Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō vidhiśōṇitīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो विधिशोणितीयमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
samprati vātādivadbahuvikārakartr̥tvēna śōṇitasya śōṇitavikārāṇāṁ pūrvōktānēvōpakramān laṅghanabr̥ṁhaṇādīn viśēṣēṇa darśayituṁ vidhiśōṇitīyō'bhidhīyatē| iyamapyarthaparā sañjñā ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
vidhinā śōṇitaṁ jātaṁ śuddhaṁ bhavati dēhinām|
dēśakālaukasātmyānāṁ vidhiryaḥ samprakāśitaḥ||3||
View original
विधिना शोणितं जातं शुद्धं भवति देहिनाम्|
देशकालौकसात्म्यानां विधिर्यः सम्प्रकाशितः||३||
vidhinēti samyagāhārācāravidhinā| śuddhaṁ bhavatītyatra bhavati vidyata ityarthaḥ, utpādasya jātaśabdēnaivōktatvāt| kēna vidhinētyāha- dēśētyādi| sātmyaśabdasya dēśādibhiḥ pratyēkamanvayaḥ| ōkasātmyam abhyāsasātmyam| samprakāśita iti tasyāśitīyē (sū.a.6), samprakāśita ityatra ‘tēna’ iti śēṣaḥ; atō yaḥ samprakāśitō vidhistēna vidhinēti sambandhaḥ| anyē vyākhyānayanti- śōṇitaṁ jātaṁ tāvadbhavati, tacca kāraṇāntaraduṣṭaṁ sadvidhinā yathōktēna punaḥ śuddhaṁ bhavatīti yōjanīyam||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tadviśuddhaṁ hi rudhiraṁ balavarṇasukhāyuṣā|
yunakti prāṇinaṁ prāṇaḥ śōṇitaṁ hyanuvartatē||4||
View original
तद्विशुद्धं हि रुधिरं बलवर्णसुखायुषा|
युनक्ति प्राणिनं प्राणः शोणितं ह्यनुवर्तते||४||
viśuddhaṁ śōṇitaṁ kiṁ karōtītyāha- tadviśuddhamityādi| tēna vidhinā viśuddhaṁ tadviśuddhaṁ; kiṁvā taditi śōṇitam| prāṇaḥ śōṇitaṁ hyanuvartata iti śōṇitānvayavyatirēkamanuvidhīyatē| yaduktaṁ- “daśaivāyatanānyāhuḥ prāṇā yēṣu pratiṣṭhitāḥ| śaṅkhau marmatrayaṁ kaṇṭhō raktaṁ śukraujasī gudam”- (sū.a.29) iti||4||
Adhikarana 4 (5-10) · Śloka 10
praduṣṭabahutīkṣṇōṣṇairmadyairanyaiśca tadvidhaiḥ|
tathā'tilavaṇakṣārairamlaiḥ kaṭubhirēva ca||5||
kulatthamāṣaniṣpāvatilatailaniṣēvaṇaiḥ|
piṇḍālumūlakādīnāṁ haritānāṁ ca sarvaśaḥ||6||
jalajānūpabailānāṁ prasahānāṁ ca sēvanāt|
dadhyamlamastusuktānāṁ surāsauvīrakasya ca||7||
viruddhānāmupaklinnapūtīnāṁ bhakṣaṇēna ca|
bhuktvā divā prasvapatāṁ dravasnigdhagurūṇi ca||8||
atyādānaṁ tathā krōdhaṁ bhajatāṁ cātapānalau|
chardivēgapratīghātāt kālē cānavasēcanāt||9||
śramābhighātasantāpairajīrṇādhyaśanaistathā|
śaratkālasvabhāvācca śōṇitaṁ sampraduṣyati||10||
