Adhikarana vAtarogasya nidAnaM samprAptishca (1-4) · Śloka 4
atha vātavyādhinidānam|
rūkṣaśītālpalaghvannavyavāyātiprajāgaraiḥ |
viṣamādupacārācca dōṣāsr̥ksravaṇādapi ||1||
laṅghanaplavanātyadhvavyāyāmādivicēṣṭitaiḥ |
dhātūnāṁ saṅkṣayāccintāśōkarōgātikarṣaṇāt ||2||
vēgasandhāraṇādāmādabhighātādabhōjanat |
marmābādhādgajōṣṭrāśvaśīghrayānāpataṁsanāt ||3||
dēhē srōtāṁsi riktāni pūrayitvā'nilō balī |
karōti vividhān vyādhīn sarvāṅgaikāṅgasaṁśrayān ||4||
(ca. ci. a. 28) |
View original
अथ वातव्याधिनिदानम्|
रूक्षशीताल्पलघ्वन्नव्यवायातिप्रजागरैः |
विषमादुपचाराच्च दोषासृक्स्रवणादपि ||१||
लङ्घनप्लवनात्यध्वव्यायामादिविचेष्टितैः |
धातूनां सङ्क्षयाच्चिन्ताशोकरोगातिकर्षणात् ||२||
वेगसन्धारणादामादभिघातादभोजनत् |
मर्माबाधाद्गजोष्ट्राश्वशीघ्रयानापतंसनात् ||३||
देहे स्रोतांसि रिक्तानि पूरयित्वाऽनिलो बली |
करोति विविधान् व्याधीन् सर्वाङ्गैकाङ्गसंश्रयान् ||४||
(च. चि. अ. २८) |
apasmāravadvātavikārāṇāmapyākṣēpakādīnāṁ vēgakartr̥tvādapasmārānantaraṁ vātavyādhyārambhaḥ| nanu, vātavyādhiriti kō'rthaḥ? kiṁ vāta ēva vyādhirvātavyādhiḥ, uta vātēna janitō vyādhirvātavyādhiḥ? ādyē svasthēṣvapi prasaṅgaḥ, dvitīyē jvarādiṣu| ucyatē– vyādhipadasāmānādhikaraṇyādvikr̥tō duḥkhakārī vātō vātavyādhiḥ| uktaṁ hi suśrutē– ‘‘pakvāśayasthō'ntrakūjaṁ śūlāṭōpau karōti ca|’’ (su. ni. a. 1) iti| vātajanitō'sādhāraṇavyādhirvātavyādhiriti viśēṣaṇīyaṁ, tēnōbhayatrāprasaṅgaḥ| yaccōktam– ‘‘kaphapittānvitō vāyurvāyurēva ca kēvalaḥ| kuryādākṣēpakam’’ ityādi; tatrārambhakō vāyurēva, pittakaphau tvanubandhāviti na virōdhaḥ syāt| carakē hi dvividhā vyādhaya uktāḥ sāmānyajā, nānātmajāścēti; tatra sāmānyajā yē vātādibhiḥ samastairvyastairvā janyantē, yathā– jvarādayaḥ; nānātmajā yē niyataikadōṣajanyāḥ, yathā– ākṣēpakādayō yē vātēnaiva janyantē, na svatantrēṇa pittēna kaphēna vā; tathā ōṣacōṣādayaḥ pittēnaiva, na vātēna kaphēna ca tathā tr̥ptyādayaḥ kaphēnaiva, na vātēna, na pittēna,; ēvaṁ vyavasthitē vātavyādhivat pittakaphavyādhī kasmānnōktau? ucyatē– vāyōratibalatvēna āśukāritvēna ca garīyastvāttadvikārāṇāṁ duḥsādhyatvādāśvēvātyayakaratvādviśiṣṭacikitsyatvādvātavyādhyabhidhānaṁ, natu kaphapittavyādhyabhidhānam| ata ēva carakasuśrutādiṣvapi vātarōgādhyāya ēva nirdiṣṭō, natu pittakapharōgādhyāyaḥ| candrikākārastvāha– pittakaphayō rūparasādiyōgāddūṣyaviśēṣayōgādvā haridrācūrṇasaṁyōgavadatyantavisadr̥śā rasādimantō vikārāḥ pr̥thaṅnāmānō jāyantē, vāyōstu rūparasādyabhāvāt dūṣyanirapēkṣā ākṣēpakādayō vātādanatibhinnarūpā nānātmajāḥ; tēna vātavikārāḥ pr̥thagucyantē, natu pittakaphavikārā iti| ētattu bakulakaraprabhr̥tayā nānumanyantē, carakavirōdhāt| carakē hi pittakaphayōrapi nānātmajā uktāḥ, yathā– ‘aśītirvātavikārāḥ, catvāriṁśat pittavikārāḥ, viṁśatiḥ ślēṣmavikārāḥ|’ (ca. sū. a. 20) iti| suśrutēna tu śalyādhyāyinā pittakaphanānātmajā na darśitāḥ, parādhikārēṣu na vistārōktirityabhiprāyēṇēti| laṅghanamutpatanam, upavāsasyānaśanaśabdēna vamanādēśca dōṣasravaṇaśabdēna vakṣyamāṇatvāt| plavanaṁ bāhubhyāṁ jalaprataraṇam| āmāditi āmarasāt, tasya kāraṇatvaṁ mārgāvaraṇadvārēṇa natu svarūpēṇa; āyāsāditi pāṭhāntaramayuktaṁ, tasya vyāyāmaśabdēnōktatvāt| marmābādhāt marmābhighātāt| apataṁsanaṁ gajādibhyaḥ śīghrayānēna patanam, ucchvāsāvarōdhō vā; dhātukarṣaṇamiti kharanādaḥ||1-4||
Adhikarana vAtavyAdheH pUrvarUpAdayaH (5) · Śloka 5
avyaktaṁ lakṣaṇaṁ tēṣāṁ pūrvarūpamiti smr̥tam |
ātmarūpaṁ tu yadvyaktamapāyō laghutā punaḥ ||5||
(ca. ci. a. 28) |
View original
अव्यक्तं लक्षणं तेषां पूर्वरूपमिति स्मृतम् |
आत्मरूपं तु यद्व्यक्तमपायो लघुता पुनः ||५||
(च. चि. अ. २८) |
pūrvarūpādikamāha– avyaktamityādi| avyaktamiti vakṣyamāṇānāṁ vātavikārāṇāṁ rūpamēvāvyaktaṁ pūrvarūpaṁ, natu jvarādivadviśiṣṭamanyat| ātmarūpamityādi tadēva vyaktamātmarūpaṁ dōṣādibhēdēna samyak prakāśitaṁ svalakṣaṇamityarthaḥ| apāya iti vāyōścalatvēna stambhasaṅkōcakampādīnāṁ kadācidabhāvāt; yaduktam– “gatē vēgē bhavēt svāsthyaṁ sarvēṣvākṣēpakādiṣu|” iti laghutēti śarīrasya, vāyunā sarvadhātuśōṣaṇāt| athavā apāyō laghutā iti sarvavātavikārāṇāmapāyō'bhāvaḥ, kiṁ tadityāha– laghutēti; vātaliṅgānāṁ laghutā'tyalpatvēnāvasthānaṁ natu niḥśēṣanivr̥ttiḥ; yathā– bahirāyāmanivr̥ttāvapi na rūkṣatvādinivr̥ttirityāhuḥ||5||
Adhikarana vAtavyAdheH sAmAnyali~ggaM, vAyorhetvAdivisheShAdrogavisheShakartRutvaM ca (6-8) · Śloka 8
saṅkōcaḥ parvaṇāṁ stambhō bhaṅgō'sthnāṁ parvaṇāmapi |
rōmaharṣaḥ pralāpaśca pāṇipr̥ṣṭhaśirōgrahaḥ ||6||
khāñjyapāṅgulyakubjatvaṁ śōthō'ṅgānāmanidratā |
garbhaśukrarajōnāśaḥ spandanaṁ gātrasuptatā ||7||
śirōnāsākṣijatrūṇāṁ grīvāyāścāpi huṇḍanam |
bhēdastōdō'rtirākṣēpō muhuścāyāsa ēva ca ||8||
View original
सङ्कोचः पर्वणां स्तम्भो भङ्गोऽस्थ्नां पर्वणामपि |
रोमहर्षः प्रलापश्च पाणिपृष्ठशिरोग्रहः ||६||
खाञ्ज्यपाङ्गुल्यकुब्जत्वं शोथोऽङ्गानामनिद्रता |
गर्भशुक्ररजोनाशः स्पन्दनं गात्रसुप्तता ||७||
शिरोनासाक्षिजत्रूणां ग्रीवायाश्चापि हुण्डनम् |
भेदस्तोदोऽर्तिराक्षेपो मुहुश्चायास एव च ||८||
