Adhikarana visarpanidAnaM, sa~gkhyA, niruktishca (1-3) · Śloka 4
atha visarpanidānam |
lavaṇāmlakaṭūṣṇādisaṁsēvādōṣakōpataḥ |
visarpaḥ saptadhā jñēyaḥ sarvataḥ parisarpaṇāt ||1||
pr̥thak trayastribhiścaikō visarpā dvandvajāstrayaḥ |
vātikaḥ paittikaścaiva kaphajaḥ sānnipātikaḥ ||2||
catvāra ētē vīsarpā vakṣyantē dvandvajāstrayaḥ |
āgnēyō vātapittābhyāṁ granthyākhyaḥ kaphavātajaḥ ||3||
yastu kardamakō ghōraḥ sa pittakaphasambhavaḥ |4|
(ca. ci. a. 21) |
View original
अथ विसर्पनिदानम् |
लवणाम्लकटूष्णादिसंसेवादोषकोपतः |
विसर्पः सप्तधा ज्ञेयः सर्वतः परिसर्पणात् ||१||
पृथक् त्रयस्त्रिभिश्चैको विसर्पा द्वन्द्वजास्त्रयः |
वातिकः पैत्तिकश्चैव कफजः सान्निपातिकः ||२||
चत्वार एते वीसर्पा वक्ष्यन्ते द्वन्द्वजास्त्रयः |
आग्नेयो वातपित्ताभ्यां ग्रन्थ्याख्यः कफवातजः ||३||
यस्तु कर्दमको घोरः स पित्तकफसम्भवः |४|
(च. चि. अ. २१) |
amlapittasambhavacchardērvēgavidhāraṇādraktaduṣṭau satyāṁ visarpōtpattērhētusāmyāt tadanantaraṁ visarpanidānam| chardivēgavighātasya raktadūṣakatvē carakavacanaṁ yathā– “ chardivēgapratīghātāt kālē cānavasēvanāt| śaratkālaprabhāvācca śōṇitaṁ sampraduṣyati||” (ca. sū. a. 24) iti| tasya nidānapūrvikāṁ saṅkhyāṁ niruktiṁ cāha– lavaṇāmlētyādi| “visarpō na hyasaṁsr̥ṣṭō raktapittēna lakṣyatē|” iti vacanāt lavaṇāmlādikaṁ viśēṣēṇa raktapittanidānamuktam| saṁsēvayā satatasēvayā dōṣakōpaḥ saṁsēvāddōṣakōpastataḥ| atra, ādigrahaṇāt carakōktānāṁ haritaśākaśiṇḍākīprabhr̥tīnāṁ grahaṇam| saptadhēti ulbaṇaikaikadōṣajāstrayaḥ, sannipātaja ēkaḥ, trayō dvandvajāḥ, iti saptaprakāratvamuktam| sarvataḥ parisarpaṇāditi sarvataḥ parisarpaṇāt parisarpaḥ, vividhaṁ sarpāṇādvisarpaḥ| yaduktaṁ carakē– “vividhaṁ sarpati yatō visarpastēna sa smr̥taḥ| parisarpō'thavā nāmnā sarvataḥ parisarpaṇāt||” (ca. ci. a. 21) iti||1-3||–
Adhikarana visarpadoShadUShyasa~ggrahaH (4-7) · Śloka 7
raktaṁ lasīkā tvaṅmāṁsaṁ dūṣyaṁ dōṣāstrayō malāḥ ||4||
visarpāṇāṁ samutpattau vijñēyāḥ sapta dhātavaḥ |
(ca. ci. a. 21) tatra vātāt sa vīsarpō vātajvarasamavyathaḥ ||5||
śōthasphuraṇanistōdabhēdāyāsārtiharṣavān |
pittāddrutagatiḥ pittajvaraliṅgō'tilōhitaḥ ||6||
kaphāt kaṇḍūyutaḥ snigdhaḥ kaphajvarasamānaruk |
(vā. ni. a. 13) |
sannipātasamutthaśca sarvaliṅgasamanvitaḥ ||7||
View original
रक्तं लसीका त्वङ्मांसं दूष्यं दोषास्त्रयो मलाः ||४||
विसर्पाणां समुत्पत्तौ विज्ञेयाः सप्त धातवः |
(च. चि. अ. २१) तत्र वातात् स वीसर्पो वातज्वरसमव्यथः ||५||
शोथस्फुरणनिस्तोदभेदायासार्तिहर्षवान् |
पित्ताद्द्रुतगतिः पित्तज्वरलिङ्गोऽतिलोहितः ||६||
