Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō bastivyāpatsiddhiṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो बस्तिव्यापत्सिद्धिं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
vamanavirēcanānantarabhāvitvādbastēḥ saṁśōdhanavyāpatsiddhēranantaraṁ bastivyāpatsiddhirucyatē; atra bastiśabdō nirūha ēva vartatē, tadvyāpadāmēvātra vaktavyatvāt||1-2||
Adhikarana 2 (3-6) · Śloka 6
dhīdhairyaudāryagāmbhīryakṣamādamatapōnidhim|
punarvasuṁ śiṣyagaṇaḥ papraccha vinayānvitaḥ||3||
kāḥ kati vyāpadō bastēḥ kiṁsamutthānalakṣaṇāḥ|
kā cikitsā iti praśnāñchrutvā tānabravīdguruḥ||4||
nātiyōgau klamādhmānē hikkā hr̥tprāptirūrdhvatā|
pravāhikā śirōṅgārtiḥ parikartaḥ parisravaḥ||5||
dvādaśa vyāpadō bastērasamyagyōgasambhavāḥ|
āsāmēkaikaśō rūpaṁ cikitsāṁ ca nibōdhata||6||
View original
धीधैर्यौदार्यगाम्भीर्यक्षमादमतपोनिधिम्|
पुनर्वसुं शिष्यगणः पप्रच्छ विनयान्वितः||३||
काः कति व्यापदो बस्तेः किंसमुत्थानलक्षणाः|
का चिकित्सा इति प्रश्नाञ्छ्रुत्वा तानब्रवीद्गुरुः||४||
नातियोगौ क्लमाध्माने हिक्का हृत्प्राप्तिरूर्ध्वता|
प्रवाहिका शिरोङ्गार्तिः परिकर्तः परिस्रवः||५||
द्वादश व्यापदो बस्तेरसम्यग्योगसम्भवाः|
आसामेकैकशो रूपं चिकित्सां च निबोधत||६||
kāḥ katītyādi pañca praśnāḥ| nātiyōgāvityādinā ādyapraśnasyōttaram| nātiyōgāviti ayōgātiyōgau| ētaddvādaśavyāpadāṁ ca vivaraṇa ēva sphuṭārthō bhaviṣyati| asamyagyōgasambhavā iti nirūhasyāyōgātiyōgamithyāyōgarūpāsamyagyōgasambhavāḥ| anēna ca samutthānapraśnasya sāmānyakāraṇābhidhānēnōttaraṁ dattaṁ bhavati| atra bastiprayōgasyāsamyagyōgēna nirūhakāryadōṣaharaṇasyātiyōgāyōgau vyāpattirūpau janyētē klamādayō'pi cātiyōgāyōgajātā ēva viśiṣṭahētulakṣaṇacikitsitatayā ihāpi pr̥thagucyantē, yathā saṁśōdhanē ādhmānādayō'yōgātiyōgajātā api pr̥thaguktāḥ| kēcit ‘nātiyōgāt klamādhmānē’ ityādi, tathā ‘daśaitā vyāpadō bastēḥ’ ityādi paṭhanti; tatra pūrvādhyāyōktavyākhyānādarthō nēyaḥ ; kintu pūrva ēva pāṭhō nirvyūhaḥ| āsāmityādau rūpaśabdēnaiva prati prati vakṣyamāṇahētuviśēṣō'varuddhō jñēyaḥ, yēna hēturapi hi vyāsagamakatayā rūpamēva||3-6||
Adhikarana 3 (7-11) · Śloka 11
gurukōṣṭhē'nilaprāyē rūkṣē vātōlbaṇē'pi vā|
śītō'lpalavaṇasnēhadravamātrō ghanō'pi vā||7||
bastiḥ saṅkṣōbhya taṁ dōṣaṁ durbalatvādanirharan|
karōti gurukōṣṭhatvaṁ vātamūtraśakr̥dgraham||8||
nābhibastirujaṁ dāhaṁ hr̥llēpaṁ śvayathuṁ gudē|
kaṇḍūgaṇḍāni vaivarṇyamaruciṁ vahnimārdavam||9||
tatrōṣṇāyāḥ pramathyāyāḥ pānaṁ svēdāḥ pr̥thagvidhāḥ|
phalavartyō'thavā kālaṁ jñātvā śastaṁ virēcanam||10||
bilvamūlatrivr̥ddāruyavakōlakulatthavān|
surādimūtravān bastiḥ saprākpēṣyastamānayēt||11||
View original