karōti vividhān vyādhīniti yaduktaṁ tadvyākarōti– saṅkōca ityādi| stambhaḥ parvaṇāmēva| pāṅgulyaṁ paṅgutā| śōthō'ṅgānāmiti bāhumukhādīnām| anidratētyanēna alpanidratētyāhuḥ| garbhaśukrarajōnāśa iti garbhaśayyāyā vātādhiṣṭhitatvēna garbhāgrahaṇamiti jējjaṭaḥ| garbhādivikr̥tirapyatra draṣṭavyā| spandanaṁ kampanam| huṇḍanaṁ śiraḥprabhr̥tīnāmantaḥpravēśō vakratvaṁ vā, dhātūnāmanēkārthantvāt| anyē tvāhuḥ– śirōhuṇḍanaṁ kēśabhūmisphuṭanaṁ śaṅkhalalāṭabhēdaśca, nāsāhuṇḍanaṁ ghrāṇanāśaḥ, akṣihuṇḍanamakṣivyudāsaḥ, jatruhuṇḍanaṁ vakṣōparōdhaḥ, grīvāhuṇḍanaṁ grīvāstambhaḥ| bhēda iti ōṣṭhadantaśrōṇyādīnām| tōdaḥ śūlam| artiḥ pīḍā, sā ca pādapārśvaśrōtrākṣivakṣasāmiti jējjaṭaḥ| ākṣēpaśca ākṣēpakādiṣu vakṣyamāṇaḥ| āyāsaḥ śramaḥ||6-8||
Adhikarana kupitavAyoH hetusthAnavisheShAt rogavisheShakartRutvam (9) · Śloka 9
ēvaṁvidhāni rūpāṇi karōti kupitō'nilaḥ |
hētusthānaviśēṣācca bhavēdrōgaviśēṣakr̥t ||9||
(ca. ci. a. 28) |
View original
एवंविधानि रूपाणि करोति कुपितोऽनिलः |
हेतुस्थानविशेषाच्च भवेद्रोगविशेषकृत् ||९||
(च. चि. अ. २८) |
hētvityādi| hētuviśēṣaḥ āvaraṇādiḥ yathā– ślēṣmāvr̥tō manyāstambhakārī; sthānaviśēṣaḥ kōṣṭhādiḥ; yathā– pakvāśayasthō'ntrakūjanamityādi||9||
Adhikarana koShThAshritavAtalakShaNaM, sarvA~ggakupitavAtalakShaNaM ca (10-11) · Śloka 11
tatra kōṣṭhāśritē duṣṭē nigrahō mūtravarcasōḥ |
bradhnahr̥drōgagulmārśaḥpārśvaśūlaṁ ca mārutē ||10||
sarvāṅgakupitē vātē gātrasphuraṇabhañjanam |
vēdanābhiḥ parītāśca sphuṭantīvāsya sandhayaḥ ||11||
(ca. ci. a. 28) |
View original
तत्र कोष्ठाश्रिते दुष्टे निग्रहो मूत्रवर्चसोः |
ब्रध्नहृद्रोगगुल्मार्शःपार्श्वशूलं च मारुते ||१०||
सर्वाङ्गकुपिते वाते गात्रस्फुरणभञ्जनम् |
वेदनाभिः परीताश्च स्फुटन्तीवास्य सन्धयः ||११||
(च. चि. अ. २८) |
ētadēva vivr̥ṇōti (kōṣṭhāśritavātalakṣaṇamāha)– tatrētyādi| kōṣṭhaśabdēnāviśēṣāt sarvē āmāśayādayō gr̥hyantē, āmāśayādigaṁ tu pr̥thagapi vakṣyati| nigrahō'pravr̥ttiḥ| bradhnaḥ kōśavaṅkṣaṇasandhiḥ||10-11||
Adhikarana gudasthitavAtalakShaNam AmAshayasthavAtalakShaNaM ca (12-13) · Śloka 13
grahō viṇmūtravātānāṁ śūlādhmānāśmaśarkarāḥ |
jaṅghōrutrikapātpr̥ṣṭharōgaśōṣau gudē sthitē ||12||
ruk pārśvōdarahr̥nnābhēstr̥ṣṇōdgāravisūcikāḥ |
kāsaḥ kaṇṭhāsyaśōṣaśca śvāsaścāmāśayasthitē ||13||
(ca. ci. a. 28) |
View original
ग्रहो विण्मूत्रवातानां शूलाध्मानाश्मशर्कराः |
जङ्घोरुत्रिकपात्पृष्ठरोगशोषौ गुदे स्थिते ||१२||
रुक् पार्श्वोदरहृन्नाभेस्तृष्णोद्गारविसूचिकाः |
कासः कण्ठास्यशोषश्च श्वासश्चामाशयस्थिते ||१३||
(च. चि. अ. २८) |
gudasthitavātalakṣaṇamāha– graha ityādi| aśmā aśmarī| rōgō rujā| guda ityuttaragudē pakvāśaya ityarthaḥ, natu gudamātrē; tathā sati aśmarīkartr̥tvānupapattēḥ||12-13||
Adhikarana pakvAshayasthavAtalakShaNaM shrotrAdigatavAtalakShaNaM ca (14) · Śloka 14
pakvāśayasthō'ntrakūjaṁ śūlāṭōpau karōti ca |
kr̥cchramūtrapurīṣatvamānāhaṁ trikavēdanām ||14||
śrōtrādiṣvindriyavadhaṁ kuryādduṣṭasamīraṇaḥ |
(su. ni. a. 1) |
View original
पक्वाशयस्थोऽन्त्रकूजं शूलाटोपौ करोति च |
कृच्छ्रमूत्रपुरीषत्वमानाहं त्रिकवेदनाम् ||१४||
श्रोत्रादिष्विन्द्रियवधं कुर्याद्दुष्टसमीरणः |
(सु. नि. अ. १) |
pakvāśayasthavātalakṣaṇamāha– pakvāśayastha ityādi| nanu, pakvāśayastha iti punaruktiḥ, gudē sthita ityanēnaivōktatvāt| ucyatē– gudē sthita iti dr̥ḍhabalasya lakṣaṇaṁ, pakvāśayastha iti suśrutasya; ubhayaliṅgōpanyāsastu sakalaliṅgapradarśanārthamityavirōdhaḥ||14||
Adhikarana tvaggatavAtalakShaNam (15) · Śloka 15
tvagrūkṣā sphuṭitā suptā kr̥śā kr̥ṣṇā ca tudyatē |
ātanyatē sarāgā ca parvaruk tvaggatē'nilē ||15||
(ca. ci. a. 28) |
View original
त्वग्रूक्षा स्फुटिता सुप्ता कृशा कृष्णा च तुद्यते |
आतन्यते सरागा च पर्वरुक् त्वग्गतेऽनिले ||१५||
(च. चि. अ. २८) |
tvaggatavātalakṣaṇamāha– tvagityādi| ātanyatē vistāryata ēva| tvaggatē iti upadhāturūpāṁ tvacaṁ prāptē; candrikākārastu tvakśabdēna rasamāha, tēna rasagata ityarthaḥ| hr̥dayasthasya ca rasasyāmāśayasāmīpyādāmāśayagatavātalakṣaṇēnaiva tadadhigatēḥ rasagatasyānabhidhānamiti kārtikaḥ||15||
Adhikarana asRuggatavAtalakShaNam (16) · Śloka 16
rujastīvrāḥ sasantāpā vaivarṇyaṁ kr̥śatā'ruciḥ |
gātrē cārūṁṣi bhuktasya stambhaścāsr̥ggatē'nilē ||16||
(ca. ci. a. 28) |
View original
रुजस्तीव्राः ससन्तापा वैवर्ण्यं कृशताऽरुचिः |
गात्रे चारूंषि भुक्तस्य स्तम्भश्चासृग्गतेऽनिले ||१६||
(च. चि. अ. २८) |
asr̥ggatavātalakṣaṇamāha– rujā ityādi| arūṁṣi vraṇāḥ| bhuktasya stambhaḥ bhuktavatō gātrastambhaḥ, santarpaṇēna raktasya vr̥ddhēḥ| anyē tvasr̥ggatavātalakṣaṇaṁ na paṭhanti, vātaraktēna sahābhēdāt; tanna, atra duṣṭō vāyuḥ raktēnāvr̥taḥ kupyati, vātaraktē tu svakāraṇādubhāvapi hastyādigamanakupitau viśiṣṭasamprāptyā hastapādagatāvēva vātaraktākhyaṁ vikāraṁ janayata iti||16||
Adhikarana mAMsamedogatavAtalakShaNaM majjAsthigatavAtalakShaNaM ca (17-18) · Śloka 18
gurvaṅgaṁ tudyatē'tyarthaṁ daṇḍamuṣṭihataṁ yathā |
saruk śramitamatyarthaṁ māṁsamēdōgatē'nilē ||17||
bhēdō'sthiparvaṇāṁ sandhiśūlaṁ māṁsabalakṣayaḥ |
asvapnaḥ santatā ruk ca majjāsthikupitē'nilē ||18||
(ca. ci. a. 28) |
View original
गुर्वङ्गं तुद्यतेऽत्यर्थं दण्डमुष्टिहतं यथा |
सरुक् श्रमितमत्यर्थं मांसमेदोगतेऽनिले ||१७||
भेदोऽस्थिपर्वणां सन्धिशूलं मांसबलक्षयः |
अस्वप्नः सन्तता रुक् च मज्जास्थिकुपितेऽनिले ||१८||
(च. चि. अ. २८) |
māṁsamēdōgatavātalakṣaṇamāha– gurvityādi| śramitaṁ śrāntaṁ niḥsahamityarthaḥ| māṁsamēdōgatavāyōrēkaliṅgatvam adūrāntarēṇa pratyāsattērāśrayābhēdāt, ēvaṁ majjāsthikupitē'pi vācyam||17-18||
Adhikarana shukrasthavAtalakShaNam (19) · Śloka 19
kṣipraṁ muñcati badhnāti śukraṁ garbhamathāpi vā |
vikr̥tiṁ janayēccāpi śukrasthaḥ kupitō'nilaḥ ||19||
(ca. ci. a. 28) |