कफात् कण्डूयुतः स्निग्धः कफज्वरसमानरुक् |
(वा. नि. अ. १३) |
सन्निपातसमुत्थश्च सर्वलिङ्गसमन्वितः ||७||
sarvēṣāmēva raktādidūṣyacatuṣṭayadōṣatrayajanyatvamāha– raktamityādi| visarpasya samānasāmagrīkatvē'pi kuṣṭhādbhēdaḥ kuṣṭhādhyāyē ēva nirūpitaḥ| dōṣaśabdēnaiva vātādigrahaṇē siddhē malā iti yat kr̥taṁ, tadatyarthaduṣṭyā śarīramalinīkaraṇatvaṁ dōṣāṇāṁ pratipādayitum| sannipātajē'sādhyatvamapi “sarvātmakaḥ kṣatakr̥taśca na siddhimēti|” (su. ni. a. 10) iti vacanāt| tēna vikr̥tiviṣamasamavētatvamasya| carakē tvantarjabahirjabhēdēna visarpaḥ paṭhitaḥ| yadāha– “marmōpaghātāt sammōhādayanānāṁ vighaṭṭanāt| tr̥ṣṇātiyōgādvēgānāṁ viṣamaṁ ca pravartanāt|| vidyādvisarpamantarjamāśu cāgnibalakṣayāt| atō viparyayādbāhyamanyaṁ vidyāt svalakṣaṇaiḥ||” (ca. ci. a. 21) iti||4-7||
Adhikarana AgneyavisarpalakShaNam (8-13) · Śloka 13
vātapittājjvaracchardimūrchātīsāratr̥ḍbhramaiḥ |
granthibhēdāgnisadanatamakārōcakairyutaḥ ||8||
karōti sarvamaṅgaṁ ca dīptāṅgārāvakīrṇavat |
yaṁ yaṁ dēśaṁ visarpaśca visarpati bhavēt sa saḥ ||9||
śāntāṅgārāsitō nīlō raktō vā''śu ca cīyatē |
agnidagdha iva sphōṭaiḥ śīghragatvāddrutaṁ sa ca ||10||
marmānusārī vīsarpaḥ syādvātō'tibalastataḥ |
vyathatē'ṅgaṁ harēt sañjñāṁ nidrāṁ ca śvāsamīrayēt ||11||
hikkāṁ ca sa gatō'vasthāmīdr̥śīṁ labhatē na nā |
kvaciccharmāratigrastō bhūmiśayyāsanādiṣu ||12||
cēṣṭamānastataḥ kliṣṭō manōdēhapramōhavān |
duṣprabōdhō'śnutē nidrāṁ sō'gnivīsarpa ucyatē ||13||
(vā. ni. a. 13) |
View original
वातपित्ताज्ज्वरच्छर्दिमूर्छातीसारतृड्भ्रमैः |
ग्रन्थिभेदाग्निसदनतमकारोचकैर्युतः ||८||
करोति सर्वमङ्गं च दीप्ताङ्गारावकीर्णवत् |
यं यं देशं विसर्पश्च विसर्पति भवेत् स सः ||९||
शान्ताङ्गारासितो नीलो रक्तो वाऽऽशु च चीयते |
अग्निदग्ध इव स्फोटैः शीघ्रगत्वाद्द्रुतं स च ||१०||
मर्मानुसारी वीसर्पः स्याद्वातोऽतिबलस्ततः |
व्यथतेऽङ्गं हरेत् सञ्ज्ञां निद्रां च श्वासमीरयेत् ||११||
हिक्कां च स गतोऽवस्थामीदृशीं लभते न ना |
क्वचिच्छर्मारतिग्रस्तो भूमिशय्यासनादिषु ||१२||
चेष्टमानस्ततः क्लिष्टो मनोदेहप्रमोहवान् |
दुष्प्रबोधोऽश्नुते निद्रां सोऽग्निवीसर्प उच्यते ||१३||
(वा. नि. अ. १३) |
āgnēyavisarpamāha– vātapittādityādinā| dīptāṅgārāvakīrṇavaditi jvaladaṅgārēṇaiva vyāptamaṅgaṁ manyatē| śāntāṅgārāsita iti nirvāṇāṅgāravat kr̥ṣṇavarṇaḥ sa dēśō bhavati| nīlō raktō vēti sa dēśaḥ snigdhanīlō raktō vā bhavati| agnidagdha ivēti agnidagdhadēśa iva| śīghragatvāditi śīghrakāritvāt| marmānusārī hr̥dayādyanusārī| vyathatē'ṅgamityatrāntarbhāvitō ṇyarthaḥ, tēna vyathayatītyarthaḥ| nidrāṁ cētyatra harēditi sambadhyatē| śarma sukham| duṣprabōdhō'śnutē nidrāmiti nidrāṁ maraṇarūpāṁ prāpnōti||8-13||