View original
प्रदुष्टबहुतीक्ष्णोष्णैर्मद्यैरन्यैश्च तद्विधैः|
तथाऽतिलवणक्षारैरम्लैः कटुभिरेव च||५||
कुलत्थमाषनिष्पावतिलतैलनिषेवणैः|
पिण्डालुमूलकादीनां हरितानां च सर्वशः||६||
जलजानूपबैलानां प्रसहानां च सेवनात्|
दध्यम्लमस्तुसुक्तानां सुरासौवीरकस्य च||७||
विरुद्धानामुपक्लिन्नपूतीनां भक्षणेन च|
भुक्त्वा दिवा प्रस्वपतां द्रवस्निग्धगुरूणि च||८||
अत्यादानं तथा क्रोधं भजतां चातपानलौ|
छर्दिवेगप्रतीघातात् काले चानवसेचनात्||९||
श्रमाभिघातसन्तापैरजीर्णाध्यशनैस्तथा|
शरत्कालस्वभावाच्च शोणितं सम्प्रदुष्यति||१०||
śuddhihētumabhidhāya duṣṭihētumāha- praduṣṭētyādi| praduṣṭaṁ svaprakr̥tiviparītam| anyaiśca tadvidhairiti praduṣṭapānakādibhiḥ; kiṁvā ‘annaiḥ’ iti pāṭhaḥ| tathā'tilavaṇakṣārairityādi kēcidbhēṣajaviṣayaṁ varṇayanti, tadvidhairiti vacanēnānnapānasyātilavaṇādērgr̥hītatvāt| niṣpāvaḥ śvētaśimbiḥ| atyādānaṁ tr̥ptimatikramya bhōjanam| kālē cēti śōṇitaduṣṭiyuktē śaratkālē| ajīrṇē'dhyaśanamajīrṇādhyaśanaṁ; kiṁvā ajīrṇasyāpakvasyāśanamajīrṇāśanam, adhyaśanaṁ tu pūrvānnaśēṣē yadbhujyatē, yadāha- “bhuktasyōpari yadbhuktaṁ tadadhyaśanamucyatē” (ci.a.15)||5-10||
Adhikarana 5 (11-17) · Śloka 17
tataḥ śōṇitajā rōgāḥ prajāyantē pr̥thagvidhāḥ|
mukhapākō'kṣirāgaśca pūtighrāṇāsyagandhitā||11||
gulmōpakuśavīsarparaktapittapramīlakāḥ|
vidradhī raktamēhaśca pradarō vātaśōṇitam||12||
vaivarṇyamagnisādaśca pipāsā gurugātratā|
santāpaścātidaurbalyamaruciḥ śirasaśca ruk||13||
vidāhaścānnapānasya tiktāmlōdgiraṇaṁ klamaḥ|
krōdhapracuratā buddhēḥ sammōhō lavaṇāsyatā||14||
svēdaḥ śarīradaurgandhyaṁ madaḥ kampaḥ svarakṣayaḥ|
tandrānidrātiyōgaśca tamasaścātidarśanam||15||
kaṇḍvaruḥkōṭhapiḍakākuṣṭhacarmadalādayaḥ|
vikārāḥ sarva ēvaitē vijñēyāḥ śōṇitāśrayāḥ||16||
śītōṣṇasnigdharūkṣādyairupakrāntāśca yē gadāḥ|
samyak sādhyā na sidhyanti raktajāṁstān vibhāvayēt||17||
View original
ततः शोणितजा रोगाः प्रजायन्ते पृथग्विधाः|
मुखपाकोऽक्षिरागश्च पूतिघ्राणास्यगन्धिता||११||
गुल्मोपकुशवीसर्परक्तपित्तप्रमीलकाः|
विद्रधी रक्तमेहश्च प्रदरो वातशोणितम्||१२||
वैवर्ण्यमग्निसादश्च पिपासा गुरुगात्रता|
सन्तापश्चातिदौर्बल्यमरुचिः शिरसश्च रुक्||१३||
विदाहश्चान्नपानस्य तिक्ताम्लोद्गिरणं क्लमः|
क्रोधप्रचुरता बुद्धेः सम्मोहो लवणास्यता||१४||
स्वेदः शरीरदौर्गन्ध्यं मदः कम्पः स्वरक्षयः|
तन्द्रानिद्रातियोगश्च तमसश्चातिदर्शनम्||१५||
