Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ pañcakarmīyāṁ siddhiṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः पञ्चकर्मीयां सिद्धिं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
kalpanāsiddhau jñātapañcakarmōpayōgasya karmapravr̥ttinivr̥ttiviṣayakajijñāsā bhavatyatastadupadarśanārthaṁ pañcakarmīyasiddhirucyatē| pañcakarmapravr̥ttinivr̥ttiviṣayajñānārthamadhikr̥tya kr̥tā siddhiḥ pañcakarmīyasiddhiḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
yēṣāṁ yasmāt pañcakarmāṇyagnivēśa na kārayēt|
yēṣāṁ ca kārayēttāni tat sarvaṁ sampravakṣyatē||3||
View original
येषां यस्मात् पञ्चकर्माण्यग्निवेश न कारयेत्|
येषां च कारयेत्तानि तत् सर्वं सम्प्रवक्ष्यते||३||
yēṣāmityādinā'dhyāyārthaṁ saṅkalpya pratijānītē| pañcakarmāṇi yēṣāṁ na kāryāṇītyanēna vyastāni samastāni ca yēṣāṁ na kāryāṇi, tāni pr̥thagvakṣyantē||3||
Adhikarana 3 (4-7) · Śloka 7
caṇḍaḥ sāhasikō bhīruḥ kr̥taghnō vyagra ēva ca|
sadrājabhiṣajāṁ dvēṣṭā taddviṣṭaḥ śōkapīḍitaḥ||4||
yādr̥cchikō mumūrṣuśca vihīnaḥ karaṇaiśca yaḥ|
vairī vaidyavidagdhaśca śraddhāhīnaḥ suśaṅkitaḥ||5||
bhiṣajāmavidhēyaśca nōpakramyā bhiṣagvidā|
ētānupacaran vaidyō bahūn dōṣānavāpnuyāt||6||
ēbhyō'nyē samupakramyā narāḥ sarvairupakramaiḥ|
avasthāṁ pravibhajyaiṣāṁ varjyaṁ kāryaṁ ca vakṣyatē||7||
View original
चण्डः साहसिको भीरुः कृतघ्नो व्यग्र एव च|
सद्राजभिषजां द्वेष्टा तद्द्विष्टः शोकपीडितः||४||
यादृच्छिको मुमूर्षुश्च विहीनः करणैश्च यः|
वैरी वैद्यविदग्धश्च श्रद्धाहीनः सुशङ्कितः||५||
भिषजामविधेयश्च नोपक्रम्या भिषग्विदा|
एतानुपचरन् वैद्यो बहून् दोषानवाप्नुयात्||६||
एभ्योऽन्ये समुपक्रम्या नराः सर्वैरुपक्रमैः|
अवस्थां प्रविभज्यैषां वर्ज्यं कार्यं च वक्ष्यते||७||
caṇḍa ityādinā sakalapañcakarmāviṣayānāha| yadyapi ca vimānē janapadōddhvaṁsanīyē (vi.a.3) rōgabhiṣagjitīyē (vi.a.8) ca anapavādapratīkārādayō'nupakramaṇīyatvēnōktā ēva, tathā'pīha prakaraṇāgatatvāt punarucyantē| caṇḍādiṣu pravr̥ttirbhēṣajasyāśakyatvānniṣidhyatē; kr̥taghnādiṣu cādharmavaśādēva bhēṣajaṁ na sidhyati, pratyutādhārmikapratikriyayā'dharma ēva bhavatīti nivr̥ttirvidhīyatē| satō rājñaḥ bhiṣajaśca dvēṣṭīti sadrājabhiṣajāṁ dvēṣṭā, kiṁvā saditi rājñō bhiṣajaśca viśēṣaṇam| taddviṣṭa iti sadādidvēṣyaḥ| yādr̥cchikaḥ nāstikaḥ| vihīnaḥ karaṇairiti upakaraṇaiḥ| vairī vaidyāpakārakaḥ, vaidyadvēṣṭā tu nāpakāraka iti viśēṣaḥ| vaidyavidagdhaḥ vaidyamānī| bhiṣajāmavidhēya iti bhiṣajāmanāyattaḥ| sarvairiti vamanādibhiranyaiśca saṁśamanādibhiḥ| ēṣāmiti caṇḍādivyatiriktānām||4-7||
Adhikarana 4 (8-9) · Śloka 9
avamyāstāvat- kṣatakṣīṇātisthūlātikr̥śabālavr̥ddhadurbalaśrāntapipāsitakṣudhitakarmabhārādhvahatōpavāsamaithunādhyayanavyāyāmacintā- prasaktakṣāmagarbhiṇīsukumārasaṁvr̥takōṣṭhaduśchardanōrdhvaraktapittaprasaktacchardirūrdhvavātāsthāpitānuvāsitahr̥drōgōdāvartamūtrāghāta- plīhagulmōdarāṣṭhīlāsvarōpaghātatimiraśiraśaṅkhakarṇākṣiśūlārtāḥ||8||
