Skip to content
AYANAAYURVEDAby Dr Vijaya Dwarampudi
Open navigation
Explore AyurvedaBook appointment

3. khuḍḍikāgarbhāvakrāntiśārīram

Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2

athātaḥ khuḍḍikāṁ garbhāvakrāntiṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ||1|| iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||

View original

अथातः खुड्डिकां गर्भावक्रान्तिं शारीरं व्याख्यास्यामः||१|| इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||

🔊 Audio coming soon

pūrvādhyāyē śukraśōṇitē garbhakāraṇatvēnōktē, natu kr̥tsnaṁ garbhakāraṇamuktam, ataḥ sampūrṇagarbhakāraṇābhidhānārthaṁ khuḍḍikāgarbhāvakrāntirucyatē| khuḍḍikāmiti alpām| garbhasyāvakrāntiḥ mēlakaḥ, utpattiriti yāvat||1-2||

Adhikarana 2 (3) · Śloka 3

puruṣasyānupahatarētasaḥ striyāścāpraduṣṭayōniśōṇitagarbhāśayāyā yadā bhavati saṁsargaḥ r̥tukālē, yadā cānayōstathāyuktē saṁsargē śukraśōṇitasaṁsargamantargarbhāśayagataṁ jīvō'vakrāmati sattvasamprayōgāttadā garbhō'bhinirvatētē, sa sātmyarasōpayōgādarōgō'bhivardhatē samyagupacāraiścōpacaryamāṇaḥ, tataḥ prāptakālaḥ sarvēndriyōpapannaḥ paripūrṇaśarīrō balavarṇasattvasaṁhananasampadupētaḥ sukhēna jāyatē samudayādēṣāṁ bhāvānāṁ- mātr̥jaścāyaṁ garbhaḥ pitr̥jaścātmajaśca sātmyajaśca rasajaśca, asti ca khalu sattvamaupapādukamiti hōvāca bhagavānātrēyaḥ||3||

View original

पुरुषस्यानुपहतरेतसः स्त्रियाश्चाप्रदुष्टयोनिशोणितगर्भाशयाया यदा भवति संसर्गः ऋतुकाले, यदा चानयोस्तथायुक्ते संसर्गे शुक्रशोणितसंसर्गमन्तर्गर्भाशयगतं जीवोऽवक्रामति सत्त्वसम्प्रयोगात्तदा गर्भोऽभिनिर्वतेते, स सात्म्यरसोपयोगादरोगोऽभिवर्धते सम्यगुपचारैश्चोपचर्यमाणः, ततः प्राप्तकालः सर्वेन्द्रियोपपन्नः परिपूर्णशरीरो बलवर्णसत्त्वसंहननसम्पदुपेतः सुखेन जायते समुदयादेषां भावानां- मातृजश्चायं गर्भः पितृजश्चात्मजश्च सात्म्यजश्च रसजश्च, अस्ति च खलु सत्त्वमौपपादुकमिति होवाच भगवानात्रेयः||३||

🔊 Audio coming soon

puruṣasyētyādi| anupahatarētasa iti padēnaiva puruṣasyēti labhyatē, yataḥ puruṣasyaiva rētasō garbhajanakatvamuktaṁ; tēna puruṣasyēti padēna ya ēva sampūrṇadhātuḥ puruṣaśabdavācyō bālavyatiriktastaṁ grāhayati| striyāścēti padamarthalabdhaṁ sad yauvanavatīṁ striyaṁ lambhayati| saṁsargaḥ maithunam| r̥tau puṣpadarśanē praśastaḥ kālaḥ r̥tukālaḥ; tēna r̥tukālasyāditryahaṁ niṣēdhayati| yataḥ “rajasvalābhigamanamalakṣmīmukhānāṁ” (sū. 25) ityādinā r̥tau tryahaṁ niṣiddham| ārtavadarśanaṁ ca śaradādyr̥tusādharmyād r̥tuśabdēnōcyatē| yathā r̥tāvuptāni bījāni prarōhanti, tathā ārtavadarśanākhyē'pi r̥tau śukrarūpaṁ bījamuptamiti r̥tusādharmyam| na kēvalamēvambhūtaḥ saṁsarga ēva garbhakāraṇaṁ, kiṁ tu jīvādhiṣṭhānē satītyāha- yadētyādi| tathāyukta iti aduṣṭarētasaḥ puruṣasya aduṣṭayōnyādēśca striyāḥ saṁsargē| ayaṁ cārthaḥ puruṣasyētyādinaiva labdhō'pi punaḥ śukraśōṇitasaṁsargamityādigranthavakṣyamāṇādhikadharmavidhyarthamanūdyatē, tēna na paunaruktyam| kiṁvā, puruṣasyētyādinā pūrvaṁ maithunāt prāganupahatarētastvādyuktaṁ, tathāyuktē cētyanēna tu maithunasamayē'pi śukrayōnyādīnāmaduṣṭirucyatē| maithunakālē hi īrṣyādinā śukraduṣṭiḥ sambhāvyatē| śukraśōṇitasaṁsargamiti śukraśōṇitamēlakam| antarityanēna garbhāśayabāhyagataṁ saṁsargamakāraṇaṁ garbhasya niṣēdhayati| jīvaśabdēna cētanādhāturātmā| nanvātmā vyāpakaḥ, tat kathamayamavakrāmatītyāha- sattvētyādi| sattvasamprayōgāditi manōgamanādityarthaḥ| tad yathōktaṁ- “yuktasya manasā tasya nirdiśyantē vibhōḥ kriyāḥ” (śā.a.1) iti| yadyapyātmā vibhutvāt sarvagatatvēna na kvacidapi yāti, tathā'pi yatrāsya karmavaśānmanō yāti, tatraiva caitanyōpalabdhērātmā'pi gata iti vyapadiśyata iti bhāvaḥ| athaivamutpannō garbhaḥ kathamabhivardhatē, kathaṁ vā jāyata ityāha- samyagupacārairiti; garbhahitakarairāhāravihārairityarthaḥ| prāptakāla iti prāptaprasavakālaḥ, prasavakālō navamadaśamamāsau| paripūrṇaśarīra iti sarvāṅgōpacitadēhaḥ| sampacchabdō balādibhiḥ pratyēkamabhisambadhyatē| samudayāditi samyaṅmēlakāt| ēṣāmityanēna puruṣasyētyādigranthōktān rēta-ārtava-jīva-sattva-sātmya-rasa-samyagupacārān pratyavamr̥śati| ētadēva samudāyaprabhavatvaṁ garbhasya pratyēkaṁ mātrādigarbhakāraṇavyutpādanēna darśayannāha- mātr̥jaścētyādi| sātmyajaścētyatra sātmyaśabdēna rasavyatiriktarūpādi, tathā ācāraśca sātmyō grāhyaḥ| sātmyarasastu ‘rasaja’ ityanēnaiva gr̥hītaḥ| aupapādukamiti ātmanaḥ śarīrāntarasambandhōpapādakam| ētacca vyākr̥tamēva pūrvam| atra yadyapi puruṣasyānupahatarētasa ityanēna pitaiva prathamamuktaḥ, tathā'pi mātr̥pradhānatāṁ garbhasya darśayituṁ mātr̥jaścāyamiti prathamaṁ kr̥taṁ; mātā ca garbhē pradhānaṁ kāraṇaṁ, yēna āsēkāt prabhr̥ti prasavaparyantaṁ māturēva guṇadōṣāvanuvidadhāti garbhaḥ; prathamaṁ tu puruṣasya maithunē svātantryāt tathā śarīradhārakapradhānāsthikāraṇatvāccāgrē'bhidhānaṁ kr̥tam||3||

Adhikarana 3 (4 (1)) · Śloka 4

nēti bharadvājaḥ, kiṁ kāraṇaṁ- na hi mātā na pitā nātmā na sātmyaṁ na pānāśanabhakṣyalēhyōpayōgā garbhaṁ janayanti, na ca paralōkādētya garbhaṁ sattvamavakrāmati (1)|4|

View original

नेति भरद्वाजः, किं कारणं- न हि माता न पिता नात्मा न सात्म्यं न पानाशनभक्ष्यलेह्योपयोगा गर्भं जनयन्ति, न च परलोकादेत्य गर्भं सत्त्वमवक्रामति (१)|४|

🔊 Audio coming soon

pūrvapakṣōddhārēṇa siddhāntaṁ grāhayituṁ mātrādigarbhakāraṇāni bharadvājamukhēnākṣipati- nētyādi| nētītyanēna sāmānyēnātrēyavacanasyōktasyākṣēpaḥ| kiṁ kāraṇamityanēna kasmādātrēyavacanamētadviruddhamityatra kāraṇaṁ pr̥cchatō nahi mātētyādinōktamātrādikāraṇānāmakāraṇatvaṁ bharadvājaḥ pratijānītē||4 (1)||

Adhikarana 4 (4 (2)) · Śloka 4

yadi hi mātāpitarau garbhaṁ janayētāṁ, bhūyasyaḥ striyaḥ pumāṁsaśca bhūyāṁsaḥ putrakāmāḥ, tē sarvē putrajanmābhisandhāya maithunadharmamāpadyamānāḥ putrānēva janayēyurduhitr̥̄rvā duhitr̥kāmāḥ, na tu kāścit striyaḥ kēcidvā puruṣā nirapatyāḥ syurapatyakāmā vā paridēvēran (2)|4|

View original

यदि हि मातापितरौ गर्भं जनयेतां, भूयस्यः स्त्रियः पुमांसश्च भूयांसः पुत्रकामाः, ते सर्वे पुत्रजन्माभिसन्धाय मैथुनधर्ममापद्यमानाः पुत्रानेव जनयेयुर्दुहितॄर्वा दुहितृकामाः, न तु काश्चित् स्त्रियः केचिद्वा पुरुषा निरपत्याः स्युरपत्यकामा वा परिदेवेरन् (२)|४|

🔊 Audio coming soon

yadi hītyādinā mātrādīnāmakāraṇatvē hētuṁ brūtē| kiṁvā, mātrādīnāmakāraṇatvaṁ bharadvājēna pratijñātaṁ tatra ‘kiṁ kāraṇamiti’ hētupraśnaḥ, tataḥ ‘nahi mātā’ ityādinā hētukathanam| asya cāyamarthaḥ- yat- na mātrādayō garbhakāraṇatvēna pratyakṣēṇa dr̥śyantē, tatō na mātrādayō garbhakāraṇam| yadi hītyādinā tūpapattivirōdhō'pi mātrādikāraṇatvē'stīti darśayati; tēna na paunaruktyam| maithunadharmaḥ vyavāyaḥ| putrakāmāḥ putrānēva janayēyuḥ, duhitr̥kāmā duhitr̥̄rvā janayēyuriti yōjanā| natu kāścit striya ityatra maithunamāpadyamānā ēva striyaḥ puruṣāśca paridēvēran na cēti yōjanā | mātāpitradhīnatvēna garbhasya yadaivēcchantyapatyaṁ, tadaiva maithunamāpadyamānāḥ sāpatyāḥ syuḥ; tataśca sarvāpatyatvēna na kēcit paridēvērannityarthaḥ||4 (2)||

