Adhikarana shUlasya sannikRuShTanidAnam (1) · Śloka 1
atha śūlapariṇāmaśūlānnadravaśūlanidānam |
dōṣaiḥ pr̥thak samastāmadvandvaiḥ śūlō'ṣṭadhā bhavēt |
sarvēṣvētēṣu śūlēṣu prāyēṇa pavanaḥ prabhuḥ ||1||
View original
अथ शूलपरिणामशूलान्नद्रवशूलनिदानम् |
दोषैः पृथक् समस्तामद्वन्द्वैः शूलोऽष्टधा भवेत् |
सर्वेष्वेतेषु शूलेषु प्रायेण पवनः प्रभुः ||१||
āmavātē'pi śūlaṁ bhavatītyatastadanantaraṁ śūlanidānam| jvarādivat śūlasyāpi prāgutpattirasti| yadāha hārītaḥ– “anaṅganāśāya harastriśūlaṁ mumōca kōpānmakaradhvajaśca| tamāpatantaṁ sahasā nirīkṣya bhayārditō viṣṇutanuṁ praviṣṭaḥ|| sa viṣṇuhuṅkāravimōhitātmā papāta bhūmau prathitaḥ sa śūlaḥ| sa pañcabhūtānugataṁ śarīraṁ pradūṣayatyasya hi pūrvasr̥ṣṭiḥ||” iti| ētēna śūlasambhavatvādasya śūlamiti sañjñā, śūlanikhātavadvēdanājanakatvācca| tadāha vr̥ddhasuśrutaḥ– “śaṅkusphōṭanavattasya yasmāttīvrā hi vēdanā| śūlāsaktasya bhavati tasmācchūlamihōcyatē||” (su. u. taṁ. a. 42) iti| kaphapittādiśūlēṣvavaśyambhāvī vāyurityāha– sarvēṣvityādi| prabhuḥ kartā||1||
Adhikarana vAtikashUlasya nidAnAdipUrvakaM lakShaNam (2-5) · Śloka 5
vyāyāmayānādatimaithunācca prajāgarācchītajalātipānāt |
kalāyamudgāḍhakikōradūṣādatyartharūkṣādhyaśanābhighātāt ||2||
kaṣāyatiktātivirūḍhajānnaviruddhavallūrakaśuṣkaśākāt |
viṭśukramūtrānilavēgarōdhācchōkōpavāsādatihāsyabhāṣyāt ||3||
vāyuḥ pravr̥ddhō janayēddhi śūlaṁ hr̥tpārśvapr̥ṣṭhatrikabastidēśē |
jīrṇē pradōṣē ca ghanāgamē ca śītē ca kōpaṁ samupaiti gāḍham ||4||
muhurmuhuścōpaśamaprakōpī viḍvātasaṁstambhanatōdabhēdaiḥ |
saṁsvēdanābhyañjanamardanādyaiḥ snigdhōṣṇabhōjyaiśca śamaṁ prayāti ||5||
View original
व्यायामयानादतिमैथुनाच्च प्रजागराच्छीतजलातिपानात् |
कलायमुद्गाढकिकोरदूषादत्यर्थरूक्षाध्यशनाभिघातात् ||२||
कषायतिक्तातिविरूढजान्नविरुद्धवल्लूरकशुष्कशाकात् |
विट्शुक्रमूत्रानिलवेगरोधाच्छोकोपवासादतिहास्यभाष्यात् ||३||
वायुः प्रवृद्धो जनयेद्धि शूलं हृत्पार्श्वपृष्ठत्रिकबस्तिदेशे |
जीर्णे प्रदोषे च घनागमे च शीते च कोपं समुपैति गाढम् ||४||
मुहुर्मुहुश्चोपशमप्रकोपी विड्वातसंस्तम्भनतोदभेदैः |
संस्वेदनाभ्यञ्जनमर्दनाद्यैः स्निग्धोष्णभोज्यैश्च शमं प्रयाति ||५||
vātikamāha– vyāyāmētyādi| śītajalātipānāt śītalajalasya prabhūtapānāt| āḍhakī tuvarī, kōradūṣaḥ kōdravaḥ, virūḍhajānnamaṅkuritadhānyakr̥tamannaṁ, viruddhaṁ kṣīramatsyādikaṁ, vallūraṁ śuṣkamāṁsam| yadyapi sarvairēva vātakōpanairvātaśūlaṁ syāttathā'pi vyāyāmādipāṭhēnaitaddarśayati– vyāyāmādayō yathā vātahētavastathā śūlahētavō'pīti; dōṣavyādhihētava ityarthaḥ| ēvaṁ pittaśūlādiṣu draṣṭavyam| jīrṇē ityāhārē| ghanāgamē varṣāsu, mēghōdayē ca| muhurmuhurupaśamaprakōpau vāyōścalatvēna||2-5||
