Adhikarana hikkAnidAnam (1-2) · Śloka 2
atha hikkā-śvāsanidānam |
vidāhiguruviṣṭambhirūkṣābhiṣyandibhōjanaiḥ |
śītapānāśanasthānarajōdhūmātapānilaiḥ ||1||
vyāyāmakarmabhārādhvavēgāghātāpatarpaṇaiḥ |
hikkā śvāsaśca kāsaśca nr̥ṇāṁ samupajāyatē ||2||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
अथ हिक्का-श्वासनिदानम् |
विदाहिगुरुविष्टम्भिरूक्षाभिष्यन्दिभोजनैः |
शीतपानाशनस्थानरजोधूमातपानिलैः ||१||
व्यायामकर्मभाराध्ववेगाघातापतर्पणैः |
हिक्का श्वासश्च कासश्च नृणां समुपजायते ||२||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
samānanidānatvāt kāsānantaraṁ hikkāśvāsau| nanu, ētēṣāṁ prāyastulyanidānacikitsitatvēnaikādhikārē kathamanabhidhānam? ucyatē– yadyapi kāsaśvāsahikkānāṁ nidānaṁ samānaṁ, tathāpi kāsasya dōṣabhēdādbhēdaḥ; yathā– vātikaḥ, paittikaḥ, ślaiṣmika ityādi; hikkāśvāsau tu kaphavātātmakāvēva; yadāha dr̥ḍhabalaḥ– “kaphavātātmakāvētau pittasthānasamudbhavau|” (ca. ci. a. 17) iti| suśrutō'pyāha– “vāyuḥ kaphēnānugataḥ pañca hikkāḥ karōti hi|” (su. u. taṁ. a. 51) iti| bhēdastvanayōḥ samprāptibhēdādvēgakriyādinā ca, natu kāsavaddōṣabhēdēna; śvāsakāsābhyāṁ hikkāyāḥ svanatō'pi bhēdaḥ| pittasthānasamudbhavāviti viśēṣaṇaṁ suśrutamatē kṣudrāṁ na prāpnōti, sā hi ‘jatrumūlāt pradhāvitā’ iti paṭhyatē; carakamatē tu vyapētāṁ na prāpnōti, sā'pi ‘jatrumūlādasantatā’ iti paṭhyatē; tasmāt pittasthānasamudbhavāviti viśēṣaṇaṁ chatriṇō gacchantīti nyāyēna bōdhyam| śītaśabdaḥ pānādibhistribhiḥ sambadhyatē| rajō dhūliḥ, sā ca dhūmavannāsādipravēśāt kāraṇam| vyāyāmakarma dhanurākarṣaṇādivyāpāraḥ, vēgāghātō malādivēgavidhāraṇam, apatarpaṇamanaśanādi| kāsaścōktō'pyēkanidānatvapratipādanārthaṁ punarabhihita iti||1-2||
Adhikarana hikkAnAM svarUpaM niruktishca (3) · Śloka 3
muhurmuhurvāyurudēti sasvanō yakr̥tplīhāntrāṇi mukhādivākṣipan |
sa ghōṣavānāśu hinastyasūn yatastatastu hikkētyabhidhīyatē budhaiḥ ||3||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
मुहुर्मुहुर्वायुरुदेति सस्वनो यकृत्प्लीहान्त्राणि मुखादिवाक्षिपन् |
स घोषवानाशु हिनस्त्यसून् यतस्ततस्तु हिक्केत्यभिधीयते बुधैः ||३||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
hikkānāṁ svarūpaṁ niruktiṁ cāha– muhurmuhurityādi| vāyuratra sōdānaḥ prāṇa ityāhuḥ| udēti ūrdhvaṁ gacchati| sasvana iti ‘hik’ iti śabdavān| ūrdhvagamanamēva viśinaṣṭi– yakr̥dityādi| atra plihēti hrasvēkāraśchandōnurōdhāt| mukhāditi lyablōpē karmaṇi pañcamī, tēna yakr̥tplīhāntrāṇi mukhamānīya, ākṣipan niḥsārayannivētyarthaḥ| sa iti vāyuḥ| ‘hinastyasūn’ iti hikkēti niruktiḥ pr̥ṣōdarādinā rūpasiddhiḥ| ‘higiti kr̥tvā kāyati śabdāyatē iti hikkā’ śābdikāḥ||3||
