Adhikarana sadyovraNanidAnaM, bhedAshca (1-2) · Śloka 2
nānādhāramukhaiḥ śastrairnānāsthānanipātitaiḥ |
bhavanti nānākr̥tayō vraṇāstāṁstānnibōdha mē ||1||
chinnaṁ bhinnaṁ tathā viddhaṁ kṣataṁ piccitamēva ca |
ghr̥ṣṭamāhustathā ṣaṣṭhaṁ tēṣāṁ vakṣyāmi lakṣaṇam ||2||
(su. ci. a. 2) |
View original
नानाधारमुखैः शस्त्रैर्नानास्थाननिपातितैः |
भवन्ति नानाकृतयो व्रणास्तांस्तान्निबोध मे ||१||
छिन्नं भिन्नं तथा विद्धं क्षतं पिच्चितमेव च |
घृष्टमाहुस्तथा षष्ठं तेषां वक्ष्यामि लक्षणम् ||२||
(सु. चि. अ. २) |
śārīravraṇamabhidhāyāgantuvraṇamāha– nānādhāramukhairityādi| nānā dhārā mukhāni ca yēṣāṁ tāni tathā| sthānaviśēṣō'pi śastranipātatulyatvēnākr̥tiviśēṣē hēturityata uktaṁ– nānāsthānanipātitairiti||1-2||
Adhikarana chinnalakShaNam (3) · Śloka 3
tiryak chinna r̥jurvā'pi yō vraṇastvāyatō bhavēt |
gātrasya pātanaṁ taddhi chinnamityabhidhīyatē ||3||
(su. ci. a. 2) |
View original
तिर्यक् छिन्न ऋजुर्वाऽपि यो व्रणस्त्वायतो भवेत् |
गात्रस्य पातनं तद्धि छिन्नमित्यभिधीयते ||३||
(सु. चि. अ. २) |
chinnalakṣaṇamāha– tiryagityādi| tiryagiti tiryagvyavasthitaḥ| chinnaḥ chēdasampannaḥ| r̥juravakraḥ| gātrasya pātanamiti gātrāvayavasya tadēkadēśarūpasya vā gātrasya pātanam||3||
Adhikarana bhinnalakShaNam (4) · Śloka 4
śaktidantēṣu khaḍgāgraviṣāṇairāśayō hataḥ |
yatkiñcit prasravēttaddhi bhinnalakṣaṇamucyatē ||4||
(su. ci. a. 2) |
View original
शक्तिदन्तेषु खड्गाग्रविषाणैराशयो हतः |
यत्किञ्चित् प्रस्रवेत्तद्धि भिन्नलक्षणमुच्यते ||४||
(सु. चि. अ. २) |
bhinnalakṣaṇamāha– śaktītyādi| viṣāṇaṁ dantaḥ śr̥ṅgaṁ ca| ētadbhinnalakṣaṇaṁ pāribhāṣikaṁ; tēna vyadha ēvāśayadēśē bhēda ucyatē, āśayadēśarahitē tu vyadhaḥ| yatkiñcidityādi| yasya mūtrarudhirādērya āśayō bhinnaḥ sa tat prasravēt; tēna bastirbhinnō mūtraṁ, rudhirāśayō rudhiramityādi||4||
Adhikarana koShThanirUpaNaM, tadbhedalakShaNaM ca (5-10) · Śloka 10
sthānānyāmāgnipakvānāṁ mūtrasya rudhirasya ca |
hr̥duṇḍukaḥ phupphusaśca kōṣṭha ityabhidhīyatē ||5||
tasmin bhinnē raktapūrṇē jvarō dāhaśca jāyatē |
mūtramārgagudāsyēbhyō raktaṁ ghrāṇācca gacchati ||6||
mūrchā śvāsastr̥ṣā''dhmānamabhaktacchanda ēva ca |
viṇmūtravātasaṅgaśca svēdāsrāvō'kṣiraktatā ||7||
lōhagandhitvamāsyasya gātradaurgandhyamēva ca |
hr̥cchūlaṁ pārśvayōścāpi viśēṣaṁ cātra mē śr̥ṇu ||8||
āmāśayasthē rudhirē rudhiraṁ chardayatyapi |
ādhmānamatimātraṁ ca śūlaṁ ca bhr̥śadāruṇam ||9||
pakvāśayagatē cāpi rujā gauravamēva ca |
