Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātō'nuvāsanōttarabasticikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
virēcanāt saptarātrē gatē jātabalāya vai |
kr̥tānnāyānuvāsyāya samyagdēyō'nuvāsanaḥ ||3||
View original
अथातोऽनुवासनोत्तरबस्तिचिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
विरेचनात् सप्तरात्रे गते जातबलाय वै |
कृतान्नायानुवास्याय सम्यग्देयोऽनुवासनः ||३||
anuvāsyaḥ saptarātrādvirēcita iti yaduktaṁ tadbalalābhē ēva nānyathēti darśayannāha- virēcanādityādi| jātabalāyēti jātabalasyaivānuvāsanaṁ dēyaṁ, yata utpannabalasyaivāgnirbalavānanuvāsanahētuḥ| tathā cōktaṁ- “paścādagnibalaṁ jñātvā samyagdēyō'nuvāsanaḥ”| ‘kr̥tāhārāya sāyahnē’ iti kēcit paṭhanti, ‘kr̥tāhārāya satatam’ ityanyē| tatra na kadācidapyakr̥tāhārāyēti satatagrahaṇārthaḥ||1-3||
Adhikarana 2 (4) · Śloka 4
yathāvayō nirūhāṇāṁ yā mātrāḥ parikīrtitāḥ |
pādāvakr̥ṣṭāstāḥ kāryāḥ snēhabastiṣu dēhinām ||4||
View original
यथावयो निरूहाणां या मात्राः परिकीर्तिताः |
पादावकृष्टास्ताः कार्याः स्नेहबस्तिषु देहिनाम् ||४||
vayōviśēṣānurūpamātrāmupadiśannāha - yathāvayō nirūhāṇāmityādi| vaya iha sāṁvatsarikādīnāṁ śarīrāvasthāviśēṣaḥ| pādāpakr̥ṣṭāḥ caturbhāgāvaśiṣṭāḥ| carakē'pyuktaṁ- “nirūhapādāṁśasamēna tailēnāmlānilaghnauṣadhasādhitēna” (ca.si.a.3) iti| tantrāntarē'pi- “ṣaṭpalī tu bhavēcchrēṣṭhā tripalī madhyamā bhavēt| kanīyasyardhapalikā tridhā mātrā'nuvāsanē”- iti| ‘ardhārdhakr̥ṣṭāstāḥ kāryā’ iti anyē paṭhanti, tatrāpi ardhasyārdhaścaturthō bhāga ēvēti sa ēvārthaḥ||4||
Adhikarana 3 (5-6) · Śloka 6
utsr̥ṣṭānilaviṇmūtrē narē bastiṁ vidhāpayēt |
ētairhi vihataḥ snēhō naivāntaḥ pratipadyatē ||5||
snēhabastirvidhēyastu nāviśuddhasya dēhinaḥ |
snēhavīryaṁ tathā dattē dēhaṁ cānuvisarpati ||6||
View original
उत्सृष्टानिलविण्मूत्रे नरे बस्तिं विधापयेत् |
एतैर्हि विहतः स्नेहो नैवान्तः प्रतिपद्यते ||५||
स्नेहबस्तिर्विधेयस्तु नाविशुद्धस्य देहिनः |
स्नेहवीर्यं तथा दत्ते देहं चानुविसर्पति ||६||
bastēḥ pūrvakarma nirdiśannāha- utsr̥ṣṭētyādi| yasmādētaiḥ kāraṇairanutsr̥ṣṭairanilaviṇmūtrairnētradvārāvarakairantarvihataḥ| avaruddhō dattaḥ snēhō naivāntaḥ pratipadyatē naivāntaḥ praviśatītyarthaḥ| ‘ētairhi vihata’ ityatra ‘anyathā vihata’ iti kēcit paṭhanti, tatrānyathā anyēna prakārēṇa, anutsr̥ṣṭānilaviṇmūtratvēnāviśuddhasya dēhina ityarthaḥ| atō viṇmūtranirharaṇē kr̥tē snēhabastirvidhīyatē iti darśayannāha- snēhētyādi| tathā tēna prakārēṇa śuddhē śarīrē snēhabastiḥ snēhavīryaṁ dattē dadātītyarthaḥ| “snēhō dōṣairapihitaḥ srōtaḥsa na visarpati”- iti kēcidardhaṁ paṭhanti| apihita ācchādita ityarthaḥ||5-6||
Adhikarana 4 (7-14) · Śloka 14
ata ūrdhvaṁ pravakṣyāmi tailānīha yathākramam |
pānānvāsananasyēṣu yāni hanyurgadān bahūn ||7||
śaṭīpuṣkarakr̥ṣṇāhvāmadanāmaradārubhiḥ |
śatāhvākuṣṭhayaṣṭyāhvavacābilvahutāśanaiḥ ||8||
supiṣṭairdviguṇakṣīraṁ tailaṁ tōyacaturguṇam |
paktvā bastau vidhātavyaṁ mūḍhavātānulōmanam ||9||
arśāṁsi grahaṇīdōṣamānāhaṁ viṣamajvaram |
kaṭyūrupr̥ṣṭhakōṣṭhasthān vātarōgāṁśca nāśayēt ||10||
vacāpuṣkarakuṣṭhailāmadanāmarasindhujaiḥ |
kākōlīdvayayaṣṭyāhvamēdāyugmanarādhipaiḥ ||11||
pāṭhājīvakajīvantībhārgīcandanakaṭphalaiḥ |
saralāgurubilvāmbuvājigandhāgnivr̥ddhibhiḥ ||12||
viḍaṅgāragvadhaśyāmātrivr̥nmāgadhikardhibhiḥ |
piṣṭaistailaṁ pacēt kṣīrapañcamūlarasānvitam ||13||
gulmānāhāgniṣaṅgārśōgrahaṇīmūtrasaṅginām |
anvāsanavidhau yuktaṁ śasyatē'nilarōgiṇām ||14||
View original
अत ऊर्ध्वं प्रवक्ष्यामि तैलानीह यथाक्रमम् |
पानान्वासननस्येषु यानि हन्युर्गदान् बहून् ||७||
शटीपुष्करकृष्णाह्वामदनामरदारुभिः |
शताह्वाकुष्ठयष्ट्याह्ववचाबिल्वहुताशनैः ||८||
सुपिष्टैर्द्विगुणक्षीरं तैलं तोयचतुर्गुणम् |
पक्त्वा बस्तौ विधातव्यं मूढवातानुलोमनम् ||९||
अर्शांसि ग्रहणीदोषमानाहं विषमज्वरम् |
कट्यूरुपृष्ठकोष्ठस्थान् वातरोगांश्च नाशयेत् ||१०||
वचापुष्करकुष्ठैलामदनामरसिन्धुजैः |
काकोलीद्वययष्ट्याह्वमेदायुग्मनराधिपैः ||११||
पाठाजीवकजीवन्तीभार्गीचन्दनकट्फलैः |
सरलागुरुबिल्वाम्बुवाजिगन्धाग्निवृद्धिभिः ||१२||
विडङ्गारग्वधश्यामात्रिवृन्मागधिकर्धिभिः |
पिष्टैस्तैलं पचेत् क्षीरपञ्चमूलरसान्वितम् ||१३||
गुल्मानाहाग्निषङ्गार्शोग्रहणीमूत्रसङ्गिनाम् |
अन्वासनविधौ युक्तं शस्यतेऽनिलरोगिणाम् ||१४||
kēcidatra vr̥ddhasuśrutādhyāyina āmasnēhasya gudōpadēhēnāpi vyāpatkaratvamālōkya pakvatailāni pratipādayitukāmāḥ pratijñāṁ kurvanti- ata ūrdhvamityādi| yathākramamiti vātādidōṣakramēṇētyarthaḥ| yatra śaṭyādau pauṣkaraṁ kuṣṭhaṁ ca yatpaṭhyatē tatra pauṣkaraṁ mūlaṁ, tadviṭapaśākhāśca kuṣṭhamiti jñēyam| amaradāruḥ dēvadāruḥ| sindhujaṁ saindhavam| narādhipaḥ kr̥tamālakaḥ| saratīti saralā trivr̥t, virēcanīyatvāt| śyāmā vr̥ddhadārukaḥ| pañcamūlaṁ bilvādipañcamūlaṁ, tasya rasaḥ kvāthaḥ| atra tailē narādhipāragvadhapāṭhāt saralātrivr̥tpāṭhācca ētayōrdviguṇā mātrā dēyā| uktaṁ ca- “ghr̥tē tailē ca yōgē ca yad dravyaṁ punarucyatē| taddātavyamihācāryairbhāgatō dviguṇaṁ matam”- iti||7-14||
Adhikarana 5 (15-18) · Śloka 18
citrakātiviṣāpāṭhādantībilvavacāmiṣaiḥ |
saralāṁśumatīrāsnānīlinīcaturaṅgulaiḥ ||15||
cavyājamōdakākōlīmēdāyugmasuradrumaiḥ |
jīvakarṣabhavarṣābhūbastagandhāśatāhvayaiḥ ||16||
rēṇvaśvagandhāmañjiṣṭhāśaṭīpuṣkarataskaraiḥ |
sakṣīraṁ vipacēttailaṁ mārutāmayanāśanam ||17||
gr̥dhrasīkhañjakubjāḍhyamūtrōdāvartarōgiṇām |
śasyatē'lpabalāgnīnāṁ bastāvāśu niyōjitam ||18||
View original
चित्रकातिविषापाठादन्तीबिल्ववचामिषैः |
सरलांशुमतीरास्नानीलिनीचतुरङ्गुलैः ||१५||
चव्याजमोदकाकोलीमेदायुग्मसुरद्रुमैः |
जीवकर्षभवर्षाभूबस्तगन्धाशताह्वयैः ||१६||
रेण्वश्वगन्धामञ्जिष्ठाशटीपुष्करतस्करैः |
सक्षीरं विपचेत्तैलं मारुतामयनाशनम् ||१७||
गृध्रसीखञ्जकुब्जाढ्यमूत्रोदावर्तरोगिणाम् |
शस्यतेऽल्पबलाग्नीनां बस्तावाशु नियोजितम् ||१८||
āmiṣaṁ gugguluḥ| suradrumō dēvadāruḥ| taskaraḥ cōrakaḥ||15-18||
Adhikarana 6 (19-26) · Śloka 26
bhūtikairaṇḍavarṣābhūrāsnāvr̥ṣakarōhiṣaiḥ |
daśamūlasahābhārgīṣaḍgranthāmaradārubhiḥ ||19||
balānāgabalāmūrvāvājigandhāmr̥tādvayaiḥ |
sahācaravarīviśvākākanāsāvidāribhiḥ ||20||
yavamāṣātasīkōlakulatthaiḥ kvathitaiḥ śr̥tam |
jīvanīyapratīvāpaṁ tailaṁ kṣīracaturguṇam ||21||
jaṅghōrutrikapārśvāṁsabāhumanyāśiraḥsthitān |
hanyādvātavikārāṁstu bastiyōgairniṣēvitam ||22||
jīvantyatibalāmēdākākōlīdvayajīvakaiḥ |
r̥ṣabhātiviṣākr̥ṣṇākākanāsāvacāmaraiḥ ||23||
rāsnāmadanayaṣṭyāhvasaralābhīrucandanaiḥ |
svayaṅguptāśaṭīśr̥ṅgīkalasīsārivādvayaiḥ ||24||
