16||

View original

रक्तेन कन्यामधिकेन पुत्रं शुक्रेण तेन द्विविधीकृतेन| बीजेन कन्यां च सुतं च सूते यथास्वबीजान्यतराधिकेन||१२|| शुक्राधिकं द्वैधमुपैति बीजं यस्याः सुतौ सा सहितौ प्रसूते| रक्ताधिकं वा यदि भेदमेति द्विधा सुते सा सहिते प्रसूते||१३|| भिनत्ति यावद्बहुधा प्रपन्नः शुक्रार्तवं वायुरतिप्रवृद्धः| तावन्त्यपत्यानि यथाविभागं कर्मात्मकान्यस्ववशात् प्रसूते||१४|| आहारमाप्नोति यदा न गर्भः शोषं समाप्नोति परिस्रुतिं वा| तं स्त्री प्रसूते सुचिरेण गर्भं पुष्टो यदा वर्षगणैरपि स्यात्||१५|| कर्मात्मकत्वाद्विषमांशभेदाच्छुक्रासृजोर्वृद्धिमुपैति कुक्षौ| एकोऽधिको न्यूनतरो द्वितीय एवं यमेऽप्यभ्यधिको विशेषः||१६||

🔊 Audio coming soon

raktēnētyādyuttaram| adhikēnēti padaṁ raktēna śukrēṇa ca yōjanīyam| dvividhīkr̥tēna dvikhaṇḍīkr̥tēna| yathāsvaṁ bījē'nyatarō bhāgō'dhikō yatra tēna bījēna; ētēna yadi dvividhē bhāgē ēkatra raktamadhikam, aparatra śukram, ēṣa vibhāgō bhavati, tadā kanyāsutau bhavata ityuktaṁ bhavati| yāvadbahudhā bhinattīti yāvatīṁ bahusaṅkhyāṁ karōti catuḥpañcādirūpām| prapanna āgataḥ śukrārtavaṁ vāyuriti sambandhaḥ| yathāvibhāgamiti yathā śukraraktavibhāgō bhavati tathā kanyāḥ sutāśca svabījādhikyāpēkṣayā bhavantīti| karmātmakāni karmakāraṇakāni| asvavaśāt karmaparādhīnatvēna| āhāramityādau garbhiṇyā āhāraprāptyā garbhasyāhāraprāptiḥ| śukrāsr̥jōryaḥ sthūlasūkṣmarūpō viṣamāṁśabhēdō bhavati, sa jāyamānagarbhakarmavaśādēva bhavatītyāha- karmātmakatvāditi||12-16||

Adhikarana 8 (17) · Śloka 17

kasmāddvirētāḥ pavanēndriyō vā saṁskāravāhī naranāriṣaṇḍau| vakrī tathērṣyābhiratiḥ kathaṁ vā sañjāyatē vātikaṣaṇḍakō vā||17||

View original

कस्माद्द्विरेताः पवनेन्द्रियो वा संस्कारवाही नरनारिषण्डौ| वक्री तथेर्ष्याभिरतिः कथं वा सञ्जायते वातिकषण्डको वा||१७||

🔊 Audio coming soon

kasmādityādi praśnāṣṭakam| naraṣaṇḍō nāriṣaṇḍaścēti naranāriṣaṇḍau||17||

Adhikarana 9 (18-21) · Śloka 21

bījāt samāṁśādupataptabījāt strīpuṁsaliṅgī bhavati dvirētāḥ| śukrāśayaṁ garbhagatasya hatvā karōti vāyuḥ pavanēndriyatvam||18|| śukrāśayadvāravighaṭṭanēna saṁskāravāhaṁ kurutē'nilaśca| mandālpabījāvabalāvaharṣau klībau ca hēturvikr̥tidvayasya||19|| māturvyavāyapratighēna vakrī syādbījadaurbalyatayā pituśca| īrṣyābhibhūtāvapi mandaharṣāvīrṣyāratērēva vadanti hētum||20|| vāyvagnidōṣādvr̥ṣaṇau tu yasya nāśaṁ gatau vātikaṣaṇḍakaḥ saḥ| ityēvamaṣṭau vikr̥tiprakārāḥ karmātmakānāmupalakṣaṇīyāḥ||21||

View original

बीजात् समांशादुपतप्तबीजात् स्त्रीपुंसलिङ्गी भवति द्विरेताः| शुक्राशयं गर्भगतस्य हत्वा करोति वायुः पवनेन्द्रियत्वम्||१८|| शुक्राशयद्वारविघट्टनेन संस्कारवाहं कुरुतेऽनिलश्च| मन्दाल्पबीजावबलावहर्षौ क्लीबौ च हेतुर्विकृतिद्वयस्य||१९|| मातुर्व्यवायप्रतिघेन वक्री स्याद्बीजदौर्बल्यतया पितुश्च| ईर्ष्याभिभूतावपि मन्दहर्षावीर्ष्यारतेरेव वदन्ति हेतुम्||२०|| वाय्वग्निदोषाद्वृषणौ तु यस्य नाशं गतौ वातिकषण्डकः सः| इत्येवमष्टौ विकृतिप्रकाराः कर्मात्मकानामुपलक्षणीयाः||२१||

