Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ kiyantaḥśirasīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः कियन्तःशिरसीयमध्यायं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
pūrvacatuṣkacatuṣṭayēna bhēṣajamabhihitaṁ, samprati tadviṣayarōgābhidhānārthaṁ rōgacatuṣkō'bhidhātavyaḥ, cikitsā ca vidhēyatvēnaiva pradhānamataḥ prathamamuktā, kiñca darśitaścāyaṁ prathamādhyāya ēva sambandhaḥ, ēvaṁ cāṅgēṣu marmasu ca pradhānabhūtaśirōhr̥dayarōgābhidhāyakatvēna kiyantaḥ śirasīyō'bhidhīyatē||1-2||
Adhikarana 2 (3-7) · Śloka 7
kiyantaḥ śirasi prōktā rōgā hr̥di ca dēhinām|
kati cāpyanilādīnāṁ rōgā mānavikalpajāḥ||3||
kṣayāḥ kati samākhyātāḥ piḍakāḥ kati cānagha!|
gatiḥ katividhā cōktā dōṣāṇāṁ dōṣasūdana!||4||
hutāśavēśasya vacastacchrutvā gururabravīt|
pr̥ṣṭavānasi yat saumya! tanmē śr̥ṇu savistaram||5||
dr̥ṣṭāḥ pañca śirōrōgāḥ pañcaiva hr̥dayāmayāḥ|
vyādhīnāṁ hyadhikā ṣaṣṭirdōṣamānavikalpajā||6||
daśāṣṭau ca kṣayāḥ sapta piḍakā mādhumēhikāḥ|
dōṣāṇāṁ trividhā cōktā gatirvistarataḥ śr̥ṇu||7||
View original
कियन्तः शिरसि प्रोक्ता रोगा हृदि च देहिनाम्|
कति चाप्यनिलादीनां रोगा मानविकल्पजाः||३||
क्षयाः कति समाख्याताः पिडकाः कति चानघ!|
गतिः कतिविधा चोक्ता दोषाणां दोषसूदन!||४||
हुताशवेशस्य वचस्तच्छ्रुत्वा गुरुरब्रवीत्|
पृष्टवानसि यत् सौम्य! तन्मे शृणु सविस्तरम्||५||
दृष्टाः पञ्च शिरोरोगाः पञ्चैव हृदयामयाः|
व्याधीनां ह्यधिका षष्टिर्दोषमानविकल्पजा||६||
दशाष्टौ च क्षयाः सप्त पिडका माधुमेहिकाः|
दोषाणां त्रिविधा चोक्ता गतिर्विस्तरतः शृणु||७||
kṣayasthānavr̥ddhayō dōṣamānaṁ, tasya vikalpō dōṣāntarasambandhāsambandhakr̥tō bhēdaḥ| mādhumēhikā ityatra madhumēhaśabdaḥ sāmānyēna pramēhavacanaḥ| yatō'traiva sāmānyēna brūtē- “vinā pramēhamapyētā jāyantē duṣṭamēdasaḥ” iti; anyathā hi ‘vinā madhumēhaṁ’ iti kr̥taṁ syāt; tathā cikitsitē vakṣyati sāmānyēnaiva yat- “pramēhiṇāṁ yāḥ piḍakā mayōktā rōgādhikārē pr̥thagēva sapta” (ci. 6) ityādi| tathā madhumēhapiḍakānāṁ cikitsitōpadēśācca sarvamēhabhavatvaṁ piḍakānāṁ, madhumēhabhavatvē hi madhumēhasyaivāsādhyatvānna tadbhavapiḍakānāmupakramaṇīyatvamasti; kiñca pradēśāntarē'pi madhumēhaśabdēnāyaṁ sarvapramēhānuktavān, yathā- “gulmī ca madhumēhī ca rājayakṣmī ca yō naraḥ| acikitsyā bhavantyētē balamāṁsaparikṣayē” (iṁ. 9) iti| atra hi yadi vātikō madhumēhō'bhiprētaḥ syāttadā tasya svarūpata ēvāsādhyatvēna ‘balamāṁsaparikṣayē sati’ iti viśēṣaṇamanarthakaṁ syāt| suśrutēnāpi ca sāmānyēna pramēhē ēvaitāḥ piḍakā darśitāḥ, yaduktaṁ- “tatra vasāmēdōbhyāmabhipannaśarīrasya tribhirdōṣaiścānugatadhātōḥ pramēhiṇō daśa piḍakā jāyantē” (su. ni. 6) ityādi| sarva ēva pramēhā yasmāddēhaṁ madhurīkr̥tya jāyantē tasmānmadhumēhā ityucyantē, vacanaṁ hi- “ṣaṭpadapippīlikābhiśca śarīramūtrābhisaraṇam” (ni. 4) iti, tathā ca vāgbhaṭaḥ- “madhuraṁ yacca sarvēṣu prāyō madhviva mēhati| sarvē hi madhumēhākhyā mādhuryācca tanōrataḥ” (vā. ni. 10) iti| vistarata iti śr̥ṇvityanēna sambadhyatē||3-7||
Adhikarana 3 (8-11) · Śloka 11
sandhāraṇāddivāsvapnādrātrau jāgaraṇānmadāt|
uccairbhāṣyādavaśyāyāt prāgvātādatimaithunāt||8||
gandhādasātmyādāghrātādrajōdhūmahimātapāt|
gurvamlaharitādānādati śītāmbusēvanāt||9||
śirō'bhighātādduṣṭāmādrōdanādbāṣpanigrahāt |
mēghāgamānmanastāpāddēśakālaviparyayāt||10||
vātādayaḥ prakupyanti śirasyasraṁ ca duṣyati|
tataḥ śirasi jāyantē rōgā vividhalakṣaṇāḥ||11||
View original
सन्धारणाद्दिवास्वप्नाद्रात्रौ जागरणान्मदात्|
उच्चैर्भाष्यादवश्यायात् प्राग्वातादतिमैथुनात्||८||
गन्धादसात्म्यादाघ्राताद्रजोधूमहिमातपात्|
गुर्वम्लहरितादानादति शीताम्बुसेवनात्||९||
शिरोऽभिघाताद्दुष्टामाद्रोदनाद्बाष्पनिग्रहात् |
मेघागमान्मनस्तापाद्देशकालविपर्ययात्||१०||
वातादयः प्रकुप्यन्ति शिरस्यस्रं च दुष्यति|
ततः शिरसि जायन्ते रोगा विविधलक्षणाः||११||
sandhāraṇāditi vēgasandhāraṇāt| haritam ārdrakādi| atīti pūrvēṇa parēṇa ca śītāmbusēvanādityanēna sambadhyatē| duṣṭādāmāt duṣṭāmāt; kiṁvā ‘uṣṇāmāt’ iti pāṭhaḥ, tatrōṣṇāccāmāccētyarthaḥ| dēśakālaviparyayādityatra dēśaviparyaya upasargagr̥hītatvaṁ dēśasya| asraṁ ca praduṣyatītyabhidadhānaḥ sarvaśirōrōgēṣu raktaduṣṭiṁ darśayati||8-11||
Adhikarana 4 (12) · Śloka 12
prāṇāḥ prāṇabhr̥tāṁ yatra śritāḥ sarvēndriyāṇi ca|
yaduttamāṅgamāṅgānāṁ śirastadabhidhīyatē||12||
View original
प्राणाः प्राणभृतां यत्र श्रिताः सर्वेन्द्रियाणि च|
यदुत्तमाङ्गमाङ्गानां शिरस्तदभिधीयते||१२||
prāṇā ityādinā'ṅgēṣu śiraḥprādhānyaṁ darśayan prakr̥taśirōrōgāṇāmēvātyahitatvaṁ darśayati; tēna nōtsūtraṁ śiraḥprādhānyābhidhānam| śritā iva śritāḥ, śira-upaghātē upaghātāt| upariṣṭādaṅgamuttamāṅgam||12||
Adhikarana 5 (13-14) · Śloka 14
ardhāvabhēdakō vā syāt sarvaṁ vā rujyatē śiraḥ|
pratiśyāmukhanāsākṣikarṇarōgaśirōbhramāḥ||13||
arditaṁ śirasaḥ kampō galamanyāhanugrahaḥ|
vividhāścāparē rōgā vātādikrimisambhavāḥ||14||
View original
अर्धावभेदको वा स्यात् सर्वं वा रुज्यते शिरः|
प्रतिश्यामुखनासाक्षिकर्णरोगशिरोभ्रमाः||१३||
अर्दितं शिरसः कम्पो गलमन्याहनुग्रहः|
विविधाश्चापरे रोगा वातादिक्रिमिसम्भवाः||१४||
