Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātaḥ kuṣṭhacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
viruddhādhyaśanāsātmyavēgavighātaiḥ snēhādīnāṁ cāyathārambhaiḥ pāpakriyayā purākr̥takarmayōgācca tvagdōṣā bhavanti ||3||
View original
अथातः कुष्ठचिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
विरुद्धाध्यशनासात्म्यवेगविघातैः स्नेहादीनां चायथारम्भैः पापक्रियया पुराकृतकर्मयोगाच्च त्वग्दोषा भवन्ति ||३||
viruddhādhyaśanādīni kuṣṭhakarāṇi viśēṣēṇa kuṣṭhasya janakānīti prāguktānyapi punaruktāni||1-3||
Adhikarana 2 (4) · Śloka 4
tatra tvagdōṣī māṁsavasādugdhadadhitailakulatthamāṣaniṣpāvēkṣupiṣṭavikārāmlaviruddhādhyaśanājīrṇavidāhyabhiṣyandīni divāsvapnaṁ vyavāyaṁ ca pariharēt ||4||
View original
तत्र त्वग्दोषी मांसवसादुग्धदधितैलकुलत्थमाषनिष्पावेक्षुपिष्टविकाराम्लविरुद्धाध्यशनाजीर्णविदाह्यभिष्यन्दीनि दिवास्वप्नं व्यवायं च परिहरेत् ||४||
niṣpāvō rājaśimbī| dōṣadhātumalasrōtasāṁ klēdajananamabhiṣyandi||4||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
tataḥ śāliṣaṣṭikayavagōdhūmakōradūṣaśyāmākōddālakādīnanavān bhuñjīta mudgāḍhakyōranyatarasya yūṣēṇa sūpēna vā nimbapatrāruṣkaravyāmiśrēṇa, maṇḍūkaparṇyavalgujāṭarūṣakarūpikāpuṣpaiḥ sarpiḥsiddhaiḥ sarṣapatailasiddhairvā, tiktavargēṇa vā'bhihitēna; māṁsasātmyāya vā jāṅgalamāṁsamamēdaskaṁ vitarēt; tailaṁ vajrakamabhyaṅgārthē; āragvadhādikaṣāyamutsādanārthē; pānapariṣēkāvagāhādiṣu ca khadirakaṣāyam; ityēṣa āhārācāravibhāgaḥ ||5||
View original
ततः शालिषष्टिकयवगोधूमकोरदूषश्यामाकोद्दालकादीननवान् भुञ्जीत मुद्गाढक्योरन्यतरस्य यूषेण सूपेन वा निम्बपत्रारुष्करव्यामिश्रेण, मण्डूकपर्ण्यवल्गुजाटरूषकरूपिकापुष्पैः सर्पिःसिद्धैः सर्षपतैलसिद्धैर्वा, तिक्तवर्गेण वाऽभिहितेन; मांससात्म्याय वा जाङ्गलमांसममेदस्कं वितरेत्; तैलं वज्रकमभ्यङ्गार्थे; आरग्वधादिकषायमुत्सादनार्थे; पानपरिषेकावगाहादिषु च खदिरकषायम्; इत्येष आहाराचारविभागः ||५||
tatrētyādi| uddālakaḥ araṇyakōdravaḥ| upakaraṇabhūtaṁ sūpyadravyadvayaṁ mudgāḍhakīlakṣaṇamabhidhāyāparamapyupakaraṇabhūtaṁ śākadravyamāha- nimbapatrētyādi| śākarūpābhyāṁ nimbapatrāruṣkarābhyāṁ vyāmiśrēṇa sūpēna saha śālyādikamannaṁ bhuñjīta, tathā maṇḍūkaparṇyādibhirapi śākaiḥ| maṇḍūkaparṇī brāhmībhēdaḥ| rūpikāpuṣpaiḥ arkapuṣpaiḥ| sārṣapatailaṁ kēcinnēcchanti, raktapittapradūṣaṇatvāt, vātakaphakuṣṭhēṣu vadantyanyē| tiktavargēṇa prapunnāḍāvalgujapaṭōlavārtākādinā| yadyapi “yōṣinmāṁsasurāvarjī” ityatra māṁsapratiṣēdhaḥ, tathā'pi māṁsasātmyāya jāṅgalamāṁsamamēdaskaṁ mēdōrahitaṁ svabhāvatō vitarēddadyāt| tatra vajrakaṁ saptaparṇakarañjētyādikaṁ vakṣyatē| āragvadhādikaṣāyamutsādanārthē iti kaṣāyō'tra kalkaścūrṇaṁ vā yōgyatayā; kaṣāyaśabdō hi carakē svarasādiṣu pañcasu paribhāṣitaḥ; utsādanārthē uddharṣaṇārthē, athavā udvartanārthē; anyē tu nimnavraṇasya unnatikaraṇārthē| ityēṣa āhārācāravibhāga iti āhārasya kriyamāṇasya dravyarasavibhājanam| tatra, vajratailasya pānīyatvād, āragvadhādērapyatra saṁskārādau prāyōgikatvāt, āhāravargasyaivōpadēśaḥ||5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
tatra pūrvarūpēṣūbhayataḥ saṁśōdhanamāsēvēta |
tatra tvaksamprāptē śōdhanālēpanāni, śōṇitaprāptē saṁśōdhanālēpanakaṣāyapānaśōṇitāvasēcanāni, māṁsaprāptē śōdhanālēpanakaṣāyapānaśōṇitāvasēcanāriṣṭamanthaprāśāḥ, caturthakarmaguṇaprāptaṁ yāpyamātmavataḥ saṁvidhānavataśca, tatra saṁśōdhanācchōṇitāvasēcanāccōrdhvaṁ bhallātaśilājatudhātumākṣīkaguggulvagurutuvarakakhadirāsanāyaskr̥tividhānamāsēvēta; pañcamaṁ naivōpakramēt ||6||
View original
तत्र पूर्वरूपेषूभयतः संशोधनमासेवेत |
तत्र त्वक्सम्प्राप्ते शोधनालेपनानि, शोणितप्राप्ते संशोधनालेपनकषायपानशोणितावसेचनानि, मांसप्राप्ते शोधनालेपनकषायपानशोणितावसेचनारिष्टमन्थप्राशाः, चतुर्थकर्मगुणप्राप्तं याप्यमात्मवतः संविधानवतश्च, तत्र संशोधनाच्छोणितावसेचनाच्चोर्ध्वं भल्लातशिलाजतुधातुमाक्षीकगुग्गुल्वगुरुतुवरकखदिरासनायस्कृतिविधानमासेवेत; पञ्चमं नैवोपक्रमेत् ||६||
tatrētyādi| ubhayataḥ saṁśōdhanaṁ vamanaṁ virēcanaṁ ca| tvaksamprāptē rasaprāptē, rasasya tatsthānatvāt | atrāriṣṭagrahaṇamupalakṣaṇaṁ, tēnāsavasurayōrapyavarōdhaḥ| mēdaḥprāptē cikitsitamupadiśannāha- caturthakarmētyādi| caturthakarmaguṇaprāptaṁ yāpyamiti tvagdhātōścaturthaṁ mēdaḥ, tasya karmāṇi śōdhanādīni, tēṣāṁ tu guṇāḥ phalam; ētēnaitaduktaṁ- mēdōgataṁ kuṣṭhaṁ saṁśōdhanādiguṇaviśiṣṭaṁ yāpyaṁ bhavatīti| kathambhūtasya puruṣasya? ātmavataḥ ātmaguṇōpapannasya; ātmaguṇāśca sarvabhūtēṣu kṣāntiranasūyā śaucamanāyāsō maṅgalakāryāṇyaspr̥hā cēti; athavā ātmavatō'pathyaparihāraparāyaṇasya samyagāhārācārasyētyarthaḥ| saṁvidhānavataḥ paricchadavataḥ karmānuṣṭhānaparasya yāpyaṁ nānyathā| ‘samyagvidhānavata’ iti kēcit paṭhanti, prabhūtōpakaraṇayuktasyētyarthaḥ| athavā caturthē mēdasi sthitaṁ kuṣṭhaṁ caturthaṁ, tasya kuṣṭhasya karmāṇi guṇāśca daurgandhyōpadēhapūyādayastaiḥ prāptaṁ yuktaṁ yāpyam| anyē tu ‘caturthākhyaprāptaṁ’ iti paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ| atra yāpanē saṁśōdhanācchōṇitāvasēkāccōrdhvaṁ bhallātakādividhānam| tatra bhallātakavidhānamarśōnirdiṣṭaṁ, śilājatumākṣikadhātutuvarakavidhānaṁ pramēhapiḍakācikitsitanirdiṣṭaṁ, khadirāsanāyaskr̥tividhānaṁ mahākuṣṭhavidhāvuddiṣṭam| pañcamaṁ naivēti asādhyatvādasthyādigatakuṣṭhānām||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