कण्ड्वरुःकोठपिडकाकुष्ठचर्मदलादयः|
विकाराः सर्व एवैते विज्ञेयाः शोणिताश्रयाः||१६||
शीतोष्णस्निग्धरूक्षाद्यैरुपक्रान्ताश्च ये गदाः|
सम्यक् साध्या न सिध्यन्ति रक्तजांस्तान् विभावयेत्||१७||
upakuśaḥ mukharōgaviśēṣaḥ; yaduktaṁ suśrutē- “vēṣṭēṣu dāhaḥ pākaśca tēbhyō dantāścalanti ca| yasminnupakuśō nāma pittaraktakr̥tō gadaḥ” (su. ni. 16) iti| kuṣṭha ityuktē'pi carmadalābhidhānaṁ viśēṣārtham| śōṇitāśrayā iti bhāṣayā śōṇitasya vātādivat svātantryēṇa rōgakartr̥tvaṁ nirākarōti| anuktabhūriśōṇitarōgagrahaṇārthamāha- śītōṣṇētyādi| ādyagrahaṇāttīkṣṇamr̥dvādīnāṁ grahaṇam| samyagiti pūrvēṇa yōjanīyam | tatra śītōṣṇasnigdharūkṣādyairiti śōṇitavr̥ddhimanapēkṣya vātādijayārthamātraprayuktairiti mantavyam| yēna śōṇitavyādhērapi śāntirvakṣyamāṇaraktapittaharakriyādibhiḥ śītōṣṇasnigdhādikriyāpraviṣṭaiva, tataśca śōṇitarōgasyāpi śītādikriyābhirēva śōṇitapratikūlābhiḥ praśamō bhavati; pravr̥ddhaśōṇitāśrayāstu vātādaya āśrayaprabhāvānna svacikitsāmātrēṇa praśāmyanti||11-17||
Adhikarana 6 (18) · Śloka 18
kuryācchōṇitarōgēṣu raktapittaharīṁ kriyām|
virēkamupavāsaṁ ca srāvaṇaṁ śōṇitasya ca||18||
View original
कुर्याच्छोणितरोगेषु रक्तपित्तहरीं क्रियाम्|
विरेकमुपवासं च स्रावणं शोणितस्य च||१८||
śōṇitarōgacikitsāmāha- kuryādityādi| raktapittaharakriyādayō yathāyōgyatayā bōddhavyāḥ||18||
Adhikarana 7 (19) · Śloka 19
baladōṣapramāṇādvā viśuddhyā rudhirasya vā|
rudhiraṁ srāvayējjantōrāśayaṁ prasamīkṣya vā||19||
View original
बलदोषप्रमाणाद्वा विशुद्ध्या रुधिरस्य वा|
रुधिरं स्रावयेज्जन्तोराशयं प्रसमीक्ष्य वा||१९||
uktaśōṇitasrāvaṇapramāṇamāha- balētyādi| baladōṣapramāṇāditi balasya tathā dōṣasya śōṇitavyādhirūpasya pramāṇaṁ vīkṣya; dōṣaśabdō hyayaṁ rōgē vartatē| viśuddhyā rudhirasya cēti yāvatā srāvaṇēna śōṇitaṁ viśuddhaṁ bhavati| āśayaṁ sthānaṁ duṣṭaśōṇitāśa(śra)yamiti yāvat| yathā- svalpē kuṣṭhē stōkamēva viśuddhyarthamupādēyaṁ, mahati kuṣṭhē bahu srāvaṇīyam| yaduktaṁ- “pracchanamalpē kuṣṭhē mahati ca śastaṁ sirāvyadhanam” (ci. 7) iti| ēṣu ca pakṣēṣu yadyatrānatyayaṁ bhavati tattatra grāhyam||19||
Adhikarana 8 (20-21) · Śloka 21
aruṇābhaṁ bhavēdvātādviśadaṁ phēnilaṁ tanu|
pittāt pītāsitaṁ raktaṁ styāyatyauṣṇyāccirēṇa ca||20||
īṣatpāṇḍu kaphādduṣṭaṁ picchilaṁ tantumadghanam|
saṁsr̥ṣṭaliṅgaṁ saṁsargāttriliṅgaṁ sānnipātikam||21||
