Adhikarana jvarotpattiH tasya bhedAshca (1) · Śloka 1
atha jvaranidānam |
dakṣāpamānasaṅkruddharudraniḥśvāsasambhavaḥ |
jvarō'ṣṭadhā pr̥thagdvandvasaṅghātāgantujaḥ smr̥taḥ ||1||
View original
अथ ज्वरनिदानम् |
दक्षापमानसङ्क्रुद्धरुद्रनिःश्वाससम्भवः |
ज्वरोऽष्टधा पृथग्द्वन्द्वसङ्घातागन्तुजः स्मृतः ||१||
atha sarvarōgaprādhānyāt prathamaṁ jvarō vācyaḥ| prādhānyaṁ ca tasya śārīrarōgēṣu prathamōtpannatvāt, balavattvāt, dēhēndriyamanastāpitvāt, janmanidhanayōravaśyambhāvitvāt, sthāvarajaṅgamarūpasarvabhūtavyāpitvācca; naivamanyē vikārāḥ| yaduktaṁ carakē– “dēhēndriyamanastāpī sarvarōgāgrajō balī| jvaraḥ pradhānō rōgāṇāmuktō bhagavatā purā|| tasya prāṇisapatnasya dhruvasya pralayōdayē|” (ca. ci. a. 3) ityādi; yāvad “bhagavan! vaktumarhasi” (ca. ci. a. 3) iti| tathā– “jvarēṇāviśatā bhūtaṁ nahi kiñcinna tapyatē|” (ca. ci. a. 3) ityādi| uktaṁ ca , pālakāpyē– “pākalaḥ sa tu nāgānāmabhitāpastu vājinām| gavāmīśvarasañjñaśca mānavānāṁ jvarō mataḥ|| ajāvīnāṁ pralāpākhyaḥ karabhē cālasō bhavēt| hāridrō mahiṣīṇāṁ tu mr̥garōgō mr̥gēṣu ca| pakṣiṇāmabhighātastu matsyēṣvindramadō mataḥ| pakṣapātaḥ pataṅgānāṁ vyāḍēṣvakṣikasañjñitaḥ||” ityādi| tathā'nyatra– “jalasya nīlikā bhūmērūṣarō vr̥kṣasya kōṭaraḥ|” ityādi| tasya prāgutpattimāha– dakṣāpamānētyādi| dakṣāpamānēna dakṣaprayuktaparibhavēna kruddhasya rudrasya niḥśvāsāt sambhava utpattiryasya sa tathā| niḥśvāsō'tra krōdhaliṅgatvēna nirdiṣṭaḥ, ata ēva suśrutēna “rudrakōpāgnisambhūtaḥ” (su. u. taṁ. a. 39) ityuktam| kruddhēna rudrēṇa lalāṭē tr̥tīyamāgnēyaṁ cakṣuḥ sr̥ṣṭvā tatō'pyāgnēyō bāṇō nirmitaḥ| yadāha carakaḥ– “sr̥ṣṭvā lalāṭē cakṣurvai dagdhvā tānasurānprabhuḥ bāṇaṁ krōdhāgnisantaptamasr̥jacchatrunāśanam||” (ca. ci. a. 3) iti; atra satranāśanaṁ yajñanāśanam| ēṣā ca jvarōtpattikathā carakacikitsitē saviśēṣā śrōtavyā| ētēna rudrakōpasya viprakr̥ṣṭakāraṇatvamuktaṁ; yadi hi tatō jvarō nōdapatsyataṁ adhunā'pyapacārānnōdapatsyata iti bhaṭṭāraharicandraḥ| ētadabhidhānasya cikitsānupayōgitvēnānyē ṭīkākr̥tō'nyathā vyācakṣatē– kōpōdbhavatvēna taijasatvaṁ prakāśyatē; krōdhō hyāgnēyaḥ; yadāha carakaḥ– “krōdhāt pittaṁ” (ca. ci. a. 3) iti| tēna sarvajvarē pittāvirōdhinī kriyā kāryēti sidhyati| yaduktaṁ vāgbhaṭēnaiva– “ūṣmā pittādr̥tē nāsti jvarō nāstyūṣmaṇā vinā| tasmāt pittaviruddhāni tyajēt pittādhikē'dhikam||” (vā. ci. a. 1) iti| ata ēva carakē kaṭvamlalavaṇān pācanān parityajya taruṇajvarē pācakatvēna tiktakō rasaḥ pittaghnō nirdiṣṭaḥ| yadāha– “laṅghanaṁ svēdanaṁ kālō yavāgūstiktakō rasaḥ| pācanānyavipakvānāṁ dōṣāṇāṁ taruṇajvarē||” (ca. ci. a. 3) iti| ( kālō'trāṣṭāha iti)| anyē tvāhuḥ– rudrakōpasambhavatvēna dēvatātmakatvāt pūjārhatvamupadarśitam| yadāha vidēhaḥ– “jvarastu pūjanairvā'pi sahasaivōpaśāmyati||” iti| harivaṁśē'pi– “jvarastripādastriśirāḥ ṣaḍbhujō navalōcanaḥ| bhasmapraharaṇō raudraḥ kālāntakayamōpamaḥ||” iti mūrtimānēvōktaḥ| bahuvidhamapi jvaraṁ saṅkṣēpēṇāha– jvarō'ṣṭadhētyādi| aṣṭatvaṁ vivr̥ṇōti– pr̥thagityādi| tacca samprāptau vivr̥tam||1||
Adhikarana jvarasamprAptiH (2) · Śloka 2
mithyāhāravihārābhyāṁ dōṣā hyāmāśayāśrayāḥ |
bahirnirasya kōṣṭhāgniṁ jvaradāḥ syū rasānugāḥ ||2||
View original
मिथ्याहारविहाराभ्यां दोषा ह्यामाशयाश्रयाः |
बहिर्निरस्य कोष्ठाग्निं ज्वरदाः स्यू रसानुगाः ||२||
samprāptimāha– mithyētyādi| āhārasya mithyātvaṁ prakr̥tyādīnāmāhārōpayōgahētūnāṁ viruddhatvēnōpayōgaḥ| yadāha carakaḥ– "tatra khalvimānyaṣṭāvāhāravidhiviśēṣāyatanāni bhavanti; tadyathā– prakr̥tikaraṇasaṁyōgarāśidēśakālōpayōgasaṁsthōpayōktraṣṭamāni|" (ca. vi. a. 1) iti| atra prakr̥tirdravyāṇāṁ svābhāvikagurutvalaghutvādiguṇayōgaḥ, yathā– māṣamudgayōḥ; karaṇaṁ saṁskāraḥ, yathā– vrīhērgurōrlaghavō lājāḥ; saṁyōgaḥ saṁhatībhāvaḥ, yathā– kṣīramatsyayōḥ; rāśirāhārasya dravādravasyāvayavēna samudāyēna vā parimāṇaṁ; dēśō dravyōtpattipracārādisthānaṁ; kālō nityagaścāvasthikaśca; upayōgasaṁsthā upayōganiyamaḥ, yathā– jīrṇānna ēva bhuñjīta; upayōktā svayaṁ nirūpitātmaprakr̥tyādikaḥ puruṣa iti| vihārasya mithyātvamayathābalamārambhādi| āmāśayāśrayā ityanēnāmāśayaprāptivyatirēkēṇa dōṣā jvaraṁ nārabhanta iti pratipādayanti| āmāśayaśca “nābhistanāntaraṁ jantōrāmāśaya iti smr̥taḥ|” (ca. vi. a. 2) iti carakēṇōktaḥ| bahirnirasya kōṣṭhāgnimiti kōṣṭhāgnirēva dōṣōtkṣiptō bahirnirgata ūṣmatayā pratibhāti| kōṣṭhāgnimiti dhātvādyagninirāsārtham| jvaradā jvarakāriṇaḥ| rasānugā rasasambaddhāḥ, avaśyaṁ rasaṁ dūṣayitvā jvarōtpādakā iti| ‘ēṣā ca samprāptiḥ śārīrāṇāmēva natvāgantūnāṁ, tēṣāṁ vyathāpūrvakatvaṁ tatō vātādyanubandhaḥ,’ iti jējjaṭaḥ| ata ēva suśrutē āgantusamprāptiḥ pr̥thagēva paṭhyatē| yathā– “śramakṣatābhighātēbhyō dēhināṁ kupitō'nilaḥ| pūrayitvā'khilaṁ dēhaṁ jvaramāpādayēdbhr̥śam||’ (su. u. taṁ. a. 39) iti| atra na āmāśayagata ēva vāyuḥ, kintūrdhvādhastiryagrasavāhisrōtaścaraḥ| carakē'pyuktam– “tatrābhighātajō vāyuḥ prāyō raktaṁ pradūṣayan| savyathāśōthavaivarṇyaṁ karōti sarujaṁ jvaram||” (ca. ci. a. 3) iti| nanu, āgantujvarē'pyūṣmōpalabhyatē, “ūṣmā ca pittādr̥tē nāsti” (vā. ci. a. 1) ityuktam, ata āganturapi śārīraḥ syāt| naivam, uttarakālaṁ tadutpattēḥ| yaduktam– “āganturhi vyathāpūrvō jvarō'ṣṭamō bhavati; sa kiñcitkālamāgantuḥ kēvalō bhūtvā paścāddōṣairanubadhyatē|” (ca. ni. a. 1); tathā– “āganturanvēti nijaṁ vikāraṁ nijastathā''gantumapi pravr̥ddhaḥ|” (ca. sū. a. 19) iti| nanu, mithyāhārētyādinā ēkaiva samprāptiruktā; ētacca na yuktaṁ, yataḥ samprāptiḥ saṁyōgabhēdaḥ, saṁyōgabhēdaśca saṁyōgibhēdanibandhanaḥ, saṁyōginaścātra vātādayō nānāvidhāḥ, tataśca samprāptērapi nānātvaṁ syāt; nahi vātapittayōryaḥ saṁyōgaḥ sa ēva kaphapittayōriti| ucyatē– anēkaiva samprāptiḥ kintvēkajātīyā, āśayaduṣṭyādēḥ sarvatrāviśēṣēṇābhidhānāt; ēvamāgantusamprāptirapi saṁyōgabhēdādbhinnēti||2||
Adhikarana jvarasAmAnyalakShaNam (3) · Śloka 3
svēdāvarōdhaḥ santāpaḥ sarvāṅgagrahaṇaṁ tathā |
yugapadyatra rōgē ca sa jvarō vyapadiśyatē ||3||
View original
स्वेदावरोधः सन्तापः सर्वाङ्गग्रहणं तथा |
युगपद्यत्र रोगे च स ज्वरो व्यपदिश्यते ||३||
jvaralakṣaṇamāha– svēdāvarōdha ityādi| svēdāvarōdhō gharmānirgamaḥ| tāpa iti vaktavyē santāpagrahaṇāddēhēndriyamanasāṁ tāpaṁ lakṣayati| taduktaṁ carakē– “dēhēndriyamanastāpī” (ca. ci. a. 3) iti; “indriyāṇāṁ ca vaikr̥tyaṁ jñēyaṁ santāpalakṣaṇam|” (ca. ci. a. 3) iti| tathā– “vaicittyamaratirglānirmanaḥsantāpalakṣaṇam|” (ca. ci. a. 3) iti| sarvāṅgagrahaṇaṁ sarvāṅgavēdanā| yugapaditi militamētallakṣaṇaṁ, pratyēkaśō vyabhicārāt; svēdāvarōdhō hi kuṣṭhapūrvarūpē, tathā santāpō dāhākhyē rōgē, sarvāṅgagrahaṇaṁ sarvāṅgavātarōgē iti| nanu, paittikē svēdāgamāt, vātikē viṣamārambhavisargitvāt sarvāṅgagrahaṇāvyavasthitēścāvyāpakaṁ lakṣaṇamiti| atra jējjaṭakārtikakuṇḍādayaḥ samādadhuḥ– utsargāpavādabhāvēna vyavasthitiriti| tanna saṅgatamityanyē; vidhau hyutsargāpavādabhāvō natu lakṣaṇē, avyāptyativyāptyōrlakṣaṇadōṣāt; tasmāt svēdō'gniḥ ‘svidyatē'nēna’ iti vyutpattyā; tasyāvarōdhō dōṣavyāptiḥ| vātajvarē yadyapi vāyōścalatvēnārambhavisargayōrvaiṣamyaṁ, tathā'pi sarvadēhagatajvarārambhakadōṣaduṣṭyanivr̥ttēranudbhūtasarvāṅgagrahaṇasya vidyamānataivēti na vyabhicāraḥ| carakē tu jvaralakṣaṇaṁ “ jvarapratyātmikaṁ liṅgaṁ santāpō dēhamānasaḥ|” (ca. ci. a. 3) iti| nanu, “śārīrō jāyatē pūrvaṁ dēhē manasi mānasaḥ||” (ca. ci. a. 3) iti| carakavacanāddēhamanasōranyōnyavyabhicārādalakṣaṇamiti cēt; tanna, sūkṣmatarakālavyavahitasyānyatararūpasyāvaśyambhāvitvāt| yathā– guṇavaddravyamiti dravyalakṣaṇamiti||3||
Adhikarana jvarapUrvarUpam (4-7) · Śloka 7
śramō'ratirvivarṇatvaṁ vairasyaṁ nayanaplavaḥ |
icchādvēṣau muhuścāpi śītavātātapādiṣu ||4||
jr̥mbhā'ṅgamardō gurutā rōmaharṣō'rucistamaḥ |
apraharṣaśca śītaṁ ca bhavatyutpatsyati jvarē ||5||
(sāmānyatō viśēṣāttu jr̥mbhā'tyarthaṁ samīraṇāt |
pittānnayanayōrdāhaḥ kaphādannārucirbhavēt ||6||
rūpairanyatarābhyāṁ tu saṁsr̥ṣṭairdvandvajaṁ viduḥ |
sarvaliṅgasamavāyaḥ sarvadōṣaprakōpajē) ||7||
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
श्रमोऽरतिर्विवर्णत्वं वैरस्यं नयनप्लवः |
इच्छाद्वेषौ मुहुश्चापि शीतवातातपादिषु ||४||
जृम्भाऽङ्गमर्दो गुरुता रोमहर्षोऽरुचिस्तमः |
अप्रहर्षश्च शीतं च भवत्युत्पत्स्यति ज्वरे ||५||
(सामान्यतो विशेषात्तु जृम्भाऽत्यर्थं समीरणात् |
पित्तान्नयनयोर्दाहः कफादन्नारुचिर्भवेत् ||६||
रूपैरन्यतराभ्यां तु संसृष्टैर्द्वन्द्वजं विदुः |
सर्वलिङ्गसमवायः सर्वदोषप्रकोपजे) ||७||
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
pūrvarūpamāha– śrama ityādi| śramaḥ śrāntatvamiva| aratiranavasthitacittatvam, aratiḥ krīḍābhāva iti kārtikaḥ| vivarṇatvaṁ mlānagātratvam| yattu ‘‘duṣṭāḥ svahētubhirdōṣāḥ’’ ityārabhya “svakālēṣu jvarāgamam| janayantyatha vr̥ddhiṁ ca svavarṇaṁ ca tvagādiṣu||” (su. ci. a. 39) iti samprāptau vr̥ddhasuśrutavacanaṁ, tadatyarthajr̥mbhādivadviśiṣṭapūrvarūpābhiprāyēṇa, samprāptyavasthāpannadōṣajanyatvāt pūrvarūpasyēti| vairasyamiti mukhasya viruddharasatā| nayanaplavō'śrupūrṇanētratvam| yaduktaṁ carakē– " ālasyaṁ nayanē sāsrē" (ca. ci. a. 3) ityādi| ādiśabdādambujvalanayōrapi aniścitēcchādvēṣayōrgrahaṇam| uktaṁ hi carakē– ‘‘jvalanātapavāyvambubhaktidvēṣāvaniścitau|’’ (ca. ci. a. 3) iti| anyē tu śaityauṣṇyasādharmyājjalānalau grāhayanti, ādiśabdēna ca śayanādikam| tamō'ndhakārapraviṣṭasyēvāsaṁvittiḥ| apraharṣaḥ prītyabhāvaḥ| jvalanēcchayā śītē labdhē śītaṁ cēti vacanaṁ śītasya viśēṣēṇa bōdhanārtham| cakārēṇa vātavidvēṣādigrahaṇamityāhuḥ| utpatsyatīti bhaviṣyati jvarē| utpatsyatīti ātmanēpadānityatvēna; tacca cakṣiṅa ikārēṇa ‘ anudāttaṅita ātmanēpadam’ (pā. a. 1/3/12) ityātmanēpadē siddhē tadarthaṁ ṅitkaraṇēna jñāpitamiti śābdikāḥ| gadādharastu– ‘utpitsati’ iti paṭhitvā ‘pada gatau’ ityasya sannantasya ‘ sanimīmāghurabhalabhaśakapatapadām|’ (a. 7 pā. 4 sū. 54) ityādinā isi kr̥tē ‘pūrvavat sanaḥ’ (a. 1 pā. 3 sū. 62) ityatra bhinnavākyatayā parasmaipadamiti vyācaṣṭē iti||4-7||
Adhikarana vAtajvaralakShaNam (8-9) · Śloka 9
vēpathurviṣamō vēgaḥ kaṇṭhauṣṭhapariśōṣaṇam |
nidrānāśaḥ kṣavastambhō gātrāṇāṁ raukṣyamēva ca ||8||
śirōhr̥dgātrarugvaktravairasyaṁ gāḍhaviṭkatā |
śūlādhmānē jr̥mbhaṇaṁ ca bhavantyanilajē jvarē ||9||
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
वेपथुर्विषमो वेगः कण्ठौष्ठपरिशोषणम् |
निद्रानाशः क्षवस्तम्भो गात्राणां रौक्ष्यमेव च ||८||
शिरोहृद्गात्ररुग्वक्त्रवैरस्यं गाढविट्कता |
शूलाध्माने जृम्भणं च भवन्त्यनिलजे ज्वरे ||९||
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