🔊 Audio coming soon

bījāditi śukraśōṇitāt| upataptabījāditi upataptabījajanakabījabhāgāt| strīpuṁsaliṅgīti strīpuruṣasādhāraṇanāsikācakṣurādiliṅgayuktaḥ, yāni tu strīpuṁsayōrasādhāraṇānyupasthadhvajastanaśmaśruprabhr̥tīni tāni cāsya na sambhavantīti| asādhāraṇāni liṅgāni vr̥ddhēna śukrēṇa raktēna vā janyāni, iha samaraktaśukrārabdhēna nāstyanyataravr̥ddhiriti nōpasthadhvajādiviśēṣaliṅgabhavanam| dvidhā strītvapuruṣatvōpajanakatvēna sthitaṁ rētō bījaṁ yasya sa dvirētāḥ| kiṁvā, strīpuṁsaliṅgīti strīpuṁsayōryalliṅgamupasthadhvajarūpaṁ, tadyukta ēva strīpuruṣaliṅgī; uttarakālabhāvīni tvasya stanaśmaśruprabhr̥tīni na bhavanti| asmin pakṣē bījōpatāpēnōttarakālabhāvistanādipratibandhaḥ kriyatē, nōpasthadhvajōtpādapratibandhaḥ karmavaśādēvēti bruvatē| kiṁvā upasthadhvajau balavantau, yēna tau garbhakāla ēva bhavataḥ; stanādi tūttarakālabhāvitayā durbalaṁ, durbalēna bījōpatāpēna na balavatōrupasthadhvajayōrbādhaḥ, kintu durbalānāmēva stanādīnāmiti| yatra samāṁśē śukraśōṇitē bhavataḥ, tatra saṁyōgamahimnaiva bījāṁśatāpō bhavatīti jñēyam| pavanēndriyaṁ vivr̥ṇōti- śukrāśayamityādi| śukrāśayaṁ śukrasthānam| pavanēndriyatvamiti pavanaśukratvam| śukraṁ hīndriyamucyatē, pavanasya cēdamēvēha śukratvaṁ- yad vyavāyakālē śukrasadr̥śarūpatayā pravartanaṁ; asya hi vāyurēva paraṁ vyavāyakālē yāti| śukrāśayadvārētyādi saṁskāravāhavivaraṇam| dvāravighaṭṭanēnēti dvāradūṣaṇēna| saṁskārēṇa bastivājīkaraṇādinā paraṁ yasya śukramaduṣṭadvāraṁ sat pravartatē sa saṁskāravāhaḥ| atra ca saṁskāravāhēna suśrutōktā āsēkyasaugandhikakumbhīkā antarbhāvanīyāḥ, yata ētē'pi saṁskāraviśēṣēṇaiva śukraṁ tyajanti; yaduktaṁ tatra- “pitrōratyalpavīryatvādāsēkyaḥ puruṣō bhavat| sa śukraṁ prāśya labhatē dhvajōcchrāyamasaṁśayam|| yaḥ pūtiyōnyāṁ jāyēta sa saugandhikasañjñakaḥ| sa yōniśēphasōrgandhamāghnāya labhatē balam|| svē gudē'brahmacaryādyaḥ strīṣu puṁvat pravartatē| kumbhīkaḥ sa tu vijñēyaḥ” (su. śā. 2) iti| naranārīṣaṇḍāvāha- mandētyādi| mandavēgamalpaṁ ca bījaṁ yayōstau tathā| abalāviti nisargabalarahitau| aharṣāviti anutsāhau| klībāviti duṣṭabījau| atra yathōktaguṇā strī strīṣaṇḍasya, yathōktaguṇaḥ puruṣastu puruṣa ṣaṇḍasya hēturiti vijñēyam| ētau tvabījāvēva jñēyau; yaduktaṁ suśrutē- “aśukrastvēva ṣaṇḍakaḥ” (su. śā. 2) iti| māturvyavāyapratighēnēti vyavāyakālē māturvyavāyānicchā viṣamāṅganyāsō vā vyavāyapratighaḥ, tēna yasya śukraṁ garbhāśayaṁ niyamānnōpaiti sa vakrītyucyatē | bījadaurbalyatayā ca piturvakrīsyāditi yōjanā| atra durbalasya karma daurbalyaṁ tasya bhāvō daurbalyatā, tēna piturbījasya durbalakriyatayētyarthaḥ| paravyavāyaṁ dr̥ṣṭvā prāptadhvajōcchrāyō vyavāyaśaktō bhavati, sa īrṣyāratiḥ| yaduktaṁ suśrutē- “dr̥ṣṭvā vyavāyamanyēṣāṁ vyavāyē yaḥ pravartatē| īrṣyakaḥ sa tu vijñēyaḥ” (su. śā. 2) iti| karmātmakānāmitipadēna ētē klaibyabhēdāḥ prāktanakarmabalādēva prāyō bhavantīti darśayati||18-21||

Adhikarana 10 (22) · Śloka 22

garbhasya sadyō'nugatasya kukṣau strīpunnapuṁsāmudarasthitānām| kiṁ lakṣaṇaṁ? kāraṇamiṣyatē kiṁ sarūpatāṁ yēna ca yātyapatyam||22||

View original

गर्भस्य सद्योऽनुगतस्य कुक्षौ स्त्रीपुन्नपुंसामुदरस्थितानाम्| किं लक्षणं? कारणमिष्यते किं सरूपतां येन च यात्यपत्यम्||२२||

🔊 Audio coming soon

garbhasyētyādipañca praśnāḥ| sadyō'nugatasyēti sadyōgr̥hītasya| kāraṇamityādi| kāraṇaṁ kiṁ tat, yēna kāraṇēna sarūpatāṁ sādr̥śyamapatyaṁ garbhō yātītyarthaḥ| ayaṁ ca pañcamaḥ praśnaḥ||22||