Adhikarana hikkAsamprAptiH bhedAshca (4) · Śloka 4
annajāṁ yamalāṁ kṣudrāṁ gambhīrāṁ mahatīṁ tathā |
vāyuḥ kaphēnānugataḥ pañca hikkāḥ karōti hi ||4||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
अन्नजां यमलां क्षुद्रां गम्भीरां महतीं तथा |
वायुः कफेनानुगतः पञ्च हिक्काः करोति हि ||४||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
tāsāṁ bhēdaṁ samprāptiṁ cāha– annajāmityādi| yamalaiva carakē vyapētēti nāmnā paṭhitā, annapānē vyapētē pariṇatē jāyatē ityatō hētōḥ; asyāṁ cānuktamapi yamalavēgatvaṁ suśrutadarśanādvijñēyam| annajāyāḥ sādhyatvēna prāśastyāt pūrvamabhidhānam||4||
Adhikarana hikkApUrvarUpam (5) · Śloka 5
kaṇṭhōrasōrgurutvaṁ ca vadanasya kaṣāyatā |
hikkānāṁ pūrvarūpāṇi kukṣērāṭōpa ēva ca ||5||
(ca. ci. a. 21) |
View original
कण्ठोरसोर्गुरुत्वं च वदनस्य कषायता |
हिक्कानां पूर्वरूपाणि कुक्षेराटोप एव च ||५||
(च. चि. अ. २१) |
pūrvarūpamāha– kaṇṭhōrasōrityādi| vadanasya kaṣāyatā vātāt, natu kaphānmādhuryaṁ, vyādhiprabhāvāt||5||
Adhikarana annajAhikkAlakShaNam (6) · Śloka 6
pānānnairatisaṁyuktaiḥ sahasā pīḍitō'nilaḥ |
hikkayatyūrdhvagō bhūtvā tāṁ vidyādannajāṁ bhiṣak ||6||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
पानान्नैरतिसंयुक्तैः सहसा पीडितोऽनिलः |
हिक्कयत्यूर्ध्वगो भूत्वा तां विद्यादन्नजां भिषक् ||६||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
annajāyā lakṣaṇamāha– pānānnairityādi| hikkayati hikkāṁ karōti||6||
Adhikarana yamalAhikkAlakShaNam (7) · Śloka 7
cirēṇa yamalairvēgairyā hikkā sampravartatē |
kampayantī śirōgrīvaṁ yamalāṁ tāṁ vinirdiśēt ||7||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
चिरेण यमलैर्वेगैर्या हिक्का सम्प्रवर्तते |
कम्पयन्ती शिरोग्रीवं यमलां तां विनिर्दिशेत् ||७||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
yamalāmāha– cirēṇētyādi| kampayantī śirōgrīvamityupalakṣaṇaṁ, tēna carakaktapralāpamūrchāvamitr̥ṣṇāvaicittyajr̥mbhāviplutākṣatvamukhaśōṣā bōdhyā iti gayadāsaḥ||7||
Adhikarana kShudrAhikkAlakShaNam (8) · Śloka 8
prakr̥ṣṭakālairyā vēgairmandaiḥ samabhivartatē |
kṣudrikā nāma sā hikkā jatrumūlāt pradhāvitā ||8||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
प्रकृष्टकालैर्या वेगैर्मन्दैः समभिवर्तते |
क्षुद्रिका नाम सा हिक्का जत्रुमूलात् प्रधाविता ||८||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