View original
अरुणाभं भवेद्वाताद्विशदं फेनिलं तनु|
पित्तात् पीतासितं रक्तं स्त्यायत्यौष्ण्याच्चिरेण च||२०||
ईषत्पाण्डु कफाद्दुष्टं पिच्छिलं तन्तुमद्घनम्|
संसृष्टलिङ्गं संसर्गात्त्रिलिङ्गं सान्निपातिकम्||२१||
duṣṭaraktalakṣaṇamāha- aruṇābhamityādi| styāyati ghanaṁ bhavati||20-21||
Adhikarana 9 (22) · Śloka 22
tapanīyēndragōpābhaṁ padmālaktakasannibham|
guñjāphalasavarṇaṁ ca viśuddhaṁ viddhi śōṇitam||22||
View original
तपनीयेन्द्रगोपाभं पद्मालक्तकसन्निभम्|
गुञ्जाफलसवर्णं च विशुद्धं विद्धि शोणितम्||२२||
tapanīyaṁ lōhitasuvarṇam, indragōpaḥ svanāmaprasiddhaḥ kīṭaviśēṣaḥ| viśuddharaktaliṅgē nānāvarṇatā vātādiprakr̥titvānmanuṣyāṇām||22|
Adhikarana 10 (23) · Śloka 23
nātyuṣṇaśītaṁ laghu dīpanīyaṁ raktē'panītē hitamannapānam|
tadā śarīraṁ hyanavasthitāsr̥gagnirviśēṣēṇa ca rakṣitavyaḥ||23||
View original
नात्युष्णशीतं लघु दीपनीयं रक्तेऽपनीते हितमन्नपानम्|
तदा शरीरं ह्यनवस्थितासृगग्निर्विशेषेण च रक्षितव्यः||२३||
nātyuṣṇādibhōjanē hētumāha- tadētyādi| atiśītamagnimāndyaṁ karōti, atyuṣṇaṁ ca pracalasyāsr̥jō nitarāṁ pracalatāṁ karōti, tasmānnātyuṣṇaśītam| laghu dīpanīyaṁ cāgnidīptyarthamēva||23||
Adhikarana 11 (24) · Śloka 24
prasannavarṇēndriyamindriyārthānicchantamavyāhatapaktr̥vēgam|
sukhānvitaṁ tu(pu)ṣṭibalōpapannaṁ viśuddharaktaṁ puruṣaṁ vadanti||24||
View original
प्रसन्नवर्णेन्द्रियमिन्द्रियार्थानिच्छन्तमव्याहतपक्तृवेगम्|
सुखान्वितं तु(पु)ष्टिबलोपपन्नं विशुद्धरक्तं पुरुषं वदन्ति||२४||
samprati śōṇitādarśanēnāpi viśuddharaktajñānārthaṁ lakṣaṇamāha- prasannētyādi| avyāhatā paktiśca vēgaśca purīṣādīnāṁ yasya sa tathā||24||
Adhikarana 12 (25-29) · Śloka 29
yadā tu raktavāhīni rasasañjñāvahāni ca|
pr̥thak pr̥thak samastā vā srōtāṁsi kupitā malāḥ||25||
malināhāraśīlasya rajōmōhāvr̥tātmanaḥ|
pratihatyāvatiṣṭhantē jāyantē vyādhayastadā||26||
madamūrcchāyasannyāsāstēṣāṁ vidyādvicakṣaṇaḥ|
yathōttaraṁ balādhikyaṁ hētuliṅgōpaśāntiṣu||27||
durbalaṁ cētasaḥ sthānaṁ yadā vāyuḥ prapadyatē|
manō vikṣōbhayañjantōḥ sañjñāṁ sammōhayēttadā||28||
pittamēvaṁ kaphaścaivaṁ manō vikṣōbhayannr̥ṇām|
sañjñāṁ nayatyākulatāṁ viśēṣaścātra vakṣyatē||29||
View original
यदा तु रक्तवाहीनि रससञ्ज्ञावहानि च|
पृथक् पृथक् समस्ता वा स्रोतांसि कुपिता मलाः||२५||
मलिनाहारशीलस्य रजोमोहावृतात्मनः|