Adhikarana 11 (23-27) · Śloka 27

niṣṭhīvikā gauravamaṅgasādastandrāpraharṣau hr̥dayē vyathā ca| tr̥ptiśca bījagrahaṇaṁ ca yōnyāṁ garbhasya sadyō'nugatasya liṅgam||23|| savyāṅgacēṣṭā puruṣārthinī strī strīsvapnapānāśanaśīlacēṣṭā| savyāttagarbhā na ca vr̥ttagarbhā savyapradugdhā striyamēva sūtē||24|| putraṁ tvatō liṅgaviparyayēṇa vyāmiśraliṅgā prakr̥tiṁ tr̥tīyām| garbhōpapattau tu manaḥ striyā yaṁ jantuṁ vrajēttatsadr̥śaṁ prasūtē||25|| garbhasya catvāri caturvidhāni bhūtāni mātāpitr̥sambhavāni| āhārajānyātmakr̥tāni caiva sarvasya sarvāṇi bhavanti dēhē||26|| tēṣāṁ viśēṣādbalavanti yāni bhavanti mātāpitr̥karmajāni| tāni vyavasyēt sadr̥śatvahētuṁ sattvaṁ yathānūkamapi vyavasyēt||27||

View original

निष्ठीविका गौरवमङ्गसादस्तन्द्राप्रहर्षौ हृदये व्यथा च| तृप्तिश्च बीजग्रहणं च योन्यां गर्भस्य सद्योऽनुगतस्य लिङ्गम्||२३|| सव्याङ्गचेष्टा पुरुषार्थिनी स्त्री स्त्रीस्वप्नपानाशनशीलचेष्टा| सव्यात्तगर्भा न च वृत्तगर्भा सव्यप्रदुग्धा स्त्रियमेव सूते||२४|| पुत्रं त्वतो लिङ्गविपर्ययेण व्यामिश्रलिङ्गा प्रकृतिं तृतीयाम्| गर्भोपपत्तौ तु मनः स्त्रिया यं जन्तुं व्रजेत्तत्सदृशं प्रसूते||२५|| गर्भस्य चत्वारि चतुर्विधानि भूतानि मातापितृसम्भवानि| आहारजान्यात्मकृतानि चैव सर्वस्य सर्वाणि भवन्ति देहे||२६|| तेषां विशेषाद्बलवन्ति यानि भवन्ति मातापितृकर्मजानि| तानि व्यवस्येत् सदृशत्वहेतुं सत्त्वं यथानूकमपि व्यवस्येत्||२७||

🔊 Audio coming soon

bījagrahaṇaṁ śukrasya yōnau niṣiktasyāniḥsaraṇam| savyāṅgpradhānatayā cēṣṭatē yā sā savyāṅgacēṣṭā| striyā iva svapnādayō yasyāḥ sā strīsvapnapānāśanaśīlacēṣṭā| savyēna pārśvēna āttō gr̥hītō garbhō yayā sā savyāttagarbha; kiṁvā ‘savyāṅgagarbhā’ iti pāṭhaḥ| na ca vr̥ttagarbhēti dīrghagarbhētyarthaḥ| savyē stanē prakr̥ṣṭaṁ dugdhaṁ yasyāḥ sā savyapradugdhā| vyāmiśraliṅgā tu savyadakṣiṇāṅgacēṣṭādinā jñēyā| prakr̥tiṁ tr̥tīyāmiti napuṁsakam| garbhōpapattāvityādināsārūpyakāraṇamāha| garbhōpapattau bījagrahaṇakālē manō yaṁ jantuṁ vrajēd yaṁ prāṇinaṁ manasā dhyāyati| ētacca bījagrahaṇakālīnaṁ manasā'nudhyānaṁ prabhāvādēva cintyamānasadr̥śamapatyaṁ karōtīti jñēyaṁ; kiṁvā tatkālīnacintayaiva bījaṁ cintyamānajantusadr̥śārambhaśaktikaṁ kriyatē, dr̥ṣṭaśca mānasānāmapi bhāvānāṁ bhūtaviśēṣakaraṇē śaktiviśēṣaḥ; yathā- saṅkalpaḥ śukrōdīraṇaṁ karōti, tathā dōhadāprāptau taccintayā garbhavikr̥tiḥ, īrṣyābhayādīnāṁ caujaḥśukrakṣayakartr̥tvamityādi| ētadēva ca sādr̥śyakāraṇaṁ paśyatā punarvaktavyaṁ yathā- “yā yā yathāvidhaṁ putramāśāsīta” ityupādāya “sā sā tāṁstāñjanapadān manasā'nukramēt” (śā. a. 8) iti| jantvanudhyānaṁ sādr̥śyakāraṇamabhidhāya sādr̥śyakāraṇāntaramāha- garbhasyētyādi| catvārīti nirviśēṣamākāśaṁ varjayitvā| bhūtāni caturvidhānīti vivr̥ṇōti- mātētyādi| mātr̥sambhavāni raktagatāni, pitr̥sambhavāni śukragatāni, āhārajāni tu śukraśōṇitasaṁyōgōttarakālaṁ māturāhāsambhūtarasajāni, ātmajāni tvātmapratibaddhakarmavaśabhūtāni jñēyāni| tatra śubhakarmaṇā sadr̥śarūpajanakāni, aśubhakarmaṇā tu visadr̥śarūpajanakānīti jñēyam| yāni tvātmani sūkṣmāṇi bhūtāni ātivāhikaśarīrarūpāṇi, tāni sarvasādhāraṇtvēnāviśēṣasādr̥śyakāraṇānīti nēha bōddhavyāni| tatraivaṁ caturvidhānāṁ sādr̥śyē kiṁ bhavati kāraṇaṁ, kimbhūtaṁ cētyāha- tēṣāmityādi| viśēṣāditipadēna sarvāṇyēva sādr̥śyakāraṇāni bhavanti, kintu yāni balavanti tāni viśēṣādbhūyiṣṭaṁ sādr̥śyaṁ janayantīti darśayati| atra cāhārajabhūtānāṁ prāktanakarmāpēkṣayaiva sādr̥śyakāraṇatvaṁ bhavatīti kr̥tvā nāhārajānāṁ grahaṇaṁ kr̥taṁ, tēna karmajēṣvēvāhārajānāmavarōdhō jñēyaḥ; pūrvaṁ tu ‘āhārajāni’ iti padēna tēṣāṁ vidyamānatāmātramuktaṁ jñēyam| kiṁvā, mātr̥jādīni hi mātrādibhiḥ sadr̥śaṁ kurvanti, natvāhārajātānyāhārasadr̥śaṁ kurvanti, tēna tēṣāmihānupādānam| tathā hyuttarādhyāyē “yāni khalvasya rasajāni” (śā.a.3) ityādinā prāṇānubandhādīni vaktavyāni, na ca tāni sādr̥śyarūpatayēha bhavitumarhanti| dēhasādr̥śyahētumabhidhāya manaḥsādr̥śyahētumāha- sattvamityādi| anūkaṁ prāktanā'vyavahitā dēhajātiḥ; tēna yathānūkamiti yō dēvaśarīrādavyavadhānēnāgatya bhavati sa dēvasattvō bhavati, yaḥ paśuśarīrādēti sa paśusattvō bhavatītyādi| apiśabdāt karmasambandhaṁ jātisambandhaṁ ca darśayati; tēna karmavaśādapi sattvaṁ rājasaṁ, tāmasaṁ, sāttvikaṁ vā bhavati; tathā mānuṣādijātyanurūpaṁ ca bhavati||23-27||