vātapittakaphānāṁ yathāpūrvaṁ bhūridāruṇavikārakartr̥tvēna prādhānyaṁ, yaduktaṁ carakē– ‘‘aśītirvātavikārāścatvāriṁśatpittavikārāḥ, viṁśatiḥ ślēṣmavikārāḥ|’’ (ca. sū. a. 20) iti; tathā dāruṇāśca vātavikārā ākṣēpakapakṣāghātādayaḥ; ataḥ prādhānyāt prathamaṁ vātajvaralakṣaṇamāha– vēpathurityādi| ēvamanyatrāpi vātādikramanirdēśēna vēditavyam| viṣamō vēga iti vēgō jvarasya pravr̥ttirvr̥ddhirvā, tasya vaiṣamyamaniyatakālatvam, aṅgēṣu cauṣṇyādyaniyatatvam| kṣavaśchikkā ‘ hā~ṁci’ iti lōkē| stambhō gātrāṇāṁ jaḍimā, raukṣyamapi gātrāṇāmēvēti gadādharādayō vyācakṣatē; taccānavadhānādvyākhyātamiti lakṣyatē; kṣavasya stambhaḥ kṣavastambha ityēkapadatā'tra yujyatē| yadāha vāgbhaṭaḥ– ‘‘harṣō rōmāṅgadantēṣu vēpathuḥ kṣavathōrgrahaḥ| bhramaḥ pralāpō gharmēcchā vilāpaścānilajvarē||’’(vā. ni. a. 2) iti| carakē'pi nidānē ‘‘kṣavathūdgāravinigrahaḥ’’ (ca. ni. a. 1) iti paṭhitam| vinigrahaśabdastu tatra nirōdhārtha ēvācāryēṇa nirdiṣṭaḥ; yathā vātagulmanidānē– “rūkṣānnapānaṁ viṣamātimātraṁ vicēṣṭitaṁ vēgavinigrahaśca|” (ca. ci. a. 5) iti; tathā'ntarvēgajvaralakṣaṇē “dōṣavarcōvinigrahaḥ” (ca. ci. a. 3) iti| ētēna, jvaramuktilakṣaṇē kṣavasya pāṭhāt kathamētallakṣaṇamiti yadāśaṅkitaṁ kārtikakuṇḍēna tadapi nirastam| ādhmānaṁ vāyunā savēdanamudarapūrṇatvam| śirōhr̥dgātrarugityatra gātragrahaṇēna śirōhr̥dgrahaṇē siddhē tadabhidhānaṁ viśēṣēṇa śirasi hr̥di ca vēdanārtham| ētāni rūpāṇi prāyōbhāvitvēna nirdiṣṭāni suśrutēna, tēna cakārēṇānyānyapi carakanidānōktāni bōddhavyāni| tānyēva gadyēnōktāni sukhagrahaṇārthaṁ ślōkēna mayā pradarśyantē– “bhavanti vividhā vātavēdanāḥ pādasuptatā| piṇḍikōdvēṣṭanaṁ karṇasvanō vaktrakaṣāyatā|| ūrusādō hanustambhō viślēṣaḥ sandhijānunōḥ| śuṣkakāsō vamirlōmadantaharṣaḥ śramabhramau|| aruṇaṁ nētramūtrādi tr̥ṭpralāpōṣṇakāmitāḥ|” iti||8-9||
Adhikarana pittajvaralakShaNam (10-11) · Śloka 11
vēgastīkṣṇō'tisāraśca nidrālpatvaṁ tathā vamiḥ |
kaṇṭhauṣṭhamukhanāsānāṁ pākaḥ svēdaśca jāyatē ||10||
pralāpō vaktrakaṭutā mūrchā dāhō madastr̥ṣā |
pītaviṇmūtranētratvaṁ paittikē bhrama ēva ca ||11||
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
वेगस्तीक्ष्णोऽतिसारश्च निद्राल्पत्वं तथा वमिः |
कण्ठौष्ठमुखनासानां पाकः स्वेदश्च जायते ||१०||
प्रलापो वक्त्रकटुता मूर्छा दाहो मदस्तृषा |
पीतविण्मूत्रनेत्रत्वं पैत्तिके भ्रम एव च ||११||
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
pittajvaralakṣaṇamāha– vēgastīkṣṇa ityādi| atisāraḥ pittasya saratvēna sadravā pravr̥ttirna tvatisāra ēva, tasya jvarōpadravatvāt| nidrālpatvaṁ svalpanidrātvam| uktaṁ hi suśrutē– “nidrānāśō'nilāt pittāt” (su. śā. a. 4) ityādi| vamiḥ pittasya kaphasthānagamanāt| svēdō gharmāgamanaṁ, prāyēṇa sāmadōṣēṇa srōtasāṁ nirōdhāt sarvajvarēṣu gharmanirōdhaḥ, atra tu pittasya taikṣṇyājjvaraprabhāvādvā sa na bhavatīti| pralāpō'sambaddhabhāṣaṇam| vaktrakaṭutā mukhatiktatvaṁ, carakē hi paittikanānātmajacatvāriṁśadvikārēṣu tiktāsyatāyāḥ pāṭhādanubhavācca| kārtikastvarōcakē “kaṭvamlamuṣṇaṁ virasaṁ ca pūti pittēna vidyāllavaṇaṁ ca vaktram|” (ca. ci. a. 26) iti vacanaṁ dr̥ṣṭāntamupanyasya kaṭumukhatvamapīcchati| tanna, tatrāpi sandēhāt| yaduktam– “kaṭu syāt kaṭutiktayōḥ|” iti| tasmāt “yō'mlaṁ bhr̥śōṣṇaṁ kaṭutiktavaktraḥ pītaṁ saraktaṁ haritaṁ vamēdvā| sadāhacōṣajvaravaktraśōṣaṁ sā pittakōpaprabhavā hi chardiḥ||” (su. u. taṁ. a. 49) iti suśrutavacanāt kaṭumukhatvamapyēṣṭavyamiti| mūrchēti mūrchā rūpādyavijñānaṁ, tamaḥpravēśō vismr̥tirityāhuḥ| madō mattatvamiva, yathā– pūgakōdravadhattūrabhakṣaṇādau| bhrama iti bhramaścakrasthitasyēva bhramadvastudarśanamityāhuḥ; anyē tu svadēhabhramaṇajñānam| nanu, bhramasyāśītivātavikārapaṭhitasya vātanānātmajatvāt kathaṁ pittavikārē pāṭhaḥ? ucyatē, “na rōgō'pyēkadōṣajaḥ|” iti vacanāt paittikē vātānubandhāt bhramaḥ, iti jējjaṭaḥ samādhānamuktavān| athavā dōṣadūṣyasammūrchanaprabhāvāt kāraṇādr̥ṣṭasyāpi rūpasya kārya upalambhaḥ; yathā– arūpavātārabdhātisārādāvivāruṇatvaṁ, haridrācūrṇasaṁyōga iva lauhityam| yattūktaṁ suśrutē– “rajaḥpittānilādbhramaḥ|” (su. śā. a. 4) iti, tatrāpi vātānugatapittajatvamēva bōddhavyam, anyathā bhramasya vātikanānātmajatvamēva na syāditi| aparē tu pittadūṣitanētratvēna viparyastajñānaṁ bhramaḥ, ‘pītaḥ śaṅkha’ ityādivat| cakāraḥ pūrvavadanuktasamuccayārthaḥ| tadyathā– tīvrōṣmatā raktakōṭhāḥ śītēcchatā'ruciriti||10-11||
Adhikarana kaphajvaralakShaNam (12-13) · Śloka 13
staimityaṁ stimitō vēga ālasyaṁ madhurāsyatā |
śuklamūtrapurīṣatvaṁ stambhastr̥ptirathāpi ca ||12||
(nātyuṣṇagātratā chardiraṅgasādō'vipākitā) |
gauravaṁ śītamutklēdō rōmaharṣō'tinidratā |
( srōtōrōdhō rugalpatvaṁ prasēkō lavaṇāsyatā |
nātyuṣṇagātratā, cchardirlālāsrāvō'vipākatā) |
pratiśyāyō'ruciḥ kāsaḥ kaphajē'kṣṇōśca śuklatā ||13||
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
स्तैमित्यं स्तिमितो वेग आलस्यं मधुरास्यता |
शुक्लमूत्रपुरीषत्वं स्तम्भस्तृप्तिरथापि च ||१२||
(नात्युष्णगात्रता छर्दिरङ्गसादोऽविपाकिता) |
गौरवं शीतमुत्क्लेदो रोमहर्षोऽतिनिद्रता |
( स्रोतोरोधो रुगल्पत्वं प्रसेको लवणास्यता |
नात्युष्णगात्रता, च्छर्दिर्लालास्रावोऽविपाकता) |
प्रतिश्यायोऽरुचिः कासः कफजेऽक्ष्णोश्च शुक्लता ||१३||
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
kaphajvaralakṣaṇamāha– staimityamityādi| staimityamaṅgānāmārdrapaṭāvaguṇṭhitatvamiva| stimitō vēgō mandō vēgaḥ| ālasyamiti “samarthasyāpyanutsāhaḥ karmaṇyālasyamucyatē|” (su. śā. a. 4) ityālasyalakṣaṇamāhuḥ| stambhō'ṅgastabdhatā| tr̥ptistr̥ptasyēvānnānabhilāṣaḥ| utklēdaḥ kaṇṭhōpasthitavamanatvamiva| aruciratra satyapyabhilāṣē abhyavahārāsāmarthyamiti bhēdaḥ| cakāraḥ pūrvavat| tēna “tathā'ṅgē pīḍakāḥ śītāḥ prasēkaścharditandrikē| hr̥dupalēpa uṣṇābhilāṣitā vahnimārdavam||” iti||12-13||
Adhikarana vAtapittajvaralakShaNam (14) · Śloka 15
tr̥ṣṇā mūrchā bhramō dāhaḥ svapnanāśaḥ śirōrujā |
kaṇṭhāsyaśōṣō vamathū rōmaharṣō'rucistamaḥ ||14||
parvabhēdaśca jr̥mbhā ca vātapittajvarākr̥tiḥ |15|
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
तृष्णा मूर्छा भ्रमो दाहः स्वप्ननाशः शिरोरुजा |
कण्ठास्यशोषो वमथू रोमहर्षोऽरुचिस्तमः ||१४||
पर्वभेदश्च जृम्भा च वातपित्तज्वराकृतिः |१५|
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
vātapittajvaralakṣaṇamāha– tr̥ṣṇētyādi| parvāṇi bhidyanta iva vēdanā parvabhēdaḥ| ētāni ca liṅgāni vikr̥tiviṣamasamavāyārabdhasya bōddhavyāni| vikr̥tiviṣamasamavāyārabdhatvaṁ caiṣāṁ kēvalavātikapaittikajvaralakṣaṇānāṁ madhyē kēṣāñcidēva niyamēna pāṭhāttadatiriktalakṣaṇapāṭhācca bōddhavyam| yathā– atraiva vātapaittikē'rucirōmaharṣau, vakṣyamāṇavātaślaiṣmikē svēdaḥ santāpaśca, ēvaṁ kaphapaittikē anavasthitaśītadāhau, ēvaṁ sannipātajē sāsrakaluṣādinētratvaṁ śirōlōṭhanādi| prakr̥tisamavāyārabdhē tu vātajādijvaraliṅgānyēva samastāni katipayāni vā bhavanti| ata ēva cikitsitē carakaḥ vikr̥tiviṣamasamavāyārabdhānāṁ dvandvasannipātajvarāṇāṁ lakṣaṇāni sākṣāt paṭhitvā nidānasthānōktavātādijvaraliṅgātidēśēna prakr̥tisamasamavētānāṁ dvandvasannipātajvarāṇāṁ lakṣaṇamuktavān| yadāha– “nidānē trividhā prōktā yā pr̥thagjajvarākr̥tiḥ| saṁsargasannipātānāṁ tathā cōktaṁ svalakṣaṇam||” (ca. ci. a. 3) iti| ēvaṁ vakṣyamāṇaṁ dvandvasannipātalakṣaṇaṁ vyākhyēyam| prakr̥tisamasamavāyavikr̥tiviṣamasamavāyayōścāyamarthaḥ– prakr̥tyā hētubhūtayā samaḥ kāraṇānurūpaḥ samavāyaḥ kāryakāraṇabhāvasambandhaḥ prakr̥tisamasamavāyaḥ, kāraṇānurūpaṁ kāryamityarthaḥ; yathā– śuklatantusamavāyārabdhasya paṭasya śuklatvam| vikr̥tyā hētubhūtayā viṣamaḥ kāraṇānanurūpaḥ samavāyō vikr̥tiviṣamasamavāyaḥ, yathā– haridrācūrṇasaṁyōgajaṁ lauhityamiti||14||–
Adhikarana vAtashleShmajvaralakShaNam (15-16) · Śloka 16
staimityaṁ parvaṇāṁ bhēdō nidrā gauravamēva ca ||15||
śirōgrahaḥ pratiśyāyaḥ kāsaḥ svēdāpravartanam |
santāpō madhyavēgaśca vātaślēṣmajvarākr̥tiḥ ||16||
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
स्तैमित्यं पर्वणां भेदो निद्रा गौरवमेव च ||१५||
शिरोग्रहः प्रतिश्यायः कासः स्वेदाप्रवर्तनम् |
सन्तापो मध्यवेगश्च वातश्लेष्मज्वराकृतिः ||१६||
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
vātaślēṣmajvaralakṣaṇamāha– staimityaṁ parvaṇāṁ bhēda ityādi| svēdāpravartanaṁ svēdasya ā samantādakāraṇēna pravartanaṁ vikr̥taviṣamasamasamavāyārabdhatvāditi kārtikaḥ| yuktaṁ caitat; yadāha hārītaḥ– “śirōgrahaḥ svēdabhavō jvarasya kāsaśca liṅgaṁ kaphavātajasya|” iti| svēdabhavaḥ svēdōtpattiḥ| madhyavēgō nātitīkṣṇō nātimr̥duriti||15-16||
Adhikarana shleShmapittajvaralakShaNam (17) · Śloka 17
liptatiktāsyatā tandrā mōhaḥ kāsō'rucistr̥ṣā |
muhurdāhō muhuḥ śītaṁ ślēṣmapittajvarākr̥tiḥ ||17||
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
लिप्ततिक्तास्यता तन्द्रा मोहः कासोऽरुचिस्तृषा |
मुहुर्दाहो मुहुः शीतं श्लेष्मपित्तज्वराकृतिः ||१७||
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
pittaślēṣmajvaralakṣaṇamāha– liptētyādi| ślēṣmaṇā liptaṁ ca pittēna tiktaṁ ca āsyaṁ mukhaṁ yasya, tasya bhāvō liptatiktāsyatā| tandrā nidrāvatklāntiḥ| mōhō mūrchā| ētāni liṅgāni prāyōbhāvitvēna nirdiṣṭāni, tēnānyānyapi carakōktāni bōddhavyāni| yathā– “tathā stambhaśca saṁsvēdaḥ kaphapittapravartanam|” iti||17||
Adhikarana sAnnipAtikajvaralakShaNam (18-23) · Śloka 23
kṣaṇē dāhaḥ kṣaṇē śītamasthisandhiśirōrujā |
sāsrāvē kaluṣē raktē nirbhugnē cāpi lōcanē ||18||
sasvanau sarujau karṇau kaṇṭhaḥ śūkairivāvr̥taḥ |
tandrā mōhaḥ pralāpaśca kāsaḥ śvāsō'rucirbhramaḥ ||19||
paridagdhā kharasparśā jihvā srastāṅgatā param |
ṣṭhīvanaṁ raktapittasya kaphēnōnmiśritasya ca ||20||
śirasō lōṭhanaṁ tr̥ṣṇā nidrānāśō hr̥di vyathā |
svēdamūtrapurīṣāṇāṁ cirāddarśanamalpaśaḥ ||21||
kr̥śatvaṁ nātigātrāṇāṁ pratataṁ kaṇṭhakūjanam |
kōṭhānāṁ śyāvaraktānāṁ maṇḍalānāṁ ca darśanam ||22||
mūkatvaṁ srōtasāṁ pākō gurutvamudarasya ca |
cirātpākaśca dōṣāṇāṁ sannipātajvarākr̥tiḥ ||23||
(ca. ci. a. 3) |
View original
क्षणे दाहः क्षणे शीतमस्थिसन्धिशिरोरुजा |
सास्रावे कलुषे रक्ते निर्भुग्ने चापि लोचने ||१८||
सस्वनौ सरुजौ कर्णौ कण्ठः शूकैरिवावृतः |
तन्द्रा मोहः प्रलापश्च कासः श्वासोऽरुचिर्भ्रमः ||१९||
परिदग्धा खरस्पर्शा जिह्वा स्रस्ताङ्गता परम् |
ष्ठीवनं रक्तपित्तस्य कफेनोन्मिश्रितस्य च ||२०||
शिरसो लोठनं तृष्णा निद्रानाशो हृदि व्यथा |
स्वेदमूत्रपुरीषाणां चिराद्दर्शनमल्पशः ||२१||
कृशत्वं नातिगात्राणां प्रततं कण्ठकूजनम् |
कोठानां श्यावरक्तानां मण्डलानां च दर्शनम् ||२२||
मूकत्वं स्रोतसां पाको गुरुत्वमुदरस्य च |
चिरात्पाकश्च दोषाणां सन्निपातज्वराकृतिः ||२३||
(च. चि. अ. ३) |