tatra prathamamēva kuṣṭhinaṁ snēhapānavidhānēnōpapādayēt |
mēṣaśr̥ṅgīśvadaṁṣṭrāśārṅgēṣṭāguḍūcīdvipañcamūlīsiddhaṁ tailaṁ ghr̥taṁ vā vātakuṣṭhināṁ pānābhyaṅgayōrvidadhyāt, dhavāśvakarṇakakubhapalāśapicumardaparpaṭakamadhukarōdhrasamaṅgāsiddhaṁ sarpiḥ pittakuṣṭhināṁ, priyālaśālāragvadhanimbasaptaparṇacitrakamaricavacākuṣṭhasiddhaṁ ślēṣmakuṣṭhināṁ bhallātakābhayāviḍaṅgasiddhaṁ vā, sarvēṣāṁ tuvarakatailaṁ bhallātakatailaṁ vēti ||7||
View original
तत्र प्रथममेव कुष्ठिनं स्नेहपानविधानेनोपपादयेत् |
मेषशृङ्गीश्वदंष्ट्राशार्ङ्गेष्टागुडूचीद्विपञ्चमूलीसिद्धं तैलं घृतं वा वातकुष्ठिनां पानाभ्यङ्गयोर्विदध्यात्, धवाश्वकर्णककुभपलाशपिचुमर्दपर्पटकमधुकरोध्रसमङ्गासिद्धं सर्पिः पित्तकुष्ठिनां, प्रियालशालारग्वधनिम्बसप्तपर्णचित्रकमरिचवचाकुष्ठसिद्धं श्लेष्मकुष्ठिनां भल्लातकाभयाविडङ्गसिद्धं वा, सर्वेषां तुवरकतैलं भल्लातकतैलं वेति ||७||
tatrētyādi| snēhapānavidhānēnēti vamanādiśōdhanāṅgasyaiva snēhasya pānavidhānēna; na punaḥ svatantrasya, kuṣṭhānāṁ rūkṣaṇīyatvāt| snigdhasya punaḥ kramādanuktānyapi vamanavirēcanaśōṇitamōkṣaṇāni kramēṇaiva pūrvarūpādau, anēnaiva kramēṇa karmaṇaḥ sarvatrōktatvāt| upapādayēt upakramētētyarthaḥ| tānēva śōdhanāṅgasnēhānutpādayannāha- mēṣaśr̥ṅgītyādi| mēṣaśr̥ṅgī karkaṭaśr̥ṅgī; gayī tu putrañjīvakabhēdamāha| śvadaṁṣṭrā gōkṣurakaḥ| śārṅgēṣṭā kākatiktā, ‘bhumbhuraṭā’ iti lōkē; ‘gūthakarañja’ ityaparē| śēṣaṁ prasiddham| ētaiḥ kaṣāyakalkarūpaiḥ siddhaṁ sāmānyaparibhāṣayā tailaṁ ghr̥taṁ vā vātakuṣṭhē ēva, kaphānubandhē tailaṁ, pittānubandhē ghr̥tam; anyē tu pānāya ghr̥taṁ, abhyaṅgāya tailamiti| aśvakarṇētyādi aśvakarṇaḥ pūrvadēśē gandhamuṇḍō'śvatthasadr̥śaḥ| kakubhaḥ sugandhimūlō viṭapaḥ| palāśaḥ kiṁśukaḥ| picumardō nimbaḥ| samaṅgā sparśarōdanikā, lajjāluriti lōkē| priyālētyādi| priyālaścāraḥ| sarpiriti pūrvayōgādanuvartatē, ēvamagrē'pi| bhallātakētyādi| tuvarakaḥ paścimasamudrabhūmiṣu prasiddha ēva||7||
Adhikarana 6 (8-9) · Śloka 9
saptaparṇāragvadhātiviṣēkṣurapāṭhākaṭurōhiṇyamr̥tātriphalāpaṭōlapicumardaparpaṭakadurālabhātrāyamāṇāmustācandanapadmaka- haridrōpakulyāviśālāmūrvāśatāvarīsārivēndrayavāṭarūṣakaṣaḍgranthāmadhukabhūnimbagr̥ṣṭikā iti samabhāgāḥ kalkaḥsyāt, kalkāccaturguṇaṁ sarpiḥ prakṣipya taddviguṇō dhātrīphalarasastaccaturguṇā āpastadaikadhyaṁ samālōḍya vipacēt, ētanmahātiktakaṁ nāma sarpiḥ kuṣṭhaviṣamajvararaktapittahr̥drōgōnmādāpasmāragulmapiḍakāsr̥gdaragalagaṇḍagaṇḍamālā- ślīpadapāṇḍurōgavisarpārśaḥṣāṇḍhyakaṇḍūpāmādīñchamayēditi ||8||
triphalāpaṭōlapicumandāṭarūṣakakaṭurōhiṇīdurālabhātrāyamāṇāḥ parpaṭakaścaitēṣāṁ dvipalikān bhāgāñjaladrōṇē prakṣipya pādāvaśēṣaṁ kaṣāyamādāya kalkapēṣyāṇīmāni bhēṣajānyardhapalikāni trāyamāṇāmustēndrayavacandanakirātatiktāni pippalyaścaitāni ghr̥taprasthē samāvāpya vipacēt, ētattiktakaṁ nāma sarpiḥ kuṣṭhaviṣamajvaragulmārśōgrahaṇīdōṣaśōphapāṇḍurōgavisarpaṣāṇḍhyaśamanamūrdhvajatrugatarōgaghnaṁ cēti ||9||
View original
सप्तपर्णारग्वधातिविषेक्षुरपाठाकटुरोहिण्यमृतात्रिफलापटोलपिचुमर्दपर्पटकदुरालभात्रायमाणामुस्ताचन्दनपद्मक- हरिद्रोपकुल्याविशालामूर्वाशतावरीसारिवेन्द्रयवाटरूषकषड्ग्रन्थामधुकभूनिम्बगृष्टिका इति समभागाः कल्कःस्यात्, कल्काच्चतुर्गुणं सर्पिः प्रक्षिप्य तद्द्विगुणो धात्रीफलरसस्तच्चतुर्गुणा आपस्तदैकध्यं समालोड्य विपचेत्, एतन्महातिक्तकं नाम सर्पिः कुष्ठविषमज्वररक्तपित्तहृद्रोगोन्मादापस्मारगुल्मपिडकासृग्दरगलगण्डगण्डमाला- श्लीपदपाण्डुरोगविसर्पार्शःषाण्ढ्यकण्डूपामादीञ्छमयेदिति ||८||
त्रिफलापटोलपिचुमन्दाटरूषककटुरोहिणीदुरालभात्रायमाणाः पर्पटकश्चैतेषां द्विपलिकान् भागाञ्जलद्रोणे प्रक्षिप्य पादावशेषं कषायमादाय कल्कपेष्याणीमानि भेषजान्यर्धपलिकानि त्रायमाणामुस्तेन्द्रयवचन्दनकिराततिक्तानि पिप्पल्यश्चैतानि घृतप्रस्थे समावाप्य विपचेत्, एतत्तिक्तकं नाम सर्पिः कुष्ठविषमज्वरगुल्मार्शोग्रहणीदोषशोफपाण्डुरोगविसर्पषाण्ढ्यशमनमूर्ध्वजत्रुगतरोगघ्नं चेति ||९||
haridrōpakulyāviśālētyatra tantrāntaradarśanāddharidrādvayaṁ, pippalī gajapippalī cētyupakulyādvayaṁ ca bōddhavyaṁ, viśālā indravāruṇī, mūrvā cōrasnāyuḥ, ṣaḍgranthā vacā| paribhāṣāvyāpārō nāstyēvātra mahātiktakē, sāmānyakalkakaṣāyaparimāṇadravyaparimāṇayōścōktatvāt| ṣāṇḍhyaṁ ṣaṇḍhabhāvaḥ||8-9||
