Adhikarana vidradhisamprAptiH (1-3) · Śloka 3
atha vidradhinidānam |
tvagraktamāṁsamēdāṁsi sandūṣyāsthisamāśritāḥ |
dōṣāḥ śōthaṁ śanairghōraṁ janayantyucchritā bhr̥śam ||1||
mahāmūlaṁ rujāvantaṁ vr̥ttaṁ vā'pyathavā''yatam |
sa vidradhiriti khyātō vijñēyaḥ ṣaḍvidhaśca saḥ ||2||
pr̥thagdōṣaiḥ samastaiśca kṣatēnāpyasr̥jā tathā |
ṣaṇṇāmapi hi tēṣāṁ tu lakṣaṇaṁ sampravakṣyatē ||3||
(su. ni. a. 9) |
View original
अथ विद्रधिनिदानम् |
त्वग्रक्तमांसमेदांसि सन्दूष्यास्थिसमाश्रिताः |
दोषाः शोथं शनैर्घोरं जनयन्त्युच्छ्रिता भृशम् ||१||
महामूलं रुजावन्तं वृत्तं वाऽप्यथवाऽऽयतम् |
स विद्रधिरिति ख्यातो विज्ञेयः षड्विधश्च सः ||२||
पृथग्दोषैः समस्तैश्च क्षतेनाप्यसृजा तथा |
षण्णामपि हि तेषां तु लक्षणं सम्प्रवक्ष्यते ||३||
(सु. नि. अ. ९) |
śōthatvasāmānyāt vidradhinidānam| tasya samprāptimāha– tvagraktamāṁsamēdāṁsītyādi| ghōramityanyēbhyō'pi śōthasamutthānēbhyō granthyādibhya āśukāritvāddāruṇam| ucchritā bhr̥śamiti atyarthaṁ vr̥ddhāḥ| asthisamāśritā ityanēna sthānasaṁśrayō'bhihitaḥ| ucchritā bhr̥śamityanēna prakōpa āviṣkr̥taḥ, ētēnaivāntarīyakatayā cayaprasarāvapyākṣiptau mantavyau| mahāmūlamasthyādisamāśrayaṇādgambhīramūlam| rujāvantamiti utpattāvēva rujāprakarṣavantam, atiśāyanē matup| vr̥ttamityādi vr̥ttaṁ vartulam| āyataṁ dīrgham| vr̥ttāyatābhyāṁ granthyādivilakṣaṇatā| vidradhiriti khyāta iti, itiśabdēna nirupādhisaṅkētamātrā vidradhisañjñēti darśayati| carakē tu vidāhaprakarṣādvidradhisañjñā| yaduktam– “sa vai śīghravidāhitvādvidradhītyabhidhīyatē|” (ca. sū. a. 17) iti||1-3||
Adhikarana vAtajavidradhilakShaNam (4) · Śloka 4
kr̥ṣṇō'ruṇō vā viṣamō bhr̥śamatyarthavēdanaḥ |
citrōtthānaprapākaśca vidradhirvātasambhavaḥ ||4||
(su. ni. a. 9) |
View original
कृष्णोऽरुणो वा विषमो भृशमत्यर्थवेदनः |
चित्रोत्थानप्रपाकश्च विद्रधिर्वातसम्भवः ||४||
(सु. नि. अ. ९) |
vātikamāha– kr̥ṣṇa ityādi| viṣamō bhr̥śamiti kadācidalpaḥ, kadācinmahān| citrōtthānaprapāka iti| citrau nānāvidhau vāyōrviṣamakriyatvāt udgamaprapākau yasya sa tathā||4||
Adhikarana pittajavidradhilakShaNam (5) · Śloka 5
pakvōdumbarasaṅkāśaḥ śyāvō vā jvaradāhavān |
kṣiprōtthānaprapākaśca vidradhiḥ pittasambhavaḥ ||5||
View original
पक्वोदुम्बरसङ्काशः श्यावो वा ज्वरदाहवान् |
क्षिप्रोत्थानप्रपाकश्च विद्रधिः पित्तसम्भवः ||५||