गुरुकोष्ठेऽनिलप्राये रूक्षे वातोल्बणेऽपि वा|
शीतोऽल्पलवणस्नेहद्रवमात्रो घनोऽपि वा||७||
बस्तिः सङ्क्षोभ्य तं दोषं दुर्बलत्वादनिर्हरन्|
करोति गुरुकोष्ठत्वं वातमूत्रशकृद्ग्रहम्||८||
नाभिबस्तिरुजं दाहं हृल्लेपं श्वयथुं गुदे|
कण्डूगण्डानि वैवर्ण्यमरुचिं वह्निमार्दवम्||९||
तत्रोष्णायाः प्रमथ्यायाः पानं स्वेदाः पृथग्विधाः|
फलवर्त्योऽथवा कालं ज्ञात्वा शस्तं विरेचनम्||१०||
बिल्वमूलत्रिवृद्दारुयवकोलकुलत्थवान्|
सुरादिमूत्रवान् बस्तिः सप्राक्पेष्यस्तमानयेत्||११||
gurukōṣṭhē iti krūrakōṣṭhē malapūrṇakōṣṭhē vā| alpaśabdō mātrāntaiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| uṣṇāyāḥ pramathyāyā iti atīsārōktapramathyānāṁ yā pramathyā uṣṇā tasyāḥ prayōgaḥ; pramathyēti pācanakaṣāyasyāyurvēdasamayasiddhasañjñēti pratipāditamēvātīsārē| kālaṁ jñātvēti virēcanayōgyāvasthāṁ jñātvā| surādimūtravānityatra ādiśabdēna sauvīrakatuṣōdakādīnāṁ grahaṇam| saprākpēṣya iti bastisūtrīyōktabalādibastyuktakalkayuktaḥ| tamānayēditi ayōgakārakaṁ vibaddhaṁ bastiṁ harati||7-11||
Adhikarana 4 (12-14) · Śloka 14
snigdhasvinnē'titīkṣṇōṣṇō mr̥dukōṣṭhē'tiyujyatē|
tasya liṅgaṁ cikitsā ca śōdhanābhyāṁ samā bhavēt||12||
pr̥śniparṇīṁ sthirāṁ padmaṁ kāśmaryaṁ madhukaṁ balām|
piṣṭvā drākṣāṁ madhūkaṁ ca kṣīrē taṇḍuladhāvanē||13||
drākṣāyāḥ pakvalōṣṭasya prasādē madhukasya ca|
vinīya saghr̥taṁ bastiṁ dadyāddāhē'tiyōgajē ||14||
View original
स्निग्धस्विन्नेऽतितीक्ष्णोष्णो मृदुकोष्ठेऽतियुज्यते|
तस्य लिङ्गं चिकित्सा च शोधनाभ्यां समा भवेत्||१२||
पृश्निपर्णीं स्थिरां पद्मं काश्मर्यं मधुकं बलाम्|
पिष्ट्वा द्राक्षां मधूकं च क्षीरे तण्डुलधावने||१३||
द्राक्षायाः पक्वलोष्टस्य प्रसादे मधुकस्य च|
विनीय सघृतं बस्तिं दद्याद्दाहेऽतियोगजे ||१४||
ayōgamabhidhāyātiyōgamāha- snigdhasvinnē ityādi| atiyujyatē iti atiyōgakārakō bhavati| śōdhanābhyāṁ samā bhavēditi vamanavirēcanātiyōgōktaliṅgacikitsitābhyāṁ samā bhavēt| bastyatiyōgajē dāhē viśiṣṭacikitsāmāha- pr̥śniparṇīmityādi| atra kṣīrādiṣu pañcadravēṣu kalkasya vilayanam| drākṣādiprasādāḥ śītakaṣāyavidhikr̥tā jñēyāḥ||12-14||
Adhikarana 5 (15-20) · Śloka 20
āmaśēṣē nirūhēṇa mr̥dunā dōṣa īritaḥ|
mārgaṁ ruṇaddhi vātasya hantyagniṁ mūrcchayatyapi||15||
klamaṁ vidāhaṁ hr̥cchūlaṁ mōhavēṣṭanagauravam|
kuryāt svēdairvirūkṣaistaṁ pācanaiścāpyupācarēt||16||
pippalīkattr̥ṇōśīradārumūrvāśr̥taṁ jalam|
pibēt sauvarcalōnmiśraṁ dīpanaṁ hr̥dviśōdhanam||17||
vacānāgaraśaṭyēlā dadhimaṇḍēna mūrcchitāḥ|
pēyāḥ prasannayā vā syurariṣṭēnāsavēna vā||18||
dāru trikaṭukaṁ pathyāṁ palāśaṁ citrakaṁ śaṭīm|
piṣṭvā kuṣṭhaṁ ca mūtrēṇa pibēt kṣārāṁśca dīpanān||19||
bastimasya vidadhyācca samūtraṁ dāśamūlikam|
