Skip to content
AYANAAYURVEDAby Dr Vijaya Dwarampudi
Open navigation
Explore AyurvedaBook appointment

1. rasavimānam

Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2

athātō rasavimānaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1|| iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||

View original

अथातो रसविमानं व्याख्यास्यामः||१|| इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||

🔊 Audio coming soon

nidānē jñātahētvādipañcakasya cikitsōpayōgitayā dōṣabhēṣajādiviśēṣajñānamapēkṣitaṁ bhavati, atō vakṣyamāṇadōṣabhēṣajādiviśēṣajñāpakaṁ vimānasthānaṁ brūtē| tatrāpi ca dōṣabhēṣajayōḥ prādhānyāttadviśēṣajñāpakaṁ rasavimānaṁ prathamaṁ brūtē| imaṁ ca sthānasambandhaṁ svayamēva darśayiṣyati| viśēṣēṇa mīyatē jñāyatē dōṣabhēṣajādyanēnēti vimānaṁ, dōṣabhēṣajādīnāṁ prabhāvādiviśēṣa ityarthaḥ; ēvambhūtaṁ vimānamabhidhēyatayā yatra tiṣṭhati tadvimānasthānam| rasavimānamadhikr̥tya kr̥tō'dhyāyō rasavimānam||1-2||

Adhikarana 2 (3) · Śloka 3

iha khalu vyādhīnāṁ nimittapūrvarūparūpōpaśayasaṅkhyāprādhānyavidhivikalpa balakālaviśēṣānanupraviśyānantaraṁ dōṣabhēṣajadēśakālabalaśarīrasārāhārasātmyasattvaprakr̥tivayasāṁ mānamavahitamanasā yathāvajjñēyaṁ bhavati bhiṣajā, dōṣādimānajñānāyattatvāt kriyāyāḥ| na hyamānajñō dōṣādīnāṁ bhiṣag vyādhinigrahasamarthō bhavati| tasmāddōṣādimānajñānārthaṁ vimānasthānamupadēkṣyāmō'gnivēśa!||3||

View original

इह खलु व्याधीनां निमित्तपूर्वरूपरूपोपशयसङ्ख्याप्राधान्यविधिविकल्प बलकालविशेषाननुप्रविश्यानन्तरं दोषभेषजदेशकालबलशरीरसाराहारसात्म्यसत्त्वप्रकृतिवयसां मानमवहितमनसा यथावज्ज्ञेयं भवति भिषजा, दोषादिमानज्ञानायत्तत्वात् क्रियायाः| न ह्यमानज्ञो दोषादीनां भिषग् व्याधिनिग्रहसमर्थो भवति| तस्माद्दोषादिमानज्ञानार्थं विमानस्थानमुपदेक्ष्यामोऽग्निवेश!||३||

🔊 Audio coming soon

iha khalvityādinā sthānasambandhamāha| iha samprāptibhēdasaṅkhyāprādhānyādigrahaṇēnaiva samprāptimupadiśan saṅkhyādibhēdēna sarvaiva samprāptiḥ kathitā bhavatīti darśayati| nimittādīnāṁ tu na tādr̥śō bhēdō'lpagranthavaktavyō'sti, yēna bhēdēna tē'pīha kathyēran, atastē sāmānyēnaivōktāḥ| anupraviśyēti buddhvā | dōṣādayaḥ sūtrasthāna ēva prapañcitāḥ| mānamiti prabhāvādiviśēṣaḥ| ētajjñānē hētumāha- dōṣādītyādi| kriyāyā iti cikitsāyāḥ||3||

Adhikarana 3 (4) · Śloka 4

tatrādau rasadravyadōṣavikāraprabhāvān vakṣyāmaḥ| rasāstāvat ṣaṭ- madhurāmlalavaṇakaṭutiktakaṣāyāḥ| tē samyagupayujyamānāḥ śarīraṁ yāpayanti, mithyōpayujyamānāstu khalu dōṣaprakōpāyōpakalpantē||4||

View original

तत्रादौ रसद्रव्यदोषविकारप्रभावान् वक्ष्यामः| रसास्तावत् षट्- मधुराम्ललवणकटुतिक्तकषायाः| ते सम्यगुपयुज्यमानाः शरीरं यापयन्ति, मिथ्योपयुज्यमानास्तु खलु दोषप्रकोपायोपकल्पन्ते||४||

🔊 Audio coming soon

adhyāyārthaṁ vaktuṁ pratijānītē- tatrādāvityādi| yadyapi ca dōṣabhēṣajētyādau dōṣāpēkṣatvādbhēṣajasya dōṣa ādau kr̥taḥ, tathā'pīha rasadravyarūpabhēṣajasyāpēkṣitarōgapraśamakartr̥tvēna tathā dōṣasyāpi ca rasadravyayōrēva kāraṇatvēna bhēṣajaśabdasūcitē rasadravyē ēvāgrē kr̥tē, paścāttu dōṣagrahaṇagr̥hītau dōṣavikārau| prakr̥ṣṭō bhāvaḥ prabhāvaḥ śaktirityarthaḥ; sa cēhācintyaścintyaśca grāhyaḥ| yēna, ‘tatra khalvanēkarasēṣu’ ityādinā dravyavikārayōḥ prabhāvaṁ rasadvārā dōṣadvārā ca cintyamapi vakṣyati| yāpayantīti sāmyēnāvasthāpayanti| mithyāśabda ihāyōgātiyōgamithyāyōgēṣu vartatē||4||

Adhikarana 4 (5) · Śloka 5

dōṣāḥ punastrayō vātapittaślēṣmāṇaḥ| tē prakr̥tibhūtāḥ śarīrōpakārakā bhavanti, vikr̥timāpannāstu khalu nānāvidhairvikāraiḥ śarīramupatāpayanti||5||

View original

दोषाः पुनस्त्रयो वातपित्तश्लेष्माणः| ते प्रकृतिभूताः शरीरोपकारका भवन्ति, विकृतिमापन्नास्तु खलु नानाविधैर्विकारैः शरीरमुपतापयन्ति||५||

🔊 Audio coming soon

dōṣā iti śārīradōṣāḥ| punaḥśabdō mānasadōṣaṁ vyāvartayati||5||

Adhikarana 5 (6) · Śloka 6

tatra dōṣamēkaikaṁ trayastrayō rasā janayanti, trayastrayaścōpaśamayanti| tadyathā- kaṭutiktakaṣāyā vātaṁ janayanti, madhurāmlalavaṇāstvēnaṁ śamayanti; kaṭvamlalavaṇāḥ pittaṁ janayanti, madhuratiktakaṣāyāstvēnacchmayanti; madhurāmlalavaṇāḥ ślēṣmāṇaṁ janayanti, kaṭutiktakaṣāyāstvēnaṁ śamayanti||6||

View original

तत्र दोषमेकैकं त्रयस्त्रयो रसा जनयन्ति, त्रयस्त्रयश्चोपशमयन्ति| तद्यथा- कटुतिक्तकषाया वातं जनयन्ति, मधुराम्ललवणास्त्वेनं शमयन्ति; कट्वम्ललवणाः पित्तं जनयन्ति, मधुरतिक्तकषायास्त्वेनच्छ्मयन्ति; मधुराम्ललवणाः श्लेष्माणं जनयन्ति, कटुतिक्तकषायास्त्वेनं शमयन्ति||६||

🔊 Audio coming soon

rasānāmasaṁsr̥ṣṭānāṁ karmāha- tatrētyādi| anēna ca rasakarmōpadēśēna dōṣāṇāmapi tattadrasōtpādyatvaṁ tathā tattadrasōpaśamanīyatvamuktaṁ bhavati| kaṭutiktakaṣāyā vātaṁ janayantīti asati paripanthinīti jñēyaṁ, tēnārkāguruguḍūcyādīnāṁ tiktānāmapi vātājanakatvē na dōṣaḥ| tatra hyuṣṇavīryatā paripanthinī vidyatē, tēna na tē vātaṁ janayantītyādyanusaraṇīyam| ēnamiti padēna yaśca kaṭvādijō vāyustamēva madhurādayaḥ sarvātmavaiparītyādviśēṣēṇa śamayantīti darśayati; jāgaraṇādijē hi vāyau jāgaraṇādiviparītāḥ svapnādaya ēva viśēṣēṇa pathyāḥ| ēvaṁ pittaślēṣmaṇōrapi ēnadēnaṁśabdayōstātparyaṁ darśayati||6||

Adhikarana 6 (7) · Śloka 7

rasadōṣasannipātē tu yē rasā yairdōṣaiḥ samānaguṇāḥ samānaguṇabhūyiṣṭhā vā bhavanti tē tānabhivardhayanti, viparītaguṇā viparītaguṇabhūyiṣṭhā vā śamayantyabhyasyamānā iti| ētadvyavasthāhētōḥ ṣaṭtvamupadiśyatē rasānāṁ parasparēṇāsaṁsr̥ṣṭānāṁ, tritvaṁ ca dōṣāṇām||7||

View original

रसदोषसन्निपाते तु ये रसा यैर्दोषैः समानगुणाः समानगुणभूयिष्ठा वा भवन्ति ते तानभिवर्धयन्ति, विपरीतगुणा विपरीतगुणभूयिष्ठा वा शमयन्त्यभ्यस्यमाना इति| एतद्व्यवस्थाहेतोः षट्त्वमुपदिश्यते रसानां परस्परेणासंसृष्टानां, त्रित्वं च दोषाणाम्||७||