Adhikarana 5 (4 (3)) · Śloka 4

na cātmā''tmānaṁ janayati| yadi hyātmā''tmānaṁ janayējjātō vā janayēdātmānamajātō vā, taccōbhayathā'pyayuktam| na hi jātō janayati sattvāt, na cājātō janayatyasattvāt, tasmādubhayathā'pyanupapattiḥ| tiṣṭhatu tāvadētat| yadyayamātmā''tmānaṁ śaktō janayituṁ syāt, na tvēnamiṣṭāsvēva kathaṁ yōniṣu janayēdvaśinamapratihatagatiṁ kāmarūpiṇaṁ tējōbalajavavarṇasattvasaṁhananasamuditamajaramarujamamaram; ēvaṁvidhaṁ hyātmā''tmānamicchatyatō vā bhūyaḥ (3)|4|

View original

न चात्माऽऽत्मानं जनयति| यदि ह्यात्माऽऽत्मानं जनयेज्जातो वा जनयेदात्मानमजातो वा, तच्चोभयथाऽप्ययुक्तम्| न हि जातो जनयति सत्त्वात्, न चाजातो जनयत्यसत्त्वात्, तस्मादुभयथाऽप्यनुपपत्तिः| तिष्ठतु तावदेतत्| यद्ययमात्माऽऽत्मानं शक्तो जनयितुं स्यात्, न त्वेनमिष्टास्वेव कथं योनिषु जनयेद्वशिनमप्रतिहतगतिं कामरूपिणं तेजोबलजववर्णसत्त्वसंहननसमुदितमजरमरुजममरम्; एवंविधं ह्यात्माऽऽत्मानमिच्छत्यतो वा भूयः (३)|४|

🔊 Audio coming soon

ātmajatvaṁ garbhasya niṣēdhayati- na cātmētyādi| manuṣyakarituragādirūpēṇa ātmānaṁ janayatītyarthaḥ| sattvāditi janyasyātmanō vidyamānatvāt, na ca vidyamānō janyata ityarthaḥ| asattvāditi kāraṇabhūtasyātmanō'jātapakṣē'sattvānna kāraṇatvamupapannamityarthaḥ| atraiva dūṣāṇāntaramāha- tiṣṭhatvityādi| yōniṣvivi jātiṣu| atō vā bhūya iti yathōktaguṇayuktādapyadhikaṁ śakrādiparamardhitulyamityarthaḥ||4 (3)||

Adhikarana 6 (4 (4)) · Śloka 4

asātmyajaścāyaṁ garbhaḥ| yadi hi sātmyajaḥsyāt, tarhi sātmyasēvināmēvaikāntēna prajā syāt, asātmyasēvinaśca nikhilēnānapatyāḥ syuḥ, taccōbhayamubhayatraiva dr̥śyatē (4)|4|

View original

असात्म्यजश्चायं गर्भः| यदि हि सात्म्यजःस्यात्, तर्हि सात्म्यसेविनामेवैकान्तेन प्रजा स्यात्, असात्म्यसेविनश्च निखिलेनानपत्याः स्युः, तच्चोभयमुभयत्रैव दृश्यते (४)|४|

🔊 Audio coming soon

taccōbhayamiti saprajatvamanapatyatvaṁ ca| ubhayatrēti sātmyasēvinyasātmyasēvinyapi||4 (4)||

Adhikarana 7 (4 (5)) · Śloka 4

arasajaścāyaṁ garbhaḥ| yadi hi rasajaḥ syāt, na kēcit strīpuruṣēṣvanapatyāḥ syuḥ, na hi kaścidastyēṣāṁ yō rasānnōpayuṅktē; śrēṣṭharasōpayōgināṁ cēdgarbhā jāyanta ityabhiprētamiti, ēvaṁ satyājaurabhramārgamāyūragōkṣīradadhighr̥tamadhutailasaindhavēkṣurasamudgaśālibhr̥tānāmēvaikāntēna prajā syāt, śyāmākavarakōddālakakōradūṣakakandamūlabhakṣāśca nikhilēnānapatyāḥ syuḥ, taccōbhayamubhayatra dr̥śyatē (5)|4|

View original

अरसजश्चायं गर्भः| यदि हि रसजः स्यात्, न केचित् स्त्रीपुरुषेष्वनपत्याः स्युः, न हि कश्चिदस्त्येषां यो रसान्नोपयुङ्क्ते; श्रेष्ठरसोपयोगिनां चेद्गर्भा जायन्त इत्यभिप्रेतमिति, एवं सत्याजौरभ्रमार्गमायूरगोक्षीरदधिघृतमधुतैलसैन्धवेक्षुरसमुद्गशालिभृतानामेवैकान्तेन प्रजा स्यात्, श्यामाकवरकोद्दालककोरदूषककन्दमूलभक्षाश्च निखिलेनानपत्याः स्युः, तच्चोभयमुभयत्र दृश्यते (५)|४|

🔊 Audio coming soon

yō rasānnōpayuṅktē iti rasaścēdgarbhakāraṇaṁ taṁ ca sarva ēva strīpuruṣāḥ sēvantē, tēna sarva ēva sāpatyāḥ syuriti bhāvaḥ| atha rasajō garbha ityasya śrēṣṭharasa ityarthō varṇyatē, tatrāpi dūṣaṇamāha- śrēṣṭhētyādi||4 (5)||

Adhikarana 8 (4) · Śloka 4

na khalvapi paralōkādētya sattvaṁ garbhamavakrāmati; yadi hyēnamavakrāmēt, nāsya kiñcit paurvadēhikaṁ syādaviditamaśrutamadr̥ṣṭaṁ vā, sa ca tacca na kiñcidapi smarati (6)||4|| tasmādētadbrūmahē- amātr̥jaścāyaṁ garbhō'pitr̥jaścānātmajaścāsātmyajaścārasajaśca, na cāsti sattvamaupapādukamiti (hōvāca bharadvājaḥ )||4||

View original

न खल्वपि परलोकादेत्य सत्त्वं गर्भमवक्रामति; यदि ह्येनमवक्रामेत्, नास्य किञ्चित् पौर्वदेहिकं स्यादविदितमश्रुतमदृष्टं वा, स च तच्च न किञ्चिदपि स्मरति (६)||४|| तस्मादेतद्ब्रूमहे- अमातृजश्चायं गर्भोऽपितृजश्चानात्मजश्चासात्म्यजश्चारसजश्च, न चास्ति सत्त्वमौपपादुकमिति (होवाच भरद्वाजः )||४||

🔊 Audio coming soon

‘asti ca sattvamaupapādukam’ iti yaduktaṁ, taddūṣayati- na khalvapītyādi| paurvadēhikamiti pūrvadēhānubhūtam| aviditamadr̥ṣṭaṁ vēti iha janmanyapi pūrvadēhānubhūtaṁ nāviditamadr̥ṣṭaṁ vā syāt; viditaṁ pratyakṣavyatiriktapramāṇōpalabdhaṁ, dr̥ṣṭaṁ tu pratyakṣōpalabdham, ētadviparyayādaviditamadr̥ṣṭaṁ ca vijñēyam| na ca kiñcidapi smaratīti naca pūrvajanmānubhūtaṁ smaratītyarthaḥ| ēvaṁ manyatē- yanmanaḥ paurvadēhikamanubhavati taccēha janmanyapyanuvartatē, tathā yat tēna janmāntarē'nubhūtaṁ tadiha janmanyapi tathaiva smaratu; yathā- dēvadattō bālyānubhūtaṁ yauvanē smarati, na cāyaṁ tathā smarati; tēna na pūrvāparajanmanyēkaṁ sattvamiti| tasmādityādinā dūṣaṇadūṣitamarthaṁ punarnigamanēna darśayati||4||

Adhikarana 9 (5) · Śloka 5

nēti bhagavānātrēyaḥ, sarvēbhya ēbhyō bhāvēbhyaḥ samuditēbhyō garbhō'bhinirvartatē||5||

View original

नेति भगवानात्रेयः, सर्वेभ्य एभ्यो भावेभ्यः समुदितेभ्यो गर्भोऽभिनिर्वर्तते||५||

🔊 Audio coming soon

bharadvājamatamātrēyavacasā dūṣayati- nētītyādi| samuditēbhya iti vacanāt pratyēkaṁ mātrādīnāmitarakāraṇanirapēkṣāṇāṁ garbhakāraṇatvaṁ niṣēdhayati| tēna, mātrādigarbhakāraṇasānnidhyē'pi garbhakāraṇāntarajīvāvakramādyabhāvād garbhānutpādō yukta ēva| na ca sāmagrījanyē kāryē ēkadēśasyājanakatvēnākāraṇatvam| ēvaṁ sati tantūnāmapi paṭakāraṇānāṁ kāraṇāntarāsānnidhyē paṭājanakatvēnākāraṇatvaṁ syāditi bhāvaḥ| idamēva garbhasya mātrādijanyatvaṁ yat- mātrādivyatirēkēṇānutpadyamānatvam||5||

Adhikarana 10 (6) · Śloka 6

mātr̥jaścāyaṁ garbhaḥ| na hi māturvinā garbhōtpattiḥ syāt, na ca janma jarāyujānām| yāni khalvasya garbhasya mātr̥jāni, yāni cāsya mātr̥taḥ sambhavataḥ sambhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā- tvakca lōhitaṁ ca māṁsaṁ ca mēdaśca nābhiśca hr̥dayaṁ ca klōma ca yakr̥cca plīhā ca vr̥kkau ca bastiśca purīṣādhānaṁ cāmāśayaśca pakvāśayaścōttaragudaṁ cādharagudaṁ ca kṣudrāntraṁ ca sthūlāntraṁ ca vāpā ca vapāvahanaṁ cēti (mātr̥jāni)||6||

View original

मातृजश्चायं गर्भः| न हि मातुर्विना गर्भोत्पत्तिः स्यात्, न च जन्म जरायुजानाम्| यानि खल्वस्य गर्भस्य मातृजानि, यानि चास्य मातृतः सम्भवतः सम्भवन्ति, तान्यनुव्याख्यास्यामः; तद्यथा- त्वक्च लोहितं च मांसं च मेदश्च नाभिश्च हृदयं च क्लोम च यकृच्च प्लीहा च वृक्कौ च बस्तिश्च पुरीषाधानं चामाशयश्च पक्वाशयश्चोत्तरगुदं चाधरगुदं च क्षुद्रान्त्रं च स्थूलान्त्रं च वापा च वपावहनं चेति (मातृजानि)||६||