sānnipātikajvaralakṣaṇamāha– kṣaṇē dāha ityādi| rujā śūlam, asthyādibhiḥ sambadhyatē| sāsrāvē sāśruṇī| kaluṣē āvilavarṇē| nirgataṁ bhugnaṁ saṅkucitatā yayōstē nirbhugnē, “visphāritē ityarthaḥ” iti jējjaṭaḥ; “antaḥpraviṣṭē” ityanyē, “atikuṭilē” iti cakraḥ| śūkaiḥ śūkaśimbi(mbā)dhānyādēḥ| paridagdhā dagdhavatkr̥ṣṇavarṇā| kharasparśā kharōgōjihvāvat sparśō yasyāṁ sā tathā| srastāṅgatā niḥsahāvayavatā| ṣṭhīvanaṁ raktasya pittasya vā mukhēna svalpōdgiraṇam| śirasō lōṭhanamitastataścālanam| kr̥śatvaṁ nātigātrāṇāṁ dōṣapūrṇatvēna| pratataṁ nirantaram| kōṭhō bhālukitantrē paṭhitaḥ| tadyathā– “varaṭīdaṣṭasaṅkāśaḥ kaṇḍūmāṁllōhitō'srakaphapittāt| kṣaṇikōtpādavināśaḥ kōṭha iti nigadyatē tajjñaiḥ||” iti| mūkatvaṁ mandavacanatā, avacanatā vā| gurutvamudarasya ca udaragauravam, cirātpākaśca dōṣāṇāmiti atisāmatārabdhatvēna| cakārādanyānyapi ca bōddhavyāni| yadāha vāgbhaṭaḥ– “tadvacchītaṁ mahānidrā divā jāgaraṇaṁ niśi| sadā vā naiva vā nidrā mahān svēdō'thavā na vā|| gītanartanahāsyādivikr̥tēhāpravartanam|” (vā. ni. a. 2) iti| ētacca lakṣaṇaṁ trayōdaśasannipātēṣu madhyē svamānādvr̥ddhairdōṣaistulyairārabdhasya jvarasya carakēṇa paṭhitaṁ; dvyulbaṇaikōlbaṇādīnāṁ ca dvādaśānāṁ lakṣaṇaṁ tatraiva draṣṭavyam| tathāca kāśmīrapāṭhē carakaḥ– “bhramaḥ pipāsā dāhaśca gauravaṁ śirasō'tiruk| vātapittōlbaṇē vidyālliṅgaṁ mandakaphē jvarē|| śaityaṁ kāsō'rucistandrāpipāsādāhahr̥dvyathāḥ| vātaślēṣmōlbaṇē vyādhau liṅgaṁ pittāvarē viduḥ|| chardiḥ śaityaṁ muhurdāhastr̥ṣṇā mōhō'sthivēdanā| mandavātē vyavasyanti liṅgaṁ pittakaphōlbaṇē|| sandhyasthiśirasaḥ śūlaṁ pralāpō gauravaṁ bhramaḥ| vātōlbaṇē syāddvyanugē tr̥ṣṇā kaṇṭhāsyaśuṣkatā|| raktaviṇmūtratā dāhaḥ svēdastr̥ṣṇā balakṣayaḥ| mūrchā cēti tridōṣē syālliṅgaṁ pittē garīyasi| ālasyārucihr̥llāsadāhavamyaratibhramaiḥ| kaphōlbaṇaṁ sannipātaṁ tandrā kāsēna cādiśēt|| pratiśyācchardirālasyaṁ tandrā'rucyagnimārdavam| hīnavātē pittamadhyē liṅgaṁ ślēṣmādhikē matam|| hāridramūtranētratvaṁ dāhastr̥ṣṇā bhramō'ruciḥ| hīnavātē madhyakaphē liṅgaṁ pittādhikē matam|| śirōrugvēpathuśvāsapralāpaśchardyarōcakāḥ| hīnapittē madhyakaphē liṅgaṁ vātādhikē matam|| śītatā gauravaṁ tandrā pralāpō'sthiśirōtiruk| hīnapittē vātamadhyē liṅgaṁ ślēṣmādhikē viduḥ|| varcōbhēdō'gnidaurbalyaṁ tr̥ṣṇā dāhō'rucirbhramaḥ| kaphahīnē vātamadhyē liṅgaṁ pittādhikē viduḥ|| śvāsaḥ kāsaḥ pratiśyāyō mukhaśōṣō'tipārśvaruk| kaphahīnē pittamadhyē liṅgaṁ vātādhikē matam||” (ca. ci. a. 3) iti| vikr̥tau niyamō nāsti; tēna vikr̥tiviṣamasamavāyā anēkaprakārā bhavanti| ataḥ suśrutēnāpyanyādr̥śaḥ sannipātalakṣaṇaṁ paṭhitam– “nātyuṣṇaśītō'lpasañjñō bhrāntaprēkṣī hataprabhaḥ| kharajihvaḥ śuṣkakaṇṭhaḥ svēdaviṇmūtravarjitaḥ|| sāśrunirbhugnanayanō bhaktadvēṣī hatasvaraḥ| śvasannipatitaḥ śētē pralāpōpadravānvitaḥ|| abhinyāsaṁ tu taṁ prāhurhataujasamathāparē| sannipātajvaraṁ kr̥cchramasādhyamaparē jaguḥ||” (su. u. taṁ. a. 39) iti| tathā bhālukitantrē dvyulbaṇaikōlbaṇādilakṣaṇamanyathā paṭhitam| tadyathā– “vātapittādhikō yasya sannipātaḥ prakupyati| tasya jvarō'ṅgamardastr̥ṭtāluśōṣapramīlakāḥ|| ādhmānatandrārucayaḥ śvāsakāsabhramaśramāḥ| pittaślēṣmādhikō yasya sannipātaḥ prakupyati|| antardāhō bahiḥ śītaṁ tasya tandrā ca bādhatē| tudyatē dakṣiṇaṁ pārśvamuraḥśīrṣagalagrahāḥ|| niṣṭhīvēt kaphapittaṁ ca tr̥ṣṇā kaṇḍūśca jāyatē| viḍbhēdaśvāsahikkāśca bādhantē sapramīlakāḥ|| vibhuphalgū ca tau nāmnā sannipātāvudāhr̥tau| ślēṣmānilādhikō yasya sannipātaḥ prakupyati|| tasya śītajvarō nidrā kṣuttr̥ṣṇā pārśvanigrahaḥ| śirōgauravamālasyamanyāstambhapramīlakāḥ|| udaraṁ dahyatē cāsya kaṭirbastiśca dūyatē| sannipātaḥ sa vijñēyō makarīti sudāruṇaḥ|| vātōlbaṇaḥ sannipātō yasya jantōḥ prakupyati| tasya tr̥ṣṇājvaraglānipārśvarugdr̥ṣṭisaṅkṣayāḥ|| piṇḍikōdvēṣṭanaṁ dāha ūrusādō balakṣayaḥ| saraktaṁ cāsya viṇmūtraṁ śūlaṁ nidrāviparyayaḥ|| nirbhidyatē gudaṁ cāsya bastiśca parikr̥tyatē| āyamyatē bhidyatē ca hikkatē vilapatyapi|| mūrchati sphāyatē rauti nāmnā visphurakaḥ smr̥taḥ| pittōlbaṇaḥ sannipātō yasya jantōḥ prakupyati|| tasya dāhō jvarō ghōrō bahirantaśca vardhatē| śītaṁ ca sēvamānasya kupyataḥ kaphamārutau|| tataścainaṁ pradhāvantē hikkāśvāsapramīlakāḥ| visūcikā parvabhēdaḥ pralāpō gauravaṁ klamaḥ|| nābhipārśvarujā tasya svinnasyāśu vivardhatē| svidyamānasya raktaṁ ca srōtōbhyaḥ sampravartatē|| śūlēna pīḍyamānasya tr̥ṣṇā dāhaśca vardhatē| asādhyaḥ sannipātō'yaṁ śīghrakārīti kathyatē|| nahi jīvatyahōrātramētēnāviṣṭavigrahaḥ| kaphōlbaṇaḥ sannipātō yasya jantōḥ prakupyati|| tasya śītajvarasvapnagauravālasyatandrayaḥ| chardimūrchātr̥ṣādāhatr̥ptyarōcakahr̥dgrahāḥ|| ṣṭhīvanaṁ mukhamādhuryaṁ śrōtravāgdr̥ṣṭinigrahaḥ| ślēṣmaṇō nigrahaṁ cāsya yadā prakurutē bhiṣak|| tadā tasya bhr̥śaṁ pittaṁ kuryāt sōpadravaṁ jvaram| nigr̥hītē tu pittē ca bhr̥śaṁ vāyuḥ prakupyati|| nirāhārasya sō'tyarthaṁ mēdōmajjāsthi bādhatē| athātra snāti bhuṅktē vā trirātraṁ na hi jīvati|| mēdōgataḥ sannipātaḥ kapphaṇaḥ sa udāhr̥taḥ| kāmānmōhācca lōbhācca bhayāccāyaṁ prapadyatē|| madhyahīnādhikairdōṣaiḥ sannipātō yadā bhavēt| tasya rōgāsta ēvōktāḥ prāyō dōṣabalāśrayāḥ||” ityādi| nanu, vātādayaḥ parasparaṁ viruddhaguṇāḥ; viruddhaguṇānāṁ ca sambhūyaikakāryārambhakatvaṁ nōpapadyatē, parasparōpaghātāttuhinadahanayōriva; tatkathaṁ sānnipātikavikārōtpattiriti ‘tadyathā– vātasya śītarūkṣādiguṇayuktasya uṣṇasnigdhādiguṇayuktēna pittēna, tathā kaphasya gauravasnigdhātmakasyōbhābhyāṁ virōdhaḥ| “tatra rūkṣō laghuḥ śītaḥ kharaḥ sūkṣmaścalō'nilaḥ| pittaṁ sasnēhatīkṣṇōṣṇaṁ laghu visraṁ saraṁ dravam| snigdhaḥ śītō gururmandaḥ ślakṣṇō mr̥tsnaḥ sthiraḥ kaphaḥ|| kaṭvamlalavaṇaṁ pittaṁ svādvamlalavaṇaḥ kaphaḥ| kaṣāyatiktakaṭukō vāyurduṣṭō'numānataḥ||” iti| kiñca, mithyāhāravihārābhyāṁ dōṣā yugapadutpadyantē āhōsvitkālavyavadhānēna? ādyē samabalatvēna tāratamyēna vā? nādyaḥ, sarvēṣāṁ samabalatvēna parasparaghātakānāṁ yugapadutpattirna syāt| atha bhinnāśrayatayā sā'stu; tadapi na, kupitānāṁ sarvadēhavyāpitvēna parasparasambandhāt| taduktam– “vyāpnōti sahasā dēhamāpādatalamastakam|” iti| kiñca jvarōtpattau tāvatkupitānāmāmāśayagatānāṁ rasadūṣakāṇāṁ jvarōtpādakatvaṁ, tanmilitānāmēva syādyathāduṣṭēnēti| na dvitīyaḥ, pūrvadōṣādhikatvāt| kiñca tāratamyēnōtpattau mūṣakamārjāravadvirōdhē prāgēva tēna prabalēna durbalāghātaḥ sukaraḥ; dr̥śyatē ca mātsyō nyāyaḥ| atha yugapadutpādakā āhārādayō na bhavanti; tatra yugapadutpādakadravyamēkamanēkaṁ vā? tasya ( ēkatvē)pāñcabhautikatvēna viruddhaguṇādhikāra(karaṇa)sya tridōṣōtpādakatvaṁ na syāt| astu vā'vicāritaramaṇīyam| ēkamēvābhyavahrīyata iti katham? astu vā sādhakatvēna sahakāriṇi dravyābhyavahārē tasya viruddhaguṇavattvēna dōṣāntaraghātakatvēnānutpattiḥ; tadavasthatayaiva jāyamānaḥ kēvalaikadōṣajō na saṁsargasannipātajō jvara iti| athādr̥ṣṭādhīnatvēna sahakāriṇō bhāvē (sambhavē) ēkābhyavahārē sannipātaḥ, tarhi sarvēṣāṁ samabalatvēnētyatrōktadōṣaḥ syāt| athānēkadravyāṇāmabhyavahārē tridōṣaprakōpaṇaṁ na sambhavati| tatra tulyānāmēvābhyavahāraḥ kathaṁ? yatō'bhinnarucitvāt| yathārucyabhyavahārē tāratamyasambandhāt| tāratamyēnaiva bhavati prakōpō na yugapaditi pratijñāhāniḥ| atrāpyadr̥ṣṭādhīnatvāttulyābhyavahārē pratighātakatvābhāvē'pi yaugapadyaṁ; tarhi sa ēva dōṣaḥ| atha kālavyavadhānēna, tatra pūrvasmāduttarasya bhinnaḥ kālō bhavēt; samabalō vā nyūnādhikabalō vā? nādyaḥ, upasañjātavirōdhitvēnōtpattumēva na śaknōti| na dvitīyaḥ, nyūnabalatvēna pūrvaprabalēnaiva vināśitatvāt, akiñcitkaratvācca| na tr̥tīyaḥ, vicārāsahatvāt| tatra vaktavyam adhikabalatvamutpattēḥ pūrvaṁ paścādvā? nādyaḥ, anutpannasyādhikyābhāvāt| adhikatvaṁ dharmaḥ, sa tu sati dharmiṇi cintyaḥ| atha paścāt? tanna, utpattyadhikē adhikēna ghātasyōpasañjātavirōdhina utpattirēva na, kutō'dhikatvam| atrāpyadhikatvaṁ na sambhavati| tasmādviruddhaguṇānāṁ sambhūya kartr̥tvaṁ ghaṭaghaṭābhāvayōriva ghaṭaghaṭapradhvaṁsayōriva sahāvasthāyitvaṁ nāsti dahanatuhinavat| atrōcyatē– sarvē vikalpā anaṅgīkārapāśahatāḥ, sannipātastu syādēva; mithyāhārādinā kupitā dōṣā yugapatkālavyavadhānēna vā, samabalatvēna tāratamyēna vā parasparaviruddhā api svasthānādāmāśayamāgatya rasaṁ dūṣayitvā dvandvasannipātōtpādakā bhavanti, uktaṁ ca– mithyāhārētyādi| kālavyavadhānēnōtpannānāmapi kālāntarēṇa yaugapadyamēva bhavatīti na kadācidanupapattiḥ| nanu, kathamādipaścādbhāvēnōtpannānāṁ yaugapadyamiti cēt? tanna, dōṣāddōṣāntarōtpattēḥ| taduktam– “ēkaḥ prakupitō dōṣaḥ sarvānēva prakōpayēt| ēkaḥ praśamitō dōṣaḥ sarvān dōṣānnivārayēt||” iti| tathāca carakaḥ– “kaściddhi rōgō rōgasya hēturbhūtvā praśāmyati||” iti| atra rujākaratvāddōṣō'pi rōga iti ṭīkākr̥tō vyācakṣatē, ‘vikr̥tō dōṣō rōga’ iti samudāyasamudāyinōrabhēdavādināṁ mataṁ pūrvamēvōktam| anyacca tathā– “vikr̥tāvikr̥tā dēhaṁ ghnanti tē vartayanti ca|” iti| vikr̥tānāṁ ghātakatvaṁ rōgarūpēṇaiva bhavati, yā vikr̥tiḥ sa ēva rōga iti na dōṣarōgayōrbhēdaḥ| astu vā bhēdaḥ, militairdōṣaiḥ rōgaḥ kriyata iti| kathañcidapi ēkānēkadravyābhyavahārē sahakāriṇō daivāttrayāṇāṁ prakōpō bhavatyēva| uktaṁ ca– “dr̥ṣṭāparādhajaḥ kaścitkaścitpūrvāparādhajaḥ| tatsaṅkarādbhavatyanyō vyādhirēvaṁ tridhā smr̥taḥ||” iti| tathā– “pittakṣōbhē tilābhyaṅgō rātrau ca dadhibhōjanam| anidrā maithunaṁ yasya sannipātō bhavēddhruvam||” iti| nanu dōṣāṇāṁ bādhyabādhakabhāvēnādipaścādbhāvēnōtpattirdōṣāddōṣāntarōtpattirvā na sambhavatītyanupadamēvōktam|” atra samādhānamuktaṁ dr̥ḍhabalēna, yathā– “viruddhairapi na tvētē guṇairghnanti parasparam| dōṣāḥ sahajasātmyatvādghōraṁ viṣamahīniva||” iti (ca. ci. a. 26)| ētaccānyē dūṣayanti– sahajatvādityanaikāntikaṁ, yataḥ sahajānapi dhātūn dōṣā upaghnanti; sātmyatvādityapi sādhyāviśiṣṭaṁ, yataḥ sātmyatvamabādhakatvaṁ, tadēva ca dōṣāṇāmiha sādhyam| atrōcyatē– dōṣā nōpaghnantīti kō'yamanupaghātaḥ sādhyatē? vikr̥tērakārakatvaṁ vā, avināśakatvaṁ vā? nādyaḥ, dōṣāṇāṁ parasparaṁ vikr̥tikartr̥tvāt| yathōktaṁ carakē– “viśōṣayēdvastigataṁ saśukraṁ mūtraṁ sapittaṁ pavanaḥ kaphaṁ vā| yadā tadā'śmaryupajāyatē tu kramēṇa pittēṣviva rōcanā gōḥ||” (ca. ci. a. 26) iti; tathā cōktaṁ vāgbhaṭēna– “saślēṣmamēdaḥ pavanaḥ sāmamatyarthasañcitam| abhibhūyētaraṁ dōṣamūrū cētpratipadyatē|| sakthyasthinī prapūryāntaḥ ślēṣmaṇā stimitēna ca| tadā stabhnāti tēnōrū stabdhau śītāvacētanau||’ (vā. ni. a. 15) iti| avināśakatvaṁ tu vidyata ēva, dhātudōṣayōḥ parasparaṁ ca dōṣāṇāṁ sarvathōcchēdapratipādakāgamābhāvāt, maraṇaprasaṅgācca ; dōṣāṇāmapi dēhadhārakatvāt; tasmātsarvathōcchēdanirāsābhiprāyēṇaiva dr̥ḍhabalavacanamiha draṣṭavyaṁ; tataḥ kutō'naikāntikatā| na caivaṁ sati viṣasya viṣādakartr̥tvēna dr̥ṣṭāntaviphalatvaṁ, viṣasya viṣādādavāntarakhyāpārasya prāṇavināśakatvāt; naca sarvātmanā dr̥ṣṭāntō bhavatīti| sātmyatvādityasyāyamarthaḥ– sātmyatvēna pratīyamānatvāt| dōṣāḥ parasparaṁ nōpaghnanti, anupaghātakatvēna pratīyamānatvāt; yadyathā pratīyatē tattathā nirdiśyatē, yathā'gnikāryō dhūmō'gnikāryatvēnēti, tatkutaḥ sādhyāviśiṣṭatvamiti| cakradattastu sahajasātmyatvādityēkamēva hētuṁ vyākhyātavān– sahajaṁ svābhāvikaṁ dōṣāṇāṁ sātmyatvamiti| dr̥ḍhabalōktahētudvayāsvarasēna gayadāsastu hētvantaramuktavān– “daivāddōṣasvabhāvādvā dōṣāṇāṁ sānnipātikē| viruddhaiḥ svaguṇaiḥ kaścinnōpaghātaḥ parasparam||” iti saṅkṣēpaḥ||18-23||
Adhikarana sannipAtajvarasyAsAdhyatvakRucchrasAdhyatvalakShaNam (24) · Śloka 2
dōṣē vibaddhē naṣṭē'gnau sarvasampūrṇalakṣaṇaḥ |
sannipātajvarō'sādhyaḥ, kr̥cchrasādhyastatō'nyathā ||24||
(ca. ci. a. 3) |
( saptamē divasē prāptē daśamē dvādaśē'pi vā |
punarghōratarō bhūtvā praśamaṁ yāti hanti vā |1|
saptamī dviguṇā caiva navamyēkādaśī tathā |
ēṣā tridōṣamaryādā mōkṣāya ca vadhāya ca) |2|
View original
दोषे विबद्धे नष्टेऽग्नौ सर्वसम्पूर्णलक्षणः |
सन्निपातज्वरोऽसाध्यः, कृच्छ्रसाध्यस्ततोऽन्यथा ||२४||
(च. चि. अ. ३) |
( सप्तमे दिवसे प्राप्ते दशमे द्वादशेऽपि वा |
पुनर्घोरतरो भूत्वा प्रशमं याति हन्ति वा |१|
सप्तमी द्विगुणा चैव नवम्येकादशी तथा |
एषा त्रिदोषमर्यादा मोक्षाय च वधाय च) |२|
