Adhikarana 1 (1-4) · Śloka 4
athātaḥ kṣudrarōgacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
tatrājagallikāmāmāṁ jalaukōbhirupācarēt |
śuktiśrughnīyavakṣārakalkaiścālēpayēdbhiṣak ||3||
śyāmālāṅgalakipāṭhākalkairvā'pi vicakṣaṇaḥ |
pakvāṁ vraṇavidhānēna yathōktēna prasādhayēt ||4||
View original
अथातः क्षुद्ररोगचिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
तत्राजगल्लिकामामां जलौकोभिरुपाचरेत् |
शुक्तिश्रुघ्नीयवक्षारकल्कैश्चालेपयेद्भिषक् ||३||
श्यामालाङ्गलकिपाठाकल्कैर्वाऽपि विचक्षणः |
पक्वां व्रणविधानेन यथोक्तेन प्रसाधयेत् ||४||
tatrētyādi| śuktiḥ jalaśuktiḥ| śrughnī svarjikā| yavaḥ prasiddhaḥ| kṣāraśabdaḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| gayī tu ajagallikāmapakvāṁ yavakṣāraśuktisaurāṣṭrīkalkēnālēpayēt, tatō jalaukōbhiḥ srāvayēt , ālēpaścādya upakramaḥ sarvaśōphānāmityuktēḥ||1-4||
Adhikarana 2 (5-6) · Śloka 6
andhālajīṁ yavaprakhyāṁ panasīṁ kacchapīṁ tathā |
pāṣāṇagardabhaṁ caiva pūrvaṁ svēdēna yōjayēt ||5||
manaḥśilātālakuṣṭhadārukalkaiḥ pralēpayēt |
paripākagatān bhittvā vraṇavat samupācarēt ||6||
View original
अन्धालजीं यवप्रख्यां पनसीं कच्छपीं तथा |
पाषाणगर्दभं चैव पूर्वं स्वेदेन योजयेत् ||५||
मनःशिलातालकुष्ठदारुकल्कैः प्रलेपयेत् |
परिपाकगतान् भित्त्वा व्रणवत् समुपाचरेत् ||६||
andhētyādi||5-6||
Adhikarana 3 (7-8) · Śloka 8
vivr̥tāmindravr̥ddhāṁ ca gardabhīṁ jālagardabham |
irivēllīṁ gandhanāmnīṁ kakṣāṁ visphōṭakāṁstathā ||7||
pittajasya visarpasya kriyayā sādhayēdbhiṣak |
rōpayēt sarpiṣā pakvān siddhēna madhurauṣadhaiḥ ||8||
View original
विवृतामिन्द्रवृद्धां च गर्दभीं जालगर्दभम् |
इरिवेल्लीं गन्धनाम्नीं कक्षां विस्फोटकांस्तथा ||७||
पित्तजस्य विसर्पस्य क्रियया साधयेद्भिषक् |
रोपयेत् सर्पिषा पक्वान् सिद्धेन मधुरौषधैः ||८||
madhurauṣadhāni kākōlyādīni||7-8||
Adhikarana 4 (9-11) · Śloka 11
cipya(ppa)muṣṇāmbunā siktamutkr̥tya srāvayēdbhiṣak |
cakratailēna cābhyajya sarjacūrṇēna cūrṇayēt ||9||
bandhēnōpacarēccainamaśakyaṁ cāgninā dahēt |
madhurauṣadhasiddhēna tatastailēna rōpayēt ||10||
kunakhē vidhirapyēṣa kāryō hi bhiṣajā bhavēt |
upācarēdanuśayīṁ ślēṣmavidradhivadbhiṣak ||11||
View original
चिप्य(प्प)मुष्णाम्बुना सिक्तमुत्कृत्य स्रावयेद्भिषक् |
चक्रतैलेन चाभ्यज्य सर्जचूर्णेन चूर्णयेत् ||९||