Adhikarana 7 (10) · Śloka 11
atō'nyatamēna ghr̥tēna snigdhasvinnasyaikāṁ dvē tisraścatasraḥ pañca vā sirā vidhyēt; maṇḍalāni cōtsannānyavalikhēdabhīkṣṇaṁ, pracchayēdvā, samudraphēnaśākagōjīkākōdumbarikāpatrairvā'vaghr̥ṣyālēpayēllākṣāsarjarasarasāñjana- prapunnaḍāvalgujatējōvatyaśvamārakārkakuṭajārēvatamūlakalkairmūtrapiṣṭaiḥ pittapiṣṭairvā, svarjikātutthakāsīsaviḍaṅgāgāradhūmacitrakakaṭukasudhāharidrāsaindhavakalkairvā, ētānyēvāvāpya kṣārakalpēna niḥsrutē pālāśē kṣārē tatō vipācya phāṇītamiva sañjātamavatārya lēpayēt, jyōtiṣkaphalalākṣāmaricapippalīsumanaḥpatrairvā, haritālamanaḥśilārkakṣīratilaśigrumaricakalkairvā, svarjikākuṣṭhatutthakuṭajacitrakaviḍaṅgamaricarōdhramanaḥśilākalkairvā, harītakīkarañjikāviḍaṅgasiddhārthakalavaṇarōcanāvalgujaharidrākalkairvā ||10||
sarvē kuṣṭhāpahāḥ siddhā lēpāḥ sapta prakīrtitāḥ |11|
View original
अतोऽन्यतमेन घृतेन स्निग्धस्विन्नस्यैकां द्वे तिस्रश्चतस्रः पञ्च वा सिरा विध्येत्; मण्डलानि चोत्सन्नान्यवलिखेदभीक्ष्णं, प्रच्छयेद्वा, समुद्रफेनशाकगोजीकाकोदुम्बरिकापत्रैर्वाऽवघृष्यालेपयेल्लाक्षासर्जरसरसाञ्जन- प्रपुन्नडावल्गुजतेजोवत्यश्वमारकार्ककुटजारेवतमूलकल्कैर्मूत्रपिष्टैः पित्तपिष्टैर्वा, स्वर्जिकातुत्थकासीसविडङ्गागारधूमचित्रककटुकसुधाहरिद्रासैन्धवकल्कैर्वा, एतान्येवावाप्य क्षारकल्पेन निःस्रुते पालाशे क्षारे ततो विपाच्य फाणीतमिव सञ्जातमवतार्य लेपयेत्, ज्योतिष्कफललाक्षामरिचपिप्पलीसुमनःपत्रैर्वा, हरितालमनःशिलार्कक्षीरतिलशिग्रुमरिचकल्कैर्वा, स्वर्जिकाकुष्ठतुत्थकुटजचित्रकविडङ्गमरिचरोध्रमनःशिलाकल्कैर्वा, हरीतकीकरञ्जिकाविडङ्गसिद्धार्थकलवणरोचनावल्गुजहरिद्राकल्कैर्वा ||१०||
सर्वे कुष्ठापहाः सिद्धा लेपाः सप्त प्रकीर्तिताः |११|
śākō mahākharapatraḥ, ‘śākhōṭa’ ityanyē; gōjī gōjihvā; kākōdumbarikā kāṣṭhōdumbarikā| tamēva pralēpaṁ nirdiśannāha- lākṣāsarjarasētyādi| ārēvataḥ kiramālakaḥ| pittapiṣṭairiti gōpittapiṣṭaiḥ| ētānyēvētyādi| niḥsrutē gālitē| kṣārakalpātidēśēna tilanālādibhirādīpanaṁ ṣaṅguṇōdakasrāvaṇaṁ ca| suvarcikātutthakāsīsādicūrṇaṁ parivāpya kṣārād dvātriṁśattamabhāgapramāṇam| svarjikētyādi| jyōtiṣkaḥ kākamardanikā, tasyāḥ phalam| sumanā jātī| haritālētyādi| śigrurviṭapaśākaḥ, śōbhāñjanamanyē| harītakītyādi| karañjikā vr̥kṣakarañjaḥ| sarvētyādi| siddhā iti viśēṣaṇaṁ niścitaphalasiddhibōdhanārtham||10||-
Adhikarana 8 (11-12) · Śloka 12
vaiśēṣikānatastūrdhvaṁ dadrūśvitrēṣu mē śr̥ṇu ||11||
lākṣā kuṣṭhaṁ sarṣapāḥ śrīnikētaṁ rātrirvyōṣaṁ cakramardasya bījam |
kr̥tvaikasthaṁ takrapiṣṭaḥ pralēpō dadrūṣūktō mūlakādbījayuktaḥ ||12||
View original
वैशेषिकानतस्तूर्ध्वं दद्रूश्वित्रेषु मे शृणु ||११||
लाक्षा कुष्ठं सर्षपाः श्रीनिकेतं रात्रिर्व्योषं चक्रमर्दस्य बीजम् |
कृत्वैकस्थं तक्रपिष्टः प्रलेपो दद्रूषूक्तो मूलकाद्बीजयुक्तः ||१२||
vaiśēṣikānityādi| śrīnikētaṁ navanītadhūpaḥ saralaniryāsa iti| rātrirharidrā||11-12||
Adhikarana 9 (13) · Śloka 13
sindhūdbhūtaṁ cakramardasya bījamikṣūdbhūtaṁ kēśaraṁ tārkṣyaśailam |
piṣṭō lēpō'yaṁ kapitthādrasēna dadrūstūrṇaṁ nāśayatyēṣa yōgaḥ ||13||
View original
सिन्धूद्भूतं चक्रमर्दस्य बीजमिक्षूद्भूतं केशरं तार्क्ष्यशैलम् |
पिष्टो लेपोऽयं कपित्थाद्रसेन दद्रूस्तूर्णं नाशयत्येष योगः ||१३||
sindhūdbhūtamityādi| sindhūdbhūtaṁ saindhavam| ikṣūdbhūtō guḍaḥ| kēśaraṁ bakulam| tārkṣyaśailaṁ rasāñjanam||13||
Adhikarana 10 (14) · Śloka 14
hēmakṣīrī vyādhighātaḥ śirīṣō nimbaḥ sarjō vatsakaḥ sājakarṇaḥ |
śīghraṁ tīvrā nāśayantīha dadrūḥ snānālēpōddharṣaṇēṣūpayuktāḥ ||14||
View original
हेमक्षीरी व्याधिघातः शिरीषो निम्बः सर्जो वत्सकः साजकर्णः |
शीघ्रं तीव्रा नाशयन्तीह दद्रूः स्नानालेपोद्धर्षणेषूपयुक्ताः ||१४||
hēmakṣīrī kaṅkuṣṭham| vyādhighātaḥ kiramālakaḥ| sarjō laghusarjaḥ| ajakarṇō mahāsarjaḥ, ‘gandhamuṇḍa’ ityēkē| snānētyādi| ‘pānālēpōddharṣaṇēṣu’ ityanyē paṭhanti| lēpanōddharṣaṇayōḥ pēṣaṇē takramamlaṁ, kapittharasamanyē'nuvartayanti||14||
Adhikarana 11 (15) · Śloka 15
bhadrāsañjñōdumbarīmūlatulyaṁ dattvā mūlaṁ kṣōdayitvā malapvāḥ |
siddhaṁ tōyaṁ pītamuṣṇē sukhōṣṇaṁ sphōṭāñchvitrē puṇḍarīkē ca kuryāt ||15||
View original
भद्रासञ्ज्ञोदुम्बरीमूलतुल्यं दत्त्वा मूलं क्षोदयित्वा मलप्वाः |
सिद्धं तोयं पीतमुष्णे सुखोष्णं स्फोटाञ्छ्वित्रे पुण्डरीके च कुर्यात् ||१५||
dadruṣu yōgatrayamabhidhāya śvitrē vinirdiśannāha- bhadrētyādi| udumbarī bhadranāmā kāṣṭhōdumbarikā mahatī, malapūḥ saivālpaviṭapā, tayōrmūlaṁ palaṁ ṣōḍaśabhiḥ salilapalaiḥ pakvaṁ caturbhāgāvaśiṣṭamuṣṇakālē kōṣṇaṁ pītamātapasaṁsthasya kaṭutailābhyaktasya ca śvitrē sphōṭajananam| jīrṇē gavyamathitēna dāḍimayūṣēṇa vā bhōktavyam||15||