kṣudrāmāha– prakr̥ṣṭētyādi| prakr̥ṣṭakālaiścirēṇa| jatru kaṇṭhōrasōḥ sandhiriti jējjaṭaḥ; jatru grīvāmūlaṁ, tadgrahaṇēnaiva hr̥dayaklōmakaṇṭhagrahaṇamiti gayadāsaḥ||8||
Adhikarana gambhIrAhikkAlakShaNam (9) · Śloka 9
nābhipravr̥ttā yā hikkā ghōrā gambhīranādinī |
anēkōpadravavatī gambhīrā nāma sā smr̥tā ||9||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
नाभिप्रवृत्ता या हिक्का घोरा गम्भीरनादिनी |
अनेकोपद्रववती गम्भीरा नाम सा स्मृता ||९||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
gambhīrāmāha– nābhītyādi| nābhipravr̥ttēti nābhitaḥ prabhr̥ti sañjātā, ata ēvāsyā gambhīratvam| anēkōpadravavatī tr̥ṣṇājvarādiyuktā||9||
Adhikarana mahatIhikkAlakShaNam (10) · Śloka 10
marmāṇyutpīḍayantīva satataṁ yā pravartatē |
mahāhikkēti sā jñēyā sarvagātravikampinī ||10||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
मर्माण्युत्पीडयन्तीव सततं या प्रवर्तते |
महाहिक्केति सा ज्ञेया सर्वगात्रविकम्पिनी ||१०||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
mahatīmāha– marmāṇītyādi| marmāṇīti pradhānāni bastihr̥dayaśirāṁsi, iyaṁ nāmatō mahāhikkā||10||
Adhikarana hikkAyA asAdhyalakShaNam (11-14) · Śloka 14
āyamyatē hikkatō yasya dēhō dr̥ṣṭiścōrdhvaṁ nāmyatē yasya nityam |
kṣīṇō'nnadviṭ kṣauti yaścātimātraṁ tau dvau cāntyau varjayēddhikkamānau ||11||
atisañcitadōṣasya bhaktacchēdakr̥śasya ca |
vyādhibhiḥ kṣīṇadēhasya vr̥ddhasyātivyavāyinaḥ ||12||
āsāṁ yā sā samutpannā hikkā hantyāśu jīvitam |
yamikā ca pralāpārtimōhatr̥ṣṇāsamanvitā ||13||
akṣīṇaścāpyadīnaśca sthiradhātvindriyaśca yaḥ |
tasya sādhayituṁ śakyā yamikā hantyatō'nyathā ||14||
(ca. ci. a. 21) |
View original
आयम्यते हिक्कतो यस्य देहो दृष्टिश्चोर्ध्वं नाम्यते यस्य नित्यम् |
क्षीणोऽन्नद्विट् क्षौति यश्चातिमात्रं तौ द्वौ चान्त्यौ वर्जयेद्धिक्कमानौ ||११||
अतिसञ्चितदोषस्य भक्तच्छेदकृशस्य च |
व्याधिभिः क्षीणदेहस्य वृद्धस्यातिव्यवायिनः ||१२||
आसां या सा समुत्पन्ना हिक्का हन्त्याशु जीवितम् |
यमिका च प्रलापार्तिमोहतृष्णासमन्विता ||१३||
अक्षीणश्चाप्यदीनश्च स्थिरधात्विन्द्रियश्च यः |
तस्य साधयितुं शक्या यमिका हन्त्यतोऽन्यथा ||१४||
(च. चि. अ. २१) |