adhaḥkāyē viśēṣēṇa śītatā ca bhavēdiha ||10||
(su. ci. a. 2) |
View original
स्थानान्यामाग्निपक्वानां मूत्रस्य रुधिरस्य च |
हृदुण्डुकः फुप्फुसश्च कोष्ठ इत्यभिधीयते ||५||
तस्मिन् भिन्ने रक्तपूर्णे ज्वरो दाहश्च जायते |
मूत्रमार्गगुदास्येभ्यो रक्तं घ्राणाच्च गच्छति ||६||
मूर्छा श्वासस्तृषाऽऽध्मानमभक्तच्छन्द एव च |
विण्मूत्रवातसङ्गश्च स्वेदास्रावोऽक्षिरक्तता ||७||
लोहगन्धित्वमास्यस्य गात्रदौर्गन्ध्यमेव च |
हृच्छूलं पार्श्वयोश्चापि विशेषं चात्र मे शृणु ||८||
आमाशयस्थे रुधिरे रुधिरं छर्दयत्यपि |
आध्मानमतिमात्रं च शूलं च भृशदारुणम् ||९||
पक्वाशयगते चापि रुजा गौरवमेव च |
अधःकाये विशेषेण शीतता च भवेदिह ||१०||
(सु. चि. अ. २) |
yatra bhūyasā''māśayānāṁ sthānē bhēdavyapadēśastamāha– sthānānītyādi| āmasya sthānamāmāśayaḥ agnēḥ pacyamānāśayaḥ, malasya pakvāśayaḥ, mūtrasya bastiḥ, rudhirasya yakr̥tplīhānau, hr̥t hr̥dayaṁ, uṇḍuka ikṣurasapākamalavadyaḥ śōṇitamalastajja uṇḍukaḥ, sa cāntradēśē vyavasthitaḥ purīṣādhānamiti, phupphusa iti hr̥dayasya vāmapārśvē raktādhāraḥ ‘phupphusa’ iti khyātaḥ| mūtramārgagudāsyēbhyō raktaṁ ghrāṇācca gacchatīti bastyādau bhinnē mēhanagudābhyāṁ raktaṁ niḥsarati, āmāśayādibhēdē tu mukhaghrāṇābhyāṁ raktanirgamaḥ| svēdāsrāva iti svēdasyātyantasrutiḥ| pārśvayōścāpīti śūlamiti sambandhaḥ| mē ityavyayaṁ matta ityarthaḥ| āmāśayastha ityādi ādhmānaṁ raktāvatatatvādvāyōḥ| rujā śūlam| gauravaṁ raktabahutvāt| adhaḥkāyē viśēṣēṇa śītatēti vyādhiprabhāvāt||5-10||
Adhikarana viddhalakShaNam (11) · Śloka 11
sūkṣmāsyaśalyābhihataṁ yadaṅgaṁ tvāśayaṁ vinā |
uttuṇḍitaṁ nirgataṁ vā tadviddhamiti nirdiśēt ||11||
(su. ci. a. 2) |
View original
सूक्ष्मास्यशल्याभिहतं यदङ्गं त्वाशयं विना |
उत्तुण्डितं निर्गतं वा तद्विद्धमिति निर्दिशेत् ||११||
(सु. चि. अ. २) |
viddhalakṣaṇamāha– sūkṣmāsyaśalyētyādi| āśayaṁ vinēti uktāmādyāśayaṁ vinā| uttuṇḍitamanirgataśalyōpalakṣaṇaṁ, tēnānuttuṇḍitamuttuṇḍitaṁ ca viddhaṁ gr̥hyatē| nirgatēna ca nirgatamukhaṁ viddhaṁ sarvathā nirgataṁ ca gr̥hyatē; tēna tantrāntarē “viddhamuttuṇḍitamanuttuṇḍitaṁ bhinnaṁ nirbhinnam” iti yaccatuṣprakāramabhihitaṁ tat sarvaṁ saṅgr̥hītam||11||
Adhikarana kShatalakShaNam (12) · Śloka 12
nāticchinnaṁ nātibhinnamubhayōrlakṣaṇānvitam |
viṣamaṁ vraṇamaṅgē yattat kṣataṁ tvabhidhīyatē ||12||
(su. ci. a. 2) |
View original
नातिच्छिन्नं नातिभिन्नमुभयोर्लक्षणान्वितम् |
विषमं व्रणमङ्गे यत्तत् क्षतं त्वभिधीयते ||१२||
(सु. चि. अ. २) |
