Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātastrividhakukṣīyaṁ vimānaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातस्त्रिविधकुक्षीयं विमानं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
rasavimānē rāśiruktaḥ, tasya rāśērmātrāmātrāvataḥ phalaprapañcaṁ dōṣavikāraprapañcaṁ darśayituṁ trividhakukṣīyō'bhidhīyatē||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
trividhaṁ kukṣau sthāpayēdavakāśāṁśamāhārasyāhāramupayuñjānaḥ; tadyathā- ēkamavakāśāṁśaṁ mūrtānāmāhāravikārāṇām, ēkaṁ dravāṇām, ēkaṁ punarvātapittaślēṣmaṇām; ētāvatīṁ hyāhāramātrāmupayuñjānō nāmātrāhārajaṁ kiñcidaśubhaṁ prāpnōti||3||
View original
त्रिविधं कुक्षौ स्थापयेदवकाशांशमाहारस्याहारमुपयुञ्जानः; तद्यथा- एकमवकाशांशं मूर्तानामाहारविकाराणाम्, एकं द्रवाणाम्, एकं पुनर्वातपित्तश्लेष्मणाम्; एतावतीं ह्याहारमात्रामुपयुञ्जानो नामात्राहारजं किञ्चिदशुभं प्राप्नोति||३||
trividhamiti triprakāram| avakāśāṁśamiti kōṣṭhāvakāśabhāgam| āhārasyēti āhāranimittamityarthaḥ| tēna dvāvavakāśāvāhārasya vaktavyau, ēkastu dōṣāṇāmiti trividhaṁ vakṣyamāṇamuktam| dōṣāvakāśasthāpanaṁ hyāhārōpakārakatvādāhārasyētyucyatē, dōṣāvakāśānavasthānē hyāhārō dōṣairdūṣyata iti vaktavyam| kiṁvā, āhārasyāvakāśāṁśamāmāśayarūpaṁ kukṣau vakṣyamāṇavibhāgēna trividhaṁ sthāpayēdityarthaḥ| kukṣyaṁśabhāgaṁ yathākartavyamāha- tadyathētyādi| mūrtānāmiti āśyakhādyānāṁ, dravāṇāmiti lēhyapēyānām| iha cāṁśaśabdō na samapravibhāgē vartatē, kintu yathōcitavibhāgē; tēna mūrtānāṁ bahubhāgō bhavatīti jñēyam| vātapittaślēṣmaṇāṁ yadyapi bhinnāni sthānāni, tathā'pi mūrtāhārādibhāgāpēkṣayā militānāṁ kiñcitsthānaṁ bhavatītyēkatvēnādhyārōpyātra ēkamiti kr̥tam| nanu kukṣyaṁśavibhāgēna kr̥tē'pyāhārē prakr̥tigurvādiduṣṭadravyajadōṣō dr̥śyata ityāha- nāmātrāhārajamiti; prakr̥tyādidōṣakr̥taṁ tu prāpnōtyēvētyarthaḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
na ca kēvalaṁ mātrāvattvādēvāhārasya kr̥tsnamāhāraphalasauṣṭhavamavāptuṁ śakyaṁ, prakr̥tyādīnāmaṣṭānāmāhāravidhiviśēṣāyatanānāṁ pravibhaktaphalatvāt||4||
View original
न च केवलं मात्रावत्त्वादेवाहारस्य कृत्स्नमाहारफलसौष्ठवमवाप्तुं शक्यं, प्रकृत्यादीनामष्टानामाहारविधिविशेषायतनानां प्रविभक्तफलत्वात्||४||
tadēva sphōrayati- na cētyādi| sauṣṭhavaṁ suṣṭhutvaṁ bhādrakyamityarthaḥ| pravibhaktaphalatvāditi pravibhinnaphalatvāt||4||
Adhikarana 4 (5-6) · Śloka 6
tatrāyaṁ tāvadāhārarāśimadhikr̥tya mātrāmātrāphalaviniścayārthaḥ prakr̥taḥ|
ētāvānēva hyāhārarāśividhivikalpō yāvanmātrāvattvamamātrāvattvaṁ ca||5||