prakr̥tāñchirōrōgānāha- ardhētyādinā krimisambhavā ityantēna| ētacca ‘jāyantē rōgā vividhalakṣaṇāḥ’ ityasya vivaraṇam||13-14||
Adhikarana 6 (15-21) · Śloka 21
pr̥thagdiṣṭāstu yē pañca saṅgrahē paramarṣibhiḥ|
śirōgadāṁstāñchr̥ṇu mē yathāsvairhētulakṣaṇaiḥ||15||
uccairbhāṣyātibhāṣyābhyāṁ tīkṣṇapānāt prajāgarāt|
śītamārutasaṁsparśādvyavāyādvēganigrahāt||16||
upavāsādabhīghātādvirēkādvamanādati|
bāṣpaśōkabhayatrāsādbhāramārgātikarśanāt||17||
śirōgatāḥ sirā vr̥ddhō vāyurāviśya kupyati|
tataḥ śūlaṁ mahattasya vātāt samupajāyatē||18||
nistudyētē bhr̥śaṁ śaṅkau ghāṭā sambhidyatē tathā|
sabhrūmadhyaṁ lalāṭaṁ ca tapatīvātivēdanam||19||
vadhyētē svanataḥ śrōtrē niṣkr̥ṣyētē ivākṣiṇī|
ghūrṇatīva śiraḥ sarvaṁ sandhibhya iva mucyatē||20||
sphuratyati sirājālaṁ stabhyatē ca śirōdharā|
snigdhōṣṇamupaśētē ca śirōrōgē'nilātmakē||21||
View original
पृथग्दिष्टास्तु ये पञ्च सङ्ग्रहे परमर्षिभिः|
शिरोगदांस्ताञ्छृणु मे यथास्वैर्हेतुलक्षणैः||१५||
उच्चैर्भाष्यातिभाष्याभ्यां तीक्ष्णपानात् प्रजागरात्|
शीतमारुतसंस्पर्शाद्व्यवायाद्वेगनिग्रहात्||१६||
उपवासादभीघाताद्विरेकाद्वमनादति|
बाष्पशोकभयत्रासाद्भारमार्गातिकर्शनात्||१७||
शिरोगताः सिरा वृद्धो वायुराविश्य कुप्यति|
ततः शूलं महत्तस्य वातात् समुपजायते||१८||
निस्तुद्येते भृशं शङ्कौ घाटा सम्भिद्यते तथा|
सभ्रूमध्यं ललाटं च तपतीवातिवेदनम्||१९||
वध्येते स्वनतः श्रोत्रे निष्कृष्येते इवाक्षिणी|
घूर्णतीव शिरः सर्वं सन्धिभ्य इव मुच्यते||२०||
स्फुरत्यति सिराजालं स्तभ्यते च शिरोधरा|
स्निग्धोष्णमुपशेते च शिरोरोगेऽनिलात्मके||२१||
śirōgatatvēna nāsādirōgēṣvapi prāptēṣu tān vihāyaivāṣṭōdarīyē prōktāṁstānēva śiraḥśūlalakṣaṇān rōgān prapañcēna vaktumāha- pr̥thagityādi| saṅgrahē aṣṭōdarīyē; tēna nārūṁṣikādayō'traprakaraṇē śirōrōgaśabdēnōcyantē; śirōrōgaśabdasya śūla ēva rujākarē vr̥ttatvāt | tīkṣṇapānaṁ tīkṣṇamadyapānaṁ; kiṁvā, tīkṣṇaṁ maricādi| vadhyētē iva vadhyētē, atyarthapīḍāyuktatvēna||15-21||
Adhikarana 7 (22-23) · Śloka 23
kaṭvamlalavaṇakṣāramadyakrōdhātapānalaiḥ|
pittaṁ śirasi sanduṣṭaṁ śirōrōgāya kalpatē||22||
dahyatē rujyatē tēna śiraḥ śītaṁ suṣūyatē |
dahyētē cakṣuṣī tr̥ṣṇā bhramaḥ svēdaśca jāyatē||23||
View original
कट्वम्ललवणक्षारमद्यक्रोधातपानलैः|
पित्तं शिरसि सन्दुष्टं शिरोरोगाय कल्पते||२२||
दह्यते रुज्यते तेन शिरः शीतं सुषूयते |
दह्येते चक्षुषी तृष्णा भ्रमः स्वेदश्च जायते||२३||
śītaṁ suṣūyatē śītamicchati||22-23||
Adhikarana 8 (24-26) · Śloka 26
āsyāsukhaiḥ svapnasukhairgurusnigdhātibhōjanaiḥ|
ślēṣmā śirasi sanduṣṭaḥ śirōrōgāya kalpatē||24||
śirō mandarujaṁ tēna suptaṁ stimitabhārikam|
bhavatyutpadyatē tandrā tathā''lasyamarōcakaḥ||25||
vātācchūlaṁ bhramaḥ kampaḥ pitāddāhō madastr̥ṣā|
kaphādgurutvaṁ tandrā ca śirōrōgē tridōṣajē||26||
View original
आस्यासुखैः स्वप्नसुखैर्गुरुस्निग्धातिभोजनैः|
श्लेष्मा शिरसि सन्दुष्टः शिरोरोगाय कल्पते||२४||
शिरो मन्दरुजं तेन सुप्तं स्तिमितभारिकम्|
भवत्युत्पद्यते तन्द्रा तथाऽऽलस्यमरोचकः||२५||
वाताच्छूलं भ्रमः कम्पः पिताद्दाहो मदस्तृषा|
कफाद्गुरुत्वं तन्द्रा च शिरोरोगे त्रिदोषजे||२६||
svapnasukhamanucitadivāsvapnēna jñēyam| suptamiva suptaṁ, prabōdharahitatvēna| bhārākrāntamiva bhārikam||24-26||
Adhikarana 9 (27-29) · Śloka 29
tilakṣīraguḍājīrṇapūtisaṅkīrṇabhōjanāt|
klēdō'sr̥kkaphamāṁsānāṁ dōṣalasyōpajāyatē||27||
tataḥ śirasi saṅklēdāt krimayaḥ pāpakarmaṇaḥ|
janayanti śirōrōgaṁ jātā bībhatsalakṣaṇam||28||
vyadhacchēdarujākaṇḍūśōphadaurgatyaduḥkhitam |
krimirōgāturaṁ vidyāt krimīṇāṁ darśanēna ca||29||
View original
तिलक्षीरगुडाजीर्णपूतिसङ्कीर्णभोजनात्|
क्लेदोऽसृक्कफमांसानां दोषलस्योपजायते||२७||
ततः शिरसि सङ्क्लेदात् क्रिमयः पापकर्मणः|
जनयन्ति शिरोरोगं जाता बीभत्सलक्षणम्||२८||
व्यधच्छेदरुजाकण्डूशोफदौर्गत्यदुःखितम् |
क्रिमिरोगातुरं विद्यात् क्रिमीणां दर्शनेन च||२९||
saṅkīrṇabhōjanaṁ viruddhāharaḥ| dōṣalasya bahudōṣasya| pāpakarmaṇa ityanēnādharmavata ēvāyamatiduḥkhakrimirōgō bhavatīti darśayati| bībhatsalakṣaṇamiti ghrāṇādibhyaḥ pūyādipravr̥ttēḥ||27-29||
Adhikarana 10 (30-40) · Śloka 40
śōkōpavāsavyāyāmarūkṣaśuṣkālpabhōjanaiḥ |
vāyurāviśya hr̥dayaṁ janayatyuttamāṁ rujam||30||
vēpathurvēṣṭanaṁ stambhaḥ pramōhaḥ śūnyatā daraḥ |
hr̥di vātāturē rūpaṁ jīrṇē cātyarthavēdanā||31||
uṣṇāmlalavaṇakṣārakaṭukājīrṇabhōjanaiḥ|
madyakrōdhātapaiścāśu hr̥di pittṁ prakupyati||32||
hr̥ddāhastiktatā vakrē tiktāmlōdgiraṇaṁ klamaḥ|
tr̥ṣṇā mūrcchā bhramaḥ svēdaḥ pittahr̥drōgalakṣaṇam||33||
atyādānaṁ gurusnigdhamacintanamacēṣṭanam|
nidrāsukhaṁ cābhyadhikaṁ kaphahr̥drōgakāraṇam||34||
hr̥dayaṁ kaphahr̥drōgē suptaṁ stimitabhārikam|
tandrāruciparītasya bhavatyaśmāvr̥taṁ yathā||35||
hētulakṣaṇasaṁsargāducyatē sānnipātikaḥ|
(hr̥drōgaḥ kaṣṭadaḥ kaṣṭasādhya uktō maharṣibhiḥ) tridōṣajē tu hr̥drōgē yō durātmā niṣēvatē||36||
tilakṣīraguḍādīni granthistasyōpajāyatē|
marmaikadēśē saṅklēdaṁ rasaścāsyōpagacchati||37||
saṅklēdāt krimayaścāsya bhavantyupahatātmanaḥ|
marmaikadēśē tē jātāḥ sarpantō bhakṣayanti ca||38||
tudyamānaṁ sa hr̥dayaṁ sūcībhiriva manyatē|
chidyamānaṁ yathā śastrairjātakaṇḍūṁ mahārujam||39||
hr̥drōgaṁ krimijaṁ tvētairliṅgairbuddhvā sudāruṇam|