tatra kṣatasya bhūyaḥ kṣaṇanādraktātipravr̥ttiḥ syāt, kṣīṇātisthūlakr̥śabālavr̥ddhadurbalānāmauṣadhabalāsahatvāt prāṇōparōdhaḥ, śrāntapipāsitakṣudhitānāṁ ca tadvat, karmabhārādhvahatōpavāsamaithunādhyayanavyāyāmacintāprasaktakṣāmāṇāṁ raukṣyādvātaraktacchēdakṣatabhayaṁ syāt, garbhiṇyā garbhavyāpadāmagarbhabhraṁśāccadāruṇā rōgaprāptiḥ, sukumārasya hr̥dayāpakarṣaṇādūrdhvamadhō vā rudhirātipravr̥ttiḥ, saṁvr̥takōṣṭhaduśchachardanayōratimātrapravāhaṇāddōṣāḥ samutkliṣṭā antaḥkōṣṭhē janayantyantarvisarpaṁ stambhaṁ jāḍyaṁ vaicittyaṁ maraṇaṁ vā, ūrdhvagaraktapittina udānamutkṣipya prāṇān harēdraktaṁ cātipravartayēt, prasaktacchardēstadvat, ūrdhvavātāsthāpitānuvāsitānāmūrdhvaṁ vātātipravr̥ttiḥ, hr̥drōgiṇōhr̥dayōparōdhaḥ, udāvartinō ghōratara udāvartaḥ syācchīghratarahantā, mūtrāghātādibhirārtānāṁ tīvrataraśūlaprādurbhāvaḥ, timirārtānāṁ timirātivr̥ddhiḥ, śiraḥśūlādiṣu śūlātivr̥ddhiḥ; tasmādētē na vamyāḥ|
sarvēṣvapi tu khalvētēṣu viṣagaraviruddhājīrṇābhyavahārāmakr̥tēṣvapratiṣiddhaṁ śīghratarakāritvādēṣāmiti ||9||
View original
अवम्यास्तावत्- क्षतक्षीणातिस्थूलातिकृशबालवृद्धदुर्बलश्रान्तपिपासितक्षुधितकर्मभाराध्वहतोपवासमैथुनाध्ययनव्यायामचिन्ता- प्रसक्तक्षामगर्भिणीसुकुमारसंवृतकोष्ठदुश्छर्दनोर्ध्वरक्तपित्तप्रसक्तच्छर्दिरूर्ध्ववातास्थापितानुवासितहृद्रोगोदावर्तमूत्राघात- प्लीहगुल्मोदराष्ठीलास्वरोपघाततिमिरशिरशङ्खकर्णाक्षिशूलार्ताः||८||
तत्र क्षतस्य भूयः क्षणनाद्रक्तातिप्रवृत्तिः स्यात्, क्षीणातिस्थूलकृशबालवृद्धदुर्बलानामौषधबलासहत्वात् प्राणोपरोधः, श्रान्तपिपासितक्षुधितानां च तद्वत्, कर्मभाराध्वहतोपवासमैथुनाध्ययनव्यायामचिन्ताप्रसक्तक्षामाणां रौक्ष्याद्वातरक्तच्छेदक्षतभयं स्यात्, गर्भिण्या गर्भव्यापदामगर्भभ्रंशाच्चदारुणा रोगप्राप्तिः, सुकुमारस्य हृदयापकर्षणादूर्ध्वमधो वा रुधिरातिप्रवृत्तिः, संवृतकोष्ठदुश्छछर्दनयोरतिमात्रप्रवाहणाद्दोषाः समुत्क्लिष्टा अन्तःकोष्ठे जनयन्त्यन्तर्विसर्पं स्तम्भं जाड्यं वैचित्त्यं मरणं वा, ऊर्ध्वगरक्तपित्तिन उदानमुत्क्षिप्य प्राणान् हरेद्रक्तं चातिप्रवर्तयेत्, प्रसक्तच्छर्देस्तद्वत्, ऊर्ध्ववातास्थापितानुवासितानामूर्ध्वं वातातिप्रवृत्तिः, हृद्रोगिणोहृदयोपरोधः, उदावर्तिनो घोरतर उदावर्तः स्याच्छीघ्रतरहन्ता, मूत्राघातादिभिरार्तानां तीव्रतरशूलप्रादुर्भावः, तिमिरार्तानां तिमिरातिवृद्धिः, शिरःशूलादिषु शूलातिवृद्धिः; तस्मादेते न वम्याः|
सर्वेष्वपि तु खल्वेतेषु विषगरविरुद्धाजीर्णाभ्यवहारामकृतेष्वप्रतिषिद्धं शीघ्रतरकारित्वादेषामिति ||९||
sampratyupakramaṇīyānāmēva rōgādiyōgakr̥tāvasthābhēdēnākartavyapañcakarmatāṁ darśayannāha- avamyāstāvadityādi| avamyādau tāvaditipadaṁ prākprastutōpadarśanārtham| prasaktaśabdō maithunādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| saṁvr̥takōṣṭhaḥ vāyunā'lpīkr̥takōṣṭhaḥ, ‘vāyuvyāptakōṣṭhaḥ’ ityēkē| tatra kṣatasyētyadinā yathōktavamanādānē hētumāha| prāṇōparōdhaḥ maraṇaṁ, ‘balakṣayaḥ’ ityanyē| śrāntādīnāṁ vicchēdapāṭhēna prāṇōparōdhasya pūrvāpēkṣayā hīnamātratvaṁ darśayati| vātaraktacchēdakṣatabhayamityatra raktacchēdō raktamōkṣaḥ| sukumārasyēti mr̥duśarīrasya| hr̥dayāpakarṣaṇāditi hr̥dayahiṁsanāt| tadvaditi ūrdhvaraktapittināmityatrōktō dōṣaḥ| avamyānāmavasthāyāṁ vamanamāha- sarvēṣvapītyādi| yadyapi cātrādhyāyāntē sarvēṣvēva nirdiṣṭēṣvavasthāyāṁ niṣiddhamapi vakṣyati, tathā'pīha vidhānēnātrāvaśyaṁ kartavyaṁ vamanamiti bōdhyam||8-9||
Adhikarana 5 (10) · Śloka 10
śēṣāstu vamyāḥ; viśēṣatastu pīnasakuṣṭhanavajvararājayakṣmakāsaśvāsagalagrahagalagaṇḍaślīpadamēhamandāgniviruddhājīrṇānna visūcikālasakaviṣagarapītadaṣṭadigdhaviddhādhaḥśōṇitapittaprasēka (durnāma ) hr̥llāsārōcakāvipākāpacyapasmārōnmādātisāraśōphapāṇḍurōgamukhapākaduṣṭastanyādayaḥ ślēṣmavyādhayō viśēṣēṇa mahārōgādhyāyōktāśca; ētēṣu hi vamanaṁ pradhānatamamityuktaṁ kēdārasētubhēdē śālyādyaśōṣadōṣavināśavat||10||
View original