piṣṭaistailaghr̥taṁ pakvaṁ kṣīrēṇāṣṭaguṇēna tu |
taccānuvāsanē dēyaṁ śukrāgnibalavardhanam ||25||
br̥ṁhaṇaṁ vātapittaghnaṁ gulmānāhaharaṁ param |
nasyē pānē ca saṁyuktamūrdhvajatrugadāpaham ||26||
View original
भूतिकैरण्डवर्षाभूरास्नावृषकरोहिषैः |
दशमूलसहाभार्गीषड्ग्रन्थामरदारुभिः ||१९||
बलानागबलामूर्वावाजिगन्धामृताद्वयैः |
सहाचरवरीविश्वाकाकनासाविदारिभिः ||२०||
यवमाषातसीकोलकुलत्थैः क्वथितैः शृतम् |
जीवनीयप्रतीवापं तैलं क्षीरचतुर्गुणम् ||२१||
जङ्घोरुत्रिकपार्श्वांसबाहुमन्याशिरःस्थितान् |
हन्याद्वातविकारांस्तु बस्तियोगैर्निषेवितम् ||२२||
जीवन्त्यतिबलामेदाकाकोलीद्वयजीवकैः |
ऋषभातिविषाकृष्णाकाकनासावचामरैः ||२३||
रास्नामदनयष्ट्याह्वसरलाभीरुचन्दनैः |
स्वयङ्गुप्ताशटीशृङ्गीकलसीसारिवाद्वयैः ||२४||
पिष्टैस्तैलघृतं पक्वं क्षीरेणाष्टगुणेन तु |
तच्चानुवासने देयं शुक्राग्निबलवर्धनम् ||२५||
बृंहणं वातपित्तघ्नं गुल्मानाहहरं परम् |
नस्ये पाने च संयुक्तमूर्ध्वजत्रुगदापहम् ||२६||
bhūtikaṁ kattr̥ṇaṁ gandhatr̥ṇāparaparyāyam| guḍūcī harītakī cēti amr̥tādvayam| sahācaraḥ sairīyaḥ , varī śatāvarī, viśvā śuṇṭhī, kākanāsā vāyasaphalā||19-26||
Adhikarana 7 (27-29) · Śloka 29
madhukōśīrakāśmaryakaṭukōtpalacandanaiḥ |
śyāmāpadmakajīmūtaśakrāhvātiviṣāmbubhiḥ ||27||
tailapādaṁ pacēt sarpiḥ payasā'ṣṭaguṇēna ca |
nyagrōdhādigaṇakvāthayuktaṁ bastiṣu yōjitam ||18||
dāhāsr̥gdaravīsarpavātaśōṇitavidradhīn |
pittaraktajvarādyāṁśca hanyāt pittakr̥tān gadān ||29||
View original
मधुकोशीरकाश्मर्यकटुकोत्पलचन्दनैः |
श्यामापद्मकजीमूतशक्राह्वातिविषाम्बुभिः ||२७||
तैलपादं पचेत् सर्पिः पयसाऽष्टगुणेन च |
न्यग्रोधादिगणक्वाथयुक्तं बस्तिषु योजितम् ||१८||
दाहासृग्दरवीसर्पवातशोणितविद्रधीन् |
पित्तरक्तज्वराद्यांश्च हन्यात् पित्तकृतान् गदान् ||२९||
śyāmā priyaṅguḥ| jīmūtō mustakaḥ| tailasya pādaścaturthāṁśō yasmin sarpiṣi tat tailapādam||27-29||
Adhikarana 8 (30-32) · Śloka 32
mr̥ṇālōtpalaśālūkasārivādvayakēśaraiḥ |
candanadvayabhūnimbapadmabījakasērukaiḥ ||30||
paṭōlakaṭukāraktāgundrāparpaṭavāsakaiḥ |
piṣṭaistailaghr̥taṁ pakvaṁ tr̥ṇamūlarasēna ca ||31||
kṣīradviguṇasaṁyuktaṁ bastikarmaṇi yōjitam |
nasyē'bhyañjanapānē vā hanyāt pittagadān bahūn ||32||
View original
मृणालोत्पलशालूकसारिवाद्वयकेशरैः |
चन्दनद्वयभूनिम्बपद्मबीजकसेरुकैः ||३०||
पटोलकटुकारक्तागुन्द्रापर्पटवासकैः |
पिष्टैस्तैलघृतं पक्वं तृणमूलरसेन च ||३१||
क्षीरद्विगुणसंयुक्तं बस्तिकर्मणि योजितम् |
नस्येऽभ्यञ्जनपाने वा हन्यात् पित्तगदान् बहून् ||३२||
raktā mañjiṣṭhā, gundrā paṭṭōrakabhēdaḥ| tr̥ṇamūlaṁ kuśakāśāditr̥ṇapañcamūlam||30-32||
Adhikarana 9 (33-42) · Śloka 42
triphalātiviṣāmūrvātrivr̥ccitrakavāsakaiḥ |
nimbāragvadhaṣaḍgranthāsaptaparṇaniśādvayaiḥ ||33||
guḍūcīndrasurākr̥ṣṇākuṣṭhasarṣapanāgaraiḥ |
tailamēbhiḥ samaiḥ pakvaṁ surasādirasāplutam ||34||
pānābhyañjanagaṇḍūṣanasyabastiṣu yōjitam |
sthūlatālasyakaṇḍvādīn jayētkaphakr̥tān gadān ||35||
pāṭhājamōdāśārṅgēṣṭāpippalīdvayanāgaraiḥ |
saralāgurukālīyabhārgīcavyāmaradrumaiḥ ||36||
maricailābhayākaṭvīśaṭīgranthikakaṭphalaiḥ |
tailamēraṇḍatailaṁ vā pakvamēbhiḥ samāyutam ||37||
vallīkaṇṭakamūlābhyāṁ kvāthēna dviguṇēna ca |
hanyādanvāsanairdattaṁ sarvān kaphakr̥tān gadān ||38||
viḍaṅgōdīcyasindhūtthaśaṭīpuṣkaracitrakaiḥ |
kaṭphalātiviṣābhārṅgīvacākuṣṭhasurāhvayaiḥ ||39||
mēdāmadanayaṣṭyāhvaśyāmāniculanāgaraiḥ |
śatāhvānīlinīrāsnākalasīvr̥ṣarēṇubhiḥ ||40||
bilvājamōdakr̥ṣṇāhvādantīcavyanarādhipaiḥ |
tailamēraṇḍatailaṁ vā muṣkakādirasāplutam ||41||
plīhōdāvartavātāsr̥ggulmānāhakaphāmayān |
pramēhaśarkarārśāṁsi hanyādāśvanuvāsanaiḥ ||42||
View original
त्रिफलातिविषामूर्वात्रिवृच्चित्रकवासकैः |
निम्बारग्वधषड्ग्रन्थासप्तपर्णनिशाद्वयैः ||३३||
गुडूचीन्द्रसुराकृष्णाकुष्ठसर्षपनागरैः |
तैलमेभिः समैः पक्वं सुरसादिरसाप्लुतम् ||३४||
पानाभ्यञ्जनगण्डूषनस्यबस्तिषु योजितम् |
स्थूलतालस्यकण्ड्वादीन् जयेत्कफकृतान् गदान् ||३५||
पाठाजमोदाशार्ङ्गेष्टापिप्पलीद्वयनागरैः |
सरलागुरुकालीयभार्गीचव्यामरद्रुमैः ||३६||
मरिचैलाभयाकट्वीशटीग्रन्थिककट्फलैः |
तैलमेरण्डतैलं वा पक्वमेभिः समायुतम् ||३७||
वल्लीकण्टकमूलाभ्यां क्वाथेन द्विगुणेन च |
हन्यादन्वासनैर्दत्तं सर्वान् कफकृतान् गदान् ||३८||
विडङ्गोदीच्यसिन्धूत्थशटीपुष्करचित्रकैः |
कट्फलातिविषाभार्ङ्गीवचाकुष्ठसुराह्वयैः ||३९||
मेदामदनयष्ट्याह्वश्यामानिचुलनागरैः |
शताह्वानीलिनीरास्नाकलसीवृषरेणुभिः ||४०||
बिल्वाजमोदकृष्णाह्वादन्तीचव्यनराधिपैः |
तैलमेरण्डतैलं वा मुष्ककादिरसाप्लुतम् ||४१||
प्लीहोदावर्तवातासृग्गुल्मानाहकफामयान् |
प्रमेहशर्करार्शांसि हन्यादाश्वनुवासनैः ||४२||
indrasurā indravāruṇī| śārṅgēṣṭā bhumbhuruṭṭākō vēṣṭitaphalaḥ kākamācyanukāraḥ| kaṭvī kaṭukā| vidāryādikaṁ pañcamūlaṁ vallīsañjñakam| karamardādikaṁ tu kaṇṭakasañjñaṁ pañcamūlam| śyāmā vr̥ddhadārukaḥ| niculō jalavētasaḥ| rēṇuḥ parpaṭakaḥ| muṣkakādirasēna “muṣkakapalāśadhava- ” (sū.a.38) ityādigaṇasya rasēna kvāthēna caturguṇēna, plutaṁ miśritaṁ tilatailamēraṇḍatailaṁ vēti tailadvayaṁ kalpyatē| tatra śaṭyādivacādicitrakādibhūtīkāditailāni prāyaśō vātarōgēṣu, jīvantyādimadhukādimr̥ṇālāditailāni pittaraktarōgārditēṣu, triphalādipāṭhāditailadvayaṁ kaphagrastēṣu, viḍaṅgāditailaṁ vātē kaphabhūyiṣṭhē, saṁsargasannipātēṣu punarētānyēva yathāyathamabhyhyū yōjyānīti jñēyam| ētāni śaṭyāditailāni sāmānyasnēhapākaparibhāṣayā sādhanīyāni||33-42||
Adhikarana 10 (43) · Śloka 43
aśuddhamapi vātēna kēvalēnātipīḍitam |
ahōrātrasya kālēṣu sarvēṣvēvānuvāsayēt ||43||
View original
अशुद्धमपि वातेन केवलेनातिपीडितम् |
अहोरात्रस्य कालेषु सर्वेष्वेवानुवासयेत् ||४३||
pūrvaṁ viśuddhadēhasya snēhabastiṁ pradarśya kvacidaśuddhasyāpi darśayannāha- aśuddhamityādi| kēvalēna dhātukṣayahētunā| riktē hi śarīrē prāyēṇa vivr̥tasrōtōmukhamēva śarīraṁ, tatra śuddhyā punaratidhātukṣayēṇātitarāmēva vātarōgaḥ syāt, tēnāśuddhē'pi tatra snēhabastiriti| ahōrātrasya kālēṣu pūrvāhṇādiṣu, ‘jīrṇānnaṁ bhōjayitvā'nuvāsayēt’ iti vakṣyamāṇēna pūraṇīyam||43||
Adhikarana 11 (44) · Śloka 44
rūkṣasya bahuvātasya dvau trīnapyanuvāsanān |
dattvā snigdhatanuṁ jñātvā tataḥ paścānnirūhayēt ||44||
View original
रूक्षस्य बहुवातस्य द्वौ त्रीनप्यनुवासनान् |
दत्त्वा स्निग्धतनुं ज्ञात्वा ततः पश्चान्निरूहयेत् ||४४||
rūkṣasya vātādhikasya vātavēgavidhāraṇāya prāgēva snēhabastiṁ dattvā paścācchōdhanō bastirdēya iti darśayannāha- rūkṣasyētyādi||44||
Adhikarana 12 (45) · Śloka 45
asnigdhamapi vātēna kēvalēnātipīḍitam |
snēhapragāḍhairmatimānnirūhaiḥ samupācarēt ||45||
View original
अस्निग्धमपि वातेन केवलेनातिपीडितम् |