tvarēta jētuṁ taṁ vidvān vikāraṁ śīghrakāriṇam||40||
View original
शोकोपवासव्यायामरूक्षशुष्काल्पभोजनैः |
वायुराविश्य हृदयं जनयत्युत्तमां रुजम्||३०||
वेपथुर्वेष्टनं स्तम्भः प्रमोहः शून्यता दरः |
हृदि वातातुरे रूपं जीर्णे चात्यर्थवेदना||३१||
उष्णाम्ललवणक्षारकटुकाजीर्णभोजनैः|
मद्यक्रोधातपैश्चाशु हृदि पित्तं प्रकुप्यति||३२||
हृद्दाहस्तिक्तता वक्रे तिक्ताम्लोद्गिरणं क्लमः|
तृष्णा मूर्च्छा भ्रमः स्वेदः पित्तहृद्रोगलक्षणम्||३३||
अत्यादानं गुरुस्निग्धमचिन्तनमचेष्टनम्|
निद्रासुखं चाभ्यधिकं कफहृद्रोगकारणम्||३४||
हृदयं कफहृद्रोगे सुप्तं स्तिमितभारिकम्|
तन्द्रारुचिपरीतस्य भवत्यश्मावृतं यथा||३५||
हेतुलक्षणसंसर्गादुच्यते सान्निपातिकः|
(हृद्रोगः कष्टदः कष्टसाध्य उक्तो महर्षिभिः) त्रिदोषजे तु हृद्रोगे यो दुरात्मा निषेवते||३६||
तिलक्षीरगुडादीनि ग्रन्थिस्तस्योपजायते|
मर्मैकदेशे सङ्क्लेदं रसश्चास्योपगच्छति||३७||
सङ्क्लेदात् क्रिमयश्चास्य भवन्त्युपहतात्मनः|
मर्मैकदेशे ते जाताः सर्पन्तो भक्षयन्ति च||३८||
तुद्यमानं स हृदयं सूचीभिरिव मन्यते|
छिद्यमानं यथा शस्त्रैर्जातकण्डूं महारुजम्||३९||
हृद्रोगं क्रिमिजं त्वेतैर्लिङ्गैर्बुद्ध्वा सुदारुणम्|
त्वरेत जेतुं तं विद्वान् विकारं शीघ्रकारिणम्||४०||
śōkōpavāsētyādi hr̥drōgalakṣaṇam| vēṣṭanam udvēṣṭanamiva| daraḥ daradarikā| acintanam alpacintanam| aśmāvr̥tam aśmākrāntam| granthiriva granthiḥ, sa ca rasadōṣakr̥taḥ| marmaikadēśē hr̥dayaikadēśē| dvitīyaṁ marmētipadaṁ karmatāpannam||30-40||
Adhikarana 11 (41-44) · Śloka 44
dvyulbaṇaikōlbaṇaiḥ ṣaṭ syurhīnamadhyādhikaiśca ṣaṭ|
samaiścaikō vikārāstē sannipātāstrayōdaśa||41||
saṁsargē nava ṣaṭ tēbhya ēkavr̥ddhyā samaistrayaḥ|
pr̥thak trayaśca tairvr̥ddhairvyādhayaḥ pañcaviṁśatiḥ||42||
yathā vr̥ddhaistathā kṣīṇairdōṣēḥ syuḥ pañcaviṁśatiḥ|
vr̥ddhikṣayakr̥taścānyō vikalpa upadēkṣyatē||43||
vr̥ddhirēkasya samatā caikasyaikasya saṅkṣayaḥ|
dvandvavr̥ddhiḥ kṣayaścaikasyaikavr̥ddhirdvayōḥ kṣayaḥ ||44||
View original
द्व्युल्बणैकोल्बणैः षट् स्युर्हीनमध्याधिकैश्च षट्|
समैश्चैको विकारास्ते सन्निपातास्त्रयोदश||४१||
संसर्गे नव षट् तेभ्य एकवृद्ध्या समैस्त्रयः|
पृथक् त्रयश्च तैर्वृद्धैर्व्याधयः पञ्चविंशतिः||४२||
यथा वृद्धैस्तथा क्षीणैर्दोषेः स्युः पञ्चविंशतिः|
वृद्धिक्षयकृतश्चान्यो विकल्प उपदेक्ष्यते||४३||
वृद्धिरेकस्य समता चैकस्यैकस्य सङ्क्षयः|
द्वन्द्ववृद्धिः क्षयश्चैकस्यैकवृद्धिर्द्वयोः क्षयः ||४४||
‘kati cāpyanilādīnām’ ityādyuktasyōttaraṁ- dvyulbaṇairityādi| hīnamadhyādhikairiti vr̥ddhavr̥ddhataravr̥ddhatamaiḥ| saṁsargē navēti cchēdaḥ| asyaiva vivaraṇaṁ- ṣaṭ tēbhya ityādi| samaisraya iti vr̥ddhaiḥ samaiḥ| vr̥ddhikṣayakr̥ta ityasya vivaraṇaṁ- vr̥ddhirēkasyētyādi| atra ca yadyapi samatā'pi vr̥ddhikṣayavikalpē paṭhyatē, tathā'pi samatāyāḥ svātantryēṇa vikārākartr̥tvāt ‘vr̥ddhikṣayakr̥ta’ ityuktam| vr̥ddhirēkasya samatā caikasyaikasya saṅkṣaya ityanēna ṣaḍvikārāḥ| dvandvavr̥ddhiḥ kṣayaścaikasyētyanēna trayaḥ| ēkavr̥ddhirdvayōḥ kṣayaḥ , tēna trayaḥ| ēvaṁ dviṣaṣṭiprakārā bhavanti||41-44||
Adhikarana 12 (45-61) · Śloka 61
prakr̥tisthaṁ yadā pittaṁ mārutaḥ ślēṣmaṇaḥ kṣayē|
sthānādādāya gātrēṣu yatra yatra visarpati||45||
tadā bhēdaśca dāhaśca tatra tatrānavasthitaḥ|
gātradēśē bhavatyasya śramō daurbalyamēva ca||46||
prakr̥tisthaṁ kaphaṁ vāyuḥ kṣīṇē pittē yadā balī|
karṣēt kuryāttadā śūlaṁ saśaityastambhagauravam||47||
yadā'nilaṁ prakr̥tigaṁ pittaṁ kaphaparikṣayē|
saṁruṇaddhi tadā dāhaḥ śūlaṁ cāsyōpajāyatē||48||
ślēṣmāṇaṁ hi samaṁ pittaṁ yadā vātaparikṣayē|
sannirundhyāttadā kuryāt satandrāgauravaṁ jvaram||49||
pravr̥ddhō hi yadā ślēṣmā pittē kṣīṇē samīraṇam|
rundhyāttadā prakurvīta śītakaṁ gauravaṁ rujam ||50||
samīraṇē parikṣīṇē kaphaḥ pittaṁ samatvagam|
kurvīta sannirundhānō mr̥dvagnitvaṁ śirōgraham ||51||
nidrāṁ tandrāṁ pralāpaṁ ca hr̥drōgaṁ gātragauravam|
nakhādīnāṁ ca pītatvaṁ ṣṭhīvanaṁ kaphapittayōḥ||52||
hīnavātasya tu ślēṣmā pittēna sahitaścaran|
karōtyarōcakāpākau sadanaṁ gauravaṁ tathā||53||
hr̥llāsamāsyasravaṇaṁ pāṇḍutāṁ dūyanaṁ madam|
virēkasya ca vaiṣamyaṁ vaiṣamyamanalasya ca||54||
hīnapittasya tu ślēṣmā mārutēnōpasaṁhitaḥ|
stambhaṁ śaityaṁ ca tōdaṁ ca janayatyanavasthitam||55||
gauravaṁ mr̥dutāmagnērbhaktāśraddhāṁ pravēpanam|
nakhādīnāṁ ca śuklatvaṁ gātrapāruṣyamēva ca||56||
mārutastu kaphē hīnē pittaṁ ca kupitaṁ dvayam|
karōti yāni liṅgāni śr̥ṇu tāni samāsataḥ||57||
bhramamudvēṣṭanaṁ tōdaṁ dāhaṁ sphuṭanavēpanē|
aṅgamardaṁ parīśōṣṁ dūyanaṁ dhūpanaṁ tathā||58||
vātapittakṣayē ślēṣmā srōtāṁsyapidadhadbhr̥śam|
cēṣṭāpraṇāśaṁ mūrcchāṁ ca vāksaṅgaṁ ca karōti hi||59||
vātaślēṣmakṣayē pittaṁ dēhaujaḥ sraṁsayaccarēt|
glānimindriyadaurbalyaṁ tr̥ṣṇāṁ mūrcchāṁ kriyākṣayam||60||
pittaślēṣmakṣayē vāyurmarmāṇyatinipīḍayan|
praṇāśayati sañjñāṁ ca vēpayatyathavā naram||61||
View original
प्रकृतिस्थं यदा पित्तं मारुतः श्लेष्मणः क्षये|
स्थानादादाय गात्रेषु यत्र यत्र विसर्पति||४५||
तदा भेदश्च दाहश्च तत्र तत्रानवस्थितः|
गात्रदेशे भवत्यस्य श्रमो दौर्बल्यमेव च||४६||
प्रकृतिस्थं कफं वायुः क्षीणे पित्ते यदा बली|
कर्षेत् कुर्यात्तदा शूलं सशैत्यस्तम्भगौरवम्||४७||
यदाऽनिलं प्रकृतिगं पित्तं कफपरिक्षये|