🔊 Audio coming soon

atha kayā yuktyā rasā dōṣāñjanayanti śamayanti cētyāha rasadōṣētyādi| sannipātē iti antaḥśarīramēlakē| tuśabdō viśēṣē, tēna viparītaguṇā ēva viśēṣēṇa viparītaguṇabhūyiṣṭhāpēkṣayā śamayantīti darśayati| rasānāṁ tu yathā upacārādguṇā bhavanti tadabhihitaṁ “guṇāguṇāśrayā nōktāḥ” (sū.a.26) ityādinā sūtrē| abhyasyamānā iti na sakr̥dupayujyamānāḥ| atha kasmādrasadōṣasaṁsargabhūyastvaṁ parityajya rasaṣaṭtvaṁ dōṣatritvaṁ cōcyatē? ityāha- ityētadityādi| vyavasthēti rasadōṣasaṁsargaprapañcasaṅkṣēpaḥ | parasparēṇāsaṁsr̥ṣṭānāmiti padaṁ dōṣāṇāmityanēnāpi yōjyam||7||

Adhikarana 7 (8) · Śloka 8

saṁsargavikalpavistarō hyēṣāmaparisaṅkhyēyō bhavati, vikalpabhēdāparisaṅkhyēyatvāt||8||

View original

संसर्गविकल्पविस्तरो ह्येषामपरिसङ्ख्येयो भवति, विकल्पभेदापरिसङ्ख्येयत्वात्||८||

🔊 Audio coming soon

rasadōṣasaṁsargaprapañcānabhidhānē hētumāha- saṁsargētyādi| yasmāt saṁsargabhēdavistarō'parisaṅkhyēyastasmāt ṣaṭtvaṁ tritvaṁ cōcyatē| vikalpabhēdāparisaṅkhyēyatvāditi saṁsargavikalpasya bhēdō vijātīyaprakāraḥ, tasyāparisaṅkhyēyatvāt| ētēna, yathā rasānāmavāntaravyaktibhēdē'pi madhuratvādisāmānyayōgānmadhurādivyapadēśēna ṣaṭtvamucyatē; tathā madhurāmlamadhuralavaṇādisaṁsargāṇāmapi satyapyavāntarabhēdē sāmānyēnōpasaṅgrahaṁ kr̥tvā triṣaṣṭitvasaṅkhyāniyamō bhaviṣyatīti nirasyatē, yatō madhurāmlādisaṁsargē'pi vijātīyō madhurataramadhuratamādibhēdakr̥tō bhēdō'parisaṅkhyēyō bhavati| vacanaṁ hi- “rasāstaratamābhyāṁ tāṁ saṅkhyāmatipatanti hi” (sū.a.26) iti||8||

Adhikarana 8 (9) · Śloka 9

tatra khalvanēkarasēṣu dravyēṣvanēkadōṣātmakēṣu ca vikārēṣu rasadōṣaprabhāvamēkaikaśyēnābhisamīkṣya tatō dravyavikārayōḥ prabhāvatattvaṁ vyavasyēt||9||

View original

तत्र खल्वनेकरसेषु द्रव्येष्वनेकदोषात्मकेषु च विकारेषु रसदोषप्रभावमेकैकश्येनाभिसमीक्ष्य ततो द्रव्यविकारयोः प्रभावतत्त्वं व्यवस्येत्||९||

🔊 Audio coming soon

atha kathaṁ tarhi saṁsr̥ṣṭānāṁ rasānāṁ dōṣāṇāṁ ca prabhāvō jñēya ityāha- tatra khalvityādi| tatra cānēkarasadravyasyānēkadōṣavikārasya ca pratyēkarasadōṣaprabhāvamēlakēna prabhāvaṁ kathayan rasasaṁsargadōṣasaṁsargayōrapi tādr̥śamēva prabhāvaṁ kathayati, yatō rasadōṣasaṁsargaprabhāvāvatra dravyavikārāśrayitvādrasadōṣayōrdravyavikāraprabhāvatvēnōcyētē | anēna nyāyēna sākṣādanuktō'pi ēkarasadravyaikadōṣavikārayōrapi prabhāvō'saṁsr̥ṣṭarasadōṣaprabhāvakathanādukta ēva jñēyaḥ| ēkaikaśyēnābhisamīkṣyēti pratyēkamuktarasādiprabhāvēṇānēkarasaṁ dravyamanēkadōṣaṁ ca vikāraṁ samuditaprabhāvamabhisamīkṣya||9||

Adhikarana 9 (10) · Śloka 10

na tvēvaṁ khalu sarvatra| na hi vikr̥tiviṣamasamavētānāṁ nānātmakānāṁ parasparēṇa cōpahatānāmanyaiśca vikalpanairvikalpitānāmavayavaprabhāvānumānēnaiva samudāyaprabhāvatattvamadhyavasātuṁ śakyam||10||

View original

न त्वेवं खलु सर्वत्र| न हि विकृतिविषमसमवेतानां नानात्मकानां परस्परेण चोपहतानामन्यैश्च विकल्पनैर्विकल्पितानामवयवप्रभावानुमानेनैव समुदायप्रभावतत्त्वमध्यवसातुं शक्यम्||१०||

🔊 Audio coming soon

ayaṁ ca rasadōṣaprabhāvadvārā dravyavikāraprabhāvaniścayō na sarvatra dravyē vikārē cētyāha- na tvēvaṁ khalu sarvatrēti| atraiva hētumāha- nahītyādinā'dhyavasātuṁ śakyamityantēna| vikr̥tiviṣamasamavētānāmiti vikr̥tisamavētānāṁ tathā viṣamasamavētānāṁ cēti vikr̥tiviṣamasamavētānām| samavētānāmiti militānāṁ rasānāṁ dōṣāṇāṁ ca| tatra rasasya vikr̥tisamavāyō yathā- madhurē taṇḍulīyakē; madhurō hi prakr̥tyā snēhavr̥ṣyatvādikaraḥ, taṇḍulīyakē tu vikr̥tisamavētatvēna tanna karōti| viṣamasamavētāstu tilē kaṣāyakaṭutiktamadhurāḥ; yadi hīmē rasāḥ samayā mātrayā samavētāḥ syustatastilō'pi pittaślēṣmaharastridōṣaharō vā syāt, pittakaphakarastvayaṁ; tēnātra rasānāṁ kvacit kartr̥tvamakartr̥tvaṁ ca kvaciditi vaiṣamyamunnīyatē| nānātmakānāmityādihētutrayaṁ tu vikr̥tisamavāyaviṣamasamavāyayōrēvōpalambhakam | tēna, nānātmakatvādibhirvikr̥tisamavāyaviṣamasamavāyau bhavataḥ| nānātmakānāmiti nānārūpahētujanitānāṁ ; tēna hētubhēdabalādēva rasadōṣayōrvikr̥tō viṣamō vā mēlakō bhavatītyarthaḥ| kiṁvā, nānātmakānāmiti nānāpramāṇānām| ēvaṁ ca nānāpramāṇatvaṁ viṣamasamavāyē hētuḥ| parasparēṇa cōpahatānāmiti anyōnyamupaghātitaguṇānām| parasparaguṇōpaghātastu yadyapi dōṣāṇāṁ prāyō nāstyēva, tathā'pyadr̥ṣṭavaśāt kvacidbhavatīti jñēyaṁ; rasānāṁ tu prabalēnānyōpaghātō bhavatyēva| anyaiśca vikalpanairiti anyaiśca bhēdakaiḥ, tatra rasasya bhēdakāḥ svarasakalkādayaḥ; ēkasyaiva hi dravyasya kalpanāviśēṣēṇa guṇāntarāṇi bhavanti| dōṣasya tu dūṣyāntarāṇyēva guṇāntarayōgādbhēdakāni bhavanti| yaduktaṁ- “sa ēva kupitō dōṣaḥ samutthānaviśēṣataḥ| sthānāntaragataścaiva vikārān kurutē bahūn” (sū.a.18) iti| asmin vyākhyānē rasānāṁ dōṣāṇāṁ ca ya utkarṣāpakarṣakr̥tō viṣamasamavāyaḥ pr̥thagucyatē, sa na yujyatē; yatō viṣamasamavāyē'pyutkr̥ṣṭasya rasasya tathā dōṣasya cōtkr̥ṣṭā guṇā apakr̥ṣṭasya cāpakr̥ṣṭā guṇā bhavantīti kr̥tvā'vayavaprabhāvānanumānēnaiva samudāyaprabhāvānumānaṁ śakyam| athōcyēta- viṣamamēlakē rasasya dōṣasya ca na ta ēva guṇā utkr̥ṣṭā apakr̥ṣṭā vā bhavanti kintu guṇāntaramēva bhavati, hanta tarhi vikr̥ta ēvāyaṁ samavāyō visadr̥śakāryakāraṇatvāt| tadēvaṁ dūṣaṇadarśanādanyathā vyākhyāyatē- yat- dvividhō mēlakō bhavati rasānāṁ dōṣāṇāṁ ca prakr̥tyanuguṇaḥ, prakr̥tyananuguṇaśca; tatra yō militānāṁ prākr̥taguṇānupamardēna mēlakō bhavati, sa prakr̥tisamasamavāyaśabdēnōcyatē; yastu prākr̥taguṇōpamardēna bhavati, sa vikr̥tiviṣamasamavāyō'bhidhīyatē; vikr̥tyā hētubhūtayā viṣamaḥ prakr̥tyananuguṇaḥ samavāyō vikr̥tiviṣamasamavāya ityarthaḥ| atraiva vikr̥tiviṣamasamavāyē nānātmakatvādihētutrayaṁ yathāvivr̥tamēva yōjanīyam| yē tu vikr̥tiviṣamasamavāyau pr̥thagēva kurvanti, viṣamasamavāyasya vaiṣamyatāratamyēnātibahuprapañcitatvād viṣamāvayavaguṇānumānaṁ duḥśakamiti kr̥tvā, tadapi dravyavikāraprabhāvēṇaiva vyapadiśanti||10||