paittikamāha– pakvētyādi| jvaradāhāvutthānakāla ēva, pākakālē tu prakarṣavantau tāviti viśēṣaḥ||5||
Adhikarana kaphajavidradhilakShaNam (6) · Śloka 6
śarāvasadr̥śaḥ pāṇḍuḥ śītaḥ snigdhō'lpavēdanaḥ |
cirōtthānaprapākaśca vidradhiḥ kaphasambhavaḥ ||6||
(su. ni. a. 9) |
View original
शरावसदृशः पाण्डुः शीतः स्निग्धोऽल्पवेदनः |
चिरोत्थानप्रपाकश्च विद्रधिः कफसम्भवः ||६||
(सु. नि. अ. ९) |
kaphajamāha– śarāvētyādi| śarāvasadr̥śa iti mahattvasūcanaparam||6||
Adhikarana doShavisheSheNa vidradhInAmAsrAvabhedaH (7) · Śloka 7
tanupītasitāścaiṣāmāsrāvāḥ kramaśaḥ smr̥tāḥ |7|
View original
तनुपीतसिताश्चैषामास्रावाः क्रमशः स्मृताः |७|
pākānantaraṁ sambhūtāsrāvaliṅgamāha– tanupītasitāścaiṣāmityādi| kramaśa iti yathākramaṁ; tēna vātēna tanuḥ, pittēna pītaḥ, kaphēna sitaḥ; tanusrāvē vātānurūpō varṇō jñēyaḥ|7|–
Adhikarana sannipAtajavidradhilakShaNam (7) · Śloka 7
nānāvarṇarujāsrāvō ghāṭālō viṣamō mahān ||7||
viṣamaṁ pacyatē cāpi vidradhiḥ sānnipātikaḥ |
(su. ni. a. 9) |
View original
नानावर्णरुजास्रावो घाटालो विषमो महान् ||७||
विषमं पच्यते चापि विद्रधिः सान्निपातिकः |
(सु. नि. अ. ९) |
sannipātajamāha– nānētyādi| nānāvarṇarujāsrāva iti nānāśabdō varṇādibhiḥ pratyēkamabhisambadhyatē; nānā bahuvidhā varṇāḥ kr̥ṣṇapītaśuklavarṇāḥ, rujāḥ tōdadāhakaṇḍvādikāḥ, tanupītasitā āsrāvāśca yasya sa tathā| anyatra śōthē pākakālē nānārujā, atra tu sarvadā| ghāṭāla iti ghāṭā asyāsti sa ghāṭāla iti matvarthīyō lac, atyucchritāgratvēna ghāṭāla iva| viṣamō'sādhyatvāt| viṣamaṁ pacyatē iti cirāciragambhīrōttānōrdhvānūrdhvabhēdēna viṣamaṁ yathā bhavati tathā pacyata iti; viṣamam asamam| nanu, viṣamapākitvaṁ vātikē vidradhāvuktaṁ, tathā'nupakrāntē ca śōthē; yathā– “yō'bhyutthitō'lpō yadi vā mahān syāt kriyāṁ vinā pākamupaiti śōthaḥ| viśālamūlō viṣamō vidagdhaḥ sa kr̥cchratāṁ yātyavagāḍhadōṣaḥ||” (su. sū. a. 17) iti| ataḥ saṁśayē kathaṁ mithō bhēdapratītiḥ? ucyatē– vātikē apratīkārēṇaiva viṣamapākitvam, pratīkārēṇaiva bhēditam| iha punaḥ pratīkārē'pi vaiṣamyaṁ; vātikē tu pākamātravaiṣamyaṁ, na tu gāmbhīryādinā; atō vātikaḥ sādhyaḥ||7||–
Adhikarana AgantuvidradheH samprAptipUrvakaM lakShaNam (8-9) · Śloka 10
taistairbhāvairabhihatē kṣatē vā'pathyakāriṇaḥ ||8||
kṣatōṣmā vāyuvisr̥taḥ saraktaṁ pittamīrayēt |