शेषास्तु वम्याः; विशेषतस्तु पीनसकुष्ठनवज्वरराजयक्ष्मकासश्वासगलग्रहगलगण्डश्लीपदमेहमन्दाग्निविरुद्धाजीर्णान्न विसूचिकालसकविषगरपीतदष्टदिग्धविद्धाधःशोणितपित्तप्रसेक (दुर्नाम ) हृल्लासारोचकाविपाकापच्यपस्मारोन्मादातिसारशोफपाण्डुरोगमुखपाकदुष्टस्तन्यादयः श्लेष्मव्याधयो विशेषेण महारोगाध्यायोक्ताश्च; एतेषु हि वमनं प्रधानतममित्युक्तं केदारसेतुभेदे शाल्याद्यशोषदोषविनाशवत्||१०||
śēṣāstu vamyā ityabhidhāyāpi pīnasādīn punarvamanaviṣayatayā darśayan tēṣu viśēṣēṇa vamanasya yaugikatāṁ darśayati; ēvamuttaratrāpi punarvirēcanādiviṣayōpadarśanē vyākhyēyam| pradhānatamamityanēna mahārōgādhyāyē “kēdārasētubhēdē” (sū.a.20) ityādinaikadēśēnōktaṁ prādhānyakhyāpakaṁ granthaṁ grāhayati; tēna yaduktaṁ tatra- “vamanaṁ khalu sarvōpakramēbhyaḥ ślēṣmaṇi pradhānatamaṁ manyantē bhiṣajaḥ, taddhyādita ēvāmāśayamanupraviśya kēvalaṁ vaikārikaṁ ślēṣmamūlamapakarṣati, tatrāvajitē ślēṣmaṇyapi śarīrāntargatāḥ ślēṣmavikārāḥ praśāntimāpadyantē, yathā- bhinnē kēdārasētau śāliṣaṣṭikādīnyabhiṣyandamānānyambhasā praśōṣamāpadyantē, tadvat” (sū.a.20) iti granthakhaṇḍakaṁ, tadiha sambadhyatē; ēvaṁ virēcanaprādhānyē tathā bastiprādhānyē'pi yadihaikadēśaṁ mahārōgādhyāyōktaprādhānyakhyāpakagranthakhaṇḍakaṁ vakṣyati, tatra tadgranthādhyāhārēṇa yōjanīyam||10||
Adhikarana 6 (11-12) · Śloka 12
avirēcyāstu subhagakṣatagudamuktanālādhōbhāgaraktapittivilaṅghitadurbalēndriyālpāgninirūḍhakāmādivyagrājīrṇinavajvari- madātyayitādhmātaśalyārditābhihatātisnigdharūkṣadāruṇakōṣṭhāḥ kṣatādayaśca garbhiṇyantāḥ||11||
tatra subhagasya sukumārōktō dōṣaḥ syāt, kṣatagudasya kṣatē gudē prāṇōparōdhakarīṁ rujāṁ janayēt, muktanālamatipravr̥ttyā hanyāt, adhōbhāgaraktapittinaṁ tadvat, vilaṅghitadurbalēndriyālpāgninirūḍhā auṣadhavēgaṁ na sahēran, kāmādivyagramanasō na pravartatē kr̥cchrēṇa vā pravartamānamayōgadōṣān kuryāt, ajīrṇina āmadōṣaḥ syāt, navajvariṇō'vipakvān dōṣān na nirharēd vātamēva ca kōpayēt, madātyayitasya madyakṣīṇē dēhē vāyuḥ prāṇōparōdhaṁ kuryāt, ādhmātasyādhamatō vā purīṣakōṣṭhē nicitō vāyurvisarpan sahasā''nāhaṁ tīvrataraṁ maraṇaṁ vā janayēt, śalyārditābhihatayōḥ kṣatē vāyurāśritō jīvitaṁ hiṁsyāt, atisnigdhasyātiyōgabhayaṁ bhavēt, rūkṣasya vāyuraṅgapragrahaṁ kuryāt, dāruṇakōṣṭhasya virēcanōddhatā dōṣā hr̥cchūlaparvabhēdānāhāṅgamardacchardimūrcchāklamāñjanayitvā prāṇān hanyuḥ, kṣatādīnāṁ garbhiṇyantānāṁ chardanōktō dōṣaḥ syāt; tasmādētē na virēcyāḥ||12||
View original
अविरेच्यास्तु सुभगक्षतगुदमुक्तनालाधोभागरक्तपित्तिविलङ्घितदुर्बलेन्द्रियाल्पाग्निनिरूढकामादिव्यग्राजीर्णिनवज्वरि- मदात्ययिताध्मातशल्यार्दिताभिहतातिस्निग्धरूक्षदारुणकोष्ठाः क्षतादयश्च गर्भिण्यन्ताः||११||
तत्र सुभगस्य सुकुमारोक्तो दोषः स्यात्, क्षतगुदस्य क्षते गुदे प्राणोपरोधकरीं रुजां जनयेत्, मुक्तनालमतिप्रवृत्त्या हन्यात्, अधोभागरक्तपित्तिनं तद्वत्, विलङ्घितदुर्बलेन्द्रियाल्पाग्निनिरूढा औषधवेगं न सहेरन्, कामादिव्यग्रमनसो न प्रवर्तते कृच्छ्रेण वा प्रवर्तमानमयोगदोषान् कुर्यात्, अजीर्णिन आमदोषः स्यात्, नवज्वरिणोऽविपक्वान् दोषान् न निर्हरेद् वातमेव च कोपयेत्, मदात्ययितस्य मद्यक्षीणे देहे वायुः प्राणोपरोधं कुर्यात्, आध्मातस्याधमतो वा पुरीषकोष्ठे निचितो वायुर्विसर्पन् सहसाऽऽनाहं तीव्रतरं मरणं वा जनयेत्, शल्यार्दिताभिहतयोः क्षते वायुराश्रितो जीवितं हिंस्यात्, अतिस्निग्धस्यातियोगभयं भवेत्, रूक्षस्य वायुरङ्गप्रग्रहं कुर्यात्, दारुणकोष्ठस्य विरेचनोद्धता दोषा हृच्छूलपर्वभेदानाहाङ्गमर्दच्छर्दिमूर्च्छाक्लमाञ्जनयित्वा प्राणान् हन्युः, क्षतादीनां गर्भिण्यन्तानां छर्दनोक्तो दोषः स्यात्; तस्मादेते न विरेच्याः||१२||