View original
क्षिप्रं मुञ्चति बध्नाति शुक्रं गर्भमथापि वा |
विकृतिं जनयेच्चापि शुक्रस्थः कुपितोऽनिलः ||१९||
(च. चि. अ. २८) |
śukrasthavātalakṣaṇamāha– kṣipramityādi| garbhamiti duṣṭaśukrārabdhatvādgarbhasya| vikr̥timiti garbhasya, śukrasya ca||19||
Adhikarana sirAgatavAtalakShaNaM snAyugatavAtalakShaNaM ca (20) · Śloka 20
kuryāt sirāgataḥ śūlaṁ sirākuñcanapūraṇam |
(su. ni. a. 1) |
sa bāhyābhyantarāyāmaṁ khallīṁ kaubjyamathāpi vā ||20||
sarvāṅgaikāṅgarōgāṁśca kuryāt snāyugatō'nilaḥ |
(ca. ci. a. 28) |
View original
कुर्यात् सिरागतः शूलं सिराकुञ्चनपूरणम् |
(सु. नि. अ. १) |
स बाह्याभ्यन्तरायामं खल्लीं कौब्ज्यमथापि वा ||२०||
सर्वाङ्गैकाङ्गरोगांश्च कुर्यात् स्नायुगतोऽनिलः |
(च. चि. अ. २८) |
sirāgatavātalakṣaṇamāha– kuryādityādi| ākuñcanaṁ saṅkōcaḥ| pūraṇaṁ sthūlatvaṁ, yaduktamanyatra– ‘suptāstanvyō br̥hatyō vā sirā vātē sirāgatē|’ iti| khallīṁ vakṣyamāṇām||20||
Adhikarana sandhigatavAtalakShaNam (21) · Śloka 21
hanti sandhigataḥ sandhīn śūlāṭōpau karōti ca ||21||
(su. ni. a. 17) |
View original
हन्ति सन्धिगतः सन्धीन् शूलाटोपौ करोति च ||२१||
(सु. नि. अ. १७) |
sandhigatavātalakṣaṇamāha– hantītyādi| hanti sandhigataḥ sandhīniti sandhiviślēṣaṁ stambhādikaṁ vā karōti||21||
Adhikarana pittakaphAvRutAnAM prANAdInAM lakShaNAni (22-26) · Śloka 27
(prāṇōdānau samānaśca vyānaścāpāna ēva ca |
sthānasthā mārutāḥ pañca yāpayanti śarīriṇam) |
(su. ni. a. 1) |
prāṇē pittāvr̥tē chardirdāhaścaivōpajāyatē |
daurbalyaṁ sadanaṁ tandrā vairasyaṁ ca kaphāvr̥tē ||22||
(su. ni. a. 1) |
udānē pittayuktē tu dāhō mūrchā bhramaḥ klamaḥ |
asvēdaharṣau mandō'gniḥ śītatā ca kaphāvr̥tē ||23||
svēdadāhauṣṇyamūrchāḥ syuḥ samānē pittasaṁvr̥tē |
kaphēna saktē viṇmūtrē gātraharṣaśca jāyatē ||24||
apānē pittayuktē tu dāhauṣṇyaṁ raktamūtratā |
adhaḥkāyē gurutvaṁ ca śītatā ca kaphāvr̥tē ||25||
vyānē pittāvr̥tē dāhō gātravikṣēpaṇaṁ klamaḥ |
stambhanō daṇḍakaścāpi śūlaśōthau kaphāvr̥tē ||26||
(su. ni. a. 1) |27|
View original
(प्राणोदानौ समानश्च व्यानश्चापान एव च |
स्थानस्था मारुताः पञ्च यापयन्ति शरीरिणम्) |
(सु. नि. अ. १) |
प्राणे पित्तावृते छर्दिर्दाहश्चैवोपजायते |
दौर्बल्यं सदनं तन्द्रा वैरस्यं च कफावृते ||२२||
(सु. नि. अ. १) |
उदाने पित्तयुक्ते तु दाहो मूर्छा भ्रमः क्लमः |
अस्वेदहर्षौ मन्दोऽग्निः शीतता च कफावृते ||२३||
स्वेददाहौष्ण्यमूर्छाः स्युः समाने पित्तसंवृते |
कफेन सक्ते विण्मूत्रे गात्रहर्षश्च जायते ||२४||
अपाने पित्तयुक्ते तु दाहौष्ण्यं रक्तमूत्रता |
अधःकाये गुरुत्वं च शीतता च कफावृते ||२५||
व्याने पित्तावृते दाहो गात्रविक्षेपणं क्लमः |
स्तम्भनो दण्डकश्चापि शूलशोथौ कफावृते ||२६||
(सु. नि. अ. १) |२७|
pittakaphāvr̥tānāṁ prāṇādīnāmardhārdhaślōkēna liṅgānyāha– prāṇa ityādi| gātraharṣō rōmāñcaḥ| daṇḍakō daṇḍavat stambhaḥ| parasparaṁ ca prāṇādīnāmāvaraṇāni viṁśatirbhavanti| yaduktaṁ carakē– ‘‘mārutānāṁ hi pañcānāmanyōnyāvaraṇaṁ śr̥ṇu|’’ (ca. ci. a. 28) ityādi| ēṣāṁ ca lakṣaṇaṁ caraka ēva draṣṭavyam vidēhē caika ēva vāyuḥ sthānakarmabhēdāt pañcētyāhuḥ, saṁsargidravyatvēnaikāśrayē jalavatpr̥thagavasthānānupapattēḥ| īśānā'pyāha– ‘‘yathaikō dēvadattaḥ sthānabhēdād gr̥hasthō vānaprasthaḥ, karmabhēdāt kumbhakārō mālākāra ityucyatē tathā vāyurapi’’ iti||22-26||
Adhikarana AkShepakasya sAmAnyalakShaNAni (27) · Śloka 27
yadā tu dhamanīḥ sarvāḥ kupitō'bhyēti mārutaḥ |
tadā''kṣipatyāśu muhurmuhurdēhaṁ muhuścaraḥ ||27||
muhurmuhuścākṣēpaṇādākṣēpaka iti smr̥taḥ |
(su. ni. a. 1) |
View original
यदा तु धमनीः सर्वाः कुपितोऽभ्येति मारुतः |
तदाऽऽक्षिपत्याशु मुहुर्मुहुर्देहं मुहुश्चरः ||२७||
मुहुर्मुहुश्चाक्षेपणादाक्षेपक इति स्मृतः |
(सु. नि. अ. १) |
ākṣēpakasya sāmānyalakṣaṇamāha– yadā tvityādi| sarvā iti ūrdhvādhastiryaggāḥ| ākṣipati dēhaṁ hastyārūḍhapuruṣasyēva gātraṁ cālayati| muhuścara iti hētugarbhaviśēṣaṇam| ‘bahiścara’ iti pāṭhāntarē kōṣṭhādbahiḥ śākhāgataścarannākṣēpakaṁ karōtītyarthaḥ| candrikākārastu ētannānumanyatē, sthānagāmbhīryādākṣēpakasya tadārambhakavāyōrbahiścaratvāyuktatvāt||27||
Adhikarana apatantrakalakShaNam apatAnakalakShaNaM ca (28-31) · Śloka 31
kruddhaḥ svaiḥ kōpanairvāyuḥ sthānādūrdhvaṁ pravartatē ||28||
pīḍayan hr̥dayaṁ gatvā śiraḥśaṅkhau ca pīḍayan |
dhanurvannamayēdgātrāṇyākṣipēnmōhayēttadā ||29||
sa kr̥cchrāducchvasēccāpi stabdhākṣō'tha nimīlakaḥ |
kapōta iva kūjēcca niḥsañjñaḥ sō'patantrakaḥ ||30||
dr̥ṣṭiṁ saṁstabhya sañjñāṁ ca hatvā kaṇṭhēna kūjati |
hr̥di muktē naraḥ svāsthyaṁ yāti mōhaṁ vr̥tē punaḥ ||31||
vāyunā dāruṇaṁ prāhurēkē tadapatānakam |
(ca. si. a. 1) |
View original
क्रुद्धः स्वैः कोपनैर्वायुः स्थानादूर्ध्वं प्रवर्तते ||२८||
पीडयन् हृदयं गत्वा शिरःशङ्खौ च पीडयन् |
धनुर्वन्नमयेद्गात्राण्याक्षिपेन्मोहयेत्तदा ||२९||
स कृच्छ्रादुच्छ्वसेच्चापि स्तब्धाक्षोऽथ निमीलकः |
कपोत इव कूजेच्च निःसञ्ज्ञः सोऽपतन्त्रकः ||३०||
दृष्टिं संस्तभ्य सञ्ज्ञां च हत्वा कण्ठेन कूजति |
हृदि मुक्ते नरः स्वास्थ्यं याति मोहं वृते पुनः ||३१||
वायुना दारुणं प्राहुरेके तदपतानकम् |
(च. सि. अ. १) |
asyaivāvasthāviśēṣāvapatantrakāpatānakāvāha– kruddha ityārabhya ēkē tadapatānakamityantēna| svaiḥ kōpanairityanēna rūkṣādikupitaḥ svatantrō na tvāvaraṇakupita itīśānaḥ| nimīlitākṣaḥ stabdhākṣō vā bhavatītyarthaḥ| ākṣēpakaścaturvidhō bhavati– daṇḍāpatānakō'bhyantarāyāmō bahirāyāmō'bhighātajaścēti| dr̥ḍhabalēna yadyapi ākṣēpakāt pūrvamantarāyāmabahirāyāmau paṭhitau, tathā'pyākṣēpakaviśēṣāvētau mantavyau, suśrutadarśanāt||28-31||