स्नेहप्रगाढैर्मतिमान्निरूहैः समुपाचरेत् ||४५||
kiñcidasnigdhō'pi yathā''sthāpanaviśēṣēṇāsthāpanīyastathā darśayannāha- asnigdhamapītyādi|- asnigdhaṁ īṣatsnigdhaṁ, nañ īṣadarthē, anudarā kanyēti yathā| snēhapragāḍhaiḥ snēhabahulaiḥ| ētēna prāk snēhavidhivirahitē snigdhamāsthāpanaṁ vigamyatē||45||
Adhikarana 13 (46) · Śloka 46
atha samyaṅnirūḍhaṁ tu vātādiṣvanuvāsayēt |
bilvayaṣṭyāhvamadanaphalatailairyathākramam ||46||
View original
अथ सम्यङ्निरूढं तु वातादिष्वनुवासयेत् |
बिल्वयष्ट्याह्वमदनफलतैलैर्यथाक्रमम् ||४६||
nirūhasya paścātkarma nirdiśannāha- athētyādi| bilvamūlamadhuyaṣṭīmadanaphalakvāthasiddhaistailaiḥ; kēcittu bilvamūlādīnāṁ kalkairiti vadanti; anyē tu bilvatailaṁ- “śatāhvāphalabilvākhyaistailaṁ siddhaṁ samīraṇē”- iti tantrāntarōktaṁ bilvādipañcamūlēna vā siddhaṁ tailaṁ bilvatailam| yaṣṭyāhvatailaṁ jīvanīyaṁ, tacca tantrāntarē ‘daśamūlībalārāsnā’ ityādipāṭhēnōktam; atrāpi tadēva bhūtīkādidravyajīvanīyayuktamabhihitaṁ; phalabilvativr̥tkr̥ṣṇārāsnābhūnimbadārubhiḥ siddhaṁ tailaṁ phalatailaṁ, kēcittu madanaphalairaṇḍatailaṁ phalatailamityāhuḥ||46||
Adhikarana 14 (47) · Śloka 47
rātrau bastiṁ na dadyāttu dōṣōtklēśō hi rātrijaḥ |
snēhavīryayutaḥ kuryādādhmānaṁ gauravaṁ jvaram ||47||
View original
रात्रौ बस्तिं न दद्यात्तु दोषोत्क्लेशो हि रात्रिजः |
स्नेहवीर्ययुतः कुर्यादाध्मानं गौरवं ज्वरम् ||४७||
rātrau bastidānaniṣēdhamāha- rātrāvityādi| dōṣōtklēśa iti yasmādrātrāvāhāravidāhēna kālaśaityāt srōtōmukhasaṁvr̥tatvēna ca dōṣadhātumalēṣu viklēdanalakṣaṇa utklēśō bhavati| anyatrāpyuktam- “aviśuddhē tu hr̥dayē niśi klinnēṣu dhātuṣu| vidagdhē'nnarasē srōtaḥsūpaliptēṣu dēhinām||vyāpārēbhyō nivr̥ttānāṁ dōṣōtklēśō bhavēditi”||47||
Adhikarana 15 (48) · Śloka 48
ahni sthānasthitē dōṣē vahnau cānnarasānvitē |
sphuṭasrōtōmukhē dēhē snēhaujaḥ parisarpati ||48||
View original
अह्नि स्थानस्थिते दोषे वह्नौ चान्नरसान्विते |
स्फुटस्रोतोमुखे देहे स्नेहौजः परिसर्पति ||४८||
divā bastipradānaguṇaṁ sakāraṇaṁ nirdiśannāha- ahnītyādi| ahni divā| vivr̥tasrōtōmukhē śarīrē, tathā sthānasthitēṣu dōṣēṣu, tathā niḥśēṣaparipakvasyānnasya rasēna vīryēṇāgnisaṁvardhitēnōpacitē paktuṁ samarthē ca vahnau, snēhaujaḥ snēhavīryaṁ, śarīraṁ parisarpati anukrāmati||48||
Adhikarana 16 (49-50) · Śloka 50
pittē'dhikē kaphē kṣīṇē rūkṣē vātarugarditē |
narē rātrau tu dātavyaṁ kālē cōṣṇē'nuvāsanam ||49||
uṣṇē pittādhikē vā'pi divā dāhādayō gadāḥ |
sambhavanti yatastasmāt pradōṣē yōjayēdbhiṣak ||50||
View original
पित्तेऽधिके कफे क्षीणे रूक्षे वातरुगर्दिते |
नरे रात्रौ तु दातव्यं काले चोष्णेऽनुवासनम् ||४९||
उष्णे पित्ताधिके वाऽपि दिवा दाहादयो गदाः |
सम्भवन्ति यतस्तस्मात् प्रदोषे योजयेद्भिषक् ||५०||
rātrāvapi pratiprasavamuddiśannāha- pittē ityādi| rātriśabdō'tra prathamapraharavācakaḥ, pradōṣē yōjayēdbhiṣagiti vakṣyamāṇavacanāt| kutaḥ punaruṣṇakālē pittē'dhikē vā divā na dēyamityāha- uṣṇa ityādi| pradōṣaśabdāt sandhyāparaniśānivr̥ttiḥ||49-50||
Adhikarana 17 (51) · Śloka 51
śītē vasantē ca divā grīṣmaprāvr̥ḍghanātyayē |
snēhyō dināntē pānōktān dōṣān parijihīrṣatā ||51||
View original
शीते वसन्ते च दिवा ग्रीष्मप्रावृड्घनात्यये |
स्नेह्यो दिनान्ते पानोक्तान् दोषान् परिजिहीर्षता ||५१||
idānīmahni sthānasthitē dōṣa ityādivākyairyuktiprāptaṁ kālaniyamaṁ prakaṭayannāha- śīta ityādi| parijihīrṣatā parihartumicchatā||51||
Adhikarana 18 (52) · Śloka 52
ahōrātrasya kālēṣu sarvēṣvēvānilādhikam |
tīvrāyāṁ ruji jīrṇānnaṁ bhōjayitvā'nuvāsayēt ||52||
View original
अहोरात्रस्य कालेषु सर्वेष्वेवानिलाधिकम् |
तीव्रायां रुजि जीर्णान्नं भोजयित्वाऽनुवासयेत् ||५२||
viśiṣṭāvasthāyāmasyāpavādamāha- ahōrātrasyētyādi| kālēṣu sarvēṣviti ‘tattatkālaviruddhakr̥trimaguṇōpadhānaṁ kr̥tvaiva’ iti śēṣaḥ | prāgaśuddhasya kēvalavātapīḍitasya sarvēṣvapyahōrātrāvayavēṣvanuvāsanamabhihitam, iha tu śuddhasyēti na paunaruktyam||52||
Adhikarana 19 (53) · Śloka 53
na cābhuktavataḥ snēhaḥ praṇidhēyaḥ kathañcana |
śuddhatvācchūnyakōṣṭhasya snēha ūrdhvaṁ samutpatēt ||53||
View original
न चाभुक्तवतः स्नेहः प्रणिधेयः कथञ्चन |
शुद्धत्वाच्छून्यकोष्ठस्य स्नेह ऊर्ध्वं समुत्पतेत् ||५३||
abhuktavataḥ pratiṣēdhamāha- na cētyādi| snēha ūrdhvaṁ samutpatēt samyagūrdhvaṁ gacchēt| tataścātipīḍitavad vyāpat syāt| śuddhatvādityatra sūkṣmatvāditi paṭhitvā gayadāsaḥ sūkṣmamārgānusaraṇaśīlatvāttasyēti vyākhyānayati||53||
Adhikarana 20 (54-57) · Śloka 57
sadā'nuvāsayēccāpi bhōjayitvā''rdrapāṇinam |
jvaraṁ vidagdhabhuktasya kuryāt snēhaḥ prayōjitaḥ ||54||
na cātisnigdhamaśanaṁ bhōjayitvā'nuvāsayēt |
madaṁ mūrcchāṁ ca janayēd dvidhā snēhaḥ prayōjitaḥ ||55||
rūkṣaṁ bhuktavatō hyannaṁ balaṁ varṇaṁ ca hāpayēt |
yuktasnēhamatō jantuṁ bhōjayitvā'nuvāsayēt ||56||
yūṣakṣīrarasaistasmādyathāvyādhi samīkṣya vā |
yathōcitāt pādahīnaṁ bhōjayitvā'nuvāsayēt ||57||
View original
सदाऽनुवासयेच्चापि भोजयित्वाऽऽर्द्रपाणिनम् |
ज्वरं विदग्धभुक्तस्य कुर्यात् स्नेहः प्रयोजितः ||५४||
न चातिस्निग्धमशनं भोजयित्वाऽनुवासयेत् |
मदं मूर्च्छां च जनयेद् द्विधा स्नेहः प्रयोजितः ||५५||
रूक्षं भुक्तवतो ह्यन्नं बलं वर्णं च हापयेत् |
युक्तस्नेहमतो जन्तुं भोजयित्वाऽनुवासयेत् ||५६||
यूषक्षीररसैस्तस्माद्यथाव्याधि समीक्ष्य वा |
यथोचितात् पादहीनं भोजयित्वाऽनुवासयेत् ||५७||
bhōjanōttarakālamēvānuvāsanamavilambitamāha- sadētyādi| bhōjanādvilambitadānē dōṣaṁ darśayannāha- jvaramityādi| kīdr̥śamannaṁ bhuktavantamanuvāsayēttadāha- na cētyādi| hāpayēdityatra snēhaḥ prayōjita iti sambadhyatē| yuktasnēham alpasnēham| yathāvyādhīti rōgānatikramēṇa, rōgānurūpamiti yāvat| atraivānuktamapyavēkṣamāṇa āha- samīkṣya vēti|- samyagīkṣitvā ‘sātmyaṁ dōṣaṁ ca’ iti śēṣaḥ| atra yūṣō mudgayūṣaḥ, sa ca kr̥tō grāhyaḥ; kṣīraṁ gavyaṁ, rasō māṁsarasaḥ, tairyathāsaṅkhyaṁ kaphapittavātapratyanīkairbhōjayitvā, yathōcitāt pādahīnamiti prāksaṁśuddhasya kr̥tasaṁsarjanasya ucitādbhaktāt pādahīnamuttamamadhyamamandāgniviśēṣēṇa pādēna pādābhyāṁ pādairvā hīnamiti jñēyaṁ, “ardhahīnaṁ tribhāgaṁ vā bhōjayitvā'nuvāsayēt” iti muninā prōktatvāt||54-57||
Adhikarana 21 (58-59) · Śloka 59
athānuvāsyaṁ svabhyaktamuṣṇāmbusvēditaṁ śanaiḥ |
bhōjayitvā yathāśāstraṁ kr̥tacaṅkramaṇaṁ tataḥ ||58||
visr̥jya ca śakr̥nmūtraṁ yōjayēt snēhabastinā |
praṇidhānavidhānaṁ tu nirūhē sampravakṣyatē ||59||
View original
अथानुवास्यं स्वभ्यक्तमुष्णाम्बुस्वेदितं शनैः |
भोजयित्वा यथाशास्त्रं कृतचङ्क्रमणं ततः ||५८||