virēcanāviṣayamāha- avirēcyāstvityādi| subhagakṣataguda iti subhagagudaḥ, kṣatagudaśca; anyē tu subhagaṁ sukhasaṁvardhitamāhuḥ| muktanālaḥ asaṁvr̥tagudaḥ| kṣatādayaśca garbhiṇyantā iti vamanāviṣayamadhyapaṭhitāḥ| rujāṁ janayēd ‘virēcanaṁ’ iti śēṣaḥ| adhōbhāgaraktapittinaṁ tadvaditi atipravr̥tyā hanyādityarthaḥ| kāmādītyādāvādiśabdēna śōkakrōdhādīnāṁ grahaṇam| atra cāpravr̥ttiḥ stōkapravr̥ttiścāyōga ēva; uktaṁ hi- “ayōgaḥ prātilōmyēna na cālpaṁ vā pravartanam” (si.a.6) iti| ayōgadōṣāśca vibhraṁśahikkāstambhādayō vakṣyamāṇāḥ| āmadōṣa iti āmadōṣanimittavisūcikādiḥ| purīṣakōṣṭha iti purīṣādyāsaktakōṣṭhaḥ| duśchardanōkta iti prāgvamanōktadōṣaḥ syāt||11-12||
Adhikarana 7 (13) · Śloka 13
śēṣāstu virēcyāḥ; viśēṣatastu kuṣṭhajvaramēhōrdhvaraktapittabhagandarōdarārśōbradhaplīhagulmārbudagalagaṇḍagranthivisūcikālasakamūtrāghātakrimikōṣṭhavisarpa- pāṇḍurōgaśiraḥpārśvaśūlōdāvartanētrāsyadāhahr̥drōgavyaṅganīlikānētranāsikāsyasravaṇahalīmakaśvāsakāsakāmalā- pacyapasmārōnmādavātaraktayōnirētōdōṣataimiryārōcakāvipākacchardiśvayathūdaravisphōṭakādayaḥ pittavyādhayō viśēṣēṇa mahārōgādhyāyōktāśca; ētēṣu hi virēcanaṁ pradhānatamamityuktamagnyupaśamē'gnigr̥havat||13||
View original
शेषास्तु विरेच्याः; विशेषतस्तु कुष्ठज्वरमेहोर्ध्वरक्तपित्तभगन्दरोदरार्शोब्रधप्लीहगुल्मार्बुदगलगण्डग्रन्थिविसूचिकालसकमूत्राघातक्रिमिकोष्ठविसर्प- पाण्डुरोगशिरःपार्श्वशूलोदावर्तनेत्रास्यदाहहृद्रोगव्यङ्गनीलिकानेत्रनासिकास्यस्रवणहलीमकश्वासकासकामला- पच्यपस्मारोन्मादवातरक्तयोनिरेतोदोषतैमिर्यारोचकाविपाकच्छर्दिश्वयथूदरविस्फोटकादयः पित्तव्याधयो विशेषेण महारोगाध्यायोक्ताश्च; एतेषु हि विरेचनं प्रधानतममित्युक्तमग्न्युपशमेऽग्निगृहवत्||१३||
viśēṣēṇa virēcyānāha- kuṣṭhētyādi| visūcikāyāṁ virēcanamuttarakālaṁ śēṣadōṣaharaṇārthaṁ jñēyam||13||
Adhikarana 8 (14-15) · Śloka 15
anāsthāpyāstu ajīrṇyatisnigdhapītasnēhōtkliṣṭadōṣālpāgniyānaklāntātidurbalakṣuttr̥ṣṇāśramārtātikr̥śabhuktabhaktapītōdakavamitaviriktakr̥tanastaḥ karmakuddhabhītamattamūrcchitaprasaktacchardiniṣṭhīvikāśvāsakāsahikkābaddhacchidrōdakōdarādhmānālasakavisūcikāmaprajātāmātisāra- madhumēhakuṣṭhārtāḥ||14||
tatrājīrṇyatisnigdhapītasnēhānāṁ dūṣyōdaraṁ mūrcchāśvayathurvā syāt, utkliṣṭadōṣamandāgnyōrarōcakastīvraḥ, yānaklāntasya kṣōbhavyāpannō bastirāśu dēhaṁ śōṣayēt, atidurbalakṣuttr̥ṣṇāśramārtānāṁ pūrvōktōdōṣaḥ syāt, atikr̥śasya kārśyaṁ punarjanayēt, bhuktabhaktapītōdakayōrutkliśyōrdhvamadhō vā vāyurbastimutkṣipya kṣipraṁ ghōrān vikārāñjanayēt, vamitaviriktayōstu rūkṣaṁ śarīraṁ nirūhaḥ kṣataṁ kṣāra iva dahēt, kr̥tanastaḥkarmaṇō vibhraṁśaṁ bhr̥śasaṁruddhasrōtasaḥ kuryāt, kruddhabhītayōrbastirūrdhvamupaplavēt, mattamūrcchitayō rbhr̥śaṁ vicalitāyāṁ sañjñāyāṁ cittōpaghātād vyāpat syāt, prasaktacchardirniṣṭhīvikāśvāsakāsahikkārtānāmūrdhvībhūtō vāyurūrdhvaṁ bastiṁ nayēt, baddhacchidrōdakōdarādhmānārtānāṁ bhr̥śataramādhyāpya bastiḥ prāṇān hiṁsyāt, alasakavisūcikāmaprajātāmātisāriṇāmāmakr̥tō dōṣaḥ syāt, madhumēhakuṣṭhinōrvyādhēḥ punarvr̥ddhiḥ; tasmādētē nāsthāpyāḥ||15||
View original
अनास्थाप्यास्तु अजीर्ण्यतिस्निग्धपीतस्नेहोत्क्लिष्टदोषाल्पाग्नियानक्लान्तातिदुर्बलक्षुत्तृष्णाश्रमार्तातिकृशभुक्तभक्तपीतोदकवमितविरिक्तकृतनस्तः कर्मकुद्धभीतमत्तमूर्च्छितप्रसक्तच्छर्दिनिष्ठीविकाश्वासकासहिक्काबद्धच्छिद्रोदकोदराध्मानालसकविसूचिकामप्रजातामातिसार- मधुमेहकुष्ठार्ताः||१४||