संरुणद्धि तदा दाहः शूलं चास्योपजायते||४८||
श्लेष्माणं हि समं पित्तं यदा वातपरिक्षये|
सन्निरुन्ध्यात्तदा कुर्यात् सतन्द्रागौरवं ज्वरम्||४९||
प्रवृद्धो हि यदा श्लेष्मा पित्ते क्षीणे समीरणम्|
रुन्ध्यात्तदा प्रकुर्वीत शीतकं गौरवं रुजम् ||५०||
समीरणे परिक्षीणे कफः पित्तं समत्वगम्|
कुर्वीत सन्निरुन्धानो मृद्वग्नित्वं शिरोग्रहम् ||५१||
निद्रां तन्द्रां प्रलापं च हृद्रोगं गात्रगौरवम्|
नखादीनां च पीतत्वं ष्ठीवनं कफपित्तयोः||५२||
हीनवातस्य तु श्लेष्मा पित्तेन सहितश्चरन्|
करोत्यरोचकापाकौ सदनं गौरवं तथा||५३||
हृल्लासमास्यस्रवणं पाण्डुतां दूयनं मदम्|
विरेकस्य च वैषम्यं वैषम्यमनलस्य च||५४||
हीनपित्तस्य तु श्लेष्मा मारुतेनोपसंहितः|
स्तम्भं शैत्यं च तोदं च जनयत्यनवस्थितम्||५५||
गौरवं मृदुतामग्नेर्भक्ताश्रद्धां प्रवेपनम्|
नखादीनां च शुक्लत्वं गात्रपारुष्यमेव च||५६||
मारुतस्तु कफे हीने पित्तं च कुपितं द्वयम्|
करोति यानि लिङ्गानि शृणु तानि समासतः||५७||
भ्रममुद्वेष्टनं तोदं दाहं स्फुटनवेपने|
अङ्गमर्दं परीशोषं दूयनं धूपनं तथा||५८||
वातपित्तक्षये श्लेष्मा स्रोतांस्यपिदधद्भृशम्|
चेष्टाप्रणाशं मूर्च्छां च वाक्सङ्गं च करोति हि||५९||
वातश्लेष्मक्षये पित्तं देहौजः स्रंसयच्चरेत्|
ग्लानिमिन्द्रियदौर्बल्यं तृष्णां मूर्च्छां क्रियाक्षयम्||६०||
पित्तश्लेष्मक्षये वायुर्मर्माण्यतिनिपीडयन्|
प्रणाशयति सञ्ज्ञां च वेपयत्यथवा नरम्||६१||
vr̥ddhirēkasyētyādērudāharaṇam- prakr̥tisthaṁ yadā pittamityādi| atra kēcidētadēva paramudāharaṇaṁ dr̥ṣṭāntārthaṁ paṭhanti, śēṣōdāharaṇaṁ tu kr̥tsnē tantrē bōddhavyaṁ; kēcittu vr̥ddhikṣayavikalpasya durbōdhatvēna sarvēṣāmēva dvādaśānāmapi vikalpānāmācāryēṇa lakṣaṇaṁ kr̥tamiti kr̥tvā sarvamēva paṭhanti| nanu prakr̥tisthē pittē kathaṁ tadā dāhaścēti saṅgataṁ bhavati, na hi prakr̥tisthō dōṣō vikārakārī, na ca vāyōrdāhaḥ sambhavati| ucyatē- yatra yatrēti vacanād yatra kupitēna vāyunā pittaṁ nītaṁ, tatra śarīrāvayavē prakr̥timānasthitamapi pittaṁ vr̥ddhamēva, yatastasmin pradēśē tāvān pittasambandha ucitō na bhavatyēvētyadhikēna tatra pittēna dāha upapanna ēva, ēvamanyatrāpi prakr̥tisthasyāpi dōṣasya vikārē vyākhyēyam| anyē tu bruvatē- prakr̥tisthānāmapi dōṣāṇāṁ duṣṭadōṣasambandhādvikārakāritvaṁ bhavati; yathā- raktādīnām| hīnavātasyētyādi ‘dvandvavr̥ddhiḥ kṣayaścaikasya’ ityasyōdāharaṇam| dēhaujō dēhasāraḥ; kiṁvā dēhaśca ōjaśca dēhaujaḥ||45-61||
Adhikarana 13 (62) · Śloka 62
dōṣāḥ pravr̥ddhāḥ svaṁ liṅgaṁ darśayanti yathābalam|
kṣīṇā jahati liṅgaṁ svaṁ, samāḥ svaṁ karma kuvētē||62||
View original
दोषाः प्रवृद्धाः स्वं लिङ्गं दर्शयन्ति यथाबलम्|
क्षीणा जहति लिङ्गं स्वं, समाः स्वं कर्म कुवेते||६२||
dōṣāṇāṁ vr̥ddhisāmyakṣayalakṣaṇāni pr̥thagāha- dōṣā ityādi| svaṁ liṅgamiti vaikārikam| yathābalamiti ativr̥ddhairativr̥ddhaṁ, madhyavr̥ddhairmadhyavr̥ddhamityādi| liṅgaṁ svaṁ jahatītyanēna kṣīṇānāṁ prakr̥tiliṅgakṣayavyatiriktaṁ vikārakartr̥tvaṁ nāstīti darśayati; yatō vr̥ddhā unmārgagāminō dōṣā dūṣyaṁ dūṣayantō jvarādīn kurvanti na kṣīṇāḥ, svayamēva duḥsthitatvāt| svaṁ karmēti prākr̥taṁ karma| ētē ca dviṣaṣṭirbhēdā āviṣkr̥tatamatvēnōktāḥ; tēnaikadōṣakṣayē dvidōṣavr̥ddhau ca vr̥ddhavr̥ddhatarabhēdādibhyō'dhikatvamudbhāvanīyam | nanu bhavatvēvaṁ saṅkhyā yadi sannipātō dōṣāṇāṁ syāt, sa tu na bhavitumarhati, yatō vātādīnāṁ parasparaṁ viruddhāḥ santi guṇāḥ, viruddhaguṇānāṁ tu parasparōpaghātō bhavati, yathā- vahnitōyayōḥ| naivaṁ, virōdhō hi bhāvānāṁ kāryōnnēyaḥ, nānyatō dr̥ṣṭamātrēṇa kalpayituṁ pāryatē; yatō'nyatra tōyadahanayōrbhēda upalabdhaḥ, tat kiṁ pāñcabhautikadravyārambhē'pi tayōrvirōdhāt pāñcabhautikaṁ dravyaṁ na syāt, tōyāgniguṇātirēkādvā'mlarasō na syāt , tasmādanupalabdhatvāddōṣasaṁsargē virōdhasya svabhāvaparyanuyōgō na yujyatē| atha manyasē- ēvaṁ viruddhaguṇānāmapi dōṣāṇāmavirōdhē “viruddhaguṇasannipātē bhūyasā'lpamavajīyatē” (vi. 1) iti, tathā “hrāsahēturviśēṣastu” (sū. 1) iti vacanē tarhi nirarthakē| na, anayōḥ prabhāvāt pratipāditaviṣayavyatirēkē caritārthatvāt| prabhāvastu tayōrvirōdhakō bhavatyēva; yathā- tridōṣakaranikucagatā guṇāḥ samān dōṣān kurvanti paraṁ, na tu viruddhatvēna dōṣaharaṇaṁ kurvatē tridōṣakartr̥tvaprabhāvāt; tathā āmalakē'mlatvaṁ vātaṁ hanti, mādhuryaśaityē tu pittaṁ, ślēṣmāṇaṁ ca kaṭutvatiktatvē; nikucē tvamlatvaṁ kaṣāyaśaityābhibhūtaṁ vātaṁ na nihanti, mādhuryaśaityē cāmlatvābhibhūtē pittaṁ na jayata ēvamādi| tasmāddōṣāṇāṁ prabhāvō'yaṁ dr̥ṣṭatvādavadhāryatē- yat- na tē parasparamupaghnanti| ēvambhūtaprabhāvatvē tu tēṣāmadr̥ṣṭamēva kāraṇaṁ, prāṇināṁ duḥkhajanakēna hyadr̥ṣṭēna tē'virōdhēna nivēśyantē, ata ēva vakṣyati- “viruddhairapi na tvētē guṇairghnanti parasparam| dōṣāḥ sahajasātmyatvāddhōraṁ viṣamahīniva” (ci. 26) iti| sahajaṁ daivavaśāt svābhāvikaṁ sātmyatvaṁ sahajasātmyatvam| anēna ca vyākhyānēna ‘yathā dōṣā anyōnyaṁ nōpaghnanti, tathā rasaraktādīnapi nōpahanyuḥ’ ityādi yaducyatē kaiścit, tat sarvaṁ nirastam| nanu, “kāladūṣyaprakr̥tibhirdōṣastulyō hi santatam| niṣpratyanīkaḥ kurutē” (ci. 3) iti cikitsitē vakṣyati, tēna prakr̥tirdōṣasya pratipakṣā bhavatītyuktaṁ, prakr̥tiśca janmaprabhr̥tivr̥ddhō vātādirucyatē, “dōṣānuśayitā hyēṣāṁ dēhaprakr̥tirucyatē” (sū. 7) ityādivacanāt; tadayaṁ prākr̥tēna dōṣēṇa dōṣasya virōdhaḥ kathaṁ tarhyupapannaḥ? ucyatē- tatra prakr̥tēḥ pratyanīkatā ananuguṇatvēna mantavyā, samānāṁ hi prakr̥tiṁ prāpya dōṣaḥ pravr̥ddhabalō bhavati, asamānāṁ tu prāpya tathā balavānna bhavati, nāsamānayā prakr̥tyā hanyatē; ēvamanyatrāpyunnēyam| ativr̥ddhēna vāyunāślēṣmaṇō durbalasya duṣṭatvādvirōdhō bhavatyēva kvacit, naitāvatā saṁsargasannipātāsambhavaḥ||62||