🔊 Audio coming soon

ēvaṁvidhamēva mātustāvat kāraṇatvamāha- mātr̥jaścāyaṁ garbha ityādinā| garbhōtpattau mātuḥ kāraṇatvaṁ darśayitvā jarāyujajanmani kāraṇatvamāha- na ca janmētyādi| jarāyuḥ amarā, yēna vēṣṭitā manuṣyādayaḥ prajāyantē; jarāyuṇā vēṣṭitā jāyantē iti jarāyujāmanuṣyādayaḥ saṁsvēdajānāṁ maśakādīnāmudbhijjādīnāṁ bhēkādīnāṁ ca mātaraṁ vinā'pi janma bhavati| aṇḍajānāmapi yadyapi mātā kāraṇaṁ bhavatyēva janmani, tathā'pi jarāyujasya mānuṣasyēha prakaraṇē'bhiprētatvēnāṇḍajān vihāya jarāyujānāmiti kr̥tam| kiṁvā, jarāyujasyābhivyaktirūpē janmani yāvadabhivyakti yathā mātā kāraṇaṁ bhavati, na tathā'ṇḍajē; tatra kūrmādāvaṇḍōtpattimātra ēva mātā kāraṇaṁ, na janmanyabhivyaktirūpē| yattu ‘piturvinā na jarāyujānāṁ janma’ iti vakṣyati, tajjarāyujōtpādē pituravaśyāpēkṣaṇīyatvōpadarśanārtham; aṇḍajāstu matsyādayaḥ pitaraṁ vinā'pi r̥tuviśēṣaprāptyaiva bhavantīti bhāvaḥ| mātr̥jānītyasya vivaraṇaṁ- yānyasya mātr̥taḥ sambhavataḥ sambhavantīti sambhavatō garbhasya yāni mātr̥ta iti māturāgatācchōṇitāt sambhavantyutpadyantē, tāni mātr̥jāni tvagādīnyanuvyākhyāsyāma iti yōjanā| ēvamanyatrāpi yāni tvityādigranthō vyākhyēyaḥ| mātr̥jatvaṁ ca tvagādīnāmāgamagamyagēva| purīṣādhānaṁ pakvāśayaḥ| uttaragudādharagudau gudōttarādharabhāgau| vapāvahanaṁ ‘tailavartikā’ iti kathyatē ||6||

Adhikarana 11 (7) · Śloka 7

pitr̥jaścāyaṁ garbhaḥ| nahi pituṟutē garbhōtpattiḥ syāt, na ca janma jarāyujānām| yāni khalvasya garbhasya pitr̥jāni, yāni cāsya pitr̥taḥ sambhavataḥ sambhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā- kēśaśmaśrunakhalōmadantāsthisirāsnāyudhamanyaḥ śukraṁ cēti (pitr̥jāni)||7||

View original

पितृजश्चायं गर्भः| नहि पितुरृते गर्भोत्पत्तिः स्यात्, न च जन्म जरायुजानाम्| यानि खल्वस्य गर्भस्य पितृजानि, यानि चास्य पितृतः सम्भवतः सम्भवन्ति, तान्यनुव्याख्यास्यामः; तद्यथा- केशश्मश्रुनखलोमदन्तास्थिसिरास्नायुधमन्यः शुक्रं चेति (पितृजानि)||७||

🔊 Audio coming soon

śukramiti vicchidyapāṭhēna śukrasya sarvadhātusārasyōpādēyatāṁ darśayati||7||

Adhikarana 12 (8) · Śloka 8

ātmajaścāyaṁ garbhaḥ| garbhātmā hyantarātmā yaḥ, taṁ ‘jīva’ ityācakṣatē śāśvatamarujamajaramamaramakṣayamabhēdyamacchēdyamalōḍyaṁ viśvarūpaṁ viśvakarmāṇamavyaktamanādimanidhanamakṣaramapi| sa garbhāśayamanupraviśya śukraśōṇitābhyāṁ saṁyōgamētya garbhatvēna janayatyātmanā''tmānam, ātmasañjñā hi garbhē| tasya punarātmanō janmānāditvānnōpapadyatē, tasmānna jāta ēvāyamajātaṁ garbhaṁ janayati, ajātō hyayamajātaṁ garbhaṁ janayati; sa caiva garbhaḥ kālāntarēṇa bālayuvasthavirabhāvān prāpnōti, sa yasyāṁ yasyāmavasthāyāṁ vartatē tasyāṁ tasyāṁ jātō bhavati, yā tvasya puraskr̥tātasyāṁ janiṣyamāṇaśca, tasmāt sa ēva jātaścājātaśca yugapadbhavati; yasmiṁścaitadubhayaṁ sambhavati jātatvaṁ janiṣyamāṇatvaṁ ca sa jātō janyatē, sa caivānāgatēṣvavasthāntarēṣvajātō janyayatyātmanā''tmānam| satō hyavasthāntaragamanamātramēva hi janma cōcyatē tatra tatra vayasi tasyāṁ tasyāmavasthāyāṁ; yathā- satāmēva śukraśōṇitajīvānāṁ prāk saṁyōgādgarbhatvaṁ na bhavati, tacca saṁyōgādbhavati; yathā- satastasyaiva puruṣasya prāgapatyāt pitr̥tvaṁ na bhavati, taccāpatyādbhavati; tathā satastasyaiva garbhasya tasyāṁ tasyāmavasthāyāṁ jātatvamajātatvaṁ cōcyatē||8||

View original

आत्मजश्चायं गर्भः| गर्भात्मा ह्यन्तरात्मा यः, तं ‘जीव’ इत्याचक्षते शाश्वतमरुजमजरममरमक्षयमभेद्यमच्छेद्यमलोड्यं विश्वरूपं विश्वकर्माणमव्यक्तमनादिमनिधनमक्षरमपि| स गर्भाशयमनुप्रविश्य शुक्रशोणिताभ्यां संयोगमेत्य गर्भत्वेन जनयत्यात्मनाऽऽत्मानम्, आत्मसञ्ज्ञा हि गर्भे| तस्य पुनरात्मनो जन्मानादित्वान्नोपपद्यते, तस्मान्न जात एवायमजातं गर्भं जनयति, अजातो ह्ययमजातं गर्भं जनयति; स चैव गर्भः कालान्तरेण बालयुवस्थविरभावान् प्राप्नोति, स यस्यां यस्यामवस्थायां वर्तते तस्यां तस्यां जातो भवति, या त्वस्य पुरस्कृतातस्यां जनिष्यमाणश्च, तस्मात् स एव जातश्चाजातश्च युगपद्भवति; यस्मिंश्चैतदुभयं सम्भवति जातत्वं जनिष्यमाणत्वं च स जातो जन्यते, स चैवानागतेष्ववस्थान्तरेष्वजातो जन्ययत्यात्मनाऽऽत्मानम्| सतो ह्यवस्थान्तरगमनमात्रमेव हि जन्म चोच्यते तत्र तत्र वयसि तस्यां तस्यामवस्थायां; यथा- सतामेव शुक्रशोणितजीवानां प्राक् संयोगाद्गर्भत्वं न भवति, तच्च संयोगाद्भवति; यथा- सतस्तस्यैव पुरुषस्य प्रागपत्यात् पितृत्वं न भवति, तच्चापत्याद्भवति; तथा सतस्तस्यैव गर्भस्य तस्यां तस्यामवस्थायां जातत्वमजातत्वं चोच्यते||८||

🔊 Audio coming soon

ātmaja ityādinā ātmajatvaṁ vyutpādayati| antarātmōcyata ityanēna garbhakāraṇabhūtamātmānaṁ ṣaḍdhātusamudāyavartyātmaśabdābhidhēyād vyāvartayati| ācakṣata iti āgamēṣu śāśvatādiśabdairbruvatē vr̥ddhāḥ| alōḍyamiti akṣōbhyam| garbhatvēna janayatyātmānamiti garbhasvarūpō yaḥ ṣaḍdhātuka ātmā taṁ janayatītyarthaḥ| garbhasyātmaśabdābhidhēyatāmāha- ātmasañjñā hi garbhē iti| tasyētyanēna paramātmānaṁ pratyavamr̥śati| yasmādasyānāditvājjanma nōpapadyatē tasmājjāta ēvāyamajātaṁ garbhaṁ janayatīti pakṣō'na, iti yōjyam| atha jātaḥ sa na cējjanayati kathaṁ tarhi janayatītyaha- ajātō hyayamiti; nityō hyayamityarthaḥ| tēna nityatvēnākāśavanna jātaḥ sannantarātmā garbhasvarūpamātmānaṁ janayati| ataścāntarātmarūpatayā nityavidyamānatvēnājātaḥ san garbharūpāvasthāyāṁ jāta ucyatē| ēvamajātatvaṁ jātatvaṁ cātmani dvayamapi vyapadiśyatē| ētadēvātmani jātatvamajātatvaṁ ca darśayituṁ dr̥ṣṭāntārthaṁ garbha ēva jātatvamajātatvaṁ ca darśayati- sa caivētyādi| puraskr̥tēti agrē bhaviṣyantī| yathā- bālasya vr̥ddhatvāvasthā'jātā janyata iti ca, tathā ajātō janayatyātmanā''tmanamiti ca śabdaprayōgasamarthanamātramētad vivakṣābhēdādbōddhavyam| anēna cātmanyavasthābhēdakr̥tajātatvasamarthanēna ‘jātō vājanayēt, ajātō vā’ ityādigranthakr̥tapūrvapakṣaḥ śabdaprayōgasamarthanatayā parihr̥taḥ| paramārthatastu nityatvēnājāta ēvātmā ātmanō'jātāvasthāṁ garbhādirūpāṁ janayati| tēna, nāsataḥ kāraṇatvaṁ satō vā janyatvamiti pakṣaḥ sthita ēva| satō hītyādinā satkāryapakṣaṁ sāṅkhyamataṁ darśayati| kiṁvā vayōbhēdēna yadēvāvasthāntaragamanaṁ tadēva janmēti darśayati| tasyāṁ tasyāmavasthāyāmiti cchēdaḥ| pitr̥tvamiti pitr̥tvēna vyapadēśa ityarthaḥ||8||

Adhikarana 13 (9) · Śloka 9

na khalu garbhasya na ca māturna piturna cātmanaḥ sarvabhāvēṣu yathēṣṭakāritvamasti; tē kiñcit svavaśāt kurvanti, kiñcit karmavaśāt, kvaciccaiṣāṁ karaṇaśaktirbhavati, kvacinna bhavati| yatra sattvādikaraṇasampattatra yathābalamēva yathēṣṭakāritvam, atō'nyathā viparyayaḥ| na ca karaṇadōṣādakaraṇamātmāsambhavati garbhajananē, dr̥ṣṭaṁ cēṣṭā yōniraiśvaryaṁ mōkṣaścātmavidbhirātmāyattam| nahyanyaḥ sukhaduḥkhayōḥ kartā| na cānyatō garbhō jāyatē jāyamānaḥ, nāṅkurōtpattirabījāt||9||