Adhikarana 12 (28) · Śloka 28

kasmāt prajāṁ strī vikr̥tāṁ prasūtē hīnādhikāṅgīṁ vikalēndriyāṁ vā| dēhāt kathaṁ dēhamupaiti cānyamātmā sadā kairanubadhyatē ca||28||

View original

कस्मात् प्रजां स्त्री विकृतां प्रसूते हीनाधिकाङ्गीं विकलेन्द्रियां वा| देहात् कथं देहमुपैति चान्यमात्मा सदा कैरनुबध्यते च||२८||

🔊 Audio coming soon

kasmādityādinā vikalēndriyāṁ vētyantēnaikaḥ praśnaḥ; tatra vikr̥tāmityasya vivaraṇaṁ- hīnētyādi| dēhādityādirdvitīyaḥ| sadā kairanubadhyatē iti tr̥tīyaḥ| yē tu vikr̥tāmitipadēna kurūpāṁ, hīnādhikāṅgīmitipadēna ca hīnāṅgādirūpāmēva kurūpātiriktāṁ vadanti, tēṣāṁ matē praśnabhēdaḥ syāt, tathā'dhyāyāntē ca vakṣyamāṇā praśnasaṅkhyā'tiriktā bhavati||28||

Adhikarana 13 (29-30) · Śloka 30

bījātmakarmāśayakāladōṣairmātustathā''hāravihāradōṣaiḥ| kurvanti dōṣā vividhāni duṣṭāḥ saṁsthānavarṇēndriyavaikr̥tāni||29|| varṣāsu kāṣṭāśmaghanāmbuvēgāstarōḥ saritsrōtasi saṁsthitasya| yathaiva kuryurvikr̥tiṁ tathaiva garbhasya kukṣau niyatasya dōṣāḥ||30||

View original

बीजात्मकर्माशयकालदोषैर्मातुस्तथाऽऽहारविहारदोषैः| कुर्वन्ति दोषा विविधानि दुष्टाः संस्थानवर्णेन्द्रियवैकृतानि||२९|| वर्षासु काष्टाश्मघनाम्बुवेगास्तरोः सरित्स्रोतसि संस्थितस्य| यथैव कुर्युर्विकृतिं तथैव गर्भस्य कुक्षौ नियतस्य दोषाः||३०||

🔊 Audio coming soon

ātmīyaṁ karma ātmakarma, āśayō garbhāśayaḥ, dōṣō vaiguṇyam| aśmaghanāni pāṣāṇakhaṇḍāḥ; vēgāḥ kāṣṭhādīnāṁ trayāṇām||29-30||

Adhikarana 14 (31-36) · Śloka 36

bhūtaiścaturbhiḥ sahitaḥ susūkṣmairmanōjavō dēhamupaiti dēhāt| karmātmakatvānna tu tasya dr̥śyaṁ divyaṁ vinā darśanamasti rūpam||31|| sa sarvagaḥ sarvaśarīrabhr̥cca sa viśvakarmā sa ca viśvarūpaḥ| sa cētanādhāturatīndriyaśca sa nityayuk sānuśayaḥ sa ēva ||32|| rasātmamātāpitr̥sambhavāni bhūtāni vidyāddaśa ṣaṭ ca dēhē| catvāri tatrātmani saṁśritāni sthitastathā''tmā ca caturṣu tēṣu||33|| bhūtāni mātāpitr̥sambhavāni rajaśca śukraṁ ca vadanti garbhē| āpyāyyatē śukramasr̥k ca bhūtairyaistāni bhūtāni rasōdbhavāni||34|| bhūtāni catvāri tu karmajāni yānyātmalīnāni viśanti garbham| sa bījadharmā hyaparāparāṇi dēhāntarāṇyātmani yāti yāti||35|| rūpāddhi rūpaprabhavaḥ prasiddhaḥ karmātmakānāṁ manasō manastaḥ| bhavanti yē tvākr̥tibuddhibhēdārajastamastatra ca karma hētuḥ||36||