Adhikarana 12 (16) · Śloka 16
dvaipaṁ dagdhaṁ carma mātaṅgajaṁ vā bhinnē sphōṭē tailayuktaṁ pralēpaḥ |16|
View original
द्वैपं दग्धं चर्म मातङ्गजं वा भिन्ने स्फोटे तैलयुक्तं प्रलेपः |१६|
sañjātabhinnasphōṭasya śvitriṇa uttarakarma nirdiśannāha- dvaipamityādi| dvīpī citrakāyō vyāghraḥ, tasyēdaṁ carma dvaipam| mātaṅgō hastī, tasmājjātaṁ mātaṅgajaṁ carma| tailamatra viṣāṇikāsiddham| taduktam- “āvartakīmūlasiddhēna tailēnābhyajyāvacūrṇayēd gajadvīpicarmamasīcūrṇēna, triphalālōhacūrṇēna vā” iti|16|-
Adhikarana 13 (16) · Śloka 16
pūtiḥ kīṭō rājavr̥kṣōdbhavēna kṣārēṇāktaḥ śvitramēkō nihanti ||16||
View original
पूतिः कीटो राजवृक्षोद्भवेन क्षारेणाक्तः श्वित्रमेको निहन्ति ||१६||
pūtiḥ kīṭaḥ śasyādō varṣākālē karburakaḥ ‘tēlinī’ iti prasiddhaḥ, pūrvadēśē ‘puṇḍālikā’ iti| sa cāragvadhakṣārēṇa sahāktō miśritaḥ| rājavr̥kṣa āragvadhaḥ| ēkaḥ śrēṣṭhaḥ| uddālanatvāt kṣārōdakēnātra dravakāryam| ‘uktaḥ’ ityanyē vadanti||16||
Adhikarana 14 (17) · Śloka 17
kr̥ṣṇasya sarpasya masī sudagdhā baibhītakaṁ tailamatha dvitīyam |
ētat samastaṁ mr̥ditaṁ pralēpācchvitrāṇi arvāṇyapahanti śīghram ||17||
View original
कृष्णस्य सर्पस्य मसी सुदग्धा बैभीतकं तैलमथ द्वितीयम् |
एतत् समस्तं मृदितं प्रलेपाच्छ्वित्राणि अर्वाण्यपहन्ति शीघ्रम् ||१७||
kr̥ṣṇasyētyādi| kr̥ṣṇasarpō yadā dahyamānō'tikr̥ṣṇatvaṁ gacchati tadā taccūrṇaṁ masītyucyatē, sa ēvāgnidahyamānō yadā śuklatvaṁ yāti tadā kṣāra ityucyatē||17||
Adhikarana 15 (18) · Śloka 18
adhyardhatōyē subhatisrutasya kṣārasya kalpēna tu saptakr̥tvaḥ |
tailaṁ śr̥taṁ tēna caturguṇēna śvitrāpahaṁ mrakṣaṇamētadagryam ||18||
View original
अध्यर्धतोये सुभतिस्रुतस्य क्षारस्य कल्पेन तु सप्तकृत्वः |
तैलं शृतं तेन चतुर्गुणेन श्वित्रापहं म्रक्षणमेतदग्र्यम् ||१८||
adhyardhētyādi| kr̥ṣṇasya sarpasyētyanuvartamānāttasya kṣārādadhyardhaṁ tōyamadhikārdhamityarthaḥ| kṣārasya kalpēna kṣārapākavidhinā| saptakr̥tvaḥ saptavārān| mrakṣaṇam ālēpanam| agryaṁ pradhānamityarthaḥ||18||
Adhikarana 16 (19-20) · Śloka 20
ghr̥tēna yuktaṁ prapunāḍabījaṁ kuṣṭhaṁ ca yaṣṭīmadhukaṁ ca piṣṭvā |
śvētāya dadyādgr̥hakukkuṭāya caturthabhaktāya bubhukṣitāya ||19||
tasyōpasaṅgr̥hya ca tat purīṣamutpācitaṁ sarvata ēva limpēt |
abhyantaraṁ māsamimaṁ prayōgaṁ prayōjayēcchvitramathō nihanti ||20||
View original
घृतेन युक्तं प्रपुनाडबीजं कुष्ठं च यष्टीमधुकं च पिष्ट्वा |
श्वेताय दद्याद्गृहकुक्कुटाय चतुर्थभक्ताय बुभुक्षिताय ||१९||
तस्योपसङ्गृह्य च तत् पुरीषमुत्पाचितं सर्वत एव लिम्पेत् |
अभ्यन्तरं मासमिमं प्रयोगं प्रयोजयेच्छ्वित्रमथो निहन्ति ||२०||
ghr̥tēnētyādi| caturthabhaktāyēti ēkāhamupōṣitāya dvitīyē'hani sāyaṁ dhavalāya grāmyakukkuṭāyātyantabubhukṣitāya prapunnāḍabījādikaṁ ghr̥tayuktaṁ bhakṣayituṁ dadyāt| tasya purīṣamupasaṅgr̥hya gr̥hītvā tēna purīṣēṇa māsamēkaṁ śvitramabhyantaraṁ dhātvantargataṁ malapvādibhiḥ prayōgaiḥ sphōṭakādibhirutpācitaṁ pākaṁ nītaṁ limpēt; sa lēpastacchvitraṁ nihantītyarthaḥ||19-20||
Adhikarana 17 (21-22) · Śloka 22
kṣārē sudagdhē jalagaṇḍajē tu gajasya mūtrēṇa bahusrutē ca |
drōṇapramāṇē daśabhāgayuktaṁ dattvā pacēdbījamavalgujasya ||21||
ētadyadā cikkaṇatāmupaiti tadā samastaṁ guṭikā vidadhyāt |
śvitraṁ pralimpēdatha sampraghr̥ṣya tayā vrajēdāśu savarṇabhāvam ||22||
View original
क्षारे सुदग्धे जलगण्डजे तु गजस्य मूत्रेण बहुस्रुते च |
द्रोणप्रमाणे दशभागयुक्तं दत्त्वा पचेद्बीजमवल्गुजस्य ||२१||
एतद्यदा चिक्कणतामुपैति तदा समस्तं गुटिका विदध्यात् |
श्वित्रं प्रलिम्पेदथ सम्प्रघृष्य तया व्रजेदाशु सवर्णभावम् ||२२||
kṣāra ityādi| jalagaṇḍō jalagaṇḍīrakaḥ, nadīpippalikētyanyē| ‘gajalēṇḍajē kṣārē’ ityanyē paṭhanti; tacca na paṭhanīyaṁ tantrāntaravirōdhāt| daśabhāgayuktaṁ daśabhāgayōjitamavalgujacūrṇaṁ prakṣipēditi||21-22||
Adhikarana 18 (23-24) · Śloka 24
kaṣāyakalpēna subhāvitāṁ tu jalaṁ tvacā cūtaharītakīnām |
tāṁ tāmradīpē praṇidhāya dhīmān vartiṁ vaṭakṣīrasubhāvitāṁ tu ||23||
ādīpya tajjātamasīṁ gr̥hītvā tāṁ cāpi pathyāmbhasi bhāvayitvā |
sampracchitaṁ tadbahuśaḥ kilāsaṁ tailēna siktaṁ kaṭunā prayāti ||24||
View original
कषायकल्पेन सुभावितां तु जलं त्वचा चूतहरीतकीनाम् |
तां ताम्रदीपे प्रणिधाय धीमान् वर्तिं वटक्षीरसुभावितां तु ||२३||
आदीप्य तज्जातमसीं गृहीत्वा तां चापि पथ्याम्भसि भावयित्वा |
सम्प्रच्छितं तद्बहुशः किलासं तैलेन सिक्तं कटुना प्रयाति ||२४||