samūtramathavā vyaktalavaṇaṁ mādhutailikam||20||
View original
आमशेषे निरूहेण मृदुना दोष ईरितः|
मार्गं रुणद्धि वातस्य हन्त्यग्निं मूर्च्छयत्यपि||१५||
क्लमं विदाहं हृच्छूलं मोहवेष्टनगौरवम्|
कुर्यात् स्वेदैर्विरूक्षैस्तं पाचनैश्चाप्युपाचरेत्||१६||
पिप्पलीकत्तृणोशीरदारुमूर्वाशृतं जलम्|
पिबेत् सौवर्चलोन्मिश्रं दीपनं हृद्विशोधनम्||१७||
वचानागरशट्येला दधिमण्डेन मूर्च्छिताः|
पेयाः प्रसन्नया वा स्युररिष्टेनासवेन वा||१८||
दारु त्रिकटुकं पथ्यां पलाशं चित्रकं शटीम्|
पिष्ट्वा कुष्ठं च मूत्रेण पिबेत् क्षारांश्च दीपनान्||१९||
बस्तिमस्य विदध्याच्च समूत्रं दाशमूलिकम्|
समूत्रमथवा व्यक्तलवणं माधुतैलिकम्||२०||
āmaśēṣē ityādinā klamamāha| āmaśēṣē sati dattēna nirūhēṇa dōṣa īrita iti yōjyam| dōṣaśabdēna cātra pittakaphāvāmasahitau mārgāvarakāvucyētē| mūrcchayatīti mārgāvarōdhāt kōpayati| mārgaṁ ruṇaddhīti dēhē srōtāṁsi ruṇaddhi| yē tu, dōṣaśabdēnēha kaphamātraṁ grāhayanti, tanmatē sadāhatvaṁ klamasyāpyanupapannam| vacētyādau mūrcchitā iti ālōḍitāḥ| kṣārāṁśca dīpanāniti grahaṇīcikitsādyuktān| dāśamūlikamiti “dvipañcamūlasya rasō'mlayuktaḥ” (si.a.3) ityādinōktaṁ; kiṁvā daśamūlakvāthakr̥tam| mādhutailikaḥ vakṣyamāṇaḥ||15-20||
Adhikarana 6 (21-26) · Śloka 26
alpavīryō mahādōṣē rūkṣē krūrāśayē kr̥taḥ|
bastirdōṣāvr̥tō ruddhamārgō rundhyāt samīraṇam||21||
sa vimārgō'nilaḥ kuryādādhmānaṁ marmapīḍanam|
vidāhaṁ gurukōṣṭhasya muṣkavaṅkṣaṇavēdanām||22||
ruṇaddhi hr̥dayaṁ śūlairitaścētaśca dhāvati|
śyāmāphalādibhiḥ kuṣṭhakr̥ṣṇālavaṇasarṣapaiḥ||23||
dhūmamāṣavacākiṇvakṣāracūrṇaguḍaiḥ kr̥tām|
karāṅguṣṭhanibhāṁ vartiṁ yavamadhyāṁ nidhāpayēt ||24||
abhyaktasvinnagātrasya tailāktāṁ snēhitē gudē|
athavā lavaṇāgāradhūmasiddhārthakaiḥ kr̥tām||25||
bilvādinā nirūhaḥ syāt pīlusarṣapamūtravān|
saralāmaradārubhyāṁ siddhaṁ caivānuvāsanam||26||
View original
अल्पवीर्यो महादोषे रूक्षे क्रूराशये कृतः|
बस्तिर्दोषावृतो रुद्धमार्गो रुन्ध्यात् समीरणम्||२१||
स विमार्गोऽनिलः कुर्यादाध्मानं मर्मपीडनम्|
विदाहं गुरुकोष्ठस्य मुष्कवङ्क्षणवेदनाम्||२२||
रुणद्धि हृदयं शूलैरितश्चेतश्च धावति|
श्यामाफलादिभिः कुष्ठकृष्णालवणसर्षपैः||२३||
धूममाषवचाकिण्वक्षारचूर्णगुडैः कृताम्|
कराङ्गुष्ठनिभां वर्तिं यवमध्यां निधापयेत् ||२४||
अभ्यक्तस्विन्नगात्रस्य तैलाक्तां स्नेहिते गुदे|
अथवा लवणागारधूमसिद्धार्थकैः कृताम्||२५||
बिल्वादिना निरूहः स्यात् पीलुसर्षपमूत्रवान्|
सरलामरदारुभ्यां सिद्धं चैवानुवासनम्||२६||