Adhikarana 14 (63-72) · Śloka 72
vātādīnāṁ rasādīnāṁ malānāmōjasastathā|
kṣayāstatrānilādīnāmuktaṁ saṅkṣīṇalakṣaṇam ||63||
ghaṭṭatē sahatē śabdaṁ nōccairdravati śūlyatē|
hr̥dayaṁ tāmyati svalpacēṣṭasyāpi rasakṣayē||64||
paruṣā sphuṭitā mlānā tvagrūkṣā raktasaṅkṣayē|
māṁsakṣayē viśēṣēṇa sphiggrīvōdaraśuṣkatā||65||
sandhīnāṁ sphuṭanaṁ glānirakṣṇōrāyāsa ēva ca|
lakṣaṇaṁ mēdasi kṣīṇē tanutvaṁ cōdarasya ca||66||
kēśalōmanakhaśmaśrudvijaprapatanaṁ śramaḥ|
jñēyamasthikṣayē liṅgaṁ sandhiśaithilyamēva ca||67||
śīryanta iva cāsthīni durbalāni laghūni ca|
pratataṁ vātarōgīṇi kṣīṇē majjani dēhinām||68||
daurbalyaṁ mukhaśōṣaśca pāṇḍutvaṁ sadanaṁ śramaḥ|
klaibyaṁ śukrāvisargaśca kṣīṇaśukrasya lakṣaṇam||69||
kṣīṇē śakr̥ti cāntrāṇi pīḍayanniva mārutaḥ|
rūkṣasyōnnamayan kukṣiṁ tiryagūrdhvaṁ ca gacchati||70||
mūtrakṣayē mūtrakr̥cchraṁ mūtravaivarṇyamēva ca|
pipāsā bādhatē cāsya mukhaṁ ca pariśuṣyati||71||
malāyanāni cānyāni śūnyāni ca laghūni ca|
viśuṣkāṇi ca lakṣyantē yathāsvaṁ malasaṅkṣayē||72||
View original
वातादीनां रसादीनां मलानामोजसस्तथा|
क्षयास्तत्रानिलादीनामुक्तं सङ्क्षीणलक्षणम् ||६३||
घट्टते सहते शब्दं नोच्चैर्द्रवति शूल्यते|
हृदयं ताम्यति स्वल्पचेष्टस्यापि रसक्षये||६४||
परुषा स्फुटिता म्लाना त्वग्रूक्षा रक्तसङ्क्षये|
मांसक्षये विशेषेण स्फिग्ग्रीवोदरशुष्कता||६५||
सन्धीनां स्फुटनं ग्लानिरक्ष्णोरायास एव च|
लक्षणं मेदसि क्षीणे तनुत्वं चोदरस्य च||६६||
केशलोमनखश्मश्रुद्विजप्रपतनं श्रमः|
ज्ञेयमस्थिक्षये लिङ्गं सन्धिशैथिल्यमेव च||६७||
शीर्यन्त इव चास्थीनि दुर्बलानि लघूनि च|
प्रततं वातरोगीणि क्षीणे मज्जनि देहिनाम्||६८||
दौर्बल्यं मुखशोषश्च पाण्डुत्वं सदनं श्रमः|
क्लैब्यं शुक्राविसर्गश्च क्षीणशुक्रस्य लक्षणम्||६९||
क्षीणे शकृति चान्त्राणि पीडयन्निव मारुतः|
रूक्षस्योन्नमयन् कुक्षिं तिर्यगूर्ध्वं च गच्छति||७०||
मूत्रक्षये मूत्रकृच्छ्रं मूत्रवैवर्ण्यमेव च|
पिपासा बाधते चास्य मुखं च परिशुष्यति||७१||
मलायनानि चान्यानि शून्यानि च लघूनि च|
विशुष्काणि च लक्ष्यन्ते यथास्वं मलसङ्क्षये||७२||
sampratyaṣṭādaśakṣayānāha- vātādīnāmityādi| atra malānāmityanēna mūtrapurīṣayōḥ pañcēndriyamalānāṁ ca grahaṇam| viśēṣēṇētivacanādanyagātrāṇāmapi śuṣkatā labhyatē| sandhīnāmityādi bhēdaḥ- kṣayalakṣaṇam, kēśētyādi asthikṣayasya| bādhatē cāsyēti karmaṇi śēṣalakṣaṇā ṣaṣṭhī| malāyanānītyanēna pañcēndriyādhiṣṭhānānāṁ mukhanāsikācakṣuḥkarṇānāṁ tvagindriyādhiṣṭhānabhūtānāṁ ca lōmakūpaprajananānāṁ yathāsvaṁ malāyanāni gr̥hyantē| yaduktaṁ jatūkarṇē- “dōṣāṇāṁ dhātūnāmōjōmūtraśakr̥dindriyamalānām| aṣṭādaśakṣayāstē lakṣyāḥ svaguṇakriyānāśāt” iti||63-72||
Adhikarana 15 (73-75) · Śloka 1
bibhēti durbalō'bhīkṣṇaṁ dhyāyati vyathitēndriyaḥ|
duśchāyō durmanā rūkṣaḥ kṣāmaścaivaujasaḥ kṣayē||73||
hr̥di tiṣṭhati yacchuddhaṁ raktamīṣatsapītakam|
ōjaḥ śarīrē saṅkhyātaṁ tannāśānnā vinaśyati||74||
prathamaṁ jāyatē hyōjaḥ śarīrē'smiñcharīriṇām|
sarpirvarṇaṁ madhurasaṁ lājagandhi prajāyatē||75||
(bhramaraiḥ phalapuṣpēbhyō yathā sambhriyatē madhu|
tadvadōjaḥ svakarmabhyō guṇaiḥ sambhriyatē nr̥ṇām||1||)|
View original
बिभेति दुर्बलोऽभीक्ष्णं ध्यायति व्यथितेन्द्रियः|
दुश्छायो दुर्मना रूक्षः क्षामश्चैवौजसः क्षये||७३||
हृदि तिष्ठति यच्छुद्धं रक्तमीषत्सपीतकम्|
ओजः शरीरे सङ्ख्यातं तन्नाशान्ना विनश्यति||७४||
प्रथमं जायते ह्योजः शरीरेऽस्मिञ्छरीरिणाम्|
सर्पिर्वर्णं मधुरसं लाजगन्धि प्रजायते||७५||
(भ्रमरैः फलपुष्पेभ्यो यथा सम्भ्रियते मधु|
तद्वदोजः स्वकर्मभ्यो गुणैः सम्भ्रियते नृणाम्||१||)|
ōjaḥkṣayalakṣaṇamāha- bibhētītyādi| durmanā manōbalavihīnaḥ| ōjasō durjñēyatvēna lakṣaṇamāha- hr̥dītyādi| śuddhamiti śuklaṁ, raktamīṣaditi kiñcidraktaṁ, sapītakamiti īṣatpītakaṁ; tēna śuklavarṇamōjaḥ, raktapītau tu varṇāvatrānugatau; kiṁvā, īṣadityalpapramāṇaṁ, tēnāṣṭabindukamōja iti darśayati| yaduktaṁ tantrāntarē- “prāṇāśrayasyaujasō'ṣṭau bindavō hr̥dayāśrayāḥ” iti| ētaccāṣṭabindukaṁ paramōjō jñēyam, ardhāñjaliparimāṇaṁ tu yadōjastadapradhānaṁ; yacchārīrē vakṣyati- “tāvaccaiva ślaiṣmikasyaujasaḥ pramāṇam” (śā. 7) ityanēna; tasmāddvividhamihaujaḥ| ata ēvārthē daśamahāmūlīyē vakṣyati- “tat parasyaujasaḥ sthānaṁ” (sū. 30) iti; parasya śrēṣṭhasyāṣṭabindukasyētyarthaḥ| iha ca kṣayalakṣaṇamardhāñjalimānasyaiva jñaiyam, aṣṭabindukasya tvavayavanāśē'pi mr̥tyurbhavatīti hr̥dītyādinā granthēna darśayati| ētaccaujaḥ sarvadhātusamudāyarūpaṁ, tēna saptadhātuṣvēvāvaruddhamiti nāṣṭamadhātutvātiprasaktiḥ ; ata ēva suśrutē'pyuktaṁ- “rasādīnāṁ śukrāntānāṁ dhātūnāṁ yat paraṁ tējastat khalvōjaḥ” (su. sū. 15) iti| anyatrāpyuktaṁ- “bhramaraiḥ phalapuṣpēbhyō yathā saṁhriyatē madhu| tadvadōjaḥ śarīrēbhyō guṇaiḥ saṁhriyatē nr̥ṇām” iti| ‘prathamaṁ jāyatē’ ityādipāṭhastu nātiprasiddhaḥ| ētē cāṣṭādaśa kṣayā āviṣkr̥tatamatvēnōktāḥ; tēna udakakṣayasvarakṣayādyanabhidhānaṁ nōdbhāvanīyam; uktaṁ hi- “svarakṣayamurōrōgaṁ” iti; tathōdakakṣayalakṣaṇaṁ yathā- “jihvātālvōṣṭhakaṇṭhaklōmasaṁśōṣaṁ pipāsāṁ cātivr̥ddhāṁ dr̥ṣṭvā udakavahānyasya srōtāṁsi praduṣṭānīti jānīyāt” (vi. 5) iti||73-75||