tasya sannipātajvarasyāsādhyalakṣaṇamāha– dōṣē vibaddha ityādi| dōṣō malaṁ vātādiśca; jējjaṭastu malamēvāha, vibaddha iti vacanāt| naṣṭāgnitvamāhārāpākagamyam| yaduktaṁ carakē– “agniṁ jaraṇaśaktyā” (ca. vi. a. 4) iti| asādhyakr̥cchrasādhyābhidhānēna sukhasādhyō na bhavatīti darśitam| uktaṁ hi carakē– “sannipātō duścikitsyānām” (ca. sū. a. 25) iti| tathā bhālukiḥ– “mr̥tyunā saha yōddhavyaṁ sannipātaṁ cikitsatā||” iti| sarvasampūrṇalakṣaṇa iti sarvāṇi samagrāṇi, sampūrṇāni balīyāṁsi lakṣaṇāni yasya sa tathā||24||
Adhikarana sannipAtajvaropadravaH (25) · Śloka 5
sannipātajvarasyāntē karṇamūlē sudāruṇaḥ |
śōthaḥ sañjāyatē tēna kaścidēva pramucyatē ||25||
(ca. ci. a. 3) |
(trayaḥ prakupitā dōṣā uraḥsrōtō'nugāminaḥ |
āmābhivr̥ddhyā grathitā buddhīndriyamanōgatāḥ ||1||
janayanti mahāghōramabhinyāsaṁ jvaraṁ dr̥ḍham |
śrutau nētrē prasuptiḥ syānna cēṣṭāṁ kāñcidīhatē ||2||
naca dr̥ṣṭirbhavēttasya samarthā rūpadarśanē |
na ghrāṇaṁ na saṁsparśaṁ śabdaṁ vā naiva budhyatē ||3||
śirō lōṭhayatē'bhīkṣṇamāhāraṁ nābhinandati |
kūjati tudyatē caiva parivartanamīhatē ||4||
alpaṁ prabhāṣatē kiñcidabhinyāsaḥ sa ucyatē |
pratyākhyātaḥ sa bhūyiṣṭhaḥ kaścidēvātra sidhyati) ||5||
View original
सन्निपातज्वरस्यान्ते कर्णमूले सुदारुणः |
शोथः सञ्जायते तेन कश्चिदेव प्रमुच्यते ||२५||
(च. चि. अ. ३) |
(त्रयः प्रकुपिता दोषा उरःस्रोतोऽनुगामिनः |
आमाभिवृद्ध्या ग्रथिता बुद्धीन्द्रियमनोगताः ||१||
जनयन्ति महाघोरमभिन्यासं ज्वरं दृढम् |
श्रुतौ नेत्रे प्रसुप्तिः स्यान्न चेष्टां काञ्चिदीहते ||२||
नच दृष्टिर्भवेत्तस्य समर्था रूपदर्शने |
न घ्राणं न संस्पर्शं शब्दं वा नैव बुध्यते ||३||
शिरो लोठयतेऽभीक्ष्णमाहारं नाभिनन्दति |
कूजति तुद्यते चैव परिवर्तनमीहते ||४||
अल्पं प्रभाषते किञ्चिदभिन्यासः स उच्यते |
प्रत्याख्यातः स भूयिष्ठः कश्चिदेवात्र सिध्यति) ||५||
sannipātajvarōpadravamāha– sannipātētyādi||25||
Adhikarana AgantujvaralakShaNam (26-29) · Śloka 30
abhighātābhicārābhyāmabhiśāpābhiṣaṅgataḥ |
āganturjāyatē dōṣairyathāsvaṁ taṁ vibhāvayēt ||26||
śyāvāsyatā viṣakr̥tē tathā'tīsāra ēva ca |
bhaktāruciḥ pipāsā ca tōdaśca saha mūrchayā ||27||
ōṣadhigandhajē mūrchā śirōrugvamathuḥ kṣavaḥ |
kāmajē cittavibhraṁśastandrā''lasyamabhōjanam ||28||
(hr̥dayē vēdanā cāsya gātraṁ ca pariśuṣyati) |
bhayātpralāpaḥ śōkācca bhavēt kōpācca vēpathuḥ |
abhicārābhiśāpābhyāṁ mōhastr̥ṣṇā ca jāyatē ||29||
bhūtābhiṣaṅgādudvēgō hāsyarōdanakampanam |30|
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
अभिघाताभिचाराभ्यामभिशापाभिषङ्गतः |
आगन्तुर्जायते दोषैर्यथास्वं तं विभावयेत् ||२६||
श्यावास्यता विषकृते तथाऽतीसार एव च |
भक्तारुचिः पिपासा च तोदश्च सह मूर्छया ||२७||
ओषधिगन्धजे मूर्छा शिरोरुग्वमथुः क्षवः |
कामजे चित्तविभ्रंशस्तन्द्राऽऽलस्यमभोजनम् ||२८||
(हृदये वेदना चास्य गात्रं च परिशुष्यति) |
भयात्प्रलापः शोकाच्च भवेत् कोपाच्च वेपथुः |
अभिचाराभिशापाभ्यां मोहस्तृष्णा च जायते ||२९||
भूताभिषङ्गादुद्वेगो हास्यरोदनकम्पनम् |३०|
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
āgantujvaramāha– abhighātētyādi| abhighātō'bhihananaṁ śastralōṣṭamuṣṭilaguḍādibhiḥ; abhicāraḥ śyēnādiyāgakr̥taḥ, athavā viparītairmantrairlōhasrucā sarṣapādihōma ityāhuḥ| abhiṣaṅgaḥ kāmādīnāṁ bhūtānāṁ ca sambandhaḥ; yaduktaṁ carakē– “kāmaśōkabhayakrōdhairabhiṣaktasya yō jvaraḥ| sō'bhiṣaṅgajvarō jñēyō yaśca bhūtābhiṣaṅgajaḥ||” (ca. ci. a. 3) iti| abhiśāpō brāhmaṇaguruvr̥ddhasiddhānāmaniṣṭābhiśaṁsanam| taṁ cāgantujvaraṁ yathāsvaṁ dōṣairjānīyāt| yaduktam– “kāmaśōkabhayādvāyuḥ” ityādi| ayaṁ ca dōṣasambandhaḥ paścādbhāvī natvārambhaka iti samprāptyavasarē nirūpitam| śyāvāsyatētyādi| śyāvaḥ śuklānuviddhaḥ kr̥ṣṇō varṇaḥ; śyāmavarṇa ityanyē| viṣakr̥tē sthāvaraviṣabhakṣaṇādikr̥tē; atīsāraḥ tadviṣasyādhōgatvāt| ōṣadhigandhaja iti tīvrauṣadhigandhaghrāṇajē, “puṣpēbhyō gandharajasī ōjasvibhyō yadā'nilaḥ|” (su. u. taṁ. a. 39) ityādinā vr̥ddhasuśrutēna paṭhitaṁ tr̥ṇapuṣpākhyaṁ jvaramatraivāntarbhāvayanti| kāmaja ityādi abhimatakāminyādyaprāptinimittē| cittavibhraṁśō bhramādiḥ| yadāha vāgbhaṭaḥ– “kāmād bhramō'rucirdāhō hrīnidrādhīdhr̥tikṣayaḥ|” (vā. ni. a. 2) iti| bhayāditi bhayājjātē jvarē| ēvaṁ śōkācca kōpādityētayōrbōddhavyaṁ; śōkāt pralāpa iti sambandhaḥ; pralāpaścātra vātakāryaḥ, tasya vātapittakāryatvāt| ( viśēṣaniścayastu nidānāt, nidānamapi lakṣaṇaṁ bhavati|) uktaṁ ca– “kāmaśōkabhayādvāyuḥ, krōdhāt pittaṁ, trayō malāḥ|” (ca. ci. a. 3) ityādi| yadyēvaṁ tat kutaḥ krōdhajē vēpathuḥ? tasya vātakāryatvāt| ucyatē– “ēkaḥ prakupitō dōṣaḥ sarvānēva prakōpayēt|” iti vacanāt pittakōpitavātajanya ēvātra vēpathuḥ, athavā kruddhaśca vēpamānō dr̥śyatē iti na hi ‘ dr̥ṣṭēranupapannaṁ nāmēti jējjaṭaḥ| krōdhaḥ pittamiva vātaṁ ca kōpayatīti, tadyuktam| yadāha vidēhaḥ– “krōdhaśōkau smr̥tau vātaraktapittaprakōpaṇau|” iti| kōpāccēti cakārēṇa śirōrujaṁ samuccinōti| yadāha vāgbhaṭaḥ– “krōdhāt kampaḥ śirōruk ca, pralāpō bhayaśōkajaḥ|” (vā. ni. a. 2) iti| mānasatvāviśēṣē'pi bhayajādīnāṁ pr̥thagupādānaṁ hētubhēdāt; hētubhēdācca bhēdābhidhānaṁ hētupratyanīkacikitsārthamiti| abhicārētyādi| tr̥ṣṇā cēti cakārēṇābhicārajē dāhādikaṁ samuccinōti| yaduktaṁ hārītārthānuvādinā vāgbhaṭēna– “tatrābhicārikairmantrairhūyamānasya tapyatē| pūrvaṁ cētastatō dēhastatō visphōṭatr̥ḍbhramaiḥ|| sadāhamūrchairgrastasya pratyahaṁ vardhatē jvaraḥ|” (vā. ni. a. 2) iti| bhūtābhiṣaṅgāditi bhūtā dēvagrahādaya unmādanidānē vakṣyamāṇāḥ, tēṣāmabhiṣaṅgaḥ sambandhaḥ| udvēga udvignacittatā||26-29||–
Adhikarana AgantujeShu doShAnubandhapradarshanam (30) · Śloka 31
kāmaśōkabhayādvāyuḥ, krōdhāt pittaṁ, trayō malāḥ ||30||
bhūtābhiṣaṅgātkupyanti bhūtasāmānyalakṣaṇāḥ |31|
View original
कामशोकभयाद्वायुः, क्रोधात् पित्तं, त्रयो मलाः ||३०||
भूताभिषङ्गात्कुप्यन्ति भूतसामान्यलक्षणाः |३१|
āgantujvarēṣvapi pratiniyatadōṣānubandhapradarśanārthamāha– kāmaśōkētyādi| trayō malā bhūtābhiṣaṅgāt kupyantīti bhūtaprabhāvāt| yacca carakēṇa nidānasthānē ‘abhiṣaṅgajaḥ punarvātapittābhyāṁ’ (ca. ni. a. 1) ityuktaṁ, tat prāyikaṁ mantavyamiti jējjaṭaḥ| cakrastvāha– “abhiṣaṅgaja ityanēna kāmādyabhiṣaṅgaja ucyatē, natu bhūtābhiṣaṅgajaḥ|” iti| bhūtasāmānyalakṣaṇā iti yasya bhūtasya dēvagrahādērabhiṣaṅgāt kupyanti tasya yallakṣaṇaṁ rōdanādi tēna saha sāmānyaṁ sadr̥śa lakṣaṇaṁ yēṣāṁ tē tathā, iti vyācakṣatē jējjaṭādayaḥ; dōṣalakṣaṇāni bhūtalakṣaṇāni ca bhavantītyarthaḥ||30||–
Adhikarana viShamajvarasamprAptiH (31) · Śloka 2
dōṣō'lpō'hitasambhūtō jvarōtsr̥ṣṭasya vā punaḥ ||31||
dhātumanyatamaṁ prāpya karōti viṣamajvaram |32|
(su. u. taṁ. a. 39) |
(santataḥ satatō'nyēdyustr̥tīyakacaturthakau) ||2||
View original
दोषोऽल्पोऽहितसम्भूतो ज्वरोत्सृष्टस्य वा पुनः ||३१||
धातुमन्यतमं प्राप्य करोति विषमज्वरम् |३२|
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
(सन्ततः सततोऽन्येद्युस्तृतीयकचतुर्थकौ) ||२||
atha viṣamajvarasamprāptimāha– dōṣō'lpa ityādi| alpa ityanēnābalatvāt kālaviśēṣamavāpya labdhabalō jvarayati, yastu balavān sa nityajvaramēva karōti| ahitasambhūta iti ahitāhārācārādisambhūtō vr̥ddhaḥ| jvarōtsr̥ṣṭasya sahasā nivr̥ttajvarasya| vāśabdēna prathamatō'pi viṣamajvarō bhavatīti darśayati| yaduktam– “ārambhādviṣamō yastu” ityādi| dhātumanyatamaṁ rasaraktādikam| viṣamajvaraṁ tr̥tīyakādikam| viṣamajvarasāmānyalakṣaṇaṁ ca bhālukinā paṭhitam– “yaḥ syādaniyatāt kālācchītōṣṇābhyāṁ tathaiva ca| vēgataścāpi viṣamō jvaraḥ sa viṣamaḥ smr̥taḥ||” iti||31||–
Adhikarana santatAdInAM pratiniyatadUShyA dhAtavaH (32-33) · Śloka 33
santataṁ rasaraktasthaḥ, sō'nyēdyuḥ piśitāśritaḥ ||32||
mēdōgatastr̥tīyē'hni tvasthimajjagataḥ punaḥ |
kuryāccaturthakaṁ ghōramantakaṁ rōgasaṅkaram ||33||
(su. u. taṁ. a. 31) |
View original
सन्ततं रसरक्तस्थः, सोऽन्येद्युः पिशिताश्रितः ||३२||
मेदोगतस्तृतीयेऽह्नि त्वस्थिमज्जगतः पुनः |
कुर्याच्चतुर्थकं घोरमन्तकं रोगसङ्करम् ||३३||
(सु. उ. तं. अ. ३१) |
santatādijvarāṇāṁ pratiniyatadūṣyān dhātūnāha– santatamityādi| santataśabdaḥ satatasyōpalakṣaṇaḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati– rasasthaḥ santataṁ, raktasthaḥ satatakamiti; yaduktaṁ carakē– “ raktadhātvāśrayaḥ prāyō dōṣaḥ satatakaṁ jvaram|” (ca. ci. a. 3) iti ( prāyōgrahaṇāt satatakō raktavyatiriktaṁ rasadhātumāśrayatē)| rasagrahaṇaṁ cātra viśēṣaparaṁ, sarvajvarēṣu rasasyāvaśyadūṣyatvāt| anyē tu satatagrahaṇārthaṁ ‘santatau rasaraktasthau’ iti paṭhanti| tannātiyuktam, atra hi santatasatataśabdau sañjñāparau, natu sātatyavacanau; tēna santataśabdēna satatakasyānabhidhānāt kathamēkaśēṣa iti dōṣaḥ| anyēdyuriti anyēdyuṣkam| ghōraṁ duḥsaham| antakaṁ yamamiva, mārakatvāt| rōgasaṅkaram anēkarōgasaṅkulam||32-33||
Adhikarana santatasatatAnyedyuShkatRutIyakacaturthakajvaralakShaNam (34-35) · Śloka 36
(srōtōbhirvisr̥tā dōṣā guravō rasavāhibhiḥ |
sarvadēhānugāḥ stabdhā jvaraṁ kurvanti santatam) |
saptāhaṁ vā daśāhaṁ vā dvādaśāhamathāpi vā |
santatyā yō'visargī syāt santataḥ sa nigadyatē ||34||
ahōrātrē satatakō dvau kālāvanuvartatē |
anyēdyuṣkastvahōrātra ēkakālaṁ pravartatē ||35||
tr̥tīyakastr̥tīyē'hni, caturthē'hni caturthakaḥ |36|
(su. u. taṁ. a. 31) |
View original
(स्रोतोभिर्विसृता दोषा गुरवो रसवाहिभिः |
सर्वदेहानुगाः स्तब्धा ज्वरं कुर्वन्ति सन्ततम्) |
सप्ताहं वा दशाहं वा द्वादशाहमथापि वा |
सन्तत्या योऽविसर्गी स्यात् सन्ततः स निगद्यते ||३४||
अहोरात्रे सततको द्वौ कालावनुवर्तते |
अन्येद्युष्कस्त्वहोरात्र एककालं प्रवर्तते ||३५||
तृतीयकस्तृतीयेऽह्नि, चतुर्थेऽह्नि चतुर्थकः |३६|
(सु. उ. तं. अ. ३१) |
athaiṣāṁ lakṣaṇānyāha– saptāhamityādi| ētē vikalpā yathākramaṁ vātapittakaphōlbaṇatvēna jñēyāḥ| yathōktam– “pittakaphānilavr̥ddhyā daśadivasadvādaśāhasaptāhāt| hanti vimuñcati vā''śu tridōṣajō dhātumalapākāt||” iti| ayaṁ ca santatastridōṣaja ēva dvādaśāśrayatvēna| yaduktaṁ carakēṇa– “yathā dhātūṁstathā mūtraṁ purīṣaṁ cānilādayaḥ| yugapaccānupadyantē niyamāt santatē jvarē||” (ca. ci. a. 3) iti| santatyā avicchēdēna saptāhādīn vyāpya avisargī aparityāgī, atyantasaṁyōgē dvitīyā| nanu, yadyēvaṁ kathamasya viṣamajvarē pāṭhaḥ? muktānubandhitvaṁ viṣamatvaṁ, taccātra nāsti| naivam, asyāpi tathābhāvāt| tathā ca tallakṣaṇē carakaḥ– “visargaṁ dvādaśē kr̥tvā divasē'vyaktalakṣaṇaḥ| durlabhōpaśamaḥ kālaṁ dīrghamapyanuvartatē||” (ca. ci. a. 3) iti| yattūktaṁ kharanādēna– “jvarāḥ pūrvaṁ mayōktā yē pañca santatakādayaḥ| catvāraḥ santataṁ hitvā jñēyāstē viṣamajvarāḥ||” iti; tat santatē muktānubandhitvasyaikadā bhāvitvēnālpatvānna tadvyapadēśaḥ, ēkataṇḍulābhyavahārē'naśanaśabdasya vyapadēśavat; nahi tr̥tīyakādivadāvr̥ttyā muktānubandhitvamasyētyabhiprāyēṇa draṣṭavyam| athavā yā viṣamajvarōllēkhēna cikitsōktā sā santatavarjaṁ satatādiṣu kāryēti pratipādanārtham| haricandrēṇāpi kila| “karma sādhāraṇaṁ jahyāttr̥tīyakacaturthakau|” iti (ca. ci. a. 3) carakavacanādviṣamajvarōktacikitsā tr̥tīyakacaturthakayōrēva, anyēṣu dōṣapratyanīkacikitsā kāryēti vyākhyātam| asyāṁ haricandravyākhyāyāṁ karma sādhāraṇaṁ sarvatraiva viṣamajvarē kāryaṁ, viśēṣēṇa tr̥tīyakacaturthakayōriti draṣṭavyam; anyathā uktatantrāntaravirōdhaḥ| ahōrātrē satatakō dvau kālāvanuvartata iti ahni dvau kālau rātrau dvau kālau vā; ahni ēkakālaṁ rātrāvēkakālamēvaṁ vā; dvau kālau itīśānadēvaḥ, niyamānabhidhānāt tathā darśanācca| anuvartatē vēgaṁ karōti| tr̥tīyē'hni tr̥tīyaka iti vēgadināpēkṣayā tr̥tīyē'hni yō bhavati sa tr̥tīyakō bhavati, ēvaṁ caturthakē'pi vācyam||34-35||–