Adhikarana 10 (11) · Śloka 11

tathāyuktē hi samudayē samudāyaprabhāvatattvamēvamēvōpalabhya tatō dravyavikāraprabhāvatattvaṁ vyavasyēt||11||

View original

तथायुक्ते हि समुदये समुदायप्रभावतत्त्वमेवमेवोपलभ्य ततो द्रव्यविकारप्रभावतत्त्वं व्यवस्येत्||११||

🔊 Audio coming soon

atha kathaṁ tarhi vikr̥tiviṣamasamavāyaprabhāvajñānamityāha- tathāyuktē hītyādi| tathāyuktē samudaya iti vikr̥tiviṣamasamavāyē| samudayaprabhāvatattvamiti mēlakaprabhāvatattvam| samadhr̥tē hi madhusarpiṣi sūryāvartākhyē vā dōṣasamudayē na saṁyujyamānamadhughr̥taguṇakramāgataṁ mārakatvaṁ, na ca vātādidōṣaprabhāvagataṁ sūryavr̥ddhyā vardhiṣṇutvaṁ sūryāvartasya, kiṁ tu saṁyōgamahimakr̥tamēvētyarthaḥ| yacca gatidvayaṁ dōṣarasamēlakasya, tēna prakr̥tisamasamavāyarūpaṁ sannipātaṁ jvaranidānē dōṣaliṅgamēlakēnaivōktavān| yaduktaṁ- “pr̥thaguktalakṣaṇasaṁsargāddvāndvikamanyatamaṁ sānnipātikaṁ vā jvaraṁ vidyāt” (ni.a.1) iti| yastu vikr̥tiviṣamasamavētastridōṣakr̥tō jvarastasya cikitsitē- “kṣaṇē dāhaḥ kṣaṇē śītaṁ” (ci.a.3) ityādinā lakṣaṇamuktam| na hi śyāvaraktakōṭhōtpattyādi tatrōktaṁ vātādijvarē kvacidasti| ēvaṁ rasē'pi yatrāmrātē madhuratvaṁ prakr̥tisamasamavētaṁ, tatrāmrātaṁ madhuramētanmātramēvōktaṁ; tēna, madhurasāmānyaguṇāgataṁ tasya vātapittaharatvamapi labhyata ēva| yatra vārtākē kaṭutiktatvēna vātakaratvaṁ prāptamapi ca vikr̥tiviṣamasamavāyāttanna bhavati, tatrācāryēṇa “vārtākaṁ vātaghnaṁ” (sū.a.27) ityuktamēva| ēvamityādi tattadudāharaṇaṁ śāstraprasr̥tamanusaraṇīyam| yattu prakr̥tisamasamavāyakr̥tarasadōṣaguṇadvārā prāptamapi dravyaguṇaṁ vikāralakṣaṇaṁ ca brūtē, tat prakarṣārthaṁ spaṣṭārthaṁ cēti jñēyam||11||

Adhikarana 11 (12) · Śloka 12

tasmādrasaprabhāvataśca dravyaprabhāvataśca dōṣaprabhāvataśca vikāraprabhāvataśca tattvamupadēkṣyāmaḥ||12||

View original

तस्माद्रसप्रभावतश्च द्रव्यप्रभावतश्च दोषप्रभावतश्च विकारप्रभावतश्च तत्त्वमुपदेक्ष्यामः||१२||

🔊 Audio coming soon

upasaṁharati- tasmādityādi| tattvamiti rasādiprabhāvatattvam| yattu pūrvaṁ “tatrādau rasadravyadōṣavikāraprabhāvānupadēkṣyāmaḥ” ityanēna rasādiprabhāvavyākhyānapratijñānaṁ kr̥taṁ, tattu rasaprabhāvānumānēnaiva dravyaprabhāvakathanāt, tathā dōṣaprabhāvēṇa ca vikāraprabhāvakathanāccaritārthaṁ syāt| iha tu vikr̥tiviṣamasamavāyātmakē dravyē vikārē vā rasadōṣaprabhāvānumānēna na dravyavikāraprabhāvānumānamastīti kr̥tvā pr̥thak pr̥thagrasādiprabhāvatattvābhidhānapratijñānamiti na paunaruktyam| iha dravyāṇāṁ vīryaprabhāva-vipākaprabhāvau ca dravyaprabhāvē rasaprabhāvē vā'ntarbhāvanīyau| tatra yau rasānuguṇau vīryavipākaprabhāvau, tau rasē; yau tu rasakramōktavīryavipākaviparītau vīryavipākau, tau dravyaprabhāvē bōddhavyau| upadēkṣyāma iti nikhilēna tantrēṇa rasādiprabhāvatattvaṁ pr̥thagupadēkṣyāma ityarthaḥ; rasādiprabhāvaḥ prapañcēna nikhilē tantra ēva vaktavyaḥ||12||

Adhikarana 12 (13) · Śloka 13

tatraiṣa rasaprabhāva upadiṣṭō bhavati| dravyaprabhāvaṁ punarupadēkṣyāmaḥ| tailasarpirmadhūni vātapittaślēṣmapraśamanārthāni dravyāṇi bhavanti||13||

View original

तत्रैष रसप्रभाव उपदिष्टो भवति| द्रव्यप्रभावं पुनरुपदेक्ष्यामः| तैलसर्पिर्मधूनि वातपित्तश्लेष्मप्रशमनार्थानि द्रव्याणि भवन्ति||१३||

🔊 Audio coming soon

saṅkṣēpābhidhānamētadēvēti darśayannāha- tatraiṣa ityādi| ēṣa iti ‘rasāḥ ṣaḍ’ ityādinā ‘tattvamupadēkṣyāmaḥ’ ityantēna granthēnōkta ityarthaḥ| upadiṣṭō bhavatīti saṅkṣēpēṇa kathitō bhavati| anyē tu ‘tatraiṣa rasaprabhāva uddiṣṭō bhavati’ iti paṭhanti| asmin pakṣē dravyadōṣavikāraprabhāvō'pi yō'tra uddiṣṭaḥ sō'pi rasadvārā, tēna rasasyaiva prapañcābhihitatvāttasyaivābhidhānamupasaṁharati na dravyādīnāmiti jñēyam| dravyaprabhāvamityādau punariti sāmānyēna dravyaprabhāvakathanāt punaḥ śr̥ṅgagrāhikayā tailādidravyaprabhāvaṁ kathayiṣyāma ityarthaḥ| praśamanārthānīti praśamanaprayōjanāni||13||

Adhikarana 13 (14) · Śloka 14

tatra tailaṁ snēhauṣṇyagauravōpapannatvādvātaṁ jayati satatamabhyasyamānaṁ; vātō hi raukṣyaśaityalāghavōpapannō viruddhaguṇō bhavati, viruddhaguṇasannipātē hi bhūyasā'lpamavajīyatē, tasmāttailaṁ vātaṁ jayati satatamabhyasyamānam| sarpiḥ khalvēvamēva pittaṁ jayati, mādhuryācchaityānmandatvācca ; pittaṁ hyamadhuramuṣṇaṁ tīkṣṇaṁ ca| madhu ca ślēṣmāṇaṁ jayati, raukṣyāttaikṣṇyāt kaṣāyatvācca; ślēṣmā hi snigdhō mandō madhuraśca | yaccānyadapi kiñciddravyamēvaṁ vātapittakaphēbhyō guṇatō viparītaṁ syāttaccaitāñjayatyabhyasyamānam||14||

View original

तत्र तैलं स्नेहौष्ण्यगौरवोपपन्नत्वाद्वातं जयति सततमभ्यस्यमानं; वातो हि रौक्ष्यशैत्यलाघवोपपन्नो विरुद्धगुणो भवति, विरुद्धगुणसन्निपाते हि भूयसाऽल्पमवजीयते, तस्मात्तैलं वातं जयति सततमभ्यस्यमानम्| सर्पिः खल्वेवमेव पित्तं जयति, माधुर्याच्छैत्यान्मन्दत्वाच्च ; पित्तं ह्यमधुरमुष्णं तीक्ष्णं च| मधु च श्लेष्माणं जयति, रौक्ष्यात्तैक्ष्ण्यात् कषायत्वाच्च; श्लेष्मा हि स्निग्धो मन्दो मधुरश्च | यच्चान्यदपि किञ्चिद्द्रव्यमेवं वातपित्तकफेभ्यो गुणतो विपरीतं स्यात्तच्चैताञ्जयत्यभ्यस्यमानम्||१४||