avasthāyāmasādhyatvamāha– āyamyata ityādi| āyamyatē vistāryata iva| dr̥ṣṭiścōrdhvaṁ ‘bhavati’ iti śēṣaḥ| nāmyatē ākuñcyatē dēha iti sambandha iti jējjaṭagayadāsau| ‘tāmyati’ iti pāṭhāntarē muhyati hikkī| kṣauti chikkati| tau dvāviti āyamyata ityādinā nityamityantēnaikāvasthō hikkī, kṣīṇētyādinā'timātrāntēnāparaḥ; sādhyānāmapi madhyē ēvaṁvidhau varjayēdityarthaḥ| gambhīrāmahatyōḥ svabhāvādēvāsādhyatvamiti tadyuktau hikkamānāvantyau śēṣapaṭhitāvasādhyau; pāṭhāntarāṇi vyākhyāviśēṣāśca vistarabhayānna likhitāḥ| āsāṁ yā sēti āsāṁ sādhyahikkānāṁ madhyē yā'tisañcitadōṣādērbhavati sā hantīti yōjyam; athavā āsāmiti pañcavidhānāmēva| tēna mahatīprabhr̥tīnāṁ svarūpēṇa yadasādhyatvamuktaṁ tat prāyikam| yadāha jatūkarṇaḥ– “ ādyā duḥsādhyā yamikā mōhatr̥ṣṇāvataḥ sadyaḥprāṇahr̥t|” iti| yamikētyādi| yamikā cētyanēna cakārāt kṣudrā annajā vā yā sādhyatvēnōktā sā yamalairvēgairjāyamānā hantīti yōjyam| saivākṣīṇādēḥ sādhyā bhavatītyāha– akṣīṇa ityādi| akṣīṇō balavān| adīnaḥ prasannamanāḥ| anyē tu annajāṁ yamalāmityādisuśrutagranthapaṭhitāṁ yamalāṁ yamikāśabdēna vyācakṣatē| tanna, yamikā ca pralāpārtītyādiślōkaścarakē paṭhitaḥ, atra yamalā yamikānāmnā na paṭhitaiva hikkēti| yamikāśabdēnaivārthagatyā vyapētōcyatēti cēt, na, tarhi vyapētā ca pralāpārtītyēvamabhidadhyāt||11-14||
Adhikarana shvAsabhedAH (15) · Śloka 15
mahōrdhvacchinnatamakakṣudrabhēdaistu pañcadhā |
bhidyatē sa mahāvyādhiḥ śvāsa ēkō viśēṣataḥ ||15||
(su. u. taṁ. a. 51) |
(vātādhikō bhavēt kṣudrastamakastu kaphōdbhavaḥ |
kaphavātādhikaścaiva saṁsr̥ṣṭaśchinnasañjñakaḥ |
śvāsō mārutasaṁsr̥ṣṭō mahānūrdhvastathā(tō) mataḥ) |
(su. u. taṁ. a. 51) |
View original
महोर्ध्वच्छिन्नतमकक्षुद्रभेदैस्तु पञ्चधा |
भिद्यते स महाव्याधिः श्वास एको विशेषतः ||१५||
(सु. उ. तं. अ. ५१) |
(वाताधिको भवेत् क्षुद्रस्तमकस्तु कफोद्भवः |
कफवाताधिकश्चैव संसृष्टश्छिन्नसञ्ज्ञकः |
श्वासो मारुतसंसृष्टो महानूर्ध्वस्तथा(तो) मतः) |
(सु. उ. तं. अ. ५१) |
śvāsānāha– mahōrdhvētyādi| ēkō viśēṣata iti śvāsatvēnaika ēva san viśēṣaṁ hētuliṅgabhēdaṁ prāpya pañcadhā bhidyatē, pañcasu śvāsatvaṁ vēgavadūrdhvavātatvaṁ; yaduktamanyaiḥ– “śvāsastu bhastrikādhmānasamavātōrdhvagāmitā|” iti| saṅkhyēyanirdēśādēva pañcaprakāratvē siddhē pañcavacanaṁ tamakabhēdasya pratamakasya pr̥thaktvasaṅkhyānirāsārtham||15||
Adhikarana shvAsapUrvarUpaM, shvAsasamprAptishca (16-17) · Śloka 17
prāgrūpaṁ tasya hr̥tpīḍā śūlamādhmānamēva ca |
ānāhō vaktravairasyaṁ śaṅkhanistōda ēva ca ||16||
yadā srōtāṁsi saṁrudhya mārutaḥ kaphapūrvakaḥ |
viṣvagvrajati saṁruddhastadā śvāsān karōti saḥ ||17||
(su. u. taṁ. a. 51) |
View original
प्राग्रूपं तस्य हृत्पीडा शूलमाध्मानमेव च |
आनाहो वक्त्रवैरस्यं शङ्खनिस्तोद एव च ||१६||
यदा स्रोतांसि संरुध्य मारुतः कफपूर्वकः |
विष्वग्व्रजति संरुद्धस्तदा श्वासान् करोति सः ||१७||