प्रतिहत्यावतिष्ठन्ते जायन्ते व्याधयस्तदा||२६||
मदमूर्च्छायसन्न्यासास्तेषां विद्याद्विचक्षणः|
यथोत्तरं बलाधिक्यं हेतुलिङ्गोपशान्तिषु||२७||
दुर्बलं चेतसः स्थानं यदा वायुः प्रपद्यते|
मनो विक्षोभयञ्जन्तोः सञ्ज्ञां सम्मोहयेत्तदा||२८||
पित्तमेवं कफश्चैवं मनो विक्षोभयन्नृणाम्|
सञ्ज्ञां नयत्याकुलतां विशेषश्चात्र वक्ष्यते||२९||
samprati raktavāhidhamanīduṣṭyā yē vyādhayō bhavanti tānāha- yadā tvityādi| sañjñāvahānīti sañjñāhētumanōvahāni, manasastu kēvalamēva śarīramayanībhūtaṁ; yaduktaṁ- “sattvādīnāṁ punaḥ kēvalaṁ śarīramayanībhūtam” (vi. 5) ityādi; kiṁvā rasasañjñaṁ dhātumāvahantīti rasasañjñavahāni | rasavahadhamanīnāṁ tu hr̥dayaṁ sthānaṁ, tadupaghātācca mōha upapanna ēva| malā iti duṣṭadōṣasañjñāḥ; yaduktaṁ- “malinīkaraṇānmalāḥ” iti| yathōttaraṁ liṅgādhikyaṁ madamūrcchāyasannyāsēṣu mōharūpaṁ jñēyaṁ; madē'pi hi stōkō mōhō'sti, uttarayōstu vyakta ēva mōhaḥ||25-29||
Adhikarana 13 (30-32) · Śloka 33
saktānalpadrutābhāṣaṁ calaskhalitacēṣṭitam |
vidyādvātamadāviṣṭaṁ rūkṣaśyāvāruṇākr̥tim||30||
sakrōdhaparuṣābhāṣaṁ samprahārakalipriyam|
vidyāt pittamadāviṣṭaṁ raktapītāsitākr̥tim||31||
svalpāsambaddhavacanaṁ tandrālasyasamanvitam|
vidyāt kaphamadāviṣṭaṁ pāṇḍuṁ pradhyānatatparam||32||
sarvāṇyētāni rūpāṇi sannipātakr̥tē madē|33|
View original
सक्तानल्पद्रुताभाषं चलस्खलितचेष्टितम् |
विद्याद्वातमदाविष्टं रूक्षश्यावारुणाकृतिम्||३०||
सक्रोधपरुषाभाषं सम्प्रहारकलिप्रियम्|
विद्यात् पित्तमदाविष्टं रक्तपीतासिताकृतिम्||३१||
स्वल्पासम्बद्धवचनं तन्द्रालस्यसमन्वितम्|
विद्यात् कफमदाविष्टं पाण्डुं प्रध्यानतत्परम्||३२||
सर्वाण्येतानि रूपाणि सन्निपातकृते मदे|३३|
paruṣaṁ brūta iti paruṣābhāṣaḥ||30-32||-
Adhikarana 14 (33) · Śloka 33
jāyatē śāmyati kṣipraṁ madō madyamadākr̥tiḥ||33||
View original
जायते शाम्यति क्षिप्रं मदो मद्यमदाकृतिः||३३||
madasvarūpamāha- jāyata ityādi||33||
Adhikarana 15 (34) · Śloka 34
yaśca madyakr̥taḥ prōktō viṣajō raudhiraśca yaḥ|
sarva ētē madā nartē vātapittakaphatrayāt||34||
View original
यश्च मद्यकृतः प्रोक्तो विषजो रौधिरश्च यः|
सर्व एते मदा नर्ते वातपित्तकफत्रयात्||३४||
madaprasaṅgēna madyaviṣajayōrapi madayōścāturvidhyamāha- yaścētyādi| vātapittakaphatrayāditi vātāt pittāt kaphādvātapittakaphācca; ētēna tēṣāmapyētadēva lakṣaṇaṁ vātādikr̥taṁ bhavatīti bhāvaḥ||34||
Adhikarana 16 (35-41) · Śloka 41