Adhikarana 16 (76-77) · Śloka 77
vyāyāmō'naśanaṁ cintā rūkṣālpapramitāśanam|
vātātapau bhayaṁ śōkō rūkṣapānaṁ prajāgaraḥ||76||
kaphaśōṇitaśukrāṇāṁ malānāṁ cātivartanam|
kālō bhūtōpaghātaśca jñātavyāḥ kṣayahētavaḥ||77||
View original
व्यायामोऽनशनं चिन्ता रूक्षाल्पप्रमिताशनम्|
वातातपौ भयं शोको रूक्षपानं प्रजागरः||७६||
कफशोणितशुक्राणां मलानां चातिवर्तनम्|
कालो भूतोपघातश्च ज्ञातव्याः क्षयहेतवः||७७||
sāmānyēna kṣayāṇāṁ hētumāha- vyāyāma ityādi| pramitāśanam ēkarasābhyāsaḥ| ativartanam atipravr̥ttiḥ, bahirgamanamiti yāvat| kālō vārdhakyamādānaṁ ca| bhūtōpaghātaḥ piśācādyupaghātaḥ| atra vātakṣayahēturnōktō vilakṣaṇatvāt, sa cācintanadivāsvapanādirjñēyaḥ; kiṁvā, anaśanāt kiṭṭābhāvaḥ, tataśca kiṭṭarūpasya vātasyāpyanutpādāt kṣayō jñēyaḥ||76-77||
Adhikarana 17 (78-89) · Śloka 89
gurusnigdhāmlalavaṇānyatimātraṁ samaśnatām|
navamannaṁ ca pānaṁ ca nidrāmāsyāsukhāni ca||78||
tyaktavyāyāmacintānāṁ saṁśōdhanamakurvatām|
ślēṣmā pittaṁ ca mēdaśca māṁsaṁ cātipravardhatē||79||
tairāvr̥tagatirvāyurōja ādāya gacchati|
yadā bastiṁ tadā kr̥cchrō madhumēhaḥ pravartatē||80||
sa mārutasya pittasya kaphasya ca muhurmuhuḥ|
darśayatyākr̥tiṁ gatvā kṣayamāpyāyatē punaḥ||81||
upēkṣayā'sya jāyantē piḍakāḥ sapta dāruṇāḥ|
māṁsalēṣvavakāśēṣu marmasvapi ca sandhiṣu||82||
śarāvikā kacchapikā jālinī sarṣapī tathā|
alajī vinatākhyā ca vidradhī cēti saptamī||83||
antōnnatā madhyanimnā śyāvā klēdaruganvitā|
śarāvikā syāt piḍakā śarāvākr̥tisaṁsthitā||84||
avagāḍhārtinistōdā mahāvāstuparigrahā|
ślakṣṇā kacchapapr̥ṣṭhābhā piḍakā kacchapī matā||85||
stabdhā sirājālavatī snigdhāsrāvā mahāśayā|
rujānistōdabahulā sūkṣmacchidrā ca jālinī||86||
piḍakā nātimahatī kṣiprapākā mahārujā|
sarṣapī sarṣapābhābhiḥ piḍakābhiścitā bhavēt||87||
dahati tvacamutthānē tr̥ṣṇāmōhajvarapradā|
visarpatyaniśaṁ duḥkhāddahatyagnirivālajī||88||
avagāḍharujāklēdā pr̥ṣṭhē vā'pyudarē'pi vā|
mahatī vinatā nīlā piḍakā vinatā matā||89||
View original
गुरुस्निग्धाम्ललवणान्यतिमात्रं समश्नताम्|
नवमन्नं च पानं च निद्रामास्यासुखानि च||७८||
त्यक्तव्यायामचिन्तानां संशोधनमकुर्वताम्|
श्लेष्मा पित्तं च मेदश्च मांसं चातिप्रवर्धते||७९||
तैरावृतगतिर्वायुरोज आदाय गच्छति|
यदा बस्तिं तदा कृच्छ्रो मधुमेहः प्रवर्तते||८०||
स मारुतस्य पित्तस्य कफस्य च मुहुर्मुहुः|
दर्शयत्याकृतिं गत्वा क्षयमाप्यायते पुनः||८१||
उपेक्षयाऽस्य जायन्ते पिडकाः सप्त दारुणाः|
मांसलेष्ववकाशेषु मर्मस्वपि च सन्धिषु||८२||
शराविका कच्छपिका जालिनी सर्षपी तथा|
अलजी विनताख्या च विद्रधी चेति सप्तमी||८३||
अन्तोन्नता मध्यनिम्ना श्यावा क्लेदरुगन्विता|
शराविका स्यात् पिडका शरावाकृतिसंस्थिता||८४||
अवगाढार्तिनिस्तोदा महावास्तुपरिग्रहा|
श्लक्ष्णा कच्छपपृष्ठाभा पिडका कच्छपी मता||८५||
स्तब्धा सिराजालवती स्निग्धास्रावा महाशया|
रुजानिस्तोदबहुला सूक्ष्मच्छिद्रा च जालिनी||८६||
पिडका नातिमहती क्षिप्रपाका महारुजा|
सर्षपी सर्षपाभाभिः पिडकाभिश्चिता भवेत्||८७||
दहति त्वचमुत्थाने तृष्णामोहज्वरप्रदा|
विसर्पत्यनिशं दुःखाद्दहत्यग्निरिवालजी||८८||
अवगाढरुजाक्लेदा पृष्ठे वाऽप्युदरेऽपि वा|
महती विनता नीला पिडका विनता मता||८९||
samprati saptapiḍakā vaktavyāḥ, atastāsāṁ pradhānahētutvēna pramēhānēva tāvannidānādikramēṇāha- gurvityādi| navaṁ pānamiti navaṁ madyam| nidrāmāsyāsukhāni cētyatrāntē ‘bhajatāṁ’ iti śēṣaḥ| ōjaḥ prasādō dhātūnāmiti yāvat| kr̥cchr iti kr̥cchrasādhyaḥ| upēkṣayā acikitsayā| śarāvikādisañjñānvayō vivaraṇē sphuṭaḥ| alajīsañjñā rūḍhā| ētāśca prādhānyāduktāḥ| tēna suśrutē'pi piḍakādhikyamuktaṁ yat, tanna virōdhi| sirājālaṁ sirāsamūhaḥ| citā adhiṣṭhitā||78-89||
Adhikarana 18 (90-100) · Śloka 100
vidradhiṁ dvividhāmāhurbāhyāmābhyantarīṁ tathā|
bāhyā tvaksnāyumāṁsōtthā kaṇḍarābhā mahārujā||90||
śītakānnavidāhyuṣṇarūkṣaśuṣkātibhōjanāt|
viruddhājīrṇasaṅkliṣṭaviṣamāsātmyabhōjanāt||91||
vyāpannabahumadyatvādvēgasandhāraṇācchramāt|
jihmavyāyāmaśayanādatibhārādhvamaithunāt||92||
antaḥśarīrē māṁsāsr̥gāviśanti yadā malāḥ|
tadā sañjāyatē granthirgambhīrasthaḥ sudāruṇaḥ||93||
hr̥dayē klōmni yakr̥ti plīhni kukṣau ca vr̥kkayōḥ|
nābhyāṁ vaṅkṣaṇayōrvā'pi bastau vā tīvravēdanaḥ||94||
duṣṭaraktātimātratvāt sa vai śīghraṁ vidahyatē|
tataḥ śīghravidāhitvādvidradhītyabhidhīyatē||95||
vyadhacchēdabhramānāhaśabdasphuraṇasarpaṇaiḥ|
vātikīṁ, paittikīṁ tr̥ṣṇādāhamōhamadajvaraiḥ||96||
jr̥mbhōtklēśārucistambhaśītakaiḥ ślaiṣmikīṁ viduḥ|
sarvāsu ca mahacchūlaṁ vidradhīṣūpajāyatē||97||
śastrāstrairbhidyata iva cōlmukairiva dahyatē|
vidradhī vyamlatā yātā vr̥ścikairiva daśyatē||98||
tanu rūkṣāruṇaṁ śyāvaṁ phēnilaṁ vātavidradhī|
tilamāṣakulatthōdasannibhaṁ pittavidradhī||99||
ślaiṣmikī sravati śvētaṁ picchilaṁ bahalaṁ bahu|