jvarastr̥ṣṇā ca dāhaśca jāyatē tasya dēhinaḥ ||9||
āganturvidradhirhyēṣa pittavidradhilakṣaṇaḥ |10|
(su. ni. a. 9) |
View original
तैस्तैर्भावैरभिहते क्षते वाऽपथ्यकारिणः ||८||
क्षतोष्मा वायुविसृतः सरक्तं पित्तमीरयेत् |
ज्वरस्तृष्णा च दाहश्च जायते तस्य देहिनः ||९||
आगन्तुर्विद्रधिर्ह्येष पित्तविद्रधिलक्षणः |१०|
(सु. नि. अ. ९) |
abhighātajasyāgantōḥ samprāptimāha– taistairityādi| taistairiti kāṣṭhalōṣṭapāṣāṇādibhiḥ| abhihata iti asrutaraktasya mathitapiccitādērupalakṣaṇaṁ, kṣata iti srutaraktasya chinnabhinnādēḥ; dvayōrabhihatayōrapathyakāriṇa iti viśēṣaṇam| kṣatōṣmēti kṣataśabdasya hiṁsāmātraparigrahāt kṣatābhihatayōrapyūṣmā kṣatōṣmaśabdēnōcyatē| vāyuvisr̥ta iti kṣatē raktakṣayāt abhihatē abhighātādēva vātakōpaḥ, kupitēna vātēna hētubhūtēna visr̥taḥ prasr̥tō vāyuvisr̥taḥ| yadyapyayaṁ vātapittaraktajastathā'pi prāgabhighātasambhavatvēnāgantuḥ, vātapittaraktajānāṁ janakatvēnaiva vilakṣaṇā'sya samprāptiḥ| pittavidradhilakṣaṇa iti atrōktajvarādivyatiriktasaṁsthānavarṇavēdanādipittavidradhiliṅgayukta ityarthaḥ||8-9||–
Adhikarana raktajavidradhilakShaNam (10) · Śloka 11
kr̥ṣṇasphōṭāvr̥taḥ śyāvastīvradāharujākaraḥ ||10||
pittavidradhiliṅgastu raktavidradhirucyatē |11|
(su. ni. a. 9) |
View original
कृष्णस्फोटावृतः श्यावस्तीव्रदाहरुजाकरः ||१०||
पित्तविद्रधिलिङ्गस्तु रक्तविद्रधिरुच्यते |११|
(सु. नि. अ. ९) |
raktajamāha– kr̥ṣṇētyādi| pittavidradhiliṅgātidēśēna labdhāvapi dāhajvarau tīvratāviśēṣārthamuktau| śyāva iti pittavidradhiliṅgātidēśēna prasaktasya pakvōdumbarasaṅkāśasyāpavādaḥ| bhōjaprabhr̥tayastu dhāturaktajaṁ vidradhiṁ parityajya makkallasañjñayā''rtavalakṣaṇaraktajaṁ paṭhanti| tēṣāṁ matē ārtavajēna saha ṣaḍvidradhayaḥ, suśrutē tu dhāturaktajō'pi tathā makkallasañjñakō'pi vidradhiḥ sāmānyēna raktaja ēvēti ṣaḍvidradhaya iti bōddhavyam||10||–
Adhikarana AbhyantaravidradhilakShaNam, AbhyantaravidradheradhiShThAnavisheSheNa visheShali~ggAni ca (11-16) · Śloka 16
pr̥thak sambhūya vā dōṣāḥ kupitā gulmarūpiṇam ||11||
valmīkavat samunnaddhamantaḥ kurvanti vidradhim |
gudē bastimukhē nābhyāṁ kukṣau vaṅkṣaṇayōstathā ||12||
vr̥kkayōḥ plīhni yakr̥ti hr̥di vā klōmni vā'pyatha |
tēṣāmuktāni liṅgāni bāhyavidradhilakṣaṇaiḥ ||13||
adhiṣṭhānaviśēṣēṇa liṅgaṁ śr̥ṇu viśēṣataḥ |