Adhikarana daNDApatAnakalakShaNam (32) · Śloka 32
kaphānvitō bhr̥śaṁ vāyustāsvēva yadi tiṣṭhati ||32||
daṇḍavat stambhayēddēhaṁ sa tu daṇḍāpatānakaḥ |
(su. ni. a. 1) |
View original
कफान्वितो भृशं वायुस्तास्वेव यदि तिष्ठति ||३२||
दण्डवत् स्तम्भयेद्देहं स तु दण्डापतानकः |
(सु. नि. अ. १) |
ēṣāṁ lakṣaṇamāha– kaphānvita ityādi| bhr̥śaṁ kaphānvita ityanēna pittamapi na vāryata ityāhuḥ| carakē tvasyāsādhyatvaṁ kēvalavātajatvēna drṣṭavyam| yadāha– “pāṇipādaśiraḥpr̥ṣṭhaśrōṇīḥ stabhnāti mārutaḥ| daṇḍavat stabdhagātrasya daṇḍakaḥ sō'nupakramaḥ||” (ca. ci. a. 28) iti| tāsviti sarvadhamanīṣu||32||
Adhikarana dhanuHstambhalakShaNam (33) · Śloka 33
dhanustulyaṁ namēdyastu sa dhanuḥstambhasañjñakaḥ ||33||
(su. ni. a. 1) |
View original
धनुस्तुल्यं नमेद्यस्तु स धनुःस्तम्भसञ्ज्ञकः ||३३||
(सु. नि. अ. १) |
antarāyāmabahirāyāmayōḥ sādhāraṇaṁ rūpamāha– ‘dhanustulyaṁ namēdyastu sa dhanustambhasañjñakaḥ’ iti||33||
Adhikarana abhyantarAyAmalakShaNaM bAhyAyAmalakShaNaM ca (34-36) · Śloka 36
aṅgulīgulphajaṭharahr̥dvakṣōgalasaṁśritaḥ |
snāyupratānamanilō yadā''kṣipati vēgavān ||34||
viṣṭabdhākṣaḥ stabdhahanurbhagnapārśvaḥ kaphaṁ vaman |
abhyantaraṁ dhanuriva yadā namati mānavam ||35||
tadā'syābhyantarāyāmaṁ kurutē mārutō balī |
bāhyasnāyupratānasthō bāhyāyāmaṁ karōti ca ||36||
tamasādhyaṁ budhāḥ prāhurvakṣaḥkaṭyūrubhañjanam |
(su. ni. a. 1) |
View original
अङ्गुलीगुल्फजठरहृद्वक्षोगलसंश्रितः |
स्नायुप्रतानमनिलो यदाऽऽक्षिपति वेगवान् ||३४||
विष्टब्धाक्षः स्तब्धहनुर्भग्नपार्श्वः कफं वमन् |
अभ्यन्तरं धनुरिव यदा नमति मानवम् ||३५||
तदाऽस्याभ्यन्तरायामं कुरुते मारुतो बली |
बाह्यस्नायुप्रतानस्थो बाह्यायामं करोति च ||३६||
तमसाध्यं बुधाः प्राहुर्वक्षःकट्यूरुभञ्जनम् |
(सु. नि. अ. १) |
viśēṣalakṣaṇamāha– aṅgulītyādi| vakṣō bāhudvayāntaram| hr̥dayaṁ tadabhyantaraṁ dvyaṅgulam| snāyupratānaṁ latāvadanēkaprarōhaṁ snāyujālam; snāyurityupalakṣaṇaṁ, tēna sirākaṇḍarayōrapi grahaṇam| yaduktaṁ tantrāntarē– “mahāhēturbalī vāyuḥ sirāḥ sasnāyukaṇḍarāḥ| manyāpr̥ṣṭhāśritā bāhyāḥ saṁśōṣyāyāmayēdbahiḥ||” ityādi| abhyantarāyāmaṁ krōḍē nataṁ, bāhyāyāmaṁ pr̥ṣṭhē natam| antarāyāmabahirāyāmābhyāṁ tantrāntarōktakubjasyāvarōdhaḥ| yaduktam– “hr̥dayaṁ yadi vā pr̥ṣṭhamunnataṁ kramaśaḥ saruk| kruddhō vāyuryadā kuryāttadā taṁ kubjamādiśēt||” iti||34-36||
Adhikarana abhighAtajAkShepakalakShaNam (37) · Śloka 37
( hr̥dayaṁ yadi vā pr̥ṣṭhamunnataṁ kramaśaḥ saruk |
kruddhō vāyuryadā kuryāt tadā taṁ kubjamādiśēt) |
kaphapittānvitō vāyurvāyurēva ca kēvalaḥ ||37||
kuryādākṣēpakaṁ tvanyaṁ caturthamabhighātajam |
(su. ni. a. 1) |
View original
( हृदयं यदि वा पृष्ठमुन्नतं क्रमशः सरुक् |
क्रुद्धो वायुर्यदा कुर्यात् तदा तं कुब्जमादिशेत्) |
कफपित्तान्वितो वायुर्वायुरेव च केवलः ||३७||
कुर्यादाक्षेपकं त्वन्यं चतुर्थमभिघातजम् |
(सु. नि. अ. १) |
uktānāmākṣēpakaprakārāṇāṁ kaphapittānubandhamāha– kaphapittānvita ityādi| ētacca daṇḍāpatānakalakṣaṇamēva jējjaṭēna vyākhyātam| pittakaphānubandhaścātra śaityaśōthagurutvānītyādinōktalakṣaṇa ēva bōdhyaḥ| caturthamabhighātajamiti daṇḍāpatānakāditritayāpēkṣya caturthatvam, abhighātajaṁ daṇḍādyabhighātakupitavātajam; asya ca lakṣaṇam– ‘‘yadā tu dhamanīḥ sarvāḥ’’ ityādinōktasāmānyalakṣaṇaṁ draṣṭavyam||37||
Adhikarana apatAnakasyAsAdhyalakShaNam (38) · Śloka 38
garbhapātanimittaśca śōṇitātisravācca yaḥ ||38||
abhighātanimittaśca na sidhyatyapatānakaḥ |
(su. ni. a. 1) |
View original
गर्भपातनिमित्तश्च शोणितातिस्रवाच्च यः ||३८||
अभिघातनिमित्तश्च न सिध्यत्यपतानकः |
(सु. नि. अ. १) |
asādhyatvamāha– garbhapātētyādi| gadādharastvāha– kaphapittānvita ityādinā nimittabhēdēnākṣēpakaścaturdhā iti; tadyathā– ēkaḥ kaphānvitēna vātēna, dvitīyaḥ pittānvitēna, tr̥tīyaḥ kēvalēna, caturthō'bhighātēnēti| atra pakṣē garbhapātaśōṇitātisrāvajau kēvalavātēna grāhyau| ētēṣāṁ ca muhurmuhurākṣēpaṇaṁ bōdhyam ākṣēpakaviśēṣatvāt||38||
Adhikarana pakShavadhasya samprAptipUrvakaM lakShaNam (39-41) · Śloka 41
gr̥hītvā'rdhaṁ tanōrvāyuḥ sirāḥ snāyūrviśōṣya ca ||39||
pakṣamanyataraṁ hanti sandhibandhān vimōkṣayan |
kr̥tsnō'rdhakāyastasya syādakarmaṇyō vicētanaḥ ||40||
ēkāṅgarōgaṁ taṁ kēcidanyē pakṣavadhaṁ viduḥ |
sarvāṅgarōgastadvacca sarvakāyāśritē'nilē ||41||
(vā. ni. a. 15) |
View original
गृहीत्वाऽर्धं तनोर्वायुः सिराः स्नायूर्विशोष्य च ||३९||
पक्षमन्यतरं हन्ति सन्धिबन्धान् विमोक्षयन् |
कृत्स्नोऽर्धकायस्तस्य स्यादकर्मण्यो विचेतनः ||४०||
एकाङ्गरोगं तं केचिदन्ये पक्षवधं विदुः |
सर्वाङ्गरोगस्तद्वच्च सर्वकायाश्रितेऽनिले ||४१||
(वा. नि. अ. १५) |
pakṣavadhamāha– gr̥hītvētyādi| ardhamiti ardhamaryādayā ardhanārīśvaravat| pakṣaṁ bāhukakṣapārśvādibhāgam, anyataramiti vāmaṁ dakṣiṇaṁ vā| sandhibandhān kaphasahitasnāyubhirvr̥tān mōkṣayanniti gadādharaḥ; ata ēva “sirāḥ snāyūrviśōṣya” ityuktam| ardhakāya ityuktē'pi kr̥tsnagrahaṇaṁ yugapat sarvārdhāṅgavyāptyartham| akarmaṇya īṣaccēṣṭākṣamaḥ| vicētanō'lpacētanaḥ, īṣatsparśādijñānavānityarthaḥ| tadvaccētyanēna sirāḥ snāyūrviśōṣya cētyādisamprāptiṁ lakṣaṇaṁ cātidiśati||39-41||
Adhikarana pakShavadhasya sAdhyAsAdhyavicAraH (42-43) · Śloka 43
dāhasantāpamūrchāḥ syurvāyau pittasamanvitē |
śaityaśōthagurutvāni tasminnēva kaphānvitē ||42||