तत्राजीर्ण्यतिस्निग्धपीतस्नेहानां दूष्योदरं मूर्च्छाश्वयथुर्वा स्यात्, उत्क्लिष्टदोषमन्दाग्न्योररोचकस्तीव्रः, यानक्लान्तस्य क्षोभव्यापन्नो बस्तिराशु देहं शोषयेत्, अतिदुर्बलक्षुत्तृष्णाश्रमार्तानां पूर्वोक्तोदोषः स्यात्, अतिकृशस्य कार्श्यं पुनर्जनयेत्, भुक्तभक्तपीतोदकयोरुत्क्लिश्योर्ध्वमधो वा वायुर्बस्तिमुत्क्षिप्य क्षिप्रं घोरान् विकाराञ्जनयेत्, वमितविरिक्तयोस्तु रूक्षं शरीरं निरूहः क्षतं क्षार इव दहेत्, कृतनस्तःकर्मणो विभ्रंशं भृशसंरुद्धस्रोतसः कुर्यात्, क्रुद्धभीतयोर्बस्तिरूर्ध्वमुपप्लवेत्, मत्तमूर्च्छितयो र्भृशं विचलितायां सञ्ज्ञायां चित्तोपघाताद् व्यापत् स्यात्, प्रसक्तच्छर्दिर्निष्ठीविकाश्वासकासहिक्कार्तानामूर्ध्वीभूतो वायुरूर्ध्वं बस्तिं नयेत्, बद्धच्छिद्रोदकोदराध्मानार्तानां भृशतरमाध्याप्य बस्तिः प्राणान् हिंस्यात्, अलसकविसूचिकामप्रजातामातिसारिणामामकृतो दोषः स्यात्, मधुमेहकुष्ठिनोर्व्याधेः पुनर्वृद्धिः; तस्मादेते नास्थाप्याः||१५||
anāsthāpyānāha- anāsthāpyāstvityādi| madhumēhaśabdēna sarvapramēhagrahaṇam| dūṣyōdaramiti sannipātōdaram| yānaṁ rathādiyānam| dahēd ‘bastiḥ’ iti śēṣaḥ| vibhraṁśamityatra ‘indriyāṇām’ iti śēṣaḥ| ūrdhvamupalpavēditi mukhādibhirudgacchēt| mattamūrcchitayōrvyāpat syāditi madamūrcchārūpā vyāpat syādityāhuḥ| baddhōdarādāvādhmātānāṁ bastirniṣidhyatē; tēna “snigdhāya baddhōdariṇē” ityādinā yāvacca “nirūhaṁ sānuvāsanam” (ci.a.13) iti granthēna nirūhavidhānamaviruddhaṁ bhavati; anyē tu udarādhyāya ēva ‘baddhōdariṇē’ ityanēna savibandhōdariviṣayaṁ nirūhaṁ varṇayanti, tēnātra sāmānyēna baddhōdarē nirūhaniṣēdhō na viruddhaḥ||14-15||
Adhikarana 9 (16) · Śloka 16
śēṣāstvāsthāpyāḥ; viśēṣatastu sarvāṅgaikāṅgakukṣirōgavātavarcōmūtraśukrasaṅgabalavarṇamāṁsarētaḥkṣayadōṣādhmānāṅgasuptikrimikōṣṭhōdāvartaśuddhātisāra- parvabhēdābhitāpaplīhagulmaśūlahr̥drōgabhagandarōnmādajvarabradhnaśiraḥkarṇaśūlahr̥dayapārśvapr̥ṣṭhakaṭīgrahavēpanākṣēpakagauravātilāghava- rajaḥkṣayārtaviṣamāgnisphigjānujaṅghōrugulphapārṣṇiprapadayōnibāhvaṅgulistanāntadantanakhaparvāsthiśūla- śōṣastambhāntrakūjaparikartikālpālpasaśabdōgragandhōtthānādayō vātavyādhayō viśēṣēṇa mahārōgādhyāyōktāśca; ētēṣvāsthāpanaṁ pradhānatamamityuktaṁ vanaspatimūlacchēdavat||16||
View original
शेषास्त्वास्थाप्याः; विशेषतस्तु सर्वाङ्गैकाङ्गकुक्षिरोगवातवर्चोमूत्रशुक्रसङ्गबलवर्णमांसरेतःक्षयदोषाध्मानाङ्गसुप्तिक्रिमिकोष्ठोदावर्तशुद्धातिसार- पर्वभेदाभितापप्लीहगुल्मशूलहृद्रोगभगन्दरोन्मादज्वरब्रध्नशिरःकर्णशूलहृदयपार्श्वपृष्ठकटीग्रहवेपनाक्षेपकगौरवातिलाघव- रजःक्षयार्तविषमाग्निस्फिग्जानुजङ्घोरुगुल्फपार्ष्णिप्रपदयोनिबाह्वङ्गुलिस्तनान्तदन्तनखपर्वास्थिशूल- शोषस्तम्भान्त्रकूजपरिकर्तिकाल्पाल्पसशब्दोग्रगन्धोत्थानादयो वातव्याधयो विशेषेण महारोगाध्यायोक्ताश्च; एतेष्वास्थापनं प्रधानतममित्युक्तं वनस्पतिमूलच्छेदवत्||१६||
viśēṣēṇāsthāpyānāha- sarvāṅgētyādi| sphigādibhiḥ śūlaśōṣastambhāḥ sambadhyantē||16||
Adhikarana 10 (17-19) · Śloka 19
ya ēvānāsthāpyāsta ēvānanuvāsyāḥ syuḥ; viśēṣatastvabhuktabhaktanavajvarapāṇḍurōgakāmalāpramēhārśaḥpratiśyāyārōcakamandāgnidurbalaplīhakaphōdarōrustambhavarcōbhēda- viṣagarapītapittakaphābhiṣyandagurukōṣṭhaślīpadagalagaṇḍāpacikrimikōṣṭhinaḥ ||17||
