Adhikarana apasmArasamprAptiH, sAmAnyalakShaNaM ca (1) · Śloka 1
athāpasmāranidānam |
(cintāśōkādibhirdōṣāḥ kruddhā hr̥tsrōtasi sthitāḥ |
kr̥tvā smr̥tērapadhvaṁsamapasmāraṁ prakurvatē) |
tamaḥpravēśaḥ saṁrambhō dōṣōdrēkahatasmr̥tēḥ |
apasmāra iti jñēyō gadō ghōraścaturvidhaḥ ||1||
View original
अथापस्मारनिदानम् |
(चिन्ताशोकादिभिर्दोषाः क्रुद्धा हृत्स्रोतसि स्थिताः |
कृत्वा स्मृतेरपध्वंसमपस्मारं प्रकुर्वते) |
तमःप्रवेशः संरम्भो दोषोद्रेकहतस्मृतेः |
अपस्मार इति ज्ञेयो गदो घोरश्चतुर्विधः ||१||
manōduṣṭisādharmyāt samānacikitsyatvādunmādānantaramapasmārārambhaḥ| tasya niruktiḥ suśrutēna kr̥tā– ‘‘smr̥tirbhūtārthavijñānamapastatparivarjanam| apasmāra iti prōktastatō'yaṁ vyādhirantakr̥t||’’ (su. u. taṁ. a. 61) iti| smr̥tiśca jñānōpalakṣaṇaṁ, tēnānubhavāgamō'pi bōdhyaḥ| tasya sāmānyalakṣaṇamāha– tamaḥpravēśa ityādi| tamaḥpravēśō'ndhakārapravēśa iva jñānābhāva ityarthaḥ| saṁrambhō nētravikr̥tiḥ, hastapādādikṣēpaṇādikaṁ ca||1||
Adhikarana apasmArapUrvarUpam (2) · Śloka 2
hr̥tkampaḥ śūnyatā svēdō dhyānaṁ mūrchā pramūḍhatā |
nidrānāśaśca tasmiṁśca bhaviṣyati bhavatyatha ||2||
(su. u. taṁ. a. 61) |
View original
हृत्कम्पः शून्यता स्वेदो ध्यानं मूर्छा प्रमूढता |
निद्रानाशश्च तस्मिंश्च भविष्यति भवत्यथ ||२||
(सु. उ. तं. अ. ६१) |
pūrvarūpamāha– hr̥tkampa ityādi| śūnyatā hr̥dayasyaiva| dhyānaṁ jihmāyanam| atra mūrchā manōmōhaḥ, pramūḍhatā indriyamōhaḥ||2||
Adhikarana vAtikApasmAralakShaNam (3) · Śloka 3
kampatē pradaśēddantān phēnōdvāmī śvasityapi |
paruṣāruṇakr̥ṣṇāni paśyēdrūpāṇi cānilāt ||3||
(ca. ci. a. 10) |
View original
कम्पते प्रदशेद्दन्तान् फेनोद्वामी श्वसित्यपि |
परुषारुणकृष्णानि पश्येद्रूपाणि चानिलात् ||३||
(च. चि. अ. १०) |
vātikalakṣaṇamāha– kampata ityādi| śvasiti kharaśvāsō bhavati| rūpāṇīti prāṇinaḥ, ‘nīlō māmanudhāvati’ iti suśrutavacanāt, ēvaṁ paittikē “pītō māmanudhāvati” iti, ēvaṁ ślaiṣmikē “śvētō māmanudhāvati” (su. u. taṁ. a. 61) iti||3||
Adhikarana paittikApasmAralakShaNam (4) · Śloka 4
pītaphēnāṅgavaktrākṣaḥ pītāsr̥grūpadarśakaḥ |
satr̥ṣṇōṣṇānalavyāptalōkadarśī ca paittikaḥ ||4||
(ca. ci. a. 10) |
View original
पीतफेनाङ्गवक्त्राक्षः पीतासृग्रूपदर्शकः |
सतृष्णोष्णानलव्याप्तलोकदर्शी च पैत्तिकः ||४||
(च. चि. अ. १०) |
paittikalakṣaṇamāha– pītētyādi| pītāsr̥grūpadarśaka iti pītalōhitavarṇasamastavastudarśī| satr̥ṣṇētyādi satr̥ṣṇaścāsāvuṣṇaścēti satr̥ṣṇōṣṇaḥ, satr̥ṣṇōṣṇaścāsāvanalavyāptalōkadarśī cēti samāsaḥ||4||
Adhikarana shlaiShmikApasmAralakShaNam (5) · Śloka 5
śuklaphēnāṅgavaktrākṣaḥ śītahr̥ṣṭāṅgajō guruḥ |
paśyēchuklāni rūpāṇi ślaiṣmikō mucyatē cirāt ||5||