View original

भूतैश्चतुर्भिः सहितः सुसूक्ष्मैर्मनोजवो देहमुपैति देहात्| कर्मात्मकत्वान्न तु तस्य दृश्यं दिव्यं विना दर्शनमस्ति रूपम्||३१|| स सर्वगः सर्वशरीरभृच्च स विश्वकर्मा स च विश्वरूपः| स चेतनाधातुरतीन्द्रियश्च स नित्ययुक् सानुशयः स एव ||३२|| रसात्ममातापितृसम्भवानि भूतानि विद्याद्दश षट् च देहे| चत्वारि तत्रात्मनि संश्रितानि स्थितस्तथाऽऽत्मा च चतुर्षु तेषु||३३|| भूतानि मातापितृसम्भवानि रजश्च शुक्रं च वदन्ति गर्भे| आप्याय्यते शुक्रमसृक् च भूतैर्यैस्तानि भूतानि रसोद्भवानि||३४|| भूतानि चत्वारि तु कर्मजानि यान्यात्मलीनानि विशन्ति गर्भम्| स बीजधर्मा ह्यपरापराणि देहान्तराण्यात्मनि याति याति||३५|| रूपाद्धि रूपप्रभवः प्रसिद्धः कर्मात्मकानां मनसो मनस्तः| भवन्ति ये त्वाकृतिबुद्धिभेदारजस्तमस्तत्र च कर्म हेतुः||३६||

🔊 Audio coming soon

dvitīyapraśnasyōttaraṁ- bhūtairityādi| susūkṣmairityanēna cātīndriyatvaṁ darśayati| ākāśamihākriyatvēna dēhāntaragamanakarmaṇi nōktam| manasā javatē gacchatīti manōjavaḥ| ētēna cātmanō vyāpakasya yadyapi dēhāntaragatirnāsti, tathā'pyasya manōgatirēva bhūtasahitā gatiśabdēnōcyata iti darśitaṁ bhavati| dēhāditi mriyamāṇadēhāt| dēhamiti utpadyamānadēham| karmātmakatvāditi karmādhīnatvāt| tēna, karma dharmādharmarūpaṁ yatrainaṁ bhōgārthaṁ nayati, tadēva dēhamayaṁ yātītyuktaṁ bhavati| atha gacchan kimityayaṁ nōpalabhyatē mriyamāṇapuruṣādityāha- na tvityādi| tasyātmana ātivāhikaśarīrayuktasya dr̥śyaṁ rūpaṁ nāsti, atisūkṣmarūpatvāditi bhāvaḥ| atha kiṁ sarva ēvainaṁ gacchantaṁ na paśyantītyāha- divyaṁ vinā darśanamiti|- divyaṁ darśanaṁ yōgicakṣuḥ , tēna yōgina ēva paśyantyēnamiti darśayati| asyaivātivāhikaśarīrayuktasyātmanō dharmāntarāṇyāha- sa sarvaga ityādi| sarvaśarīrabhr̥diti sarvaśarīrāṇi bhartuṁ yōgyaḥ| viśvakarmakaraṇakṣamō viśvakarmā| viśvarūpatāṁ ca narapaśvādiśarīrarūpatayā karmavaśādbhajata iti viśvarūpaḥ| nityaṁ buddhyādibhiryujyata iti nityayuk| sahānuśayēna rāgādinā vartata iti sānuśayaḥ| ātivāhikaśarīrarūpabhūtacatuṣṭayavyākaraṇārthaṁ śarīrē yāni sambhavanti bhūtāni tānyēvāha- rasētyādi| ētāni bhūtāni sārūpyahētuprastāvōktānyapi prakaraṇavaśāttathā vaktavyarajaḥśukrādyanuktarūpapratipādanārthaṁ ca punarucyantē| ātmani saṁśritānīti ātmakarmaṇā''tmanyātivāhikadēharūpatayā nibaddhāni| sthitastathā''tmēti ātmā tēṣu bhūtēṣu dēhāntarādikriyārthaṁ sthitaḥ| yā ca gatirdēhāntarādinā''tmanaḥ, sā tadbhūtavyavasthitasyaivōcyatē na vyāpakasya, tasya (sarvatra ) sarvagatatvādityarthaḥ| mātāpitr̥sambhavāni rajaśca śukramiti yathāsaṅkhyaṁ mātāpitr̥sambhavāni| ātmalīnānīti nityamātmasambaddhāni| ātmalīnabhūtānāṁ dharmāntaramāha- sa bījadharmētyādi| sa ātmalīnabhūtasantānō bījadharmā bījasvarūpaḥ, bījaṁ hi svasadr̥śamaṅkuraṁ karōti; tēna, ayamapyātmalīnō bhūtasantānaḥ sadr̥śaṁ dēharūpaṁ bhūtāntarasaṅgaṁ kurvan bījadharmā bhavati| ‘sā bījadharmiṇi’ iti vā pāṭhaḥ, tadā sā ‘bhūtasantatiḥ’ ityadhyāhāryam| ātmanīti manōyuktātmani| yāti gacchati sati dēhāntarāṇi yātīti yōjanā| ātmanaśca gamanaṁ manōgamanamēva| ‘parāparāṇi’ iti vā pāṭhaḥ; tadā parāṇi śrēṣṭhāni dēvādiśarīrāṇi, aparāṇi aśrēṣṭhāni krimyādiśarīrāṇīti yōjanīyam| nanvaparidr̥śyamānā bhūtacatuṣṭayī manaḥpravr̥ttiyuktā bījadharmiṇī kimarthaṁ svīkartavyā, yataḥ paridr̥śyamānamēvēdaṁ ṣāḍbhautikaṁ śarīraṁ śukraśōṇitakāraṇakamastvityāha- rūpāddhītyādi| rūpyata iti rūpaṁ bhautikaṁ śarīram| tēna, abhautikāccharīrādbhautikaṁ śarīraṁ bhavatītyāgamaprasiddham| tēnāgamādēva sāṅkhyadarśanarūpādātivāhikaśarīrād vyaktaṁ śarīramutpadyata iti vākyārthaḥ| yadyapi śukrarajasī kāraṇē, tathā'pi yadaivātivāhikaṁ sūkṣmabhūtarūpaśarīraṁ prāpnutaḥ, tadaiva tē śarīraṁ janayataḥ, nānyadā, yadi śukraśōṇitamātivāhikaśarīranirapēkṣaṁ garbhaṁ janayēt, tadā asatyapi jīvādhiṣṭhānē janayēt, na tu janayati, tasmādātmasthasūkṣmabhūtādēva bījarūpācchukraśōṇitayuktādgarbhajanmēti| ētaccātmasthabhūtaṁ mātāpitr̥jabhūtēna samaṁ śarīrakāraṇaṁ karmavaśādēva bhavatītyāha- karmētyādi| karmātmakānāmiti karmakāraṇakānāṁ; kiṁvā yasmād rūpavattantubhyō rūpavān paṭa utpadyata iti prasiddhaṁ, tēnātivāhikaśarīrēṇa kartavyaśarīrasadr̥śēna bhavitavyaṁ, kāraṇasadr̥śaṁ hi kāryaṁ bhavati; tataścātmadharmitvaṁ sūkṣmāṇāmātmasthitabhūtānāṁ siddhamiti bhāvaḥ| atha manaḥ sāttvikarājasatāmasabhēdādbhinnaṁ kutastatra tatra puruṣē bhavatītyāha- manasō manasta iti| pūrvajanmanyavyavahitē yādr̥ṅmanaḥ, iha janmanyapi tādr̥gēva manō bhavati| uktaṁ cānyatra “janma janma yadabhyastaṁ dānamadhyayanaṁ tapaḥ| tēnaivābhyāsayōgēna tadēvābhyasyatē punaḥ” iti| atrāpi ca mana-utpattau karmātmakānāmiti yōjyam | tēna karmavaśādēva manōbhēdō bhavati| nanvēvaṁ sati ātmasthasūkṣmabhūtānāmēkarūpatvēnaikarūpēṇaiva śarīrēṇa sarvaprāṇināṁ bhavitavyamityāha- bhavantītyādi| ākr̥tiḥ saṁsthānam| rajastamasī anēkataratamādibhēdabhinnē tathā karma cānēkadhā bhinnaṁ satyapyabhinnē sūkṣmabhūtarūpē kāraṇē bhēdakāraṇaṁ bhavatītyarthaḥ||31-36||