बन्धेनोपचरेच्चैनमशक्यं चाग्निना दहेत् |
मधुरौषधसिद्धेन ततस्तैलेन रोपयेत् ||१०||
कुनखे विधिरप्येष कार्यो हि भिषजा भवेत् |
उपाचरेदनुशयीं श्लेष्मविद्रधिवद्भिषक् ||११||
cippamityādi| utkr̥tya duṣṭamāṁsaṁ pakvam| cakratailaṁ cakrapīḍitaṁ, hastādipīḍitavyudāsārthaṁ cakragrahaṇam| “cippaṁ śōṇitasēkēna śōdhanaiścāpyupācarēt| gatōṣmāṇaṁ tathā cainamuṣṇāmbupariṣēcitam|| śastrēṇa tu yathāyōgamutkr̥tya srāvayēdvraṇam| śilā tējōvatī caiva rōcanā ca rasāñjanam|| kalkairētaiśca sampiṣṭaiḥ śōdhayitvā vraṇaṁ tataḥ| haridrāgurukālīyakalkaiśca sarasāñjanaiḥ|| siddhēna tilatailēna tatra kurvīta rōpaṇam”- iti kvacit pāṭhaḥ| ēṣa vidhiḥ cippakramaḥ||9-11||
Adhikarana 5 (12-16) · Śloka 16
vidārikāṁ samabhyajya svinnāṁ vimlāpya lēpayēt |
nagavr̥ttikavarṣābhūbilvamūlaiḥ supēṣitaiḥ ||12||
vraṇabhāvagatāyāṁ vā kr̥tvā saṁśōdhanakriyām |
rōpaṇārthaṁ hitaṁ tailaṁ kaṣāyamadhuraiḥ śr̥tam ||13||
pracchānairvā jalaukōbhiḥ srāvyā'pakvā vidārikā |
ajakarṇaiḥ sapālāśamūlakalkaiḥ pralēpayēt ||14||
pakvāṁ vidārya śastrēṇa paṭōlapicumardayōḥ |
kalkēna tilayuktēna sarpirmiśrēṇa lēpayēt ||15||
baddhvā ca kṣīravr̥kṣasya kaṣāyaiḥ khadirasya ca |
vraṇaṁ prakṣālayēcchuddhāṁ tatastāṁ rōpayēt punaḥ ||16||
View original
विदारिकां समभ्यज्य स्विन्नां विम्लाप्य लेपयेत् |
नगवृत्तिकवर्षाभूबिल्वमूलैः सुपेषितैः ||१२||
व्रणभावगतायां वा कृत्वा संशोधनक्रियाम् |
रोपणार्थं हितं तैलं कषायमधुरैः शृतम् ||१३||
प्रच्छानैर्वा जलौकोभिः स्राव्याऽपक्वा विदारिका |
अजकर्णैः सपालाशमूलकल्कैः प्रलेपयेत् ||१४||
पक्वां विदार्य शस्त्रेण पटोलपिचुमर्दयोः |
कल्केन तिलयुक्तेन सर्पिर्मिश्रेण लेपयेत् ||१५||
बद्ध्वा च क्षीरवृक्षस्य कषायैः खदिरस्य च |
व्रणं प्रक्षालयेच्छुद्धां ततस्तां रोपयेत् पुनः ||१६||
vidārikāmityādi| vimlāpyēti aṅguṣṭhādibhiḥ| nagavr̥ttikaḥ jiṅginī guḍamajjanikēti lōkē, vr̥ścikālītyanyē| vraṇabhāvētyādi| kaṣāyaiḥ nyagrōdhādipaṭhitaiḥ, madhuraiḥ kākōlyādibhiḥ| ajakarṇaḥ sarjaḥ| pālāśaḥ śaṭī| pakvāmityādi| picumardō nimbaḥ| kṣīravr̥kṣā vaṭōdumbaraplakṣapippalagardabhāṇḍāḥ||12-16||
Adhikarana 6 (17-18) · Śloka 19
mēdō'rbudavidhānēna sādhayēccharkarārbudam |
kacchūṁ vicarcikāṁ pāmāṁ kuṣṭhavat samupācarēt ||17||
lēpaśca śasyatē sikthaśatāhvāgaurasarṣapaiḥ |
vacādārvīsarṣapairvā tailaṁ vā naktamālajam ||18||