alpavīrya ityādinā ādhmānamāha| ruddhamārga iti nivāritādhōmārgaḥ; sa cānilaṁ ruṇaddhi, anilaśca ruddhamārgatayā ādhmānaṁ karōtīti| marmapīḍanamityādhmānaviśēṣaṇam| ruṇaddhi hr̥dayaṁ śūlairiti śūlairhr̥dayaṁ vyāpnōti| śyāmāphalādibhiriti śyāmādibhirnavabhiḥ, phalādibhiśca ṣaḍbhiḥ kalpasthānōktaiḥ| dhūmaśabdēnēha gr̥hadhūmagrahaṇam| guḍaścātra tāvanmātrō bhavati yāvatā vartiḥ kartuṁ yujyatē| karāṅguṣṭhētyatra karagrahaṇaṁ pādāṅguṣṭhaniṣēdhārtham| athavētyādinōktadvitīyavartāvapi vartitvasampattyarthaṁ guḍō dēyaḥ| bilvādibhiśca nirūha iti “bilvamūlatrivr̥ddāruyavakōlakulatthavān” ityādinōktaḥ| saralētyādau siddhamityatra ‘tailaṁ’ iti śēṣaḥ||21-26||
Adhikarana 7 (27-29) · Śloka 29
mr̥dukōṣṭhē'balē bastiratitīkṣṇō'tinirharan|
kuryāddhikkāṁ, hitaṁ tasmai hikkāghnaṁ br̥ṁhaṇaṁ ca yat||27||
balāsthirādikāśmaryatriphalāguḍasaindhavaiḥ|
saprasannāranālāmlaistailaṁ paktvā'nuvāsayēt||28||
kr̥ṣṇālavaṇayōrakṣaṁ pibēduṣṇāmbunā yutam |
dhūmalēharasakṣīrasvēdāścānnaṁ ca vātanut||29||
View original
मृदुकोष्ठेऽबले बस्तिरतितीक्ष्णोऽतिनिर्हरन्|
कुर्याद्धिक्कां, हितं तस्मै हिक्काघ्नं बृंहणं च यत्||२७||
बलास्थिरादिकाश्मर्यत्रिफलागुडसैन्धवैः|
सप्रसन्नारनालाम्लैस्तैलं पक्त्वाऽनुवासयेत्||२८||
कृष्णालवणयोरक्षं पिबेदुष्णाम्बुना युतम् |
धूमलेहरसक्षीरस्वेदाश्चान्नं च वातनुत्||२९||
mr̥dvityādinā hikkāmāha| atinirharanniti atiyōgēna dōṣānnirharan| hikkāghnamiti hikkācikitsōktaṁ bhēṣajam| hikkāyāṁ ca yadyapi “prasaktacchardiniṣṭhīvikākāsaśvāsahikkārtānāmūrdhvībhūtō vāyurūrdhvaṁ bastiṁ nayēt” (si.a.2) ityanēna bastirniṣiddhaḥ, tathā'pīha viśiṣṭahikkāyāmanuvāsanasya hitatvāt, “balāsthirādi” ityādinōktamanuvāsanamanavadyam| vātanuditi padaṁ liṅgavipariṇāmēna dhūmādibhiśca sambadhyatē; tēna vātahitānāmēvātra dhūmādīnāṁ prayōgaḥ||27-29||
Adhikarana 8 (30-31) · Śloka 31
atitīkṣṇaḥ savātō vā na vā samyak prapīḍitaḥ|
ghaṭṭayēddhr̥dayaṁ bastistatra kāśakuśētkaṭaiḥ||30||
syāt sāmlalavaṇaskandhakarīrabadarīphalaiḥ|
śr̥tairbastirhitaḥ siddhaṁ vātaghnaiścānuvāsanam||31||
View original
अतितीक्ष्णः सवातो वा न वा सम्यक् प्रपीडितः|
घट्टयेद्धृदयं बस्तिस्तत्र काशकुशेत्कटैः||३०||
स्यात् साम्ललवणस्कन्धकरीरबदरीफलैः|
शृतैर्बस्तिर्हितः सिद्धं वातघ्नैश्चानुवासनम्||३१||
atitīkṣṇa ityādinā hr̥tprāptimāha| savātatvaṁ bastērniḥśēṣadānādinā jñēyam| asamyakpīḍitatvamēva hr̥tprāptijanakatayā jñēyam| lavaṇaskandhaḥ rōgabhiṣagjitīyōktaḥ| vātaghnairiti daśamūlādibhiḥ||30-31||
Adhikarana 9 (32-39) · Śloka 39
vātamūtrapurīṣāṇāṁ dattē vēgānnigr̥hṇataḥ|
ati vā pīḍitō bastirmukhēnāyāti vēgavān||32||
mūrcchāvikāraṁ tasyādau dr̥ṣṭvā śītāmbunā mukham|
siñcēt pārśvōdaraṁ cādhaḥ pramr̥jyādvījayēcca tam||33||
kēśēṣvālambya cākāśē dhunuyāttrāsayēcca tam|
gōkharāśvagajaiḥ siṁhai rājaprēṣyaistathōragaiḥ||34||
ulkābhirēvamanyaiśca bhītasyādhaḥ pravartatē|
vastrapāṇigrahaiḥ kaṇṭhaṁ rundhyānna mriyatē yathā||35||