🔊 Audio coming soon

satatamabhyasyamānamiti avicchēdēnōpayujyamānam| viruddhaguṇa iti tailaguṇēbhyō viparītaguṇaḥ| viruddhaguṇasannipātē iti viruddhaguṇayōrmēlakē| nanu viruddhaguṇayōrmadhyē bhūyasā'lpaṁ jīyatē, tat kathaṁ tailaṁ vātaṁ jayati? na hyasya vātaṁ prati bhūyastvaṁ yuktamityāha- satatamabhyasyamānamiti| satatōpayōgēna hi tailaṁ vātādadhikaṁ bhavati, tēna vātaṁ jayatītyarthaḥ| sarpiḥ khalvēvamēvēti sarpirapi satatamabhyasyamānamityarthaḥ| amadhuramiti raukṣyalāghavāvr̥ṣyatvādinā madhuraviparītaṁ kaṭurasamityarthaḥ| iha ca prabhāvaśabdēna sāmānyēna dravyaśaktirucyatē, nācintyaśaktiḥ; tēna tailādīnāṁ snēhauṣṇyādiguṇādapi vātādiśamanaṁ dravyaprabhāvādēva bhavati| sarpiṣi ca yadyapi madhurō rasaḥ pittapraśamē vyāpriyatē, tathā'pi mādhuryaśaityamandatvaiḥ pittaśamanaṁ sarpiḥkāryamēva, tēna dravyaprabhāva ēva vācyaḥ | yadā tu rasadvārā kāryaṁ dravyasya cintyatē, tadā rasaprabhāva iti vyapadēśō bhavati| ēvaṁ kaṣāyānurasē madhuni ca samādhānaṁ vācyam| anyē tu bruvatē- yat- tailādīnāṁ vātādiśamanatvaṁ pratyacintya ēva prabhāvō'yamucyatē; tatra ca tailavātaśamanatvaṁ pratyacintya ēva prabhāvō'yamucyatē; tatra ca tailavātayōrviruddhaguṇayōrmēlakē tailamēva vātaṁ jayati, na tu vātastailamiti tailasyācintyaprabhāvaḥ; ēvaṁ sarpirmadhunōrapi pittaślēṣmaharaṇē prabhāvājjñēyē| ētaccānyē nēcchanti, yatastailādīnāṁ satatamabhyasyamānamiti padēnādhikyamēva vātādijayakāraṇamuktaṁ; tathā yaccānyadapi kiñciddravyamityādigranthēna dravyācintyaprabhāvaṁ parityajya sāmānyēna guṇavaiparītyamēvābhyāsādvātādijayahēturucyatē||14||

Adhikarana 14 (15) · Śloka 15

atha khalu trīṇi dravyāṇi nātyupayuñjītādhikamanyēbhyō dravyēbhyaḥ; tadyathā- pippalī, kṣāraḥ, lavaṇamiti||15||

View original

अथ खलु त्रीणि द्रव्याणि नात्युपयुञ्जीताधिकमन्येभ्यो द्रव्येभ्यः; तद्यथा- पिप्पली, क्षारः, लवणमिति||१५||

🔊 Audio coming soon

abhyasyadravyaṁ prabhāvōdāharaṇārthamabhidhāyānabhyasyānāha- athētyādi| adhikamanyēbhya iti vacanādanyadapi citrakabhallātakādyēvañjātīyaṁ nātyupayōktavyaṁ, pippalyādidravyaṁ tvanyēbhyō'pyadhikamatyupayōgē varjanīyamiti darśayati||15||

Adhikarana 15 (16) · Śloka 16

pippalyō hi kaṭukāḥ satyō madhuravipākā gurvyōnātyarthaṁ snigdhōṣṇāḥ praklēdinyō bhēṣajābhimatāścatāḥ sadyaḥ; śubhāśubhakāriṇyō bhavanti; āpātabhadrāḥ, prayōgasamasādguṇyāt; dōṣasañcayānubandhāḥ;- satatamupayujyamānā hi gurupraklēditvācchlēṣmāṇamutklēśayanti, auṣṇyāt pittaṁ, na ca vātapraśamanāyōpakalpantē'lpasnēhōṣṇabhāvāt; yōgavāhinyastu khalu bhavanti; tasmāt pippalīrnātyupayuñjīta||16||

View original

पिप्पल्यो हि कटुकाः सत्यो मधुरविपाका गुर्व्योनात्यर्थं स्निग्धोष्णाः प्रक्लेदिन्यो भेषजाभिमताश्चताः सद्यः; शुभाशुभकारिण्यो भवन्ति; आपातभद्राः, प्रयोगसमसाद्गुण्यात्; दोषसञ्चयानुबन्धाः;- सततमुपयुज्यमाना हि गुरुप्रक्लेदित्वाच्छ्लेष्माणमुत्क्लेशयन्ति, औष्ण्यात् पित्तं, न च वातप्रशमनायोपकल्पन्तेऽल्पस्नेहोष्णभावात्; योगवाहिन्यस्तु खलु भवन्ति; तस्मात् पिप्पलीर्नात्युपयुञ्जीत||१६||

🔊 Audio coming soon

‘kaṭukāḥ satyō madhuravipākāḥ’ ityādi pippalīguṇakathanamanabhyāsaprayōgē dōṣavaiparītyēna dōṣapraśamanōpadarśanārthaṁ; tathā, atyabhyāsē ‘gurupraklēditvācchlēṣmāṇamutklēśayanti’ ityādigranthavaktavyadōṣakaraṇayōgyatōpadarśanārthaṁ ca| bhēṣajābhimatāśca sadya iti cchēdaḥ| sadya iti anabhyāsē| śubhāśubhakāriṇyō bhavantīti sadyaḥ śubhakāriṇyaḥ, atyabhyāsaprayōgē tvaśubhakāriṇyaḥ| ētadēva śubhāśubhakāritvaṁ darśayati- āpātabhadrā ityādinā| prayōgasamasādguṇyāditi samasya prayōgasya sadguṇatvāt, samē'lpakālē alpamātrē ca pippalyādiprayōgē sadguṇā bhavantītyarthaḥ| dōṣasañcayānubandhō'tyupayōgō yāsāṁ tā dōṣasañcayānubandhāḥ| ētadēva dōṣasañcayānubandhatvaṁ vivr̥ṇōti- satatamityādi| pippalīdharmakathanaprastāvādguṇāntaramāha- yōgavāhinyastvityādi| yōgavāhitvēna kaṭukānāmapi pippalīnāṁ vr̥ṣyaprayōgēṣu yōgaḥ, tathā jvaragulmakuṣṭhaharādiprayōgēṣu jvarādīn hanti pippalī| ayaṁ ca pippalyatiyōganiṣēdhō'pavādaṁ parityajya jñēyaḥ| tēna, pippalīrasāyanaprayōgastathā gulmādiṣu ca pippalīvardhamānakaprayōgō na virōdhamāvahati| uktē hi viṣayē yathōktavidhānēna nirdōṣā ēva pippalya iti r̥ṣivacanādunnīyatē| anyē tu, annasaṁskaraṇē pippalyādīnāmatiprayōgō niṣidhyatē, na tu svātantrayēṇēti bruvatē| satatamupayujyamānā iti atimātratvēna tathā satataprayōgēṇa cēti jñēyam||16||

Adhikarana 16 (17) · Śloka 17

kṣāraḥ punarauṣṇyataikṣṇayalāghavōpapannaḥ klēdayatyādau paścādviśōṣayati , sa pacanadahanabhēdanārthamupayujyatē; sō'tiprayujyamānaḥ kēśākṣihr̥dayapuṁstvōpaghātakaraḥ sampadyatē| yē hyēnaṁ grāmanagaranigamajanapadāḥ satatamupayuñjatē ta āndhyaṣāṇḍhyakhālityapālityabhājō hr̥dayāpakartinaśca bhavanti, tadyathā- prācyāścīnāśca; tasmāt kṣāraṁ nātyupayuñjīta||17||

View original

क्षारः पुनरौष्ण्यतैक्ष्णयलाघवोपपन्नः क्लेदयत्यादौ पश्चाद्विशोषयति , स पचनदहनभेदनार्थमुपयुज्यते; सोऽतिप्रयुज्यमानः केशाक्षिहृदयपुंस्त्वोपघातकरः सम्पद्यते| ये ह्येनं ग्रामनगरनिगमजनपदाः सततमुपयुञ्जते त आन्ध्यषाण्ढ्यखालित्यपालित्यभाजो हृदयापकर्तिनश्च भवन्ति, तद्यथा- प्राच्याश्चीनाश्च; तस्मात् क्षारं नात्युपयुञ्जीत||१७||

🔊 Audio coming soon

hr̥dayāpakartina iti hr̥dayaparikartanarūpavēdanāyuktāḥ||17||

Adhikarana 17 (18) · Śloka 18

lavaṇaṁ punarauṣṇyataikṣṇyōpapannam, anatiguru, anatisnigdham, upaklēdi, visraṁsanasamartham, annadravyarucikaram, āpātabhadraṁ prayōgasamasādguṇyāt, dōṣasañcayānubandhaṁ, tadrōcanapācanōpaklēdanavisraṁsanārthamupayujyatē| tadatyarthamupayujyamānaṁ glāniśaithilyadaurbalyābhinirvr̥ttikaraṁ śarīrasya bhavati| yē hyēnadgrāmanagaranigamajanapadāḥ satatamupayuñjatē, tē bhūyiṣṭhaṁ glāsnavaḥ śithilamāṁsaśōṇitā apariklēśasahāśca bhavanti| tadyathā- bāhlīkasaurāṣṭrikasaindhavasauvīrakāḥ; tē hi payasā'pi saha lavaṇamaśnanti| yē'pīha bhūmēratyūṣarā dēśāstēṣvōṣadhivīrudvanaspativānaspatyā na jāyantē'lpatējasō vā bhavanti, lavaṇōpahatatvāt| tasmāllavaṇaṁ nātyupayuñjīta| yē hyatilavaṇasātmyāḥ puruṣāstēṣāmapi khālityapālityāni valayaścākālē bhavanti||18||