tatra mātrāvattvaṁ pūrvamuddiṣṭaṁ kukṣyaṁśavibhāgēna, tadbhūyō vistarēṇānuvyākhyāsyāmaḥ|
tadyathā- kukṣērapraṇīḍanamāhārēṇa, hr̥dayasyānavarōdhaḥ, pārśvayōravipāṭanam, anatigauravamudarasya, prīṇanamindriyāṇāṁ, kṣutpipāsōparamaḥ, sthānāsanaśayanagamanōcchvāsapraśvāsahāsyasaṅkathāsu sukhānuvr̥ttiḥ, sāyaṁ prātaśca sukhēna pariṇamanaṁ , balavarṇōpacayakaratvaṁ ca; iti mātrāvatō lakṣaṇamāhārasya bhavati||6||
View original
तत्रायं तावदाहारराशिमधिकृत्य मात्रामात्राफलविनिश्चयार्थः प्रकृतः|
एतावानेव ह्याहारराशिविधिविकल्पो यावन्मात्रावत्त्वममात्रावत्त्वं च||५||
तत्र मात्रावत्त्वं पूर्वमुद्दिष्टं कुक्ष्यंशविभागेन, तद्भूयो विस्तरेणानुव्याख्यास्यामः|
तद्यथा- कुक्षेरप्रणीडनमाहारेण, हृदयस्यानवरोधः, पार्श्वयोरविपाटनम्, अनतिगौरवमुदरस्य, प्रीणनमिन्द्रियाणां, क्षुत्पिपासोपरमः, स्थानासनशयनगमनोच्छ्वासप्रश्वासहास्यसङ्कथासु सुखानुवृत्तिः, सायं प्रातश्च सुखेन परिणमनं , बलवर्णोपचयकरत्वं च; इति मात्रावतो लक्षणमाहारस्य भवति||६||
kukṣyaṁśavibhāgēnēti ēkamavakāśāṁśaṁ mūrtānāmityādinā| uddiṣṭamiti saṅkṣēpēṇa kathitam| sāyaṁ prātaścētivacanāt sāyaṁ bhōjanē kr̥tē yadi prātaḥ, prātaśca kr̥tē yadi sāyaṁ, sukhēna pariṇamanaṁ tathā sthānāsanādiṣu sukhānuvr̥ttirbhavati, tadā mātrāvadbhōjanamanēna kr̥tamiti jñēyam||5-6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
amātrāvattvaṁ punardvividhamācakṣatē- hīnam, adhikaṁ ca|
tatra hīnamātramāhārarāśiṁ balavarṇōpacayakṣayakaramatr̥ptikaramudāvartakaramanāyuṣyavr̥ṣyamanaujasyaṁ śarīramanōbuddhīndriyōpaghātakaraṁ sāravidhamanamalakṣmyāvahamaśītēśca vātavikārāṇāmāyatanamācakṣatē, atimātraṁ punaḥ sarvadōṣaprakōpaṇamicchanti kuśalāḥ|
yō hi mūrtānāmāhārajātānāṁ sauhityaṁ gatvā dravaistr̥ptimāpadyatē bhūyastasyāmāśayagatā vātapittaślēṣmāṇō'bhyavahārēṇātimātrēṇātiprapīḍyamānāḥ sarvē yugapat prakōpamāpadyantē, tē prakupitāstamēvāhārarāśimapariṇatamāviśya kukṣyēkadēśamannāśritā viṣṭambhayantaḥ sahasā vā'pyuttarādharābhyāṁ mārgābhyāṁ pracyāvayantaḥ pr̥thak pr̥thagimān vikārānabhinirvartayantyatimātrabhōktuḥ|
tatra vātaḥ śūlānāhāṅgamardamukhaśōṣamūrcchābhramāgnivaiṣamya- pārśvapr̥ṣṭhakaṭigrahasirākuñcanastambhanāni karōti, pittaṁ punarjvarātīsārāntardāhatr̥ṣṇāmadabhramapralapanāni, ślēṣmā tu chardyarōcakāvipākaśītajvarālasyagātragauravāṇi||7||
View original
अमात्रावत्त्वं पुनर्द्विविधमाचक्षते- हीनम्, अधिकं च|
तत्र हीनमात्रमाहारराशिं बलवर्णोपचयक्षयकरमतृप्तिकरमुदावर्तकरमनायुष्यवृष्यमनौजस्यं शरीरमनोबुद्धीन्द्रियोपघातकरं सारविधमनमलक्ष्म्यावहमशीतेश्च वातविकाराणामायतनमाचक्षते, अतिमात्रं पुनः सर्वदोषप्रकोपणमिच्छन्ति कुशलाः|