prāṇōdānanirōdhāddhi prasiddhataramārgavān |
apānaḥ pavanō bastiṁ tamāśvēvāpakarṣati||36||
tataḥ kramukakalkākṣaṁ pāyayētāmlasaṁyutam|
auṣṇyāttaikṣyāt saratvācca bastiṁ sō'syānulōmayēt||37||
pakvāśayasthitē svinnē nirūhō dāśamūlikaḥ|
yavakōlakulatthaiśca vidhēyō mūtrasādhitaḥ||38||
bilvādipañcamūlēna siddhō bastiruraḥsthitē|
śiraḥsthē nāvanaṁ dhūmaḥ pracchādyaṁ sarṣapaiḥ śiraḥ||39||
View original
वातमूत्रपुरीषाणां दत्ते वेगान्निगृह्णतः|
अति वा पीडितो बस्तिर्मुखेनायाति वेगवान्||३२||
मूर्च्छाविकारं तस्यादौ दृष्ट्वा शीताम्बुना मुखम्|
सिञ्चेत् पार्श्वोदरं चाधः प्रमृज्याद्वीजयेच्च तम्||३३||
केशेष्वालम्ब्य चाकाशे धुनुयात्त्रासयेच्च तम्|
गोखराश्वगजैः सिंहै राजप्रेष्यैस्तथोरगैः||३४||
उल्काभिरेवमन्यैश्च भीतस्याधः प्रवर्तते|
वस्त्रपाणिग्रहैः कण्ठं रुन्ध्यान्न म्रियते यथा||३५||
प्राणोदाननिरोधाद्धि प्रसिद्धतरमार्गवान् |
अपानः पवनो बस्तिं तमाश्वेवापकर्षति||३६||
ततः क्रमुककल्काक्षं पाययेताम्लसंयुतम्|
औष्ण्यात्तैक्ष्यात् सरत्वाच्च बस्तिं सोऽस्यानुलोमयेत्||३७||
पक्वाशयस्थिते स्विन्ने निरूहो दाशमूलिकः|
यवकोलकुलत्थैश्च विधेयो मूत्रसाधितः||३८||
बिल्वादिपञ्चमूलेन सिद्धो बस्तिरुरःस्थिते|
शिरःस्थे नावनं धूमः प्रच्छाद्यं सर्षपैः शिरः||३९||
vātamūtrētyādinōrdhvatāmāha| dattē iti bastau dattē| tasyōrdhvaṁ gacchatō bastērmūrcchārūpaṁ vikāraṁ dr̥ṣṭvā mukhasēcanādi kartavyam| ākāśē dhunuyāditi niravalambaṁ dhunuyāt| trāsayēcca gōkharādibhiriti jñēyam| ēvamanyairiti anuktairapi trāsanaprakāraiḥ| kaṇṭhāvarōdhō yathā kartavyastadāha- na mriyatē yathēti| kaṇṭhōparōdhaprayōjanamāha- prāṇōdānanirōdhāddhi prasiddhataramārgavānityādi| kaṇṭhapragrahēṇa prāṇōdānanirōdhāt prasiddhataramārgavānapānō bhavati, gudapravartanasvarūpō bhavatītyarthaḥ; tataśca bastimūrdhvakṣiptamadhō nayati; prāṇōdānanirōdhēna tu prāṇōdānābhyāṁ pīḍitō'pānaḥ svamārgagāmī bhavatīti jñēyam| kēcittu ‘yāvat prāṇōparōdhāddhi’ iti paṭhanti, tatra prāṇōparōdhaṁ yāvat kaṇṭhapīḍanaṁ kartavyamityarthaḥ| kramukaṁ pūgaphalam| śiraḥstha iti bastyēkadēśē śirasi sthitē sati| pracchādyamiti ālēpanīyam||32-39||
Adhikarana 10 (40-42) · Śloka 42
snigdhasvinnē mahādōṣē bastirmr̥dvalpabhēṣajaḥ|
utkliśyālpaṁ harēddōṣaṁ janayēcca pravāhikām||40||
sa bastipāyuśōphēna jaṅghōrusadanēna vā|
niruddhamārutō janturabhīkṣṇaṁ sampravāhatē||41||
svēdābhyaṅgānnirūhāṁśca śōdhanīyānulōmikān|
vidadhyāllaṅghayitvā tu vr̥ttiṁ kuryādviriktavat||42||
View original
स्निग्धस्विन्ने महादोषे बस्तिर्मृद्वल्पभेषजः|
उत्क्लिश्याल्पं हरेद्दोषं जनयेच्च प्रवाहिकाम्||४०||
स बस्तिपायुशोफेन जङ्घोरुसदनेन वा|
निरुद्धमारुतो जन्तुरभीक्ष्णं सम्प्रवाहते||४१||
स्वेदाभ्यङ्गान्निरूहांश्च शोधनीयानुलोमिकान्|