विसृज्य च शकृन्मूत्रं योजयेत् स्नेहबस्तिना |
प्रणिधानविधानं तु निरूहे सम्प्रवक्ष्यते ||५९||
anuvāsanavidhiṁ darśayannāha- athānuvāsyamityādi||58-59||
Adhikarana 22 (60-62) · Śloka 62
tataḥ praṇihitasnēha uttānō vākśataṁ bhavēt |
prasāritaiḥ sarvagātraistathā vīryaṁ visarpati ||60||
tāḍayēttalayōrēnaṁ trīṁstrīn vārāñchanaiḥ śanaiḥ |
sphicōścainaṁ tataḥ śayyāṁ trīn vārānutkṣipēttataḥ ||61||
ēvaṁ praṇihitē bastau mandāyāsō'tha mandavāk |
svāstīrṇē śayanē kāmamāsītācārikē rataḥ ||62||
View original
ततः प्रणिहितस्नेह उत्तानो वाक्शतं भवेत् |
प्रसारितैः सर्वगात्रैस्तथा वीर्यं विसर्पति ||६०||
ताडयेत्तलयोरेनं त्रींस्त्रीन् वाराञ्छनैः शनैः |
स्फिचोश्चैनं ततः शय्यां त्रीन् वारानुत्क्षिपेत्ततः ||६१||
एवं प्रणिहिते बस्तौ मन्दायासोऽथ मन्दवाक् |
स्वास्तीर्णे शयने काममासीताचारिके रतः ||६२||
praṇihitasnēhasya paścātkarma nirdiśannāha- tata ityādi| āturasya karaṇīyamabhidhāya vaidyasya karaṇīyaṁ nirdiśannāha- tāḍayēdityādi| talayōḥ hastapādatalayōḥ, śanaiḥ śanaistrīn trīn vārān hanyāt snēhaśīghrāgamananiṣēdhārthaṁ sphicōścainamiti tāḍayēditi sambandhaḥ| sphicōścēti cakārō bhinnakramē, tēna tāḍayēdityatra draṣṭavyaḥ| atastalayōrgr̥hītatvāt kūrparē jānunī cōtkṣipēdityanuktō vr̥ddhavaidyavyavahāraḥ śuddhō bhavati| śayyāmutkṣipēditi kāṣṭhaphalakādikr̥tāṁ sahāturēṇōrdhvaṁ nayēdityarthaḥ, ‘śayyāsthamāturaṁ sphigdēśē’ ityanyē| āsītācārikē rata iti krōdhādīn varjayēdityarthaḥ||60-62||
Adhikarana 23 (63-66) · Śloka 66
sa tu saindhavacūrṇēna śatāhvēna ca yōjitaḥ |
dēyaḥ sukhōṣṇaśca tathā nirēti sahasā sukham ||63||
yasyānuvāsanō dattaḥ sakr̥danvakṣamāvrajēt |
atyauṣṇyādatitaikṣṇyādvā vāyunā vā prapīḍitaḥ ||64||
savātō'dhikamātrō vā gurutvādvā sabhēṣajaḥ |
tasyānyō'lpatarō dēyō na hi snihyatyatiṣṭhati ||65||
viṣṭabdhānilaviṇmūtraḥ snēhahīnē'nuvāsanē |
dāhaklamapravāhārtikaraścātyanuvāsanaḥ ||66||
View original
स तु सैन्धवचूर्णेन शताह्वेन च योजितः |
देयः सुखोष्णश्च तथा निरेति सहसा सुखम् ||६३||
यस्यानुवासनो दत्तः सकृदन्वक्षमाव्रजेत् |
अत्यौष्ण्यादतितैक्ष्ण्याद्वा वायुना वा प्रपीडितः ||६४||
सवातोऽधिकमात्रो वा गुरुत्वाद्वा सभेषजः |
तस्यान्योऽल्पतरो देयो न हि स्निह्यत्यतिष्ठति ||६५||
विष्टब्धानिलविण्मूत्रः स्नेहहीनेऽनुवासने |
दाहक्लमप्रवाहार्तिकरश्चात्यनुवासनः ||६६||
sarvasnēhabastidravyapūrvakarma nirdiśannāha- sa ityādi| sa snēhaḥ, tu punaḥ, pakvō'pi saindhavaśatapuṣpāsamanvitō dēyaḥ| madhyamavayaskamāśritya cūrṇasya mātrāmāha- “cūrṇamāṣaḥ palē snēhē sindhujanma śatāhvayōḥ”- iti| tasyānuvāsanasnēhasya praṇidhānamātrapratyāvr̥ttyā'sya nidānaparihārārthaṁ hētuṁ punaḥ karaṇīyaṁ ca darśayannāha- yasyētyādi| sakr̥t ēkavāram| akṣasya yantrasyānupaścādanvakṣam| āvrajēt āgacchēt| kutaḥ? atyauṣṇyāt uṣṇaguṇātirēkāt| atitaikṣṇyāt atitīkṣṇaiḥ saṁskārakadravyairāhitāt| anucchvāsya bandhanāt vāyunā prapīḍitaḥ savātō bastiḥ syāt; atimātrō'tibhēṣajaśca gurutvāt| tasyānyō'lpatara iti anyō'tyauṣṇyādiguṇaviparītaḥ, alpataraḥ prācīnamātrātaḥ, prathamasnēhēnaiva kiñcitsnigdhatvāt| kutaḥ punarapi dēya ityāha- na hi snihyatyatiṣṭhatīti; hi yatō'tiṣṭhati snēhē na snihyati naraḥ| snēhahīnē'nuvāsanē viṣṭabdhānilaviṇmūtrō ‘bhavati’ iti śēṣaḥ| hīna iti hīnaguṇamānē ityarthaḥ| dāhaklamapravāhārtikaraścēti cakārāddhīnānuvāsitaviṣṭabdhānilaviṇmūtraliṅgaviparītātisr̥ṣṭānilaviṇmūtrārtikaraścēti samuccinōti| pravāhasthānē pipāsēti kēcit paṭhanti||63-66||
Adhikarana 24 (67-69) · Śloka 69
sānilaḥ sapurīṣaśca snēhaḥ pratyēti yasya tu |
ōṣacōṣau vinā śīghraṁ sa samyaganuvāsitaḥ ||67||
jīrṇānnamatha sāyāhnē snēhē pratyāgatē punaḥ |
laghvannaṁ bhōjayēt kāmaṁ dīptāgnistu narō yadi ||68||
prātaruṣṇōdakaṁ dēyaṁ dhānyanāgarasādhitam |
tēnāsya dīpyatē vahnirbhaktākāṅkṣā ca jāyatē ||69||
View original
सानिलः सपुरीषश्च स्नेहः प्रत्येति यस्य तु |
ओषचोषौ विना शीघ्रं स सम्यगनुवासितः ||६७||
जीर्णान्नमथ सायाह्ने स्नेहे प्रत्यागते पुनः |
लघ्वन्नं भोजयेत् कामं दीप्ताग्निस्तु नरो यदि ||६८||
प्रातरुष्णोदकं देयं धान्यनागरसाधितम् |
तेनास्य दीप्यते वह्निर्भक्ताकाङ्क्षा च जायते ||६९||
yādr̥śaḥ snēhaḥ samyaganuvāsitastamāha- sānila ityādi| sapurīṣaścēti cakārēṇa samūtraścētyanuktaṁ samuccīyatē| pratyēti pratyāgacchati| ōṣa īṣaddāhaḥ| cōṣa ākr̥ṣyamāṇasyēva dāhaprakāraḥ| gayī tu- ōṣacōṣau vinēti dāhapipāsē vinētyartha ityāha| śīghramiti tricaturādiyāmāt| aparēdyurāhāraṁ niyamayannāha- jīrṇānnamityādi| jīrṇānnaṁ pariṇatāhāraṁ, sāyāhnagrahaṇaṁ pūrvāhṇabhōjananiṣēdhārtham| laghvannamiti mātrālaghuṁ dravyalaghuṁ ca; kāmaṁ dīptāgnistviti dīptāgniścēnnarō bhavati tadā kāmaṁ yathēṣṭaṁ laghvēva bhōjayēt||67-69||
Adhikarana 25 (70) · Śloka 70
snēhabastikramēṣvēvaṁ vidhimāhurmanīṣiṇaḥ |70|
View original
स्नेहबस्तिक्रमेष्वेवं विधिमाहुर्मनीषिणः |७०|
idānīṁ śalyatantrasya kartā suśrutācāryaḥ kāyacikitsāpradhānasya bastēruktavidhau kāyacikitsitamanumatamiti darśayannāha- snēhētyādi| manīṣiṇaḥ snēhabastikramavidaḥ kāyacikitsakā ityarthaḥ|70|-
Adhikarana 26 (70) · Śloka 71
anēna vidhinā ṣaḍ vā sapta vā'ṣṭau navaiva vā ||70||
vidhēyā bastayastēṣāmantarā tu nirūhaṇam |71|
View original
अनेन विधिना षड् वा सप्त वाऽष्टौ नवैव वा ||७०||
विधेया बस्तयस्तेषामन्तरा तु निरूहणम् |७१|
tamēva kramaṁ dīyamānāśēṣabastiṣūpadiśannāha- anēnētyādi| ṣaḍvētyādisaṅkhyāvikalpā vakṣyamāṇasnēhādidhātvantaragatadōṣāpēkṣayā| tatra dīyamānēṣu snēhabastiṣu tr̥tīyē caturthē pañcamē vā snēhē'gnyādyapēkṣayā snēhasyōparatiṁ kr̥tvā (snēhasvēdāvadhikr̥tya ) saṁsarjanavidhānēnōpabr̥ṁhitabalāya antarā nirūhaṇaṁ dadyād dōṣasañcayasaṁśōdhanāya| tathā ca carakaḥ- “trīn pañca vārāṁścaturō'tha ṣaḍvā vātādhikānāmanuvāsanīyān| snēhān pradatvā''śu bhiṣag vidadhyāt srōtōviśuddhyarthamatō nirūhān” (ca.si.a.1) iti||70||-
Adhikarana 27 (71-74) · Śloka 74
dattastu prathamō bastiḥ snēhayēdbastivaṅkṣaṇau ||71||
samyagdattō dvitīyastu mūrdhasthamanilaṁ jayēt |
janayēdbalavarṇau ca tr̥tīyastu prayōjitaḥ ||72||
rasaṁ caturthō raktaṁ tu pañcamaḥ snēhayēttathā |
ṣaṣṭhastu snēhayēnmāṁsaṁ mēdaḥ saptama ēva ca ||73||
aṣṭamō navamaścāsthi majjānaṁ ca yathākramam |
ēvaṁ śukragatān dōṣān dviguṇaḥ sādhu sādhayēt ||74||
View original
दत्तस्तु प्रथमो बस्तिः स्नेहयेद्बस्तिवङ्क्षणौ ||७१||
सम्यग्दत्तो द्वितीयस्तु मूर्धस्थमनिलं जयेत् |
जनयेद्बलवर्णौ च तृतीयस्तु प्रयोजितः ||७२||
रसं चतुर्थो रक्तं तु पञ्चमः स्नेहयेत्तथा |
षष्ठस्तु स्नेहयेन्मांसं मेदः सप्तम एव च ||७३||