śuddhavātahataṁ pakṣaṁ kr̥cchrasādhyatamaṁ viduḥ |
sādhyamanyēna saṁyuktamasādhyaṁ kṣayahētukam ||43||
(su. ni. a. 1) |
(garbhiṇīsūtikābālavr̥ddhakṣīṇēṣvasr̥ksrutē |
pakṣāghātaṁ pariharēt vēdanārahitō yadi) |
View original
दाहसन्तापमूर्छाः स्युर्वायौ पित्तसमन्विते |
शैत्यशोथगुरुत्वानि तस्मिन्नेव कफान्विते ||४२||
शुद्धवातहतं पक्षं कृच्छ्रसाध्यतमं विदुः |
साध्यमन्येन संयुक्तमसाध्यं क्षयहेतुकम् ||४३||
(सु. नि. अ. १) |
(गर्भिणीसूतिकाबालवृद्धक्षीणेष्वसृक्स्रुते |
पक्षाघातं परिहरेत् वेदनारहितो यदि) |
tasyaiva sādhyāsādhyajñānārthamāha– dāhētyādi| ētacca lakṣaṇamanyatrāpi vātarōgē draṣṭavyam, ata ēva sāmānyēna vāyāviti kr̥tavān| śuddhaḥ kēvalaḥ| anyēnēti kaphēna, pittēna vā| kṣayahētukamiti dhātukṣayakupitaśuddhavātajamiti||42-43||
Adhikarana arditasya nidAnasamprAptipUrvakaM lakShaNam (44-46) · Śloka 46
uccairvyāharatō'tyarthaṁ khādataḥ kaṭhināni vā |
hasatō jr̥mbhatō vā'pi bhārādviṣamaśāyinaḥ ||44||
śirōnāsauṣṭhacibukalalāṭēkṣaṇasandhigaḥ |
ardayatyanilō vaktramarditaṁ janayatyataḥ |
vakrībhavati vaktrārdhaṁ grīvā cāpyapavartatē ||45||
śiraścalati vāksaṅgō nētrādīnāṁ ca vaikr̥tam |
grīvācibukadantānāṁ tasmin pārśvē ca vēdanā ||46||
(yasyāgrajō rōmaharṣō vēpathurnētramāvilam |
vāyurūrdhvaṁ tvaci svāpastōdō manyāhanugrahaḥ) |
tamarditamiti prāhurvyādhiṁ vyādhivicakṣaṇāḥ |
(su. ni. a. 1) |
View original
उच्चैर्व्याहरतोऽत्यर्थं खादतः कठिनानि वा |
हसतो जृम्भतो वाऽपि भाराद्विषमशायिनः ||४४||
शिरोनासौष्ठचिबुकललाटेक्षणसन्धिगः |
अर्दयत्यनिलो वक्त्रमर्दितं जनयत्यतः |
वक्रीभवति वक्त्रार्धं ग्रीवा चाप्यपवर्तते ||४५||
शिरश्चलति वाक्सङ्गो नेत्रादीनां च वैकृतम् |
ग्रीवाचिबुकदन्तानां तस्मिन् पार्श्वे च वेदना ||४६||
(यस्याग्रजो रोमहर्षो वेपथुर्नेत्रमाविलम् |
वायुरूर्ध्वं त्वचि स्वापस्तोदो मन्याहनुग्रहः) |
तमर्दितमिति प्राहुर्व्याधिं व्याधिविचक्षणाः |
(सु. नि. अ. १) |
arditamāha– uccairityādi| ardayati pīḍayati| apavartatē vakrībhavati| calati kampatē| vāksaṅgō'nirgamō vacanasya| ādiśabdēna bhrūgaṇḍādīnāṁ grahaṇam| vaikr̥taṁ vēdanāsphuraṇavakratvādikam| grīvētyādi yasmin pārśvē'rditaṁ tasmin grīvādīnāṁ vēdanēti yōjyam| tantrāntarē tu mukhārdhavaccharīrārdhavyāpakō'pyarditaḥ paṭhitaḥ| yadāha dr̥ḍhabalaḥ– ‘ardhē tasmin mukhārdhē vā kēvalē syāttadarditam|’ (ca. ci. a. 28) iti| nanu, yadyēvaṁ tadā arditārdhāṅgavātayōḥ kō bhēdaḥ? ucyatē– vēgitvēnārditē kadācidvēdanā bhavati, ardhāṅgavātē tu sarvadaivēti bhēdaḥ; athavā yathōktaḥ sarvāṅgō'rditaḥ tadviparītastvardhāṅgavāta ityāhuḥ| suśrutēna tu mukhamātra ēvārditaḥ paṭhitaḥ, ardhaśarīrasyārdhāṅgavātēna labdhatvāt| sa ēvātra mādhavēna likhitaḥ||44-46||
Adhikarana arditasyAsAdhyalakShaNam (47) · Śloka 47
kṣīṇasyānimiṣakṣasya prasaktāvyaktabhāṣiṇaḥ ||47||
na sidhyatyarditaṁ gāḍhaṁ trivarṣaṁ vēpanasya ca |
(su. ni. a. 1) |
View original
क्षीणस्यानिमिषक्षस्य प्रसक्ताव्यक्तभाषिणः ||४७||
न सिध्यत्यर्दितं गाढं त्रिवर्षं वेपनस्य च |
(सु. नि. अ. १) |
tasyāsādhyalakṣaṇamāha– kṣīṇasyētyādi| animiṣākṣasya nimēṣāsamarthacakṣuṣaḥ| prasaktāvyaktabhāṣiṇa iti prasaktaṁ prakarṣēṇa saktamapravr̥ttam, avyaktaṁ prapīḍitavarṇapadaṁ, bhāṣituṁ śīlaṁ yasya sa tathā| anyē tu prasaktaṁ nirantaramāhuḥ; tanna, carakē ‘‘dīnā jihvā samutkṣiptā kālē sajjati cāsya vāk|’’ (ca. ci. a. 28) iti vacanāt| trivarṣamiti atītavarṣatrayam; athavā trayāṇāṁ mukhanāsācakṣuṣāṁ varṣaḥ sravaṇaṁ yatra tattathētyāhuḥ||47||
Adhikarana AkShepakAdInAM vegashAntau svasthatvam (48) · Śloka 48
gatē vēgē bhavēt svāsthyaṁ sarvēṣvākṣēpakādiṣu ||48||
(vā. ni. a. 15) |
View original
गते वेगे भवेत् स्वास्थ्यं सर्वेष्वाक्षेपकादिषु ||४८||
(वा. नि. अ. १५) |
ākṣēpakādīnāmarditāntānāṁ vēgitvamāha– gata ityādi| svāsthyaṁ pīḍālāghavaṁ, bhārāpagamē sukhitvavyapadēśavat||48||
Adhikarana hanugrahalakShaNam (49-50) · Śloka 50
jihvānirlēkhanācchuṣkabhakṣaṇādabhighātataḥ |
kupitō hanumūlasthaḥ sraṁsayitvā'nilō hanum ||49||
karōti vivr̥tāsyatvamathavā saṁvr̥tāsyatām |
hanugrahaḥ sa tēna syāt kr̥cchrāccarvaṇabhāṣaṇam ||50||
(vā. ni. a. 15) |
View original
जिह्वानिर्लेखनाच्छुष्कभक्षणादभिघाततः |
कुपितो हनुमूलस्थः स्रंसयित्वाऽनिलो हनुम् ||४९||
करोति विवृतास्यत्वमथवा संवृतास्यताम् |
हनुग्रहः स तेन स्यात् कृच्छ्राच्चर्वणभाषणम् ||५०||
(वा. नि. अ. १५) |
hanugrahamāha– jihvētyādi| hanumūlasthaḥ kapōlamūlasthaḥ| hanuṁ sraṁsayitvā'dhaḥ kr̥tvā| vivr̥tāsyatvam āsyavivr̥tiṁ, saṁvr̥tāsyatām āsyasaṁvr̥tiṁ; sā ca vāyōraniyatakāritvāt||49-50||
Adhikarana manyAstambhalakShaNam (51) · Śloka 51
divāsvapnāsanasthānavivr̥tōrdhvanirīkṣaṇaiḥ |
manyāstambhaṁ prakurutē sa ēva ślēṣmāṇa''vr̥taḥ ||51||
(su. ni. a. 1) |
View original
दिवास्वप्नासनस्थानविवृतोर्ध्वनिरीक्षणैः |
मन्यास्तम्भं प्रकुरुते स एव श्लेष्माणऽऽवृतः ||५१||
(सु. नि. अ. १) |
manyāstambhamāha– divāsvapnētyādi| sa ēvēti vātaḥ||51||
Adhikarana jihvAstambhalakShaNam (52) · Śloka 52
vāgvāhinīsirāsaṁsthō jihvāṁ stambhayatē'nilaḥ |
jihvāstambhaḥ sa tēnānnapānavākyēṣvanīśatā ||52||
(vā. ni. a. 15) |
View original
वाग्वाहिनीसिरासंस्थो जिह्वां स्तम्भयतेऽनिलः |
जिह्वास्तम्भः स तेनान्नपानवाक्येष्वनीशता ||५२||
(वा. नि. अ. १५) |
jihvāstambhamāha– vāgityādi| vāgvāhinīsirāsaṁstha iti vāgvāhinī yā sirā tatra saṁstha iti yōjyaṁ, samastapakṣē “puṁvat karmadhārayajātīyadēśīyēṣu” ityanēna puṁvadbhāvaprāptēḥ| annapānavākyēṣvanīśatēti annapānābhyavahāravacanēṣu asāmarthyam||52||