View original

लवणं पुनरौष्ण्यतैक्ष्ण्योपपन्नम्, अनतिगुरु, अनतिस्निग्धम्, उपक्लेदि, विस्रंसनसमर्थम्, अन्नद्रव्यरुचिकरम्, आपातभद्रं प्रयोगसमसाद्गुण्यात्, दोषसञ्चयानुबन्धं, तद्रोचनपाचनोपक्लेदनविस्रंसनार्थमुपयुज्यते| तदत्यर्थमुपयुज्यमानं ग्लानिशैथिल्यदौर्बल्याभिनिर्वृत्तिकरं शरीरस्य भवति| ये ह्येनद्ग्रामनगरनिगमजनपदाः सततमुपयुञ्जते, ते भूयिष्ठं ग्लास्नवः शिथिलमांसशोणिता अपरिक्लेशसहाश्च भवन्ति| तद्यथा- बाह्लीकसौराष्ट्रिकसैन्धवसौवीरकाः; ते हि पयसाऽपि सह लवणमश्नन्ति| येऽपीह भूमेरत्यूषरा देशास्तेष्वोषधिवीरुद्वनस्पतिवानस्पत्या न जायन्तेऽल्पतेजसो वा भवन्ति, लवणोपहतत्वात्| तस्माल्लवणं नात्युपयुञ्जीत| ये ह्यतिलवणसात्म्याः पुरुषास्तेषामपि खालित्यपालित्यानि वलयश्चाकाले भवन्ति||१८||

🔊 Audio coming soon

glāniḥ māṁsāpacayō harṣakṣayō vā| na kēvalaṁ lavaṇātiyōgaśarīrōpaghātakaraḥ; kintu bhūmērapyupaghātakara ityāha- yē'pīhētyādi| ūṣarā iti lavaṇapradhānāḥ| lavaṇaṁ nātyupayuñjītēti nātimātraṁ lavaṇaṁ satatamupayuñjīta, annadravyasaṁskārakaṁ tu stōkamātramabhyāsēnāpyupayōjanīyamēva| bāhlīkādivyatiriktē'pi dēśē yē'tilavaṇamaśnanti tēṣāmapi dōṣānāha- yē hītyādi| ētēna cānyatrāpi dēśē'timātralavaṇasātmyānāṁ lavaṇātyupayōgakr̥ta ēva śaithilyādidōṣa unnīyatē, na dēśasvabhāvakr̥taḥ||18||

Adhikarana 18 (19) · Śloka 19

tasmāttēṣāṁ tatsātmyataḥ kramēṇāpagamanaṁ śrēyaḥ| sātmyamapi hi kramēṇōpanivartyamānamadōṣamalpadōṣaṁ vā bhavati||19||

View original

तस्मात्तेषां तत्सात्म्यतः क्रमेणापगमनं श्रेयः| सात्म्यमपि हि क्रमेणोपनिवर्त्यमानमदोषमल्पदोषं वा भवति||१९||

🔊 Audio coming soon

tēṣāmiti atikṣāralavaṇasātmyānām| tatsātmyata iti atimātrakṣārādatimātralavaṇācca sātmyāt| kramēṇēti navēgāndhāraṇīyōktasātmyaparityāgakramēṇa| iha ca sātmyaśabdēnaukasātmyamabhiprētam| alpadōṣamadōṣaṁ vēti pakṣadvayē'tyarthasātmyamalpadōṣaṁ bhavati, anyattvadōṣamiti vyavasthā||19||

Adhikarana 19 (20) · Śloka 20

sātmyaṁ nāma tad yadātmanyupaśētē; sātmyārthō hyupaśayārthaḥ| tattrividhaṁ pravarāvaramadhyavibhāgēna; saptavidhaṁ tu rasaikaikatvēna sarvarasōpayōgācca| tatra sarvarasaṁ pravaram, avaramēkarasaṁ, madhyaṁ tu pravarāvaramadhyastham| tatrāvaramadhyābhyāṁ sātmyābhyāṁ kramēṇaiva pravaramupapādayēt sātmyam| sarvarasamapi ca sātmyamupapannaḥ prakr̥tyādyupayōktraṣṭamāni sarvāṇyāhāravidhiviśēṣāyatanānyabhisamīkṣya hitamēvānurudhyēta||20||

View original

सात्म्यं नाम तद् यदात्मन्युपशेते; सात्म्यार्थो ह्युपशयार्थः| तत्त्रिविधं प्रवरावरमध्यविभागेन; सप्तविधं तु रसैकैकत्वेन सर्वरसोपयोगाच्च| तत्र सर्वरसं प्रवरम्, अवरमेकरसं, मध्यं तु प्रवरावरमध्यस्थम्| तत्रावरमध्याभ्यां सात्म्याभ्यां क्रमेणैव प्रवरमुपपादयेत् सात्म्यम्| सर्वरसमपि च सात्म्यमुपपन्नः प्रकृत्याद्युपयोक्त्रष्टमानि सर्वाण्याहारविधिविशेषायतनान्यभिसमीक्ष्य हितमेवानुरुध्येत||२०||

🔊 Audio coming soon

sātmyaṁ nāmēti ōkasātmyaṁ nāmētyarthaḥ| (ōkāditi abhyāsāt |) upaśayārtha iti upaśayaśabdābhidhēya ityarthaḥ| taditi ōkasātmyam| trividhamiti pravarāvaramadhyabhēdēna| saptavidhantu ēkaikarasēna ṣaṭ, saṁsr̥ṣṭarasōpayōgāccaikam, ēvaṁ saptavidham| saṁsr̥ṣṭaśabdēna dvirasādayaḥ ṣaḍrasaparyantā gr̥hyantē| pravarāvaramadhyasthamiti dvirasādipañcarasaparyantam| avaramadhyamābhyāṁ lakṣitaḥ puruṣaḥ| pravaramiti sarvarasam| sātmyamupapādayēt abhyasēdityarthaḥ| kramēṇēti yathōktābhyāsakramēṇa| upapāditasarvarasasātmyēnāpi cāhāraḥ praśastaprakr̥tyādisampanna ēva kartavya ityāha- sarvarasamityādi| abhisamīkṣyēti hitāhitatvēna vicārya| hitamēvēti padēna yadēva prakr̥tyādinā hitaṁ tadēvānurudhyēta sēvētētyarthaḥ||20||

Adhikarana 20 (21) · Śloka 21

tatra khalvimānyaṣṭāvāhāravidhiviśēṣāyatanāni bhavanti; tadyathā- prakr̥tikaraṇasaṁyōgarāśidēśakālōpayōgasaṁsthōpayōktraṣṭamāni (bhavanti)||21||

View original

तत्र खल्विमान्यष्टावाहारविधिविशेषायतनानि भवन्ति; तद्यथा- प्रकृतिकरणसंयोगराशिदेशकालोपयोगसंस्थोपयोक्त्रष्टमानि (भवन्ति)||२१||

🔊 Audio coming soon

āhārasya vidhiḥ prakārō vidhānaṁ vā ityāhāravidhiḥ, tasya viśēṣō hitatvamahitatvaṁ ca, tasyāyatanāni hētūnītyāhāravidhiviśēṣāyatanāni| āhāraprakārasya hitatvamahitatvaṁ ca prakr̥tyādihētukamityarthaḥ| upayōktā aṣṭamō yēṣāṁ tānyupayōktraṣṭamāni||21||

Adhikarana 21 (22(1)) · Śloka 22

tatra prakr̥tirucyatē svabhāvō yaḥ, sa punarāhārauṣadhadravyāṇāṁ svābhāvikō gurvādiguṇayōgaḥ; tadyathā māṣamudgayōḥ, śūkaraiṇayōśca (1)|22|

View original

तत्र प्रकृतिरुच्यते स्वभावो यः, स पुनराहारौषधद्रव्याणां स्वाभाविको गुर्वादिगुणयोगः; तद्यथा माषमुद्गयोः, शूकरैणयोश्च (१)|२२|

🔊 Audio coming soon

uktāni prakr̥tyādīnā vibhajatē- tatrētyādinā| svābhāvika iti saṁskārādyakr̥taḥ| māṣamudgayōriti prakr̥tyā māṣē gurutvaṁ, mudgē ca laghutvaṁ; śūkarē gurutvaṁ, ēṇē ca laghutvam||22(1)||

Adhikarana 22 (22(2)) · Śloka 22

karaṇaṁ punaḥ svābhāvikānāṁ dravyāṇāmabhisaṁskāraḥ| saṁskārō hi guṇāntarādhānamucyatē| tē guṇāstōyāgnisannikarṣaśaucamanthanadēśakālavāsanabhāvanādibhiḥ kālaprakarṣabhājanādibhiścādhīyantē (2)|22|

View original

करणं पुनः स्वाभाविकानां द्रव्याणामभिसंस्कारः| संस्कारो हि गुणान्तराधानमुच्यते| ते गुणास्तोयाग्निसन्निकर्षशौचमन्थनदेशकालवासनभावनादिभिः कालप्रकर्षभाजनादिभिश्चाधीयन्ते (२)|२२|