अष्टमो नवमश्चास्थि मज्जानं च यथाक्रमम् |
एवं शुक्रगतान् दोषान् द्विगुणः साधु साधयेत् ||७४||
idānīṁ snēhabastēḥ prathamādidānēna kāryaṁ nirdiśannāha- datta ityādi| bastivaṅkṣaṇāvityupalakṣaṇamadhaḥkāyasya| mūrdhasthamanilaṁ jayēditi mūrdhasthamūrdhvakāyasthaṁ, jaijjaṭācāyastu ādipadalōpād bastimūrdhasthamanilaṁ jayēditi vyākhyānayati| ēvamanēna kramēṇa| śukragatān dōṣān vyādhisamuddēśīyōktān klaibyāpraharṣajanakān| dviguṇaḥ snēhabastiraṣṭādaśasaṅkhyaḥ| sādhu samyagdattaḥ sādhayēditi| bastyādidēśarasādidhātusnēhanamāśritya dattasnēhabastēḥ prathamādidānamābhihitam| dōṣasamāśritasnēhadānaṁ tantrāntarājjñēyam| yathā- “ēkaṁ trīn vā balāsē tu snēhabastīn prakalpayēt| pañca vā sapta vā pittē navaikādaśa vā'nilē” (vā.sū.a.19) iti||71-74||
Adhikarana 28 (75-76) · Śloka 76
aṣṭādaśāṣṭādaśakān bastīnāṁ yō niṣēvatē |
yathōktēna vidhānēna parihārakramēṇa ca ||75||
sa kuñjarabalō'śvasya javaistulyō'maraprabhaḥ |
vītapāpmā śrutadharaḥ sahasrāyurnarō bhavēt ||76||
View original
अष्टादशाष्टादशकान् बस्तीनां यो निषेवते |
यथोक्तेन विधानेन परिहारक्रमेण च ||७५||
स कुञ्जरबलोऽश्वस्य जवैस्तुल्योऽमरप्रभः |
वीतपाप्मा श्रुतधरः सहस्रायुर्नरो भवेत् ||७६||
ēvamētairaṣṭādaśabhiḥ snēhabastibhirdhātugatadōṣaharaṇamabhidhāya punaḥ punarabhyastairētairēva viśiṣṭaṁ rasāyanaphalaṁ darśayannāha- aṣṭādaśētyādi| yathōktēnēti iha cānantarātikrāntēna| parihārakramēṇēti āturōpadravīyē vakṣyamāṇēna| kuñjarabala iti upacayaśaktilakṣaṇabalayuktaḥ| aśvasya javaistulya iti gaja ivōpacitadhāturapi kriyāviśēṣaprabhāvātturaṅgavattarasvī| amaravat prakarṣēṇa bhātīti amaraprabhaḥ atyadbhutavarṇādyupēta ityarthaḥ| vītapāpmā kriyāviśēṣaprabhāvādēva gataprāktanajanmakr̥tasakalakalmaṣaḥ| śrutadhara iti cittasya śaktyutkarṣayuktaḥ| sahasrāyuriti śarīrēndriyasattvātmasaṁyōgōtkarṣaḥ| yadyapyatra snēhabastīnāmaṣṭādaśakam, antarā tu nirūhaṇamiti pūrvavākyādaniyatanirūhānvitō'bhihitastathā'pi tantrāntaradarśanānniyatadvādaśayāpanākhyanirūhōpētō jñēyaḥ, tādr̥śasya ca tantrāntarē karma iti sañjñā| tathāhi- “triṁśanmatāḥ karmatu bastayō hi kālastatō'rdhēna tataśca yōgaḥ| sānvāsanā dvādaśa vai nirūhāḥ prāk snēha ēkaḥ paratastu pañca” (ca.si.a.1) iti; tataśca “aṣṭādaśāṣṭādaśakān bastīnāṁ yō niṣēvatē”- ityanēna karmabastīnaṣṭādaśavārān yō niṣēvatē ityarthō gamyatē| tathā śrīvāgbhaṭēnāpi karmakālayōgabastayō'bhihitāḥ| tathā ca- “prāk snēha ēkaḥ pañcāntē dvādaśāsthāpanāni ca| sānvāsanāni karmaivaṁ bastayastriṁśadīritāḥ||kālaḥ pañcadaśaikō'tra prāksnēhō'ntē trayastathā| ṣaṭ pañcabastyantaritāḥ, yōgō'ṣṭau bastayō'tra tu||trayō nirūhāḥ snēhāśca snēhāvādyantayōrubhau” (vā.sū.a.19) iti| yāpanabastiviṣayō'yaṁ granthaḥ, nirūhā ēva yāpanabastayaḥ; ata ēvaikāntaritāḥ snēhāḥ, yāpanabastayō hi nātisnigdharūkṣā ‘napuṁsakabastayaḥ’ ityucyantē| karmakālayōgasañjñayā yathāsaṅkhyaṁ vātapittakaphaharō bastiprayōgō jñēyaḥ| gayadāsastu balavadvigrahādijanitōpacayapūrvakavātādidōṣaprakōpē balīyasi triṁśadbastayaḥ, svasthē punaḥ kālaikaprabhāvajanitavātādiprakōpē madhyabalē pañcadaśa, kālēnāpyakr̥tadōṣakōpasya svasthasyāpūrvavr̥ṣyatvādilābhārthamaṣṭau||75-76||
Adhikarana 29 (77-78) · Śloka 78
snēhabastiṁ nirūhaṁ vā naikamēvātiśīlayēt |
snēhādagnivadhōtklēśau nirūhāt pavanādbhayam ||77||
tasmānnirūḍhō'nuvāsyō nirūhyaścānuvāsitaḥ |
naivaṁ pittakaphōtklēśau syātāṁ na pavanādbhayam ||78||
View original
स्नेहबस्तिं निरूहं वा नैकमेवातिशीलयेत् |
स्नेहादग्निवधोत्क्लेशौ निरूहात् पवनाद्भयम् ||७७||
तस्मान्निरूढोऽनुवास्यो निरूह्यश्चानुवासितः |
नैवं पित्तकफोत्क्लेशौ स्यातां न पवनाद्भयम् ||७८||
dvayōrēkasyātiśīlananiṣēdhāya dōṣaṁ darśayannāha- snēhabastimityādi| anyē tvēvaṁ paṭhanti- “syātāmagnivadhōtklēśāvatyabhyastē'nuvāsanē| nirūhasēvanāccāpi bhavēyurvātajā gadāḥ”- iti||77-78||
Adhikarana 30 (79) · Śloka 79
rūkṣāya bahuvātāya snēhabastiṁ dinē dinē |
dadyādvaidyastatō'nyēṣāmagnyābādhabhayāttryahāt ||79||
View original
रूक्षाय बहुवाताय स्नेहबस्तिं दिने दिने |
दद्याद्वैद्यस्ततोऽन्येषामग्न्याबाधभयात्त्र्यहात् ||७९||
snēhabastēravasthāviśēṣēṇa pratidinaṁ vidhānamuddiśannāha- rūkṣāyētyādi||79||
Adhikarana 31 (80) · Śloka 80
snēhō'lpamātrō rūkṣāṇāṁ dīrghakālamanatyayaḥ |
tathā nirūhaḥ snigdhānāmalpamātraḥ praśasyatē ||80||
View original
स्नेहोऽल्पमात्रो रूक्षाणां दीर्घकालमनत्ययः |
तथा निरूहः स्निग्धानामल्पमात्रः प्रशस्यते ||८०||
abhyāsē'pi snēhabastiryathā nirāpadastathōpadiśannāha- snēhō'lpamātra ityādi| ardhahīnatā caturbhāgāvaśiṣṭatā vā'lpaśabdārthaḥ, tēna ṣaṭpalapramāṇāstripalapramāṇō vā snēhabastirdīrghakālamabhyastō rūkṣāṇāṁ niratyayaḥ nirgatavyāpat| tathā nirūhō'pi dīrghakālaṁ snigdhānāmalpamātra ēva pādahīnō'rdhabhāgahīnā vā śasyatē, anatyayatvādityarthaḥ||80||
Adhikarana 32 (81-85) · Śloka 85
ata ūrdhvaṁ pravakṣyāmi vyāpadaḥ snēhabastijāḥ |
balavantō yadā dōṣāḥ kōṣṭhē syuranilādayaḥ ||81||
alpavīryaṁ tadā snēhamabhibhūya pr̥thagvidhān |
kurvantyupadravān snēhaḥ, sa cāpi na nivartatē ||82||
tatra vātābhibhūtē tu snēhē mukhakaṣāyatā |
jr̥mbhā vātarujastāstā vēpathurviṣamajvaraḥ ||83||
pittābhibhūtē snēhē tu mukhasya kaṭutā bhavēt |
dāhastr̥ṣṇā jvaraḥ svēdō nētramūtrāṅgapītatā ||84||
ślēṣmābhibhūtē snēhē tu prasēkō madhurāsyatā |
gauravaṁ chardirucchvāsaḥ kr̥cchrācchītajvarō'ruciḥ ||85||
View original
अत ऊर्ध्वं प्रवक्ष्यामि व्यापदः स्नेहबस्तिजाः |
बलवन्तो यदा दोषाः कोष्ठे स्युरनिलादयः ||८१||
अल्पवीर्यं तदा स्नेहमभिभूय पृथग्विधान् |
कुर्वन्त्युपद्रवान् स्नेहः, स चापि न निवर्तते ||८२||
तत्र वाताभिभूते तु स्नेहे मुखकषायता |
जृम्भा वातरुजस्तास्ता वेपथुर्विषमज्वरः ||८३||
पित्ताभिभूते स्नेहे तु मुखस्य कटुता भवेत् |
दाहस्तृष्णा ज्वरः स्वेदो नेत्रमूत्राङ्गपीतता ||८४||
श्लेष्माभिभूते स्नेहे तु प्रसेको मधुरास्यता |
गौरवं छर्दिरुच्छ्वासः कृच्छ्राच्छीतज्वरोऽरुचिः ||८५||
snēhabastivyāpallakṣaṇaṁ sacikitsitaṁ pratipādayitukāmaḥ snēhabastivyāpadvyākhyānapratijñāmāha- ata ūrdhvamityādi| dōṣābhibhūtasnēhavyāpadāṁ sāmānyāṁ samprāptimuddiśannāha- balavanta ityādi| sa snēhaḥ| na nivartatē na nirgacchatītyarthaḥ||81-85||
Adhikarana 33 (86) · Śloka 86
tatra dōṣābhibhūtē tu snēhē bastiṁ nidhāpayēt |
yathāsvaṁ dōṣaśamanānyupayōjyāni yāni ca ||86||
View original
तत्र दोषाभिभूते तु स्नेहे बस्तिं निधापयेत् |
यथास्वं दोषशमनान्युपयोज्यानि यानि च ||८६||