Adhikarana sirAgrahasya samprAptipUrvakaM lakShaNam (53) · Śloka 53
raktamāśritya pavanaḥ kuryānmūrdhadharāḥ sirāḥ |
rūkṣāḥ savēdanāḥ kr̥ṣṇāḥ sō'sādhyaḥ syāt sirāgrahaḥ ||53||
(vā. ni. a. 15) |
View original
रक्तमाश्रित्य पवनः कुर्यान्मूर्धधराः सिराः |
रूक्षाः सवेदनाः कृष्णाः सोऽसाध्यः स्यात् सिराग्रहः ||५३||
(वा. नि. अ. १५) |
sirāgrahamāha– raktamityādi| mūrdhadharā iti grīvāgatāḥ, tāsāṁ rūkṣatvaṁ vēdanāvattvaṁ kr̥ṣṇatvaṁ ca kuryāt| sō'sādhya iti svarūpēṇaiva, kākaṇakuṣṭhavat| śirōgraha iti pāṭhāntarē'pi śirōdhārakasirāduṣṭyā śirōvēdanākāritvāt ‘śirōgraha’ iti vyapadēśaḥ, lakṣaṇaṁ tu tadēva||53||
Adhikarana gRudhrasIlakShaNam (54) · Śloka 54
sphikpūrvā kaṭipr̥ṣṭhōrujānujaṅghāpadaṁ kramāt |
gr̥dhrasī stambharuktōdairgr̥hṇāti spandatē muhuḥ ||54||
vātādvātakaphāttandrāgauravārōcakānvitā |
(ca. ci. a. 28) |
View original
स्फिक्पूर्वा कटिपृष्ठोरुजानुजङ्घापदं क्रमात् |
गृध्रसी स्तम्भरुक्तोदैर्गृह्णाति स्पन्दते मुहुः ||५४||
वाताद्वातकफात्तन्द्रागौरवारोचकान्विता |
(च. चि. अ. २८) |
gr̥dhrasīmāha– sphikpūrvētyādi| sphik pūrvā prathamatō grāhyā stambharuktōdairyasyāḥ sā sphikpūrvā; īśānastu pūrvā prathamā gr̥dhrasī vātāditi yōjayati, ēṣā ca vyākhyā sphikśabdasya napuṁsakatvēna ‘pūrvā sphik kaṭīpr̥ṣṭha’ ityādinā pāṭhēna vōpapadyatē nānyathā| ‘sphikpūrvam’ iti pāṭhāntaraṁ jānujaṅghāpadamityanēna yōjyam| kramāditi na yugapat| vātāditi chēdaḥ| vātakaphārabdhā gr̥dhrasī, sā uktavātalakṣaṇayuktā'pi tandrāgauravādiyuktā bhavatīti gr̥dhasīdvayamuktam||54||
Adhikarana gRudhrasyA visheShalakShaNam (55-56) · Śloka 56
vātajāyāṁ bhavēttōdō dēhasyāpi pravakratā |
jānukaṭyūrusandhīnāṁ sphuraṇaṁ stabdhatā bhr̥śam ||55||
vātaślēṣmōdbhavāyāṁ tu nimittaṁ vahnimārdavam |
tandrā mukhaprasēkaśca bhaktadvēṣastathaiva ca ||56||
View original
वातजायां भवेत्तोदो देहस्यापि प्रवक्रता |
जानुकट्यूरुसन्धीनां स्फुरणं स्तब्धता भृशम् ||५५||
वातश्लेष्मोद्भवायां तु निमित्तं वह्निमार्दवम् |
तन्द्रा मुखप्रसेकश्च भक्तद्वेषस्तथैव च ||५६||
gr̥dhrasyāḥ punarapi viśēṣalakṣaṇamāha– vātajāyāmityādi| sugamam||55-56||
Adhikarana vishvAcIlakShaNam (57) · Śloka 57
talaṁ pratyaṅgulīnāṁ yāḥ kaṇḍarā bāhupr̥ṣṭhataḥ ||57||
bāhvōḥ karmakṣayakarī viśvācī cēti sōcyatē |
(su. ni. a. 1) |
View original
तलं प्रत्यङ्गुलीनां याः कण्डरा बाहुपृष्ठतः ||५७||
बाह्वोः कर्मक्षयकरी विश्वाची चेति सोच्यते |
(सु. नि. अ. १) |
viśvācīmāha– talamityādi| talaṁ hastasyōparibhāgaḥ, talaśabdō'tra uparivacanaḥ, yathā– bhūtalamiti gayadāsaḥ| tēnāyamarthaḥ– bāhvōḥ pr̥ṣṭhaṁ bāhupr̥ṣṭhaṁ, tata ārabhya hastatalaṁ lakṣīkr̥tyāṅgulīnāṁ yāḥ kaṇḍarāstāḥ sandūṣya bāhvōḥ karmakṣayakarī yā sā viśvācī| bāhvōḥ karma grahaṇākuñcanādi, dvitvaṁ cātra sambhavaparaṁ, tēnaikabāhāvapi bhavati vātaraktavat| viśvācī cēti cakārēṇa gr̥dhrasīviśvācyōḥ khallīsañjñāṁ darśayati, tayōrapi karamūlāvamōṭanakāritvāt; yaduktaṁ hārītē– ‘‘viśvācī gr̥dhrasī cōktā khallī tīvrarujānvitā|’’ iti gayadāsaḥ| cakrastvāha– carakē “khallī tu pādajaṅghōrukaramūlāvamōṭanī|” (ca. ci. a. 28) ityanēna viśvācyāḥ pr̥thagēva khallī paṭhitā, suśrutēna tu khallī na paṭhitaiva; nahi tēna tantrāntarōktasarvavikārāḥ paṭhyantē, carakaktaparasparavātāvaraṇalakṣaṇamēva na paṭhitaṁ; hārītēna tu tīvrarujāyōgād gr̥dhrasīviśvācyōḥ khallītvaṁ paṭhitvaṁ, bhavati hi dharmāntarayōgāt kasyacidvikārasya rōgāntaratvaṁ; yathā– aṣṭhīlaiva pratyaṣṭhīlā, aśmaryēva śarkarā, pāṇḍurōga ēva kāmalētyādi||57||
Adhikarana kroShTukashIrShalakShaNam (58) · Śloka 58
vātaśōṇitajaḥ śōthō jānumadhyē mahārujaḥ ||58||
jñēyaḥ krōṣṭukaśīrṣastu sthūlaḥ krōṣṭukaśīrṣavat |
(su. ni. a. 1) |
View original
वातशोणितजः शोथो जानुमध्ये महारुजः ||५८||
ज्ञेयः क्रोष्टुकशीर्षस्तु स्थूलः क्रोष्टुकशीर्षवत् |
(सु. नि. अ. १) |
krōṣṭukaśīrṣamāha– vātētyādi| vātaśōṇitaja iti vātaraktākhyavikārajaḥ, cikitsābhēdārthaṁ pr̥thak paṭhita iti gayadāsaḥ| vātaśōṇitābhyāṁ jāta iti jējjaṭaḥ| dr̥śyatē hyayaṁ vātaraktavyatirēkēṇāpi; jānudēśaniyatatvēna viśiṣṭalakṣaṇatvēna cētaravātaraktaśōthādbhēda iti| krōṣṭukaśīrṣavat śr̥gālamastakavat sthūlaḥ||58||
Adhikarana kha~jjalakShaNam (59) · Śloka 59
vāyuḥ kaṭyāśritaḥ sakthnaḥ kaṇḍarāmākṣipēdyadā ||59||
khañjastadā bhavējjantuḥ paṅguḥ sakthnōrdvayōrvadhāt |
(su. ni. a. 1) |
View original
वायुः कट्याश्रितः सक्थ्नः कण्डरामाक्षिपेद्यदा ||५९||
खञ्जस्तदा भवेज्जन्तुः पङ्गुः सक्थ्नोर्द्वयोर्वधात् |
(सु. नि. अ. १) |
khañjamāha– vāyurityādi| sakthnaḥ ūrdhvajaṅghāyāḥ, kaṇḍarāṁ mahāsnāyum, ākṣipēt īṣat kṣipēt, kiñcidgatimattvāditi gayadāsaḥ| sakthnōriti dvivacanēnaiva dvitvē labdhē dvayōriti padēna niyamayati– sakthidvayasyaiva vadhāt paṅguḥ, ēkasakthivadhāt khañja iti; vadhaścātra gamanādikriyānāśaḥ||59||
Adhikarana kalAyakha~jjalakShaNam (60) · Śloka 60
prakrāman vēpatē yastu khañjanniva ca gacchati ||60||
kalāyakhañjaṁ taṁ vidyānmuktasandhiprabandhanam |
(su. ni. a. 1) |
View original
प्रक्रामन् वेपते यस्तु खञ्जन्निव च गच्छति ||६०||
कलायखञ्जं तं विद्यान्मुक्तसन्धिप्रबन्धनम् |
(सु. नि. अ. १) |
khañjaviśēṣamāha– prakrāmannityādi prakrāmanniti gamanamārabhamāṇō vēpatē| praśabdō'yamādikarmaṇi| khañjanniva gacchati vikalayanniva gacchati, gamanārambhēna anyēna saṁsr̥ṣṭaṁ vēpatē tēna khañjādasya bhēdaḥ| muktētyādimityāhuḥ| muktasandhiprabandhanamiti śithilīkr̥tasandhibandhanam| kalāyakhañja iti śāstrē rūḍhā sañjñā; ayamēvānyatra khañjavāta ityuktaḥ||60||