(सु. उ. तं. अ. ५१) |
samprāptimāha– yadētyādi| srōtāṁsīti hikkānirdiṣṭaprāṇōdānavahāni | kaphaḥ pūrvaṁ pradhānaṁ yasya sa tathā| tēnaiva kaphēna ruddhaḥ vimārgagatirvimārgagatvēna viṣvagvrajati viṣvagañcatīti viṣvak sarvata ityarthaḥ||16-17||
Adhikarana mahAshvAsalakShaNam (18-20) · Śloka 20
uddhūyamānavatō yaḥ śabdavadduḥkhitō naraḥ |
uccaiḥ śvasiti saṁrudvō mattarṣabha ivāniśam ||18||
pranaṣṭajñānavijñānastathā vibhrāntalōcanaḥ |
vivr̥tākṣyānanō baddhamūtravarcā viśīrṇavāk ||19||
dīnaḥ praśvasitaṁ cāsya dūrādvijñāyatē bhr̥śam |
mahāśvāsōpasr̥ṣṭastu kṣipramēva vipadyatē ||20||
(ca. ci. a. 21) |
View original
उद्धूयमानवतो यः शब्दवद्दुःखितो नरः |
उच्चैः श्वसिति संरुद्वो मत्तर्षभ इवानिशम् ||१८||
प्रनष्टज्ञानविज्ञानस्तथा विभ्रान्तलोचनः |
विवृताक्ष्याननो बद्धमूत्रवर्चा विशीर्णवाक् ||१९||
दीनः प्रश्वसितं चास्य दूराद्विज्ञायते भृशम् |
महाश्वासोपसृष्टस्तु क्षिप्रमेव विपद्यते ||२०||
(च. चि. अ. २१) |
mahāśvāsalakṣaṇamāha– uddhūyamānētyādi| uddhūyamānavāta iti ut ūrdhvaṁ dhūyamānō nīyamānō vātō yasya sa tathā| śabdavat saśabdaṁ yathā bhavati| uccairdīrgham| saṁruddhō mattarṣabha ivēti svaraviśēṣajñāpanārthamayaṁ dr̥ṣṭāntaḥ| jñānaṁ śāstraṁ, vijñānaṁ tadarthaniścayaḥ| vibhrāntalōcanaḥ cañcalanētraḥ| vivr̥tē stabdhē akṣyānanē yasya sa tathā; nētrasya vibhrāntastabdhatvē kālabhēdāditi jējjaṭaḥ| viśīrṇavāk vaktumakṣamaḥ, mandavacanō vā| dīnaḥ klāntamanāḥ; hīnamiti pāṭhāntaramayuktaṁ, dūrādvijñāyatē bhr̥śamityanupapattērityāhuḥ||18-20||
Adhikarana UrdhvashvAsalakShaNam (21-23) · Śloka 23
ūrdhvaṁ śvasiti yō dīrghaṁ na ca pratyāharatyadhaḥ |
ślēṣmāvr̥tamukhasrōtāḥ kruddhagandhavahārditaḥ ||21||
ūrdhvadr̥ṣṭirvipaśyaṁstu vibhrāntākṣa itastataḥ |
pramuhyan vēdanārtaśca śuklāsyō'ratipīḍitaḥ ||22||
ūrdhvaśvāsē prakupitē hyadhaḥśvāsō nirudhyatē |
muhyatastāmyataścōrdhvaṁ śvāsastasyaiva hantyasūn ||23||
(ca. ci. a. 21) |
View original
ऊर्ध्वं श्वसिति यो दीर्घं न च प्रत्याहरत्यधः |
श्लेष्मावृतमुखस्रोताः क्रुद्धगन्धवहार्दितः ||२१||
ऊर्ध्वदृष्टिर्विपश्यंस्तु विभ्रान्ताक्ष इतस्ततः |
प्रमुह्यन् वेदनार्तश्च शुक्लास्योऽरतिपीडितः ||२२||
ऊर्ध्वश्वासे प्रकुपिते ह्यधःश्वासो निरुध्यते |
मुह्यतस्ताम्यतश्चोर्ध्वं श्वासस्तस्यैव हन्त्यसून् ||२३||
(च. चि. अ. २१) |