kaṣāyētyādi| cūtaharītakīnāṁ tvacā kr̥tvā kaṣāyakalpēna kvāthakalpanayā yajjalaṁ kvāthaḥ, tēna subhāvitāṁ picuvartiṁ kaṭutailēna siktvā, tāṁ tāmradīpē praṇidhāya sthāpayitvā, ādīpya prajvālya, tajjātamasīṁ gr̥hītvā, tatō vaṭakṣīrasubhāvitāṁ kr̥tvā, tatastāmēva pathyākvāthēna bhāvayitvā, kaṭunā tailēna siktaṁ kilāśaṁ bahuśaḥ sampracchitaṁ tayā lēpitamapayāti| “bhāvyadravyasamaṁ kvāthyaṁ kvāthaścāṣṭāṁśaśēṣitaḥ” iti| ayaṁ yōgō'nyatrāpyuktaḥ- “pathyāmratvakkaṣāyēṇa picuvartiḥ subhāvitā| kaṭutailayutē tāmrapātrē prajvālayēttataḥ|| masīṁ tajjāṁ vaṭakṣīrapathyākvāthēna bhāvayēt| mrakṣitaṁ kaṭutailāktaṁ tēna śvitraṁ praṇaśyati”- iti| gayadāsasta- ‘vārtiṁ paṭavārtiṁ pūrvaṁ vaṭakṣīrēṇa bhāvayēttataḥ kaṭutailēna’ iti vyākhyānayati| “tailēna siktaṁ kaṭunā samastamālēpayēdēvamupaiti śāntim”- iti kēcit paṭhanti||23-24||
Adhikarana 19 (25-26) · Śloka 26
āvalgujaṁ bījamagryaṁ nadījaṁ kākāhvānōdumbarī yā ca lākṣā |
lauhaṁ cūrṇaṁ māgadhī tārkṣyaśailaṁ tulyāḥ kāryāḥ kr̥ṣṇavarṇāstilāśca ||25||
vartiṁ kr̥tvā tāṁ gavāṁ pittapiṣṭāṁ lēpaḥ kāryaḥ śvitriṇāṁ śvitrahārī |
lēpāt pittaṁ śaikhinaṁ śvitrahāri hrībēraṁ vā dagdhamētēna yuktam ||26||
View original
आवल्गुजं बीजमग्र्यं नदीजं काकाह्वानोदुम्बरी या च लाक्षा |
लौहं चूर्णं मागधी तार्क्ष्यशैलं तुल्याः कार्याः कृष्णवर्णास्तिलाश्च ||२५||
वर्तिं कृत्वा तां गवां पित्तपिष्टां लेपः कार्यः श्वित्रिणां श्वित्रहारी |
लेपात् पित्तं शैखिनं श्वित्रहारि ह्रीबेरं वा दग्धमेतेन युक्तम् ||२६||
āvalgujamityādi| agryaṁ śrēṣṭhaṁ, nadījaṁ tāpīnadīsamutthō mākṣikadhātuḥ, kākāhvānōdumbarī kākasañjñōdumbarikā, yā ca lākṣā sā'pi tajjā sānnidhyāt, tārkṣyaśailaṁ rasāñjanaṁ, tēstulyāḥ kr̥ṣṇavarṇāstilāḥ kāryāḥ, tairvartiṁ kr̥tvā tayā lēpaḥ kāryaḥ| anyē ‘tāpyudbhūtō'valgujaṁ bījamagryaṁ’ iti paṭhanti; tatrāpi tāpyudbhūtō mākṣikadhātuḥ| śikhina idaṁ śaikhinaṁ pittaṁ mayūrapittamityarthaḥ||25-26||
Adhikarana 20 (27-28) · Śloka 29
tutthālakaṭukāvyōṣasiṁhārkahayamārakāḥ |
kuṣṭhāvalgujabhallātakṣīriṇīsarṣapāḥ snuhī ||27||
tilvakāriṣṭapīlūnāṁ patrāṇyāragvadhasya ca |
bījaṁ viḍaṅgāśvahantrōrharidrē br̥hatīdvayam ||28||
ābhyāṁ śvitrāṇi yōgābhyāṁ lēpānnaśyantyaśēṣataḥ |29|
View original
तुत्थालकटुकाव्योषसिंहार्कहयमारकाः |
कुष्ठावल्गुजभल्लातक्षीरिणीसर्षपाः स्नुही ||२७||
तिल्वकारिष्टपीलूनां पत्राण्यारग्वधस्य च |
बीजं विडङ्गाश्वहन्त्रोर्हरिद्रे बृहतीद्वयम् ||२८||
आभ्यां श्वित्राणि योगाभ्यां लेपान्नश्यन्त्यशेषतः |२९|
tutthētyādi| ālaṁ haritālam| siṁhō raktaśōbhāñjanaḥ | kṣīriṇī arkapuṣpī| tutthālakaṭukētyādiślōkadvayēna yōgadvayaṁ bōddhavyam||27-28||-
Adhikarana 21 (29-33) · Śloka 33
vāyasīphalgutiktānāṁ śataṁ dattvā pr̥thak pr̥thak ||29||
dvē lōharajasaḥ prasthē triphalātryāḍhakaṁ tathā |
tridrōṇē'pāṁ pacēdyāvadbhāgau dvāvasanādapi ||30||
śiṣṭau ca vipacēdbhūya ētaiḥ ślakṣṇaprapēṣitaiḥ |
kalkairindrayavavyōṣatvagdārucaturaṅgulaiḥ ||31||
pārāvatapadīdantībākucīkēśarāhvayaiḥ |
kaṇṭakāryā ca tatpakvaṁ ghr̥taṁ kuṣṭhiṣu yōjayēt ||32||
dōṣadhātvāśritaṁ pānādabhyaṅgāttvaggataṁ tathā |
apyasādhyaṁ nr̥ṇāṁ kuṣṭhaṁ nāmnā nīlaṁ niyacchati ||33||
View original
वायसीफल्गुतिक्तानां शतं दत्त्वा पृथक् पृथक् ||२९||
द्वे लोहरजसः प्रस्थे त्रिफलात्र्याढकं तथा |
त्रिद्रोणेऽपां पचेद्यावद्भागौ द्वावसनादपि ||३०||
शिष्टौ च विपचेद्भूय एतैः श्लक्ष्णप्रपेषितैः |
कल्कैरिन्द्रयवव्योषत्वग्दारुचतुरङ्गुलैः ||३१||
पारावतपदीदन्तीबाकुचीकेशराह्वयैः |
कण्टकार्या च तत्पक्वं घृतं कुष्ठिषु योजयेत् ||३२||
दोषधात्वाश्रितं पानादभ्यङ्गात्त्वग्गतं तथा |
अप्यसाध्यं नृणां कुष्ठं नाम्ना नीलं नियच्छति ||३३||
vāyasī kākatiktā ‘cirapōṭikā’ iti lōkē, ‘kākamācī’ ityanyē; phalguḥ kākōdumbarikā, ‘avalguḥ’ ityaparē paṭhanti, avalguḥ bākucī; tiktā kaṭukā| pārāvatapadī īṣallōhitō haṁsapadībhēdaḥ| kēśarāhvayō bakulaḥ| tridrōṇē'pāmityatra apāṁ dviguṇamātrā, dravatvāt; tēna jalaṣaḍdrōṇāḥ prakṣipyantē| asanāt bījakasārāddvau prasthau| śiṣṭau urvaritau dvau, caturthabhāgaṁ sarpiḥ, sarpiṣaścaturthāṁśamindrayavādikalkaṁ prakṣipya vipacēditi||29-33||
Adhikarana 22 (34-38) · Śloka 38
triphalātvak trikaṭukaṁ surasā madayantikā |
vāyasyāragvadhaścaiṣāṁ tulāṁ kuryāt pr̥thak pr̥thak ||34||
kākamācyarkavaruṇadantīkuṭajacitrakāt |
dārvīnidigdhikābhyāṁ tu pr̥thagdaśapalaṁ tathā ||35||
tridrōṇē'pāṁ pacēdyāvat ṣaṭprasthaṁ pariśēṣitam |
śakr̥drasadadhikṣīramūtrāṇāṁ pr̥thagāḍhakam ||36||
tadvaddhr̥tasya tatsādhyaṁ bhūnimbavyōṣacitrakaiḥ |
karañjaphalanīlikāśyāmāvalgujapīlubhiḥ ||37||
nīlinīnimbakusumaiḥ siddhaṁ kuṣṭhāpahaṁ ghr̥tam |
mrakṣaṇādaṅgasāvarṇyaṁ śvitriṇāṁ janayēnnr̥ṇām |
bhagandaraṁ kr̥mīnarśō mahānīlaṁ niyacchati ||38||
View original
त्रिफलात्वक् त्रिकटुकं सुरसा मदयन्तिका |
वायस्यारग्वधश्चैषां तुलां कुर्यात् पृथक् पृथक् ||३४||
काकमाच्यर्कवरुणदन्तीकुटजचित्रकात् |
दार्वीनिदिग्धिकाभ्यां तु पृथग्दशपलं तथा ||३५||
त्रिद्रोणेऽपां पचेद्यावत् षट्प्रस्थं परिशेषितम् |
शकृद्रसदधिक्षीरमूत्राणां पृथगाढकम् ||३६||
तद्वद्धृतस्य तत्साध्यं भूनिम्बव्योषचित्रकैः |