tatrābhuktabhaktasyānāvr̥tamārgatvādūrdhvamativartatē snēhaḥ, navajvarapāṇḍurōgakāmalāpramēhiṇāṁ dōṣānutkliśyōdarañjanayēt, arśasasyārśāṁsyabhiṣyandyādhmānaṁ kuryāt, arōcakārtasyānnagr̥ddhiṁ punarhanyāt, mandāgnidurbalayōrmandataramagniṁ kuryāt, pratiśyāyaplīhādimatāṁ bhr̥śamutkliṣṭadōṣāṇāṁ bhūya ēva dōṣaṁ vardhayēt; tasmādētē nānuvāsyāḥ||18||
ya ēvāsthāpyāsta ēvānuvāsyāḥ; viśēṣatastu rūkṣatīkṣṇāgnayaḥ kēvalavātarōgārtāśca; ētēṣu hyanuvāsanaṁ pradhānatamamityuktaṁ mūlē drumaprasēkavat||19||
View original
य एवानास्थाप्यास्त एवाननुवास्याः स्युः; विशेषतस्त्वभुक्तभक्तनवज्वरपाण्डुरोगकामलाप्रमेहार्शःप्रतिश्यायारोचकमन्दाग्निदुर्बलप्लीहकफोदरोरुस्तम्भवर्चोभेद- विषगरपीतपित्तकफाभिष्यन्दगुरुकोष्ठश्लीपदगलगण्डापचिक्रिमिकोष्ठिनः ||१७||
तत्राभुक्तभक्तस्यानावृतमार्गत्वादूर्ध्वमतिवर्तते स्नेहः, नवज्वरपाण्डुरोगकामलाप्रमेहिणां दोषानुत्क्लिश्योदरञ्जनयेत्, अर्शसस्यार्शांस्यभिष्यन्द्याध्मानं कुर्यात्, अरोचकार्तस्यान्नगृद्धिं पुनर्हन्यात्, मन्दाग्निदुर्बलयोर्मन्दतरमग्निं कुर्यात्, प्रतिश्यायप्लीहादिमतां भृशमुत्क्लिष्टदोषाणां भूय एव दोषं वर्धयेत्; तस्मादेते नानुवास्याः||१८||
य एवास्थाप्यास्त एवानुवास्याः; विशेषतस्तु रूक्षतीक्ष्णाग्नयः केवलवातरोगार्ताश्च; एतेषु ह्यनुवासनं प्रधानतममित्युक्तं मूले द्रुमप्रसेकवत्||१९||
ananuvāsanaviṣayōpadarśanē anāsthāpyēṣu bhuktabhaktaḥ paṭhitaḥ, tavdyudāsārthamabhuktabhaktōpādanam; anuvāsanamabhuktasyānāvr̥tatvādūrdhvaṁ yāti, na tu nirūha iti viśēṣaḥ; anuvāsanaṁ tu snēhasya sūkṣmatayā visaraṇaśīlaṁ sāyaṁ dīyatē; tēna tāṁvatkālamabhōjanācchūnyaśarīrasyōrdhvaṁ yāti| anuvāsanaṁ ca “śūlē ca bhaktānabhinandanē ca” (si.a.1) ityanēna yadyapi vihitaṁ, tathā'pīha bhaktānabhinandanahētvantarbhūtāyāmarucau tanniṣēdhō na viruddhaḥ; anabhinandanaṁ hyaśraddhāmātraṁ vātakr̥tam, arucistu sarvadā anicchā; kēvalavātarōgaścāśraddhā, śuddhavātarōgayuktō'nuvāsanārhaḥ| nirūhaprādhānyakhyāpanē vanaspatimūlōcchēdanavadityanēna mahārōgādhyāyōktabastiprādhānyakhyāpanagranthōpadarśanaṁ; “yathā vanaspatērmūlē cchinnē skandhaśākhāvarōhakusumaphalapalāśādīnāṁ niyatō vināśastadvat” (sū.a.20) iti, mūlē drumaprasēkavaccētyanēna kalpanāsiddhyuktaṁ- “mūlē niṣiktō hi yathā drumaḥ syāt” (si.a.1) ityādiyathōktānuvāsanaprādhānyakhyāpanagranthagrahaṇaṁ karōti||17-19||
Adhikarana 11 (20-21) · Śloka 21
aśirōvirēcanārhāstu ajīrṇibhuktabhaktapītasnēhamadyatōyapātukāmāḥ snātaśirāḥ snātukāmaḥ kṣuttr̥ṣṇāśramārtamattamūrcchitaśastradaṇḍahatavyavāyavyāyāmapānaklāntanavajvaraśōkābhitaptaviriktānuvāsitagarbhiṇīnavapratiśyāyārtāḥ, anr̥tau durdinē cēti||20||
tatrājīrṇibhuktabhaktayōrdōṣa ūrdhvavahāni srōtāṁsyāvr̥tya kāsaśvāsacchardipratiśyāyāñjanayēt, pītasnēhamadyatōyapātukāmānāṁ kr̥tē ca pibatāṁ mukhanāsāsrāvākṣyupadēhatimiraśirōrōgāñjanayēt, snātaśirasaḥ kr̥tē ca snānācchirasaḥ pratiśyāyaṁ, kṣudhārtasya vātaprakōpaṁ, tr̥ṣṇārtasya punastr̥ṣṇābhivr̥ddhiṁ mukhaśōṣaṁ ca, śramārtamattamūrcchitānāmāsthāpanōktaṁ dōṣaṁ janayēt, śastradaṇḍahatayōstīvratarāṁ rujaṁ janayēt, vyavāyavyāyāmapānaklāntānāṁ śiraḥskandhanētrōraḥpīḍanaṁ, navajvaraśōkābhitaptayōrūṣmā nētranāḍīranusr̥tya timiraṁ jvaravr̥ddhiṁ ca kuryāt, viriktasya vāyurindriyōpaghātaṁ kuryāt, anuvāsitasya kaphaḥ śirōgurutvakaṇḍūkrimidōṣāñjanayēt, garbhiṇyā garbhaṁ stambhayēt sa kāṇaḥ kuṇiḥ pakṣahataḥ pīṭhasarpī vā jāyatē, navapratiśyāyārtasya srōtāṁsi vyāpādayēt, anr̥tau durdinē ca śītadōṣān pūtinasyaṁ śirōrōgaṁ ca janayēt; tasmādētē na śirōvirēcanārhāḥ||21||