tatra pratīkāramāha- tatra dōṣābhibhūtē ityādi| bastimiti mārutādiharakaṣāyaṁ saṁśōdhanadravyāvāpaṁ ca nirūhaṁ snēhasyāpakarṣaṇaṁ dadyāt| yāni ca dōṣaśamanāni tāni ca yathāsvamupayōjyāni| ētadyathāsvaṁ bastidānamajīrṇajvarādikāmāmāśayasthadōṣajāṁ vyāpadaṁ parityajya jñēyam| tatrāmānvayē laṅghanādikamēva||86||
Adhikarana 34 (87-92) · Śloka 92
atyāśitē'nnābhibhavāt snēhō naiti yadā tadā |
gururāmāśayaḥ śūlaṁ vāyōścāpratisañcaraḥ ||87||
hr̥tpīḍā mukhavairasyaṁ śvāsō mūrcchā bhramō'ruciḥ |
tatrāpatarpaṇasyāntē dīpanō vidhiriṣyatē ||88||
aśuddhasya malōnmiśraḥ snēhō naiti yadā punaḥ |
tadā'ṅgasadanādhmānē śvāsaḥ śūlaṁ ca jāyatē ||89||
pakvāśayagurutvaṁ ca tatra dadyānnirūhaṇam |
tīkṣṇaṁ tīkṣṇauṣadhairēva siddhaṁ cāpyanuvāsanam ||90||
śuddhasya dūrānusr̥tē snēhē snēhasya darśanam |
gātrēṣu sarvēndriyāṇāmupalēpā'vasādanam ||91||
snēhagandhi mukhaṁ cāpi kāsaśvāsāvarōcakaḥ |
atipīḍitavattatra siddhirāsthāpanaṁ tathā ||92||
View original
अत्याशितेऽन्नाभिभवात् स्नेहो नैति यदा तदा |
गुरुरामाशयः शूलं वायोश्चाप्रतिसञ्चरः ||८७||
हृत्पीडा मुखवैरस्यं श्वासो मूर्च्छा भ्रमोऽरुचिः |
तत्रापतर्पणस्यान्ते दीपनो विधिरिष्यते ||८८||
अशुद्धस्य मलोन्मिश्रः स्नेहो नैति यदा पुनः |
तदाऽङ्गसदनाध्माने श्वासः शूलं च जायते ||८९||
पक्वाशयगुरुत्वं च तत्र दद्यान्निरूहणम् |
तीक्ष्णं तीक्ष्णौषधैरेव सिद्धं चाप्यनुवासनम् ||९०||
शुद्धस्य दूरानुसृते स्नेहे स्नेहस्य दर्शनम् |
गात्रेषु सर्वेन्द्रियाणामुपलेपाऽवसादनम् ||९१||
स्नेहगन्धि मुखं चापि कासश्वासावरोचकः |
अतिपीडितवत्तत्र सिद्धिरास्थापनं तथा ||९२||
aśuddhasya akr̥tavirēcananirūhasya| śuddhasya dūrānusr̥tē udarānusr̥tē| upalēpō malavr̥ddhiḥ| avasādanaṁ glāniḥ| atipīḍitavattatra siddhiḥ sādhanaṁ cikitsitamityarthaḥ| tat punargalāvapīḍādiśītasēkāntaṁ, tathā''sthāpanamavasthāyāṁ snēhāpakarṣakaśōdhanadravyakaṣāyagōmūtrāvāpam||87-92||
Adhikarana 35 (93-94) · Śloka 94
asvinnasyāviśuddhasya snēhō'lpaḥ samprayōjitaḥ |
śītō mr̥duśca nābhyēti tatō mandaṁ pravāhatē ||93||
vibandhagauravādhmānaśūlāḥ pakvāśayaṁ prati |
tatrāsthāpanamēvāśu prayōjyaṁ sānuvāsanam ||94||
View original
अस्विन्नस्याविशुद्धस्य स्नेहोऽल्पः सम्प्रयोजितः |
शीतो मृदुश्च नाभ्येति ततो मन्दं प्रवाहते ||९३||
विबन्धगौरवाध्मानशूलाः पक्वाशयं प्रति |
तत्रास्थापनमेवाशु प्रयोज्यं सानुवासनम् ||९४||
asvinnasyētyādi| mandaṁ pravāhatē mandavēgaṁ pravartatē; tatra yathādōṣapratyanīkamāsthāpanamanuvāsanaṁ ca tīkṣṇaṁ śīghraṁ prayōktavyam||93-94||
Adhikarana 36 (95-96) · Śloka 96
alpaṁ bhuktavatō'lpō hi snēhō mandaguṇastathā |
dattō naiti klamōtklēśau bhr̥śaṁ cāratimāvahēt ||95||
tatrāpyāsthāpanaṁ kāryaṁ śōdhanīyēna bastinā |
(anvāsanaṁ ca snēhēna śōdhanīyēna śasyatē ) ||96||
View original
अल्पं भुक्तवतोऽल्पो हि स्नेहो मन्दगुणस्तथा |
दत्तो नैति क्लमोत्क्लेशौ भृशं चारतिमावहेत् ||९५||
तत्राप्यास्थापनं कार्यं शोधनीयेन बस्तिना |
(अन्वासनं च स्नेहेन शोधनीयेन शस्यते ) ||९६||
alpamityādi| naiti na pratyāgacchati||95-96||
Adhikarana 37 (97) · Śloka 97
ahōrātrādapi snēhaḥ pratyāgacchanna duṣyati |
kuryādbastiguṇāṁścāpi jīrṇastvalpaguṇō bhavēt ||97||
View original
अहोरात्रादपि स्नेहः प्रत्यागच्छन्न दुष्यति |
कुर्याद्बस्तिगुणांश्चापि जीर्णस्त्वल्पगुणो भवेत् ||९७||
snēhastu aṣṭabhiḥ kāraṇairna nivartata iti anivr̥ttirvyāpaduktā, tat kiyataḥ kālādityāha- ahōrātrādityādi| apiśabdāttricaturādiyāmanivr̥ttistāvanna duṣyatyēvāhōrātrādapītyapiśabdārthaḥ| na duṣyati na dōṣaṁ karōti, na vyāpadyata ityarthaḥ||97||
Adhikarana 38 (98) · Śloka 98
yasya nōpadravaṁ kuryāt snēhabastiraniḥsr̥taḥ |
sarvō'lpōvā''vr̥tō raukṣyādupēkṣyaḥ sa vijānatā ||98||
View original
यस्य नोपद्रवं कुर्यात् स्नेहबस्तिरनिःसृतः |
सर्वोऽल्पोवाऽऽवृतो रौक्ष्यादुपेक्ष्यः स विजानता ||९८||
sarvathā'nivr̥ttō'pyavayavēna vā nirupadravō na vyāpadyata iti bōdhayannāha- yasyētyādi| āvr̥tō raukṣyāditi ābhyāṁ vāśabdaḥ pratyēkaṁ sambandhanīyaḥ; tēnāvr̥tō vā raukṣyādvā snēhabastiraniḥsr̥ta iti sambandhanīyam| tatrāvr̥tō dōṣatrayēṇa, atyaśanēna, malasañcayēna vētyarthaḥ; raukṣyādityanēna dūrānusr̥tō asvinnasyālpaṁ bhuktavatō'lpaścēti tritayamapi gr̥hītam, ēṣu triṣvapyatiraukṣyēṇa vāyurēva vidhārayatīti; ēvamaṣṭau vyāpadō gr̥hītāḥ| upēkṣyaḥ upēkṣaṇīyaḥ, tadā''kr̥ṣṭyāṁ yatnaṁ na kuryādityarthaḥ||98||
Adhikarana 39 (99) · Śloka 99
anāyāntaṁ tvahōrātrāt snēhaṁ saṁśōdhanairharēt |99|
View original
अनायान्तं त्वहोरात्रात् स्नेहं संशोधनैर्हरेत् |९९|
anāyāntamityādi| sōpadravaṁ tu snēhamahōrātrādanāgacchantaṁ harēt nirharēcchōdhanairēva bastibhiḥ|99|-
Adhikarana 40 (99) · Śloka 99
snēhabastāvanāyātē nānyaḥ snēhō vidhīyatē ||99||
View original
स्नेहबस्तावनायाते नान्यः स्नेहो विधीयते ||९९||
snēhabastāvanāyatē ityādi| anāyātē sōpadravasnēhē nirūhabastirēva śōdhanārthaṁ dīyatē, nētara ityarthaḥ||99||
Adhikarana 41 (100) · Śloka 100
ityuktā vyāpadaḥ sarvā salakṣaṇacikitsitāḥ |100|
View original
इत्युक्ता व्यापदः सर्वा सलक्षणचिकित्सिताः |१००|
uktaṁ hi niyamayannāha- ityuktā vyāpada ityādi| sarvā iti vyāpadaḥ salakṣaṇacikitsitā ‘snēhabastēśca vakṣyantē taccikitsitē’ ityanēna yāḥ prāguddiṣṭāstā aśēṣā ityarthaḥ|100|-
Adhikarana 42 (100-101) · Śloka 101
bastēruttarasañjñasya vidhiṁ vakṣyāmyataḥ param ||100||
caturdaśāṅgulaṁ nētramāturāṅgulasammitam |
mālatīpuṣpavr̥ntāgraṁ chidraṁ sarṣapanirgamam ||101||
View original
बस्तेरुत्तरसञ्ज्ञस्य विधिं वक्ष्याम्यतः परम् ||१००||
चतुर्दशाङ्गुलं नेत्रमातुराङ्गुलसम्मितम् |
मालतीपुष्पवृन्ताग्रं छिद्रं सर्षपनिर्गमम् ||१०१||
uttarabastēridānīmavasaraḥ- bastēruttarasañjñasyētyādi| tatra nētrasya prāk pramāṇamāha- caturdaśētyādi| tacca nētraṁ puṁsāṁ caturdaśāṅgulaṁ jātīpuṣpavr̥ntasadr̥śāgraṁ sarṣapacchidraṁ madhyasanniviṣṭakarṇikaṁ suvarṇādimayaṁ mūlē dvikarṇikaṁ ca| uktaṁ ca tantrāntarē- “tat sauvarṇaṁ rājataṁ vā ślakṣṇaṁ gōpucchavat samam| aśmaghnakundasumanaḥpuṣpavr̥ntāgramaṇḍalam||siddhārthakapravēśāgraṁ mūlē madhyē sakarṇikam| caturdaśāṅgulaṁ nētraṁ tatra kāryaṁ vijānatā”- iti| saptāṅgulaṁ ca paramaṁ praṇidhānaṁ; tathā ca kṣārapāṇiḥ,- “aṅgulānyatha catvāri pañca ṣaṭ sapta vā tathā| saptāṅgulaṁ paraṁ nētraṁ praṇidhēyaṁ bhiṣagvidā||hiṁsyādbastiṁ naraṁ cēha pramāṇādadhikaṁ tataḥ”- iti||100-101||
Adhikarana 43 (102) · Śloka 102
snēhapramāṇaṁ paramaṁ prakuñcaścātra kīrtitaḥ |
pañcaviṁśādadhō mātrāṁ vidadhyādbuddhikalpitām ||102||
View original
स्नेहप्रमाणं परमं प्रकुञ्चश्चात्र कीर्तितः |
पञ्चविंशादधो मात्रां विदध्याद्बुद्धिकल्पिताम् ||१०२||