sāratailamathābhyaṅgē kurvīta kaṭukaiḥ śr̥tam |19|
View original
मेदोऽर्बुदविधानेन साधयेच्छर्करार्बुदम् |
कच्छूं विचर्चिकां पामां कुष्ठवत् समुपाचरेत् ||१७||
लेपश्च शस्यते सिक्थशताह्वागौरसर्षपैः |
वचादार्वीसर्षपैर्वा तैलं वा नक्तमालजम् ||१८||
सारतैलमथाभ्यङ्गे कुर्वीत कटुकैः शृतम् |१९|
mēdō'rbudētyādi| naktamālajatailēnāpakvēnaiva, ‘kaṭukauṣadhasiddhēna’ ityanyē| sāratailēna śiṁśapāgurusaraladēvadārvāditailēna| kaṭukauṣadhāni pippalyādīni| ‘sāratailamathābhyaṅgē’ ityatra ‘sāralaṁ tailamabhyaṅgē’ iti kēcit paṭhanti; tatra saralasārasnēhaḥ sāmānyasnēhaparibhāṣayā paktavyaḥ||17-18||-
Adhikarana 7 (19-20) · Śloka 20
pādadāryāṁ sirāṁ viddhvā svēdābhyaṅgau prayōjayēt ||19||
madhūcchiṣṭavasāmajjasarjacūrṇaghr̥taiḥ kr̥taḥ |
yavāhvagairikōnmiśraiḥ pādalēpaḥ praśasyatē ||20||
View original
पाददार्यां सिरां विद्ध्वा स्वेदाभ्यङ्गौ प्रयोजयेत् ||१९||
मधूच्छिष्टवसामज्जसर्जचूर्णघृतैः कृतः |
यवाह्वगैरिकोन्मिश्रैः पादलेपः प्रशस्यते ||२०||
pādētyādi| pūrvamādau snēhatvēdau kr̥tvā paścāt sirāṁ vidhyēt| yavāhvō yavakṣāraḥ||19-20||
Adhikarana 8 (21-22) · Śloka 23
pādau siktvā''ranālēna lēpanaṁ hyalasē hitam |
kalkīkr̥tairnimbatilakāsīsālaiḥ sasaindhavaiḥ ||21||
lākṣārasō'bhayā vā'pi kāryaṁ syādraktamōkṣaṇam |
siddhaṁ rasē kaṇṭakāryāstailaṁ vā sārṣapaṁ hitam ||22||
kāsīsarōcanaśilācūrṇairvā pratisāraṇam |23|
View original
पादौ सिक्त्वाऽऽरनालेन लेपनं ह्यलसे हितम् |
कल्कीकृतैर्निम्बतिलकासीसालैः ससैन्धवैः ||२१||
लाक्षारसोऽभया वाऽपि कार्यं स्याद्रक्तमोक्षणम् |
सिद्धं रसे कण्टकार्यास्तैलं वा सार्षपं हितम् ||२२||
कासीसरोचनशिलाचूर्णैर्वा प्रतिसारणम् |२३|
pādāvityādi| śilā manaḥśilā| pratisāraṇaṁ gharṣaṇam||21-22||-
Adhikarana 9 (23) · Śloka 23
utkr̥tya dagdhvā snēhēna jayēt kadarasañjñakam ||23||
View original
उत्कृत्य दग्ध्वा स्नेहेन जयेत् कदरसञ्ज्ञकम् ||२३||
utkr̥tyētyādi| kadaraṁ tu śastrēṇōtkr̥tya agnitaptēna tailēnaiva dahēt, sūkṣmamārgānusāritvāttailasya; anyē tu vahnisantaptāḥ sarvē'pi snēhāḥ sūkṣmamārgānusāriṇō bhavanti, ataḥ sarvē'pi snēhā grāhyāḥ||23||
Adhikarana 10 (24-26) · Śloka 27
indraluptē sirāṁ mūrdhni snigdhasvinnasya mōkṣayēt |
kalkaiḥ samaricairdihyācchilākāsīsatutthakaiḥ ||24||
kuṭannaṭadārukalkairlēpanaṁ vā praśasyatē |
pracchayitvā'vagāḍhaṁ vā guñjākalkairmuhurmuhuḥ ||25||