View original
अशिरोविरेचनार्हास्तु अजीर्णिभुक्तभक्तपीतस्नेहमद्यतोयपातुकामाः स्नातशिराः स्नातुकामः क्षुत्तृष्णाश्रमार्तमत्तमूर्च्छितशस्त्रदण्डहतव्यवायव्यायामपानक्लान्तनवज्वरशोकाभितप्तविरिक्तानुवासितगर्भिणीनवप्रतिश्यायार्ताः, अनृतौ दुर्दिने चेति||२०||
तत्राजीर्णिभुक्तभक्तयोर्दोष ऊर्ध्ववहानि स्रोतांस्यावृत्य कासश्वासच्छर्दिप्रतिश्यायाञ्जनयेत्, पीतस्नेहमद्यतोयपातुकामानां कृते च पिबतां मुखनासास्रावाक्ष्युपदेहतिमिरशिरोरोगाञ्जनयेत्, स्नातशिरसः कृते च स्नानाच्छिरसः प्रतिश्यायं, क्षुधार्तस्य वातप्रकोपं, तृष्णार्तस्य पुनस्तृष्णाभिवृद्धिं मुखशोषं च, श्रमार्तमत्तमूर्च्छितानामास्थापनोक्तं दोषं जनयेत्, शस्त्रदण्डहतयोस्तीव्रतरां रुजं जनयेत्, व्यवायव्यायामपानक्लान्तानां शिरःस्कन्धनेत्रोरःपीडनं, नवज्वरशोकाभितप्तयोरूष्मा नेत्रनाडीरनुसृत्य तिमिरं ज्वरवृद्धिं च कुर्यात्, विरिक्तस्य वायुरिन्द्रियोपघातं कुर्यात्, अनुवासितस्य कफः शिरोगुरुत्वकण्डूक्रिमिदोषाञ्जनयेत्, गर्भिण्या गर्भं स्तम्भयेत् स काणः कुणिः पक्षहतः पीठसर्पी वा जायते, नवप्रतिश्यायार्तस्य स्रोतांसि व्यापादयेत्, अनृतौ दुर्दिने च शीतदोषान् पूतिनस्यं शिरोरोगं च जनयेत्; तस्मादेते न शिरोविरेचनार्हाः||२१||
aśirōvirēcanārhānāha- aśirōvirēcanārhā ityādi| pātukāma iti snēhādipānakāmaḥ, pānaklāntō dināntarē'pi pānajavyādhipīḍitaḥ| anr̥tau śītagrīṣmavarṣāsu| durdinē iti mēghācchāditē'hni| kr̥tē pibatāmiti śirōvirēcanē kr̥tē snēhān pibatāmityarthaḥ| kuṇiḥ kubjitakaraḥ ; pīṭhasarpī paṅguḥ| anr̥tau durdinē cētyādau śītadōṣānityanēna śītakālē dīyamānasya durdinē ca kr̥tasya pūtināsākartr̥tvaṁ, grīṣmavarṣākr̥tasya tu śirōrōgakartr̥tvam; anyē tu, anr̥tudurdinamityanēna avārṣikaṁ durdinamāhuḥ||20-21||
Adhikarana 12 (22) · Śloka 22
śēṣāstvarhāḥ, viśēṣatastu śirōdantamanyāstambhagalahanugrahapīnasagalaśuṇḍikāśālūkaśukratimiravartmarōgavyaṅgō pajihvikārdhāvabhēdakagrīvāskandhāṁsāsyanāsikākarṇākṣimūrdhakapālaśirōrōgārditāpatantrakāpatānakagalagaṇḍa- dantaśūlaharṣacālākṣirājyarbudasvarabhēdavāggrahagadgadakrathanādaya ūrdhvajatrugatāścavātādivikārāḥ paripakvāśca; ētēṣu śirōvirēcanaṁ pradhānatamamityuktaṁ, taddhyuttamāṅgamanupraviśya muñjādīṣikāmivāsaktāṁ kēvalaṁ vikārakaraṁ dōṣamapakarṣati||22||
View original
शेषास्त्वर्हाः, विशेषतस्तु शिरोदन्तमन्यास्तम्भगलहनुग्रहपीनसगलशुण्डिकाशालूकशुक्रतिमिरवर्त्मरोगव्यङ्गो पजिह्विकार्धावभेदकग्रीवास्कन्धांसास्यनासिकाकर्णाक्षिमूर्धकपालशिरोरोगार्दितापतन्त्रकापतानकगलगण्ड- दन्तशूलहर्षचालाक्षिराज्यर्बुदस्वरभेदवाग्ग्रहगद्गदक्रथनादय ऊर्ध्वजत्रुगताश्चवातादिविकाराः परिपक्वाश्च; एतेषु शिरोविरेचनं प्रधानतममित्युक्तं, तद्ध्युत्तमाङ्गमनुप्रविश्य मुञ्जादीषिकामिवासक्तां केवलं विकारकरं दोषमपकर्षति||२२||
śirōdantētyādinā viśēṣēṇa śirōvirēcanārhānāha| śirōdantamanyābhiḥ stambhaśabdaḥ sambadhyatē| pīnasō'tra pakvapratiśyāyaḥ, taruṇē ca pratiśyāyē śirōvirēkaniṣēdha iti na virōdhaḥ| apatantrakaḥ apatānakabhēda ēva niḥsañjñaḥ; uktaṁ hi- “niḥsañjñaḥ sō'patantrakaḥ” (si.a.9) iti| śūlaharṣacālā dantēna sambadhyantē| akṣirājī nētrarājī , nētrarōgaviśēṣaḥ| vātavikārē'pyatravirēcanaṁ sthānasambandhāgataślēṣmavātahantr̥tvēnaivōpapannam| muñjādīṣikāmivāsaktāmiti muñjāccharāvayavādyathā īṣikā śarikā āsaktā ākr̥ṣyatē muñjānupaghātēna, tathā śirasi pakvō dōṣō hriyata ityarthaḥ||22||
Adhikarana 13 (23) · Śloka 23
prāvr̥ṭśaradvasantētarēṣvātyayikēṣu rōgēṣu nāvanaṁ kuryāt kr̥trimaguṇōpadhānāt; grīṣmē pūrvāhṇē, śītē madhyāhnē, varṣāsvadurdinē cēti||23||