करञ्जफलनीलिकाश्यामावल्गुजपीलुभिः ||३७||
नीलिनीनिम्बकुसुमैः सिद्धं कुष्ठापहं घृतम् |
म्रक्षणादङ्गसावर्ण्यं श्वित्रिणां जनयेन्नृणाम् |
भगन्दरं कृमीनर्शो महानीलं नियच्छति ||३८||
triphalētyādi| madayantikā nakhādirāgajananī ‘mēṁhadī’ iti prasiddhā| vāyasī kākamācī| śakr̥dādīni gavāṁ grāhyāṇi| nīlikā nīlāñjanikā śāradaphalā| nīlinī nīlikā| mrakṣaṇādabhyaṅgāt| anārṣē nīlamahānīlaghr̥tē, ētē cēdr̥śē jējjaṭagayadāsābhyāṁ vyākhyātē, atastanmatānusāriṇā mayā'pi paṭhitē vyākhyātē ca| jalāpēkṣayā kvāthyadravyasyātibāhulyamatra yōgē, tasmādvr̥ddhavāgbhaṭīyaṁ mahānīlaghr̥taṁ likhyatē; yathā- “madayantyāḥ savāyasyāḥ surabhyāḥ pragrahasya ca| śataṁ palānāṁ pratyēkaṁ varāyāstvāḍhakatrayam|| vyāghrīvahnikapōtāvatsakakhadirārkamūladantyēndrayaḥ| saniśādvayā daśapalāḥ kvāthē'mīṣāṁ kṣipēt piṣṭvā|| bījaṁ karañjēṅgudaśigrunimbānnīlīṁ sanīlōtpalacandrarēkhām| śyāmāṁ kirātaṁ kaṭukatrayaṁ ca pañcāḍhakaṁ tatra ca pañcagavyāt|| śamayatyacirēṇa ghr̥taṁ mr̥duhutavahasādhitaṁ mahānīlam| na kilāsamēva kēvalamapi ca vraṇaguhyarōgavalmīkān ” (a. saṁ. ci. 32) ityādi||34-38||
Adhikarana 23 (39) · Śloka 39
mūtraṁ gavyaṁ citrakavyōṣayuktaṁ sarpiḥkumbhē kṣaudrayuktaṁ sthitaṁ hi |
pakṣādūrdhvaṁ śvitribhiḥ pēyamētat |
kuryāccāsmin kuṣṭhadiṣṭaṁ vidhānam ||39||
View original
मूत्रं गव्यं चित्रकव्योषयुक्तं सर्पिःकुम्भे क्षौद्रयुक्तं स्थितं हि |
पक्षादूर्ध्वं श्वित्रिभिः पेयमेतत् |
कुर्याच्चास्मिन् कुष्ठदिष्टं विधानम् ||३९||
mūtramityādi| mūtramadhunī tulyē| citrakasya vyōṣasya ca tāvatī mātrā yāvatyā kiñcit kaṭukatvamariṣṭasya, kumbhalēpārthamēva tadityanyē| kilāsē kuṣṭhacikitsitamēva saṅkṣēpārthamatidēśēna nirdiśannāha- kuryāccāsminnityādi||39||
Adhikarana 24 (40) · Śloka 40
pūtīkārkasnuṅnarēndradrumāṇāṁ mūtraiḥ piṣṭāḥ pallavāḥ saumanāśca |
lēpaḥ śvitraṁ hanti dadrūrvraṇāṁśca duṣṭānyarśāṁsyēṣa nāḍīvraṇāṁśca ||40||
View original
पूतीकार्कस्नुङ्नरेन्द्रद्रुमाणां मूत्रैः पिष्टाः पल्लवाः सौमनाश्च |
लेपः श्वित्रं हन्ति दद्रूर्व्रणांश्च दुष्टान्यर्शांस्येष नाडीव्रणांश्च ||४०||
pūtīkaḥ cirabilvaḥ| narēndradruma āragvadhaḥ| sumanā jātī||40||
Adhikarana 25 (41) · Śloka 41
asmādūrdhvaṁ niḥsrutē duṣṭaraktē jātaprāṇaṁ sarpiṣā snēhayitvā |
tīkṣṇairyōgaiśchardayitvā pragāḍhaṁ paścāddōṣaṁ nirharēccāpramattaḥ ||41||
View original
अस्मादूर्ध्वं निःस्रुते दुष्टरक्ते जातप्राणं सर्पिषा स्नेहयित्वा |
तीक्ष्णैर्योगैश्छर्दयित्वा प्रगाढं पश्चाद्दोषं निर्हरेच्चाप्रमत्तः ||४१||
idānīmādāvapi kr̥tavamanasya kr̥tavirēcanasyāpi kuṣṭhinaḥ punaḥ punarēva śōdhanaśōṇitāvasēkayōḥ kartavyatāmupadiśannāha- asmādūrdhvamityādi||41||
Adhikarana 26 (42) · Śloka 42
durvāntō vā durviriktō'pi vā syāt kuṣṭhī dōṣairuddhatairvyāptadēhaḥ |
niḥsandigdhaṁ yātyasādhyatvamāśu tasmāt kr̥tsnānnirharēttasya dōṣān ||42||
View original
दुर्वान्तो वा दुर्विरिक्तोऽपि वा स्यात् कुष्ठी दोषैरुद्धतैर्व्याप्तदेहः |
निःसन्दिग्धं यात्यसाध्यत्वमाशु तस्मात् कृत्स्नान्निर्हरेत्तस्य दोषान् ||४२||
kutaḥ punaraśēṣēṇa śōṇitaṁ dōṣāśca haraṇīyā ityāha- durvānta ityādi| apiśabdādduṣṭaśōṇitamanirhriyamāṇamapi||42||
Adhikarana 27 (43) · Śloka 43
pakṣāt pakṣācchardanānyabhyupēyānmāsānmāsāt sraṁsanaṁ cāpi dēyam |
srāvyaṁ raktaṁ vatsarē hi dviralpaṁ nasyaṁ dadyācca trirātrāttrirātrāt ||43||
View original
पक्षात् पक्षाच्छर्दनान्यभ्युपेयान्मासान्मासात् स्रंसनं चापि देयम् |
स्राव्यं रक्तं वत्सरे हि द्विरल्पं नस्यं दद्याच्च त्रिरात्रात्त्रिरात्रात् ||४३||
kēna kramēṇa śōdhanaṁ śōṇitāvasēcanaṁ ca kartavyamityāha- pakṣādityādi| vatsarē hi dviralpamiti varṣē dvau vārau ṣaḍbhiḥ ṣaḍbhirmāsairityarthaḥ||43||
Adhikarana 28 (44-49) · Śloka 49
pathyā vyōṣaṁ sēkṣujātaṁ satailaṁ līḍhvā śīghraṁ mucyatē kuṣṭharōgāt |
dhātrīpathyākṣōpakulyāviḍaṅgān kṣaudrājyābhyāmēkatō vā'valihyāt ||44||
pītvā māsaṁ vā palāṁśāṁ haridrāṁ mūtrēṇāntaṁ pāparōgasya gacchēt |
ēvaṁ pēyaścitrakaḥ ślakṣṇapiṣṭaḥ pippalyō vā pūrvavanmūtrayuktāḥ ||45||
tadvattārkṣyaṁ māsamātraṁ ca pēyaṁ, tēnājasraṁ dēhamālēpayēcca |
āriṣṭītvak sāptaparṇī ca tulyā lākṣā mustaṁ pañcamūlyau haridrē ||46||
mañjiṣṭhākṣau vāsakō dēvadāru pathyāvahnī vyōṣadhātrīviḍaṅgāḥ |
sāmānyāṁśaṁ yōjayitvā viḍaṅgaiścūrṇaṁ kr̥tvā tatpalōnmānamaśnan ||47||
kuṣṭhājjanturmucyatē traiphalaṁ vā sarpirdrōṇaṁ vyōṣayuktaṁ ca yuñjan |
gōmūtrāmbudrōṇasiddhē'kṣapīḍē siddhaṁ sarpirnāśayēccāpi kuṣṭham ||48||
āragvadhē saptaparṇē paṭōlē savr̥kṣakē naktamālē sanimbē jīrṇaṁ pakvaṁ taddharidrādvayēna hanyāt kuṣṭhaṁ muṣkakē cāpi sarpiḥ ||49||
View original
पथ्या व्योषं सेक्षुजातं सतैलं लीढ्वा शीघ्रं मुच्यते कुष्ठरोगात् |
धात्रीपथ्याक्षोपकुल्याविडङ्गान् क्षौद्राज्याभ्यामेकतो वाऽवलिह्यात् ||४४||