lēpayēdupaśāntyarthaṁ kuryādvā'pi rasāyanam |
mālatīkaravīrāgninaktamālavipācitam ||26||
tailamabhyañjanē śastamindraluptāpahaṁ param |27|
View original
इन्द्रलुप्ते सिरां मूर्ध्नि स्निग्धस्विन्नस्य मोक्षयेत् |
कल्कैः समरिचैर्दिह्याच्छिलाकासीसतुत्थकैः ||२४||
कुटन्नटदारुकल्कैर्लेपनं वा प्रशस्यते |
प्रच्छयित्वाऽवगाढं वा गुञ्जाकल्कैर्मुहुर्मुहुः ||२५||
लेपयेदुपशान्त्यर्थं कुर्याद्वाऽपि रसायनम् |
मालतीकरवीराग्निनक्तमालविपाचितम् ||२६||
तैलमभ्यञ्जने शस्तमिन्द्रलुप्तापहं परम् |२७|
indralupta ityādi| kuṭannaṭētyādi kuṭannaṭaḥ tagaraḥ| rasāyanavidhānōpadēśaṁ kurvannētajjñāpayati- duḥsādhyō'yaṁ vyādhirna śakyatē rasāyanamantarēṇāpanētuṁ; rasāyanamaṣṭādaśa divyauṣadhayaḥ sōmaścauṣadharājā| mālatītyādi snēhapākakalpaparibhāṣayā jātyādikalkasiddhēna kaṭutailēna gōmūtracaturguṇēna śirō'bhyañjyāt||24-26||-
Adhikarana 11 (27-28) · Śloka 30
arūṁṣikāṁ hr̥tē raktē sēcayēnnimbavāriṇā ||27||
dihyāt saindhavayuktēna vājiviṣṭhārasēna tu |
haritālaniśānimbakalkairvā sapaṭōlajaiḥ ||28||
yaṣṭīnīlōtpalairaṇḍamārkavairvā pralēpayēt |
indraluptāpahaṁ tailamabhyaṅgē ca praśasyatē |30|
View original
अरूंषिकां हृते रक्ते सेचयेन्निम्बवारिणा ||२७||
दिह्यात् सैन्धवयुक्तेन वाजिविष्ठारसेन तु |
हरितालनिशानिम्बकल्कैर्वा सपटोलजैः ||२८||
यष्टीनीलोत्पलैरण्डमार्कवैर्वा प्रलेपयेत् |
इन्द्रलुप्तापहं तैलमभ्यङ्गे च प्रशस्यते |३०|
arūṁṣikāmityādi| arūṁṣikāṁ tu punarjalaukōbhiḥ raktamavasicya nimbakvāthēna paritaḥ siktvā, aśvapurīṣarasēna bahusaindhavacūrṇēna lēpayēt| mārkavō bhr̥ṅgarājaḥ| haritālādibhirvā madhukādibhirvā lēpayēt| indraluptōktasya jātyāditailasyābhyaṅgakaraṇamarūṁṣikāyāḥ śōdhanarōpaṇam||27-28||-
Adhikarana 12 (29-30) · Śloka 30
sirāṁ dāruṇakē viddhvā snigdhasvinnasya mūrdhani ||29||
avapīḍaṁ śirōbastimabhyaṅgaṁ ca prayōjayēt |
kṣālanē kōdravatr̥ṇakṣāratōyaṁ praśasyatē ||30||
View original
सिरां दारुणके विद्ध्वा स्निग्धस्विन्नस्य मूर्धनि ||२९||
अवपीडं शिरोबस्तिमभ्यङ्गं च प्रयोजयेत् |
क्षालने कोद्रवतृणक्षारतोयं प्रशस्यते ||३०||
sirāmityādi| avapīḍya nasyē dīyata ityavapīḍaḥ||29-30||
Adhikarana 13 (31) · Śloka 31
upariṣṭāt pravakṣyāmi vidhiṁ palitanāśanam |31|
View original
उपरिष्टात् प्रवक्ष्यामि विधिं पलितनाशनम् |३१|
palitacikitsitamāha- upariṣṭādityādi| upariṣṭānmiśrakōktē cikitsitē|31|-