यो हि मूर्तानामाहारजातानां सौहित्यं गत्वा द्रवैस्तृप्तिमापद्यते भूयस्तस्यामाशयगता वातपित्तश्लेष्माणोऽभ्यवहारेणातिमात्रेणातिप्रपीड्यमानाः सर्वे युगपत् प्रकोपमापद्यन्ते, ते प्रकुपितास्तमेवाहारराशिमपरिणतमाविश्य कुक्ष्येकदेशमन्नाश्रिता विष्टम्भयन्तः सहसा वाऽप्युत्तराधराभ्यां मार्गाभ्यां प्रच्यावयन्तः पृथक् पृथगिमान् विकारानभिनिर्वर्तयन्त्यतिमात्रभोक्तुः|
तत्र वातः शूलानाहाङ्गमर्दमुखशोषमूर्च्छाभ्रमाग्निवैषम्य- पार्श्वपृष्ठकटिग्रहसिराकुञ्चनस्तम्भनानि करोति, पित्तं पुनर्ज्वरातीसारान्तर्दाहतृष्णामदभ्रमप्रलपनानि, श्लेष्मा तु छर्द्यरोचकाविपाकशीतज्वरालस्यगात्रगौरवाणि||७||
sāravidhamanamiti rōgabhiṣagjitīyē (vi.a.8) vakṣyamāṇatvaksārādividhamanam| āhāravikārāṇāmiti karaṇē sauhityayōgāt ṣaṣṭhī| dravaistr̥ptimiti bhūyaḥpadaviśēṣaṇādatitr̥ptimityarthaḥ| āmāśayagatā iti vacanēnāgnisahāya(samāna)syaiva vāyōḥ kōpō bhavati, na pakvāśayagatasyēti darśayati| kukṣyēkadēśamannāśritāḥ saha dūṣitēnāhārēṇētyarthaḥ||7||
Adhikarana 6 (8-9) · Śloka 9
na ca khalu kēvalamatimātramēvāhārarāśimāmapradōṣakaramicchanti , api tu khalu gururūkṣaśītaśuṣkadviṣṭaviṣṭambhividāhyaśuciviruddhānāmakālē cānnapānānāmupasēvanaṁ, kāmakrōdhalōbhamōhērṣyāhrīśōkamānōdvēgabhayōpataptamanasā vā yadannapānamupayujyatē, tadapyāmamēva pradūṣayati||8||
bhavati cātra- mātrayā'pyabhyavahr̥taṁ pathyaṁ cānnaṁ na jīryati|
cintāśōkabhayakrōdhaduḥkhaśayyāprajāgaraiḥ||9||
View original
न च खलु केवलमतिमात्रमेवाहारराशिमामप्रदोषकरमिच्छन्ति , अपि तु खलु गुरुरूक्षशीतशुष्कद्विष्टविष्टम्भिविदाह्यशुचिविरुद्धानामकाले चान्नपानानामुपसेवनं, कामक्रोधलोभमोहेर्ष्याह्रीशोकमानोद्वेगभयोपतप्तमनसा वा यदन्नपानमुपयुज्यते, तदप्याममेव प्रदूषयति||८||
भवति चात्र- मात्रयाऽप्यभ्यवहृतं पथ्यं चान्नं न जीर्यति|
चिन्ताशोकभयक्रोधदुःखशय्याप्रजागरैः||९||
atimātrāśanajanyatvēnāmapradōṣē vaktavyē'nyataśca yata āmapradōṣō bhavati tamāha- na ca khalvityādi| kāmādibhirmānasa upaghātaḥ prabhāvādēvānnaṁ dūṣayati| ēvamaśucyapyannamaśucitvēna jñātaṁ manasa upaghātakatvādāmadūṣakaṁ bhavati| āmasyāpakvasyāhārasya pradōṣa āmapradōṣaḥ| āmamēva pradūṣayatīti atra karmakartr̥tvē ‘ac’, duṣṭaṁ bhavatītyarthaḥ; kiṁvā, āmamapakvaṁ sadduṣṭadōṣasamparkāccharīraṁ dūṣayatīti jñēyam||8-9||
Adhikarana 7 (10-11) · Śloka 11
taṁ dvividhamāmapradōṣamācakṣatē bhiṣajaḥ- visūcikām, alasakaṁ ca||10||
tatra visūcikāmūrdhvaṁ cādhaśca pravr̥ttāmadōṣāṁ yathōktarūpāṁ vidyāt||11||
View original
तं द्विविधमामप्रदोषमाचक्षते भिषजः- विसूचिकाम्, अलसकं च||१०||