पीत्वा मासं वा पलांशां हरिद्रां मूत्रेणान्तं पापरोगस्य गच्छेत् |
एवं पेयश्चित्रकः श्लक्ष्णपिष्टः पिप्पल्यो वा पूर्ववन्मूत्रयुक्ताः ||४५||
तद्वत्तार्क्ष्यं मासमात्रं च पेयं, तेनाजस्रं देहमालेपयेच्च |
आरिष्टीत्वक् साप्तपर्णी च तुल्या लाक्षा मुस्तं पञ्चमूल्यौ हरिद्रे ||४६||
मञ्जिष्ठाक्षौ वासको देवदारु पथ्यावह्नी व्योषधात्रीविडङ्गाः |
सामान्यांशं योजयित्वा विडङ्गैश्चूर्णं कृत्वा तत्पलोन्मानमश्नन् ||४७||
कुष्ठाज्जन्तुर्मुच्यते त्रैफलं वा सर्पिर्द्रोणं व्योषयुक्तं च युञ्जन् |
गोमूत्राम्बुद्रोणसिद्धेऽक्षपीडे सिद्धं सर्पिर्नाशयेच्चापि कुष्ठम् ||४८||
आरग्वधे सप्तपर्णे पटोले सवृक्षके नक्तमाले सनिम्बे जीर्णं पक्वं तद्धरिद्राद्वयेन हन्यात् कुष्ठं मुष्कके चापि सर्पिः ||४९||
prāyōgikānēva yōgānnirdiśannāha- pathyētyādi| sēkṣujātaṁ saguḍam| tailaguḍayōḥ kuṣṭhakāritvē'pi harītakītrikaṭusaṁyuktayōḥ kuṣṭhahāritvaṁ, saṁyōgaśaktēracintyatvāt| anyē tvēvaṁ paṭhanti- “pathyāvyōṣaṁ tailayuktaṁ guḍaṁ ca nityaṁ khādanmucyatē kuṣṭharōgāt”- iti| dhātrītyādi| akṣō bibhītakaḥ| pītvētyādi| palāṁśāṁ palamēva aṁśō yasyāḥ sā tathā tāṁ palaparimāṇāmityarthaḥ| ēvamityādi ēvaṁ pūrvōktaprakārēṇa| pippalya ityādi| pūrvavat haridrāvat kramēṇa palamātrāṁ māsamēva| tadvadityādi|- tadvat tārkṣyaṁ tathā rasāñjanamapyabhyāsēna palamātraṁ māsaṁ pēyam| trīṇyapyētāni kuṣṭhaharāṇi rasāyanānyapi| tēnājasramityādi| tēna anantarōktēna rasāñjanēna| āriṣṭītvagityādi| atrāpi kramābhyāsēna palaṁ palaṁ māsamēva| traiphalaṁ vētyādi| ‘kuṣṭhājjanturmucyatē’ ityadhyāhāraḥ| anyē tvanyathā paṭhanti vyākhyānayanti ca, sa ca vistarabhayānna likhitaḥ| gōmūtrētyādi| gōmūtramēvāmbu gōmūtrāmbu, gōmūtrēṇaiva kvāthō nirvartya ityarthaḥ; gōmūtrāmbunōstulyayōrdrōṇa ityēkē| akṣapīḍō yavatiktā| sāmānyaparibhāṣākalpēna sarpiḥ sādhanīyam| āragvadhē ityādi| vyādhighātādibhirmuṣkakāntaiḥ sāmānyaparibhāṣākalpanayā| vyādhighātādyaṁ ghr̥taṁ dahyamānasya pittakuṣṭhinaḥ| “vāsādārvītiktavallīkarañjavyādhighnāgnikṣāravr̥kṣādibhiśca| vatsākhyānāriṣṭasaptacchadaiśca siddhaṁ sarpiḥ sarvakuṣṭhaṁ nihanti”- iti tantrāntarapaṭhitō yōgō na sauśrutaḥ, jējjaṭācāryēṇānuktatvānna paṭhanīyaḥ||44-49||
Adhikarana 29 (50) · Śloka 50
rōdhrāriṣṭaṁ padmakaṁ raktasāraḥ saptāhvākṣau vr̥kṣakō bījakaśca |
yōjyāḥ snānē dahyamānasya jantōḥ pēyā vā syāt kṣaudrayuktā tribhaṇḍī ||50||
View original
रोध्रारिष्टं पद्मकं रक्तसारः सप्ताह्वाक्षौ वृक्षको बीजकश्च |
योज्याः स्नाने दह्यमानस्य जन्तोः पेया वा स्यात् क्षौद्रयुक्ता त्रिभण्डी ||५०||
tasyaiva bahupittasyābalavatō dāhapraśamanahētuṁ nirdiśannāha- rōdhrētyādi| saptāhvaḥ saptaparṇaḥ| rōdhrādibhiḥ ṣaḍaṅgōdakakalpanayā na tu kaṣāyakalpanayā, nāpi kaṣāyēṇa snānam| tasyaiva bahupittasya balavatō dāhapraśamanahētuṁ nirdiśannāha- pēyā vētyādi| tribhaṇḍī trivr̥t; kōṣṭhabalāpēkṣayā trivr̥tō mātrā||50||
Adhikarana 30 (51) · Śloka 51
khādēt kuṣṭhī māṁsaśā(pā)tē purāṇān mudgān siddhānnimbatōyē satailān |51|
View original
खादेत् कुष्ठी मांसशा(पा)ते पुराणान् मुद्गान् सिद्धान्निम्बतोये सतैलान् |५१|
pittakuṣṭhināṁ māṁsakṣaraṇē kr̥misambhavē'pi pānaṁ nirdiśannāha- khādēdityādi| ṣaḍaṅgakalpēna nimbatōyaṁ parikalpya mudgānāṁ sādhanam|51|-
Adhikarana 31 (51-53) · Śloka 53
nimbakvāthaṁ jātasattvaḥ pibēdvā kvāthaṁ vā'rkālarkasaptacchadānām ||51||
jagdhēṣvaṅgēṣvaśvamārasya mūlaṁ lēpō yuktaḥ syādviḍaṅgaiḥ samūtraiḥ |
mūtraiścainaṁ sēcayēdbhōjayēcca sarvāhārān samprayuktān viḍaṅgaiḥ ||52||
kārañjaṁ vā sārṣapaṁ vā kṣatēṣu kṣēpyaṁ tailaṁ śigrukōśāmrayōrvā |
pakvaṁ sarvairvā kaṭūṣṇaiḥ satiktaiḥ śēṣaṁ ca syādduṣṭavat saṁvidhānam ||53||
View original
निम्बक्वाथं जातसत्त्वः पिबेद्वा क्वाथं वाऽर्कालर्कसप्तच्छदानाम् ||५१||
जग्धेष्वङ्गेष्वश्वमारस्य मूलं लेपो युक्तः स्याद्विडङ्गैः समूत्रैः |
मूत्रैश्चैनं सेचयेद्भोजयेच्च सर्वाहारान् सम्प्रयुक्तान् विडङ्गैः ||५२||
कारञ्जं वा सार्षपं वा क्षतेषु क्षेप्यं तैलं शिग्रुकोशाम्रयोर्वा |
पक्वं सर्वैर्वा कटूष्णैः सतिक्तैः शेषं च स्याद्दुष्टवत् संविधानम् ||५३||
nimbētyādi| jātasattvō jātakr̥miḥ| kvāthaṁ vētyādi| jātakr̥mirēva pibēt| jagdhēṣvityādi| kr̥mijagdhēṣvaṅgēṣu hayamārasya mūlaṁ sakr̥miharaṁ gōmūtrēṇa piṣṭvā lēpayēt| mūtrairityādi| tatraiva gōmūtrapariṣēcanam| bhōjayēdityādi| karañjasarṣapaśōbhāñjanakōśāmrabījatailāni svabhāvatō duṣṭavraṇayōgīni, tāni cāpakvānyēva| pakvamityādi|- tānyēva sarvaiḥ kaṭukairmaricādibhiḥ, tiktaistu nimbādibhiḥ, sāmānyakaṣāyaparibhāṣayā kaṣāyīkr̥taiḥ pakvānīti | atra pāṭhāntaramapyasti, tadvistarabhayānna likhitam| śēṣamityādi| duṣṭavad duṣṭavraṇavat, tulyacikitsitatvāt| anyē tvatra “śēṣaṁ ca syāt pūrvavat saṁvidhānam” iti paṭhanti| tatrāpi pūrvaśabdēna duṣṭavraṇavidhirucyatē| anyē tu paṭhanti ‘kuṣṭhavat saṁvidhānam’ iti, tannēcchati gayī||51-53||