View original

न खलु गर्भस्य न च मातुर्न पितुर्न चात्मनः सर्वभावेषु यथेष्टकारित्वमस्ति; ते किञ्चित् स्ववशात् कुर्वन्ति, किञ्चित् कर्मवशात्, क्वचिच्चैषां करणशक्तिर्भवति, क्वचिन्न भवति| यत्र सत्त्वादिकरणसम्पत्तत्र यथाबलमेव यथेष्टकारित्वम्, अतोऽन्यथा विपर्ययः| न च करणदोषादकरणमात्मासम्भवति गर्भजनने, दृष्टं चेष्टा योनिरैश्वर्यं मोक्षश्चात्मविद्भिरात्मायत्तम्| नह्यन्यः सुखदुःखयोः कर्ता| न चान्यतो गर्भो जायते जायमानः, नाङ्कुरोत्पत्तिरबीजात्||९||

🔊 Audio coming soon

yaduktaṁ- yadyātmā ātmānaṁ janayati tadā vaśitvādiguṇayuktaṁ janayēditi, tatrōttaramāha- na khalvityādi| garbhasya sarvabhāvēṣu na mātrādīnāṁ yathēṣṭakāritvamiti yōjyam| atra ca yadyapyātmaiva prakr̥taḥ, tathā'pi tulyasamādhānatvēna mātāpitarāvapyupāttau| yathā ātmanaḥ sarvabhāvēṣu yathēṣṭakāritvēnēṣṭayōnigamanādiprasaktiḥ samādhīyatē, tathā mātāpitrōrapi yathēṣṭakāritvēna putrānēva janayēyurityādipūrvapakṣaḥ parihr̥tō bhavati| atha kuta ēvātmādīnāṁ yathēṣṭakāritvaṁ kvacinna bhavatītyāha- kiñcidityādi| kiñciditi na sarvam| tatra mātāpitarau svavaśau maithunaṁ garbhakāraṇaṁ sātmyarasasēvādikaṁ cācarataḥ, garbhasya jīvādhiṣṭhānādau tu karmādhīnē paravaśau; tathā, ātmā'pi garbhasya caitanyē tathā dharmādharmahētukriyānuṣṭhānē svavaśaḥ, karmajanyē iṣṭāniṣṭayōnyādigamanē tu dharmādharmaparādhīna ēva; tēna karmādhīnē viṣayē na mātrādīnāṁ yathēṣṭakāritvam| yathēṣṭakāritvamapi mātrādīnāṁ kvaciddarśayannāha- kvaciccaiṣāmityādi| karaṇamupakaraṇaṁ sādhanōpāya iti yāvat| sattvaṁ manaḥ, ādi pradhānaṁ yēṣāṁ tāni sattvādīni mana-indriyaśukraśōṇitādīni| yathābalamiti yathākarma; balaśabdēnēhādr̥ṣṭamucyatē | ētēna, yatra mātrādīnāṁ putrēcchāyāmiṣṭayōnigamanādikaraṇaśaktirbhavati , karma cānuguṇaṁ bhavati, tatrēpsitaputrādiṣviṣṭayōnigamanādi kāryaṁ bhavati; yathā- yadi tatra viśuddhabhūriśukraḥ puruṣō bhavati, strī ca viśuddhayōnyāśrayatvādiguṇayuktā, putrajanakaṁ ca karmaṁ tayōrbalavat, tadā putrajanmābhisandhāya maithunamāpadyamānau īpsitaṁ putraṁ janayataḥ; tathā ātmā'pi viśuddhasattvādiguṇayuktaḥ śubhakarmavān tatkālē iṣṭāṁ yōnimanudhyāyati, tadā'bhīṣṭayōnigamanaṁ sampādayatyātmana ityādi yathēṣṭakāritvōdāharaṇaṁ jñēyam| atō'nyathā iti sattvādikaraṇāśaktau viguṇē ca daivē| viparyaya iti na yathēṣṭakāritvam| kiṁvā, kvacicca maithunādāvēṣāṁ pitrādīnāṁ svavaśatvaṁ, tat kimiti jīvōpakramādāvapi na svavaśatvamēṣāṁ bhavatītyāha- kvaciccaiṣāmityādi| kvacidēva kāryē yasmāt kiñcit karaṇaṁ mātrādīnāṁ śaktaṁ na sarvatra, tēna sarvēṣvēva garbhasya bhāvēṣu na svavaśatvamiti bhāvaḥ| yatrāpi caitē mātrādayaḥ svavaśāḥ santaḥ kurvanti, tatrāpi svīyasvīyakaraṇayuktā ēva kurvantītyāha- yatra sattvētyādi| yathābalamiti yathāśakti| anēna ca mātrādayō garbhasya yēṣu viśēṣēṣu śaktāḥ, tēṣu sattvādikaraṇasampattau yathēṣṭakāriṇō bhavanti, na tvaśakyē viṣayē upahatakaraṇā vā yathēṣṭakāriṇō bhavantīti darśayati| atō'nyathā viparyaya ityasya cārthō'grē vyākr̥taḥ| nanu sattvādikaraṇadōṣāccēdayamātmā garbhaṁ na janayati tathāvidhaṁ, hanta tarhyakāraṇamēvāyamātmā, kāraṇaṁ hi yadbhavati tat karōtyēva kāryamityāha- na cētyādi| karaṇadōṣādakurvan garbhaṁ kadācidātmāna garbhajananē kāraṇaṁ bhavatīti na, apitu bhavatyēva kāraṇam; ēvaṁ manyatē- mr̥dādyabhāvāt ghaṭamakurvannapi kumbhakāraḥ kāraṇamēva ghaṭasya bhavati, ghaṭajananaśaktiyuktatvāt; tathā ātmā'pi karaṇadōṣādakurvannapi tathāvidhaṁ garbhaṁ, tajjananaśaktatvēna bhūyōdr̥ṣṭatvāt kāraṇamēva bhavati| tathēṣṭayōnigamanē prasaktirapi prōdbhāvitā ātmanaḥ kāraṇatvēna sā kvacidbhavatītyapi darśayannāha- dr̥ṣṭaṁ cētyādi| ātmādhīnā yōniḥ puruṣaṁ prati iṣṭā yōniḥ; tathā aiśvaryādayaścātmādhīnā dr̥ṣṭāḥ, yathōktaṁ katidhāpuruṣīyē- “āvēśaścētasō jñānaṁ” (śā. 1) ityādinā| ātmanaḥ kāraṇatvē hētvantaramāha- na hyanya ityādi|- hi yasmādātmanō'nyaḥ sukhaduḥkhayōḥ kartā nāsti, kiṁ tvātmaiva sukhaduḥkhasādhanēndriyakarmaśarīrādikartā; tēna ātmā kāraṇaṁ garbhasya sukhaduḥkhādyādhārasyēti bhāvaḥ| atha bhūtānyēva kasmāt saṁyōgavaśāccētanāmāsādya sukhādikāraṇāni na bhavantītyāha- na cānyata ityādi| anyata iti vijātīyāt| jāyamāna iti utpadya mānaḥ| sadr̥śamēva kāraṇāt kāryamutpadyatē; yēna na śaṇasyāṅkurōtpattirnārikēlabījādbhavati; abījāditi kāryatvēnābhimatāṅkurasyābījāt| ētēna, garbhasya yaccaitanyaṁ tadacētanēbhyō bhūtēbhyō na bhavati, kintu cētanādhātōrātmana ēvēti darśayati||9||

Adhikarana 14 (10) · Śloka 10

yāni tu khalvasya garbhasyātmajāni, yāni cāsyātmataḥ sambhavataḥ sambhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ tadyathā- tāsu tāsu yōniṣūtpattirāyurātmajñānaṁ mana indriyāṇi prāṇāpānau prēraṇaṁ dhāraṇamākr̥tisvaravarṇaviśēṣāḥ sukhaduḥkhē icchādvēṣau cētanā dhr̥tirbuddhiḥ smr̥tirahaṅkāraḥ prayatnaścēti (ātmajāni)||10||

View original

यानि तु खल्वस्य गर्भस्यात्मजानि, यानि चास्यात्मतः सम्भवतः सम्भवन्ति, तान्यनुव्याख्यास्यामः तद्यथा- तासु तासु योनिषूत्पत्तिरायुरात्मज्ञानं मन इन्द्रियाणि प्राणापानौ प्रेरणं धारणमाकृतिस्वरवर्णविशेषाः सुखदुःखे इच्छाद्वेषौ चेतना धृतिर्बुद्धिः स्मृतिरहङ्कारः प्रयत्नश्चेति (आत्मजानि)||१०||

🔊 Audio coming soon

ēvamātmajatvaṁ garbhasya vyutpādyātmajān viśēṣānāha- yānītyādi| prēraṇaṁ dhāraṇaṁ cēndriyāṇāmēva| atra ca tattaddēvādipaśvādiyōnigamanādau dharmādharmajanyē dharmādharmasyāpi janakatvēnātmaiva mūlakāraṇamucyatē; ātmajñānaprāṇāpānaprēraṇādau tu manaḥkaraṇa ātmaivāvyavadhānēna kāraṇam||10||

Adhikarana 15 (11) · Śloka 11

sātmyajaścāyaṁ garbhaḥ| nahyasātmyasēvitvamantarēṇa strīpuruṣayōrvandhyatvamasti, garbhēṣu vā'pyaniṣṭō bhāvaḥ| yāvat khalvasātmyasēvināṁ strīpuruṣāṇāṁ trayō dōṣāḥ prakupitāḥ śarīramupasarpantō na śukraśōṇitagarbhāśayōpaghātāyōpapadyantē, tāvat samarthā garbhajananāya bhavanti| sātmyasēvināṁ punaḥ strīpuruṣāṇāmanupahataśukraśōṇitagarbhāśayānāmr̥takālē sannipatitānāṁ jīvasyānavakramaṇādgarbhā na prādurbhavanti| nahi kēvalaṁ sātmyaja ēvāyaṁ garbhaḥ, samudayō'tra kāraṇamucyatē| yāni khalvasya garbhasya sātmyajāni, yāni cāsya sātmyataḥ sambhavataḥ sambhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā- ārōgyamanālasyamalōlupatvamindriyaprasādaḥ svaravarṇabījasampat praharṣabhūyastvaṁ cēti (sātmyajāni)||11||