nētramānamabhidhāya snaihikanairūhikabhēdābhyāṁ dvividhē uttarabastau vaktavyē snaihikasya prāk prayōjyatvāt snēhamānamāha- snēhapramāṇamityādi| atrēti suśrutamatē| prakuñcaḥ palaṁ, pañcaviṁśādadha ityādi vakṣyamāṇavākyāt pañcaviṁśadvarṣamārabhya snēhapramāṇaṁ paramaṁ prakīrtitam| carakācāryaḥ punarardhapalam| pañcaviṁśādityādi| adhaḥ arvāk| mātrāṁ buddhikalpitāmiti| ayamarthaḥ- sāṁvatsarikabālakē snēhapalasya pañcaviṁśatitamamaṁśamārabhya dvisāṁvatsarikādau prativatsaraṁ pañcaviṁśatitamasyāṁśasya vr̥ddhiṁ vidadhyād yāvat pañcaviṁśativārṣikasya palamiti||102||
Adhikarana 44 (103) · Śloka 104
niviṣṭakarṇikaṁ madhyē, nārīṇāṁ caturaṅgulē |
mūtrasrōtaḥparīṇāhaṁ mudgavāhi daśāṅgulam ||103||
mēḍhrāyāmasamaṁ kēcidicchanti khalu tadvidaḥ |104|
View original
निविष्टकर्णिकं मध्ये, नारीणां चतुरङ्गुले |
मूत्रस्रोतःपरीणाहं मुद्गवाहि दशाङ्गुलम् ||१०३||
मेढ्रायामसमं केचिदिच्छन्ति खलु तद्विदः |१०४|
puruṣāṇāṁ nētrādimānamuktvā, idānīṁ puruṣanētrē'nuktaṁ karṇikānivēśasthānaṁ, tathā strīṇāṁ nētrakarṇikāsthānaṁ pariṇāhāyāmairdarśayannāha- niviṣṭakarṇikaṁ madhyē iti; puruṣasya ‘nētram’ iti vākyaśēṣaḥ| nārīṇāṁ caturaṅgulē iti niviṣṭakarṇikamityatrāpi sambandhanīyam| sthaulyamāha- mūtrasrōtaḥparīṇāhaṁ mūtrasrōtaḥsthaulyam| mudgavāhīti antaśchidramānam | daśāṅgulamiti dairdhyēṇa| mēḍhrāyāmasamamiti apatyamārgē puruṣēndriyasthūlaṁ nētraṁ kiñcidadhikacchidraṁ ca||103||-
Adhikarana 45 (104-105) · Śloka 105
tāsāmapatyamārgē tu nidadhyāccaturaṅgulam ||104||
dvyaṅgulaṁ mūtramārgē tu kanyānāṁ tvēkamaṅgulam |
vidhēyaṁ cāṅgulaṁ tāsāṁ vidhivaddhakṣyatē yathā ||105||
View original
तासामपत्यमार्गे तु निदध्याच्चतुरङ्गुलम् ||१०४||
द्व्यङ्गुलं मूत्रमार्गे तु कन्यानां त्वेकमङ्गुलम् |
विधेयं चाङ्गुलं तासां विधिवद्धक्ष्यते यथा ||१०५||
nētramānamabhidhāya mārgabhēdēna praṇidhānavidhānamāha- tāsāmityādi| tāsāṁ prasūtānāmaprasūtānāṁ ca prāptagarbhagrahaṇakālānāṁ garbhāśayaśōdhanārthamapatyamārgē caturaṅgulaṁ nidadhyāt; mūtrakr̥cchrādivikārēṣu tāsāmubhayarūpāṇāmapi mūtravartmani dvyaṅgulaṁ nidadhyāt| kanyānāmaprāptadvādaśavarṣāṇāṁ mūtrakr̥cchrādau mūtravartmani ēkamaṅgulaṁ nidadhyāt||104-105||
Adhikarana 46 (106) · Śloka 106
snēhasya prasr̥taṁ cātra svāṅgulīmūlasammitam |
dēyaṁ pramāṇaṁ paramamarvāg buddhivikalpitam ||106||
View original
स्नेहस्य प्रसृतं चात्र स्वाङ्गुलीमूलसम्मितम् |
देयं प्रमाणं परममर्वाग् बुद्धिविकल्पितम् ||१०६||
strīṇāmuttarabastau snēhamānamāha- snēhasyētyādi| atra strīviṣayē| svāṅgulīmūlasammitaḥ prasr̥tō dēyaḥ; tacca paramamuttamaṁ pramāṇaṁ sarvavayō'vasthāsu balīyasi rōgē; madhyahīnabalarōgē tu sarvāsvapi vayō'vasthāsūttamapramāṇādarvāṅmadhyaṁ hīnaṁ ca buddhyā vikalpitaṁ mānaṁ jñēyam| garbhāśayaśōdhanārthaṁ ca snēhamātrādvaiguṇyamagrē vakṣyati||106||
Adhikarana 47 (107) · Śloka 108
aurabhraḥ śaukarō vā'pi bastirājaśca pūjitaḥ |
tadalābhē prayuñjīta galacarma tu pakṣiṇām ||107||
(tasyālābhē dr̥tēḥ pādō mr̥ducarma tatō'pi vā ) |108|
View original
औरभ्रः शौकरो वाऽपि बस्तिराजश्च पूजितः |
तदलाभे प्रयुञ्जीत गलचर्म तु पक्षिणाम् ||१०७||
(तस्यालाभे दृतेः पादो मृदुचर्म ततोऽपि वा ) |१०८|
aurabhrō mēṣasya, śaukarō vanyaśūkarasya, ājaḥ chāgasya, bastiḥ pūjitaḥ||107||-
Adhikarana 48 (108-113) · Śloka 114
athāturamupasnigdhaṁ svinnaṁ praśithilāśayam ||108||
yavāgūṁ saghr̥takṣīrāṁ pītavantaṁ yathābalam |
niṣaṇṇamājānusamē pīṭhē sōpāśrayē samam ||109||
svabhyaktabastimūrdhānaṁ tailēnōṣṇēna mānavam |
tataḥ samaṁ sthāpayitvā nālamasya praharṣitam ||110||
pūrvaṁ śalākayā'nviṣya tatō nētramanantaram |
śanaiḥ śanairghr̥tābhyaktaṁ vidadhyālāni ṣaṭ ||111||
mēḍhrayāmasamaṁ kēcidicchanti praṇidhānakam |
tatō'vapīḍayēdbastiṁ śanairnētraṁ ca nirharēt ||112||
tataḥ pratyāgatasnēhamaparāhṇē vicakṣaṇaḥ |
bhōjayēt payasā mātrāṁ yūṣēṇātha rasēna vā ||113||
anēna vidhinā dadyādbastīṁstrīṁścaturō'pi vā |114|
View original
अथातुरमुपस्निग्धं स्विन्नं प्रशिथिलाशयम् ||१०८||
यवागूं सघृतक्षीरां पीतवन्तं यथाबलम् |
निषण्णमाजानुसमे पीठे सोपाश्रये समम् ||१०९||
स्वभ्यक्तबस्तिमूर्धानं तैलेनोष्णेन मानवम् |
ततः समं स्थापयित्वा नालमस्य प्रहर्षितम् ||११०||
पूर्वं शलाकयाऽन्विष्य ततो नेत्रमनन्तरम् |
शनैः शनैर्घृताभ्यक्तं विदध्यालानि षट् ||१११||
मेढ्रयामसमं केचिदिच्छन्ति प्रणिधानकम् |
ततोऽवपीडयेद्बस्तिं शनैर्नेत्रं च निर्हरेत् ||११२||
ततः प्रत्यागतस्नेहमपराह्णे विचक्षणः |
भोजयेत् पयसा मात्रां यूषेणाथ रसेन वा ||११३||
अनेन विधिना दद्याद्बस्तींस्त्रींश्चतुरोऽपि वा |११४|
paraṁ praṇidhānamāha- athāturamityādi| snaihikasyōttarabastēḥ saghr̥takṣīrayavāgūbhōjanaṁ pūrvakarma, payōyūṣarasairaparāhṇē bhōjanaṁ paścātkarma; tēna pūrvāhṇē cōttarabastipraṇidhānam| praśithilāśayamiti vātamūtrapurīṣanirgamēna| sōpāśrayē sāvaṣṭambhakē, samaṁ yathā syādēvaṁ niṣaṇṇam| svabhyaktētyādi svabhyaktō bastērmūtrādhārasya mūrdhā uparitanabhāgō yasya taṁ tathā, samam r̥jum| nālaṁ mēhanam| praharṣitaṁ stabdham| aṅgulāni ṣaḍiti madhyamapramāṇamēḍhrasya madhyamaṁ praṇidhānamānamavēkṣya| niviṣṭakarṇikaṁ madhya iti sūtramuttamaṁ praṇidhānamavēkṣya| tathā ca prāguktaṁ- saptāṅgulaṁ paraṁ nētramityādi| ēkīyamatēna praṇidhānamāha- mēḍhrāyāmasamamityādi| payōyūṣarasairbhōjanaṁ kaphapittavātāpēkṣayā| anēna vidhinēti anantarōktēna| bastīṁstriścaturō'pi vēti| ayamarthaḥ- prāgdattasnēhapratyāgamanē kālāntaritastadaharēva triścaturvā mātrāṁ vardhayitvā snēhō dēyaḥ, ēvaṁ trīṇi dināni snaihikamuttarabastiṁ dattvā tryahamēva viśramya punastryahaṁ dadyādāvyādhinivr̥ttēḥ| tathāca vāgbhaṭaḥ- “bastīṁstrirātramēvaṁ ca snēhamātrāṁ vivardhayēt| tryahamēva ca viśramya praṇidadhyāt punastryaham” (vā.sū. a.19) iti||108-113||
Adhikarana 49 (114-115) · Śloka 115
ūrdhvajānvai striyai dadyāduttānāyai vicakṣaṇaḥ ||114||
samyak prapīḍayēdyōniṁ dadyāt sumr̥dupīḍitam |
trikarṇikēna nētrēṇa dadyādyōnimukhaṁ prati ||115||
View original
ऊर्ध्वजान्वै स्त्रियै दद्यादुत्तानायै विचक्षणः ||११४||
सम्यक् प्रपीडयेद्योनिं दद्यात् सुमृदुपीडितम् |
त्रिकर्णिकेन नेत्रेण दद्याद्योनिमुखं प्रति ||११५||
strīṇāmuttarabastipraṇidhānē viśēṣamāha- ūrdhvētyādi| ‘vicakṣaṇaḥ’ ityatra kēcit ‘samāhina’ iti paṭhanti; kāmasaṅkalparahitatvēnā'calitacittaprakr̥tirityarthaḥ, ‘bastiṁ dadyāt’ iti śēṣaḥ| trikarṇikēna nētrēṇētyanēnātrāpi bastinibandhanaṁ karṇikādvayamiti sūcayati||114-115||
Adhikarana 50 (116) · Śloka 116