Adhikarana granthivisarpalakShaNam (14-16) · Śloka 17
kaphēna ruddhaḥ pavanō bhittvā taṁ bahudhā kapham |
raktaṁ vā vr̥ddharaktasya tvaksirāsnāyumāṁsagam ||14||
dūṣayitvā tu dīrghāṇuvr̥ttasthūlakharātmanām |
granthīnāṁ kurutē mālāṁ saraktāṁ tīvrarugjvarām ||15||
śvāsakāsātisārāsyaśōṣahikkāvamibhramaiḥ |
mōhavaivarṇyamūrchāṅgabhaṅgāgnisadanairyutām ||16||
ityayaṁ granthivīsarpaḥ kaphamārutakōpajaḥ |17|
(vā. ni. a. 13) |
View original
कफेन रुद्धः पवनो भित्त्वा तं बहुधा कफम् |
रक्तं वा वृद्धरक्तस्य त्वक्सिरास्नायुमांसगम् ||१४||
दूषयित्वा तु दीर्घाणुवृत्तस्थूलखरात्मनाम् |
ग्रन्थीनां कुरुते मालां सरक्तां तीव्ररुग्ज्वराम् ||१५||
श्वासकासातिसारास्यशोषहिक्कावमिभ्रमैः |
मोहवैवर्ण्यमूर्छाङ्गभङ्गाग्निसदनैर्युताम् ||१६||
इत्ययं ग्रन्थिवीसर्पः कफमारुतकोपजः |१७|
(वा. नि. अ. १३) |
granthivisarpamāha– kaphēna ruddha ityādi| kaphēnēti svahētukupitēna, pavanaḥ svahētukupitaḥ, tēna kaphamārutajatvamasyōpapannaṁ bhavati| bhittvā taṁ bahudhā kaphamiti kaphaṁ vistārya| raktaṁ vēti dūṣayitvētyanēna vakṣyamāṇēna sambadhyatē| dīrghāṇuvr̥ttasthūlakharātmanāmiti vr̥ttaṁ vartulaṁ, sthūlamucchūnaṁ, kharaṁ kaṭhinam, ēvaṁrūpāṇāṁ granthīnāṁ mālāṁ karōti, ayaṁ ca granthivisarpaḥ suśrutē'pacīsañjñayā paṭhyatē||14-16||–
Adhikarana kardamavisarpalakShaNam (17-21) · Śloka 22
kaphapittājjvaraḥ stambhō nidrā tandrā śirōrujā ||17||
aṅgāvasādavikṣēpau pralēpārōcakabhramāḥ |
mūrchāgnihānirbhēdō'sthnāṁ pipāsēndriyagauravam ||18||
āmōpavēśanaṁ lēpaḥ srōtasāṁ sa ca sarpati |
prāyēṇāmāśayaṁ gr̥hṇannēkadēśaṁ na cātiruk ||19||
piḍakairavakīrṇō'tipītalōhitapāṇḍuraiḥ |
snigdhō'sitō mēcakābhō malinaḥ śōthavān guruḥ ||20||
gambhīrapākaḥ prājyōṣmā spr̥ṣṭaḥ klinnō'vadīryatē |
paṅkavacchīrṇamāṁsaśca spaṣṭasnāyusirāgaṇaḥ ||21||
śavagandhī ca vīsarpaḥ kardamākhyamuśanti tam |22|
(vā. ni. a. 13) |
View original
कफपित्ताज्ज्वरः स्तम्भो निद्रा तन्द्रा शिरोरुजा ||१७||
अङ्गावसादविक्षेपौ प्रलेपारोचकभ्रमाः |
मूर्छाग्निहानिर्भेदोऽस्थ्नां पिपासेन्द्रियगौरवम् ||१८||
आमोपवेशनं लेपः स्रोतसां स च सर्पति |
प्रायेणामाशयं गृह्णन्नेकदेशं न चातिरुक् ||१९||
पिडकैरवकीर्णोऽतिपीतलोहितपाण्डुरैः |
स्निग्धोऽसितो मेचकाभो मलिनः शोथवान् गुरुः ||२०||
गम्भीरपाकः प्राज्योष्मा स्पृष्टः क्लिन्नोऽवदीर्यते |
पङ्कवच्छीर्णमांसश्च स्पष्टस्नायुसिरागणः ||२१||
शवगन्धी च वीसर्पः कर्दमाख्यमुशन्ति तम् |२२|
(वा. नि. अ. १३) |