lakṣaṇaṁ sarvamēvaitadbhajatē sānnipātikī||100||
View original
विद्रधिं द्विविधामाहुर्बाह्यामाभ्यन्तरीं तथा|
बाह्या त्वक्स्नायुमांसोत्था कण्डराभा महारुजा||९०||
शीतकान्नविदाह्युष्णरूक्षशुष्कातिभोजनात्|
विरुद्धाजीर्णसङ्क्लिष्टविषमासात्म्यभोजनात्||९१||
व्यापन्नबहुमद्यत्वाद्वेगसन्धारणाच्छ्रमात्|
जिह्मव्यायामशयनादतिभाराध्वमैथुनात्||९२||
अन्तःशरीरे मांसासृगाविशन्ति यदा मलाः|
तदा सञ्जायते ग्रन्थिर्गम्भीरस्थः सुदारुणः||९३||
हृदये क्लोम्नि यकृति प्लीह्नि कुक्षौ च वृक्कयोः|
नाभ्यां वङ्क्षणयोर्वाऽपि बस्तौ वा तीव्रवेदनः||९४||
दुष्टरक्तातिमात्रत्वात् स वै शीघ्रं विदह्यते|
ततः शीघ्रविदाहित्वाद्विद्रधीत्यभिधीयते||९५||
व्यधच्छेदभ्रमानाहशब्दस्फुरणसर्पणैः|
वातिकीं, पैत्तिकीं तृष्णादाहमोहमदज्वरैः||९६||
जृम्भोत्क्लेशारुचिस्तम्भशीतकैः श्लैष्मिकीं विदुः|
सर्वासु च महच्छूलं विद्रधीषूपजायते||९७||
शस्त्रास्त्रैर्भिद्यत इव चोल्मुकैरिव दह्यते|
विद्रधी व्यम्लता याता वृश्चिकैरिव दश्यते||९८||
तनु रूक्षारुणं श्यावं फेनिलं वातविद्रधी|
तिलमाषकुलत्थोदसन्निभं पित्तविद्रधी||९९||
श्लैष्मिकी स्रवति श्वेतं पिच्छिलं बहलं बहु|
लक्षणं सर्वमेवैतद्भजते सान्निपातिकी||१००||
vidradhiṁ dvividhāmityanēnābhyantaravidradhērapi vidradhitvēna piḍakānāṁ saptatvē'virōdha iti darśayati| kaṇḍarābhā sthūlasnāyvākārā| antarvidradhērgarīyastvēna nidānānyāha- śītakētyādi| saṅkliṣṭaṁ dōṣalam| vyāpannaṁ ca bahu ca madyamupayuṅktē yaḥ sa vyāpannabahumadyaḥ| antaḥśarīra iti kōṣṭhē| malā dōṣāḥ| granthiriva granthiḥ| sa iti granthiḥ| vyadhādayō vyathāprakārāḥ | śītamēva śītakam| vyamlatāṁ yātā vidāhaṁ prāptā| tamakaḥ śvāsabhēdaḥ||90-100||
Adhikarana 19 (101-103) · Śloka 103
athāsāṁ vidradhīnāṁ sādhyāsādhyatvaviśēṣajñānārthaṁ sthānakr̥taṁ liṅgaviśēṣamupadēkṣyāmaḥ- tatra pradhānamarmajāyāṁ vidradhyāṁ hr̥ddhaṭṭanatamakapramōhakāsaśvāsāḥ, klōmajāyāṁ pipāsāmukhaśōṣagalagrahāḥ, yakr̥jjāyāṁ śvāsaḥ, plīhajāyāmucchvāsōparōdhaḥ, kukṣijāyāṁ kukṣipārśvāntarāṁsaśūlaṁ, vr̥kkajāyāṁ pr̥ṣṭhakaṭigrahaḥ, nābhijāyāṁ hikkā, vaṅkṣaṇajāyāṁ sakthisādaḥ, bastijāyāṁ kr̥cchrapūtimūtravarcasatvaṁ cēti||101||
pakvaprabhinnāsūrdhvajāsu mukhāt srāvaḥ sravati, adhōjāsu gudāt, ubhayatastu nābhijāsu||102||
āsāṁ hr̥nnābhibastijāḥ paripakvāḥ sānnipātikī ca maraṇāya; śēṣāḥ punaḥ kuśalamāśupratikāriṇaṁ cikitsakamāsādyōpaśāmyanti|
tasmādacirōtthitāṁ vidradhīṁ śastrasarpavidyudagnitulyāṁ snēhavirēcanairāśvēvōpakramēt sarvaśō gulmavaccēti||103||
View original
अथासां विद्रधीनां साध्यासाध्यत्वविशेषज्ञानार्थं स्थानकृतं लिङ्गविशेषमुपदेक्ष्यामः- तत्र प्रधानमर्मजायां विद्रध्यां हृद्धट्टनतमकप्रमोहकासश्वासाः, क्लोमजायां पिपासामुखशोषगलग्रहाः, यकृज्जायां श्वासः, प्लीहजायामुच्छ्वासोपरोधः, कुक्षिजायां कुक्षिपार्श्वान्तरांसशूलं, वृक्कजायां पृष्ठकटिग्रहः, नाभिजायां हिक्का, वङ्क्षणजायां सक्थिसादः, बस्तिजायां कृच्छ्रपूतिमूत्रवर्चसत्वं चेति||१०१||
पक्वप्रभिन्नासूर्ध्वजासु मुखात् स्रावः स्रवति, अधोजासु गुदात्, उभयतस्तु नाभिजासु||१०२||
आसां हृन्नाभिबस्तिजाः परिपक्वाः सान्निपातिकी च मरणाय; शेषाः पुनः कुशलमाशुप्रतिकारिणं चिकित्सकमासाद्योपशाम्यन्ति|
तस्मादचिरोत्थितां विद्रधीं शस्त्रसर्पविद्युदग्नितुल्यां स्नेहविरेचनैराश्वेवोपक्रमेत् सर्वशो गुल्मवच्चेति||१०३||
kukṣipārśvāntarāṁsaśūlamiti kukṣipārśvāntarāṁsēṣu śūlam | hr̥nnābhibastijāsu sānnipātikīṁ pr̥thak paṭhan sānnipātikīṁ pakvāmapakvāṁ cāsādhyāṁ darśayati| śastrādidr̥ṣṭāntatrayācchastravanmarmacchēdakatvaṁ, sarpavadāśusañjñāhāritvaṁ, vidyudagnivadāśumārakatvaṁ jñēyam||101-103||
Adhikarana 20 (104-107) · Śloka 107
bhavanti cātra- vinā pramēhamapyētā jāyantē duṣṭamēdasaḥ|
tāvaccaitā na lakṣyantē yāvadvāstuparigrahaḥ||104||
śarāvikā kacchapikā jālinī cēti duḥsahāḥ|
jāyantē tā hyatibalāḥ prabhūtaślēṣmamēdasaḥ||105||
sarṣapī cālajī caiva vinatā vidradhī ca yāḥ|
sādhyaḥ pittōlbaṇāstāstu sambhavantyalpamēdasaḥ||106||
marmasvaṁsē gudē pāṇyōḥ stanē sandhiṣu pādayōḥ|
jāyantē yasya piḍikāḥ sa pramēhī na jīvati||107||
View original
भवन्ति चात्र- विना प्रमेहमप्येता जायन्ते दुष्टमेदसः|
तावच्चैता न लक्ष्यन्ते यावद्वास्तुपरिग्रहः||१०४||
शराविका कच्छपिका जालिनी चेति दुःसहाः|
जायन्ते ता ह्यतिबलाः प्रभूतश्लेष्ममेदसः||१०५||
सर्षपी चालजी चैव विनता विद्रधी च याः|
साध्यः पित्तोल्बणास्तास्तु सम्भवन्त्यल्पमेदसः||१०६||
मर्मस्वंसे गुदे पाण्योः स्तने सन्धिषु पादयोः|
जायन्ते यस्य पिडिकाः स प्रमेही न जीवति||१०७||
pramēhaṁ vinā'pyuktapiḍakāsambhavaṁ darśayati- vinētyādi| ētēna ca piḍakānāṁ mādhumēhikatvaṁ yat pūrvamuktaṁ tat prāyikatvēna jñēyam| vāstu sthānam| vidradhī cēti bāhyavidradhī||104-107||
Adhikarana 21 (108-111) · Śloka 111
tathā'nyāḥ piḍakāḥ santi raktapītāsitāruṇāḥ|
pāṇḍurāḥ pāṇḍuvarṇāśca bhasmābhā mēcakaprabhāḥ||108||
mr̥dvyaśca kaṭhināścānyāḥ sthūlāḥ sūkṣmāstathā'parāḥ|
mandavēgā mahāvēgāḥ svalpaśūlā mahārujaḥ||109||
tā buddhvā mārutādīnāṁ yathāsvairhētulakṣaṇaiḥ|
brūyādupacarēccāśu prāgupadravadarśanāt||110||
tr̥ṭśvāsamāṁsasaṅkōthamōhahikkāmadajvarāḥ|
vīsarpamarmasaṁrōdhāḥ piḍakānāmupadravāḥ||111||
View original
तथाऽन्याः पिडकाः सन्ति रक्तपीतासितारुणाः|
पाण्डुराः पाण्डुवर्णाश्च भस्माभा मेचकप्रभाः||१०८||
मृद्व्यश्च कठिनाश्चान्याः स्थूलाः सूक्ष्मास्तथाऽपराः|