Adhikarana paittikashUlasya nidAnAdipUrvakaM lakShaNam (6-8) · Śloka 8
kṣārātitīkṣṇōṣṇavidāhitailaniṣpāvapiṇyākakulatthayūṣaiḥ |
kaṭvamlasauvīrasurāvikāraiḥ krōdhānalāyāsaravipratāpaiḥ ||6||
grāmyātiyōgādaśanairvidagdhaiḥ pittaṁ prakupyāśu karōti śūlam |
tr̥ṇmōhadāhārtikaraṁ hi nābhyāṁ saṁsvēdamūrchābhramacōṣayuktam ||7||
madhyandinē kupyati cārdharātrē vidāhakālē jaladātyayē ca |
śītē ca śītaiḥ samupaiti śāntiṁ susvāduśītairapi bhōjanaśca ||8||
View original
क्षारातितीक्ष्णोष्णविदाहितैलनिष्पावपिण्याककुलत्थयूषैः |
कट्वम्लसौवीरसुराविकारैः क्रोधानलायासरविप्रतापैः ||६||
ग्राम्यातियोगादशनैर्विदग्धैः पित्तं प्रकुप्याशु करोति शूलम् |
तृण्मोहदाहार्तिकरं हि नाभ्यां संस्वेदमूर्छाभ्रमचोषयुक्तम् ||७||
मध्यन्दिने कुप्यति चार्धरात्रे विदाहकाले जलदात्यये च |
शीते च शीतैः समुपैति शान्तिं सुस्वादुशीतैरपि भोजनश्च ||८||
paittikamāha– kṣārētyādi| kṣārō yavakṣārādiḥ muṣkakādikr̥takṣāradravyaṁ ca, tīkṣṇōṣṇaṁ maricarājikādi, vidāhi vaṁśakarīrādi, tailaṁ tilavikr̥tiḥ, niṣpāvaḥ śimbiḥ, piṇyākō niḥsnēhaḥ sarṣapādikalkaḥ, kulatthayūṣō'tra kulatthānnapānōpalakṣaṇaḥ| sauvīraṁ sandhānaviśēṣaḥ| ravipratāpō raudraḥ| grāmyātiyōgō maithunātisēvā| vidāhīti pūrvaṁ paṭhitvā'pi aśanairvidagdhairityanēnāvidāhivastunō'pi dōṣavaśēna vidāhitvaṁ darśitam| yadāha suśrutaḥ– “srōtasyannavahē pittamagnau vā yasya tiṣṭhati| vidāhi bhuktamanyadvā tasyāpyannaṁ vidahyatē||” (su. sū. a. 46) iti| vidāhakāla ityāhārasya| jaladātyayē śaradi||6-8||
Adhikarana shlaiShmikashUlasya nidAnAdipUrvakaM lakShaNam (9-10) · Śloka 10
ānūpavārijakilāṭapayōvikārairmāṁsēkṣupiṣṭakr̥śarātilaśaṣkulībhiḥ |
anyairbalāsajanakairapi hētubhiśca ślēṣmā prakōpamupagamya karōti śūlam ||9||
hr̥llāsakāsasadanārucisamprasēkairāmāśayē stimitakōṣṭhaśirōgurutvaiḥ |
bhuktē sadaiva hi rujaṁ kurutē'timātraṁ sūryōdayē'tha śiśirē kusumāgamē ca ||10||
View original
आनूपवारिजकिलाटपयोविकारैर्मांसेक्षुपिष्टकृशरातिलशष्कुलीभिः |
अन्यैर्बलासजनकैरपि हेतुभिश्च श्लेष्मा प्रकोपमुपगम्य करोति शूलम् ||९||
हृल्लासकाससदनारुचिसम्प्रसेकैरामाशये स्तिमितकोष्ठशिरोगुरुत्वैः |
भुक्ते सदैव हि रुजं कुरुतेऽतिमात्रं सूर्योदयेऽथ शिशिरे कुसुमागमे च ||१०||
ślaiṣmikamāha– ānūpētyādi| ānūpavārijaṁ māṁsādikaṁ, kilāṭaṁ takrakūrcikā, kr̥śarā tilataṇḍulamāṣayavāgūḥ| sūryōdayē prātaḥ| kusumāgamē vasantē||9-10||
Adhikarana sAnnipAtikashUlalakShaNam (11) · Śloka 11
sarvēṣu dōṣēṣu ca sarvaliṅgaṁ vidyādbhiṣak sarvabhavaṁ hi śūlam |
sukaṣṭamēnaṁ viṣavajrakalpaṁ vivarjanīyaṁ pravadanti tajjñāḥ ||11||
View original
सर्वेषु दोषेषु च सर्वलिङ्गं विद्याद्भिषक् सर्वभवं हि शूलम् |