Adhikarana 15 (37-38) · Śloka 38

atīndriyaistairatisūkṣmarūpairātmā kadācinna viyuktarūpaḥ| na karmaṇā naiva manōmatibhyāṁ na cāpyahaṅkāravikāradōṣaiḥ||37|| rajastamōbhyāṁ hi manō'nubaddhaṁ jñānaṁ vinā tatra hi sarvadōṣāḥ| gatipravr̥ttyōstu nimittamuktaṁ manaḥ sadōṣaṁ balavacca karma||38||

View original

अतीन्द्रियैस्तैरतिसूक्ष्मरूपैरात्मा कदाचिन्न वियुक्तरूपः| न कर्मणा नैव मनोमतिभ्यां न चाप्यहङ्कारविकारदोषैः||३७|| रजस्तमोभ्यां हि मनोऽनुबद्धं ज्ञानं विना तत्र हि सर्वदोषाः| गतिप्रवृत्त्योस्तु निमित्तमुक्तं मनः सदोषं बलवच्च कर्म||३८||

🔊 Audio coming soon

‘ātmā sadā kairanubadhyatē’ ityasyōttaram- atīndriyairityādi| tairiti bījadharmitvēnōktaiḥ| ahaṅkāravikārā ēva dōṣāḥ, kiṁvā rajastamasī dōṣau| ayaṁ ca sūkṣmabhūtādyanubandhō manasa ēvētyāha- raja ityādi| rajastamōbhyāṁ hētubhūtābhyāṁ manaḥ sarvairbhūtādibhiranubaddhaṁ bhavati| atraiva hētumāha- jñānādityādi| jñānāditi tattvajñānāt; tattvajñānaṁ vinā manaḥ sarvairdōṣairyuktaṁ bhavati, tattvajñānāttu nirdōṣaṁ bhavatītyarthaḥ| sadōṣatvē manasaḥ kiṁ bhavatītyāha- gatītyādi| gatiḥ dēhāntaragamanaṁ, pravr̥ttiḥ dharmādharmakriyāsu pravr̥ttiḥ; sadōṣatvēna manaḥ saṁsārahēturbhavatīti vākyārthaḥ| gatipravr̥ttyōrhētvantaramāha- balavacca karmētyādi| balavaditi niyatavipākaṁ; ‘phalavat’ iti vā pāṭhaḥ, tathā'pi sa ēvārthaḥ| niyataṁ karmaphalaṁ karmabalādēva bhavati| atra ca praśnōttarēṣu yadadhikamucyatē ‘gatipravr̥ttyōḥ’ ityādinā, tat prakaraṇavaśādēva jñēyam||37-38||