View original

सात्म्यजश्चायं गर्भः| नह्यसात्म्यसेवित्वमन्तरेण स्त्रीपुरुषयोर्वन्ध्यत्वमस्ति, गर्भेषु वाऽप्यनिष्टो भावः| यावत् खल्वसात्म्यसेविनां स्त्रीपुरुषाणां त्रयो दोषाः प्रकुपिताः शरीरमुपसर्पन्तो न शुक्रशोणितगर्भाशयोपघातायोपपद्यन्ते, तावत् समर्था गर्भजननाय भवन्ति| सात्म्यसेविनां पुनः स्त्रीपुरुषाणामनुपहतशुक्रशोणितगर्भाशयानामृतकाले सन्निपतितानां जीवस्यानवक्रमणाद्गर्भा न प्रादुर्भवन्ति| नहि केवलं सात्म्यज एवायं गर्भः, समुदयोऽत्र कारणमुच्यते| यानि खल्वस्य गर्भस्य सात्म्यजानि, यानि चास्य सात्म्यतः सम्भवतः सम्भवन्ति, तान्यनुव्याख्यास्यामः; तद्यथा- आरोग्यमनालस्यमलोलुपत्वमिन्द्रियप्रसादः स्वरवर्णबीजसम्पत् प्रहर्षभूयस्त्वं चेति (सात्म्यजानि)||११||

🔊 Audio coming soon

sātmyajaścētyādinā sātmyajatvaṁ vyutpādayati, asātmyasēvāṁ ca garbhōpaghātinīṁ darśayan sātmyasēvāyā garbhaṁ prati kāraṇatvaṁ draḍhayati| asātmyasēvināmapi prajābhavanōpapattiṁ darśayan ‘asātmyasēvinaśca nikhilēnāpatyāḥ syuḥ’ iti pūrvapakṣaṁ pariharati| sātmyasēvināṁ punarityādinā tu granthēna ‘sātmyasēvināmēkāntēna prajā syāt’ iti yaduktaṁ tat pariharati| sannipatitānāmiti vyavāyamāpannānām| atra svaravarṇau sātmyajatvēna tathā ātmajatvēna cōktau, tēna dvāvapyatra kāraṇamiti jñēyam||11||

Adhikarana 16 (12) · Śloka 12

rasajaścāyaṁ garbhaḥ| na hi rasādr̥tē mātuḥ prāṇayātrā'pi syāt, kiṁ punargarbhajanma| na caivāsamyagupayujyamānā rasā garbhamabhinirvartayanti, na ca kēvalaṁ samyagupayōgādēva rasānāṁ garbhābhinirvr̥ttirbhavati, samudāyō'pyatra kāraṇamucyatē| yāni tu khalvasya garbhasya rasajāni, yāni cāsya rasataḥ sambhavataḥ sambhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā- śarīrasyābhinirvr̥ttirabhivr̥ddhiḥ prāṇānubandhastr̥ptiḥ puṣṭirutsāhaścēti (rasajāni)||12||

View original

रसजश्चायं गर्भः| न हि रसादृते मातुः प्राणयात्राऽपि स्यात्, किं पुनर्गर्भजन्म| न चैवासम्यगुपयुज्यमाना रसा गर्भमभिनिर्वर्तयन्ति, न च केवलं सम्यगुपयोगादेव रसानां गर्भाभिनिर्वृत्तिर्भवति, समुदायोऽप्यत्र कारणमुच्यते| यानि तु खल्वस्य गर्भस्य रसजानि, यानि चास्य रसतः सम्भवतः सम्भवन्ति, तान्यनुव्याख्यास्यामः; तद्यथा- शरीरस्याभिनिर्वृत्तिरभिवृद्धिः प्राणानुबन्धस्तृप्तिः पुष्टिरुत्साहश्चेति (रसजानि)||१२||

🔊 Audio coming soon

prāṇayātrā'pi syāditi garbhadhāraṇakāraṇabhūtāyā māturapi prāṇasthitirityarthaḥ| na caivāsamyagupayujyamānā ityādinā asātmyarasōpayōgasya garbhōpaghātitvaṁ darśayati| asātmyarasōpayōgināṁ prajābhavanaṁ yat, tadasātmyasēviprajābhavananyāyatulyamiti nēha punardarśitam| samudāyō'pyatra kāraṇamityanēna tu asamyagrasasēvināṁ cāpatyabhavanē kāraṇaṁ dharmādi darśayati| abhinirvr̥ttiḥ aṅgapratyaṅgavyaktatā| prāṇānubandha iti balānubandhaḥ puṣṭiḥ upacayaḥ| vr̥ddhistu dairghyēṇa vr̥ddhiḥ| utsāhaḥ balam| iti śabdaḥ prakārē; tēnaivamprakārāṇyanyānyapi varṇādīni rasajānīti darśayati| ēvaṁ pūrvatrāpi itiśabdō vyākhyēyaḥ| yadā tvitiśabdaḥ parisamāptyarthastadā'pyāviṣkr̥tānāṁ rasajānāṁ parisamāptirjñēyā; tēna anāviṣkr̥tā varṇādayō'pi rajasā labhyantē||12||

Adhikarana 17 (13) · Śloka 13

asti khalu sattvamaupapādukaṁ; yajjīvaṁ spr̥kśarīrēṇābhisambadhnāti, yasminnapagamanapuraskr̥tē śīlamasya vyāvartatē, bhaktirviparyasyatē, sarvēndriyāṇyupatapyantē, balaṁ hīyatē, vyādhaya āpyāyyantē, yasmāddhīnaḥ prāṇāñjahāti, yadindriyāṇāmabhigrāhakaṁ ca ‘mana’ ityabhidhīyatē; tattrividhamākhyāyatē- śuddhaṁ, rājasaṁ, tāmasamiti| yēnāsya khalu manō bhūyiṣṭhaṁ, tēna dvitīyāyāmājātau samprayōgō bhavati; yadā tu tēnaiva śuddhēna saṁyujyatē, tadā jātēratikrāntāyā api smarati| smārtaṁ hi jñānamātmanastasyaiva manasō'nubandhādanuvartatē, yasyānuvr̥ttiṁ puraskr̥tya puruṣō ‘jātismara’ ityucyatē| yāni khalvasya garbhasya sattvajāni, yānyasya sattvataḥ sambhavataḥ sambhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā- bhaktiḥ śīlaṁ śaucaṁ dvēṣaḥ smr̥tirmōhastyāgō mātsaryaṁ śauryaṁ bhayaṁ krōdhastandrōtsāhastaikṣṇyaṁ mārdavaṁ gāmbhīryamanavasthitatvamityēvamādayaścānyē, tē sattvavikārā yānuttarakālaṁ sattvabhēdamadhikr̥tyōpadēkṣyāmaḥ| nānāvidhāni khalu sattvāni, tāni sarvāṇyēkapuruṣē bhavanti, na ca bhavantyēkakālam, ēkaṁ tu prāyōvr̥ttyā''ha ||13||

View original

अस्ति खलु सत्त्वमौपपादुकं; यज्जीवं स्पृक्शरीरेणाभिसम्बध्नाति, यस्मिन्नपगमनपुरस्कृते शीलमस्य व्यावर्तते, भक्तिर्विपर्यस्यते, सर्वेन्द्रियाण्युपतप्यन्ते, बलं हीयते, व्याधय आप्याय्यन्ते, यस्माद्धीनः प्राणाञ्जहाति, यदिन्द्रियाणामभिग्राहकं च ‘मन’ इत्यभिधीयते; तत्त्रिविधमाख्यायते- शुद्धं, राजसं, तामसमिति| येनास्य खलु मनो भूयिष्ठं, तेन द्वितीयायामाजातौ सम्प्रयोगो भवति; यदा तु तेनैव शुद्धेन संयुज्यते, तदा जातेरतिक्रान्ताया अपि स्मरति| स्मार्तं हि ज्ञानमात्मनस्तस्यैव मनसोऽनुबन्धादनुवर्तते, यस्यानुवृत्तिं पुरस्कृत्य पुरुषो ‘जातिस्मर’ इत्युच्यते| यानि खल्वस्य गर्भस्य सत्त्वजानि, यान्यस्य सत्त्वतः सम्भवतः सम्भवन्ति, तान्यनुव्याख्यास्यामः; तद्यथा- भक्तिः शीलं शौचं द्वेषः स्मृतिर्मोहस्त्यागो मात्सर्यं शौर्यं भयं क्रोधस्तन्द्रोत्साहस्तैक्ष्ण्यं मार्दवं गाम्भीर्यमनवस्थितत्वमित्येवमादयश्चान्ये, ते सत्त्वविकारा यानुत्तरकालं सत्त्वभेदमधिकृत्योपदेक्ष्यामः| नानाविधानि खलु सत्त्वानि, तानि सर्वाण्येकपुरुषे भवन्ति, न च भवन्त्येककालम्, एकं तु प्रायोवृत्त्याऽऽह ||१३||