सुकष्टमेनं विषवज्रकल्पं विवर्जनीयं प्रवदन्ति तज्ज्ञाः ||११||
sānnipātikamāha– sarvēṣvityādi| tridōṣāṇāṁ militairlakṣaṇaistridōṣajaṁ jānīyāt| sukaṣṭamasādhyam| viṣavajratulyaṁ māraṇātmakatvāt||11||
Adhikarana AmashUlalakShaNam (12) · Śloka 12
āṭōpahr̥llāsavamīgurutvastaimityakānāhakaphaprasēkaiḥ |
kaphasya liṅgēna samānaliṅgamāmōdbhavaṁ śūlamudāharanti ||12||
View original
आटोपहृल्लासवमीगुरुत्वस्तैमित्यकानाहकफप्रसेकैः |
कफस्य लिङ्गेन समानलिङ्गमामोद्भवं शूलमुदाहरन्ति ||१२||
āmaśūlamāha– āṭōpētyādi| kaphasya liṅgēna kaphaśūlōktaliṅgēna||12||
Adhikarana dvandvajashUlalakShaNam (13-14) · Śloka 14
dvidōṣalakṣaṇairētairvidyācchūlaṁ dvidōṣajam |
bastau hr̥tpārśvapr̥ṣṭhēṣu sa śūlaḥ kaphavātikaḥ |
kukṣau hr̥nnābhimadhyēṣu sa śūlaḥ kaphapaittikaḥ ||13||
dāhajvarakarō ghōrō vijñēyō vātapaittikaḥ |14|
View original
द्विदोषलक्षणैरेतैर्विद्याच्छूलं द्विदोषजम् |
बस्तौ हृत्पार्श्वपृष्ठेषु स शूलः कफवातिकः |
कुक्षौ हृन्नाभिमध्येषु स शूलः कफपैत्तिकः ||१३||
दाहज्वरकरो घोरो विज्ञेयो वातपैत्तिकः |१४|
vātapaittikaścarakōktavātapaittikaśūlasthānē draṣṭavyaḥ| ēvaṁ sānnipātikō'pi uktadōṣatrayasthānē| yaduktam– “vātātmakaṁ bastigataṁ vadanti, pittātmakaṁ cāpi vadanti nābhyām| hr̥tpārśvakukṣau kaphasanniviṣṭaṁ, sarvēṣu dēśēṣu ca sannipātāt||” iti||13-14||–
Adhikarana shUlasya sAdhyAsAdhyatvam (14) · Śloka 15
ēkadōṣōtthitaḥ sādhyaḥ, kr̥cchrasādhyō dvidōṣajaḥ ||14||
sarvadōṣōtthitō ghōrastvasādhyō bhūryupadravaḥ |15|
View original
एकदोषोत्थितः साध्यः, कृच्छ्रसाध्यो द्विदोषजः ||१४||
सर्वदोषोत्थितो घोरस्त्वसाध्यो भूर्युपद्रवः |१५|
sādhyatvādilakṣaṇamāha– ēkētyādi| bhūryupadrava iti upadravāstu vēdanādayaḥ| yaduktam– “vēdanā ca tr̥ṣā mūrchā ānāhō gauravārucī| kāsaḥ śvāsaśca hikkā ca śūlasyōpadravāḥ smr̥tāḥ||” iti||14||–
Adhikarana pariNAmashUlasya nidAnapUrvakaM lakShaNam (15-16) · Śloka 17
svairnidānaiḥ prakupitō vāyuḥ sannihitastadā ||15||
kaphapittē samāvr̥tya śūlakārī bhavēdbalī |
bhuktē jīryati yacchūlaṁ tadēva pariṇāmajam ||16||
tasya lakṣaṇamapyētat samāsēnābhidhīyatē |17|
View original
स्वैर्निदानैः प्रकुपितो वायुः सन्निहितस्तदा ||१५||
कफपित्ते समावृत्य शूलकारी भवेद्बली |
भुक्ते जीर्यति यच्छूलं तदेव परिणामजम् ||१६||
तस्य लक्षणमप्येतत् समासेनाभिधीयते |१७|
pariṇāmaśūlamāha– svairityādi| asya ca tridōṣajasyāpi niyatapariṇāmakālasambhavatvēna pittōlbaṇatvaṁ draṣṭavyam| yaduktamanyatra– “balāsaḥ pracyutaḥ sthānāt pittēna saha mūrchitaḥ| vāyumādāya kurutē śūlaṁ jīryati bhōjanē|| kukṣau jaṭharapārśvēṣu nābhau bastau stanāntarē| pr̥ṣṭhamūlapradēśēṣu sarvēṣvētēṣu vā punaḥ|| bhuktamātrē'thavā vāntē jīrṇē'nnē ca praśāmyati| ṣaṣṭikavrīhiśālīnāmōdanēna vivardhatē|| tat pariṇāmajaṁ śūlaṁ durvijñēyaṁ mahāgadam| tamāhū rasavāhānāṁ srōtasāṁ duṣṭihētukam|| kēcidannadravaṁ prāhuranyē tat paktidōṣataḥ| paktiśūlaṁ vadantyēkē kēcidannavidāhajam||” iti| bhuktē jīryati āhārē pacyamānē||15-16||—