kṣatamāha– nāticchinnamityādi| nāticchinnaṁ nāvagāḍhacchēdam| nātibhinnamiti nātividīrṇāśayam| ubhayōrlakṣaṇānvitamiti stōkacchēdastōkāvadaraṇayōgādubhayalakṣaṇayuktam| viṣamaṁ vraṇamaṅgē yaditi aṅgavaiṣamyakaraṁ vraṇaṁ yattat kṣatam||12||
Adhikarana piccitalakShaNam (13) · Śloka 13
prahārapīḍanābhyāṁ tu yadaṅgaṁ pr̥thutāṁ gatam |
sāsthi tat piccitaṁ vidyānmajjaraktapariplutam ||13||
(su. ci. a. 2) |
View original
प्रहारपीडनाभ्यां तु यदङ्गं पृथुतां गतम् |
सास्थि तत् पिच्चितं विद्यान्मज्जरक्तपरिप्लुतम् ||१३||
(सु. चि. अ. २) |
piccitalakṣaṇamāha– prahārētyādinā| prahārō mudgarādinā, pīḍanaṁ kapāṭādinā| pr̥thutāmiti cippiṭatām| majjaraktapariplutamityanēna vraṇabhāvāt majjaraktāgamaṁ darśayati| tēna yat vraṇaṁ piccitaṁ, tadbhagnasya tathā sadyōvraṇasya ca cikitsāviṣayam||13||
Adhikarana ghRuShTalakShaNam (14) · Śloka 14
gharṣaṇādabhighātādvā yadaṅgaṁ vigatatvacam |
uṣāsrāvānvitaṁ tacca ghr̥ṣṭamityabhidhīyatē ||14||
(su. ci. a. 2) |
View original
घर्षणादभिघाताद्वा यदङ्गं विगतत्वचम् |
उषास्रावान्वितं तच्च घृष्टमित्यभिधीयते ||१४||
(सु. चि. अ. २) |
ghr̥ṣṭalakṣaṇamāha– gharṣaṇādityādi| gharṣaṇāt karkaśavastrādinā| vigatatvacamiti pāṭhaṁ tyaktvā ‘vigatatvacā’ iti pāṭhaḥ sādhuḥ, vigatatvacōpalakṣitamaṅgam| uṣā ūṣmanirgamavadvyathā||14||
Adhikarana sashalyavraNalakShaNaM, koShThagatashalyalakShaNaM ca (15-16) · Śloka 16
śyāvaṁ saśōthaṁ piḍakācitaṁ ca muhurmuhuḥ śōṇitavāhinaṁ ca |
mr̥dūdgataṁ budbudatulyamāṁsaṁ vraṇaṁ saśalyaṁ sarujaṁ vadanti ||15||
tvacō'tītya sirādīni bhittvā vā parihr̥tya vā |
kōṣṭhē pratiṣṭhitaṁ śalyaṁ kuryāduktānupadravān ||16||
(su. ci. a. 2) |
View original
श्यावं सशोथं पिडकाचितं च मुहुर्मुहुः शोणितवाहिनं च |
मृदूद्गतं बुद्बुदतुल्यमांसं व्रणं सशल्यं सरुजं वदन्ति ||१५||
त्वचोऽतीत्य सिरादीनि भित्त्वा वा परिहृत्य वा |
कोष्ठे प्रतिष्ठितं शल्यं कुर्यादुक्तानुपद्रवान् ||१६||
(सु. चि. अ. २) |
kōṣṭhabhēdamāha– tvaca ityādi| tvaca iti sapta tvacaḥ| sirādīnīti māṁsasnāyvasthisandhīni| parihr̥tya vēti parihārapakṣē'pi kōṣṭhabhēdasya saṅgatatvāt; sirāvyadhaliṅgaṁ cātraiva ‘surēndragōpapratimaṁ’ ityādinā vyaktībhaviṣyati| uktāniti pranaṣṭaśalyavijñānīyē| tatra hyuktaṁ– “kōṣṭhagatē tvāṭōpānāhau mūtrapurīṣāhāradarśanaṁ ca vraṇamukhādbhavati|” (su. sū. a. 26) iti||15-16||
Adhikarana asAdhyakoShThabhedali~ggam (17) · Śloka 17
tatrāntarlōhitaṁ pāṇḍuśītapādakarānanam |
śītōcchvāsaṁ raktanētramānaddhaṁ ca vivarjayēt ||17||