ūrdhvaśvāsalakṣaṇamāha– ūrdhvamityādinā| ūrdhvamiti viśēṣaparaṁ, sarvaśvāsānāṁ tathāvidhatvāt| dīrghamiti dīrghakālam| naca pratyāharatyadha iti na śvāsamadhaḥ karōti dīrghakālamityarthaḥ| ślēṣmāvr̥tamukhasrōtā iti ślēṣmaṇā āvr̥tāni mukhaṁ srōtāṁsi ca yasya sa tathā| kruddhagandhavahārditaḥ kupitavātapīḍitaḥ; samastapāṭhē tu ślēṣmāvr̥tamukhasrōtastvēna kruddhō yō gandhavahastēnārditaḥ| vipaśyaṁstu itastata iti itastatō vikr̥tiṁ paśyan| ‘ūrdhvaṁ śvasiti yō dīrghaṁ na ca pratyāharatyadhaḥ’ iti yaduktaṁ tatra hētumāha– ūrdhvaśvāsa ityādi| nirudhyata iti hr̥daya ēvātistambhitaḥ| athavā śvāsō vātaḥ sō'dhō na vartatē| ūrdhvaṁ śvāsa ūrdhvaśvāsaḥ| tāmyatō glāyatō muhyataścāsūn prāṇān hanti, nānyathēti||21-23||
Adhikarana chinnashvAsalakShaNam (24-26) · Śloka 26
yastu śvasiti vicchinnaṁ sarvaprāṇēna pīḍitaḥ |
na vā śvasiti duḥkhārtō marmacchēdarugarditaḥ ||24||
ānāhasvēdamūrchārtō dahyamānēna bastinā |
viplutākṣaḥ parikṣīṇaḥ śvasan raktaikalōcanaḥ ||25||
vicētāḥ pariśuṣkāsyō vivarṇaḥ pralapannaraḥ |
chinnaśvāsēna vicchinnaḥ sa śīghraṁ vijahātyasūn ||26||
(ca. ci. a. 29) |
View original
यस्तु श्वसिति विच्छिन्नं सर्वप्राणेन पीडितः |
न वा श्वसिति दुःखार्तो मर्मच्छेदरुगर्दितः ||२४||
आनाहस्वेदमूर्छार्तो दह्यमानेन बस्तिना |
विप्लुताक्षः परिक्षीणः श्वसन् रक्तैकलोचनः ||२५||
विचेताः परिशुष्कास्यो विवर्णः प्रलपन्नरः |
छिन्नश्वासेन विच्छिन्नः स शीघ्रं विजहात्यसून् ||२६||
(च. चि. अ. २९) |
chinnaśvāsalakṣaṇamāha– yastvityādi| vicchinnaṁ savicchēdam| sarvaprāṇēna na vā śvasiti śvāsaṁ na labhatē| marmacchēdarugardita iti hr̥dayacchēdavēdanayā pīḍitaḥ| dahyamānēna bastinōpalakṣitaḥ, ētēna vātasya pittānubandhō darśitaḥ| viplutākṣaḥ cañcalanētrō'śrupūrṇacakṣurvā| raktaikalōcanatvaṁ vyādhiprabhāvāt, dōṣāttu dvayōrapi syāt| vicētā udvignacittaḥ| vicchinnō vimōkṣitasandhiḥ, ‘pīḍita’ ityanyē; ‘vihataḥ’ iti pāṭhāntaram||24-26||
Adhikarana tamakashvAsalakShaNam (27-34) · Śloka 34
pratilōmaṁ yadā vāyuḥ srōtāṁsi pratipadyatē |
grīvāṁ śiraśca saṅgr̥hya ślēṣmāṇaṁ samudīrya ca ||27||
karōti pīnasaṁ tēna ruddhō ghurghurakaṁ tathā |
atīva tīvravēgaṁ ca śvāsaṁ prāṇaprapīḍakam ||28||
pratāmyati sa vēgēna tr̥ṣyatē sannirudhyatē |
pramōhaṁ kāsamānaśca sa gacchati muhurmuhuḥ ||29||
ślēṣmaṇyamucyamānē tu bhr̥śaṁ bhavati duḥkhitaḥ |
tasyaiva ca vimōkṣāntē muhūrtaṁ labhatē sukham ||30||
tathā'syōddhvaṁsatē kaṇṭhaḥ kr̥cchrācchaknōti bhāṣitum |
na cāpi labhatē nidrāṁ śayānaḥ śvāsapīḍitaḥ ||31||
pārśvē tasyāvagr̥hṇāti śayānasya samīraṇaḥ |
āsīnō labhatē saukhyamuṣṇaṁ caivābhinandati ||32||
ucchritākṣō lalāṭēna svidyatā bhr̥śamārtimān |
viśuṣkāsyō muhuḥ śvāsō muhuścaivāvadhamyatē ||33||