Adhikarana pariNAmashUlasya vAtAdibhedena lakShaNAni (17-20) · Śloka 21
ādhmānāṭōpaviṇmūtravibandhārativēpanaiḥ ||17||
snigdhōṣṇōpaśamaprāyaṁ vātikaṁ tadvadēdbhiṣak |
tr̥ṣṇādāhāratisvēdaṁ kaṭvamlalavaṇōttaram ||18||
śūlaṁ śītaśamaprāyaṁ paittikaṁ lakṣayēdbudhaḥ |
chardihr̥llāsasammōhaṁ svalparugdīrghasantati ||19||
kaṭutiktōpaśāntaṁ ca tacca jñēyaṁ kaphātmakam |
saṁsr̥ṣṭalakṣaṇaṁ buddhvā dvidōṣaṁ parikalpayēt ||20||
tridōṣajamasādhyaṁ tu kṣīṇamāṁsabalānalam |21|
View original
आध्मानाटोपविण्मूत्रविबन्धारतिवेपनैः ||१७||
स्निग्धोष्णोपशमप्रायं वातिकं तद्वदेद्भिषक् |
तृष्णादाहारतिस्वेदं कट्वम्ललवणोत्तरम् ||१८||
शूलं शीतशमप्रायं पैत्तिकं लक्षयेद्बुधः |
छर्दिहृल्लाससम्मोहं स्वल्परुग्दीर्घसन्तति ||१९||
कटुतिक्तोपशान्तं च तच्च ज्ञेयं कफात्मकम् |
संसृष्टलक्षणं बुद्ध्वा द्विदोषं परिकल्पयेत् ||२०||
त्रिदोषजमसाध्यं तु क्षीणमांसबलानलम् |२१|
tasya vātādibhēdēna lakṣaṇānyāha– ādhmānētyādi| tr̥ṣṇādāhāratisvēdā yatra santi tattr̥ṣṇādāhāratisvēdam| kaṭvamlalavaṇōttaraṁ kaṭvamlalavaṇairvr̥ddham| śītaśamaprāyaṁ śītalōpaśama(ya)bahulam| chardihr̥llāsasammōhaliṅgāni yasmin santi tacchardihr̥llāsasammōham| dīrghasantatīti cirānubandhi||17-20||–
Adhikarana annadravashUlalakShaNam (21-22) · Śloka 1
jīrṇē jīryatyajīrṇē vā yacchūlamupajāyatē ||21||
pathyāpathyaprayōgēṇa bhōjanabhōjanana ca |
na śamaṁ yāti niyamāt sō'nnadrava udāhr̥taḥ ||22||
(annadravākhyaśūlēṣu na tāvat svāsthyamaśnutē |
vāntamātrē jaratpittaṁ śūlamāśu vyapōhati) ||1||
View original
जीर्णे जीर्यत्यजीर्णे वा यच्छूलमुपजायते ||२१||
पथ्यापथ्यप्रयोगेण भोजनभोजनन च |
न शमं याति नियमात् सोऽन्नद्रव उदाहृतः ||२२||
(अन्नद्रवाख्यशूलेषु न तावत् स्वास्थ्यमश्नुते |
वान्तमात्रे जरत्पित्तं शूलमाशु व्यपोहति) ||१||
tridōṣavikr̥tiviśēṣamannadravākhyaṁ śūlamāha– jīrṇa ityādi| jīrṇē ‘āhārē’ iti śēṣaḥ, ēvaṁ jīryatyajīrṇē vētyatra, sarvadētyarthaḥ| na śamaṁ yāti nōpaśētē ityarthaḥ, na tvasādhyaṁ, cikitsāvidhānāditi||21-22||
Adhikarana puShpikA · Śloka 26
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē śūlapariṇāmaśūlānnadravaśūlanidānaṁ samāptam ||26||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने शूलपरिणामशूलान्नद्रवशूलनिदानं समाप्तम् ||२६||
iti śrīvijayarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ śūlanidānaṁ samāptam||26||