nīlaṁ vā yadi vā kr̥ṣṇamākāśamathavā'ruṇam|
paśyaṁstamaḥ praviśati śīghraṁ ca pratibudhyatē ||35||
vēpathuścāṅgamardaśca prapīḍā hr̥dayasya ca|
kārśyaṁ śyāvāruṇā cchāyāmūrcchāyē vātasambhavē||36||
raktaṁ haritavarṇaṁ vā viyat pītamathāpi vā|
paśyaṁstamaḥ praviśati sasvēdaḥ pratibudhyatē||37||
sapipāsaḥ sasantāpō raktapītākulēkṣaṇaḥ|
sambhinnavarcāḥ pītābhō mūrcchāyē pittasambhavē||38||
mēghasaṅkāśamākāśamāvr̥taṁ vā tamōghanaiḥ|
paśyaṁstamaḥ praviśati cirācca pratibudhyatē||39||
gurubhiḥ prāvr̥tairaṅgairyathaivārdrēṇa carmaṇā|
saprasēkaḥ sahr̥llāsō mūrcchāyē kaphasambhavē||40||
sarvākr̥tiḥ sannipātādapasmāra ivāgataḥ|
sa jantuṁ pātayatyāśu vinā bībhatsacēṣṭitaiḥ||41||
View original
नीलं वा यदि वा कृष्णमाकाशमथवाऽरुणम्|
पश्यंस्तमः प्रविशति शीघ्रं च प्रतिबुध्यते ||३५||
वेपथुश्चाङ्गमर्दश्च प्रपीडा हृदयस्य च|
कार्श्यं श्यावारुणा च्छायामूर्च्छाये वातसम्भवे||३६||
रक्तं हरितवर्णं वा वियत् पीतमथापि वा|
पश्यंस्तमः प्रविशति सस्वेदः प्रतिबुध्यते||३७||
सपिपासः ससन्तापो रक्तपीताकुलेक्षणः|
सम्भिन्नवर्चाः पीताभो मूर्च्छाये पित्तसम्भवे||३८||
मेघसङ्काशमाकाशमावृतं वा तमोघनैः|
पश्यंस्तमः प्रविशति चिराच्च प्रतिबुध्यते||३९||
गुरुभिः प्रावृतैरङ्गैर्यथैवार्द्रेण चर्मणा|
सप्रसेकः सहृल्लासो मूर्च्छाये कफसम्भवे||४०||
सर्वाकृतिः सन्निपातादपस्मार इवागतः|
स जन्तुं पातयत्याशु विना बीभत्सचेष्टितैः||४१||
mūrcchāyalakṣaṇamāha- nīlaṁ vētyādi| tatra vātamūrcchāyē śyāvāruṇā chāyā riṣṭarūpatvānmaraṇāya syād vāyavyatvāditi cōdyaṁ kurvanti; uktaṁ hi- “vāyavyā sā vināśāya klēśāya mahatē'pi vā” (iṁ. 7) iti| tanna, animittā hi chāyā riṣṭaṁ na tu dr̥śyamānanimittā, iha ca vātasambandhō dr̥śyata ēva nimittaṁ; kiṁvā “klēśāya mahatē'pi vā” iti vacanādēva vāyavyacchāyāyā mārakatvaṁ vyabhicaritam| tamōbhirghanaiścēti tamōghanaiḥ; kiṁvā tamōbhirēva ghanaiḥ| vinā bībhatsacēṣṭitairiti dantakhādanāṅgavikṣēpaṇādikaṁ vinā||35-41||
Adhikarana 17 (42-53) · Śloka 53
dōṣēṣu madamūrcchāyāḥ kr̥tavēgēṣu dēhinām|
svayamēvōpaśāmyanti sannyāsō nauṣadhairvinā||42||
vāgdēhamanasāṁ cēṣṭāmākṣipyātibalā malāḥ|
sannyasyantyabalaṁ jantuṁ prāṇāyatanasaṁśritāḥ||43||
sa nā sannyāsasannyastaḥ kāṣṭhībhūtō mr̥tōpamaḥ|
prāṇairviyujyatē śīghraṁ muktvā sadyaḥphalāḥ kriyāḥ||44||
durgē'mbhasi yathā majjadbhājanaṁ tvarayā budhaḥ|
gr̥hṇīyāttalamaprāptaṁ tathā sannyāsapīḍitam||45||