gudē vātanirōdhaśca bastau kr̥cchrālpamūtratā ||14||
nābhyāṁ hikkā tathā''ṭōpaḥ kukṣau mārutakōpanam |
kaṭīpr̥ṣṭhagrahastīvrō vaṅkṣaṇōtthē tu vidradhau ||15||
vr̥kkayōḥ pārśvasaṅkōcaḥ plīhnyucchvāsāvarōdhanam |
sarvāṅgapragrahastīvrō hr̥di kāsaśca jāyatē |
śvāsō yakr̥ti hikkā ca klōmni pēpīyatē payaḥ ||16||
(su. ni. a. 9) |
View original
पृथक् सम्भूय वा दोषाः कुपिता गुल्मरूपिणम् ||११||
वल्मीकवत् समुन्नद्धमन्तः कुर्वन्ति विद्रधिम् |
गुदे बस्तिमुखे नाभ्यां कुक्षौ वङ्क्षणयोस्तथा ||१२||
वृक्कयोः प्लीह्नि यकृति हृदि वा क्लोम्नि वाऽप्यथ |
तेषामुक्तानि लिङ्गानि बाह्यविद्रधिलक्षणैः ||१३||
अधिष्ठानविशेषेण लिङ्गं शृणु विशेषतः |
गुदे वातनिरोधश्च बस्तौ कृच्छ्राल्पमूत्रता ||१४||
नाभ्यां हिक्का तथाऽऽटोपः कुक्षौ मारुतकोपनम् |
कटीपृष्ठग्रहस्तीव्रो वङ्क्षणोत्थे तु विद्रधौ ||१५||
वृक्कयोः पार्श्वसङ्कोचः प्लीह्न्युच्छ्वासावरोधनम् |
सर्वाङ्गप्रग्रहस्तीव्रो हृदि कासश्च जायते |
श्वासो यकृति हिक्का च क्लोम्नि पेपीयते पयः ||१६||
(सु. नि. अ. ९) |
adhiṣṭhānaviśēṣēṇa liṅgaviśēṣaṁ sādhyatāmasādhyatāṁ ca pratipādayitumābhyantaravidradhimāha– pr̥thagityādi| iyamadhikavidhānārthamuktā'pi samprāptirvidradhēḥ punarucyatē| ābhyantarasya raktajasya tathā''gantōśca vidradhērdōṣēṇa vyapadēśādiyamēva tatrāpi samprāptirjñēyēti kaścit| bāhyāgantuvadābhyantarāgantusamprāptirityarthaḥ| kṣatajasyābhyantarābhāvānna nirdiṣṭaḥ kṣataja iti tu jējjaṭaḥ| gulmarūpiṇamiti gulmavat saṁhatam| ētadābhyantaravidradhīnāṁ sāmānyarūpaṁ; viśēṣalakṣaṇaṁ tu bāhyavidradhilakṣaṇairēva jñēyam| valmīkavat samunnaddhaṁ samantādunnatam; ētadapi pacyamānāvasthāyāṁ sarvēṣāṁ samānam| bastimukha iti bastimukha ēva, vidradhyādhārabhūtamāṁsādisambhavāt; na bastau, tasya tanutvāt| āṭōpō rujāpūrvakakṣōbhaḥ| mārutakōpanamiti mārgāvarōdhādvāyōḥ kōpaḥ| vr̥kkayōriti vr̥kkamagramāṁsam| sarvāṅgapragrahaḥ pratyaṅgavyathā, sarvasirādhiṣṭhānatvāt hr̥dayasya| klōmnīti klōma vr̥kkādūrdhvaṁ pipāsāsthānam| pēpīyatē payaḥ iti punaḥ punarjalaṁ pātumicchatītyarthaḥ||11-16||
Adhikarana vidradhInAM srAvanirgamamArgaH (17) · Śloka 17
nābhēruparijāḥ pakvā yāntyūrdhvamitarē tvadhaḥ |17|
(su. ni. a. 9) |
View original
नाभेरुपरिजाः पक्वा यान्त्यूर्ध्वमितरे त्वधः |१७|
(सु. नि. अ. ९) |