Adhikarana vAtakaNTakalakShaNam (61) · Śloka 61
ruk pādē viṣamēnyastē śramādvā jāyatē yadā ||61||
vātēna gulphamāśritya tamāhurvātakaṇṭakam |
(vā. ni. a. 15) |
View original
रुक् पादे विषमेन्यस्ते श्रमाद्वा जायते यदा ||६१||
वातेन गुल्फमाश्रित्य तमाहुर्वातकण्टकम् |
(वा. नि. अ. १५) |
vātakaṇṭakamāha– rugityādi| viṣamapādanyāsakupitaḥ śramakupitō vā vāyurgulphē vēdanāṁ janayan, vātakaṇṭakamityāhuḥ; ayamēvānyatra ‘khuḍukāvāta’ ityuktaḥ||61||
Adhikarana pAdadAhalakShaNam (62) · Śloka 62
pādayōḥ kurutē dāhaṁ pittāsr̥ksahitō'nilaḥ ||62||
viśēṣataścaṅkramataḥ pādadāhaṁ tamādiśēt |
(su. ni. a. 1) |
View original
पादयोः कुरुते दाहं पित्तासृक्सहितोऽनिलः ||६२||
विशेषतश्चङ्क्रमतः पाददाहं तमादिशेत् |
(सु. नि. अ. १) |
pādadāhamāha– pādayōrityādi| viśēṣataścaṅkramata ityanēna sthitasya mandō dāha iti darśayati| vaivarṇyādērabhāvādvātaraktādasya bhēdaḥ||62||
Adhikarana pAdaharShalakShaNam (63) · Śloka 63
hr̥ṣyētē caraṇau yasya bhavētāṁ cāpi suptakau ||63||
pādaharṣaḥ sa vijñēyaḥ kaphavātaprakōpataḥ |
(su. ni. a. 1) |
View original
हृष्येते चरणौ यस्य भवेतां चापि सुप्तकौ ||६३||
पादहर्षः स विज्ञेयः कफवातप्रकोपतः |
(सु. नि. अ. १) |
pādaharṣamāha– hr̥ṣyētē ityādi| hr̥ṣyētē harṣayuktau bhavataḥ, harṣaśca rōmāñcaprāyaḥ antaḥśītō jhiṇijhiṇivat vēdanāviśēṣa ityāhuḥ; jhiṇijhiṇi tu na cirānubandhinī kēvalavātajēti bhēdaḥ||63||
Adhikarana aMsashoShalakShaNam (64) · Śloka 64
aṁsadēśasthitō vāyuḥ śōṣayēdaṁsabandhanam ||64||
(su. ni. a. 1) |
View original
अंसदेशस्थितो वायुः शोषयेदंसबन्धनम् ||६४||
(सु. नि. अ. १) |
aṁsētyādi| aṁsētyādinā ślōkārdhēnāṁsaśōṣaḥ kēvalavātaja ucyatē| aṁsabandhanakārakaḥ ślēṣmā aṁsabandhanaḥ; ētadanantaraṁ ‘aṁsaśōṣaṁ janayēt’ iti śēṣa iti kārtikaḥ||64||
Adhikarana avabAhukalakShaNam (65) · Śloka 65
sirāścākuñcya tatrasthō janayēdavabāhukam |65|
(su. ni. a. 1) |
View original
सिराश्चाकुञ्च्य तत्रस्थो जनयेदवबाहुकम् |६५|
(सु. नि. अ. १) |
avabāhukamāha– sirāścētyādinā| tatrasthōṁ'sadēśasthaḥ| ayaṁ ca vātakaphajaḥ| anyē tu militvā avabāhukalakṣaṇamāhuḥ; tanna, yataḥ suśrutēnōktam– ‘aṁsaśōṣāvabāhukayōrbāhumadhyē sirāvyadhaḥ’ (su. śā. a. 8) iti| ētadanantaraṁ suśrutēna bādhiryaṁ paṭhitam– “yadā śabdavahaṁ vāyuḥ” (su. ni. a. 1) ityādinā, mādhavēna tu prakaraṇānurōdhaṁ manyamānēna karṇarōga ēva tat paṭhitaṁ, kintu suśrutēna vātavyādhau bādhiryaṁ paṭhitvā'pi bādhiryakarṇaśūlau śālākya'pi paṭhitau; punaruktamiti cēt; naiva, samprāptibhēdabhinnatvāt; vātavyādhau śabdavahamityanēna karṇaśaṣkulyavacchinnanabhōdēśa uktaḥ, śālākyē ca śabdavahāḥ sirā ityuktam| mādhavēna tu karṇarōgē śabdāśravaṇatvāviśēṣādētadēva tatra paṭhitamityavirōdhaḥ|65|–
Adhikarana mUkAdInAM lakShaNam (65) · Śloka 65
āvr̥tya vāyuḥ sakaphō dhamanīḥ śabdavāhinīḥ ||65||
narān karōtyakriyakānmūkaminminagadgadān |
(su. ni. a. 1) |
View original
आवृत्य वायुः सकफो धमनीः शब्दवाहिनीः ||६५||
नरान् करोत्यक्रियकान्मूकमिन्मिनगद्गदान् |
(सु. नि. अ. १) |
mūkādīṁstrīnāha– āvr̥tyētyādi| akriyakān avacanakriyakāniti; nañayamabhāvē, īṣadarthē ca| ādyō mūkō'vacanaḥ, dvitīyō minminaḥ sānunāsikasarvavacanaḥ, tr̥tīyō gadgadō luptapadavyañjanābhidhāyī| ēṣāṁ ca samānakāraṇābhidhānē'pi duṣṭērutkarṣādibhiradr̥ṣṭavaśādvā bhēda ityunnēyam||65||
Adhikarana tUnIlakShaNam (66) · Śloka 66
adhō yā vēdanā yāti varcōmūtrāśayōtthitā ||66||
bhindatīva gudōpasthaṁ sā tūnī nāma nāmataḥ |
(su. ni. a. 1) |
View original
अधो या वेदना याति वर्चोमूत्राशयोत्थिता ||६६||
भिन्दतीव गुदोपस्थं सा तूनी नाम नामतः |
(सु. नि. अ. १) |
tūnīmāha– adha ityādi| adha iti gudōpastham| vēdanā śūlam| varcōmūtrāśayōtthitā pakvāśayamūtrāśayōtthitā, pakvāśayamūtrapuṭayōrvyastasamastayōrjātā| upasthaṁ strīpuṁsayōrguhyam| nāmataḥ prasiddhitaḥ||66||
Adhikarana pratitUnIlakShaNam (67) · Śloka 67
gudōpasthōtthitā yā tu pratilōmaṁ pradhāvitā ||67||
vēgaiḥ pakvāśayaṁ yāti pratitūnīti sōcyatē |
(su. ni. a. 1) |
View original
गुदोपस्थोत्थिता या तु प्रतिलोमं प्रधाविता ||६७||
वेगैः पक्वाशयं याति प्रतितूनीति सोच्यते |
(सु. नि. अ. १) |
pratitūnīmāha– gudētyādi| pratilōmamityūrdhvam| vēgairvātakr̥tōdgamaiḥ| sētyanēna ‘bhindatīva’ ityatidiśyatē||67||
Adhikarana AdhmAnalakShaNaM, pratyAdhmAnalakShaNaM ca (68-69) · Śloka 69
sāṭōpamatyugrarujamādhmātamudaraṁ bhr̥śam ||68||
ādhmānamiti taṁ vidyād ghōraṁ vātanirōdhajam |
vimuktapārśvahr̥dayaṁ tadēvāmāśayōtthitam ||69||
pratyādhmānaṁ vijānīyāt kaphavyākulitānilam |
(su. ni. a. 1) |
View original
साटोपमत्युग्ररुजमाध्मातमुदरं भृशम् ||६८||
आध्मानमिति तं विद्याद् घोरं वातनिरोधजम् |
विमुक्तपार्श्वहृदयं तदेवामाशयोत्थितम् ||६९||
प्रत्याध्मानं विजानीयात् कफव्याकुलितानिलम् |
(सु. नि. अ. १) |
ādhmānamāha– sāṭōpamityādi| sāṭōpamiti āṭōpaścalacalanamiti gayadāsaḥ, guḍaguḍāśabda iti kārtikaḥ| ādhmātaṁ vātapūrṇacarmapuṭakasthānīyam| udaramiti pakvāśayaḥ, pratyādhmānasya āmāśayasambhavatvāt| ghōramiti kaṣṭapradam| āmāśayasamutthatvēna pratyāsattyā pārśvahr̥dayayōrapi vēdānāśaṅkānirāsārthamāha– vimuktētyādi| tadēvētyanēna sāṭōpāditvamatidiśati| kaphavyākulitānilaṁ kaphāvr̥tavātam||68-69||
Adhikarana aShThIlAlakShaNaM, pratyaShThIlAlakShaNaM ca (70-72) · Śloka 72