विदध्याल्लङ्घयित्वा तु वृत्तिं कुर्याद्विरिक्तवत्||४२||
snigdhasvinnētyādinā pravāhikāmāha| pravāhikāmatīsārōktalakṣaṇāmuktāṁ janayati| śōdhanīyānulōmikānityatra śōdhanīyāniti trivr̥dādiśōdhanadravyayuktān; ānulōmikāniti anulōmanakṣīrēkṣurasayuktān| vr̥ttimiti pēyādikramam||40-42||
Adhikarana 11 (43-46) · Śloka 46
durbalē krūrakōṣṭhē ca tīvradōṣē tanurmr̥duḥ|
śītō'lpaścāvr̥tō dōṣairbastistadvihatō'nilaḥ||43||
mārgairgātrāṇi sandhāvannūrdhvaṁ mūrdhni vihanyatē|
grīvāṁ manyē ca gr̥hṇāti śiraḥ kaṇṭhaṁ bhinatti ca||44||
bādhiryaṁ karṇanādaṁ ca pīnasaṁ nētravibhramam|
kuryādabhyañjanaṁ tailalavaṇēna yathāvidhi||45||
yuñjyāt pradhamanairnasyairdhūmairasya virēcayēt|
tīkṣṇānulōmikēnātha snigdhaṁ bhuktē'nuvāsayēt ||46||
View original
दुर्बले क्रूरकोष्ठे च तीव्रदोषे तनुर्मृदुः|
शीतोऽल्पश्चावृतो दोषैर्बस्तिस्तद्विहतोऽनिलः||४३||
मार्गैर्गात्राणि सन्धावन्नूर्ध्वं मूर्ध्नि विहन्यते|
ग्रीवां मन्ये च गृह्णाति शिरः कण्ठं भिनत्ति च||४४||
बाधिर्यं कर्णनादं च पीनसं नेत्रविभ्रमम्|
कुर्यादभ्यञ्जनं तैललवणेन यथाविधि||४५||
युञ्ज्यात् प्रधमनैर्नस्यैर्धूमैरस्य विरेचयेत्|
तीक्ष्णानुलोमिकेनाथ स्निग्धं भुक्तेऽनुवासयेत् ||४६||
durbalē ityādinā śirōrtimāha| tanuḥ aghanaḥ| tadvihata iti nirūhabastiprakōpitaḥ| ūrdhvaṁ mūrdhni vihanyatē iti ūrdhvamanusaran mūrdhni vihanyatē; yē tu ‘ūrdhvaṁ vidhāvati’ iti paṭhanti, tanmatē uparyupari dhāvatītyarthaḥ| asya virēcayēditi atra ‘śira’ iti śēṣaḥ, ‘anu virēcayēt’ iti vā pāṭhaḥ| tīkṣṇānulōmikē'nnē bhuktē sati anuvāsayēditi yōjyam; kiṁvā tīkṣṇānulōmikēnaivānuvāsanaṁ sādhyamityarthaḥ||43-46||
Adhikarana 12 (47-53) · Śloka 53
snēhasvēdairanāpādya gurustīkṣṇō'timātrayā|
yasya bastiḥ prayujyēta sō'timātraṁ pravartayēt||47||
srutēṣu tasya dōṣēṣu nirūḍhasyātimātraśaḥ|
stabdhōdāvr̥takōṣṭhasya vāyuḥ sampratihanyatē||48||
vilōmanasamudbhūtō rujatyaṅgāni dēhinaḥ|
gātravēṣṭananistōdabhēdasphuraṇajr̥mbhaṇaiḥ ||49||
taṁ tailalavaṇābhyaktaṁ sēcayēduṣṇavāriṇā|
ēraṇḍapatraniṣkvāthaiḥ prastaraiścōpapādayēt||50||
yavān kulatthān kōlāni pañcamūlē tathōbhayē|
jalāḍhakadvayē paktvā pādaśēṣēṇa tēna ca||51||
kuryāt sabilvatailōṣṇalavaṇēna nirūhaṇam|
taṁ nirūḍhaṁ samāśvastaṁ drōṇyāṁ samavagāhayēt||52||
tatō bhuktavatastasya kārayēdanuvāsanam|
yaṣṭīmadhukatailēna bilvatailēna vā bhiṣak ||53||
View original
स्नेहस्वेदैरनापाद्य गुरुस्तीक्ष्णोऽतिमात्रया|
यस्य बस्तिः प्रयुज्येत सोऽतिमात्रं प्रवर्तयेत्||४७||
स्रुतेषु तस्य दोषेषु निरूढस्यातिमात्रशः|
स्तब्धोदावृतकोष्ठस्य वायुः सम्प्रतिहन्यते||४८||
विलोमनसमुद्भूतो रुजत्यङ्गानि देहिनः|
गात्रवेष्टननिस्तोदभेदस्फुरणजृम्भणैः ||४९||