🔊 Audio coming soon

astītyādinā manasa aupapādukatvamākṣiptaṁ samādadhāti| apiśabdō'vadhāraṇē| atra ca ‘yajjīvaṁ spr̥kśarīrēṇābhisambadhnāti’ ityādinā manasō'sādhāraṇadharmakathanamēvaupapādukasādhanaṁ bhavati, manōvyatirēkēṇaitaducyamānadharmāṇāmasiddhēḥ| nityamātmānaṁ spr̥śatīti spr̥k, śarīramātivāhikaśarīraṁ; tēna spr̥kśarīrēṇa kāraṇabhūtēna jīvamātmarūpamabhisambadhnāti bhōgāyatanaśarīrēṇētyarthaḥ| ātivāhikaśarīrasadbhāvaśca “bhūtaiścaturbhiḥ sahitaḥ susūkṣmairmanōjavō dēhamupaiti dēhāt” (śā. 2) ityanēna pratipāditaḥ|kiṁvā, jīvam ātmānaṁ, spr̥kśarīrēṇēti sparśavatā śarīrēṇa, yanmanō'bhisambadhnāti tadupapādukamastīti yōjanā| ēvaṁ manyatē- yadi manō'trātmanaḥ śarīrasambandhēna svīkriyatē tadā vyāpakatvādātmanaḥ sarvatraivōpalabdhyā bhavitavyaṁ, na ca bhavati; tasmādyatraiva sparśavati śarīrē manaḥ pratibaddhaṁ bhavati tatraivāyaṁ sukhādyupalabhatē| spr̥gitiviśēṣaṇēna śarīrasya mūtranakhakēśādau manōgamanābhāvādātmanō'nupalabdhiṁ darśayati| apagamanapuraskr̥tē iti dēhāntaragamanābhimukhē| bhaktiḥ icchā| yasmāddhīna iti manasā tyaktaḥ| yēnēti yathābhūtēna sāttvikēna rājasēna tāmasēna vā manasā bhūyiṣṭhamityabhiprāyaḥ| dvitīyāyāmājātāviti dvitīyajanmani; pūrvajanmani yādr̥śaṁ manastādr̥śamēva janmāntarē prāyō bhavatītyarthaḥ| kēcittu, ‘tēna na dvitīyāyāṁ’ ityādi paṭhanti| tatrāpi prāyō dvitīyē janmani tulyēna manasā yōgō na bhavati, kadācittu bhavatītyarthaḥ| yaduktaṁ ‘nāsya kiñcit paurvadēhikamaviditaṁ syāt’ iti, tat paurvadēhikaṁ jñānaṁ kvacidbhavatīti darśayannāha- yadā tvityādi| śuddhēnēti viśuddhasattvaguṇēna| tasyaivēti vakṣyamāṇēna yasyētyanēna sambadhyatē| yōniyantrapīḍāyāṁ hi udbhūtēna tamasā viplutaṁ manō nātikrāntajanmagataṁ smarati; yastūdbhūtasattvastamasā nābhibhūyatē, sa smaratyēvātikrāntajanmānubhūtamiti bhāvaḥ| puraskr̥tyēti kāraṇatvēnāvadhārya| ayaṁ ca manōdharmasamūha indriyōpakramaṇīyōktō'pi punariha prakaraṇavaśāducyamānō na punaruktadōṣamāvahati| yadyapi sattvasya garbhajanakatvaṁ sākṣānnōktaṁ, tathā'pi sattvasya yadupapādukatvaṁ garbhaṁ prati tēnaiva sattvasya garbhajanakatvaṁ pratijñātaṁ mantavyam| tēna ‘yāni khalvasya garbhasya sattvajāni’ ityādinā garbhē sattvajabhāvakathanamupapannamēva| garbhakāraṇasyāpi ca sattvasyōpapādukabhāṣayā kāraṇatvaṁ yaduktaṁ taddēhāddēhāntaragamanarūpamanōdharmasya garbhakāraṇatvātiriktasya pratipādanārtham| nānāvidhānīti nānāvidhasāttvikarājasatāmaṁsavr̥ttibhinnāni| tānyēkapuruṣē bhavantītyanēnaika ēva puruṣaḥ kadāciddharmakriyāyāṁ sāttvikō bhavati, kadācit kāmacintāyāṁ rājasaḥ, kadācinmōhē tamōmaya iti darśayati| na bhavantyēkakālamiti ēkadaiva sāttvikādayō dharmā na bhavanti, kintu paryāyēṇa bhavanti| nanu yadyēkapuruṣa ēva sarvē sāttvikādayō bhavanti, tat katham ‘ayaṁ sāttvikaḥ’ ityādivyapadēśō bhavatītyāha- ēkaṁ tvityādi| prāyōvr̥ttyēti bhūyiṣṭhā yasya sāttvikavr̥ttayō bhavanti sa sāttvikaḥ, yasya bhūyiṣṭhaṁ rājasyō vr̥ttayō bhavanti sa rājasa ucyatē ityādi| ētadēva pūrvamuktaṁ- “yadguṇaṁ cābhīkṣṇaṁ puruṣamanuvartatē sattvaṁ, tatsattvamēvōpadiśanti bāhulyānuśayāt” (sū. 8) iti||13||

Adhikarana 18 (14) · Śloka 14

ēvamayaṁ nānāvidhānāmēṣāṁ garbhakarāṇāṁ bhāvānāṁ samudāyādabhinirvartatē garbhaḥ; yathā- kūṭāgāraṁ nānādravyasamudāyāt, yathā vā- rathō nānārathāṅgasamudāyāt; tasmādētadavōcāma- mātr̥jaścāyaṁ garbhaḥ, pitr̥jaśca, ātmajaśca, sātmyajaśca, rasajaśca, asti ca sattvamaupapādukamiti (hōvāca bhagavānātrēyaḥ)||14||

View original

एवमयं नानाविधानामेषां गर्भकराणां भावानां समुदायादभिनिर्वर्तते गर्भः; यथा- कूटागारं नानाद्रव्यसमुदायात्, यथा वा- रथो नानारथाङ्गसमुदायात्; तस्मादेतदवोचाम- मातृजश्चायं गर्भः, पितृजश्च, आत्मजश्च, सात्म्यजश्च, रसजश्च, अस्ति च सत्त्वमौपपादुकमिति (होवाच भगवानात्रेयः)||१४||

🔊 Audio coming soon

ēvaṁ mātrādikāraṇavyutpādanēna garbhasya samudāyaprabhavatāṁ vyutpāditāṁ dr̥ṣṭāntēna draḍhayannāha- ēvamayamityādi| kūṭāgāraṁ vartulākāraṁ gr̥haṁ jēntākasvēdapratipāditam; anyē tu vastrādikr̥taṁ sañcārigr̥haṁ kūṭāgāramāhuḥ| atra ca prakaraṇē yadyapi mātrādīnāṁ sarvēṣāṁ samuditānāmēva garbhaṁ prati kāraṇatvaṁ, tathā'pi mātāpitrātmasattvāni vihāya sātmyarasayōrēva kāraṇatvavyutpādanē yat ‘samudāyō'pyatra kāraṇam’ ityuktaṁ tatraivaṁ manyatē- atra yathā mātrādayaścatvārō'vaśyaṁ garbhaṁ prati kāraṇabhūtā na tathā sātmyaṁ rasō vā; yēna śukraśōṇitasattvātmasaṁsargādēva garbhō bhavati, nāvaśyaṁ garbhamēlakē sātmyarasayōrapēkṣā; garbhamēlakōttarakālaṁ sātmyarasābhyāṁ garbhasya hi puṣṭyādayō janyantē, tēna sātmyē rasē cāvaśyaṁ samudāyāpēkṣāṁ darśayatā tatraiva ‘samudāyō'pyatra kāraṇam’ ityuktaṁ, mātrādayastu parasparasamudāyamapēkṣamāṇā api nāvaśyaṁ sātmyarasasamudāyamādigarbhamēlakē'pēkṣanta iti kr̥tvā punastatra samudāyāpēkṣitvaṁ nōktam| samudāyādēṣāṁ bhāvānāmityanēna granthēna yat parasparasamudāyāpēkṣitvaṁ mātrādīnāṁ caturṇāṁ, taduktamēva| yadapi garbhaṁ pratyaviśēṣēṇa sātmyarasayōrapi kāraṇatvaṁ, ‘sātmyajaścāyaṁ, rasajaścāyaṁ’ ityanēnōktaṁ, tadgarbhamēlakōttarakālaṁ kāraṇatvēna, tathā mātāpitrōrapi viśuddhaśukraśōṇitōtpādahētutayā pāramparyēṇa kāraṇatvāditi jñēyam||14||

Adhikarana 19 (15) · Śloka 15

bharadvāja uvāca- yadyayamēṣāṁ nānāvidhānāṁ garbhakarāṇāṁ bhāvānāṁ samudāyādabhinirvartatē garbhaḥ kathamayaṁ sandhīyatē, yadi cāpi sandhīyatē kasmāt samudāyaprabhavaḥ san garbhō manuṣyavigrahēṇa jāyatē, manuṣyaśca manuṣyaprabhava ucyatē; tatra cēdiṣṭamētadyasmānmanuṣyō manuṣyaprabhavastasmādēva manuṣyavigrahēṇa jāyatē, yathā- gaurgōprabhavaḥ, yathā- cāśvō'śvaprabhava iti; ēvaṁ sati yaduktamagrē samudayātmaka iti tadayuktam| yadi ca manuṣyō manuṣyaprabhavaḥ, kasmājjaḍāndhakubjamūkavāmanamimminavyaṅgōnmattakuṣṭhikilāsibhyō jātāḥ pitr̥sadr̥śarūpā na bhavanti| athātrāpi buddhirēvaṁ syāt- svēnaivāyamātmā cakṣuṣā rūpāṇi vētti, śrōtrēṇa śabdān, ghrāṇēna gandhān, rasanēna rasān, sparśanēna sparśān, buddhyā bōddhavyamityanēna hētunā na jaḍādibhyō jātāḥ pitr̥sadr̥śā bhavanti| atrāpi pratijñāhānidōṣaḥ syāt, ēvamuktē hyātmā satsvindriyēṣu jñaḥ syādasatsvajñaḥ; yatra caitadubhayaṁ sambhavati jñatvamajñatvaṁ ca, savikāraścātmā | yadi ca darśanādibhirātmā viṣayān vētti, nirindriyō darśanādivirahādajñaḥ syāt, ajñatvādakāraṇam, akāraṇatvācca nātmēti vāgvastumātramētadvacanamanarthaṁ syāditi (hōvāca bharadvājaḥ)||15||

View original

भरद्वाज उवाच- यद्ययमेषां नानाविधानां गर्भकराणां भावानां समुदायादभिनिर्वर्तते गर्भः कथमयं सन्धीयते, यदि चापि सन्धीयते कस्मात् समुदायप्रभवः सन् गर्भो मनुष्यविग्रहेण जायते, मनुष्यश्च मनुष्यप्रभव उच्यते; तत्र चेदिष्टमेतद्यस्मान्मनुष्यो मनुष्यप्रभवस्तस्मादेव मनुष्यविग्रहेण जायते, यथा- गौर्गोप्रभवः, यथा- चाश्वोऽश्वप्रभव इति; एवं सति यदुक्तमग्रे समुदयात्मक इति तदयुक्तम्| यदि च मनुष्यो मनुष्यप्रभवः, कस्माज्जडान्धकुब्जमूकवामनमिम्मिनव्यङ्गोन्मत्तकुष्ठिकिलासिभ्यो जाताः पितृसदृशरूपा न भवन्ति| अथात्रापि बुद्धिरेवं स्यात्- स्वेनैवायमात्मा चक्षुषा रूपाणि वेत्ति, श्रोत्रेण शब्दान्, घ्राणेन गन्धान्, रसनेन रसान्, स्पर्शनेन स्पर्शान्, बुद्ध्या बोद्धव्यमित्यनेन हेतुना न जडादिभ्यो जाताः पितृसदृशा भवन्ति| अत्रापि प्रतिज्ञाहानिदोषः स्यात्, एवमुक्ते ह्यात्मा सत्स्विन्द्रियेषु ज्ञः स्यादसत्स्वज्ञः; यत्र चैतदुभयं सम्भवति ज्ञत्वमज्ञत्वं च, सविकारश्चात्मा | यदि च दर्शनादिभिरात्मा विषयान् वेत्ति, निरिन्द्रियो दर्शनादिविरहादज्ञः स्यात्, अज्ञत्वादकारणम्, अकारणत्वाच्च नात्मेति वाग्वस्तुमात्रमेतद्वचनमनर्थं स्यादिति (होवाच भरद्वाजः)||१५||