nābhēradhastāt sañjātaḥ sañcārī yadi vā'calaḥ ||70||
aṣṭhīlāvadghanō granthirūrdhvamāyata unnataḥ |
vātāṣṭhīlāṁ vijānīyādbahirmārgāvarōdhinīm ||71||
ētāmēva rujōpētāṁ vātaviṇmūtrarōdhinīm |
pratyaṣṭhīlāmiti vadējjaṭharē tiryagutthitām ||72||
(su. ni. a. 1) |
View original
नाभेरधस्तात् सञ्जातः सञ्चारी यदि वाऽचलः ||७०||
अष्ठीलावद्घनो ग्रन्थिरूर्ध्वमायत उन्नतः |
वाताष्ठीलां विजानीयाद्बहिर्मार्गावरोधिनीम् ||७१||
एतामेव रुजोपेतां वातविण्मूत्ररोधिनीम् |
प्रत्यष्ठीलामिति वदेज्जठरे तिर्यगुत्थिताम् ||७२||
(सु. नि. अ. १) |
aṣṭhīlāmāha– nābhērityādi| aṣṭhīlā uttarāpathē vartulaḥ pāṣāṇaviśēṣa iti jējjaṭamatānuvādī kārtikaḥ, karmakārāṇāṁ vartulā dīrghā lauhabhāṇḍīti gayadāsaḥ| ūrdhvamāyata uparidīrghaḥ| unnataḥ tiryagunnataḥ| vātakr̥tā aṣṭhīlā vātāṣṭhīlēti svarūpaparaṁ, vyāvr̥ttyabhāvāt| bahirmārgāvarōdhinīṁ vātamūtrapurīṣāvarōdhinīm| ētāmityādi saiva jaṭharē tiryagutthitā tiryagāyatā pratyaṣṭhīlēti bhēdaḥ| vātaviṇmūtrarōdhinīmiti viśēṣaparam||70-72||
Adhikarana bastau pratilome vAyau vividhamUtrarodhakavikArasambhavaH (73) · Śloka 73
mārutē'nuguṇē bastau mūtraṁ samyak pravartatē |
vikārā vividhāścātra pratilōmē bhavanti ca ||73||
(su. ni. a. 3) |
View original
मारुतेऽनुगुणे बस्तौ मूत्रं सम्यक् प्रवर्तते |
विकारा विविधाश्चात्र प्रतिलोमे भवन्ति च ||७३||
(सु. नि. अ. ३) |
aṣṭhīlāvyatiriktāmapi vātavikr̥tiṁ mūtrarōdhinīmāha– māruta ityādi| anuguṇē'nulōmē| pratilōmē pratilōmagē māruta iti sambandhaḥ| vikārā aśmarīmūtrakr̥cchrādayaḥ||73||
Adhikarana vepathulakShaNam (74) · Śloka 74
sarvāṅgakampaḥ śirasō vāyurvēpathusañjñakaḥ |74|
View original
सर्वाङ्गकम्पः शिरसो वायुर्वेपथुसञ्ज्ञकः |७४|
vēpathuvātavikāramāha– sarvētyādi| śirasaḥ kampa iti sambandhaḥ; śira ityavayavōpalakṣaṇaṁ, tēna hastādērapi kampō vēpathurityarthaḥ|74|–
Adhikarana khallIlakShaNam, UrdhvavAtalakShaNaM ca (74) · Śloka 74
khallī tu pādajaṅghōrukaramūlāvamōṭanī ||74||
(ca. ci. a. 28) |
View original
खल्ली तु पादजङ्घोरुकरमूलावमोटनी ||७४||
(च. चि. अ. २८) |
khallītyādi| khallī ‘sirāvamōṭana’ iti lōkē||74||
Adhikarana UrdhvavAtalakShaNam (75) · Śloka 75
adhaḥ pratihatō vāyuḥ ślēṣmaṇā mārutēna vā |
karōtyudgārabāhulyamūrdhvavātaḥ sa ucyatē ||75||
View original
अधः प्रतिहतो वायुः श्लेष्मणा मारुतेन वा |
करोत्युद्गारबाहुल्यमूर्ध्ववातः स उच्यते ||७५||
adhaḥ pratihatō vāyuḥ ślēṣmaṇā mārutēna ca| karōtyudgārabāhulyamūrdhvavātaṁ pracakṣatē||75||
Adhikarana anuktavAtarogasa~ggrahaH (76-77) · Śloka 77
sthānanāmānurūpaiśca liṅgaiḥ śēṣān vinirdiśēt |
sarvēṣvētēṣu saṁsargaṁ pittādyairupalakṣayēt ||76||
(ca. ci. a. 28) |
hanustambhārditākṣēpapakṣāghātāpatānakāḥ |
kālēna mahatā vātā yatnāt sidhyanti vā na vā ||77||
narān balavatastvētān sādhayēnnirupadravān |
(ca. ci. a. 28) |
View original
स्थाननामानुरूपैश्च लिङ्गैः शेषान् विनिर्दिशेत् |
सर्वेष्वेतेषु संसर्गं पित्ताद्यैरुपलक्षयेत् ||७६||
(च. चि. अ. २८) |
हनुस्तम्भार्दिताक्षेपपक्षाघातापतानकाः |
कालेन महता वाता यत्नात् सिध्यन्ति वा न वा ||७७||
नरान् बलवतस्त्वेतान् साधयेन्निरुपद्रवान् |
(च. चि. अ. २८) |
anuktavātarōgasaṅgrahaṇārthamāha– sthānētyādi| sthānānurūpairliṅgairyathā– kukṣiśūlaṁ, pr̥ṣṭhaśūlaṁ, nakhabhēda ityādi| nāmānurūpairliṅgairyathā– śūlamityuktē kīlanikhātavadvēdanāviśēṣa ēva ucyatē, tathā bhēdatōdādibhirapi pīḍāviśēṣa ēva gamyatē| vātā iti vātavikārāḥ, kāryakāraṇayōrabhēdōpacārāt| vātāditi pāṭhē tu vātādyē pakṣavadhādaya iti yōjyam||76-77||
Adhikarana pUrvoktavAtarogANAM sAdhyAsAdhyavicAraH, upadravAshca (78-79) · Śloka 79
visarpadāharuksaṅgamūrchārucyagnimārdavaiḥ ||78||
kṣīṇamāṁsabalaṁ vātā ghnanti pakṣavadhādayaḥ |
śūnaṁ suptatvacaṁ bhagnaṁ kampādhmānanipīḍitam |
rujārtimantaṁ ca naraṁ vātavyādhirvināśayēt ||79||
(su. sū. a. 33) |
View original
विसर्पदाहरुक्सङ्गमूर्छारुच्यग्निमार्दवैः ||७८||
क्षीणमांसबलं वाता घ्नन्ति पक्षवधादयः |
शूनं सुप्तत्वचं भग्नं कम्पाध्माननिपीडितम् |
रुजार्तिमन्तं च नरं वातव्याधिर्विनाशयेत् ||७९||
(सु. सू. अ. ३३) |
vātōpadravānāha– visarpētyādi| vātā iti vātavikārāḥ, kāryakāraṇayōrabhēdōpacārāt| vātāditi pāṭhē tu vātāt pakṣavadhādaya iti yōjyam| śūnamityādi śūnaṁ saśōtham| suptatvacaṁ sparśānabhijñatvagindriyam||78-79||
Adhikarana prakRutisthasya vAyorli~ggaM kAryaM ca (80) · Śloka 80
avyāhatagatiryasya sthānasthaḥ prakr̥tisthitaḥ |
vāyuḥ syāt sō'dhikaṁ jīvēdvītarōgaḥ samāḥ śatam ||80||
(ca. ci. a. 28) |
View original
अव्याहतगतिर्यस्य स्थानस्थः प्रकृतिस्थितः |
वायुः स्यात् सोऽधिकं जीवेद्वीतरोगः समाः शतम् ||८०||
(च. चि. अ. २८) |
idānīṁ pañcavidhasyāpi prakr̥tisthasya vāyōrliṅgaṁ kāryaṁ cāha– avyāhatētyādi| yasyēti puruṣasya, avyāhatagatiḥ anavaruddhamārgaḥ, sthānasthaḥ svāśrayavyavasthitaḥ, prakr̥tisthitō'kṣīṇaścāpravr̥ddhaḥ, ētadviśēṣaṇatrayaṁ hētuhētumadbhāvēna yōjyam| vītarōgō nīrōgaḥ, kaphapittaduṣṭērapi prērakavātēnāntarīyakatvāt| adhikaṁ samāḥ śatamiti pañca dinādhikaṁ saviṁśaṁ varṣaśatam| yadāha varāhaḥ āyurnirūpaṇē– ‘samāḥ ṣaṣṭirdvighnā manujakariṇāṁ pañca ca niśāḥ|’ ityādi||80||
Adhikarana puShpikA · Śloka 22
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē vātavyādhinidānaṁ samāptam ||22||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने वातव्याधिनिदानं समाप्तम् ||२२||
iti śrīvijayarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ vātavyādhinidānaṁ samāptam||22||