Adhikarana 16 (39) · Śloka 39

rōgāḥ kutaḥ saṁśamanaṁ kimēṣāṁ harṣasya śōkasya ca kiṁ nimittam| śarīrasattvaprabhavā vikārāḥ kathaṁ na śāntāḥ punarāpatēyuḥ||39||

View original

रोगाः कुतः संशमनं किमेषां हर्षस्य शोकस्य च किं निमित्तम्| शरीरसत्त्वप्रभवा विकाराः कथं न शान्ताः पुनरापतेयुः||३९||

🔊 Audio coming soon

‘rōgāḥ kutaḥ’ ityēkaḥ praśnaḥ| ‘saṁśamanaṁ kim’ iti dvitīyaḥ| ‘harṣasya kiṁ nimittam’ iti tr̥tīyaḥ| ‘śōkasya kiṁ nimittam’ iti caturthaḥ| ‘śarīrasattvaprabhavā vikārāḥ kathaṁ na śāntāḥ punarāpatēyuḥ’ iti pañcamaḥ| ēvaṁ saṅgrahavakṣyamāṇaṁ ṣaṭtriṁśakaṁ praśnānāṁ pūryatē||39||

Adhikarana 17 (40) · Śloka 40

prajñāparādhō viṣamāstathā'rthā hētustr̥tīyaḥ pariṇāmakālaḥ| sarvāmayānāṁ trividhā ca śāntirjñānārthakālāḥ samayōgayuktāḥ||40||

View original

प्रज्ञापराधो विषमास्तथाऽर्था हेतुस्तृतीयः परिणामकालः| सर्वामयानां त्रिविधा च शान्तिर्ज्ञानार्थकालाः समयोगयुक्ताः||४०||

🔊 Audio coming soon

prajñāparādhādayaḥ prakaraṇavaśāt punarucyantē| pariṇāmakāla iti kālapariṇāma ityarthaṁ||40||

Adhikarana 18 (41) · Śloka 41

dharmyāḥ kriyā harṣanimittamuktāstatō'nyathā śōkavaśaṁ nayanti| śarīrasattvaprabhavāstu rōgāstayōravr̥ttyā na bhavanti bhūyaḥ||41||

View original

धर्म्याः क्रिया हर्षनिमित्तमुक्तास्ततोऽन्यथा शोकवशं नयन्ति| शरीरसत्त्वप्रभवास्तु रोगास्तयोरवृत्त्या न भवन्ति भूयः||४१||

🔊 Audio coming soon

dharmyā dharmasādhanāḥ, tāśca harṣakāraṇadharmakartr̥tvēna harṣakāraṇaṁ bhavanti| tatō'nyathēti adharmyāḥ kriyāḥ| tayōravr̥ttyēti śarīramanasōḥ santānōcchēdāt| mōkṣē hi śarīramanasī nivartētē, tataḥ sarvathā rōgasantānanivr̥ttirbhavati||41||

Adhikarana 19 (42) · Śloka 42

rūpasya sattvasya ca santatiryā nōktastadādirnahi sō'sti kaścit| tayōravr̥ttiḥ kriyatē parābhyāṁ dhr̥tismr̥tibhyāṁ parayā dhiyā ca||42||

View original

रूपस्य सत्त्वस्य च सन्ततिर्या नोक्तस्तदादिर्नहि सोऽस्ति कश्चित्| तयोरवृत्तिः क्रियते पराभ्यां धृतिस्मृतिभ्यां परया धिया च||४२||

🔊 Audio coming soon

nanu yasya nivr̥ttirbhavati tadādimadbhavati, tat kiṁ śarīramanaḥsantatirādimatī, yēna tasyā nivr̥ttirvāstavikarōganivr̥ttikāraṇamucyata ityāha- rūpasyētyādi| rūpasya śarīrasya, rūpaṁ hi śarīraṁ rūpyamāṇatvēna rūpaśabdēnōcyatē, yathā- “rūpāddhi rūpaprabhavaḥ” ityatrōktam| nōkta ityāgamēṣu| kutō nōkta ityāha- na hi sō'stīti; abhāvādēva nōkta ityarthaḥ| atha yadyanādimatī śarīramanaḥsantatiḥ, tat kathaṁ tasyā nivr̥ttirityāha- tayōrityādi| tayōriti śarīrasattvayōḥ santanyamānayōḥ| parābhyāmiti śrēṣṭhābhyām| dhr̥tyādayastu yathā mōkṣakāraṇaṁ tathōktaṁ katidhāpuruṣīyē| anādirapi ca śarīrasantatiryathā vinaśyati, tathā ca tatraivōktam||42||

Adhikarana 20 (43) · Śloka 43

satyāśrayē vā dvividhē yathōktē pūrvaṁ gadēbhyaḥ pratikarma nityam| jitēndriyaṁ nānupatanti rōgāstatkālayuktaṁ yadi nāsti daivam||43||

View original

सत्याश्रये वा द्विविधे यथोक्ते पूर्वं गदेभ्यः प्रतिकर्म नित्यम्| जितेन्द्रियं नानुपतन्ति रोगास्तत्कालयुक्तं यदि नास्ति दैवम्||४३||

🔊 Audio coming soon

prakārāntarēṇa śārīramānasarōgāṇāṁ cikitsāṁ śāstrē vyavahriyamāṇāmāha- satītyādi| āśrayaśabdēna śarīramanasī gr̥hyētē| pūrvaṁ gadēbhya iti anutpannēṣvēva rūpēṣu | pratikarma nityamiti anāgatacikitsā nityam| jitēndriyamityanēna ca rōgahētuprajñāparādhāsātmyēndriyārthavarjanaṁ darśayati, pratikarmanityatayā cāśakyaparihārakālakr̥tadōṣacikitsāṁ darśayati| tatkālayuktamiti tatkālē'vaśyaṁ rōgakartr̥tayā pacyamānam; ētēna, balavaddaivamavaśyaṁ rōgaṁ dadātīti darśayati||43||