srāvanirgamamārgamāha– nābhērityādi| uparijā vr̥kkaplīhādijāḥ| yānti sravanti| nābhijastūbhayamārgasrāvī, ūrdhvādhaḥsrāvaśca tathāgatitvāt vātasya| yadāha hārītaḥ– “ūrdhvaṁ prabhinnēṣu mukhānnarāṇāṁ pravartatē'sr̥ksahitō'pi pūyaḥ| adhaḥprabhinnēṣu ca pāyumārgāt, dvābhyāṁ pravr̥ttistviha nābhijēṣu||” iti| itara iti nābhibastivaṅkṣaṇajāḥ|17|–
Adhikarana vidradheH sAdhyAsAdhyavicAraH (17-20) · Śloka 20
adhaḥsrutēṣu jīvēttu srutēṣūrdhvaṁ na jīvati ||17||
hr̥nnābhibastivarjyā yē tēṣu bhinnēṣu bāhyataḥ |
jīvēt kadācit puruṣō nētarēṣu kadācana ||18||
(su. ni. a. 9) |
sādhyā vidradhayaḥ pañca vivarjyaḥ sānnipātikaḥ |
āmapakvavidagdhatvaṁ tēṣāṁ śōthavadādiśēt ||19||
(vā. ni. a. 11) |
ādhmātaṁ baddhaniṣyandaṁ chardihikkātr̥ṣānvitam |
rujāśvāsasamāyuktaṁ vidradhirnāśayēnnaram ||20||
(su. sū. a. 33) |
View original
अधःस्रुतेषु जीवेत्तु स्रुतेषूर्ध्वं न जीवति ||१७||
हृन्नाभिबस्तिवर्ज्या ये तेषु भिन्नेषु बाह्यतः |
जीवेत् कदाचित् पुरुषो नेतरेषु कदाचन ||१८||
(सु. नि. अ. ९) |
साध्या विद्रधयः पञ्च विवर्ज्यः सान्निपातिकः |
आमपक्वविदग्धत्वं तेषां शोथवदादिशेत् ||१९||
(वा. नि. अ. ११) |
आध्मातं बद्धनिष्यन्दं छर्दिहिक्कातृषान्वितम् |
रुजाश्वाससमायुक्तं विद्रधिर्नाशयेन्नरम् ||२०||
(सु. सू. अ. ३३) |
sādhyatvādikamāha– adha ityādi| adhaḥsrutēṣviti svayamēva yadā nābhyādijā bhinnā adhaḥ sravanti tadā jīvati| srutēṣūrdhvaṁ na jīvatīti ūrdhvaṁ pūyasyāsamyaṅnirgamānna jīvanam| hr̥nnābhibastivarjyā iti plīhaklōmādijāḥ| bhinnēṣu bāhyata iti vaidyavyāpārēṇa bhinnēṣu; anyē marmādyāśayajēṣu svayamēva bhinnēṣviti vyācakṣatē, antarbhinnēṣvapyadhaḥsrāviṣu jīvanōktēḥ| nētarēṣviti hr̥nnābhibastijēṣu bhinnēṣu tēṣāṁ marmatvād bāhyā ābhyantarā vā varjyāḥ| kadācanēti pākē apākē vā| tathā ca bhōjaḥ– “asādhyō marmajō jñēyaḥ pakvō'pakvaśca vidradhiḥ| sannipātōtthitō'pyēvaṁ pakva ēva tu bastijaḥ|| tvagjō nābhēradhō yaśca sādhyō marmasamīpajaḥ| apakvaścaiva pakvaśca sādhyō nōpari nābhijaḥ||” iti| atra marmajaśabdēna hr̥dayanābhijāvucyētē| baddhaniṣyandamiti baddhamūtram| ētadbastijē prāyaḥ||17-20||
Adhikarana puShpikA · Śloka 40
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē vidradhinidānaṁ samāptam ||40||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने विद्रधिनिदानं समाप्तम् ||४०||
iti śrīkaṇṭhadattakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ vidradhinidānaṁ samāptam||40||