तं तैललवणाभ्यक्तं सेचयेदुष्णवारिणा|
एरण्डपत्रनिष्क्वाथैः प्रस्तरैश्चोपपादयेत्||५०||
यवान् कुलत्थान् कोलानि पञ्चमूले तथोभये|
जलाढकद्वये पक्त्वा पादशेषेण तेन च||५१||
कुर्यात् सबिल्वतैलोष्णलवणेन निरूहणम्|
तं निरूढं समाश्वस्तं द्रोण्यां समवगाहयेत्||५२||
ततो भुक्तवतस्तस्य कारयेदनुवासनम्|
यष्टीमधुकतैलेन बिल्वतैलेन वा भिषक् ||५३||
snēhasvēdairityādinā aṅgārtimāha| anāpādyēti snēhasvēdaiḥ śarīraṁ nōpapādya| sō'timātraṁ pravartayēt ‘dōṣān’ iti śēṣaḥ| tataḥ stabdhōdāvr̥takōṣṭhasya rujāṁ karōti| bhuktavatō yadyapyanuvāsanaṁ sarvatra bhavati, tathā'pi bhuktavata iti vacanēna bhōjanānantaramēvānuvāsanaṁ darśayati||47-53||
Adhikarana 13 (54-57) · Śloka 57
mr̥dukōṣṭhālpadōṣasya rūkṣastīkṣṇō'timātravān|
bastirdōṣānnirasyāśu janayēt parikartikām||54||
trikavaṅkṣaṇabastīnāṁ tōdaṁ nābhēradhō rujam|
vibandhō'lpālpamutthānaṁ bastinirlēkhanādbhavēt||55||
svāduśītauṣadhaistatra paya ikṣvādibhiḥ śr̥tam|
yaṣṭyāhvatilakalkābhyāṁ bastiḥ syāt kṣīrabhōjinaḥ||56||
sasarjarasayaṣṭyāhvajiṅginīkardamāñjanam|
vinīya dugdhē bastiḥ syāt vyaktāmlamr̥dubhōjinaḥ||57||
View original
मृदुकोष्ठाल्पदोषस्य रूक्षस्तीक्ष्णोऽतिमात्रवान्|
बस्तिर्दोषान्निरस्याशु जनयेत् परिकर्तिकाम्||५४||
त्रिकवङ्क्षणबस्तीनां तोदं नाभेरधो रुजम्|
विबन्धोऽल्पाल्पमुत्थानं बस्तिनिर्लेखनाद्भवेत्||५५||
स्वादुशीतौषधैस्तत्र पय इक्ष्वादिभिः शृतम्|
यष्ट्याह्वतिलकल्काभ्यां बस्तिः स्यात् क्षीरभोजिनः||५६||
ससर्जरसयष्ट्याह्वजिङ्गिनीकर्दमाञ्जनम्|
विनीय दुग्धे बस्तिः स्यात् व्यक्ताम्लमृदुभोजिनः||५७||
mr̥dvityādinā parikartikāmāha| bastinirlēkhanāditi vāyunā ca tīkṣṇēna bastikarṣaṇāt| vyaktāmla iti bastiviśēṣaṇam||54-57||
Adhikarana 14 (58-62) · Śloka 62
pittarōgē'mla uṣṇō vā tīkṣṇō vā lavaṇō'thavā|
bastirlikhati pāyuṁ tu kṣiṇōti vidahatyapi||58||
sa vidagdhaḥ sravatyasraṁ pittaṁ cānēkavarṇavat|
sāryatē bahuvēgēna mōhaṁ gacchati cāsakr̥t||59||
ārdraśālmalivr̥ntaistu kṣuṇṇairājaṁ payaḥ śr̥tam|
sarpiṣā yōjitaṁ śītaṁ bastimasmai pradāpayēt||60||
vaṭādipallavēṣvēṣa kalpō yavatilēṣu ca|
suvarcalōpōdikayōḥ karbudārē ca śasyatē||61||
gudē sēkāḥ pradēhāśca śītāḥ syurmadhurāśca yē|
raktapittātisāraghnī kriyā cātra praśasyatē||62||
View original
पित्तरोगेऽम्ल उष्णो वा तीक्ष्णो वा लवणोऽथवा|
बस्तिर्लिखति पायुं तु क्षिणोति विदहत्यपि||५८||
स विदग्धः स्रवत्यस्रं पित्तं चानेकवर्णवत्|
सार्यते बहुवेगेन मोहं गच्छति चासकृत्||५९||
आर्द्रशाल्मलिवृन्तैस्तु क्षुण्णैराजं पयः शृतम्|
सर्पिषा योजितं शीतं बस्तिमस्मै प्रदापयेत्||६०||
वटादिपल्लवेष्वेष कल्पो यवतिलेषु च|
सुवर्चलोपोदिकयोः कर्बुदारे च शस्यते||६१||
गुदे सेकाः प्रदेहाश्च शीताः स्युर्मधुराश्च ये|
रक्तपित्तातिसारघ्नी क्रिया चात्र प्रशस्यते||६२||