mēghāmbuśītaprāgvātaiḥ ślēṣmalaiśca vivardhatē |
sa yāpyastamakaḥ śvāsaḥ sādhyō vā syānnavōtthitaḥ ||34||
(ca. ci. a. 21) |
View original
प्रतिलोमं यदा वायुः स्रोतांसि प्रतिपद्यते |
ग्रीवां शिरश्च सङ्गृह्य श्लेष्माणं समुदीर्य च ||२७||
करोति पीनसं तेन रुद्धो घुर्घुरकं तथा |
अतीव तीव्रवेगं च श्वासं प्राणप्रपीडकम् ||२८||
प्रताम्यति स वेगेन तृष्यते सन्निरुध्यते |
प्रमोहं कासमानश्च स गच्छति मुहुर्मुहुः ||२९||
श्लेष्मण्यमुच्यमाने तु भृशं भवति दुःखितः |
तस्यैव च विमोक्षान्ते मुहूर्तं लभते सुखम् ||३०||
तथाऽस्योद्ध्वंसते कण्ठः कृच्छ्राच्छक्नोति भाषितुम् |
न चापि लभते निद्रां शयानः श्वासपीडितः ||३१||
पार्श्वे तस्यावगृह्णाति शयानस्य समीरणः |
आसीनो लभते सौख्यमुष्णं चैवाभिनन्दति ||३२||
उच्छ्रिताक्षो ललाटेन स्विद्यता भृशमार्तिमान् |
विशुष्कास्यो मुहुः श्वासो मुहुश्चैवावधम्यते ||३३||
मेघाम्बुशीतप्राग्वातैः श्लेष्मलैश्च विवर्धते |
स याप्यस्तमकः श्वासः साध्यो वा स्यान्नवोत्थितः ||३४||
(च. चि. अ. २१) |
tamakaśvāsalakṣaṇamāha– pratilōmamityādi| ślēṣmāṇaṁ samudīrya cētyanēna sāmānyasamprāptilabdhasyāpi ślēṣmaṇaḥ punarabhidhānādiha viśēṣēṇa kāraṇatvaṁ bōdhayati| tēna ruddhaḥ kaphēnāvr̥taḥ| ghurghurakaṁ kaṇṭhē ghurghuraśabdam| prāṇaprapīḍakaṁ prāṇādhiṣṭhānahr̥dayasya pīḍakam| pratāmyati tamasi praviśatīva| sannirudhyatē ‘niścēṣṭō bhavati’ iti cakraḥ, jējjaṭastu sannirudhyatē ‘śvāsaḥ’ iti | tasyaivēti ślēṣmaṇaḥ| sukhaṁ sukhamiva| uddhvaṁsatē kaṇḍūyatē| pārśvē iti karmapadam, avagr̥hṇāti pīḍayati| uṣṇamabhinandati vātakaphārabdhatvāt| ucchritākṣa ucchūnanētraḥ| lalāṭēnētyupalakṣaṇē tr̥tīyā| avadhamyatē gajārūḍhasyēva sarvagātraṁ cālyatē||27– 34||
Adhikarana pratamakashvAsalakShaNaM, tasyaivAparakAraNaM lakShaNaM ca (35-36) · Śloka 36
jvaramūrchāparītasya vidyāt pratamakaṁ tu tam |
udāvartarajō'jīrṇaklinnakāyanirōdhajaḥ ||35||
tamasā vardhatē'tyarthaṁ śītaiścāśu praśāmyati |
majjatastamasīvāsya vidyāt santamakaṁ tu tam ||36||
(ca. ci. a. 21) |
View original
ज्वरमूर्छापरीतस्य विद्यात् प्रतमकं तु तम् |
उदावर्तरजोऽजीर्णक्लिन्नकायनिरोधजः ||३५||
तमसा वर्धतेऽत्यर्थं शीतैश्चाशु प्रशाम्यति |
मज्जतस्तमसीवास्य विद्यात् सन्तमकं तु तम् ||३६||
(च. चि. अ. २१) |