View original
प्रावृट्शरद्वसन्तेतरेष्वात्ययिकेषु रोगेषु नावनं कुर्यात् कृत्रिमगुणोपधानात्; ग्रीष्मे पूर्वाह्णे, शीते मध्याह्ने, वर्षास्वदुर्दिने चेति||२३||
anr̥tau śirōvirēcanaṁ niṣiddham, avasthāvaśēna tadvidhānamāha- prāvr̥ḍityādi| itarēṣviti hēmantagrīṣmavarṣāsu| ātyayikēṣvitivacanādanātyayikēṣu gadēṣu niṣēdhayati| ātyayikē'pi śītādipratīkārārthamāha- kr̥trimaguṇōpadhānāditi; kr̥trimaguṇōpadhānaṁ rōgabhiṣagjitīyōktaṁ kartavyam| grīṣmādiṣvēva kālaviśēṣēṇauṣṇyādipratikriyāṁ darśayannāha- grīṣmē pūrvāhṇē ityādi||23||
Adhikarana 14 (24-28) · Śloka 28
tatra ślōkāḥ- iti pañcavidhaṁ karma vistarēṇa nidarśitam|
yēbhyō yanna hitaṁ yasmāt karma yēbhyaśca yaddhitam||24||
na caikāntēna nirdiṣṭē'pyarthē'bhiniviśēdbudhaḥ|
svayamapyatra vaidyēna tarkyaṁ buddhimatā bhavēt||25||
utpadyēta hi sā'vasthā dēśakālabalaṁ prati|
yasyāṁ kāryamakāryaṁ syāt karma kāryaṁ ca varjitam||26||
chardirhr̥drōgagulmānāṁ vamanaṁ svē cikitsitē|
avasthāṁ prāpya nirdiṣṭaṁ kuṣṭhināṁ bastikarma ca||27||
tasmāt satyapi nirdēśē kuryādūhya svayaṁ dhiyā|
vinā tarkēṇa yā siddhiryadr̥cchāsiddhirēva sā||28||
View original
तत्र श्लोकाः- इति पञ्चविधं कर्म विस्तरेण निदर्शितम्|
येभ्यो यन्न हितं यस्मात् कर्म येभ्यश्च यद्धितम्||२४||
न चैकान्तेन निर्दिष्टेऽप्यर्थेऽभिनिविशेद्बुधः|
स्वयमप्यत्र वैद्येन तर्क्यं बुद्धिमता भवेत्||२५||
उत्पद्येत हि साऽवस्था देशकालबलं प्रति|
यस्यां कार्यमकार्यं स्यात् कर्म कार्यं च वर्जितम्||२६||
छर्दिर्हृद्रोगगुल्मानां वमनं स्वे चिकित्सिते|
अवस्थां प्राप्य निर्दिष्टं कुष्ठिनां बस्तिकर्म च||२७||
तस्मात् सत्यपि निर्देशे कुर्यादूह्य स्वयं धिया|
विना तर्केण या सिद्धिर्यदृच्छासिद्धिरेव सा||२८||
adhyāyārthasaṅgrahamabhidhāya vamanādyaviṣayatvēna tathā vamanādiviṣayatvēna ca pratipāditē vamanādinivr̥ttipravr̥ttiniścayaṁ niṣēdhayannāha- na caikāntēnētyādi| abhiniviśēditi niścayaṁ kuryāt| tarkyamiti anuktamapyuhanīyam| buddhimatētivacanēna abuddhimatāmanuktōhaṁ niṣēdhayati; uktaṁ hi- “tasmādbuddhimatāmūhāpōhavitarkāḥ, alpabuddhēstu yathōktānugamanamēva śrēyaḥ” (vi.a.8) iti| atha kimarthaṁ yathōktānugamanamēva śrēya iti, tathā kimarthamēkāntatāvadhāraṇaṁ na kartavyamityāha- utpadyatēhītyādi| dēśakālabalaṁ pratīti dēśādibhēdakr̥tētyarthaḥ| kāryamakāryaṁ syāditi kartavyatayōktamakaraṇīyaṁ syāditi, tathā varjitaṁ ca yat karma tat kāryaṁ syādavasthāviśēṣāt| niṣiddhasyaivāvasthāvaśāt kriyamāṇasya vamanādērudāharaṇamāha- chardihr̥drōgētyādi| svē cikitsitē iti chardicikitsādhyāyē| avasthāṁ prāpya nirdiṣṭamityanēna avasthāviśēṣa ēva niṣiddhavidhānamutsargāpavādata ityavirōdhaṁ darśayati; ēvamanyatrāpyapavādaviṣayē vamanādividhānamavasthāviśēṣaparatayā samādhēyam| nyāyōpapāditamuktaṁ cārthamupasaṁharannāha- tasmādityādi| śāstrōpadēśē satyapi svabuvdyaivaśāstrānugatayā'nuktamapi kartavyaṁ; yaduktaṁ- “pracaraṇamiva bhikṣukasya bījamiva karṣakasya sūtraṁ buddhimatāmalpamapyanalpajñānāya bhavati” (vi.a.8) iti||24-28||
Adhikarana puShpikA · Śloka 2
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē siddhisthānē pañcakarmīyasiddhirnāma dvitīyō'dhyāyaḥ||2||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते सिद्धिस्थाने पञ्चकर्मीयसिद्धिर्नाम द्वितीयोऽध्यायः||२||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāṁ siddhisthānē pañcakarmīyasiddhirnāma dvitīyō'dhyāyaḥ||2||