pittarōgē ityādinā parisrāvamāha| kṣiṇōtīti hinasti| ēṣa kalpa iti ārdraśālmalīvr̥ntōktakṣīrasaṁskārakalpaḥ| suvarcalamiti suniṣaṇṇakamāhuḥ| karbudāraḥ kāñcanāraḥ||58-62||
Adhikarana 15 (63) · Śloka 63
tīkṣṇatvaṁ mūtrapīlvagnilavaṇakṣārasarṣapaiḥ|
prāptakālaṁ vidhātavyaṁ kṣīrādyairmārdavaṁ tathā||63||
View original
तीक्ष्णत्वं मूत्रपील्वग्निलवणक्षारसर्षपैः|
प्राप्तकालं विधातव्यं क्षीराद्यैर्मार्दवं तथा||६३||
samprati tatra tatra bastīnāṁ mr̥dutvaṁ tīkṣṇatvaṁ ca vihitaṁ; tēna tadvijñānārthaṁ mārdavatīkṣṇatvakārakadravyagaṇamāha- tīkṣṇatvamityādi| pīluḥ auttarapathikaṁ phalaṁ; pīlusthānē kēcid bilvaṁ paṭhanti| prāptakālamiti uktāvastham||63||
Adhikarana 16 (64) · Śloka 64
āpādatalamūrdhasthān dōṣān pakvāśayē sthitaḥ|
vīryēṇa bastirādattē khasthō'rkō bhūrasāniva||64||
View original
आपादतलमूर्धस्थान् दोषान् पक्वाशये स्थितः|
वीर्येण बस्तिरादत्ते खस्थोऽर्को भूरसानिव||६४||
bastiprabhāvamāha- āpādētyādi| pakvāśayē sthita iti pakvāśayagata ēva| ādattē vīryēṇēti śaktyā svabhāvasambaddhayā| ēvambhūtavīryaṁ bastāvēva; tēna pācanādiprayōgāṇāṁ na bastivattadaharēva sakaladēhagatadōṣavijētr̥tvaṁ bhavati| khastha iti ākāśagataḥ| suśrutē tūktaṁ- “vīryēṇa bastirādattē dōṣānāpādamastakāt| pakvāśayasthō'mbaragō bhūmērarkō rasāniva” (su.ci.a.35) iti||64||
Adhikarana 17 (65) · Śloka 65
yadvat kusumbhasammiśrāttōyādrāgaṁ harēt paṭaḥ|
tadvaddravīkr̥tāddēhānnirūhō nirharēnmalān||65||
View original
यद्वत् कुसुम्भसम्मिश्रात्तोयाद्रागं हरेत् पटः|
तद्वद्द्रवीकृताद्देहान्निरूहो निर्हरेन्मलान्||६५||
samprati bastēḥ śarīrē malaprasādasahitē'pi yathā malāṁśamātrahārakatvaṁ bhavati, taddr̥ṣṭāntēna darśayannāha- yadvadityādi| dravīkr̥tāditi snēhasvēdābhyāṁ vilāyitāt| malāniti dōṣān purīṣaṁ ca||65||
Adhikarana 18 (66) · Śloka 66
tatra ślōkaḥ- ityētā vyāpadaḥ prōktā bastēḥ sākr̥tibhēṣajāḥ|
buddhvā kārtsnyēna tān bastīnniyuñjannāparādhyati||66||
View original
तत्र श्लोकः- इत्येता व्यापदः प्रोक्ता बस्तेः साकृतिभेषजाः|
बुद्ध्वा कार्त्स्न्येन तान् बस्तीन्नियुञ्जन्नापराध्यति||६६||
ityētā ityādisaṅgrahaḥ| yasmādētā vyāpadō bastiduṣprayōgajanyā bhavanti, tasmāt kārtsnyēna bastīn buddhvā niyuñjannāparādhyati, bastivyāpadaṁ nāsādayatītyarthaḥ||66||
Adhikarana puShpikA · Śloka 7
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē siddhisthānē bastivyāpatsiddhirnāma saptamō'dhyāyaḥ||7||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते सिद्धिस्थाने बस्तिव्यापत्सिद्धिर्नाम सप्तमोऽध्यायः||७||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāṁ siddhisthānē bastivyāpatsiddhirnāma saptamō'dhyāyaḥ||7||