añjanānyavapīḍāśca dhūmāḥ pradhamanāni ca|
sūcībhistōdanaṁ śastaṁ dāhaḥ pīḍā nakhāntarē||46||
luñcanaṁ kēśalōmnāṁ ca dantairdaśanamēva ca|
ātmaguptāvagharṣaśca hitaṁ tasyāvabōdhanē||47||
sammūrcchitāni tīkṣṇāni madyāni vividhāni ca|
prabhūtakaṭuyuktāni tasyāsyē gālayēnmuhuḥ||48||
mātuluṅgarasaṁ tadvanmahauṣadhasamāyutam|
tadvatsauvarcalaṁ dadyādyuktaṁ madyāmlakāñjikaiḥ||49||
hiṅgūṣaṇasamāyuktaṁ yāvat sañjñāprabōdhanam|
prabuddhasañjñamannaiśca laghubhistamupācarēt||50||
vismāpanaiḥ smāraṇaiśca priyaśrutibhirēva ca|
paṭubhirgītavāditraśabdaiścitraiśca darśanaiḥ||51||
sraṁsanōllēkhanairdhūmairañjanaiḥ kavalagrahaiḥ|
śōṇitasyāvasēkaiśca vyāyāmōdgharṣaṇaistathā||52||
prabuddhasañjñaṁ matimānanubandhamupakramēt|
tasya saṁrakṣitavyaṁ hi manaḥ pralayahētutaḥ||53||
View original
दोषेषु मदमूर्च्छायाः कृतवेगेषु देहिनाम्|
स्वयमेवोपशाम्यन्ति सन्न्यासो नौषधैर्विना||४२||
वाग्देहमनसां चेष्टामाक्षिप्यातिबला मलाः|
सन्न्यस्यन्त्यबलं जन्तुं प्राणायतनसंश्रिताः||४३||
स ना सन्न्याससन्न्यस्तः काष्ठीभूतो मृतोपमः|
प्राणैर्वियुज्यते शीघ्रं मुक्त्वा सद्यःफलाः क्रियाः||४४||
दुर्गेऽम्भसि यथा मज्जद्भाजनं त्वरया बुधः|
गृह्णीयात्तलमप्राप्तं तथा सन्न्यासपीडितम्||४५||
अञ्जनान्यवपीडाश्च धूमाः प्रधमनानि च|
सूचीभिस्तोदनं शस्तं दाहः पीडा नखान्तरे||४६||
लुञ्चनं केशलोम्नां च दन्तैर्दशनमेव च|
आत्मगुप्तावघर्षश्च हितं तस्यावबोधने||४७||
सम्मूर्च्छितानि तीक्ष्णानि मद्यानि विविधानि च|
प्रभूतकटुयुक्तानि तस्यास्ये गालयेन्मुहुः||४८||
मातुलुङ्गरसं तद्वन्महौषधसमायुतम्|
तद्वत्सौवर्चलं दद्याद्युक्तं मद्याम्लकाञ्जिकैः||४९||
हिङ्गूषणसमायुक्तं यावत् सञ्ज्ञाप्रबोधनम्|
प्रबुद्धसञ्ज्ञमन्नैश्च लघुभिस्तमुपाचरेत्||५०||
विस्मापनैः स्मारणैश्च प्रियश्रुतिभिरेव च|
पटुभिर्गीतवादित्रशब्दैश्चित्रैश्च दर्शनैः||५१||
स्रंसनोल्लेखनैर्धूमैरञ्जनैः कवलग्रहैः|
शोणितस्यावसेकैश्च व्यायामोद्घर्षणैस्तथा||५२||
प्रबुद्धसञ्ज्ञं मतिमाननुबन्धमुपक्रमेत्|
तस्य संरक्षितव्यं हि मनः प्रलयहेतुतः||५३||
sannyāsasya mūrcchādibhyō bhēdakaṁ lakṣaṇamāha- dōṣēṣvityādi| kr̥tavēgēṣviti vēgaṁ kr̥tvā kṣīṇabalēṣu, vēgō hi dōṣāṇāṁ balakṣayakāraṇaṁ bhavati; yaduktaṁ viṣamajvarē- “kr̥tvā vēgaṁ gatabalā” (ci. 3) ityādi| sannyasyanti acēṣṭaṁ kurvanti | prāṇāyatanamiti hr̥dayam| muktvēti aprāpya| sadyaḥphalā iti sadyaḥ prabōdhanakārikāstīkṣṇāñjanādikāḥ| sūcībhiriti ca tōdanēna sambadhyatē| sammūrcchitānīti militāni| gālayēditi yatnēna mukhē prakṣipēt| sauvarcalasthānē kēcit sauvīrakamāhuḥ| anubandhaṁ satatam| pralayahētuta iti mōhahētutaḥ||42-53||