Adhikarana 14 (31) · Śloka 32
masūrikāyāṁ kuṣṭhaghnalēpanādikriyā hitā ||31||
pittaślēṣmavisarpōktā kriyā vā sampraśasyatē |32|
View original
मसूरिकायां कुष्ठघ्नलेपनादिक्रिया हिता ||३१||
पित्तश्लेष्मविसर्पोक्ता क्रिया वा सम्प्रशस्यते |३२|
masūrikāyāmityādi| ādiśabdēnōdvartanaghr̥tādi||31||-
Adhikarana 15 (32) · Śloka 33
jatumaṇiṁ samutkr̥tya maṣakaṁ tilakālakam ||32||
kṣārēṇa pradahēdyuktyā vahninā vā śanaiḥ śanaiḥ |33|
View original
जतुमणिं समुत्कृत्य मषकं तिलकालकम् ||३२||
क्षारेण प्रदहेद्युक्त्या वह्निना वा शनैः शनैः |३३|
jatumaṇimityādi| kṣārēṇa kṣāraviṣayēṣu, āgninā akṣārakr̥tyēṣu||32||-
Adhikarana 16 (33-36) · Śloka 36
nyacchēvyaṅgē sirāmōkṣō nīlikāyāṁ ca śasyatē ||33||
yathānyāyaṁ yathābhyāsaṁ lālāṭyādisirāvyadhaḥ |
ghr̥ṣṭvā dihyāttvacaṁ piṣṭvā kṣīriṇāṁ kṣīrasaṁyutām ||34||
balātibalayaṣṭyāhvarajanīrvā pralēpanam |
payasyāgurukālīyalēpanaṁ vā sagairikam ||35||
kṣaudrājyayuktayā limpēddaṁṣṭrayā śūkarasya ca |
kapittharājādanayōḥ kalkaṁ vā hitamucyatē ||36||
View original
न्यच्छेव्यङ्गे सिरामोक्षो नीलिकायां च शस्यते ||३३||
यथान्यायं यथाभ्यासं लालाट्यादिसिराव्यधः |
घृष्ट्वा दिह्यात्त्वचं पिष्ट्वा क्षीरिणां क्षीरसंयुताम् ||३४||
बलातिबलयष्ट्याह्वरजनीर्वा प्रलेपनम् |
पयस्यागुरुकालीयलेपनं वा सगैरिकम् ||३५||
क्षौद्राज्ययुक्तया लिम्पेद्दंष्ट्रया शूकरस्य च |
कपित्थराजादनयोः कल्कं वा हितमुच्यते ||३६||
nyacchē ityādi| ghr̥ṣṭvā samudraphēnādinā| kṣīriṇō vaṭādayō vr̥kṣāḥ pañca, tēṣāṁ tvacaṁ piṣṭvā| payasyā arkapuṣpī| kālīyaṁ kr̥ṣṇacandanam||33-36||
Adhikarana 17 (37) · Śloka 38
yauvanē piḍakāsvēṣa viśēṣācchardanaṁ hitam |
lēpanaṁ ca vacārōdhrasaindhavaiḥ sarṣapānvitaiḥ ||37||
kustumburuvacālōdhrakuṣṭhairvā lēpanaṁ hitam |38|
View original
यौवने पिडकास्वेष विशेषाच्छर्दनं हितम् |
लेपनं च वचारोध्रसैन्धवैः सर्षपान्वितैः ||३७||
कुस्तुम्बुरुवचालोध्रकुष्ठैर्वा लेपनं हितम् |३८|
yauvanē ityādi| ēṣa anantarōktaḥ||37||-
Adhikarana 18 (38-39) · Śloka 39
padminīkaṇṭakē rōgē chardayēnnimbavāriṇā ||38||
tēnaiva siddhaṁ sakṣaudraṁ sarpiḥpānaṁ pradāpayēt |
nimbāragvadhayōḥ kalkō hita utsādanē bhavēt ||39||
View original
पद्मिनीकण्टके रोगे छर्दयेन्निम्बवारिणा ||३८||
तेनैव सिद्धं सक्षौद्रं सर्पिःपानं प्रदापयेत् |