Adhikarana viShamajvarasyaikIyamatena bhUtAbhiSha~ggajatvam (36) · Śloka 36
kēcidbhūtābhiṣaṅgōtthaṁ bruvatē viṣamajvaram ||36||
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
केचिद्भूताभिषङ्गोत्थं ब्रुवते विषमज्वरम् ||३६||
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
viṣamajvarasyaikīyamatēna bhūtābhiṣaṅgajatvamāha– kēcidityādi| paravacanamapratiṣiddhamanumataṁ suśrutēna; ata ēva viṣamajvarē daivavyapāśrayaṁ balihōmādi bhūtōcitaṁ, yuktivyapāśrayaṁ kaṣāyapānādi dōṣōcitaṁ ca vidhīyatē| yadāha carakaḥ– “karma sādhāraṇaṁ jahyāttr̥tīyakacaturthakau| āganturanubandhō hi prāyaśō viṣamajvarē||” (ca. ci. a. 3) iti| atra sādhāraṇamiti daivayuktivyapāśrayamiti vyācakṣatē iti||36||
Adhikarana ulbaNadoShabhedena tRutIyakacaturthakayorlakShaNAntaram (37-38) · Śloka 38
kaphapittāttrikagrāhī pr̥ṣṭhādvātakaphātmakaḥ |
vātapittācchirōgrāhī trividhaḥ syāttr̥tīyakaḥ ||37||
caturthakō darśayati prabhāvaṁ dvividhaṁ jvaraḥ |
jaṅghābhyāṁ ślaiṣmikaḥ pūrvaṁ śirastō'nilasambhavaḥ ||38||
(ca. ci. a. 3) |
View original
कफपित्तात्त्रिकग्राही पृष्ठाद्वातकफात्मकः |
वातपित्ताच्छिरोग्राही त्रिविधः स्यात्तृतीयकः ||३७||
चतुर्थको दर्शयति प्रभावं द्विविधं ज्वरः |
जङ्घाभ्यां श्लैष्मिकः पूर्वं शिरस्तोऽनिलसम्भवः ||३८||
(च. चि. अ. ३) |
ulbaṇadōṣabhēdēna tr̥tīyakacaturthakayōrlakṣaṇāntaramāha– kaphapittādityādi| trikagrāhī vēdanayā trikavyāpī, trikasya vātasthānatvēna tadgatau pittakaphāvanyasthānagatatvēna durbalau tr̥tīyadinē vēgaṁ kurutaḥ, yadi tu svasthānasthitau syātāṁ tadā santatajvaramēva kuryātāmiti jējjaṭaḥ| ēvaṁ śirasi kaphasthānē, pr̥ṣṭhē ca pittasthānē bōddhavyam| pr̥ṣṭhāditi lyablōpē karmaṇi pañcamī, pr̥ṣṭhaṁ vēdanayā vyāpyētyarthaḥ| naca vācyaṁ yadi trikaṁ vātasthānaṁ tatkathaṁ tatra pittakaphāviti; prakr̥tisthānāṁ dōṣāṇāṁ sthānaniyamō natu prakupitānāṁ, tēṣāṁ sarvadēhagatatvāt| yadāha suśrutaḥ– “kupitānāṁ hi dōṣāṇāṁ śarīrē paridhāvatām| yatra saṅgaḥ khavaiguṇyādvyādhistatrōpajāyatē||” (su. sū. a. 24) iti| ēvamanyasthānagatatvēna dōṣadaurbalyādi caturthakē'pi vācyam| prabhāvaṁ rujārūpāṁ śaktim| dvividhaṁ vivr̥ṇōti– jaṅghābhyāmityādi| jaṅghābhyāṁ śirasta iti| ētacca pañcamīdvayaṁ pūrvavat| pūrvamiti prathamaṁ, tatra bhūtvā nikhilaṁ dēhaṁ vyāpnōti| ślaiṣmika iti ślēṣmōlbaṇaḥ, santatasatatakānyēdyuṣkatr̥tīyakacaturthakānāṁ pañcānāṁ sānnipātikatvāt| yaduktaṁ carakē– “prāyaśaḥ sannipātēna dr̥ṣṭaḥ pañcavidhō jvaraḥ| sannipātē tu yō bhūyān sa dōṣaḥ parikīrtitaḥ||” (ca. ci. a. 3) iti| athavā prāyōgrahaṇādēkadōṣajā dvidōṣajā api bhavanti| anyē tvāhuḥ– vikr̥tiviṣamasamavāyārabdhāḥ santatādayaḥ sannipātajāḥ, tēṣāmēvōdbhūtadōṣēṇa vyapadēśaḥ; prakr̥tisamasamavāyārabdhāstē ēkadōṣajadvidōṣajā api bhavantīti jējjaṭaḥ| prakr̥tisamasamavāyārabdhaścaturthakastu pittēna na kriyata ēva, vyādhisvabhāvāt; pittajagalagaṇḍavat| nanu, asti paittikō'pi caturthakaḥ; tathā ca hārītācāryō vyāharati– “caturthakō nāma gadō dāruṇō viṣamajvaraḥ| śōṣaṇaḥ sarvadhātūnāṁ balavarṇāgnināśanaḥ|| tridōṣajō vikāraḥ syādasthimajjagatō'nilaḥ| kupitaṁ pittamēvaṁ tu kaphaścaivaṁ svabhāvataḥ|| śītadāhakarastīvrastrikālaṁ cānuvartatē| sannipātasamudbhūtō viṣamō viṣamajvaraḥ|| ūrdhvaṁ kāyasya gr̥hṇāti yaḥ pūrvaṁ sō'nilātmakaḥ| pūrvaṁ gr̥hṇātyadhaḥkāyaṁ ślēṣmavr̥ddhaścaturthakaḥ||” iti| atrāhuḥ– anubandharūpamatra pittaṁ, na tvārambhakaṁ; kathamēṣā pratītiriti cēt, sthānaviśēṣānabhidhānāt; ata ēva hārītēnāpi sthānaṁ nōdāhr̥tamēva jaṅghādivaditi carakaṭīkākr̥tō vyācakṣatē| kintvēṣā vyākhyā tadā saṅgacchatē yadi pittaliṅgaṁ nōdbhūtaṁ dr̥śyatē, dr̥śyatē ca; tathāhi kathyatē– bhēḍē'pi paittikaḥ paṭhyatē– “āmāśayasthaḥ pavanō hyasthimajjagatō'pi vā| kupitaḥ kōpayatyāśu ślēṣmāṇaṁ pittamēva ca||” iti| kiñca nāgabhartr̥tantrē sthānamapyuktamēva– “ūrdhvakāyaṁ tu yaḥ pūrvaṁ gr̥hṇāti sō'nilātmakaḥ| madhyakāyaṁ tu gr̥hṇāti pūrvaṁ yastu sa pittajaḥ|| pūrvaṁ gr̥hṇātyadhaḥkāyaṁ ślēṣmavr̥ddhaścaturthakaḥ||” iti| tasmāt prāyēṇa kaphavātābhyāṁ bhavatīti paittikaścaturthakaścarakādibhirnōdāhr̥taḥ, natvasambhavāditi mantavyam| ēṣāṁ cōtpattikramō vr̥ddhasuśrutādavagantavyaḥ| sa yadāha– “ahōrātrādahōrātrāt sthānāt sthānaṁ prapadyatē| tataścāmāśayaṁ prāpya karōti viṣamajvaram|| kaphasthānavibhāgēna yathāsaṅkhyaṁ karōti hi| satatānyēdyuṣkatryākhyacaturthān sapralēpakān||” (su. u. taṁ. a. 39) iti| asyāyamarthaḥ– āmāśayahr̥dayakaṇṭhaśiraḥsandhayaḥ pañca kaphasthānāni, ēṣu sthitairdōṣairyathāsaṅkhyaṁ satatādayaḥ kriyantē| tatrāmāśayasthitēna dōṣēṇa satatakaḥ kriyatē dvikālaṁ na ca sarvadā; na cāmāśayaprāptyā sarvadā prasaṅgaḥ, ahōrātrēṣu kālēṣu svaprakōpakālāpēkṣayā jvarōtpattēḥ| hr̥dayasthitēna dōṣēṇāmāśayamāgatyānyēdyuṣkaḥ kriyatē ēkakālaṁ, naca sarvadā, satatārambhakadōṣāpēkṣayā'sya vyavahitatvāt| kaṇṭhasthitēna dōṣēṇaikasmin dinē hr̥dayamāgamyatē, aparasminnāmāśayamāgatya jvara ārabhyatē tr̥tīyakaḥ| ēvaṁ śiraḥsthitēna dōṣēṇa kaṇṭhahr̥dayāmāśayān trīn tribhirdinaiḥ kramēṇa prāpya caturthakaḥ kriyatē| punaḥ svasthānagamanaṁ tu dōṣāṇāṁ hr̥tavēgatvēna lāghavādvēgadina ēva bhavati| sandhisthitēna dōṣēṇa pralēpakaḥ kriyatē, sandhayaścāmāśayē'pi santīti sa sarvadā bhavati| ayaṁ cāviṣamō'pi viṣamasahacaritaḥ paṭhitaḥ kaphasthānōtpādānurōdhāt| uktaṁ hi suśrutē– “ pralēpakastvaviṣamaḥ prāyaḥ klēśāya śōṣiṇām||” (su. u. taṁ. a. 39) iti||37-38||
Adhikarana caturthakaviparyayalakShaNam (39) · Śloka 39
viṣamajvara ēvānyaścaturthakaviparyayaḥ |
, tryahād dvayahaṁ jvarayati hyādāvantē ca muñcati ||39||
(ca. ci. a. 3) |
View original
विषमज्वर एवान्यश्चतुर्थकविपर्ययः |
, त्र्यहाद् द्वयहं ज्वरयति ह्यादावन्ते च मुञ्चति ||३९||
(च. चि. अ. ३) |
caturthakaviparyayamāha– viṣamētyādi| atra tantrāntaram– “asthimajjōbhayagatē caturthakaviparyayaḥ| tryahād dvyahaṁ jvarayati hyādāvantē ca muñcati||” iti| ādāvēkadinaṁ muktvā, madhyē dinadvayaṁ bhūtvā, antē ēkadinaṁ na bhavatīti vyācakṣatē jējjaṭādayaḥ| “asthimajjōbhayagatē caturthakaviparyayaḥ| tryahāddvyahaṁ jvarayatyādāvantē ca muñcati||” iti parāśaravacanasyāpi sa ēvārthaḥ; tryahāditi tryahasyādidinaṁ vimuñcati, dinadvayaṁ jvarayati, tryahasyāntē caturthadinaṁ muñcatīti tātparyārthaṁ vyācakṣatē| haricandrastvāha-dvē ahanī nirantaraṁ jvarayitvā uparamyaikamahaḥ punarjvarayatītyēṣaścaturthakaviparyaya iti| ādidinābhāvaścōttarōttarapātidivasēṣvavadhāryaḥ| caturthakaviparyayasyōpalakṣaṇatvēna tr̥tīyakādiviparyayō'pyūhyaḥ ityāhuḥ| tadyathā– madhyē ēkadinaṁ jvarayati, ādyantayōrmuñcatīti tr̥tīyakaviparyayaḥ; ēkakālaṁ vimucya sarvamahōrātraṁ vyāpnōtītyanyēdyuṣkaviparyayaḥ; ( kāladvayē muñcati, sarvamahōrātraṁ jvarayatīti satatakaviparyayaḥ)| atra dōṣavikr̥tirēva nānāvidhā hēturiti| “kaphasthānēṣu vā tiṣṭan dōṣō dvitricaturṣu ca| viparyayākhyān kurutē viṣamān kr̥cchrasādhanān||” (su. u. taṁ. a. 39) iti vr̥ddhasuśrutavākyaṁ vyācakṣāṇō jējjaṭaḥ– anyēdyuṣkatr̥tīyacaturthakamātrasya viparyayamudāharati, tadyathā– āmāśayahr̥dayasthadōṣēṇa yathōdāhr̥ta ēvānyēdyuṣkaviparyayaḥ; āmāśayahr̥dayakaṇṭhasthitēna tr̥tīyakaviparyayaḥ; tatraikasmin dinē hr̥dayasthō dōṣa āmāśayamāgatya tatsthēna saha jvarayati, taddinē kaṇṭhasthitaśca hr̥dayamāyāti, aparadinē sō'pyāmāśayamāgatya jvarayati, ēvaṁ dinadvayaṁ bhūtvā paścādēkadinaṁ na bhavatīti tr̥tīyakaviparyayaḥ; āmāśayahr̥dayakaṇṭhaśiraḥsthēna dōṣēṇa caturthakaviparyaya kriyatē tatra yasmin dinē hr̥dayasthō dōṣa āmāśayamāgatya jvarayati tasmin dinē kaṇṭhasthō hr̥dayaṁ śirasthaḥ kaṇṭhamāyāti, aparadinē hr̥dayastha āmāśayamāgatya jvarayati kaṇṭhasthitaśca hr̥dayamāyāti, aparadinē hr̥distha ēvāmāśayamāgatya jvarayati, ēvaṁ dinatrayē bhūtvā paścādēkadinaṁ na bhavatīti caturthakaviparyaya iti| ētē ca sarva ēva jvarā na viruddhāḥ, sarvēṣāmēva munipraṇītatvāt| yathōktaṁ smr̥tiśāstrē– “smr̥tidvaidhaṁ tu yatra syāttatra dharmāvubhau matau||” (manu. smr̥. a. 2/14) iti| dr̥śyantē ca nānāvidhā ēva viṣamajvarāḥ; ēṣa ēva nyāyaścarakasuśrutayōḥ kuṣṭhavaiṣamyē vāpyacandrēṇa darśitaḥ; na vā cikitsābhēdō'pyēṣāmuktaḥ; yaiva tr̥tīyakādau cikitsā saiva tadviparyayē'pīti||39||
Adhikarana vAtabalAsakajvaralakShaNam (40) · Śloka 40
nityaṁ mandajvarō rūkṣaḥ śūnakastēna sīdati |
stabdhāṅgaḥ ślēṣmabhūyiṣṭhō bhavēdvātabalāsakī ||40||
(a. saṁ. ni. a. 2) |
View original
नित्यं मन्दज्वरो रूक्षः शूनकस्तेन सीदति |
स्तब्धाङ्गः श्लेष्मभूयिष्ठो भवेद्वातबलासकी ||४०||
(अ. सं. नि. अ. २) |
uktasaṅgatyā pralēpakādanūpadravatvēna tatsadharmiṇi vātabalāsakē vācyē pratilōmatantrayuktyā vātabalāsakamēvāha– nityamityādi| vātabalāsakākhyō jvarō'syāstīti vātabalāsakī naraḥ, tēna jvarēṇa, śūnakaḥ śōthī, sīdati avasannō bhavati; śōthinaḥ sa upadrava ityarthaḥ| ‘śūnaḥ kr̥cchrēṇa sidhyati’ iti pāṭhāntarē ‘tēna’ iti śēṣaḥ| vātabalāsakamēkē kumbhāhvayapāṇḍurōgaviṣayamāhuriti gadādharaḥ| vātabalāsakārabdhatvādvātabalāsakaḥ; balāsakaḥ ślēṣmā, pittamapyatra bōddhavyam| yaduktaṁ tantrāntarē– “vāyuḥ prakupitō dōṣāvudīryōbhau vidhāvati| sa śirasthaḥ śiraḥśūlam||” ityādi| yaccōktaṁ suśrutēna– “pralēpakaṁ vātabalāsakaṁ vā kaphādhikatvāt pravadanti tajjñāḥ||” (su. u. taṁ. a. 39) iti, tattu ślēṣmaṇō nityānuṣaktatvēnēti jējjaṭaḥ| rūkṣatvaṁ cāsya vātapittābhibhūtatvāt kaphasnēhasya vyādhiprabhāvādvēti||40||
Adhikarana pralepakajvaralakShaNam (41) · Śloka 41
pralimpanniva gātrāṇi gharmēṇa gauravēṇa ca |
mandajvaravilēpī ca saśītaḥ syātpralēpakaḥ ||41||
(a. saṁ. ni. a. 2) |
View original
प्रलिम्पन्निव गात्राणि घर्मेण गौरवेण च |
मन्दज्वरविलेपी च सशीतः स्यात्प्रलेपकः ||४१||
(अ. सं. नि. अ. २) |
pralēpakamāha– pralimpannityādi| mandajvaraścāsau vilēpī cēti mandajvaravilēpī, vilēpitvaṁ cāsya yasmādgharmagauravābhyāṁ limpati sambadhnātītyarthaḥ| ayaṁ ca kaphapittajaḥ| yaduktaṁ suśrutēna “pralēpakaṁ vātabalāsakaṁ vā” (su. u. taṁ. a. 39) ityādi| tathā yakṣmaṇi “jvarō dāhō'tisāraśca pittādraktasya cāgamaḥ||” (su. u. taṁ. a. 41) ityuktaṁ, yakṣmaṇi cāyaṁ bhavatīti| anyē tu tridōṣajayakṣmajanitatvēna tridōṣaja ēvāyam, udbhūtatvēna tu kaphapittavyapadēśaḥ||41||
Adhikarana viShamajvaravisheShAH (42-47) · Śloka 47
vidagdhē'nnarasē dēhē ślēṣmapittē vyavasthitē |
tēnārdhaṁ śītalaṁ dēhamardhamuṣṇaṁ prajāyatē ||42||
kāyē duṣṭaṁ yadā pittaṁ ślēṣmā cāntē vyavasthitaḥ |
tēnōṣṇatvaṁ śarīrasya śītatvaṁ hastapādayōḥ ||43||
kāyē ślēṣmā yadā duṣṭaḥ pittaṁ cāntē vyavasthitam |
śītatvaṁ tēna gātrāṇāmuṣṇatvaṁ hastapādayōḥ ||44||
(a. saṁ. ni. a. 2) |
tvaksthau ślēṣmānilau śītamādau janayatō jvarē |
tayōḥ praśāntayōḥ pittamantē dāhaṁ karōti ca ||45||
karōtyādau tathā pittaṁ tvaksthaṁ dāhamatīva ca |
tasmin praśāntē tvitarau kurutaḥ śītamantataḥ ||46||
dvāvētau dāhaśītādijvarau saṁsargajau smr̥tau |
dāhapūrvastayōḥ kaṣṭaḥ kr̥cchrasādhyatamaśca saḥ ||47||
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