🔊 Audio coming soon

dravyāṇāmiti vaktavyē svābhāvikānāmiti yat karōti, tēnōtpattikālē janakabhūtaiḥ svaguṇārōpaṇaṁ, saṁskārastūtpannasyaiva tōyādinā guṇāntarādhānamiti darśayati| tacca prākr̥taguṇōpamardēnaiva kriyatē, yathā- tōyāgnisannikarṣaśaucaistaṇḍulasthaṁ gauravamupahatya lāghavamannē kriyatē| yaduktaṁ- “sudhautaḥ prasrutaḥ svinnaḥ santaptaścaudanō laghuḥ” (sū.a.27)| tathā raktaśālyādērlaghōrapyagnisaṁyōgādinā lāghavaṁ vardhatē| manthanādguṇādhānaṁ yathā “śōthakr̥ddadhi śōthaghnaṁ sasnēhamapi manthanāt” iti| dēśēna yathā “bhasmarāśēradhaḥ sthāpayēt” (ci.a.1pā.1) ityādau| vāsanēna guṇādhānaṁ yathā- apāmutpalādivāsanēna sugandhānukaraṇam| bhāvanayā ca svarasādikr̥tayā sthitasyaivāmalakādērguṇasyōtkarṣō bhavati| kālaprakarṣadyathā- “pakṣājjātarasaṁ pibēt” (ci.a.15) ityādi| bhājanēna yathā- “traiphalēnāyasīṁ pātrīṁ kalkēnālēpayēt” (ci.a.1,pā.3) ityādau| ādigrahaṇāt pēṣaṇābhimantraṇādi gr̥hyatē| nanu, saṁskārādhēyēna guṇēna kathaṁ svābhāvikaguṇanāśaḥ kriyatē, yataḥ “svabhāvō niṣpratikriyaḥ” ityuktaṁ; yadi hi saṁskārēṇa svābhāvikagurutvaṁ pratikriyatē, tadā “svabhāvō niṣpratikriyaḥ” iti kathaṁ? brūmaḥ- “svabhāvō niṣpratikriyaḥ” iti svabhāvō bhāvānāmutpattau nānyathā kriyatē| tēna, jātipratibaddhaṁ māṣādīnāṁ gurutvaṁ na tajjātau sphōṭayituṁ pāryatē, saṁskārēṇa tu tadanyathākaraṇamanumatamēva dr̥ṣṭatvāt| kaścittu guṇō dravyāṇāṁ saṁskārādinā'pi nānyathā kriyatē, yathā- vahnērauṣṇyaṁ, vāyōścalatvaṁ, tailasya snēha ityādi| ētē hi yāvaddravyabhāvina ēva guṇāḥ| gauravādayastu purāṇadhānyādiṣvapyapagamadarśanānna yāvaddravyabhāvinaḥ| uktaṁ hi- “guṇō dravyavināśādvā vināśamupagacchati| guṇāntarōpadhānādvā” iti| yatra tu saṁskārēṇa vrīhērlājalakṣaṇaṁ dravyāntaramēva janyatē, tatra guṇāntarōtpādaḥ suṣṭhvēva ||22(2)||

Adhikarana 23 (22(3)) · Śloka 22

saṁyōgaḥ punardvayōrbahūnāṁ vā dravyāṇāṁ saṁhatībhāvaḥ, sa viśēṣamārabhatē, yaṁ punarnaikaikaśō dravyāṇyārabhantē; tadyathā- madhusarpiṣōḥ, madhumatsyapayasāṁ ca saṁyōgaḥ (3)|22|

View original

संयोगः पुनर्द्वयोर्बहूनां वा द्रव्याणां संहतीभावः, स विशेषमारभते, यं पुनर्नैकैकशो द्रव्याण्यारभन्ते; तद्यथा- मधुसर्पिषोः, मधुमत्स्यपयसां च संयोगः (३)|२२|

🔊 Audio coming soon

saṁyōgamāha- saṁyōgastvityādi| sa viśēṣamārabhata iti saṁyujyamānadravyaikadēśē'dr̥ṣṭaṁ kāryamārabhata ityarthaḥ| yaṁ naikaikaśa iti yaṁ viśēṣaṁ pratyēkamasaṁyujyamānāni dravyāṇi nārabhanta ityarthaḥ| madhusarpiṣī hi pratyēkamamārakē militē tu mārakē bhavataḥ, kṣīramatsyādisaṁyōgaśca kuṣṭhādikarō bhavati| saṁyōgastviha pradhānyēnaivōpalabhyamānadravyamēlakō vivakṣitaḥ , tēna bhāvanādiṣvapi yadyapi saṁyōgō'sti, tathā'pi tatra bhāvanādravyāṇāṁ prādhānyēnānupalabdhērna saṁyōgēna grahaṇam||22(3)||

Adhikarana 24 (22(4)) · Śloka 22

rāśistu sarvagrahaparigrahau mātrāmātraphalaviniścayārthaḥ| tatra sarvasyāhārasya pramāṇagrahaṇamēkapiṇḍēna sarvagrahaḥ, parigrahaḥ punaḥ pramāṇagrahaṇamēkaikaśyēnāhāradravyāṇām| sarvasya hi grahaḥ sarvagrahaḥ, sarvataśca grahaḥ parigraha ucyatē (4)|22|

View original

राशिस्तु सर्वग्रहपरिग्रहौ मात्रामात्रफलविनिश्चयार्थः| तत्र सर्वस्याहारस्य प्रमाणग्रहणमेकपिण्डेन सर्वग्रहः, परिग्रहः पुनः प्रमाणग्रहणमेकैकश्येनाहारद्रव्याणाम्| सर्वस्य हि ग्रहः सर्वग्रहः, सर्वतश्च ग्रहः परिग्रह उच्यते (४)|२२|

🔊 Audio coming soon

rāśiḥ pramāṇam| mātrāmātraphalaviniścayārthaṁ iti mātrāvadāhārasyauṣadhasya ca yat phalaṁ śubham, amātrasya hīnasyātiriktasya vā yat phalamaśubham| yaduktaṁ- “tasya jñānārthamucitapramāṇamanucitapramāṇaṁ ca rāśisañjñaṁ bhavati”| sarvagrahaṁ vivr̥ṇōti- tatrētyādi| sarvasyēti miśrīkr̥tasyānnamāṁsasūpādērēkapiṇḍēna mānam| parigrahaṁ vivr̥ṇōti- parigrahaḥ punarityādi| ēkaikaśyēnēti annasya kuḍavaḥ, sūpasya palaṁ, māṁsasya dvipalamityādyavayavamānapūrvakaṁ samudāyamānam| sarvagrahē pratyavayavamānaniyamō nāsti; tēna yēna kēnacidāhārēṇa pratyēkamaniyatamānēna sampūrṇāhāramātrāniyamanaṁ sarvagrahaḥ| ētadēva śabdavyutpattyā darśayati- sarvasya hītyādi| sarvata iti pratyēkāvayavata ityarthaḥ||22(4)||

Adhikarana 25 (22(5)) · Śloka 22

dēśaḥ punaḥ sthānaṁ; sa dravyāṇāmutpattipracārau dēśasātmyaṁ cācaṣṭē (5)|22|

View original

देशः पुनः स्थानं; स द्रव्याणामुत्पत्तिप्रचारौ देशसात्म्यं चाचष्टे (५)|२२|

🔊 Audio coming soon

dēśaṁ vibhajatē- dēśa ityādi| sthānagrahaṇēnāhāradravyasya tathā bhōktuśca sthānaṁ darśayati| ācaṣṭa iti dravyasyōtpattipracārādikr̥taguṇajñānahēturbhavati| tatrōtpattyā- himavati jātaṁ guṇavadbhavati , marau jātaṁ laghu bhavati, ityādi| pracārēṇa laghubhakṣyāṇāṁ prāṇināṁ tathā dhanvapracāriṇāṁ bahukriyāṇāṁ ca lāghavaṁ, viparyayē ca gauravaṁ gr̥hyatē| dēśasātmyēna ca dēśaviparītaguṇaṁ sātmyaṁ gr̥hyatē; yathā- ānūpē uṣṇarūkṣādi, dhanvani ca śītasnigdhādi, ōkasātmyaṁ tu upayōktr̥grahaṇēna gr̥hītam||22(5)||

Adhikarana 26 (22(6)) · Śloka 22

kālō hi nityagaścāvasthikaśca; tatrāvasthikō vikāramapēkṣatē, nityagastu r̥tusātmyāpēkṣaḥ (6)|22|

View original

कालो हि नित्यगश्चावस्थिकश्च; तत्रावस्थिको विकारमपेक्षते, नित्यगस्तु ऋतुसात्म्यापेक्षः (६)|२२|

🔊 Audio coming soon

nityaga iti ahōrātrādirūpaḥ| āvasthika iti rōgitvabālyādyavasthāviśēṣita ityarthaḥ| vikāramapēkṣata iti bālyādikr̥taṁ tu ślēṣmavikāraṁ jvarādikaṁ cāhāraniyamārthamapēkṣata ityarthaḥ| r̥tusātmyaṁ hi r̥tumapēkṣata iti r̥tusātmyāpēkṣaḥ||22(6)||