निम्बारग्वधयोः कल्को हित उत्सादने भवेत् ||३९||
padminītyādi| nimbāragvadhayōḥ kalkaḥ kaṣāya utsādanē udvartanē hitō bhavēdityarthaḥ| kalkē kaṣāyaśabdō vartatē, “pañcavidhaṁ kaṣāyakalpanam” (ca. sū. 4) iti vacanāt||38-39||
Adhikarana 19 (40-42) · Śloka 42
parivr̥ttiṁ ghr̥tābhyaktāṁ susvinnāmupanāhayēt |
tatō'bhyajya śanaiścarma cānayēt pīḍayēnmaṇim ||40||
praviṣṭē ca maṇau carma svēdayēdupanāhanaiḥ |
trirātraṁ pañcarātraṁ vā vātaghnaiḥ sālvaṇādibhiḥ ||41||
dadyādvātaharān bastīn snigdhānyannāni bhōjayēt |
vapāṭikāṁ jayēdēvaṁ yathādōṣaṁ cikitsakaḥ ||42||
View original
परिवृत्तिं घृताभ्यक्तां सुस्विन्नामुपनाहयेत् |
ततोऽभ्यज्य शनैश्चर्म चानयेत् पीडयेन्मणिम् ||४०||
प्रविष्टे च मणौ चर्म स्वेदयेदुपनाहनैः |
त्रिरात्रं पञ्चरात्रं वा वातघ्नैः साल्वणादिभिः ||४१||
दद्याद्वातहरान् बस्तीन् स्निग्धान्यन्नानि भोजयेत् |
वपाटिकां जयेदेवं यथादोषं चिकित्सकः ||४२||
parivr̥ttimityādi| upanāhayēt badhnīyāt| abhyajya sarpiṣā| hīnamadhyamōttamadōṣabalāpēkṣayā ēkarātratripañcarātravikalpaḥ||40-42||
Adhikarana 20 (43-47) · Śloka 48
niruddhaprakaśē nāḍīṁ lauhīmubhayatōmukhīm |
dāravīṁ vā jatukr̥tāṁ ghr̥tābhyaktāṁ pravēśayēt ||43||
pariṣēkē vasāmajjaśiśumāravarāhayōḥ |
cakratailaṁ tathā yōjyaṁ vātaghnadravyasaṁyutam ||44||
tryahāttryahāt sthūlatarāṁ samyaṅgāḍīṁ pravēśayēt |
srōtō vivardhayēdēvaṁ snigdhamannaṁ ca bhōjayēt ||45||
bhittvā vā sēvanīṁ muktvā sadyaḥkṣatavadācarēt |
sanniruddhagudaṁ rōgaṁ valmīkaṁ vahnirōhiṇīm ||46||
pratyākhyāya yathāyōgaṁ cikitsitamathācarēt |
visarpōktēna vidhinā sādhayēdagnirōhiṇīm ||47||
sanniruddhagudē yōjyā niruddhaprakaśakriyā |48|
View original
निरुद्धप्रकशे नाडीं लौहीमुभयतोमुखीम् |
दारवीं वा जतुकृतां घृताभ्यक्तां प्रवेशयेत् ||४३||
परिषेके वसामज्जशिशुमारवराहयोः |
चक्रतैलं तथा योज्यं वातघ्नद्रव्यसंयुतम् ||४४||
त्र्यहात्त्र्यहात् स्थूलतरां सम्यङ्गाडीं प्रवेशयेत् |
स्रोतो विवर्धयेदेवं स्निग्धमन्नं च भोजयेत् ||४५||
भित्त्वा वा सेवनीं मुक्त्वा सद्यःक्षतवदाचरेत् |
सन्निरुद्धगुदं रोगं वल्मीकं वह्निरोहिणीम् ||४६||
प्रत्याख्याय यथायोगं चिकित्सितमथाचरेत् |
विसर्पोक्तेन विधिना साधयेदग्निरोहिणीम् ||४७||
सन्निरुद्धगुदे योज्या निरुद्धप्रकशक्रिया |४८|