Adhikarana 18 (54-58) · Śloka 58
snēhasvēdōpapannānāṁ yathādōṣaṁ yathābalam|
pañca karmāṇi kurvīta mūrcchāyēṣu madēṣu ca||54||
aṣṭāviṁśatyauṣadhasya tathā tiktasya sarpiṣaḥ|
prayōgaḥ śasyatē tadvanmahataḥ ṣaṭpalasya vā||55||
triphalāyāḥ prayōgō vā saghr̥takṣaudraśarkaraḥ|
śilājatuprayōgō vā prayōgaḥ payasō'pi vā||56||
pippalīnāṁ prayōgō vā payasā citrakasya vā|
rasāyanānāṁ kaumbhasya sarpiṣō vā praśasyatē||57||
raktāvasēkācchāstrāṇāṁ satāṁ sattvavatāmapi|
sēvanānmadamūrcchāyāḥ praśāmyanti śarīriṇām||58||
View original
स्नेहस्वेदोपपन्नानां यथादोषं यथाबलम्|
पञ्च कर्माणि कुर्वीत मूर्च्छायेषु मदेषु च||५४||
अष्टाविंशत्यौषधस्य तथा तिक्तस्य सर्पिषः|
प्रयोगः शस्यते तद्वन्महतः षट्पलस्य वा||५५||
त्रिफलायाः प्रयोगो वा सघृतक्षौद्रशर्करः|
शिलाजतुप्रयोगो वा प्रयोगः पयसोऽपि वा||५६||
पिप्पलीनां प्रयोगो वा पयसा चित्रकस्य वा|
रसायनानां कौम्भस्य सर्पिषो वा प्रशस्यते||५७||
रक्तावसेकाच्छास्त्राणां सतां सत्त्ववतामपि|
सेवनान्मदमूर्च्छायाः प्रशाम्यन्ति शरीरिणाम्||५८||
aṣṭāviṁśatyauṣadhasyēti pānīyakalyāṇasya| tiktasya mahatastathā tiktasya ṣaṭpalasya tathā mahatastiktasyēti sambandhaḥ; ētē ca tiktaṣaṭpalamahātiktakaghr̥tē kuṣṭhacikitsitē vaktavyē| kaumbhaṁ sarpirdaśābdikam||54-58||
Adhikarana 19 (59-60) · Śloka 60
tatra ślōkau- viśuddhaṁ cāviśuddhaṁ ca śōṇitaṁ tasya hētavaḥ|
raktapradōṣajā rōgāstēṣu rōgēṣu cauṣadham||59||
madamūrcchāyasannyāsahētulakṣaṇabhēṣajam|
vidhiśōṇitakē'dhyāyē sarvamētat prakāśitam||60||
View original
तत्र श्लोकौ- विशुद्धं चाविशुद्धं च शोणितं तस्य हेतवः|
रक्तप्रदोषजा रोगास्तेषु रोगेषु चौषधम्||५९||
मदमूर्च्छायसन्न्यासहेतुलक्षणभेषजम्|
विधिशोणितकेऽध्याये सर्वमेतत् प्रकाशितम्||६०||
Adhikarana puShpikA · Śloka 6
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē ślōkasthānē vidhiśōṇitīyō nāma caturviṁśō'dhyāyaḥ||24||
samāptō yōjanācatuṣkaḥ||6||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते श्लोकस्थाने विधिशोणितीयो नाम चतुर्विंशोऽध्यायः||२४||
समाप्तो योजनाचतुष्कः||६||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ sūtrasthānē yōjanācatuṣkē vidhiśōṇitīyō nāma caturviṁśō'dhyāyaḥ||24||