View original
तत्रान्तर्लोहितं पाण्डुशीतपादकराननम् |
शीतोच्छ्वासं रक्तनेत्रमानद्धं च विवर्जयेत् ||१७||
asādhyakōṣṭhabhēdaliṅgamāha– tatrētyādi| tatra kōṣṭhē| antarlōhitamiti abhyantarasthitaraktam, aniḥsr̥taraktamiti yāvat| ānaddhamityānāhavantam||17||
Adhikarana mAMsasirAsnAyvasthisandhimarmasu pa~jcasu kShateShu sAmAnyali~ggam (18-19) · Śloka 19
bhramaḥ pralāpaḥ patanaṁ pramōhō vicēṣṭanaṁ glānirathōṣṇatā ca |
srastāṅgatā mūrchanamūrdhvavātastīvrā rujā vātakr̥tāśca tāstāḥ ||18||
māṁsōdakābhaṁ rudhiraṁ ca gacchēt sarvēndriyārthōparamastathaiva |
daśārdhasaṅkhyēṣvatha vikṣatēṣu sāmānyatō marmasu liṅgamuktam ||19||
(su. sū. a. 25) |
View original
भ्रमः प्रलापः पतनं प्रमोहो विचेष्टनं ग्लानिरथोष्णता च |
स्रस्ताङ्गता मूर्छनमूर्ध्ववातस्तीव्रा रुजा वातकृताश्च तास्ताः ||१८||
मांसोदकाभं रुधिरं च गच्छेत् सर्वेन्द्रियार्थोपरमस्तथैव |
दशार्धसङ्ख्येष्वथ विक्षतेषु सामान्यतो मर्मसु लिङ्गमुक्तम् ||१९||
(सु. सू. अ. २५) |
māṁsasirāsnāyvasthisandhimarmasu pañcasu kṣatēṣu sāmānyaliṅgamāha– bhrama ityādi| vicēṣṭanaṁ viruddhacēṣṭanaṁ karacaraṇādikṣēpādikam| glānirbalakṣayaḥ| srastāṅgatā aṅgasandhivisraṁsavadvyathā| mūrchanamindriyamōhaḥ| indriyārthōparama indriyāṇāṁ svaviṣayēṣu rūpādiṣu uparamō grahaṇāśaktiḥ| daśārdhasaṅkhyēṣu pañcasu||18-19||
Adhikarana marmarahitAnAM sirAdInAM viddhali~ggam (20-23) · Śloka 23
surēndragōpapratimaṁ prabhūtaṁ raktaṁ sravēttatkṣayajaśca vāyuḥ |
karōti rōgān vividhān yathōktān sirāsu viddhāsvatha vā kṣatāsu ||20||
kaubjyaṁ śarīrāvayavāvasādaḥ kriyāsvaśaktistumulā rujaśca |
cirādvraṇō rōhati yasya cāpi taṁ snāyuviddhaṁ puruṣaṁ vyavasyēt ||21||
śōphābhivr̥ddhistumulā rujaśca balakṣayaḥ sarvata ēva śōthaḥ |
kṣatēṣu sandhiṣvacalācalēṣu syāt sarvakarmōparamaśca liṅgam ||22||
ghōrā rujō yasya niśādinēṣu sarvāsvavasthāsu ca naiti śāntim |
bhiṣagvipaścidviditārthasūtrastamasthividdhaṁ puruṣaṁ vyavasyēt ||23||
(su. sū. a. 25) |
View original
सुरेन्द्रगोपप्रतिमं प्रभूतं रक्तं स्रवेत्तत्क्षयजश्च वायुः |
करोति रोगान् विविधान् यथोक्तान् सिरासु विद्धास्वथ वा क्षतासु ||२०||
कौब्ज्यं शरीरावयवावसादः क्रियास्वशक्तिस्तुमुला रुजश्च |
चिराद्व्रणो रोहति यस्य चापि तं स्नायुविद्धं पुरुषं व्यवस्येत् ||२१||
शोफाभिवृद्धिस्तुमुला रुजश्च बलक्षयः सर्वत एव शोथः |
क्षतेषु सन्धिष्वचलाचलेषु स्यात् सर्वकर्मोपरमश्च लिङ्गम् ||२२||
घोरा रुजो यस्य निशादिनेषु सर्वास्ववस्थासु च नैति शान्तिम् |
भिषग्विपश्चिद्विदितार्थसूत्रस्तमस्थिविद्धं पुरुषं व्यवस्येत् ||२३||
(सु. सू. अ. २५) |
sirādayō marmarūpā amarmarūpāśca santi, tatra pūrvaṁ marmarahitānāṁ sirādīnāṁ viddhaliṅgamāha– surēndragōpētyādi| yathōktāniti śōṇitavarṇanīyōktān| tatra cōktaṁ– “tadatipravr̥ttaṁ śirōbhitāpamāndhyamākṣēpādīṁśca karōti|” iti| viddhāsu bāṇādinā| kṣatāsu khaḍgādinā| kaubjyaṁ kubjatā| tumulā gahanāḥ| sandhiṣvacalācalēṣviti acalēṣu niścēṣṭēṣu, calēṣu cēṣṭāvatsu; sandhayaścalācalabhēdēna dvividhāḥ| tathāca suśrutaḥ– “śākhāsu hanvōḥ kaṭyāṁ ca cēṣṭāvantaśca sandhayaḥ| śēṣāstu sandhayaḥ sarvē vijñātavyāḥ sthirā budhaiḥ||” (su. śā. a. 5) iti||20-23||
Adhikarana sirAdimarmaviddhali~ggam (24) · Śloka 24
yathāsvamētāni vibhāvayēcca liṅgāni marmasvabhitāḍitēṣu |24|
(su. sū. a. 25) |
View original
यथास्वमेतानि विभावयेच्च लिङ्गानि मर्मस्वभिताडितेषु |२४|
(सु. सू. अ. २५) |
marmarahitānāṁ sirādīnāṁ viddhalakṣaṇamabhidhāya sirādimarmaviddhaliṅgamatidēśayannāha– yathāsvamētānītyādi| vibhāvayēccēti cakārō bhinnakramē; tēna ētāni liṅgāni tathā sāmānyaliṅgāni ca jānīyādityarthaḥ|24|–
Adhikarana mAMsamarmaNo viddhasya li~ggam (24) · Śloka 24
pāṇḍurvivarṇaḥ spr̥śitaṁ na vētti yō māṁsamarmaṇyabhipīḍitaḥ syāt ||24||
(su. sū. a. 25) |
View original
पाण्डुर्विवर्णः स्पृशितं न वेत्ति यो मांसमर्मण्यभिपीडितः स्यात् ||२४||
(सु. सू. अ. २५) |
anuktamāṁsamarmaṇō viddhasya liṅgamāha– pāṇḍurvivarṇa ityādi| nanu, sirādividdhaliṅgavat māṁsaviddhaliṅgamapi pūrvaṁ kutō nōpadiṣṭam? ucyatē– kēvalamāṁsaviddhasyābahuvyāpatkaratvāt pūrvamanupādānam||24||
Adhikarana sarvavraNAnAmupadravAH (25-26) · Śloka 26
visarpaḥ pakṣaghātaśca sirāstambhō'patānakaḥ |
mōhōnmādavraṇarujō jvarastr̥ṣṇā hanugrahaḥ ||25||
kāsaśchardiratīsārō hikkā śvāsaḥ savēpathuḥ |
ṣōḍaśōpadravāḥ prōktā vraṇānāṁ vraṇacintakaiḥ ||26||
(ca. ci. a. 25) |
View original
विसर्पः पक्षघातश्च सिरास्तम्भोऽपतानकः |
मोहोन्मादव्रणरुजो ज्वरस्तृष्णा हनुग्रहः ||२५||
कासश्छर्दिरतीसारो हिक्का श्वासः सवेपथुः |
षोडशोपद्रवाः प्रोक्ता व्रणानां व्रणचिन्तकैः ||२६||
(च. चि. अ. २५) |
sarvavraṇānāmupadravānāha– visarpa ityādi||25-26||
Adhikarana puShpikA · Śloka 43
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē sadyōvraṇanidānaṁ samāptam ||43||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने सद्योव्रणनिदानं समाप्तम् ||४३||
iti śrīkaṇṭhadattakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ sadyōvraṇanidānaṁ samāptam||43||