garbhāśayaviśuddhyarthaṁ snēhēna dviguṇēna tu |116|
View original
गर्भाशयविशुद्ध्यर्थं स्नेहेन द्विगुणेन तु |११६|
kāryaviśēṣē dviguṇasnēhēna snēhaprakāramāha - garbhāśayētyādi| snēhēna dviguṇēna tu pūrvōktavadatrāṅgulīmūlasammitaprasr̥tyapēkṣayā dviguṇēnēti jñēyam|116|-
Adhikarana 51 (116) · Śloka 117
kvāthapramāṇaṁ prasr̥taṁ, striyā dviprasr̥taṁ bhavēt ||116||
kanyētarasyāḥ, kanyāyāstadvadbastipramāṇakam |117|
View original
क्वाथप्रमाणं प्रसृतं, स्त्रिया द्विप्रसृतं भवेत् ||११६||
कन्येतरस्याः, कन्यायास्तद्वद्बस्तिप्रमाणकम् |११७|
snaihikōttarabastēḥ pramāṇaṁ nirdiśyāvasaraprāptaṁ nirūhōttarabastipramāṇamāha- kvāthapramāṇamityādi| kvāthapramāṇaṁ prasr̥tamiti ‘puruṣasya’ iti śēṣaḥ, tēnāturapuruṣasya yathāvayaḥ svahastasammitaṁ prasr̥taṁ mātrāpramāṇam| striyā ityādi prasūtāyāḥ prasūtirahitāyā vā garbhagrahaṇayōgyāyā garbhāśayaśōdhanārtham| prasūtānāmaprasūtānāṁ ca bastiśōdhanārthamāha- kanyētarasyā ityādi| kanyētarasyā aprasūtāyāḥ prasūtāyā vā garbhagrahaṇāyōgyāyāḥ| kanyāyā aprāptadvādaśavarṣāyāḥ| tadvaditi puruṣavad yathāvayaḥ svahastasammitaṁ prasr̥taṁ pramāṇaṁ bastiśōdhanārthaṁ, natu dviprasr̥taṁ tasya garbhāśayaśōdhanārthaṁ vihitatvāditi||116||-
Adhikarana 52 (117-122) · Śloka 123
apratyāgacchati bhiṣag bastāvuttarasañjñitē ||117||
bhūyō bastiṁ nidadhyāttu saṁyuktaṁ śōdhanairgaṇaiḥ |
gudē vartiṁ nidadhyādvā śōdhanadravyasambhr̥tām ||118||
pravēśayēdvā matimān bastidvāramathaiṣaṇīm |
pīḍayēdvā'pyadhō nābhērbalēnōttaramuṣṭinā ||119||
āragvadhasya patraistu nirguṇḍyāḥ svarasēna ca |
kuryādgōmūtrapiṣṭēṣu vartīrvā'pi sasaindhavāḥ ||120||
mudgailāsarṣapasamāḥ pravibhajya vayāṁsi tu |
bastērāgamanārthāya tā nidadhyācchalākayā ||121||
āgāradhūmabr̥hatīpippalīphalasaindhavaiḥ |
kr̥tā vā śuktagōmūtrasurāpiṣṭaiḥ sanāgaraiḥ ||122||
anuvāsanasiddhiṁ ca vīkṣya karma prayōjayēt |123|
View original
अप्रत्यागच्छति भिषग् बस्तावुत्तरसञ्ज्ञिते ||११७||
भूयो बस्तिं निदध्यात्तु संयुक्तं शोधनैर्गणैः |
गुदे वर्तिं निदध्याद्वा शोधनद्रव्यसम्भृताम् ||११८||
प्रवेशयेद्वा मतिमान् बस्तिद्वारमथैषणीम् |
पीडयेद्वाऽप्यधो नाभेर्बलेनोत्तरमुष्टिना ||११९||
आरग्वधस्य पत्रैस्तु निर्गुण्ड्याः स्वरसेन च |
कुर्याद्गोमूत्रपिष्टेषु वर्तीर्वाऽपि ससैन्धवाः ||१२०||
मुद्गैलासर्षपसमाः प्रविभज्य वयांसि तु |
बस्तेरागमनार्थाय ता निदध्याच्छलाकया ||१२१||
आगारधूमबृहतीपिप्पलीफलसैन्धवैः |
कृता वा शुक्तगोमूत्रसुरापिष्टैः सनागरैः ||१२२||
अनुवासनसिद्धिं च वीक्ष्य कर्म प्रयोजयेत् |१२३|
anāgacchati snēhē pratyāgamanōpāyamāha- apratyāgacchatītyādi| atra gayadāsaḥ snaihikasyōttarabastērbhālukidarśanānmātrāśatādūrdhvaṁ pratyāgamanakālaṁ varṇayati| tathāhi bhālukiḥ,- “bastirmātrāśatādūrdhvaṁ pratyāgacchati, anāgacchati vartiṁ pāyau nālē pradāpayēt- ” iti| dr̥ḍhabalastu pratyāgamanakālamanuvāsanōttarabastēriti manyatē| tathā ca tadvākyam- “pratyāgatē dvitīyaṁ ca tr̥tīyaṁ caiva dāpayēt| anāgacchannupēkṣyastu rajanīm- ” ityādi| ‘tatrōpadravakārī mātrāśatādūrdhvaṁ snēhō yatnēnānayitavyaḥ, natvanuvāsanavattriyāmātparata iti, anāgacchannirupadravaścāhōrātramupēkṣaṇīya iti matadvayamapyavasthāvaśēna pramāṇayitavyam| ēvaṁvidhē ca pratyāgamanakālē anāgacchati snaihikē nirūhōttarabastiḥ saṁśōdhanaistrivr̥dādibhirbastiśōdhanaiśca tr̥ṇapañcamūlādigaṇadravyaiḥ kvātharūpairyuktaṁ bastiṁ prasr̥timātraṁ mūtramārgēṇa, striyā dviprasr̥timātramapatyamārgēṇa snēhāpakarṣaṇaṁ dadyāt| guda ityādi śōdhanadravyasambhr̥tāmiti virēcanadravyanirmitām| ēṣaṇīṁ śalākām| yaccāvaśēṣaṁ tadbalēna sāmarthyēna, uttaramuṣṭinā muṣṭēragrabhāgēna| gudavartimabhidhāya mūtramārgē vayōbhēdēna darśayannāha- āragvadhētyādi| tā vartīḥ tantrāntaradarśanācchāyāśuṣkā ghr̥tāktāḥ srōtasi mūtramārgē śalākayā nidadhyāt pravēśayēt snēhāpakarṣaṇārthaṁ, apatyamārgē sthūlā vartiścaturaṅgulā praṇidhēyā| prakārāntarēṇa vartimāha- āgārētyādi| phalaṁ madanaphalam| kr̥tā vartīḥ mudgādipramāṇāḥ| śuktaṁ cukram| anuvāsanacikitsāvēkṣaṇamāha- anuvāsanasiddhimityādi| snaihikōttarabastidānānantaraṁ yadanuktaṁ sphiktāḍanādikaṁ karma tadanuvāsanacikitsitaṁ vīkṣya prayōjayēt; tathā ca vāgbhaṭaḥ,- “pīḍitē'ntargatē snēhē snēhabastikramō hitaḥ” (vā.sū. a.19) iti||117-122||
Adhikarana 53 (123-124) · Śloka 124
śarkarāmadhumiśrēṇa śītēna madhukāmbunā ||123||
dahyamānē tadā bastau dadyādbastiṁ vicakṣaṇaḥ |
kṣīravr̥kṣakaṣāyēṇa payasā śītalēna ca ||124||
View original
शर्करामधुमिश्रेण शीतेन मधुकाम्बुना ||१२३||
दह्यमाने तदा बस्तौ दद्याद्बस्तिं विचक्षणः |
क्षीरवृक्षकषायेण पयसा शीतलेन च ||१२४||
tatra snēhapradānakupitapittēnānirgacchataḥ snēhasya nirgamanārthaṁ dattatīkṣṇōṣṇanirūhakupitapittēna vā dahyamānē bastau bastiviśēṣamupadiśannāha- śarkarētyādi| śarkarāmadhumiśrēṇēti triṣvapi yōgēṣu yōjanīyamiti||123-124||
Adhikarana 54 (125-126) · Śloka 126
śukraṁ duṣṭaṁ śōṇitaṁ cāṅganānāṁ puṣpōdrēkaṁ tasya nāśaṁ ca kaṣṭam |
mūtrāghātānmūtradōṣān pravr̥ddhān yōnivyādhiṁ saṁsthitiṁ cāparāyāḥ ||125||
śukrōtsēkaṁ śarkarāmaśmarīṁ ca śūlaṁ bastau vaṅkṣaṇē mēhanē ca |
ghōrānanyān bastijāṁścāpi rōgān hitvā mēhānuttarō hanti bastiḥ ||126||
View original
शुक्रं दुष्टं शोणितं चाङ्गनानां पुष्पोद्रेकं तस्य नाशं च कष्टम् |
मूत्राघातान्मूत्रदोषान् प्रवृद्धान् योनिव्याधिं संस्थितिं चापरायाः ||१२५||
शुक्रोत्सेकं शर्करामश्मरीं च शूलं बस्तौ वङ्क्षणे मेहने च |
घोरानन्यान् बस्तिजांश्चापि रोगान् हित्वा मेहानुत्तरो हन्ति बस्तिः ||१२६||
idānīmuttarabastērviṣayaṁ darśayannāha- śukramityādi| puṣpaṁ r̥tustasyōdrēkō'kālapravr̥ttiḥ, kaṣṭaṁ kaṣṭasādhyam| mūtrāghātān mūtrāvarōdhān| mūtradōṣān mūtrakr̥cchrān| saṁsthitiṁ nirgamarōdhamityarthaḥ| aparā garbhāvaraṇaviśēṣaḥ, yasyā ‘ulba’ iti lōkē prasiddhiḥ| aśēṣabastirōgaparihārārthamāha- bastijāṁścāpi rōgāniti||125-126||
Adhikarana 55 (127) · Śloka 127
samyagdattasya liṅgāni vyāpadaḥ krama ēva ca |
bastēruttarasañjñasya samānaṁ snēhabastinā ||127||
View original
सम्यग्दत्तस्य लिङ्गानि व्यापदः क्रम एव च |
बस्तेरुत्तरसञ्ज्ञस्य समानं स्नेहबस्तिना ||१२७||
kramaḥ cikitsitamityarthaḥ||127||
Adhikarana puShpikA · Śloka 37
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē'nuvāsanōttarabasticikitsitaṁ nāma saptatriṁśō'dhyāyaḥ ||37||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थानेऽनुवासनोत्तरबस्तिचिकित्सितं नाम सप्तत्रिंशोऽध्यायः ||३७||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē saptatriṁśattamō'dhyāyaḥ||37||