तत्र विसूचिकामूर्ध्वं चाधश्च प्रवृत्तामदोषां यथोक्तरूपां विद्यात्||११||
dvividhamityādau alasaka ēva daṇḍālasakāmaviṣayōravarōdhō jñēyaḥ; tayōrapi hi dōṣō'pravartamānatvādalasībhūta ēva bhavati||10-11||
Adhikarana 8 (12) · Śloka 12
alasakamupadēkṣyāmaḥ- durbalasyālpāgnērbahuślēṣmaṇō vātamūtrapurīṣavēgavidhāriṇaḥ sthiragurubahurūkṣaśītaśuṣkānnasēvinastadannapānamanilaprapīḍitaṁ ślēṣmaṇā ca vibaddhamārgamatimātrapralīnamalasatvānna bahirmukhībhavati, tataśchardyatīsāravarjyānyāmapradōṣaliṅgānyabhidarśayatyatimātrāṇi|
atimātrapraduṣṭāśca dōṣāḥ praduṣṭāmabaddhamārgāstiryaggacchantaḥ kadācidēva kēvalamasya śarīraṁ daṇḍavat stambhayanti, tatastaṁ daṇḍālasakamasādhyaṁ bruvatē|
viruddhādhyaśanājīrṇāśanaśīlinaḥ punarāmadōṣamāmaviṣamityācakṣatē bhiṣajaḥ, viṣasadr̥śaliṅgatvāt; tat paramasādhyam, āśukāritvādviruddhōpakramatvāccēti||12||
View original
अलसकमुपदेक्ष्यामः- दुर्बलस्याल्पाग्नेर्बहुश्लेष्मणो वातमूत्रपुरीषवेगविधारिणः स्थिरगुरुबहुरूक्षशीतशुष्कान्नसेविनस्तदन्नपानमनिलप्रपीडितं श्लेष्मणा च विबद्धमार्गमतिमात्रप्रलीनमलसत्वान्न बहिर्मुखीभवति, ततश्छर्द्यतीसारवर्ज्यान्यामप्रदोषलिङ्गान्यभिदर्शयत्यतिमात्राणि|
अतिमात्रप्रदुष्टाश्च दोषाः प्रदुष्टामबद्धमार्गास्तिर्यग्गच्छन्तः कदाचिदेव केवलमस्य शरीरं दण्डवत् स्तम्भयन्ति, ततस्तं दण्डालसकमसाध्यं ब्रुवते|
विरुद्धाध्यशनाजीर्णाशनशीलिनः पुनरामदोषमामविषमित्याचक्षते भिषजः, विषसदृशलिङ्गत्वात्; तत् परमसाध्यम्, आशुकारित्वाद्विरुद्धोपक्रमत्वाच्चेति||१२||
alasakamupadēkṣyāma ityādinā punarviśēṣahētuḥ prāyō'bhinirvartaka ucyatē, sāmānyēna tvatimātrāhārarūpa ukta ēvēti jñēyam| anilaprapīḍitaṁ ślēṣmaṇā ca vibaddhamārgamiti dōṣadvayavyāpāravacanādvātaślēṣmaṇōralasakē prādhānyamucyatē, pittaṁ tu sāmānyavacanasiddhamapradhānamastyēva tr̥ṣṇāmadabhramādiliṅgamiti jñēyam| praduṣṭāmabaddhamārgā iti atrāpakva āhārō'nnarasō vā apakva āma ucyatē| kēvalaṁ kr̥tsnam| viruddhādhyaśanājīrṇāśanaśīlina iti viruddhāśanam, adhyaśanam, ajīrṇāśanaṁ ca; ajīrṇasyāpakvasyāśanamajīrṇāśanam, ajīrṇē bhōjanasyādhyaśanaśabdēna labdhatvāt| āmadōṣamāmaviṣamācakṣata ityatra viṣasadr̥śaliṅga ēvāmapradōṣō'bhiprētaḥ, ata ēva viṣasadr̥śaliṅgatvādityuktam| viruddhōpakramatvāditi āmāpēkṣayā yaduṣṇaṁ kriyatē tadviṣaviruddhaṁ, yacca viṣāpēkṣayā śītaṁ kriyatē tadāmaviruddham| viṣasadr̥śatā cāmasyāmajanakahētuviśēṣaprabhāvādbhavati madhughr̥tasamasaṁyōga iva viṣatvam||12||
Adhikarana 9 (13) · Śloka 13
tatra sādhyamāmaṁ praduṣṭamalasībhūtamullēkhayēdādau pāyayitvā salavaṇamuṣṇaṁ vāri, tataḥ svēdanavartipraṇidhānābhyāmupācarēdupavāsayēccainam|