niruddhētyādi| dāravīṁ kāṣṭhamayīm| jatukr̥tāṁ lākṣāmayīm| śiśumāraḥ pādī jalacaraḥ svanāmakhyātaḥ| cakratailaṁ yantrapīḍitaṁ tailaṁ; sēvanīṁ bhittvā muktvā vā śastrēṇa mūtrasrōtaḥsaṅkōcakāraṇaṁ carmāvadārayēt; tasyāpi dvārasyāvipākē maṇidvāramathaivaṁ dārayēt||43-47||-
Adhikarana 21 (48-56) · Śloka 56
śastrēṇōtkr̥tya valmīkaṁ kṣārāgnibhyāṁ prasādhayēt ||48||
vidhānēnārbudōktēna śōdhayitvā ca rōpayēt |
valmīkaṁ tu bhavēdyasya nātivr̥ddhamamarmajam ||49||
tatra saṁśōdhanaṁ kr̥tvā śōṇitaṁ mōkṣayēdbhiṣak |
kulatthikāyā mūlaiśca guḍūcyā lavaṇēna ca ||50||
ārēvatasya mūlaiśca dantīmūlaistathaiva ca |
śyāmāmūlaiḥ sapalalaiḥ śaktumiśraiḥ pralēpayēt ||51||
susnigdhaiśca sukhōṣṇaiśca bhiṣak tamupanāhayēt |
pakvaṁ vā tadvijānīyādgatīḥ sarvā yathākramam ||52||
abhijñāya tataśchittvā pradahēnmatimān bhiṣak |
saṁśōdhya duṣṭamāṁsāni kṣārēṇa pratisārayēt ||53||
vraṇaṁ viśuddhaṁ vijñāya rōpayēnmatimān bhiṣak |
sumanā granthayaścaiva bhallātakamanaḥśilē ||54||
kālānusārī sūkṣmailā candanāguruṇī tathā |
ētaiḥ siddhaṁ nimbatailaṁ valmīkē rōpaṇaṁ hitam ||55||
pāṇipādōpariṣṭāttu chidrairbahubhirāvr̥tam |
valmīkaṁ yat saśōphaṁ syādvarjyaṁ tattu vijānatā ||56||
View original
शस्त्रेणोत्कृत्य वल्मीकं क्षाराग्निभ्यां प्रसाधयेत् ||४८||
विधानेनार्बुदोक्तेन शोधयित्वा च रोपयेत् |
वल्मीकं तु भवेद्यस्य नातिवृद्धममर्मजम् ||४९||
तत्र संशोधनं कृत्वा शोणितं मोक्षयेद्भिषक् |
कुलत्थिकाया मूलैश्च गुडूच्या लवणेन च ||५०||
आरेवतस्य मूलैश्च दन्तीमूलैस्तथैव च |
श्यामामूलैः सपललैः शक्तुमिश्रैः प्रलेपयेत् ||५१||
सुस्निग्धैश्च सुखोष्णैश्च भिषक् तमुपनाहयेत् |
पक्वं वा तद्विजानीयाद्गतीः सर्वा यथाक्रमम् ||५२||
अभिज्ञाय ततश्छित्त्वा प्रदहेन्मतिमान् भिषक् |
संशोध्य दुष्टमांसानि क्षारेण प्रतिसारयेत् ||५३||
व्रणं विशुद्धं विज्ञाय रोपयेन्मतिमान् भिषक् |
सुमना ग्रन्थयश्चैव भल्लातकमनःशिले ||५४||
कालानुसारी सूक्ष्मैला चन्दनागुरुणी तथा |
एतैः सिद्धं निम्बतैलं वल्मीके रोपणं हितम् ||५५||
पाणिपादोपरिष्टात्तु छिद्रैर्बहुभिरावृतम् |
वल्मीकं यत् सशोफं स्याद्वर्ज्यं तत्तु विजानता ||५६||
asādhyēṣvapi valmīkāgnirōhiṇīprabhr̥tiṣu cikitsitaṁ kāryaṁ, “yāvaducchvasiti prāṇī tāvat kāryā pratikriyā| kadā'pi daivayōgēna dr̥ṣṭāriṣṭō'pi jīvati” ityuktatvāt| valmīkamityādi| tatra saṁśōdhanaṁ kr̥tvā ‘auṣadhēna’ iti śēṣaḥ| ārēvataḥ kiramālakaḥ| śyāmā trivr̥dviśēṣaḥ| palalaṁ tilapiṣṭiḥ| upanāhaḥ pācanam| kālānusārī kr̥ṣṇasārivā||48-56||