(ca. ci. a. 10) |
View original
शुक्लफेनाङ्गवक्त्राक्षः शीतहृष्टाङ्गजो गुरुः |
पश्येछुक्लानि रूपाणि श्लैष्मिको मुच्यते चिरात् ||५||
(च. चि. अ. १०) |
ślaiṣmikalakṣaṇamāha– śuklētyādi| hr̥ṣṭāṅgajō hr̥ṣṭarōmā| cirādityanēnaiva vātapittayōracirēṇa vēgamōkṣa iti sūcayati||5||
Adhikarana sAnnipAtikApasmAralakShaNam apasmArasyAsAdhyalakShaNaM ca (6-7) · Śloka 7
sarvairētaiḥ samastaiśca liṅgairjñēyastridōṣajaḥ |
apasmāraḥ sa cāsādhyō yaḥ kṣīṇasyānavaśca yaḥ ||6||
(ca. ci. a. 10) |
pratisphurantaṁ bahuśaḥ kṣīṇaṁ pracalitabhruvam |
nētrābhyāṁ ca vikurvāṇamapasmārō vināśayēt ||7||
View original
सर्वैरेतैः समस्तैश्च लिङ्गैर्ज्ञेयस्त्रिदोषजः |
अपस्मारः स चासाध्यो यः क्षीणस्यानवश्च यः ||६||
(च. चि. अ. १०) |
प्रतिस्फुरन्तं बहुशः क्षीणं प्रचलितभ्रुवम् |
नेत्राभ्यां च विकुर्वाणमपस्मारो विनाशयेत् ||७||
sānnipātikalakṣaṇamāha– sarvairityādi| sa cēti sa sānnipātikaḥ kṣīṇasyaikadōṣajō'pyasādhyaḥ| ēvamanavaśca bōdhyaḥ| prasphurantaṁ prakampantam| nētrābhyāṁ ca vikurvāṇamiti nētrābhyāṁ vikr̥timāsādayantam||6-7||
Adhikarana apasmAraprakopakAlaH (8-9) · Śloka 9
pakṣādvā dvādaśāhādvā māsādvā kupitā malāḥ |
apasmārāya kurvanti vēgaṁ kiñcidathāntaram ||8||
(ca. ci. a. 10) |
dēvē varṣatyapi yathā bhūmau bījāni kānicit |
śaradi pratirōhanti tathā vyādhisamucchrayāḥ ||9||
(su. u. taṁ. a. 61) |
View original
पक्षाद्वा द्वादशाहाद्वा मासाद्वा कुपिता मलाः |
अपस्माराय कुर्वन्ति वेगं किञ्चिदथान्तरम् ||८||
(च. चि. अ. १०) |
देवे वर्षत्यपि यथा भूमौ बीजानि कानिचित् |
शरदि प्रतिरोहन्ति तथा व्याधिसमुच्छ्रयाः ||९||
(सु. उ. तं. अ. ६१) |
apasmāraprakōpakālamāha– pakṣādityādi| pakṣāt paittikaḥ, dvādaśāhādvātikaḥ, māsāt ślaiṣmikaḥ| dvādaśāhānantaraṁ pakṣē vaktavyē tatpūrvaṁ pakṣābhidhānaṁ, tēnātō'dhikakālēnāpi vēgaṁ karōtītyāhuḥ| kiñcidathāntaramiti uktakālēbhyō'rvāgapi dōṣatāratamyāditi| nanu, vēgaṁ kr̥tvā apasmārārambhakō dōṣō'styēva tat kutaḥ sarvadā vēgaṁ na kurutē? dvādaśāhādiṣvēva kuruta ityāha– dēvē varṣatītyādi| ayamabhisandhiḥ– tējō'vanīpavanapayaḥsanāthaṁ vidyamānamapi bījaṁ kālaviśēṣa ēvāṅkuraṁ janayati, kālaviśēṣasya api sahakāritvāt; tathā gatasyāpyapasmārasya punarudbhavaḥ sambhavati| śaradīti tatkālōcitabījābhiprāyēṇa, tēna kānicidbījāni varṣāsvapi bhavantīti| ayaṁ ca nyāyaḥ cāturthikajvarādiṣvapi bōdhyaḥ||8-9||
Adhikarana puShpikA · Śloka 21
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē'pasmāranidānaṁ samāptam ||21||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदानेऽपस्मारनिदानं समाप्तम् ||२१||
iti śrīvijayarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāmapasmāranidānaṁ samāptam||21||