Adhikarana shothasamprAptiH (1-2) · Śloka 3
atha śōthanidānam |
raktapittakaphān vāyurduṣṭō duṣṭān bahiḥsirāḥ |
nītvā ruddhagatistairhi kuryāttvaṅmāṁsasaṁśrayam ||1||
utsēdhaṁ saṁhataṁ śōthaṁ tamāhurnicayādataḥ |
sarvaṁ hētuviśēṣaistu rūpabhēdānnavātmakam ||2||
dōṣaiḥ pr̥thagdvayaiḥ sarvairabhighātādviṣādapi |3|
(vā. ni. a. 13) |
View original
अथ शोथनिदानम् |
रक्तपित्तकफान् वायुर्दुष्टो दुष्टान् बहिःसिराः |
नीत्वा रुद्धगतिस्तैर्हि कुर्यात्त्वङ्मांससंश्रयम् ||१||
उत्सेधं संहतं शोथं तमाहुर्निचयादतः |
सर्वं हेतुविशेषैस्तु रूपभेदान्नवात्मकम् ||२||
दोषैः पृथग्द्वयैः सर्वैरभिघाताद्विषादपि |३|
(वा. नि. अ. १३) |
udarē śōthasyōpadravatvēnōktatvāttadanantaraṁ śōthanidānam| tasya samprāptimāha– raktapittakaphānityādi| raktapittakaphān svahētubhiḥ svātantryēṇa duṣṭān kupitān, duṣṭaḥ svahētukupitō vāyurbahiḥsirā bāhyā agambhīrāḥ sirā nītvā gamayitvā, taiḥ raktapittakaphaiḥ ruddhagatirāvr̥tamārgō vāyurutsēdhamucchrāyaṁ kuryāditi yōjanā| bahiḥsirāśabdēnātrāgambhīratayōktānāṁ srōtasāmapi grahaṇam| tvaṅmāṁsasaṁśrayamityanēna vraṇaśōthādbhēdaṁ darśayati, aṣṭasu vraṇavāstuṣu vraṇaśōthasya sambhavāt| yaduktaṁ suśrutēna– “tvaṅmāṁsasirāsnāyvasthisandhikōṣṭhamarmāṇītyaṣṭau vraṇavāstūni bhavanti|” (su. sū. a. 22) iti| saṁhataṁ saṁhatātmakam| kutaḥ saṁhatātmakamityata āha– nicayādata iti| atō'smāt pūrvōktāt raktasahitadōṣatrayasamudāyāt; ētēna raktasahitatridōṣajanyatvamasyōktaṁ bhavati| sarvamityādi sarvamiti pūrvēṇa sambadhyatē, sarvamutsēdhaṁ śōthamāhurityarthaḥ| hētuviśēṣairiti dōṣatrayābhighātaprabhr̥tibhiḥ kāraṇabhēdairyō rūpabhēdastasmāt sarvaṁ navātmakamāhuriti pūrvakriyayā sambandhaḥ| ‘sarvahētuviśēṣaiḥ’ iti pāṭhāntarē sarvēṣāṁ hētuviśēṣairityarthaḥ| dvayairiti dvandvaiḥ, sarvaistribhiḥ||1-2||–
Adhikarana shothapUrvarUpam (3) · Śloka 3
tatpūrvarūpaṁ davathuḥ sirāyāmō'ṅgagauravam ||3||
(vā. ni. a. 13) |
View original
तत्पूर्वरूपं दवथुः सिरायामोऽङ्गगौरवम् ||३||
(वा. नि. अ. १३) |
pūrvarūpamāha– tadityādi| davathurupatāpaḥ| sirāyāmaḥ sirāprasaraṇavat pīḍā||3||
Adhikarana shothanidAnam (4-5) · Śloka 5
śuddhyāmayābhuktakr̥śābalānāṁ kṣārāmlatīkṣṇōṣṇagurūpasēvā |
dadhyāmamr̥cchākavirōdhiduṣṭagarōpasr̥ṣṭānnaniṣēvaṇaṁ ca ||4||
arśāṁsyacēṣṭā na ca dēhaśuddhirmarmōpaghātō viṣamā prasūtiḥ |
mithyōpacāraḥ pratikarmaṇāṁ ca nijasya hētuḥ śvayathōḥ pradiṣṭaḥ ||5||
(ca. ci. a. 12) |
View original
शुद्ध्यामयाभुक्तकृशाबलानां क्षाराम्लतीक्ष्णोष्णगुरूपसेवा |
दध्याममृच्छाकविरोधिदुष्टगरोपसृष्टान्ननिषेवणं च ||४||
अर्शांस्यचेष्टा न च देहशुद्धिर्मर्मोपघातो विषमा प्रसूतिः |
मिथ्योपचारः प्रतिकर्मणां च निजस्य हेतुः श्वयथोः प्रदिष्टः ||५||
(च. चि. अ. १२) |
pūrvarūpānantaraṁ kāmacārānnidānamāha– śuddhyāmayētyādi| śuddhirvamanavirēcanādiḥ, āmayā jvarādayaḥ; abhuktamabhōjanaṁ viguṇaṁ ca bhōjanaṁ, taiḥ kr̥śānāmabalānāṁ ca kṣārādisēvā nijasya śvayathōrhētuḥ| dadhyādayaḥ svatantrā ēva hētavaḥ, āmamapakvaṁ, duṣṭaṁ dōṣajanakaṁ mandakanavōdakādi, garaṁ saṁyōgajaṁ viṣam| acēṣṭā niṣkriyatvam| na ca dēhaśuddhiriti śōdhanārhē'pi dōṣē dēhāśuddhiḥ| marmōpaghāta iha dōṣakr̥ta ēva jñēyaḥ, bāhyahētujastu marmōpaghāta āgantuśōthahēturēva| viṣamā prasūtirāmagarbhapatanādikā| mithyōpacārō'samyakkaraṇamasamyagupacāraḥ| pratikarmaṇāṁ vamanādīnām||4-5||
Adhikarana shothasAmAnyalakShaNam (6) · Śloka 6
sagauravaṁ syādanavasthitatvaṁ sōtsēdhamūṣmā'tha sirātanutvam |
salōmaharṣaśca vivarṇatā ca sāmānyaliṅgaṁ śvayathōḥ pradiṣṭam ||6||
View original
सगौरवं स्यादनवस्थितत्वं सोत्सेधमूष्माऽथ सिरातनुत्वम् |
सलोमहर्षश्च विवर्णता च सामान्यलिङ्गं श्वयथोः प्रदिष्टम् ||६||
sāmānyaliṅgamāha– sētyādi| sagauravamiti anavasthitatvaviśēṣaṇaṁ, tathā sōtsēdhamiti ca||6||
Adhikarana vAtashothali~ggam (7) · Śloka 7
calastanutvak paruṣō'ruṇō'sitaḥ suṣuptiharṣārtiyutō'nimittataḥ |
praśāmyati prōnnamati prapīḍitō divābalī ca śvayathuḥ samīraṇāt ||7||
(ca. ci. a. 12) |
View original
चलस्तनुत्वक् परुषोऽरुणोऽसितः सुषुप्तिहर्षार्तियुतोऽनिमित्ततः |
प्रशाम्यति प्रोन्नमति प्रपीडितो दिवाबली च श्वयथुः समीरणात् ||७||
(च. चि. अ. १२) |
vātaśōthaliṅgamāha– cala ityādi| tanutvak abahalatvak| asitaḥ kr̥ṣṇaḥ| suṣuptiḥ sparśājñatā; harṣō jhiṇijhiṇivadvēdanā, kiṁvā rōmaharṣaḥ| animittataḥ praśāmyatīti vāyōścalatvēna kadācinnimittaṁ vinā'pi līnō bhavati; ‘nimittata’ iti pāṭhē snēhōṣṇamardanādērnimittataḥ praśāmyati upaśamaṁ prāpnōtīti, upaśayārthamētaduktam| prōnnamati prapīḍita iti prapīḍitaḥ sannantarunnamatītyarthaḥ| divābalīti divā balavān, natvabalī| snēhōṣṇamardanādyaiśca praśāmyēt, sa ca vātikaḥ; “yaścāpyaruṇavarṇābhaḥ śōthō naktaṁ praṇaśyati|” (ca. sū. a. 18) iti carakavacanāt||7||
Adhikarana paittikashothali~ggam (8) · Śloka 8
mr̥duḥ sagandhō'sitapītarāgavān bhramajvarasvēdatr̥ṣāmadānvitaḥ |
ya uṣyatē spaṣṭarugakṣirāgakr̥t sa pittaśōthō bhr̥śadāhapākavān ||8||
(ca. ci. a. 12) |
View original
मृदुः सगन्धोऽसितपीतरागवान् भ्रमज्वरस्वेदतृषामदान्वितः |
य उष्यते स्पष्टरुगक्षिरागकृत् स पित्तशोथो भृशदाहपाकवान् ||८||
(च. चि. अ. १२) |
paittikamāha– mr̥durityādi| uṣyatē iti dahyatē||8||
Adhikarana kaphajashothali~ggam (9) · Śloka 9
guruḥ sthiraḥ pāṇḍurarōcakānvitaḥ prasēkanidrāvamivahnimāndyakr̥t |
sa kr̥cchrajanmapraśamō nipīḍitō na cōnnamēdrātribalī kaphātmakaḥ ||9||
(ca. ci. a. 12) |
View original
गुरुः स्थिरः पाण्डुररोचकान्वितः प्रसेकनिद्रावमिवह्निमान्द्यकृत् |
स कृच्छ्रजन्मप्रशमो निपीडितो न चोन्नमेद्रात्रिबली कफात्मकः ||९||
(च. चि. अ. १२) |
kaphajamāha– gururityādi| arōcakānvita iti arōcakavyādhisahacārī| kr̥cchrajanmapraśama iti cirōtpattivināśaḥ| rātribalīti rātrau srōtō'varōdhajēna dēhaklēdēnācēṣṭayā ca kaphasya vr̥ddhatvāt tajjaḥ śōthō balavān bhavati; divā tu sphuṭasrōtasi śarīrē sacēṣṭē ca na kaphō balī bhavati, kiṁ tarhi vāyuḥ, tēna tajjaḥ śōthō divābalī bhavati||9||
Adhikarana dvidoShaja-sannipAtajashothali~ggam (10) · Śloka 10
nidānākr̥tisaṁsargācchvayathuḥ syāddvidōṣajaḥ |
sarvākr̥tiḥ sannipātācchōthō vyāmiśralakṣaṇaḥ ||10||
(ca. sū. a. 18) |
View original
निदानाकृतिसंसर्गाच्छ्वयथुः स्याद्द्विदोषजः |
सर्वाकृतिः सन्निपाताच्छोथो व्यामिश्रलक्षणः ||१०||
(च. सू. अ. १८) |
vyāmiśrauṣadhavidhānārthaṁ kvāpi kvāpi prakr̥tisamasamavētā api śiṣyahitaiṣitayā dvandvasannipātā atidēśēna paṭhyantē, yē tu vikr̥tiviṣamasamavētāstān kaṇṭharavēṇa paṭhanti; atō'tidēśēna dvandvatrayasannipātānāha– nidānākr̥tisaṁsargādityādi| vyāmiśralakṣaṇa iti militavātāditrayaliṅgaḥ| anēnaiva sarvākr̥tirityasyārthē siddhē tadabhidhānaṁ vātādipratyēkaṁ kr̥tsnaliṅganiyamārtham||10||
Adhikarana abhighAtajashothali~ggam (11-12) · Śloka 12
abhighātēna śastrādicchēdabhēdakṣatādibhiḥ |
himānilōdadhyanilairbhallātakapikacchujaiḥ ||11||
rasaiḥ śūkaiśca saṁsparśācchvayathuḥ syādvisarpavān |
bhr̥śōṣmā lōhitābhāsaḥ prāyaśaḥ pittalakṣaṇaḥ ||12||
(vā. ni. a. 13) |
View original
अभिघातेन शस्त्रादिच्छेदभेदक्षतादिभिः |
हिमानिलोदध्यनिलैर्भल्लातकपिकच्छुजैः ||११||
रसैः शूकैश्च संस्पर्शाच्छ्वयथुः स्याद्विसर्पवान् |
भृशोष्मा लोहिताभासः प्रायशः पित्तलक्षणः ||१२||
(वा. नि. अ. १३) |
abhighātajaṁ śvayathumāha– abhighātēnētyādi| abhighātēna yaḥ śōthaḥ sa śastrādibhirbhavati| himānilōdadhyanilairiti himānilairudadhyanilaiśca; udadhiḥ samudraḥ| bhallātakapikacchujai rasaiḥ śūkairiti bhallātakarasaiḥ, kapikacchvā śūkaiśca; kapikacchuḥ śūkaśimbī||11-12||
Adhikarana viShajashvayathuli~ggam (13-14) · Śloka 15
viṣajaḥ saviṣaprāṇiparisarpaṇamūtraṇāt |
daṁṣṭrādantanakhāghātādaviṣaprāṇināmapi ||13||
viṇmūtraśukrōpahatamalavadvastrasaṅkarāt |
viṣavr̥kṣānilasparśādgarayōgāvacūrṇanāt ||14||
mr̥duścalō'valambī ca śīghrō dāharujākaraḥ |15|
(vā. ni. a. 13) |
View original
विषजः सविषप्राणिपरिसर्पणमूत्रणात् |
दंष्ट्रादन्तनखाघातादविषप्राणिनामपि ||१३||
विण्मूत्रशुक्रोपहतमलवद्वस्त्रसङ्करात् |
विषवृक्षानिलस्पर्शाद्गरयोगावचूर्णनात् ||१४||
मृदुश्चलोऽवलम्बी च शीघ्रो दाहरुजाकरः |१५|
(वा. नि. अ. १३) |
viṣajamāha– viṣaja ityādi| saviṣaprāṇinaḥ sarpādayastēṣāṁ parisarpaṇaṁ bhramaṇaṁ tasmāt, saviṣaprāṇināṁ mūtraṇācca| daṁṣṭrādantēti daṁṣṭrā kuṭilā ‘dāḍha’ iti khyātā, tadviparītaśca dantō gōbalīvardanyāyāt| viṇmūtraśukrōpahatamalavadvastrasaṅkarāditi saviṣaprāṇināṁ viṇmūtrādyupahataṁ malavacca vastraṁ yattasya saṁsparśāt| avalambī adhōgamanaśīlaḥ| śīghraḥ śīghrōtpattiḥ| ayaṁ cāganturapi viśiṣṭaliṅgacikitsōpayōgāt pr̥thak paṭhitaḥ||13-14||–
Adhikarana yatrasthA doShA yatra deshe shothaM kurvanti tannirUpaNam (15-16) · Śloka 16
dōṣāḥ śvayathumūrdhvaṁ hi kurvantyāmāśayasthitāḥ ||15||
pakvāśayasthā madhyē tu varcaḥsthānagatāstvadhaḥ |
kr̥tsnadēhamanuprāptāḥ kuryuḥ sarvasaraṁ tathā ||16||
(su. ci. a. 23) |
View original
दोषाः श्वयथुमूर्ध्वं हि कुर्वन्त्यामाशयस्थिताः ||१५||
पक्वाशयस्था मध्ये तु वर्चःस्थानगतास्त्वधः |
कृत्स्नदेहमनुप्राप्ताः कुर्युः सर्वसरं तथा ||१६||
(सु. चि. अ. २३) |
yatrasthā dōṣā yatra dēśē śōthaṁ kurvanti tamāha– dōṣā ityādi| ūrdhvamiti uraḥprabhr̥tyūrdhvadēhē| madhya iti uraḥpakvāśayamadhyē| adha iti pakvāśayādadhaḥ| sarvasaraṁ sarvaśarīrasaraṇaśīlam||15-16||
Adhikarana shothasya sAdhyAsAdhyavicAraH (17-20) · Śloka 20
yō madhyadēśē śvayathuḥ sa kaṣṭaḥ sarvagaśca yaḥ |
ardhāṅgē riṣṭabhūtaḥ syādyaścōrdhvaṁ parisarpati ||17||
śvāsaḥ pipāsā chardiśca daurbalyaṁ jvara ēva ca |
yasya cānnē rucirnāsti śvayathuṁ taṁ vivarjayēt ||18||
(su. ci. a. 23) |
ananyōpadravakr̥taḥ śōthaḥ pādasamutthitaḥ |
puruṣaṁ hanti nārīṁ ca mukhajō guhyajō dvayam |
navō'nupadravaḥ śōthaḥ sādhyō'sādhyaḥ purēritaḥ ||19||
(vā. ni. a. 13) |
vivarjayēt kukṣyudarāśritaṁ ca tathā galē marmaṇi saṁśritaṁ ca |
sthūlaḥ kharaścāpi bhavēdvivarjyō yaścāpi bālasthavirābalānām ||20||
View original
यो मध्यदेशे श्वयथुः स कष्टः सर्वगश्च यः |
अर्धाङ्गे रिष्टभूतः स्याद्यश्चोर्ध्वं परिसर्पति ||१७||
श्वासः पिपासा छर्दिश्च दौर्बल्यं ज्वर एव च |
यस्य चान्ने रुचिर्नास्ति श्वयथुं तं विवर्जयेत् ||१८||
(सु. चि. अ. २३) |
अनन्योपद्रवकृतः शोथः पादसमुत्थितः |
पुरुषं हन्ति नारीं च मुखजो गुह्यजो द्वयम् |
नवोऽनुपद्रवः शोथः साध्योऽसाध्यः पुरेरितः ||१९||
(वा. नि. अ. १३) |
विवर्जयेत् कुक्ष्युदराश्रितं च तथा गले मर्मणि संश्रितं च |
स्थूलः खरश्चापि भवेद्विवर्ज्यो यश्चापि बालस्थविराबलानाम् ||२०||
ataḥ paraṁ kr̥cchrādibhēdamāha– yō madhyadēśa ityādi| madhyadēhagasya kaṣṭatvaṁ taddēśagaśōthaprabhāvāt| sarvaga iti sarvadēhagāmī| sarvaja iti pāṭhāntarē sarvajaḥ sānnipātikaḥ| riṣṭabhūta iti riṣṭatulyaḥ, bhūtaśabda upamānē; yathā– mātr̥bhūtaḥ, pitr̥bhūta iti| vyādhērēvātra riṣṭabhūtatvaṁ, tasya ca nimittakr̥tatvāt bhūtaśabda upātta iti kārtikaḥ| anyē tu bhūtaśabdaṁ svarūpavacanamāhuḥ| yaścōrdhvaṁ parisarpatīti puruṣaviṣayakamētat; cakārāt striyāśca uparijō yō'dhō yāti sa gr̥hyatē, tathā guhyajō yaḥ sarvagaḥ| vacanaṁ hi– “yastu pādābhinirvr̥ttaḥ śōthaḥ sarvāṅgagō bhavēt| puruṣaṁ hanti, nārīṁ ca mukhajō, guhyajō dvayam||” (ca. sū. a. 18) iti| ananyōpadravakr̥ta iti anyasya upadravā anyōpadravāstadviparītā ananyōpadravāḥ; ētēnāyamarthaḥ– śōthasyaiva yē upadravāstaiḥ kr̥taḥ| tē ca– “śvāsaḥ pipāsā daurbalyaṁ jvaraśchardirarōcakaḥ| hikkātīsārakāsāśca śōthinaṁ kṣapayanti hi||” (su. ci. a. 23) iti suśrutōktāḥ| carakē'pyuktam– “chardistr̥ṣṇā'ruciḥ śvāsō jvarō'tīsāra ēva ca| saptakō'yaṁ sadaurbalyaḥ śōthōpadravasaṅgrahaḥ||” (ca. ci. a. 18) iti| athavā anyamupadravaṁ karōtīti anyōpadravakr̥nnidānam| nānyōpadravakr̥dananyōpadravakr̥t, tataḥ svanidānāt ‘jātaḥ’ iti śēṣaḥ; tēna śōthajanakanidānādēva utpanna ityarthaḥ| pāṇḍurōgādau tu yaḥ śōthaḥ pādasamutthitaḥ sō'nyōpadravakr̥tō nidānāntarājjātaḥ sādhya ēva| ‘ānanōpadravagata’ iti pāṭhāntarē ayamarthaḥ– pādayōrutthitaḥ pūrvaṁ paścādānanamupadravēṇa prasārēṇa upadravatvēna vā gataḥ| tathāca tantrāntaram– “ pādapravr̥ttaḥ śvayathurnr̥ṇāṁ yaḥ prāpnuyānmukham| strīṇāṁ vaktrādadhō yāti, bastijaśca na sidhyati||” iti| kṣārapāṇinā'pyuktam– “ūrdhvagāmī naraṁ padbhyāmadhōgāmī mukhāt striyam| ubhayaṁ bastisañjātaḥ śōthō hanti na saṁśayaḥ||” iti| guhyaja iti bastijātaḥ| dvayamiti naraṁ nārīṁ ca| asādhyaḥ purērita iti “ardhāṅgē riṣṭabhūta” ityādinā||17-20||
Adhikarana puShpikA · Śloka 36
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē śōthanidānaṁ samāptam ||36||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने शोथनिदानं समाप्तम् ||३६||
iti śrīkaṇṭhadattaviracitāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ śōthanidānaṁ samāptam||36||