visūcikāyāṁ tu laṅghanamēvāgrē viriktavaccānupūrvī|
āmapradōṣēṣu tvannakālē jīrṇāhāraṁ punardōṣāvaliptāmāśayaṁ stimitagurukōṣṭhamanannābhilāṣiṇamabhisamīkṣya pāyayēddōṣaśēṣapācanārthamauṣadhamagnisandhukṣaṇārthaṁ ca, natvēvājīrṇāśanam; āmapradōṣadurbalō hyagnirna yugapaddōṣamauṣadhamāhārajātaṁ ca śaktaḥ paktum|
api cāmapradōṣāhārauṣadhavibhramō'tibalatvāduparatakāyāgniṁ sahasaivāturamabalamatipātayēt|
āmapradōṣajānāṁ punarvikārāṇāmapatarpaṇēnaivōparamō bhavati, sati tvanubandhē kr̥tāpatarpaṇānāṁ vyādhīnāṁ nigrahē nimittaviparītamapāsyauṣadhamātaṅkaviparītamēvāvacārayēdyathāsvam|
sarvavikārāṇāmapi ca nigrahē hētuvyādhiviparītamauṣadhamicchanti kuśalāḥ, tadarthakāri vā|
vimuktāmapradōṣasya punaḥ paripakvadōṣasya dīptē cāgnāvabhyaṅgāsthāpanānuvāsanaṁ vidhivat snēhapānaṁ ca yuktyā prayōjyaṁ prasamīkṣya dōṣabhēṣajadēśakālabalaśarīrāhārasātmyasattvaprakr̥tivayasāmavasthāntarāṇi vikārāṁśca samyagiti||13||
View original
तत्र साध्यमामं प्रदुष्टमलसीभूतमुल्लेखयेदादौ पाययित्वा सलवणमुष्णं वारि, ततः स्वेदनवर्तिप्रणिधानाभ्यामुपाचरेदुपवासयेच्चैनम्|
विसूचिकायां तु लङ्घनमेवाग्रे विरिक्तवच्चानुपूर्वी|
आमप्रदोषेषु त्वन्नकाले जीर्णाहारं पुनर्दोषावलिप्तामाशयं स्तिमितगुरुकोष्ठमनन्नाभिलाषिणमभिसमीक्ष्य पाययेद्दोषशेषपाचनार्थमौषधमग्निसन्धुक्षणार्थं च, नत्वेवाजीर्णाशनम्; आमप्रदोषदुर्बलो ह्यग्निर्न युगपद्दोषमौषधमाहारजातं च शक्तः पक्तुम्|
अपि चामप्रदोषाहारौषधविभ्रमोऽतिबलत्वादुपरतकायाग्निं सहसैवातुरमबलमतिपातयेत्|
आमप्रदोषजानां पुनर्विकाराणामपतर्पणेनैवोपरमो भवति, सति त्वनुबन्धे कृतापतर्पणानां व्याधीनां निग्रहे निमित्तविपरीतमपास्यौषधमातङ्कविपरीतमेवावचारयेद्यथास्वम्|
सर्वविकाराणामपि च निग्रहे हेतुव्याधिविपरीतमौषधमिच्छन्ति कुशलाः, तदर्थकारि वा|
विमुक्तामप्रदोषस्य पुनः परिपक्वदोषस्य दीप्ते चाग्नावभ्यङ्गास्थापनानुवासनं विधिवत् स्नेहपानं च युक्त्या प्रयोज्यं प्रसमीक्ष्य दोषभेषजदेशकालबलशरीराहारसात्म्यसत्त्वप्रकृतिवयसामवस्थान्तराणि विकारांश्च सम्यगिति||१३||
vartiriti phalavartiḥ| ānupūrvīti pēyādikrama ityarthaḥ| jīrṇāhāramiti visūcikālasakayōrēvāhārasya jīrṇatāṁ darśayati| dōṣāvaliptāmāśayastimitagurukōṣṭhatvādi puruṣaviśēṣaṇamapi lakṣaṇaṁ jñēyam| na tvajīrṇāśanamiti punarniṣēdhakaraṇēnājīrṇāśanē pramādādajīrṇapraśamanābhiprāyēṇa kriyamāṇabhēṣajasya mahātyayatāṁ ‘dōṣadurbalō hyagniḥ’ ityādinā vakṣyamāṇāṁ darśayati| kr̥tāpatarpaṇānāmityanēna dōṣāṇāmāmatākṣayaṁ sūcayati; samyakkr̥tē hyapatarpaṇē nāmānubandhō'sti | tataśca nirāmadōṣārabdhē