tamakasyaiva pittānubandhatvājjvarādiyōgēna pratamakasañjñāmāha– jvarētyādi| jvaramūrchābhyāṁ parītō jvaramūrchāparītaḥ; jvarēṇa mūrchā jvaramūrchēti jējjaṭaḥ| ētasyaivāparakāraṇaṁ lakṣaṇaṁ cāha– udāvartētyādi| udāvartō rōgaḥ, rajō dhūliḥ, ajīrṇamāmādi, klinnaṁ vidagdhaṁ, kāyē vēgānāṁ nirōdhaḥ kāyanirōdhaḥ; athavā klinnakāyō vr̥ddhanara ityāhuḥ, nirōdhaḥ vēganirōdhaḥ, athavā kuyōgināṁ kumbhakādirūpavātanirōdha iti jējjaṭaḥ| tamasā andhakārēṇa, mānasadōṣēṇa vā; atyarthamiti itarakāraṇāpēkṣayā viśēṣēṇa; vātakaphārabdhō'pi pittasambandhāt śītairupaśāmyatītyāhuḥ| santamakaḥ pratamaka ēvēti| anyē tu udāvartētyādinā pratamakasyōpasargamāhuriti jējjaṭaḥ||35-36||
Adhikarana kShudrashvAsalakShaNaM, shvAsAnAM sAdhyAsAdhyavicArashca (37-40) · Śloka 40
rūkṣāyāsōdbhavaḥ kōṣṭhē kṣudrō vāta udīrayan |
kṣudraśvāsō na sō'tyarthaṁ duḥkhēnāṅgaprabādhakaḥ ||37||
hinasti na sa gātrāṇi na ca duḥkhō yathētarē |
na ca bhōjanapānānāṁ niruṇaddhyucitāṁ gatim ||38||
nēndriyāṇāṁ vyathāṁ nāpi kāñcidāpādayēdrujam |
sa sādhya uktō, balinaḥ sarvē cāvyaktalakṣaṇāḥ ||39||
(ca. ci. a. 21) |
kṣudraḥ sādhyō matastēṣāṁ tamakaḥ kr̥cchra ucyatē |
trayaḥ śvāsā na sidhyanti tamakō durbalasya ca ||40||
(su. u. taṁ. a. 51) |
View original
रूक्षायासोद्भवः कोष्ठे क्षुद्रो वात उदीरयन् |
क्षुद्रश्वासो न सोऽत्यर्थं दुःखेनाङ्गप्रबाधकः ||३७||
हिनस्ति न स गात्राणि न च दुःखो यथेतरे |
न च भोजनपानानां निरुणद्ध्युचितां गतिम् ||३८||
नेन्द्रियाणां व्यथां नापि काञ्चिदापादयेद्रुजम् |
स साध्य उक्तो, बलिनः सर्वे चाव्यक्तलक्षणाः ||३९||
(च. चि. अ. २१) |
क्षुद्रः साध्यो मतस्तेषां तमकः कृच्छ्र उच्यते |
त्रयः श्वासा न सिध्यन्ति तमको दुर्बलस्य च ||४०||
(सु. उ. तं. अ. ५१) |
kṣudraśvāsamāha– rūkṣētyādi| rūkṣamannapānam| kṣudrō'lpanidānaliṅgaḥ| udīrayan ūrdhvaṁ gacchan| itarē urdhvaśvāsādayaḥ| sa sādhya ukta iti chēdaḥ| sarvē mahāśvāsādayō'vyaktalakṣaṇāḥ santaḥ sādhyā iti yōjyam| trayaḥ śvāsā na sidhyanti mahōrdhvacchinnāḥ sampūrṇalakṣaṇāḥ ||37-40||
Adhikarana upekShaNAsamyagupakramAbhyAM hikkAshvAsayoH shIghrAvashyamArakatvam (41) · Śloka 41
kāmaṁ prāṇaharā rōgā bahavō na tu tē tathā |
yathā śvāsaśca hikkā ca harataḥ prāṇamāśu ca ||41||
(ca. ci. a. 21) |
View original
कामं प्राणहरा रोगा बहवो न तु ते तथा |
यथा श्वासश्च हिक्का च हरतः प्राणमाशु च ||४१||
(च. चि. अ. २१) |
upēkṣaṇāsamyagupakramābhyāṁ hikkāśvāsayōḥ śīghrāvaśyamārakatvamāha– kāmamityādi| kāmamanumatau, prāṇaharāḥ sannipātajvarādayaḥ| śēṣaṁ subōdhamiti||41||
Adhikarana puShpikA · Śloka 12
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē hikkāśvāsanidānaṁ samāptam ||12||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने हिक्काश्वासनिदानं समाप्तम् ||१२||
iti śrīvijayarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ hikkāśvāsanidānaṁ samāptam||12||