मन्दवेगा महावेगाः स्वल्पशूला महारुजः||१०९||
ता बुद्ध्वा मारुतादीनां यथास्वैर्हेतुलक्षणैः|
ब्रूयादुपचरेच्चाशु प्रागुपद्रवदर्शनात्||११०||
तृट्श्वासमांससङ्कोथमोहहिक्कामदज्वराः|
वीसर्पमर्मसंरोधाः पिडकानामुपद्रवाः||१११||
pramēhapiḍakāprasaṅgēnānyāsāmapi piḍakānāmāviṣkr̥tānāṁ lakṣaṇaṁ brūtē- tathā'nyā ityādi| pāṇḍurā dhūsarāḥ, pāṇḍuvarṇāstu rūkṣapāṇḍuvarṇā jñēyāḥ| mēcakaprabhāḥ snigdhakr̥ṣṇavarṇāḥ| upacarēccēti mārutādīnāṁ bhēṣajairityarthādbhavati| prāgupadravadarśanādityanēna upadravayuktā piḍakā asādhyēti darśayati| saṅkōthaḥ pūtibhāvaḥ||108-111||
Adhikarana 22 (112-113) · Śloka 113
kṣayaḥ sthānaṁ ca vr̥ddhiśca dōṣāṇāṁ trividhā gatiḥ|
ūrdhvaṁ cādhaśca tiryakca vijñēyā trividhā'parā||112||
trividhā cāparā kōṣṭhaśākhāmarmāsthisandhiṣu|
ityuktā vidhibhēdēna dōṣāṇāṁ trividhā gatiḥ||113||
View original
क्षयः स्थानं च वृद्धिश्च दोषाणां त्रिविधा गतिः|
ऊर्ध्वं चाधश्च तिर्यक्च विज्ञेया त्रिविधाऽपरा||११२||
त्रिविधा चापरा कोष्ठशाखामर्मास्थिसन्धिषु|
इत्युक्ता विधिभेदेन दोषाणां त्रिविधा गतिः||११३||
samprati dōṣāṇāṁ gatiṁ vivr̥ṇōti- kṣaya ityādi| sthānaṁ svamānavasthānam| gatiḥ prakārō'vasthā vā| caya ityatra praśabdō luptanirdiṣṭaḥ, tēna prakr̥ṣṭacayaḥ; ēvaṁ prakr̥ṣṭaḥ kōpaḥ prakōpaḥ; ēvaṁ praśamō'pi| ētēna varṣādiṣu pittādīnāṁ prakr̥ṣṭaścayō bhavatīti darśyatē, itaradōṣasyāpi ca stōkamātrēṇa cayō yathāsambhavaṁ sūcyatē; tēna śaradyanubalatvēna kaphaprakōpō bhavatītyādi gr̥hītaṁ bhavati||112-113||
Adhikarana 23 (114) · Śloka 115
cayaprakōpapraśamāḥ pittādīnāṁ yathākramam|
bhavantyēkaikaśaḥ ṣaṭsu kālēṣvabhrāgamādiṣu||114||
gatiḥ kālakr̥tā caiṣā cayādyā punarucyatē|115|
View original
चयप्रकोपप्रशमाः पित्तादीनां यथाक्रमम्|
भवन्त्येकैकशः षट्सु कालेष्वभ्रागमादिषु||११४||
गतिः कालकृता चैषा चयाद्या पुनरुच्यते|११५|
yathākramamiti varṣāśaraddhēmantavasantagrīṣmaprāvr̥ṭkramēṇa; kiṁvā yathākramamiti yathāyōgyatayā| pittādīnāmiti pittaślēṣmavātānām| ēkaikaśa iti ayaugapadyēna| ētacca prādhānyēnaiva jñēyaṁ, tēna prāvr̥ṣi ślēṣmapittakōpēnāpradhānēna na vyabhicāraḥ| yaduktaṁ- “varṣāsvagnibalē hīnē kupyanti pavanādayaḥ” (sū.a.6) iti| atra hi pavanādaya iti pavanapradhānāḥ; ēvaṁ vasantē vātapittaprakōpē vyākhyēyam| atra ca ṣaṭsu r̥tuṣu pittaślēṣmavātānāṁ prabalacayādayō vibhajyamānatvēna; tēna pittacayakālē vātasya kōpaḥ, śaradi pittasya prakōpakālē vātapraśamaḥ, hēmantē pittapraśamaḥ kaphasya cayaḥ, vasantē tu kaphaprakōpa ēva paraṁ, tathā kaphapraśamakē grīṣmē vātacaya iti ca syāt| vātaṁ parityajya pittādīnāmityabhidhānāṁ visargasyābhiprētatvēnāgrē vaktavyatvāt kr̥taṁ, visargē ca pittacaya ēva bhavatīti kr̥tvā||114||-
Adhikarana 24 (115-118) · Śloka 118
gatiśca dvividhā dr̥ṣṭā prākr̥tī vaikr̥tī ca yā||115||
pittādēvōṣmaṇaḥ paktirnarāṇāmupajāyatē|
tacca pittaṁ prakupitaṁ vikārān kurutē bahūn||116||
prākr̥tastu balaṁ ślēṣmā vikr̥tō mala ucyatē|
sa caivaujaḥ smr̥taḥ kāyē sa ca pāpmōpadiśyatē||117||
sarvā hi cēṣṭā vātēna sa prāṇaḥ prāṇīnāṁ smr̥taḥ|
tēnaiva rōgā jāyantē tēna caivōparudhyatē||118||
View original
गतिश्च द्विविधा दृष्टा प्राकृती वैकृती च या||११५||
पित्तादेवोष्मणः पक्तिर्नराणामुपजायते|
तच्च पित्तं प्रकुपितं विकारान् कुरुते बहून्||११६||
प्राकृतस्तु बलं श्लेष्मा विकृतो मल उच्यते|
स चैवौजः स्मृतः काये स च पाप्मोपदिश्यते||११७||
सर्वा हि चेष्टा वातेन स प्राणः प्राणीनां स्मृतः|
तेनैव रोगा जायन्ते तेन चैवोपरुध्यते||११८||
gatibhēdāntaramāha- gatiścētyādi| atra pittamādau kr̥taṁ śarīrasthitihētvagnikartr̥tvēna| paktiḥ pākaḥ| balamiti balahētutvēna| mala iti śarīramalinīkaraṇāt| ōja iti sārabhūtaṁ; yadi vā dvitīyaślaiṣmikaujōhētutvēnaujaḥ| vakṣyati hi śārīrē- “tāvaccaiva ślaiṣmikasyaujasaśca pramāṇam” (śā.a.7) iti| duḥkhahētutvāt pāpmā| sarvā hi cēṣṭā iti avikr̥tagamanādyāḥ| uparudhyatē mriyatē||115-118||
Adhikarana 25 (119) · Śloka 119
nityaṁ sannihitāmitraṁ samīkṣyātmānamātmavān|
nityaṁ yuktaḥ paricarēdicchannāyuranitvaram||119||
View original
नित्यं सन्निहितामित्रं समीक्ष्यात्मानमात्मवान्|
नित्यं युक्तः परिचरेदिच्छन्नायुरनित्वरम्||११९||
ātmavāniti praśaṁsāyāṁ matuppratyayaḥ| yukta ityudyuktaḥ| anitvaram agatvaram||119||
Adhikarana 26 (120-121) · Śloka 121
tatra ślōkau- śirōrōgāḥ sahr̥drōgā rōgā mānavikalpajāḥ|
kṣayāḥ sapiḍakāścōktā dōṣāṇāṁ gatirēva ca||120||
kiyantaḥśirasīyē'sminnadhyāyē tattvadarśinā|
jñānārthaṁ bhiṣajāṁ caiva prajānāṁ ca hitaiṣiṇā||121||
View original
तत्र श्लोकौ- शिरोरोगाः सहृद्रोगा रोगा मानविकल्पजाः|
क्षयाः सपिडकाश्चोक्ता दोषाणां गतिरेव च||१२०||
कियन्तःशिरसीयेऽस्मिन्नध्याये तत्त्वदर्शिना|
ज्ञानार्थं भिषजां चैव प्रजानां च हितैषिणा||१२१||
tatra ślōkāvityādi||120-121||
Adhikarana puShpikA · Śloka 17
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē ślōkasthānē kiyantaḥśirasīyō nāma saptadaśō'dhyāyaḥ||17||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते श्लोकस्थाने कियन्तःशिरसीयो नाम सप्तदशोऽध्यायः||१७||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ sūtrasthānē rōgacatuṣkē kiyantaḥśirasīyō nāma saptadaśō'dhyāyaḥ||17||