Adhikarana 22 (57-60) · Śloka 60
dhātryāḥ stanyaṁ śōdhayitvā bālē sādhyā'hipūtanā |
paṭōlapatratriphalārasāñjanavipācitam ||57||
pītaṁ ghr̥taṁ nāśayati kr̥cchrāmapyahipūtanām |
triphalākōlakhadirakaṣāyaṁ vraṇarōpaṇam ||58||
kāsīsarōcanātutthaharitālarasāñjanaiḥ |
lēpō'mlapiṣṭō badarītvagvā saindhavasaṁyutā ||59||
kapālatutthajaṁ cūrṇaṁ cūrṇakālē prayōjayēt |
cikitsēnmuṣkakacchūṁ cāpyahipūtanapāmavat ||60||
View original
धात्र्याः स्तन्यं शोधयित्वा बाले साध्याऽहिपूतना |
पटोलपत्रत्रिफलारसाञ्जनविपाचितम् ||५७||
पीतं घृतं नाशयति कृच्छ्रामप्यहिपूतनाम् |
त्रिफलाकोलखदिरकषायं व्रणरोपणम् ||५८||
कासीसरोचनातुत्थहरितालरसाञ्जनैः |
लेपोऽम्लपिष्टो बदरीत्वग्वा सैन्धवसंयुता ||५९||
कपालतुत्थजं चूर्णं चूर्णकाले प्रयोजयेत् |
चिकित्सेन्मुष्ककच्छूं चाप्यहिपूतनपामवत् ||६०||
dhātryā ityādi| kāsīsādibhiramlakāñjikādipiṣṭaiḥ pralēpanaṁ, badarītvaksaindhavairvā pralēpanam| kapālaṁ pakvamr̥dbhāṇḍakhaṇḍaḥ| ahipūtanōktaśca dhātrīśōdhanavarjaṁ ghr̥tapānādiḥ||57-60||
Adhikarana 23 (61-63) · Śloka 63
gudabhraṁśē gudaṁ svinnaṁ snēhābhyaktaṁ pravēśayēt |
kārayēdgōphaṇābandhaṁ madhyacchidrēṇa carmaṇā ||61||
vinirgamārthaṁ vāyōśca svēdayēcca muhurmuhuḥ |
kṣīrē mahatpañcamūlaṁ mūṣikāṁ cāntravarjitām ||62||
paktvā tasmin pacēttailaṁ vātaghnauṣadhasaṁyutam |
gudabhraṁśamidaṁ kr̥cchraṁ pānābhyaṅgāt prasādhayēt ||63||
View original
गुदभ्रंशे गुदं स्विन्नं स्नेहाभ्यक्तं प्रवेशयेत् |
कारयेद्गोफणाबन्धं मध्यच्छिद्रेण चर्मणा ||६१||
विनिर्गमार्थं वायोश्च स्वेदयेच्च मुहुर्मुहुः |
क्षीरे महत्पञ्चमूलं मूषिकां चान्त्रवर्जिताम् ||६२||
पक्त्वा तस्मिन् पचेत्तैलं वातघ्नौषधसंयुतम् |
गुदभ्रंशमिदं कृच्छ्रं पानाभ्यङ्गात् प्रसाधयेत् ||६३||
gudētyādi| mūṣikāṁ nirgatāntrāṁ kr̥tvā mahatpañcamūlasya prasthaṁ kṣīraprasthē triguṇitajalē vipacēt, kṣīraprasthē'vaśiṣṭai tailakuḍavaṁ dattvā, bhadradārvādikalkapādaṁ kr̥tvā, pacēt; tadyathābalaṁ pānābhyaṅgābhyāṁ gudabhraṁśaṁ sādhayēt||61-63||
Adhikarana puShpikA · Śloka 20
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē kṣudrarōgacikitsitaṁ nāma viṁśō'dhyāyaḥ ||20||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थाने क्षुद्ररोगचिकित्सितं नाम विंशोऽध्यायः ||२०||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē viṁśatitamō'dhyāyaḥ||20||