विदग्धेऽन्नरसे देहे श्लेष्मपित्ते व्यवस्थिते |
तेनार्धं शीतलं देहमर्धमुष्णं प्रजायते ||४२||
काये दुष्टं यदा पित्तं श्लेष्मा चान्ते व्यवस्थितः |
तेनोष्णत्वं शरीरस्य शीतत्वं हस्तपादयोः ||४३||
काये श्लेष्मा यदा दुष्टः पित्तं चान्ते व्यवस्थितम् |
शीतत्वं तेन गात्राणामुष्णत्वं हस्तपादयोः ||४४||
(अ. सं. नि. अ. २) |
त्वक्स्थौ श्लेष्मानिलौ शीतमादौ जनयतो ज्वरे |
तयोः प्रशान्तयोः पित्तमन्ते दाहं करोति च ||४५||
करोत्यादौ तथा पित्तं त्वक्स्थं दाहमतीव च |
तस्मिन् प्रशान्ते त्वितरौ कुरुतः शीतमन्ततः ||४६||
द्वावेतौ दाहशीतादिज्वरौ संसर्गजौ स्मृतौ |
दाहपूर्वस्तयोः कष्टः कृच्छ्रसाध्यतमश्च सः ||४७||
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
viṣamajvaraviśēṣānāha– vidagdha ityādi| vidagdhē'nnarasē duṣṭē āhārarasē tathā duṣṭē pittē duṣṭē ślēṣmaṇi dēhē vyavasthitē bhavataḥ, ‘tēna hētunā dēhamardhaṁ śītalaṁ kaphēnārdhaṁ cōṣṇaṁ pittēna prajāyatē| ardhatvaṁ cārdhanārīśvarākārēṇa narasiṁhākārēṇa vā, yathādōṣaṁ vyavasthānaniyamahētōrabhāvāditi| kāya ityādi| kāyē antaragnau, kōṣṭha iti yāvat| antē hastapādayōḥ| uktārthasya viparyayēṇa jvarāntaramāha– kāyē ślēṣmētyādi| tvaksthāvityādi|– tvakśabdēna tvaksthō rasa ucyatē, tatsthasya tadupacārēṇēti gadādharaḥ; jējjaṭastu tvacamēvāha| ētadabhiprāyēṇaiva carakēṇa jvarē'bhyaṅgārthaṁ tailādīnyabhidhāyōktam– “tairāśu prathamaṁ yāti bahirmārgagatō jvaraḥ||” (ca. ci. a. 3) iti| tayōḥ ślēṣmānilayōḥ| praśāntayōriti praśāntavēgayōrityarthaḥ; nahi viṣamēṣu dōṣasya praśāntirbhavati, punarvēgāgamāt| yadāha suśrutaḥ– “sa cāpi viṣamō dēhaṁ na kadācidvimuñcati| glānigauravakārśyēbhyaḥ sa yasmānna pramucyatē|| vēgē tu samatikrāntē gatō'yamiti lakṣyatē| dhātvantarasthō līnatvāt saukṣmyānnaivōpalabhyatē [ |” (su. u. taṁ. a. 39) iti| itarau vātakaphau| dāhaśītādīti ēkō dāhādiḥ, aparaḥ śītādiḥ| nanu, ētayōḥ samprāptau tridōṣajatvamuktaṁ; tat kathaṁ saṁsargajāvityuktaṁ, saṁsargō hi dvayōrbhavati trayāṇāṁ sannipāta iti sthitiḥ| ucyatē– saṁsargaḥ sambandhaḥ, sa ca dvayōrbahūnāṁ ca bhavati, atra trayāṇāmuktaḥ, na caivaṁ sarvatra; athavā saṁsargaḥ saumyāgnēyadōṣakōṭidvayamēlāpaḥ| tatra śītādau jvarē pittamanubandhaḥ, dāhādau vātakaphāvanubandhau; anubandhyaśca prādhānyēna cikitsyō'nubandhāvirōdhēnēti prayōjanamētasya| tayōrdāhaśītādijvarayōrmadhyē dāhapūrvō dāhādiḥ kaṣṭa iti duḥkhapradaḥ| dāhādēḥ kaṣṭasādhyatvābhidhānēna śītādērarthatō'kaṣṭatvamiti| uktaviṣamajvarāṇāmupalakṣaṇatvādanyē'pi viṣamajvarā rātrijvarādayō bōddhavyā iti jējjaṭaḥ| uktaṁ ca tantrāntarē– “samau vātakaphau yasya kṣīṇapittasya dēhinaḥ| prāyō rātrau jvarastasya divā hīnakaphasya tu||” iti| sarvēṣu ca viṣamajvarēṣvavaśyambhāvī vāyuḥ| yadāha vr̥ddhasuśrutaḥ– “nartē'nilādvai viṣamajvaraḥ samupajāyatē| kaphapittē hi niścēṣṭē cēṣṭayatyanilaḥ sadā||” (su. u. taṁ. a. 39) iti| tathā vidēhē'pi– “pavanō gativaiṣamyādviṣamajvarakāraṇam|” iti| ēṣāṁ ca jvarāṇāmr̥tvādihētvantaralābhādanyathābhāvō'pi dr̥śyatē| tadyathā– santataḥ svarūpaṁ tyaktvā satatādīnāmanyatamatvaṁ pratipadyatē, tathā caturthakastr̥tīyakādirūpatvam| yadāha carakaḥ– “r̥tvahōrātradōṣāṇāṁ manasaśca balābalāt| kālamarthavaśāccaiva jvarastaṁ taṁ prapadyatē||” (ca. ci. a. 3) iti| asyārthaḥ– balābalāditi r̥tvādimanō'ntēna sambadhyatē, balaṁ cābalaṁ ca balābalam| arthaśabdō'tra prāktanakarmavācī| taṁ taṁ kālaṁ satatakādyuktaṁ, jvaraḥ pratipadyatē iti yōjanā| udāharaṇaṁ ca r̥tvahōrātrabalābalādyathā– yadā nidāghōtpannō vātapradhānaścaturthakō varṣāsamayamāpnōti tadā tēnartunā''pyāyitabalastr̥tīyakāntānāṁ satatakādīnāmanyatamatvaṁ prāpnōtyutkarṣāt| ēvaṁ varṣāsamutpannaḥ santataḥ śaradaṁ prāpyāpakr̥ṣṭabalaḥ satatādīnāmanyatamatvamētyapakarṣāt| ēvaṁ pittakaphayōrapi utkarṣāpakarṣau r̥tukr̥tau vyākhyēyau| ahōrātraśabdēna katipayānyahōrātrāṇi gr̥hyantē, nahi ēkasminnahōrātrē satatādīnāmutkarṣāpakarṣābhyāmanyathābhāva upapadyatē; kintu katipayairēva| yadā varṣāśaradvasantaprārambhē vātādayō jvaraṁ caturthakamārabhantē tadā madhyāni katipayadinānyavāpya sa ēva tr̥tīyakapūrvakatvēna vipariṇamatē utkarṣāt; apakarṣāttu yadā'ntyāni dinānyāpnōti tadā santatō (vātārabdhaḥ prāvr̥ṣaḥ,) pittārabdhaḥ śāradō, vasantasya ca ślēṣmārabdhaḥ, pratanukatvāddōṣasya satatādīnāmanyatamatvēna vipariṇamata iti| dōṣabalābalādyathā– yadā satatādīnāmanyatamakārī dōṣaḥ ślēṣmā madhurasnigdhādīn divāsvapnādīṁśca hētūnāpnōti tadā santatakādīn karōti| ēvaṁ vātapittayōrapyūhyam| manōbalābalādyathā– yadā santatajvarī sattvaguṇōdrēkāt praharṣāvaṣṭambhabahulō bhavati tadā satatādīnāmanyatamatvaṁ prāpnōti; yadā caturthakajvarī tamōguṇabhūyiṣṭhatvādviṣādādibhirabhibhūyatē tadā tr̥tīyakādīnāmanyatamō bhavati, “viṣādō rōgavardhanānām” (ca. sū. a. 25) ityāgamāt| anyē tu manaḥśabdēna buddhiṁ vyākhyānayanti, kāraṇē kāryōpacārāt| tasyāśca balābalaṁ yathā– yadā caturthakajvarī prajñāparādhāddēvādīnabhibhūyāhitānyācarati tadā tr̥tīyakapūrvēṣāmanyatamatvamāpnōti; yadā tu śuddhasattvōtkarṣādvivēkinyā buddhyā yuktaḥ syāttadā śubhāni dēvatārādhanēṣṭibalyupahārādīnyācarati tadā santatajvarī satatādīnāmanyatamatvaṁ prāpnōti| arthavaśādyathā– santatajvariṇō'pi yadi caturthakavēdanīyaṁ karma syāttadā santatō'pi caturthakatvēna vipariṇamatē; atha caturthakajvarāviṣṭasya yadi tatkālaparipāki karma balīyō bhavati tadā santatatvēna pariṇamatē| ētacca karmavaśatvamr̥tvahōrātradōṣabalābalēṣvapi bōddhavyaṁ, tadanantaraṁ tannirdēśāditi||42-47||
Adhikarana rasaraktamAMsamedomajjashukragatajvaralakShaNam (48-54) · Śloka 1
gurutā hr̥dayōtklēśaḥ sadanaṁ chardyarōcakau |
rasasthē tu jvarē liṅgaṁ dainyaṁ cāsyōpajāyatē ||48||
raktaniṣṭhīvanaṁ dāhō mōhaśchardanavibhramau |
pralāpaḥ piḍakā tr̥ṣṇā raktaprāptē jvarē nr̥ṇām ||49||
piṇḍikōdvēṣṭanaṁ tr̥ṣṇā sr̥ṣṭamūtrapurīṣatā |
ūṣmā'ntardāhavikṣēpau glāniḥ syānmāṁsagē jvarē ||50||
bhr̥śaṁ svēdastr̥ṣā mūrchā pralāpaśchardirēva ca |
daurgandhyārōcakau glānirmēdaḥsthē cāsahiṣṇutā ||51||
bhēdō'sthnāṁ kūjanaṁ śvāsō virēkaśchardirēva ca |
vikṣēpaṇaṁ ca gātrāṇāmētadasthigatē jvarē ||52||
tamaḥpravēśanaṁ hikkā kāsaḥ śaityaṁ vamistathā |
antarndāhō mahāśvāsō marmacchēdaśca majjagē ||53||
maraṇaṁ prāpnuyāttatra śukrasthānagatē jvarē |
śēphasaḥ stabdhatā mōkṣaḥ śukrasya tu viśēṣataḥ ||54||
(su. u. taṁ. a. 39) |
(rasaraktāśritaḥ sādhyō māṁsamēdōgataśca yaḥ |
asthimajjagataḥ kr̥cchrō śukrasthastu na sidhyati) ||1||
(ca. ci. a. 3) |
View original
गुरुता हृदयोत्क्लेशः सदनं छर्द्यरोचकौ |
रसस्थे तु ज्वरे लिङ्गं दैन्यं चास्योपजायते ||४८||
रक्तनिष्ठीवनं दाहो मोहश्छर्दनविभ्रमौ |
प्रलापः पिडका तृष्णा रक्तप्राप्ते ज्वरे नृणाम् ||४९||
पिण्डिकोद्वेष्टनं तृष्णा सृष्टमूत्रपुरीषता |
ऊष्माऽन्तर्दाहविक्षेपौ ग्लानिः स्यान्मांसगे ज्वरे ||५०||
भृशं स्वेदस्तृषा मूर्छा प्रलापश्छर्दिरेव च |
दौर्गन्ध्यारोचकौ ग्लानिर्मेदःस्थे चासहिष्णुता ||५१||
भेदोऽस्थ्नां कूजनं श्वासो विरेकश्छर्दिरेव च |
विक्षेपणं च गात्राणामेतदस्थिगते ज्वरे ||५२||
तमःप्रवेशनं हिक्का कासः शैत्यं वमिस्तथा |
अन्तर्न्दाहो महाश्वासो मर्मच्छेदश्च मज्जगे ||५३||
मरणं प्राप्नुयात्तत्र शुक्रस्थानगते ज्वरे |
शेफसः स्तब्धता मोक्षः शुक्रस्य तु विशेषतः ||५४||
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
(रसरक्ताश्रितः साध्यो मांसमेदोगतश्च यः |
अस्थिमज्जगतः कृच्छ्रो शुक्रस्थस्तु न सिध्यति) ||१||
(च. चि. अ. ३) |
uktavātādijvarāṇāṁ dhātuviśēṣadūṣyatayā'dhikalakṣaṇāni bhavanti; yaduktam– ‘vātapittakaphōtthānāṁ jvarāṇāṁ lakṣaṇaṁ yathā| tathā tēṣāṁ bhiṣagbrūyādrasādiṣvapi buddhimān||’ (su. u. taṁ. a. 39) iti; ētadabhidhānaṁ ca rasādidhātvavirōdhēna vātādicikitsākaraṇārtham; atastānāha– gurutētyādi| hr̥dayōtklēśaḥ hr̥dayasthitasya dōṣasyōpasthitavamanatvamiva, rasasya hr̥dayasthatvāt| rasastha ityanēna viśēṣēṇātra rasō dūṣyaḥ, sarvēṣāmēva jvarāṇāṁ rasānugatvāt| dainyaṁ klāntacittatvam| piṇḍikētyādi| piṇḍikā jānvadhō jaṅghāmāṁsapiṇḍaḥ, tasyā udvēṣṭanaṁ daṇḍādinā pīḍanēnēva vēdanā piṇḍikōdvēṣṭanam; ēvamanyatrāpi| sr̥ṣṭamūtrapurīṣatā pravartamānamūtrapurīṣatā| ūṣmā bahiḥ, ētacca viśēṣaparaṁ, prāyaḥ sarvajvarēṣu tathābhāvāt| ‘ūṣmā'ntarmōhavikṣēpau’ iti pāṭhāntarē ūṣmā'ntaḥ antardāha ityarthaḥ, vikṣēpō hastādicālanam| bhr̥śaṁ svēda iti gharmasya mēdōmalatvāt; tadvikr̥tyaiva daurgandhyaṁ gātrē| asahiṣṇutā vēdanāyā asahatvaṁ, krōdhanatvamiti kārtikaḥ| bhēdō'sthnāmiti bhēda iva bhēdaḥ bhaṅgavatpīḍētyarthaḥ, (parapadārthēṣu prayujyamānāḥ śabdā vr̥tti(vati)mantarēṇāpi vr̥ttya(vatya)rthaṁ gamayanti) yathā– agnirmāṇavakaḥ| ēvamanyatrāpi bhēdādau draṣṭavyam| kūjanaṁ kunthanaṁ; ‘kuñcanam’ iti pāṭhāntarē'sthnāmēva saṅkōca ityarthaḥ| tamaḥpravēśanam andhakārapraviṣṭasyēvāsaṁvittiḥ| mahāśvāsaḥ śvāsādhikārē vakṣyamāṇalakṣaṇaḥ| marmaśabdēna hr̥dayamucyatē, prādhānyāditi kārtikaḥ; tasya chēda iva marmacchēdaḥ| maraṇamityādi śukragatasya| tatraitēṣu rasādidhātugatajvarēṣu madhyē śukrasthānagatē maraṇaṁ prāpnuyāditi yōjyam| śukraṁ ca tatsthānaṁ cēti śukrasthānaṁ; (natu śukrasya sthānaṁ śukrasthānaṁ) śukrasya sarvadēhagatvēna niyatasthānāsambhavāditi kārtikaḥ| (yaduktam– “yathā payasi sarpistu guḍaścēkṣurasē yathā| śarīrēṣu tathā nr̥̄ṇāṁ śukraṁ vidyādbhiṣagvaraḥ||” (su. śā. a. 4) iti|) viśēṣata iti padēna śukrasya bāhulyēna visargaḥ, anyasyāpi raktādēriti vadanti||48-54||
Adhikarana uktavAtAdijvarANAM kAlaprakRutimuddishya prAkRutatvaM vaikRutatvaM ca (55) · Śloka 55
varṣāśaradvasantēṣu vātādyaiḥ prākr̥taḥ kramāt |
vaikr̥tō'nyaḥ sa duḥsādhyaḥ prākr̥taścānilōdbhavaḥ ||55||
(vā. ni. a. 2) |
View original
वर्षाशरद्वसन्तेषु वाताद्यैः प्राकृतः क्रमात् |
वैकृतोऽन्यः स दुःसाध्यः प्राकृतश्चानिलोद्भवः ||५५||
(वा. नि. अ. २) |
uktavātādijvarāṇāṁ kālaprakr̥timuddiśya prākr̥tatvaṁ vaikr̥tatvaṁ cāha– varṣētyādi| varṣādiṣu vātādyaiḥ kramādyō jvaraḥ sa prākr̥taḥ; varṣāsu vātikaḥ, śaradi paittikaḥ, vasantē ślaiṣmikaḥ| asmādanyō vaikr̥taḥ, yathā– varṣāsu paittika ityādi| sa iti vaikr̥tō duḥsādhyaḥ, arthāt prākr̥taḥ sukhasādhya iti| yaduktam– “prākr̥taḥ sukhasādhyastu vasantaśaradudbhavaḥ|” (ca. ci. a. 3) iti| atra vāgbhaṭēna vātajasya prākr̥tatvapraṇayanaṁ yatkr̥taṁ tadanyē nānumanyantē, duḥsādhyatvēna vaikr̥tādabhinnatvāt| jatūkarṇēnāpyasau na paṭhitaḥ| yadāha– “vasantaśaradōḥ prāyaḥ prākr̥tō'nyatra vaikr̥taḥ|” iti| atrōcyatē– na prākr̥tatvaṁ sukhasādhyatvakhyāpanaparā sañjñā, kintu kumbhakārādivadyaugikatvaṁ; yatō yathartuprakupitō dōṣaḥ prakr̥tirucyatē, tata udbhūtaḥ prākr̥taḥ; tēna prākr̥tatvē'pi dōṣasvabhāvādvātikasya duḥkhasādhyatvaṁ vaikr̥tavaditi duḥkhasādhyatvēna vaikr̥tasādharmyāttu carakajatūkarṇābhyāṁ nōktaḥ, natu prākr̥tatvābhāvādityabhiprāyō vāgbhaṭasyēti| anyarōgēṣu prākr̥tatvēna duḥsādhyatvaṁ, jvarasya tu vyādhiprabhāvāt sukhasādhyatvam| tantrāntaraṁ hi– “jvarē tulyartudōṣatvaṁ pramēhē tulyadūṣyatā| raktagulmē purāṇatvaṁ sukhasādhyasya lakṣaṇam||” iti||55||
Adhikarana prAkRutajvarANAmutpattikramaH (56-57) · Śloka 57
varṣāsu mārutō duṣṭaḥ pittaślēṣmānvitō jvaram |
kuryāt pittaṁ ca śaradi tasya cānubalaḥ kaphaḥ ||56||
tatprakr̥tyā visargācca tatra nānaśanādbhayam |