Adhikarana 27 (22(7)) · Śloka 22

upayōgasaṁsthā tūpayōganiyamaḥ; sa jīrṇalakṣaṇāpēkṣaḥ (7)|22|

View original

उपयोगसंस्था तूपयोगनियमः; स जीर्णलक्षणापेक्षः (७)|२२|

🔊 Audio coming soon

ēvamāhārōpayōgaḥ kartavya ēvaṁ na kartavya ityupayōganiyamaḥ, sa jīrṇalakṣaṇāpēkṣa iti prādhānyēnōktaḥ| tēnēha ‘ajalpannahasannātidrutaṁ nātivilambitam’ ityādyupayōganiyamamapyapēkṣata ēva; ajīrṇabhōjanē tu mahāṁstridōṣakōpalakṣaṇō dōṣō bhavatītyayamēvōdāhr̥taḥ||22(7)||

Adhikarana 28 (22) · Śloka 22

upayōktā punaryastamāhāramupayuṅktē, yadāyattamōkasātmyam| ityaṣṭāvāhāravidhiviśēṣāyatanāni vyākhyātāni bhavanti||22||

View original

उपयोक्ता पुनर्यस्तमाहारमुपयुङ्क्ते, यदायत्तमोकसात्म्यम्| इत्यष्टावाहारविधिविशेषायतनानि व्याख्यातानि भवन्ति||२२||

🔊 Audio coming soon

yadāyattamōkasātmyamiti bhōktr̥puruṣāpēkṣaṁ hyabhyāsasātmyaṁ bhavati; kasyaciddhi kiñcidēvābhyāsāt pathyamapathyaṁ vā sātmyaṁ bhavati||22||

Adhikarana 29 (23) · Śloka 23

ēṣāṁ viśēṣāḥ śubhāśubhaphalāḥ parasparōpakārakā bhavanti; tān bubhutsēta, buddhvā ca hitēpsurēva syāt; naca mōhāt pramādādvā priyamahitamasukhōdarkamupasēvyamāhārajātamanyadvā kiñcit||23||

View original

एषां विशेषाः शुभाशुभफलाः परस्परोपकारका भवन्ति; तान् बुभुत्सेत, बुद्ध्वा च हितेप्सुरेव स्यात्; नच मोहात् प्रमादाद्वा प्रियमहितमसुखोदर्कमुपसेव्यमाहारजातमन्यद्वा किञ्चित्||२३||

🔊 Audio coming soon

ēṣāmityādau śubhaphalā viśēṣā aśubhaphalāśca parasparōpakārakā bhavantīti jñēyam| tatra prakr̥tyā lāghavādiḥ śubhaphalaḥ, gurvādiścāśubhaphalaḥ| karaṇādyādhēyō'pi viśēṣaḥ śāstrōktaḥ śubhaḥ, niṣiddhastvaśubhaḥ| dēśāsātmyaṁ ninditadēśabhavatvādi ca dravyasyāśubhaphalam| ēvaṁ kālāsātmyamaśubhaphalaṁ cājīrṇabhōjanādi, tathā ōkāsātmyaṁ cāśubhamaśubhaphalamiti jñēyaṁ; viparītaṁ tu śubhaphalam| mōhāditi ajñānāt, pramādāditi jñātvā'pi rāgādityarthaḥ| priyamiti tadātvamātrapriyam| ahitamityasya vivaraṇam- asukhōdarkamiti|- asukhaṁ duḥkharūpam, udarka uttarakālīnaṁ phalaṁ, yasya sa tathā| anyadvēti bhēṣajavihārādi||23||

Adhikarana 30 (24) · Śloka 24

tatrēdamāhāravidhividhānamarōgāṇāmāturāṇāṁ cāpi kēṣāñcit kālē prakr̥tyaiva hitatamaṁ bhuñjānānāṁ bhavati- uṣṇaṁ, snigdhaṁ, mātrāvat, jīrṇē vīryāviruddham, iṣṭē dēśē, iṣṭasarvōpakaraṇaṁ, nātidrutaṁ, nātivilambitam, ajalpan, ahasan, tanmanā bhuñjīta, ātmānamabhisamīkṣya samyak||24||

View original

तत्रेदमाहारविधिविधानमरोगाणामातुराणां चापि केषाञ्चित् काले प्रकृत्यैव हिततमं भुञ्जानानां भवति- उष्णं, स्निग्धं, मात्रावत्, जीर्णे वीर्याविरुद्धम्, इष्टे देशे, इष्टसर्वोपकरणं, नातिद्रुतं, नातिविलम्बितम्, अजल्पन्, अहसन्, तन्मना भुञ्जीत, आत्मानमभिसमीक्ष्य सम्यक्||२४||

🔊 Audio coming soon

tatrētyādau idamiti vakṣyamāṇam| āhāravidhirvidhīyatē yēnōṣṇasnigdhādinā vakṣyamāṇēna tadāhāravidhividhānam| āturāṇāṁ ca kēṣāñciditi padēna raktapittināṁ śītamēva, kapharōgiṇāṁ rūkṣamēva hitamityādiviparyayaṁ darśayati| kēṣāñcidbhuñjānānāmidamāhāravidhividhānaṁ hitatamaṁ bhavatīti yōjanā| prakr̥tyaivēti svabhāvēnaiva hitatamaṁ hitatamamityuktaṁ; tēna yat prakr̥tyā hitaṁ tat kadācidēva kañcidēva puruṣamāsādyāhitaṁ bhavati, tacca kādācitkatvādanādr̥taṁ; tēna prāyikatvādēnaṁ hitatamaṁ vakṣyāma iti bhāvaḥ| uṣṇamityādau samyagiti chēdaḥ|| 24||

Adhikarana 31 (25(1-2)) · Śloka 25

tasya sādguṇyamupadēkṣyāmaḥ- uṣṇamaśnīyāt; uṣṇaṁ hi bhujyamānaṁ svadatē, bhuktaṁ cāgnimaudaryamudīrayati, kṣipraṁ jarāṁ gacchati, vātamanulōmayati, ślēṣmāṇaṁ ca parihrāsasayati ; tasmāduṣṇamaśnīyāt (1)|25| snigdhamaśnīyāt; snigdhaṁ hi bhujyamānaṁ svadatē, bhuktaṁ cānudīrṇamagnimudīrayati , kṣipraṁ jarāṁ gacchati, vātamanulōmayati, śarīramupacinōti, dr̥ḍhīkarōtīndriyāṇi, balābhivr̥ddhimupajanayati, varṇaprasādaṁ cābhinirvartayati; tasmāt snigdhamaśnīyāt (2)|25|

View original

तस्य साद्गुण्यमुपदेक्ष्यामः- उष्णमश्नीयात्; उष्णं हि भुज्यमानं स्वदते, भुक्तं चाग्निमौदर्यमुदीरयति, क्षिप्रं जरां गच्छति, वातमनुलोमयति, श्लेष्माणं च परिह्राससयति ; तस्मादुष्णमश्नीयात् (१)|२५| स्निग्धमश्नीयात्; स्निग्धं हि भुज्यमानं स्वदते, भुक्तं चानुदीर्णमग्निमुदीरयति , क्षिप्रं जरां गच्छति, वातमनुलोमयति, शरीरमुपचिनोति, दृढीकरोतीन्द्रियाणि, बलाभिवृद्धिमुपजनयति, वर्णप्रसादं चाभिनिर्वर्तयति; तस्मात् स्निग्धमश्नीयात् (२)|२५|

🔊 Audio coming soon

tasyēti uṣṇādiguṇayuktasyānnasya| sādguṇyamiti praśastaguṇayōgitām| parihrāsayatīti bhinnasaṅghātaṁ karōti||25(1-2)||

Adhikarana 32 (25(3)) · Śloka 25

mātrāvadaśnīyāt; mātrāvaddhi bhuktaṁ vātapittakaphānapīḍayadāyurēva vivardhayati kēvalaṁ, sukhaṁ gudamanuparyēti, na cōṣmāṇamupahanti, avyathaṁ ca paripākamēti; tasmānmātrāvadaśnīyāt (3)|25|

View original

मात्रावदश्नीयात्; मात्रावद्धि भुक्तं वातपित्तकफानपीडयदायुरेव विवर्धयति केवलं, सुखं गुदमनुपर्येति, न चोष्माणमुपहन्ति, अव्यथं च परिपाकमेति; तस्मान्मात्रावदश्नीयात् (३)|२५|

🔊 Audio coming soon

mātrāvaditi praśaṁsāyāṁ matup; tēna praśastamātramityarthaḥ| apīḍayaditi anatimātratvēna svasthānasthitaṁ sadvātādīn sthānāpīḍanādaprakōpayat| gudamanuparyētīti pariṇataṁ sadanurūpatayā niḥsaratītyarthaḥ| ūṣmāṇaṁ vahnim||25(3)||

Adhikarana 33 (25(4)) · Śloka 25

jīrṇē'śnīyāt; ajīrṇē hi bhuñjānasyābhyavahr̥tamāhārajātaṁ pūrvasyāhārasya rasamapariṇatamuttarēṇāhārarasēnōpasr̥jat sarvān dōṣān prakōpayatyāśu, jīrṇē tu bhuñjānasya svasthānasthēṣu dōṣēṣvagnau cōdīrṇē jātāyāṁ ca bubhukṣāyāṁ vivr̥tēṣu ca srōtasāṁ mukhēṣu viśuddhē cōdgārē hr̥dayē viśuddhē vātānulōmyē visr̥ṣṭēṣu ca vātamūtrapurīṣavēgēṣvabhyavahr̥tamāhārajātaṁ sarvaśarīradhātūnapradūṣayadāyurēvābhivardhayati kēvalaṁ; tasmājjīrṇē'śnīyāt (4)|25|