🔊 Audio coming soon

punarbharadvājaḥ pr̥cchati- yadyayamityādi| kathaṁ sandhīyata iti kayā paripāṭhyā milatītyarthaḥ| manuṣyavigrahēṇa jāyata iti manuṣyajātau kasmānmanuṣyavigrahēṇaiva jāyata ityarthaḥ| samudāyātmaka iti yaduktaṁ tadayuktamiti atra mātrādyatiriktajātēḥ kāraṇatvakathanēna tathā jātērēva manuṣyādirūpāyā balavatkāraṇatvēna yathōktamātrādisamudāyaprabhavatvaṁ na yuktamiti bhāvaḥ| dūṣaṇāntaramāha- yadi cētyādi| jaḍō jaḍabuddhiḥ, minminaḥ sānunāsikāvyaktasvaraḥ| pitr̥sadr̥śarūpā ityatra pitr̥śabdēna mātāpitarau grāhyau| kāraṇasadr̥śarūpatvēna cēnmanuṣyā bhavanti tadā jaḍādirūpakāraṇajātā api kāraṇasadr̥śatvēna jaḍādirūpāḥ syuriti bhāvaḥ| atra jaḍādibahūdāharaṇakaraṇaṁ pakṣasya bahūdāharaṇasiddhatvēna dr̥ḍhatvapratipādanārtham| kr̥tapūrvapakṣē samādhānamāśaṅkatē- athātrētyādi| svēnaivēti ātmakarmōpārjitēnaiva| tēna, indriyāṇi yasmādātmajānyuktāni na tu mātāpitr̥rūpamanuṣyajanyāni, tataśca pitrōrindriyaṁ pratyakāraṇatvēna na tadindriyasadr̥śānīndriyāṇyasya bhavantīti bhāvaḥ| svēnaivēti śrōtrādibhirabhisambadhyatē| jaḍādibhirjātā ityatra ādiśabdaḥ prakāravācī, tēna kubjakuṣṭyādīnāṁ grahaṇam| kubjatvakuṣṭhādyādhārabhūtaṁ hi śarīraṁ nātmajaṁ, kintu mātāpitr̥jamēva; tataśca kubjādijātasya kubjatvādiprasaṅgēnaivāpakr̥tatvaṁ tadavasthamēva| āśaṅkitaṁ samādhānaṁ dūṣayati- atrāpītyādi| pratijñādōṣaḥ syāditi “atmā jñaḥ” (śā. 1) ityādinā ātmanō jñatvapratijñāyāḥ, tathā “nirvikāraḥ parastvātmā” (sū. 1) ityādinā kr̥tāyā nirvikāratvapratijñāyā dōṣaḥ syāditi bhāvaḥ| asatsvajña ityanēna kadācidajñatvāt pratijñātaṁ jñatvaṁ vyāhatam, indriyādhīnatvēna jñatvamātmanaḥ parādhīnaṁ sanna vāstavaṁ syāditi bhāvaḥ| yatrētyādinā savikāratvaṁ sādhayati| jñatvaparityāgēnājñatvē prakr̥tēranyathābhūtatvēna vikārō bhavatīti bhāvaḥ| savikāra iti ‘vikāravān’ ityarthō matublōpājjñēyaḥ| ātmana indriyādhīnatvēna jñatvē dūṣaṇāntaramāha- yadi cētyādi| ajñatvādakāraṇamiti ajñatvāt jñānapūrvakaśarīraprēraṇādau na kāraṇaṁ syādityarthaḥ| akāraṇatvācca nātmēti śarīraprēraṇādau buddhiniṣpādyē'kāraṇatvādacētanapañcabhūtātiriktaścētanābhidha ātmaśabdavācya ityarthaḥ| vāgvastumātramiti artharahitaśabdamātramētad- yaducyatē- ātmā svēna cakṣuṣā rūpaṁ paśyatītyādi||15||

Adhikarana 20 (16) · Śloka 16

ātrēya uvāca- purastādētat pratijñātaṁ- sattvaṁ jīvaṁ spr̥kśarīrēṇābhisambadhnātīti| yasmāttu samudāyaprabhavaḥ san sa garbhō manuṣyavigrahēṇa jāyatē, manuṣyō manuṣyaprabhava ityucyatē, tadvakṣyāmaḥ- bhūtānāṁ caturvidhā yōnirbhavati- jarāyvaṇḍasvēdōdbhidaḥ| tāsāṁ khalu catasr̥ṇāmapi yōnīnāmēkaikā yōniraparisaṅkhyēyabhēdā bhavati, bhūtānāmākr̥tiviśēṣāparisaṅkhyēyatvāt| tatra jarāyujānāmaṇḍajānāṁ ca prāṇināmētē garbhakarā bhāvā yāṁ yāṁ yōnimāpadyantē, tasyāṁ tasyāṁ yōnau tathātathārūpā bhavanti; yathā- kanakarajatatāmratrapusīsakānyāsicyamānāni tēṣu tēṣu madhūcchiṣṭavigrahēṣu, tāni yadā manuṣyabimbamāpadyantē tadā manuṣyavigrahēṇa jāyantē, tasmāt samudāyaprabhāvaḥ san garbhō manuṣyavigrahēṇa jāyatē; manuṣyaśca manuṣyaprabhava ucyatē, tadyōnitvāt||16||

View original

आत्रेय उवाच- पुरस्तादेतत् प्रतिज्ञातं- सत्त्वं जीवं स्पृक्शरीरेणाभिसम्बध्नातीति| यस्मात्तु समुदायप्रभवः सन् स गर्भो मनुष्यविग्रहेण जायते, मनुष्यो मनुष्यप्रभव इत्युच्यते, तद्वक्ष्यामः- भूतानां चतुर्विधा योनिर्भवति- जराय्वण्डस्वेदोद्भिदः| तासां खलु चतसृणामपि योनीनामेकैका योनिरपरिसङ्ख्येयभेदा भवति, भूतानामाकृतिविशेषापरिसङ्ख्येयत्वात्| तत्र जरायुजानामण्डजानां च प्राणिनामेते गर्भकरा भावा यां यां योनिमापद्यन्ते, तस्यां तस्यां योनौ तथातथारूपा भवन्ति; यथा- कनकरजतताम्रत्रपुसीसकान्यासिच्यमानानि तेषु तेषु मधूच्छिष्टविग्रहेषु, तानि यदा मनुष्यबिम्बमापद्यन्ते तदा मनुष्यविग्रहेण जायन्ते, तस्मात् समुदायप्रभावः सन् गर्भो मनुष्यविग्रहेण जायते; मनुष्यश्च मनुष्यप्रभव उच्यते, तद्योनित्वात्||१६||

🔊 Audio coming soon

ātrēyaḥ samādadhāti- purastādityādi|- ētacca ‘kathamayaṁ sandhīyatē’ ityasyōttaram| sattvaṁ śukrārtavasandhānakāraṇamityarthaḥ| bhūtānāmiti prāṇinām| yōniḥ jātiḥ, yadā'pi yōniśabdaḥ kāraṇavacanastadā'pi jarāyujādirūpayōnijātā api jarāyujādaya ēvōcyantē, kāryē kāraṇōpacārāt| ākr̥tiḥ saṁsthānaṁ, tasyā viśēṣāḥ parasparavisadr̥śākr̥taya ēva nara-kari-turagādi-rūpāḥ| sambhavē yōnibhēdaṁ darśayitvā yathā yōnyanukārō bhavati tadāha- tatrētyādi| garbhakārā bhāvāḥ śukrādayaḥ| madhūcchiṣṭavigrahēṣviti sikthakēna mr̥ttikāyāṁ nirmitasañcakarūpavigrahēṣu| manuṣyabimbamiti manuṣyākāraṁ sikthakakr̥taṁ sañcakam| kanakādibahudravyōdāharaṇaṁ yathā kanakādīnāṁ bahūnāmapi manuṣyasañcakasikthakasthānāṁ manuṣyākr̥tijanakatvaṁ, tathā śukrādīnāmapi bahūnāṁ manuṣyayōnipatitānāṁ manuṣyavigrahakartr̥tvamiti sādharmyōdāharaṇārtham| samudāyātmakaḥ sanniti yadyapi samudāyajanyastathā'pi yōnirūpakāraṇamahimnā svayōnisadr̥śa ēva bhavati nānyayōnisadr̥śaḥ; na ca kāraṇadharmaḥ paryanuyōgamarhati| tēna, śukrādisamudāyō'pi kāraṇaṁ bhavati, mātāpitarau viśēṣēṇa garbhasya sajātīyatvē kāraṇaṁ bhavata iti na kācit kṣatiḥ| tadyōnitvāditi viśēṣēṇa manuṣyasya kāraṇatvāt||16||

Adhikarana 21 (17) · Śloka 17

yaccōktaṁ- yadi ca manuṣyō manuṣyaprabhavaḥ, kasmānna jaḍādibhyō jātāḥ pitr̥sadr̥śarūpā bhavantīti; tatrōcyatē- yasya yasya hyaṅgāvayavasya bījē bīja bhāga upataptō bhavati, tasya tasyāṅgāvayavasya vikr̥tirupajāyatē, nōpajāyatē cānupatāpāt; tasmādubhayōpapattirapyatra| sarvasya cātmajānīndriyāṇi, tēṣāṁ bhāvābhāvahēturdaivaṁ; tasmānnaikāntatō jaḍādibhyō jātāḥ pitr̥sadr̥śarūpā bhavanti||17||

View original

यच्चोक्तं- यदि च मनुष्यो मनुष्यप्रभवः, कस्मान्न जडादिभ्यो जाताः पितृसदृशरूपा भवन्तीति; तत्रोच्यते- यस्य यस्य ह्यङ्गावयवस्य बीजे बीज भाग उपतप्तो भवति, तस्य तस्याङ्गावयवस्य विकृतिरुपजायते, नोपजायते चानुपतापात्; तस्मादुभयोपपत्तिरप्यत्र| सर्वस्य चात्मजानीन्द्रियाणि, तेषां भावाभावहेतुर्दैवं; तस्मान्नैकान्ततो जडादिभ्यो जाताः पितृसदृशरूपा भवन्ति||१७||

🔊 Audio coming soon

bīja iti śukraśōṇitē| bījasyāṅgapratyaṅganirvartakō bhāgō bījabhāgaḥ| ubhayōpapattirapyatrēti pitr̥sadr̥śarūpā bhavanti na bhavanti cētyarthaḥ| ātmajānīti ātmapratibaddhakarmajāni| bhāvābhāvahēturdaivamiti indriyabhāvē indriyajanakaṁ śubham, indriyābhāvē cāśubhaṁ daivaṁ hēturityarthaḥ| upasaṁharati- tasmādityādi| ēvaṁ manyatē- manuṣyabījaṁ hi pratyaṅgabījabhāgasamudāyātmakaṁ svasadr̥śapratyaṅgasamudāyarūpapuruṣajanakam, indriyāṇi ca bhōgasādhanāni ātmapratibaddhakarmādhīnāni; tēna pitā yadi kuṣṭhyapi bhavati, bījaṁ cāduṣṭaṁ bhavati kuṣṭhādhāratvagādijanakaṁ, tatō niṣkuṣṭhānyēva tvagādīnyanupataptatvagādibījāt sadr̥śāni jāyantē; yadā tvativr̥ddhakuṣṭhatayā pitrōrbījamapi kuṣṭhajanakadōṣēṇa duṣṭaṁ bhavati, tadā duṣṭatvagādibījabhāgāt kuṣṭhaduṣṭaiva tvag jāyatē| yaduktaṁ- “dampatyōḥ kuṣṭhabāhulyādduṣṭaśōṇitaśukrayōḥ| yadapatyaṁ tayōrjātaṁ jñēyaṁ tadapi kuṣṭhitam” (su. ni. 5) iti| ēvaṁ kuṣṭhinō'pi yadi hētubalād bījē kuṣṭhajanakō dōṣō bhavati, tadā kuṣṭhinō'pi kuṣṭhavadapatyaṁ bhavati| andhatvādāvindriyōpaghātarūpē durdaivamēva kāraṇaṁ; taccāndhāpatyē'pyavaśyamasti; tēna yadā'ndhē'patyē dr̥ṣṭyupaghātakamaśubhaṁ bhavati, tadā kākatālīyanyāyādandhajātō'pyandhō dr̥śyatē| ēvaṁ kubjādau jaḍādau ca vyākhyēyam||17||