kaphō vasantē tamapi vātapittaṁ bhavēdanu ||57||
(vā. ni. a. 2) |
View original
वर्षासु मारुतो दुष्टः पित्तश्लेष्मान्वितो ज्वरम् |
कुर्यात् पित्तं च शरदि तस्य चानुबलः कफः ||५६||
तत्प्रकृत्या विसर्गाच्च तत्र नानशनाद्भयम् |
कफो वसन्ते तमपि वातपित्तं भवेदनु ||५७||
(वा. नि. अ. २) |
tēṣāmēva prākr̥tajvarāṇāṁ cikitsāviśēṣārthamutpattikramamāha– varṣāsvityādi| duṣṭa iti kupitaḥ, grīṣmē sañcitatvāt| pittaślēṣmānvita iti tatkālōcitapittakaphānubandhaḥ| yaduktam– “bhūbāṣpānmēghaniṣyandāt pākādamlājjalasya ca| varṣāsvagnibalē kṣīṇē kupyanti pavanādayaḥ|” (ca. sū. a. 6) iti| kuryāditi chēdaḥ| pittamityādi pittaṁ ca śaradi duṣṭaṁ jvaraṁ kuryāditi pūrvōktēna sambadhyatē; ēvaṁ kaphō vasantē ityatrāpi yōjyam| pittaduṣṭiśca śaradi varṣāsu sañcitatvāt| anubalō'nubandhaḥ, tasya ca hēturvārṣikaklēdānuvr̥ttirēva| tatprakr̥tyēti tayōḥ pitta ślēṣmaṇōḥ prakr̥tyā svabhāvēna, tatkr̥tayōrjvarayōranaśanāllaṅghanānna bhayaṁ bhavati| yaduktam– “kaphapittē dravē dhātū sahētē laṅghanaṁ mahat| , āmakṣayādūrdhvamatō vāyurna sahatē kṣaṇam||” iti| visargācca hētōrnānaśanādbhayam| varṣāśaraddhēmantā visargaḥ, tatrōpacitabalāḥ prāṇinō bhavanti, sōmasya balavattvāt; śiśiravasantagrīṣmāstvādānaṁ, tatrāpacitabalāḥ prāṇinaḥ, sūryasya balavattvāt iti vyutpāditaṁ śāstrē| ‘tatprakr̥tyā visargasya’ iti pāṭhāntarē tatprakr̥tyā kaphavātapittaprakr̥tyā, visargasya ca prakr̥tyēti yōjyam| kapha ityādi| taṁ kaphamanu vātapittē bhavataḥ, anubandharūpē bhavata ityarthaḥ| hētuścātra vasantasyādānamadhyatvēnāgnēyarūkṣatvāt vātapittaprakōpakatvam| yaduktaṁ carakē– ‘ādānamadhyē tasyāpi vātapittaṁ bhavēdanu (ca. ci. a. 3) iti| atra kaphapittaprakr̥tyā laṅghanaṁ yuktamēva, kintvādānamadhyatvēna na nirbhayaṁ tat kāryam| ata ēva ‘tatra nānaśanādbhayam’ ityētasmāt pūrvamēva paṭhitam, anyathā sarvaśēṣē paṭhitaṁ syāditi||56-57||
Adhikarana kAlasya doShavisheShe lakShaNatvam (58) · Śloka 58
kālē yathāsvaṁ sarvēṣāṁ pravr̥ttirvr̥ddhirēva vā |58|
(vā. ni. a. 2) |
View original
काले यथास्वं सर्वेषां प्रवृत्तिर्वृद्धिरेव वा |५८|
(वा. नि. अ. २) |
kālō'pi dōṣaviśēṣasya lakṣaṇamityāha– kāla ityādi| yathāsvaṁ kālē yasya vātādēryaḥ prakōpakālastatra tajjanyajvarasya pravr̥ttirutpādō vr̥ddhirvā bhavati; athavā pravr̥ttirnityajvarasya, vr̥ddhirviṣamajvarasyēti|58|–
Adhikarana jvarANAmupashayAnupashayau (58) · Śloka 58
nidānōktānupaśayō viparītōpaśāyitā ||58||
(vā. ni. a. 2) |
View original
निदानोक्तानुपशयो विपरीतोपशायिता ||५८||
(वा. नि. अ. २) |
(yathā kālō dōṣaviśēṣasya lakṣaṇaṁ) tathōpaśayānupaśayāvapi lakṣaṇamityāha– nidānētyādi| nidānatvēna yē uktā āhārācārādayastairanupaśayō duḥkhaṁ nidānōktānupaśayaḥ| viparītairdōṣādiviparītāhārācārairupaśāyitāsukhajananaśīlatvaṁ viparītōpaśāyitēti||58||
Adhikarana antarvega-bahirvegajvaralakShaNam (59-60) · Śloka 61
antardāhō'dhikastr̥ṣṇā pralāpaḥ śvasanaṁ bhramaḥ |
sandhyasthiśūlamasvēdō dōṣavarcōvinigrahaḥ ||59||
antarvēgasya liṅgāni jvarasyaitāni lakṣayēt |
santāpō hyadhikō bāhyastr̥ṣṇādīnāṁ ca mārdavam ||60||
bahirvēgasya liṅgāni sukhasādhyatvamēva ca |61|
(ca. ci. a. 3) |
View original
अन्तर्दाहोऽधिकस्तृष्णा प्रलापः श्वसनं भ्रमः |
सन्ध्यस्थिशूलमस्वेदो दोषवर्चोविनिग्रहः ||५९||
अन्तर्वेगस्य लिङ्गानि ज्वरस्यैतानि लक्षयेत् |
सन्तापो ह्यधिको बाह्यस्तृष्णादीनां च मार्दवम् ||६०||
बहिर्वेगस्य लिङ्गानि सुखसाध्यत्वमेव च |६१|
(च. चि. अ. ३) |
uktajvarāṇāṁ madhyē samprāptivaśāt kaścidantarvēgō bhavati kaścidbahirvēgastayōrlakṣaṇamāha– antardāha ityādi| śvasanaṁ śvāsaḥ; ‘sadanam’ iti pāṭhāntaraṁ, tanna yuktamiti jējjaṭaḥ; yatō'ntarvēga ēva suśrutē gambhīrākhyaḥ paṭhitaḥ, tatra ca śvāsa ēva paṭhita iti| vinigrahō'pravr̥ttiḥ| santāpa ityādi| tr̥ṣṇādīnāmityādiśabdēnōktapralāpādīnāṁ grahaṇam| mārdavaṁ svalpatvam| asya sukhasādhyatvābhidhānēnāntarvēgasya kr̥cchrasādhyatāṁ sūcayati, asādhyatāṁ vā, “gambhīratīkṣṇavēgārtaṁ jvaritaṁ parivarjayēt|” (su. u. taṁ. a. 39) iti suśrutavacanāditi||59-60||–
Adhikarana Amajvara-pacyamAna-nirAmajvaralakShaNam (61-65) · Śloka 65
lālāprasēkō hr̥llāsahr̥dayāśuddhyarōcakāḥ ||61||
tandrālasyāvipākāsyavairasyaṁ gurugātratā |
kṣunnāśō bahumūtratvaṁ stabdhatā balavān jvaraḥ ||62||
āmajvarasya liṅgāni na dadyāttatra bhēṣajam |
bhēṣajaṁ hyāmadōṣasya bhūyō jvalayati jvaram ||63||
( śōdhanaṁ śamanīyaṁ ca karōti viṣamajvaram) |
jvaravēgō'dhikastr̥ṣṇā pralāpaḥ śvasanaṁ bhramaḥ |
malapravr̥ttirutklēśaḥ pacyamānasya lakṣaṇam ||64||
kṣut kṣāmatā laghutvaṁ ca gātrāṇāṁ jvaramārdavam |
dōṣapravr̥ttiraṣṭāhō nirāmajvaralakṣaṇam ||65||
(ca. ci. a. 3) |
View original
लालाप्रसेको हृल्लासहृदयाशुद्ध्यरोचकाः ||६१||
तन्द्रालस्याविपाकास्यवैरस्यं गुरुगात्रता |
क्षुन्नाशो बहुमूत्रत्वं स्तब्धता बलवान् ज्वरः ||६२||
आमज्वरस्य लिङ्गानि न दद्यात्तत्र भेषजम् |
भेषजं ह्यामदोषस्य भूयो ज्वलयति ज्वरम् ||६३||
( शोधनं शमनीयं च करोति विषमज्वरम्) |
ज्वरवेगोऽधिकस्तृष्णा प्रलापः श्वसनं भ्रमः |
मलप्रवृत्तिरुत्क्लेशः पच्यमानस्य लक्षणम् ||६४||
क्षुत् क्षामता लघुत्वं च गात्राणां ज्वरमार्दवम् |
दोषप्रवृत्तिरष्टाहो निरामज्वरलक्षणम् ||६५||
(च. चि. अ. ३) |
cikitsāviśēṣārthamāmapacyamānapakvalakṣaṇānyāha– lālētyādi| nanu, na dadyāttatra bhēṣajamiti viruddhaṁ, dvividhaṁ hi bhēṣajamuktaṁ carakēṇa dravyabhūtamadravyabhūtaṁ cēti; tatra dravyabhūtaṁ kaṣāyādi, adravyabhūtaṁ laṅghanasvēdādi; atra laṅghanādikaṁ ṣaḍaṅgārdhaśr̥taṁ ca prayujyatē| ucyatē– bhēṣajaśabdēnātrānnapānasādhanavyatiriktā kalpanōcyatē, ca tu sāmānyēnauṣadhamātraṁ; kathamēṣā pratītiriti cēt, taruṇajvarē bhēṣajapānaniṣēdhē'pi bhēṣajavidhānadarśanāt| ēvaṁ pacyamānē'pi bōddhavyaṁ, tatrāpi sāmatāyāḥ sadbhāvāt| kṣudityādi| asamāsakaraṇāt kṣudādayō vyastāḥ samastāśca bhōddhavyāḥ| aṣṭāhaḥ pakvalakṣaṇamiti jējjaṭaḥ| haricandrastvāha– asatyapyaṣṭāhē kṣudādibhirnirāmatvaṁ dōṣapravr̥ttyā vā kṣudhādyabhāvē'pyaṣṭāhēnaiva śiṣyahitaiṣitayā kālaṁ lakṣaṇaṁ ca nirdiṣṭavāniti| dvividhā hi sāmatā– ēkā rasasya, aparā dōṣasya; rasasāmatā tu mukhavairasyādilakṣaṇā, dōṣasāmatā taruṇatvarūpā, sā'ṣṭāhēnaivāpaiti| atra ca haricandrēṇa hēturuktaḥ– (‘ saptāhēnaiva pacyantē saptadhātugatā malāḥ| nirāmaścāpyataḥ prōktō jvaraḥ prāyō'ṣṭamē'hani||’ iti|) saptānāṁ dhātūnāṁ dhātvagninā saptāhēnāmapākādaṣṭāhēnaiva nirāmatvamiti| rasasāmatā tvaṣṭāhāt paratō'pyanuvartatē| ēnamartha jējjaṭō'pīcchati, yadēvaṁ likhati carakasuśrutaṭīkāyām– ‘taruṇā sāmatā'ṣṭāhādapaiti, rasasāmatā tu paratō'pyanuvartatē’| iti ētatprayōjanaṁ ca taruṇasāmatāyāmauṣadhaṁ nōpayujyatē, rasasāmatāyāṁ tu pācanaṁ dīyatē| ata ēvāha carakaḥ ‘jvaritaṁ ṣaḍahē'tītē laghvannapratibhōjitam| pācanaṁ śamanīyaṁ vā kaṣāyaṁ pāyayēttu tam||’ (ca. ci. a. 3) iti| tathā– ‘mr̥dau jvarē laghau dēhē pracalēṣu malēṣu ca| pakvaṁ dōṣaṁ vijānīyājjvarē dēyaṁ tadauṣadham||’ (su. u. taṁ. a. 39) ityabhidhāyāpi yat suśrutē na paṭhitam– ‘saptarātrāt paraṁ kēcinmanyantē dēyamauṣadham| daśarātrāt paraṁ kēciddātavyamiti niścitāḥ| (su. u. taṁ. a. 39) iti, tēnaivaṁ jñāpayati– saptāhādarvāk pācanamapi na dīyata iti kārtikakuṇḍēnāpi vyākhyātamiti| nanu ‘jvaritaṁ ṣaḍahē'tītē’ (ca. ci. a. 3) iti carakavacanasya ‘saptarātrāt paraṁ’ (su. u. taṁ. a. 39) ityādinā suśrutavacanēna virōdhaḥ, yataḥ ṣaḍahē'tītē saptamadinaṁ bhavati, tatra kaṣāyaṁ vidhatta iti| ucyatē, ṣaḍahē'tītē saptamē laghvannapratibhōjitamaṣṭamē kaṣāyaṁ pāyayēdityaṣṭamapadalōpādyōjyaṁ rasaudanavaditi cakraḥ, ‘bhēṣajaṁ hyāmadōṣasya bhūyō jvalayati jvaram|’ (ca. ci. a. 3) iti dōṣaśrutēruktasuśrutavirōdhācca| prakārāntarēṇainamarthaṁ kārtikakuṇḍō'pyāha, tadyathā– ṣaḍahē'tītē iti jvarōtpādadinaṁ parityajya gaṇanā, bastidānadinaparihārēṇa parihārakālagaṇanāvat ēvaṁ ‘pāyayēdāturaṁ sāmamauṣadhaṁ saptamē dinē| śamanēnāthavā dr̥ṣṭvā nirāmaṁ tamupācarēt||’ ityētadapi vacanaṁ vyākhyēyam| bhaṭṭāraharicandrēṇāpi saptamadinē kaṣāyapānaṁ yadvyākhyātaṁ tasyāyamēvābhiprāyō gavēṣaṇīyaḥ, suśrutadivirōdhāt| candrikākārēṇāpi vyākhyātam– “akṣirōgē dinacatuṣṭayavajjvarasya saptāhaṁ sāmatākālaḥ, tatra na pācanaṁ na vā śamanaṁ śōdhanam” iti| yattu pēyādyanantaraṁ hārītēnōktam– “ētāṁ kriyāṁ prayuñjīta ṣaḍrātraṁ saptamē'hani| pibēt kaṣāyasaṁyōgān jvaraghnān sādhusādhitān||” iti; tathā– “iti ṣaḍrātrikaḥ prōktō navajvarahitō vidhiḥ| ataḥ paraṁ pācanīyaṁ śamanaṁ vā jvarē hitam|” iti kharanādavacanaṁ ca pūrvavadaṣṭāhapratipādakaṁ draṣṭavyam| atha vā pittajvarābhiprāyēṇaiva tadvacanadvayam| yadāha suśrutaḥ– ‘saptarātrātparam’ ityārabhya, yāvat ‘paittikē vā jvarē dēyamalpakālasamutthitē| acirajvaritasyāpi bhēṣajyaṁ dōṣapākataḥ||’ (su. u. taṁ. a. 39) iti| saptāhādarvāgapi yadētatpācanaṁ kaṣāyapānamuktaṁ tannātyudbhūtasāmatāyāṁ draṣṭavyam| yadāha vāgbhaṭaḥ– ‘saptāhādauṣadhaṁ kēcidāhuranyē daśāhataḥ| kēcillaghvannabhuktasya yōjyamāmōlbaṇē na tu|| tīvrajvaraparītasya dōṣavēgōdayō yataḥ| dōṣē athavā atinicitē tandrāstaimityakāriṇi|| apacyamānaṁ bhaiṣajyaṁ bhūyō jvalayati jvaram||’ (vā. ci. a. 1) iti| ‘ayamarthō'bhiyuktaiśca kaiściduktaścikitsakaiḥ| saptāhāt paratō'stabdhē sāmē syāt pācanaṁ jvarē|| nirāmē śamanaṁ, stabdhē sāmē nauṣadhamācarēt|’ iti saṅkṣēpaḥ| vistarastu kaṣāyanirṇayaprakaraṇē draṣṭavyaḥ| pakvajvaralakṣaṇēna jīrṇajvaralakṣaṇamapi cikitsōcitaṁ bōddhavyam| yaduktaṁ tantrāntarē– ‘āsaptarātram’ ityādi| jatūkarṇēnāpyuktam– ‘jīrṇastrayōdaśadivasaḥ’ iti| ‘trisaptāhē vyatītē tu jvarō yastanutāṁ gataḥ| plīhāgnisādaṁ kurutē sa jīrṇajvara ucyatē||’ iti tu tantrāntaramatipurāṇābhiprāyēṇa draṣṭavyam||61-65||
Adhikarana jvarasya sAdhyalakShaNam (66) · Śloka 66
balavatsvalpadōṣēṣu jvaraḥ sādhyō'nupadravaḥ |66|
(ca. ci. a. 3) |
View original
बलवत्स्वल्पदोषेषु ज्वरः साध्योऽनुपद्रवः |६६|
(च. चि. अ. ३) |
jvarasya sādhyalakṣaṇamāha– balavatsvityādi| balavatsu puruṣēṣu sādhyaḥ, yaduktam– ‘balādhiṣṭhānāmārōgyam’ (ca. ci. a. 3) iti| alpadōṣēṣu nātiprabaladōṣēṣu| anupadrava iti jvarasyōpadravāḥ kāsādayaḥ| yaduktaṁ tantrāntarē– “kāsō mūrchā'ruciśchardistr̥ṣṇātīsāraviḍgrahāḥ| hikkāśvāsāṅgabhēdāśca jvarasyōpadravā daśa||” iti|66|–
Adhikarana jvarasyAsAdhyalakShaNAni (66-73) · Śloka 73
hētubhirbahubhirjātō balibhirbahulakṣaṇaḥ ||66||
jvaraḥ prāṇāntakr̥dyaśca śīghramindriyanāśanaḥ |
jvaraḥ kṣīṇasya śūnasya gambhīrō dairgharātrikaḥ ||67||
asādhyō balavān yaśca kēśasīmantakr̥jjvaraḥ |
(ca. ci. a. 3) |
gambhīrastu jvarō jñēyō hyantardāhēna tr̥ṣṇayā ||68||
ānaddhatvēna cātyarthaṁ śvāsakāsōdgamēna ca |
(su. u. taṁ. a. 39) |
ārambhādviṣamō yastu yaśca vā dairgharātrikaḥ ||69||
kṣīṇasya cātirūkṣasya gambhīrō yasya hanti tam |
visañjñastāmyatē yastu śētē nipatitō'pi vā ||70||
śītārditō'ntaruṣṇaśca jvarēṇa mriyatē naraḥ |
yō hr̥ṣṭarōmā raktākṣō hr̥di saṅghātaśūlavān ||71||
vaktrēṇa caivōcchvasiti taṁ jvarō hanti mānavam |
hikkāśvāsatr̥ṣāyuktaṁ mūḍhaṁ vibhrāntalōcanam ||72||
santatōcchvāsinaṁ kṣīṇaṁ naraṁ kṣapayati jvaraḥ |
hataprabhēndriyaṁ kṣīṇamarōcakanipīḍitam ||73||
gambhīratīkṣṇavēgārtaṁ jvaritaṁ parivarjayēt |
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