View original

जीर्णेऽश्नीयात्; अजीर्णे हि भुञ्जानस्याभ्यवहृतमाहारजातं पूर्वस्याहारस्य रसमपरिणतमुत्तरेणाहाररसेनोपसृजत् सर्वान् दोषान् प्रकोपयत्याशु, जीर्णे तु भुञ्जानस्य स्वस्थानस्थेषु दोषेष्वग्नौ चोदीर्णे जातायां च बुभुक्षायां विवृतेषु च स्रोतसां मुखेषु विशुद्धे चोद्गारे हृदये विशुद्धे वातानुलोम्ये विसृष्टेषु च वातमूत्रपुरीषवेगेष्वभ्यवहृतमाहारजातं सर्वशरीरधातूनप्रदूषयदायुरेवाभिवर्धयति केवलं; तस्माज्जीर्णेऽश्नीयात् (४)|२५|

🔊 Audio coming soon

pūrvasyēti dināntarakr̥tasya| apariṇatamiti asamyagjātam| āhārarasēnēti āhārapariṇāmagatēna madhurādinā; kiṁvā āhārajēna rasēna| svasthānasthēṣu dōṣēṣvityādi jīrṇāhārasya lakṣaṇam||25(4)||

Adhikarana 34 (25(5)) · Śloka 25

vīryāviruddhamaśnīyāt; aviruddhavīryamaśnan hi viruddhavīryāhārajairvikārairnōpasr̥jyatē; tasmādvīryāviruddhamaśnīyāt (5)|25|

View original

वीर्याविरुद्धमश्नीयात्; अविरुद्धवीर्यमश्नन् हि विरुद्धवीर्याहारजैर्विकारैर्नोपसृज्यते; तस्माद्वीर्याविरुद्धमश्नीयात् (५)|२५|

🔊 Audio coming soon

viruddhavīryāhārajairiti kuṣṭhāndhyavisarpādyairātrēyabhadrakāpyīyōktaiḥ||25(5)||

Adhikarana 35 (25(6)) · Śloka 25

iṣṭē dēśē iṣṭasarvōpakaraṇaṁ cāśnīyāt; iṣṭē hi dēśē bhuñjānō nāniṣṭadēśajairmanōvighātakarairbhāvairmanōvighātaṁ prāpnōti, tathaivēṣṭaiḥ sarvōpakaraṇaiḥ; tasmādiṣṭē dēśē tathēṣṭasarvōpakaraṇaṁ cāśnīyāt (6)|25|

View original

इष्टे देशे इष्टसर्वोपकरणं चाश्नीयात्; इष्टे हि देशे भुञ्जानो नानिष्टदेशजैर्मनोविघातकरैर्भावैर्मनोविघातं प्राप्नोति, तथैवेष्टैः सर्वोपकरणैः; तस्मादिष्टे देशे तथेष्टसर्वोपकरणं चाश्नीयात् (६)|२५|

🔊 Audio coming soon

manōvighātakarairbhāvairiti trividhakukṣīyē (vi.a.2) vakṣyamāṇaiḥ kāmādibhiścittōpatāpakaraiścittavikārairityarthaḥ| tathēṣṭaiśca sarvōpakaraṇairbhuñjānō manōvighātaṁ na prāpnōtīti yōjanā; aniṣṭabhōjanādērmanōvighātō bhavati||25(6)||

Adhikarana 36 (25(7)) · Śloka 25

nātidrutamaśnīyāt; atidrutaṁ hi bhuñjānasyōtsnēhanamavasādanaṁ bhōjanasyāpratiṣṭhānaṁ ca, bhōjyadōṣasādgaṇyōpalabdhiśca na niyatā; tasmānnātidrutamaśnīyāt (7)|25|

View original

नातिद्रुतमश्नीयात्; अतिद्रुतं हि भुञ्जानस्योत्स्नेहनमवसादनं भोजनस्याप्रतिष्ठानं च, भोज्यदोषसाद्गण्योपलब्धिश्च न नियता; तस्मान्नातिद्रुतमश्नीयात् (७)|२५|

🔊 Audio coming soon

utsnēhanam unmārgagamanam| avasadanam avasādaḥ| apratiṣṭhānaṁ hr̥dayasthatvēna kōṣṭhāpravēśaḥ| bhōjyagatānāṁ dōṣāṇāṁ kēśādīnāṁ, sādguṇyasya ca svādutvādēḥ, upalabdhirna niyatā bhavati kadācidupalabhyatē kadācinnēti| tatra dōṣānupalabdhyā sadōṣasyaiva bhakṣaṇaṁ, sādguṇyānupalabdhyā ca prītyabhāvaḥ||25(7)||

Adhikarana 37 (25(8)) · Śloka 25

nātivilambitamaśnīyāt; ativilambitaṁ hi bhuñjānō na tr̥ptimadhigacchati, bahu bhuṅktē, śītībhavatyāhārajātaṁ, viṣamaṁ ca pacyatē; tasmānnātivilambitamaśnīyāt (8)|25|

View original

नातिविलम्बितमश्नीयात्; अतिविलम्बितं हि भुञ्जानो न तृप्तिमधिगच्छति, बहु भुङ्क्ते, शीतीभवत्याहारजातं, विषमं च पच्यते; तस्मान्नातिविलम्बितमश्नीयात् (८)|२५|

🔊 Audio coming soon

viṣamaṁ ca pacyata iti cirakālabhōjanēnāgnisambandhasya vaiṣamyāditi bhāvaḥ||25(8)||

Adhikarana 38 (25(9)) · Śloka 25

ajalpannahasan tanmanā bhuñjīta; jalpatō hasatō'nyamanasō vā bhuñjānasya ta ēva hi dōṣā bhavanti, ya ēvātidrutamaśnataḥ; tasmādajalpannahasaṁstanmanā bhuñjīta (9)|25|

View original

अजल्पन्नहसन् तन्मना भुञ्जीत; जल्पतो हसतोऽन्यमनसो वा भुञ्जानस्य त एव हि दोषा भवन्ति, य एवातिद्रुतमश्नतः; तस्मादजल्पन्नहसंस्तन्मना भुञ्जीत (९)|२५|

🔊 Audio coming soon

ya ēvātidrutamaśnatō dōṣā iti utsnēhanādayaḥ||25(9)||

Adhikarana 39 (25) · Śloka 25

ātmānamabhisamīkṣya bhuñjīta samyak; idaṁ mamōpaśētē idaṁ nōpaśēta ityēvaṁ viditaṁ hyasyātmana ātmasātmyaṁ bhavati; tasmādātmānamabhisamīkṣya bhuñjīta samyagiti||25||

View original

आत्मानमभिसमीक्ष्य भुञ्जीत सम्यक्; इदं ममोपशेते इदं नोपशेत इत्येवं विदितं ह्यस्यात्मन आत्मसात्म्यं भवति; तस्मादात्मानमभिसमीक्ष्य भुञ्जीत सम्यगिति||२५||

🔊 Audio coming soon

nōpaśēta itītyatra itiśabdēna sātmyāsātmyavidhānōpadarśakēna vicāraphalamōkasātmyasēvanaṁ darśayati| ātmana iti padēnātmanaivātmasātmyaṁ pratipuruṣaṁ jñāyatē, na śāstrōpadēśēnēti darśayati||25||

Adhikarana 40 (26) · Śloka 26

bhavati cātra- rasān dravyāṇi dōṣāṁśca vikārāṁśca prabhāvataḥ| vēda yō dēśakālau ca śarīraṁ ca sa nō bhiṣak||26||

View original

भवति चात्र- रसान् द्रव्याणि दोषांश्च विकारांश्च प्रभावतः| वेद यो देशकालौ च शरीरं च स नो भिषक्||२६||

🔊 Audio coming soon

adhyāyōktarasaprabhāvādijñānaṁ stauti- rasānityādi| sa nō bhiṣagiti nō'smākaṁ sammata ityarthaḥ||26||

Adhikarana 41 (27-28) · Śloka 28

tatra ślōkau- vimānārthō rasadravyadōṣarōgāḥ prabhāvataḥ| dravyāṇi nātisēvyāni trividhaṁ sātmyamēva ca||27|| āhārāyatanānyaṣṭau bhōjyasādguṇyamēva ca| vimānē rasasaṅkhyātē sarvamētat prakāśitam||28||

View original

तत्र श्लोकौ- विमानार्थो रसद्रव्यदोषरोगाः प्रभावतः| द्रव्याणि नातिसेव्यानि त्रिविधं सात्म्यमेव च||२७|| आहारायतनान्यष्टौ भोज्यसाद्गुण्यमेव च| विमाने रससङ्ख्याते सर्वमेतत् प्रकाशितम्||२८||

🔊 Audio coming soon

dōṣavikārau ca yadyapi trividhakukṣīyē (vi.a.2) prabhāvavistārēṇa vaktavyau, tathā'pīha saṅkṣēpēṇōktāvēva; tēna dōṣavikāraprabhāvāvapyuktāviti yaducyatē saṅgrahē tat sādhu| tailādidravyatrayakathanaṁ ca dravyaprabhāvagr̥hītamiti kr̥tvā na pr̥thak saṅgrahē paṭhitam||27-28||

Adhikarana puShpikA · Śloka 1

ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē vimānasthānē rasavimānaṁ nāma prathamō'dhyāyaḥ||1||

View original

इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते विमानस्थाने रसविमानं नाम प्रथमोऽध्यायः||१||

🔊 Audio coming soon

iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ vimānasthānē rasavimānaṁ nāma prathamō'dhyāyaḥ||1||