Adhikarana 22 (18) · Śloka 18

na cātmā satsvindriyēṣu jñaḥ, asatsu vā bhavatyajñaḥ; na hyasattvaḥ kadācidātmā, sattvaviśēṣāccōpalabhyatē jñānaviśēṣa iti||18||

View original

न चात्मा सत्स्विन्द्रियेषु ज्ञः, असत्सु वा भवत्यज्ञः; न ह्यसत्त्वः कदाचिदात्मा, सत्त्वविशेषाच्चोपलभ्यते ज्ञानविशेष इति||१८||

🔊 Audio coming soon

yā cājñatvaprasaktirātmanyuktā, tatrāha- na cētyādi| indriyabhāvē tathēndriyābhāvē'pi nityaṁ jñānavānēvātmā iti pratijñārthaḥ | na hyasattvaḥ kadācidityatra hiśabdō hētau; tēna yasmāt sarvadā samanaska ēvātmā, tēna bāhyēndriyābhāvē'pyantaḥkaraṇamanōyōgānnityamātmā manaḥkaraṇakō jñānavānēvāyamityarthaḥ| yattvētadbāhyaviṣayagataṁ jñānaṁ, tat sattvasyēndriyādhiṣṭhānaviśēṣādbhavati; tēna, indriyabhāvē indriyajanyaṁ viśiṣṭaṁ jñānaṁ bhavati; yattu kēvalamanōjanyamātmajñānaṁ, tad bhavatyēva sarvadā; tasmādyannityabhāvi manōsannidhimātrajanyamātmajñānaṁ, tat sadaivāsti||18||

Adhikarana 23 (19) · Śloka 20

bhavanti cātra- na karturindriyābhāvāt kāryajñānaṁ pravartatē| yā kriyā vartatē bhāvaiḥ sā vinā tairna vartatē||19|| jānannapi mr̥dō'bhāvāt kumbhakr̥nna pravartatē|20|

View original

भवन्ति चात्र- न कर्तुरिन्द्रियाभावात् कार्यज्ञानं प्रवर्तते| या क्रिया वर्तते भावैः सा विना तैर्न वर्तते||१९|| जानन्नपि मृदोऽभावात् कुम्भकृन्न प्रवर्तते|२०|

🔊 Audio coming soon

na cāsya jñānajananaśaktiḥ parāhatā bhavatītyāśayēnāha- nētyādi| yatvaitadaindriyakaṁ viṣayōpabhōgavattadbhavati kadācit, kadāciccēndriyābhāvānna bhavatītyadhyātmavidō manyantē; kiñca bāhyajñānē'pi jñānajananaśakta ēvāyamātmā, paraṁ karaṇābhāvāt kadācinna pravartatē| kāryajñānamiti kāryapravr̥ttijanakabāhyaviṣayajñānaṁ; tēna nirviṣayaṁ jñānamātmana indriyābhāvē bhavatīti sūcayati | bhāvairityatra ‘yaiḥ’ iti śēṣaḥ| vartatē utpadyatē| atraiva dr̥ṣṭāntamāha- jānannapītyādi| jānannapīti ghaṭaṁ kartuṁ jānannapītyarthaḥ| mr̥dō mr̥ttikāyā abhāvāt||19||-

Adhikarana 24 (20-21) · Śloka 22

śrūyatāṁ cēdamadhyātmamātmajñānabalaṁ mahat||20|| indriyāṇi ca saṅkṣipya manaḥ saṅkṣipya cañcalam| praviśyādhyātmamātmajñaḥ svē jñānē paryavasthitaḥ||21|| sarvatrāvahitajñānaḥ sarvabhāvān parīkṣatē|22|

View original

श्रूयतां चेदमध्यात्ममात्मज्ञानबलं महत्||२०|| इन्द्रियाणि च सङ्क्षिप्य मनः सङ्क्षिप्य चञ्चलम्| प्रविश्याध्यात्ममात्मज्ञः स्वे ज्ञाने पर्यवस्थितः||२१|| सर्वत्रावहितज्ञानः सर्वभावान् परीक्षते|२२|

🔊 Audio coming soon

ātmanō jñatvē sādhanāntaramāha- śrūyatāmityādi| ātmānamadhi adhyātmam| ātmanō jñānasya balamātmajñānabalam| saṅkṣipyēti viṣayēbhyō vyāvartya| manaḥ saṅkṣipyēti manō'pyātmavyatiriktaviṣayānnigr̥hya| cañcalamiti svabhāvataḥ| svē jñānē iti ātmajñānē| sarvabhāvān parīkṣata iti vinā'pīndriyaiḥ samādhibalādēva yasmāt sarvajñō bhavati, tasmājjñasvabhāva ēva nirindriyō'pyātmā||20-21||-

Adhikarana 25 (22-24) · Śloka 24

gr̥hṇīṣva cē(vē)damaparaṁ bharadvāja vinirṇayam||22|| nivr̥ttēndriyavākcēṣṭaḥ suptaḥ svapnagatō yadā| viṣayān sukhaduḥkhē ca vētti nājñō'pyataḥ smr̥taḥ||23|| nātmajñānādr̥tē caikaṁ jñānaṁ kiñcit pravartatē| na hyēkō vartatē bhāvō vartatē nāpyahētukaḥ||24||

View original

गृह्णीष्व चे(वे)दमपरं भरद्वाज विनिर्णयम्||२२|| निवृत्तेन्द्रियवाक्चेष्टः सुप्तः स्वप्नगतो यदा| विषयान् सुखदुःखे च वेत्ति नाज्ञोऽप्यतः स्मृतः||२३|| नात्मज्ञानादृते चैकं ज्ञानं किञ्चित् प्रवर्तते| न ह्येको वर्तते भावो वर्तते नाप्यहेतुकः||२४||

🔊 Audio coming soon

aparamapi laukikaṁ nirindriyasya jñānasadbhāvōdāharaṇamāha- gr̥hṇīṣvētyādi| svapnagata iti svapnadarśanāvasthāṁ prāptaḥ| ātmajñānaviṣayajñānayōrviśēṣamāha- nātmētyādi| ātmajñānānnityādvinā, kiñcijjñānaṁ viṣayajam, ēkam sahāyaṁ, na pravartatē indriyādikaraṇarūpasahāyaṁ vinā nōtpadyatē| ātmajñānaṁ ca nityamēva sāṅkhyē'pyuktaṁ - “cicchaktirapariṇāminī” ityādinā “ātmanaḥ” ityantēna| atrōpapattimāha- na hyēkō vartatē bhāva iti| bhāvaḥ utpattidharmā, ēkaḥ san kāraṇarahitaḥ san, na vartatē nōtpadyatē| tathā bhāvaḥ kāraṇajanyatvē satyapi ahētuka iti akartr̥kō na vartatē nōtpadyatē, kintu kartr̥kumbhakārādhiṣṭhitānyēva mr̥ccakrādīni pravartantē; tasmādviṣayajñānānyapi indriyamanōrthaistathā kartrā cātmanā janyanta iti bhāvaḥ||22-24||

Adhikarana 26 (25) · Śloka 25

tasmājjñaḥ prakr̥tiścātmā draṣṭā kāraṇamēva ca| sarvamētadbharadvāja nirṇītaṁ jahi saṁśayam||25||

View original

तस्माज्ज्ञः प्रकृतिश्चात्मा द्रष्टा कारणमेव च| सर्वमेतद्भरद्वाज निर्णीतं जहि संशयम्||२५||

🔊 Audio coming soon

upasaṁharati- tasmādityādi| atra cātmanō jñatvājñatvaprasaktyā''pāditaṁ savikāratvamātmanō nityajñānasādhanēnaiva parihr̥tamiti kr̥tvā na pr̥thak parihr̥tam| bharadvājaśabdēnēha nātrēyagururucyatē, kintu anya ēva bharadvājagōtraḥ kaścit; tēna, tasya saṁśayacchēdanamātrēyēṇōpapannamēva||25||

Adhikarana 27 (26-27) · Śloka 27

tatra ślōkau- hēturgarbhasya nirvr̥ttau vr̥ddhau janmani caiva yaḥ| punarvasumatiryā ca bharadvājamatiśca yā||26|| pratijñāpratiṣēdhaśca viśadaścātmanirṇayaḥ| garbhāvakrāntimuddiśya khuḍḍīkāṁ tatprakāśitam||27||

View original

तत्र श्लोकौ- हेतुर्गर्भस्य निर्वृत्तौ वृद्धौ जन्मनि चैव यः| पुनर्वसुमतिर्या च भरद्वाजमतिश्च या||२६|| प्रतिज्ञाप्रतिषेधश्च विशदश्चात्मनिर्णयः| गर्भावक्रान्तिमुद्दिश्य खुड्डीकां तत्प्रकाशितम्||२७||

🔊 Audio coming soon

saṅgrahē hētuśabdō garbhādiṣu janmāntēṣu sambadhyatē| pratijñāpratiṣēdhō bharadvājakr̥tō jñēyaḥ| tatsādhanaṁ ca yadātrēyasya tat ‘viśadaścātmanirṇayaḥ’ ityanēnōktam| taditi sāmānyēna mātrādipratyavamarśānnapuṁsakam||26-27||

Adhikarana puShpikA · Śloka 3

ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē śārīrasthānē khuḍḍīkāgarbhāvakrāntiśārīraṁ nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||

View original

इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते शारीरस्थाने खुड्डीकागर्भावक्रान्तिशारीरं नाम तृतीयोऽध्यायः||३||

🔊 Audio coming soon

iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ śārīrasthānē khuḍḍīkāgarbhāvakrāntiśārīraṁ nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||

3. khuḍḍikāgarbhāvakrāntiśārīram — Charaka Samhita | Ayana Ayurveda | Dr Vijaya Dwarampudi