Adhikarana 21 (44) · Śloka 44

daivaṁ purā yat kr̥tamucyatē tat tat pauruṣaṁ yattviha karma dr̥ṣṭam| pravr̥ttihēturviṣamaḥ sa dr̥ṣṭō nivr̥ttihēturhi samaḥ sa ēva||44||

View original

दैवं पुरा यत् कृतमुच्यते तत् तत् पौरुषं यत्त्विह कर्म दृष्टम्| प्रवृत्तिहेतुर्विषमः स दृष्टो निवृत्तिहेतुर्हि समः स एव||४४||

🔊 Audio coming soon

prakaraṇāddaivākhyaṁ karma tadanuṣaṅgat puruṣakāramapyāha- daivamityādi| tēna, prakaraṇāducyamānatayā janapadōddhvaṁsanīyōktakarmalakṣaṇēna samaṁ na paunaruktyam| purēti janmāntarē| ihēti iha janmani| pravr̥ttihēturiti rōgapravr̥ttihētuḥ| viṣama iti adharmarūpaṁ daivaṁ, rōgajanakaśca puruṣakāraḥ| samastu daivaṁ dharmarūpaṁ, rōgaparipanthī ca puruṣakāraḥ| sa iti puṁliṅganirdēśastu karmaṇi (pulliṅga )dharmādharmarūpatayā tathā puruṣakārasya pratyavamarśājjñēyaḥ| anyē tu pravr̥ttihēturityanēna saṁsārapravr̥ttihēturiti, tathā nivr̥ttihēturityanēna mōkṣahēturiti ca varṇayanti||44||

Adhikarana 22 (45) · Śloka 45

haimantikaṁ dōṣacayaṁ vasantē pravāhayan graiṣmikamabhrakālē| ghanātyayē vārṣikamāśu samyak prāpnōti rōgānr̥tujānna jātu ||45||

View original

हैमन्तिकं दोषचयं वसन्ते प्रवाहयन् ग्रैष्मिकमभ्रकाले| घनात्यये वार्षिकमाशु सम्यक् प्राप्नोति रोगानृतुजान्न जातु ||४५||

🔊 Audio coming soon

atha kathaṁ kālavr̥ttadōṣanimittarōgaparihāraḥ pratikarmaṇā kartavya ityāha- haimantikamityādi| vasanta iti caitrē| abhrakāla iti śrāvaṇē| ghanātyaya iti mārgaśīrṣē| yaduktaṁ- “mādhavaprathamē māsi” (sū.a.7) ityādi| pravāhayannityanēna yathāyōgyatayā vamanādinēti jñēyam||45||

Adhikarana 23 (46-48) · Śloka 48

narō hitāhāravihārasēvī samīkṣyakārī viṣayēṣvasaktaḥ| dātā samaḥ satyaparaḥ kṣamāvānāptōpasēvī ca bhavatyarōgaḥ||46|| matirvacaḥ karma sukhānubandhaṁ sattvaṁ vidhēyaṁ viśadā ca buddhiḥ| jñānaṁ tapastatparatā ca yōgē yasyāsti taṁ nānupatanti rōgāḥ||47|| tatra ślōkaḥ| ihāgnivēśasya mahārthayuktaṁ ṣaṭtriṁśakaṁ praśnagaṇaṁ maharṣiḥ| atulyagōtrē bhagavān yathāvannirṇītavān jñānavivardhanārtham||48||

View original

नरो हिताहारविहारसेवी समीक्ष्यकारी विषयेष्वसक्तः| दाता समः सत्यपरः क्षमावानाप्तोपसेवी च भवत्यरोगः||४६|| मतिर्वचः कर्म सुखानुबन्धं सत्त्वं विधेयं विशदा च बुद्धिः| ज्ञानं तपस्तत्परता च योगे यस्यास्ति तं नानुपतन्ति रोगाः||४७|| तत्र श्लोकः| इहाग्निवेशस्य महार्थयुक्तं षट्त्रिंशकं प्रश्नगणं महर्षिः| अतुल्यगोत्रे भगवान् यथावन्निर्णीतवान् ज्ञानविवर्धनार्थम्||४८||

🔊 Audio coming soon

hētvantaraṁ rōgābhāvakāraṇamāha- nara ityādi| sama iti bhūtēṣu samacittaḥ| sukhānubandhamiti liṅgavipariṇāmānmatyā vacasā ca yōjyam| tēna kāyavāṅmanaḥkarmāṇyuttarakālīnasukhaphalāni śubhāni gr̥hyantē| sattvaṁ vidhēyaṁ svāyattaṁ manaḥ| viśadā buddhiriti na kaśmalā buddhiḥ| buddhiścēha ūhāpōhavatī vivakṣitā| matistu smr̥ticintādi| jñānaṁ tattvajñānam| śēṣaṁ sugamam||46-48||

Adhikarana puShpikA · Śloka 2

ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē śārīrasthānē'tulyagōtrīyaṁ śārīraṁ nāma dvitīyō'dhyāyaḥ||2||

View original

इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते शारीरस्थानेऽतुल्यगोत्रीयं शारीरं नाम द्वितीयोऽध्यायः||२||

🔊 Audio coming soon

iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ śārīrasthānē'tulyagōtrīyaṁ śārīraṁ nāma dvitīyō'dhyāyaḥ||2||

2. atulyagōtrīyaśārīram — Charaka Samhita | Ayana Ayurveda | Dr Vijaya Dwarampudi