visūcikālasakavyavasthitē śūlajvarādau ātaṅkaviparītaṁ nirāmaśūlajvarādiharamēva yujyatē| yathāsvamiti yadyasya śūlādērātaṅkasya viparītaṁ tattatra kāryamityarthaḥ| ātaṅkaviparītaśabdēna ca tadarthakāri gr̥hītaṁ mantavyam| ata ēvōttaratra ‘tadarthakāri vā’ iti sarvavikārabhēṣajakathanē upapannaṁ bhavati; anyathā kathamihānabhihitaṁ tadarthakāri tatrāprastutamucyatē| vimuktāmapradōṣasyētyādinā'bhyaṅgādividhānaṁ vyādhijanitātidaurbalyādidōṣapraśamanārtham||13||
Adhikarana 10 (14) · Śloka 14
bhavati cātra- āhāravidhyāyatanāni cāṣṭau samyak parīkṣyātmahitaṁ vidadhyāt|
anyaśca yaḥ kaścidihāsti mārgō hitōpayōgēṣu bhajēta taṁ ca||14||
View original
भवति चात्र- आहारविध्यायतनानि चाष्टौ सम्यक् परीक्ष्यात्महितं विदध्यात्|
अन्यश्च यः कश्चिदिहास्ति मार्गो हितोपयोगेषु भजेत तं च||१४||
anuktavidhyupagrahārthamāha- anyaścētyādi| anyaścēti grahaṇyatisārādivakṣyamāṇāmadōṣakṣayakarō bhēṣajarūpō mārga ihāmapradōṣē hita iti sambandhaḥ||14||
Adhikarana 11 (15-19) · Śloka 19
aśitaṁ khāditaṁ pītaṁ līḍhaṁ ca kva vipacyatē|
ētattvāṁ dhīra! pr̥cchāmastanna ācakṣva buddhiman||15||
ityagnivēśapramukhaiḥ śiṣyaiḥ pr̥ṣṭaḥ punarvasuḥ|
ācacakṣē tatastēbhyō yatrāhārō vipacyatē||16||
nābhistanāntaraṁ jantōrāmāśaya iti smr̥taḥ|
aśitaṁ khāditaṁ pītaṁ līḍhaṁ cātra vipacyatē||17||
āmāśayagataḥ pākamāhāraḥ prāpya kēvalam|
pakvaḥ sarvāśayaṁ paścāddhamanībhiḥ prapadyatē||18||
tatra ślōkaḥ- tasya mātrāvatō liṅgaṁ phalaṁ cōktaṁ yathāyatham|
amātrasya tathā liṅgaṁ phalaṁ cōktaṁ vibhāgaśaḥ||19||
View original
अशितं खादितं पीतं लीढं च क्व विपच्यते|
एतत्त्वां धीर! पृच्छामस्तन्न आचक्ष्व बुद्धिमन्||१५||
इत्यग्निवेशप्रमुखैः शिष्यैः पृष्टः पुनर्वसुः|
आचचक्षे ततस्तेभ्यो यत्राहारो विपच्यते||१६||
नाभिस्तनान्तरं जन्तोरामाशय इति स्मृतः|
अशितं खादितं पीतं लीढं चात्र विपच्यते||१७||
आमाशयगतः पाकमाहारः प्राप्य केवलम्|
पक्वः सर्वाशयं पश्चाद्धमनीभिः प्रपद्यते||१८||
तत्र श्लोकः- तस्य मात्रावतो लिङ्गं फलं चोक्तं यथायथम्|
अमात्रस्य तथा लिङ्गं फलं चोक्तं विभागशः||१९||
āmāśayapramāṇōpadarśanārthaṁ ca gurupr̥cchōttaragranthamāha- aśitamityādi| sarvāśrayamiti sarvaśarīram||15-19||
Adhikarana puShpikA · Śloka 2
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē vimānasthānē trividhakukṣīyavimānaṁ nāma dvitīyō'dhyāyaḥ||2||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते विमानस्थाने त्रिविधकुक्षीयविमानं नाम द्वितीयोऽध्यायः||२||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ vimānasthānē trividhakukṣīyavimānaṁ nāma dvitīyō'dhyāyaḥ||2||