हेतुभिर्बहुभिर्जातो बलिभिर्बहुलक्षणः ||६६||
ज्वरः प्राणान्तकृद्यश्च शीघ्रमिन्द्रियनाशनः |
ज्वरः क्षीणस्य शूनस्य गम्भीरो दैर्घरात्रिकः ||६७||
असाध्यो बलवान् यश्च केशसीमन्तकृज्ज्वरः |
(च. चि. अ. ३) |
गम्भीरस्तु ज्वरो ज्ञेयो ह्यन्तर्दाहेन तृष्णया ||६८||
आनद्धत्वेन चात्यर्थं श्वासकासोद्गमेन च |
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
आरम्भाद्विषमो यस्तु यश्च वा दैर्घरात्रिकः ||६९||
क्षीणस्य चातिरूक्षस्य गम्भीरो यस्य हन्ति तम् |
विसञ्ज्ञस्ताम्यते यस्तु शेते निपतितोऽपि वा ||७०||
शीतार्दितोऽन्तरुष्णश्च ज्वरेण म्रियते नरः |
यो हृष्टरोमा रक्ताक्षो हृदि सङ्घातशूलवान् ||७१||
वक्त्रेण चैवोच्छ्वसिति तं ज्वरो हन्ति मानवम् |
हिक्काश्वासतृषायुक्तं मूढं विभ्रान्तलोचनम् ||७२||
सन्ततोच्छ्वासिनं क्षीणं नरं क्षपयति ज्वरः |
हतप्रभेन्द्रियं क्षीणमरोचकनिपीडितम् ||७३||
गम्भीरतीक्ष्णवेगार्तं ज्वरितं परिवर्जयेत् |
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
jvarasyāsādhyalakṣaṇānyāha– hētubhirityādi| nanu, yō hētubhirbalibhirbahubhiścōpajāyatē sa bahulakṣaṇa ēva bhavati, tat kiṁ bahulakṣaṇavacanēna? ucyatē– yathā svahētukupitā dōṣāḥ sarvasyaiva rōgasya hētavō bhavanti, prāktanakarmāpēkṣayā tu yadā viśiṣṭāṁ sāmagrīṁ samprāptilakṣaṇāmāsādayanti tadā jvaramāpādayanti, tathā dūṣyādisahakārikāraṇasānnidhyāsānnidhyābhyāṁ bahulakṣaṇatāmalpalakṣaṇatāṁ ca kurvanti| tathā hi tantrāntaram– ēkaṁ dvau trīn bahūn vā'pi dēhē dhātvādiyōgataḥ| darśayanti vikārāṁstē kupitāḥ pavanādayaḥ||’ iti| athavā vikr̥tiviṣamasamavāyādbahuhētukō'pyalpalakṣaṇō'lpahētukō'pi bahulakṣaṇa iti| prāṇāntakr̥diti chēdaḥ| śīghramindriyanāśana iti utpannamātra ēva cikitsyamānō'pīndriyaśaktiṁ rūpādigrahaṇalakṣaṇāmupahanti sō'pyasādhyō na tūpēkṣayā; anyē'pi hi rōgā upēkṣyamāṇā indriyaśaktimupaghnanti asādhyatāṁ cādhirōhanti| ēvaṁ bahulakṣaṇō'pyādāvēva cikitsyamāna ēva bōddhavyaḥ| indriyāṇyatra ēkādaśa bōddhavyāni sāṅkhyasiddhāntēna, tathā carakasuśrutanirdiṣṭatvāt; ‘cakṣuḥ śrōtraṁ ghrāṇaṁ rasanaṁ sparśanaṁ cēti buddhīndriyāṇi, hastapādagudōpasthajihvāḥ karmēndriyāṇi cēti, ubhayātmakaṁ manaḥ||’; ēvamanyatrāpi draṣṭavyam| jvaraḥ kṣīṇasya śūnasyēti aparamasādhyalakṣaṇam| gambhīrō dairgharātrika iti gambhīrō'ntardhātusthaḥ; athavā gambhīra iva gambhīraḥ, yatra vātādīnāṁ niścayaḥ kartuṁ na śakyatē; anyē tvāhuḥ– gambhīrō'ntarvēgaḥ| dairgharātrika iti ‘dīrgharātrānubandhī’ iti jējjaṭaḥ, “dīrghāṁ maraṇarūpāṁ rātrimanuvartatē iti dairgharātrikaḥ” iti cakraḥ, asādhya ityarthaḥ| atra pakṣē dairgharātrika iti pūrvēṇa sambadhyatē, asādhya iti parēṇa| kēśasīmantakr̥diti akasmāt kēśēṣu sīmantān yaḥ karōti| uktaṁ hi tantrāntarē “kēśāḥ sīmantinō yasya saṅkṣiptē vinatē bhruvau| lunanti cākṣipakṣmāṇi sō'cirādyāti mr̥tyavē||” iti| gambhīrārthā yē jējjaṭādibhirvyākhyātāstēṣu madhyē atra gambhīrō'ntarvēga ityayamarthō mādhavakarasyābhimataḥ; ata ēvāsau ētadanantaraṁ sauśrutaṁ gambhīralakṣaṇaṁ likhati– gambhīra ityādi| ya ēva carakē'ntarvēgaḥ sa ēva suśrutē gambhīraḥ paṭhitaḥ; samalakṣaṇatvāt, pr̥thakpāṭhābhāvāccēti| ānaddhatvēna cēti baddhadōṣatvēna| ārambhādityādi| ārambhādutpādāt prabhr̥ti yasya viṣamajvaraḥ sō'sādhyaḥ, yasya tu nityajvariṇō jvarōtsr̥ṣṭasya vā'pacārādinā viṣamaḥ sa sādhya ēva| ētacca viṣamatvaṁ satatādirūpaṁ bōddhavyaṁ, natu viṣamatvamātrēṇa, vātikajvarē'pi prasaṅgāditi| dairgharātrikō vyāhr̥ta ēva; na cāsya punaruktatvaṁ, tantrāntarīyavākyatvāt; adhikārthapratipādanārthaṁ buddhvā'pi likhitam; ēvaṁ gambhīrē'pi vācyam| ‘atirūkṣasya’ ityatra ‘animiṣākṣasya’ iti pāṭhāntarē sadā sphāritanētrasyētyarthaḥ| visañjñaḥ vihvalaḥ, tāmyatē muhyati| śētē nipatita iti śayitō nipatita ēvāstē na ca utthātuṁ samarthaḥ| śītārditō'ntaruṣṇaścēti śītārditō bahiḥ, antaruṣṇō'ntardāhavān| hr̥ṣṭarōmā rōmāñcitagātraḥ| hr̥di saṅghātaśūlavāniti saṅghātarūpēṇa vastunā aṣṭhīlikādinā''krāntamiva hr̥dayaṁ manyatē yaḥ sa tathā; anyē tvāhuḥ– nānāprakāraśūlavāniti| vaktrēṇa caivōcchvasitītyēvakārēṇa nāsikāṁ vyavacchinatti vyāditāsyapratipādanārthaṁ, kharaśvāsa ityarthaḥ| hikkētyādi| hikkādibhirmilitairēkēnāpyatibalavatā'sādhyatvam| mūḍhaṁ mōhayuktam| vibhrāntalōcanaṁ bhrāntaprēkṣaṇaṁ, calitanētraṁ vā| santatōcchvāsinaṁ nirantarakharaśvāsayuktam| hataprabhētyādi| hataprabhāṇi hataśaktīni svaviṣayāgrāhīṇi cakṣurādīni yasya sa tathā; athavā hatā prabhā dīptirindriyāṇi ca yasya sa tathā| ‘arōcakanipīḍitam’ ityatra sthānē jējjaṭaḥ pāṭhāntaradvayaṁ paṭhati– ‘durātmānamupadrutam’ iti, vyācaṣṭē ca– “durātmānaṁ duṣṭāntaḥkaraṇam, upadrutamiti śvāsādibhirupadravairupadrutam; durātmabhirupadrutam” iti pāṭhāntarē tu rākṣasādibhirjuṣṭamityarthaḥ| ēṣāmasādhyalakṣaṇānāmupalakṣaṇatvādanyānyapi tantrāntarēṣu draṣṭavyāni| tadyathā– ‘prētaiḥ saha pibēnmadyaṁ svapnē yaḥ kr̥ṣyatē śunā| sughōraṁ jvaramāsādya sa jīvamapasr̥jyatē|| jvaraḥ paurvāhṇikō yasya śuṣkakāsaśca dāruṇaḥ| balamāṁsavihīnasya yathā prētastathaiva saḥ|| jvarō yasyāparāhṇē tu ślēṣmakāsaśca dāruṇaḥ| balamāṁsavihīnasya yathā prētastathaiva saḥ|| sahasā jvarasantāpastr̥ṣṇā mūrchā balakṣayaḥ| viślēṣaṇaṁ ca sandhīnāṁ mumūrṣōrupajāyatē|| gōsargē vadanādyasya svēdaḥ pracyavatē bhr̥śam| lēpajvarōpasr̥ṣṭasya durlabhaṁ tasya jīvitam|| mr̥tyuśca tasmin bahupicchilatvācchītasya jantōḥ paritaḥ saratvāt| svēdō lalāṭē himavannarasya śītārditasyaiti supicchilaśca|| kaṇṭhē sthitō yasya na yāti vakṣō nūnaṁ yamasyaiti gr̥haṁ sa martyaḥ|| srutasvēdō lalāṭādyaḥ ślathasandhānabandhanaḥ| muhyēdutthāpyamānastu sa sthūlō'pi na jīvati|| yasya svēdō'tibahulaḥ picchilō yāti sarvataḥ| rōgiṇaḥ śītagātrasya tadā maraṇamādiśēt||’ iti| ādhānajanmanidhanē pratyayākhyē vipatkarē| nakṣatrē vyādhirutpannaḥ klēśāya maraṇāya vā| jvarastu jātaḥ ṣaḍrātrādaśvinīṣu nivartatē||’ (vr̥. vā. ni. a. 1) ityādinā granthēna nakṣatrabhēdēna jvarasya sādhyatvāsādhyatvaṁ yadabhihitaṁ, taddhārītavr̥ddhavāgbhaṭayōrdraṣṭavyam, iha tu vistarabhayānna likhitam| sannipātā sādhyaprakaraṇaṁ yathā– ‘pittakaphānilavr̥ddhyā daśadivasa dvādaśāha– saptāhāt| hanti vimuñcati vā''śu tridōṣajō dhātumalapākāt||’ iti| saptāhādvātādhikaḥ, daśāhāt pittādhikaḥ, dvādaśāhāt kaphādhikaḥ; pittādhikavadvātapittādhikaḥ, kaphādhikavadvātakaphādhikaḥ, yōgavāhitvādvāyōḥ| ( yadāha carakaḥ– ‘yōgavāhī paraṁ vāyuḥ saṁyōgādubhayārthakr̥t| dāhakr̥ttējasā yuktaḥ śītakr̥tsōmasaṁśrayāt||’ iti (ca. ci. a. 3)| dhātupākāddhanti, malapākādvimuñcatīti vyavasthitavikalpaḥ; dhātumalapākavikalpē ca daivamēva hētuḥ| uttarōttararōgavr̥ddhibalahānibhyāṁ śukrādidhātusahitamūtrādinā ca dhātupākō jñēyaḥ, anyathā tu malapākaḥ| yaduktam– ‘nidrānāśō hr̥di stambhō viṣṭambhō gauravārucī| aratirbalahāniśca dhātūnāṁ pākalakṣaṇam|| iti; anyatāca malapākaḥ– dōṣaprakr̥tivaikr̥tyaṁ laghutā jvaradēhayōḥ| indriyāṇāṁ ca vaimalyaṁ dōṣāṇāṁ pākalakṣaṇam||’ iti| nanu, taratamādibhāvavyavasthitaśīghramadhyamandaśaktitvāt sthiraśīghramadhyamaśaktitvāt dōṣāṇāṁ kathaṁ saptāhādiniyama iti cēt| na, tathā– svabhāvādvyādhēḥ, vicitrā hi pratirōgaṁ svabhāvāḥ; yathā'gnirōhiṇī saptāhēna hanti na tathā'nyē vikārā iti| athaḥ ‘saptamī dviguṇā yāvat navamyēkādaśī tathā| ēṣā tridōṣamaryādā mōkṣāya ca vadhāya ca||’ (vā. ni. a. 2) iti hārītavacanasaṁvādārthamēvaṁ vyācakṣatē– daśamīpratyāsattyā navamī, dvādaśīpratyāsattyā ēkādaśī ca gr̥hyatē; tatō vr̥ddhyēti padamāvartya sarvatra dvaiguṇyaṁ kāryam| ēvaṁ, ‘saptamē divasē prāptē daśamē dvādaśē'pi vā| punarghōratarō bhūtvā praśamaṁ yāti hanti vā||’ (su. u. taṁ. a. 39) ityatra suśrutavākyē punaḥśabdēna dvaiguṇyamiti kārtikakuṇḍō vyākhyātavān| ēvaṁ daśadvādaśasaptāhaiḥ pittaślēṣmānilādhikaḥ| dagdhōṣmaṇā dhātumalān hanti muñcati vā jvaraḥ||’ (vā. ni. a. 2) ityatrādhikaśabdamāvartya kriyāviśēṣaṇaṁ kr̥tvā dvaiguṇyaṁ vyākhyātam| tathā vātapittakaphaiḥ saptadaśadvādaśavāsarān| prāyō'nuyāti maryādā mōkṣāya ca vadhāya ca||’ (vā. ni. a. 2) ityatrāgnivēśamatē prāyōgrahaṇēna dvaiguṇyamiti| nanu, saptamītyādau kathaṁ tarhi daśaviṁśatidvādaśacaturviṁśatīnāṁ grahaṇamiti cēt| ucyatē– ēkādaśītyatra ēkēti padamāvartanīyaṁ, tēna navamī ēkēti daśamī labhyatē, ēkādaśī ēkēti dvādaśī , tataḥ sarvatra dvaiguṇyam| tu śabdaḥ samuccayē, tēna saptamī gr̥hyatē sā dviguṇā ca| ēvaṁ navamyādiṣu yōjyam| caturviṁśatyadhikastu maryādādivasō nāsti, tatpratipādakāgamādarśanāt||66-73||
Adhikarana jvaravimuktipUrvarUpam (74) · Śloka 74
dāhaḥ svēdō bhramastr̥ṣṇā kampaviḍbhidasañjñatā |
kūjanaṁ cāsyavaigandhyamākr̥tirjvaramōkṣaṇē ||74||
View original
दाहः स्वेदो भ्रमस्तृष्णा कम्पविड्भिदसञ्ज्ञता |
कूजनं चास्यवैगन्ध्यमाकृतिर्ज्वरमोक्षणे ||७४||
jvaravimuktipūrvarūpamāha– dāha ityādi viḍbhiditi viḍbhēdaḥ; sampadādipāṭhāt bhāvē kvip| asañjñitā sañjñānāśaḥ| kūjanam asphuṭadhvaniḥ| yaduktam– ‘jvarapramōkṣē puruṣaḥ kūjēdvamati cēṣṭatē||’(ca. ci. a. 3) iti| vāgbhaṭō'pyāha– ‘dhātūn prakṣōbhayan dōṣō mōkṣakālē balīyatē| tatō naraḥ śvasan svidyan kūjan vamati cēṣṭatē|| (vā. ni. a. 2) iti| vaigandhyaṁ durgandhatā gātrē| jvaramōkṣaṇē bhaviṣyati ākr̥tirlakṣaṇaṁ ‘bhavati’ iti śēṣaḥ| nanu, dōṣakṣayaṁ vinā na vyādhinivr̥ttiḥ, kṣīṇaśca dōṣaḥ kathamēvaṁvidhaṁ lakṣaṇaṁ kuryāt? ucyatē– kaścidbhāvaḥ kṣīṇō'pi vināśakālē svaśaktiṁ darśayati, yathā– nirvāṇāvasthō dīpō viśēṣāt prajvalati| athavā dōṣābhibhūtānāṁ dhātūnāṁ dōṣāpagamēna kṣōbhāddāhādayaḥ taralataravānaraparihīyamānataruṇataruvallarīśikharakampavaditi||74||
Adhikarana jvaramuktalakShaNam (75) · Śloka 75
svēdō laghutvaṁ śirasaḥ kaṇḍūḥ pākō mukhasya ca |
kṣavathuścānnalipsā ca jvaramuktasya lakṣaṇam ||75||
(su. u. taṁ. a. 39) |
View original
स्वेदो लघुत्वं शिरसः कण्डूः पाको मुखस्य च |
क्षवथुश्चान्नलिप्सा च ज्वरमुक्तस्य लक्षणम् ||७५||
(सु. उ. तं. अ. ३९) |
jvaramuktilakṣaṇamāha– svēda ityādi| svēdō gharmāgamanaṁ, srōtasāṁ sphuṭatvāt| laghutvaṁ gātrasya| śirasaḥ kaṇḍūriti sarvō hi jvarastaijasō virōdhivyapagamāt saumyaḥ ślēṣmā labdhabalaḥ san śirasi svasthānē'sādhāraṇātmalakṣaṇaṁ kaṇḍūṁ karōti, vyādhimahimnā tu nānyatra kaphasthānē iti vadanti| pākō mukhasyēti jvarōṣmakōpitāt pittāt, yattu pūrvaṁ nākārṣīdanyatra vā tadapi vyādhimahimnaiva| ētacca dāhamārabhya lakṣaṇaṁ tridōṣajē'ntarvēgē jvarē bhavati, natu sarvatra| tathā caitadanantaraṁ bhālukiḥ prāha– ‘tridōṣajē jvarē hyētadantarvēgē ca dhātugē| lakṣaṇaṁ mōkṣakālē syādanyasmin svēdadarśanam||’ iti| nanu, jvarasya pratyakṣatvāttasyābhāvō'pi pratyakṣaḥ, tat kiṁ tallakṣaṇapāṭhēna? tathā'pi vā paṭhitavyaṁ, tarhi sarvavikārēṣu paṭhyatām? ucyatē– viṣamajvaraśaṅkānirāsārthaṁ, viṣamajvarē hi nivr̥ttō'pi jvaraḥ punarāyāti, dōṣāṇāṁ dhātulīnatvāt; ētallakṣaṇē tu niḥśēṣadōṣanivr̥ttyā na punarāgamaḥ| yatra caivaṁvidhā śaṅkā tatraiva lakṣaṇaṁ paṭhati na sarvatra, yathā pramēhātīsārādiṣviti sarvaṁ sustham||75||
Adhikarana puShpikA · Śloka 2
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē jvaranidānaṁ samāptam ||2||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने ज्वरनिदानं समाप्तम् ||२||
iti śrīvijayarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ jvaranidānaṁ samāptam||2||