kardamavisarpamāha– kaphapittādityādi| stambha iti gātrasya stabdhatā, āmōpavēśanamāmasya varcasastyajanam| sa ca sarpati prāyēṇāmāśayaṁ gr̥hṇannēkadēśamiti kaphapittayōrāmāśayasthatvāt prāyēṇāmāśayē bhavannēkadēśavyāpī bhavatītyarthaḥ| piḍakairiti piḍakābhiḥ| malina iti maladigdhaḥ| gambhīrapāka ityantaḥpākaḥ, prājyōṣmā pracurōṣmā| spaṣṭasnāyusirāgaṇa iti pūtimāṁsagalanēna snāyvādīnāṁ spaṣṭatā| kardamākhyamuśanti tamiti taṁ kardamasārūpyāt kardamākhyamicchanti||17-21||–
Adhikarana kShatavisarpalakShaNam (22-24) · Śloka 24
bāhyahētōḥ kṣatāt kruddhaḥ saraktaṁ pittamīrayan ||22||
vīsarpaṁ mārutaḥ kuryāt kulatthasadr̥śaiścitam |
sphōṭaiḥ śōthajvararujādāhāḍhyaṁ śyāvaśōṇitam ||23||
(vā. ni. a. 13) |
jvarātisārau vamathustvaṅmāṁsadaraṇaṁ klamaḥ |
arōcakāvipākau ca visarpāṇāmupadravāḥ ||24||
View original
बाह्यहेतोः क्षतात् क्रुद्धः सरक्तं पित्तमीरयन् ||२२||
वीसर्पं मारुतः कुर्यात् कुलत्थसदृशैश्चितम् |
स्फोटैः शोथज्वररुजादाहाढ्यं श्यावशोणितम् ||२३||
(वा. नि. अ. १३) |
ज्वरातिसारौ वमथुस्त्वङ्मांसदरणं क्लमः |
अरोचकाविपाकौ च विसर्पाणामुपद्रवाः ||२४||
kṣatavisarpamāha– bāhyahētōrityādi| ayaṁ ca pittajē visarpē'ntarbhāvanīyaḥ, tēna na saṅkhyādhikyam| tathā ca bhōjaḥ– “śastraprahāraistaistaistu vyāḍadantanakhairapi| kṣatē vā'pyathavā bhagnē bahudōṣasya dēhinaḥ|| raktaṁ pittaṁ ca kupitaṁ vraṇamāśu prapadyatē| kurutastē samētē tu vraṇōtsēdhaṁ sudāruṇam|| ācitaṁ tanuvisphōṭaiḥ kr̥ṣṇaiḥ pītakasannibhaiḥ| pittavīsarpavalliṅgaṁ tasya śēṣaṁ vinirdiśēt||” iti||22-24||
Adhikarana visarpasya sAdhyAsAdhyavicAraH (25) · Śloka 25
sidhyanti vātakaphapittakr̥tā visarpāḥ sarvātmakaḥ kṣatakr̥taśca na siddhimēti |
pittātmakō'ñjanavapuśca bhavēdasādhyaḥ kr̥cchrāśca marmasu bhavanti hi sarva ēva ||25||
(su. ni. a. 10) |
View original
सिध्यन्ति वातकफपित्तकृता विसर्पाः सर्वात्मकः क्षतकृतश्च न सिद्धिमेति |
पित्तात्मकोऽञ्जनवपुश्च भवेदसाध्यः कृच्छ्राश्च मर्मसु भवन्ति हि सर्व एव ||२५||
(सु. नि. अ. १०) |
sādhyatvādikamāha– sidhyantītyādi| pittātmakō'ñjanavapuriti atyantamudriktapittō'ñjanasamavarṇatanuḥ, agnivisarpākhyō na sādhya iti vyākhyānayanti| kr̥cchrāśca marmasviti asādhyatvēna kr̥cchratvaṁ bōddhavyam| yadāha bhōjaḥ– “varjyastu kṣatajastēṣāṁ sannipātāttu yō bhavēt| bhiṣajā jānatā tyājyāḥ sarva ēva tu marmajāḥ||” iti||25||
Adhikarana puShpikA · Śloka 52
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē visarpanidānaṁ samāptam ||52||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने विसर्पनिदानं समाप्तम् ||५२||
iti śrīkaṇṭhadattakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ visarpanidānaṁ samāptam||52||