Adhikarana 32 (54-63) · Śloka 64
saptaparṇakarañjārkamālatīkaravīrajam |
snuhīśirīṣāyōrmūlaṁ citrakāsphōtayōrapi ||54||
viṣalāṅgalavajrākhyakāsīsālamanaḥśilāḥ |
karañjabījaṁ trikaṭu triphalāṁ rajanīdvayam ||55||
siddhārthakān viḍaṅgāni prapunnāḍaṁ ca saṁharēt |
mūtrapiṣṭaiḥ pacēdētaistailaṁ kuṣṭhavināśanam ||56||
ētadvajrakamabhyaṅgānnāḍīduṣṭavraṇāpaham |
siddhārthakaḥ karañjau dvau dvē haridrē rasāñjanam ||57||
kuṭajaśca prapunnāḍasaptaparṇau mr̥gādanī |
lākṣā sarjarasō'rkaśca sāsphōtāragvadhau snuhī ||58||
śirīṣastuvarākhyastu kuṭajāruṣkarau vacā |
kuṣṭhaṁ kr̥mighnaṁ mañjiṣṭhā lāṅgalī citrakaṁ tathā ||59||
mālatī kaṭutumbī ca gandhāhvā mūlakaṁ tathā |
saindhavaṁ karavīraśca gr̥hadhūmaṁ viṣaṁ tathā ||60||
kampillakaṁ sasindūraṁ tējōhvātutthakāhvayē |
samabhāgāni sarvāṇi kalkapēṣyāṇi kārayēt ||61||
gōmūtraṁ dviguṇaṁ dadyāttilatailāccaturguṇam |
kārañjaṁ yā mahāvīryaṁ sārṣapaṁ vā mahāguṇam ||62||
abhyaṅgāt sarvakuṣṭhāni gaṇḍamālābhagandarān |
nāḍīduṣṭavraṇān ghōrān nāśayēnnātra saṁśayaḥ ||63||
mahāvajrakamityētannāmnā tailaṁ mahāguṇam |64|
View original
सप्तपर्णकरञ्जार्कमालतीकरवीरजम् |
स्नुहीशिरीषायोर्मूलं चित्रकास्फोतयोरपि ||५४||
विषलाङ्गलवज्राख्यकासीसालमनःशिलाः |
करञ्जबीजं त्रिकटु त्रिफलां रजनीद्वयम् ||५५||
सिद्धार्थकान् विडङ्गानि प्रपुन्नाडं च संहरेत् |
मूत्रपिष्टैः पचेदेतैस्तैलं कुष्ठविनाशनम् ||५६||
एतद्वज्रकमभ्यङ्गान्नाडीदुष्टव्रणापहम् |
सिद्धार्थकः करञ्जौ द्वौ द्वे हरिद्रे रसाञ्जनम् ||५७||
कुटजश्च प्रपुन्नाडसप्तपर्णौ मृगादनी |
लाक्षा सर्जरसोऽर्कश्च सास्फोतारग्वधौ स्नुही ||५८||
शिरीषस्तुवराख्यस्तु कुटजारुष्करौ वचा |
कुष्ठं कृमिघ्नं मञ्जिष्ठा लाङ्गली चित्रकं तथा ||५९||
मालती कटुतुम्बी च गन्धाह्वा मूलकं तथा |
सैन्धवं करवीरश्च गृहधूमं विषं तथा ||६०||
कम्पिल्लकं ससिन्दूरं तेजोह्वातुत्थकाह्वये |
समभागानि सर्वाणि कल्कपेष्याणि कारयेत् ||६१||
गोमूत्रं द्विगुणं दद्यात्तिलतैलाच्चतुर्गुणम् |
कारञ्जं या महावीर्यं सार्षपं वा महागुणम् ||६२||
अभ्यङ्गात् सर्वकुष्ठानि गण्डमालाभगन्दरान् |
नाडीदुष्टव्रणान् घोरान् नाशयेन्नात्र संशयः ||६३||
महावज्रकमित्येतन्नाम्ना तैलं महागुणम् |६४|
saptaparṇētyādi| mālatī jātī| snuhī sēhuṇḍaḥ| āsphōtā sārivā| viṣaṁ prasiddham| lāṅgalaśabdēna kalihārikōcyatē| vajrākhyaḥ dvitīyasēhuṇḍaḥ| ālaṁ haritālam| śēṣaṁ prasiddham| snēhacaturthāṁśō bhēṣajakalkaḥ, snēhāccaturguṇō dravaḥ, iti nyāyēna paktavyam| vajratailē gōmūtrēṇaiva dravakāryam| tailaṁ tilatailam| gayī tu vajrakatailē duṣṭavraṇādhikārāt prāgapi sarṣapatailasya vidhānāt sarṣapatailaṁ vipācyamāha| asyāgrē kēcinmahāvajrakaṁ paṭhanti, tacca nibandhakārairna paṭhitam||54-63||-
Adhikarana 33 (64-65) · Śloka 66
pittāvāpairmūtrapiṣṭaistailaṁ lākṣādikaiḥ kr̥tam ||64||
saptāhaṁ kaṭukālābvāṁ nidadhīta cikitsakaḥ |
pītavantaṁ tatō mātrāṁ tēnābhyaktaṁ ca mānavam ||65||
śāyayēdātapē tasya dōṣā gacchanti sarvaśaḥ |66|
View original
पित्तावापैर्मूत्रपिष्टैस्तैलं लाक्षादिकैः कृतम् ||६४||
सप्ताहं कटुकालाब्वां निदधीत चिकित्सकः |
पीतवन्तं ततो मात्रां तेनाभ्यक्तं च मानवम् ||६५||
शाययेदातपे तस्य दोषा गच्छन्ति सर्वशः |६६|
kuṣṭhaduṣṭavraṇē bahiḥśōdhanaṁ tailaṁ nirdiśyāntaḥśōdhanārthaṁ tailamuddiśannāha- pittētyādi| pittāvāpaiḥ gōpittāvāpaiḥ| mūtraṁ gōmūtraṁ, tacca tailāccaturguṇam| tailaṁ tilatailam| lākṣādikō ‘lākṣārēvatakuṭajāśvamārakaṭphala’ (sū. 38) ityādikō dravyasaṅgrahaṇīyōktaḥ; athavā'traiva paṭhitō lākṣāsarjarasarasāñjanaprapunnāḍadhānyāśvamārakārkakuṭajārēvātādikaḥ, dvayōrapyalpāntaratvāt| kr̥taṁ saṁskr̥tamityarthaḥ| dōṣā gacchanti sarvaśaḥ ūrdhvamadhastiryagityarthaḥ; gayī tu sarvaśa iti bahvarthē śas, vaiphalyagamanāpēkṣayā kr̥tsnaśa ityarthaḥ||64-65||-
Adhikarana 34 (66) · Śloka 67
srutadōṣaṁ samutthāpya snātaṁ khadiravāriṇā ||66||
yavāgūṁ pāyayēdēnaṁ sādhitāṁ khadirāmbunā |67|
View original
स्रुतदोषं समुत्थाप्य स्नातं खदिरवारिणा ||६६||
यवागूं पाययेदेनं साधितां खदिराम्बुना |६७|
srutadōṣamityādi| khadiravāriṇā khadirōdakēna ṣaḍaṅgōdakakalpanayā kalpitēna| uṣṇābhitaptasya śītakhadirāmbunā snānaṁ kathaṁ kriyatē? ātapasantaptasya śītōdakasnānaṁ kuṣṭhākṣirōgakr̥diti cēt; tanna, tatra tōyāvagāhō niṣiddhaḥ, na punastōyapariṣēkaḥ| “srutadōṣaṁ tataḥ snātaṁ śītēna khadirāmbunā” iti kvacit pāṭhaḥ||66||
Adhikarana 35 (67) · Śloka 68
ēvaṁ saṁśōdhanē vargē kuṣṭhaghnēṣvauṣadhēṣu ca ||67||
kuryāttailāni sarpīṁṣi pradēhōddharṣaṇāni ca |68|
View original
एवं संशोधने वर्गे कुष्ठघ्नेष्वौषधेषु च ||६७||
कुर्यात्तैलानि सर्पींषि प्रदेहोद्धर्षणानि च |६८|
ēvamityādi| saṁśōdhanē vargē iti saṁśōdhanasaṁśamanīyādhyāyōktāni trivr̥dādīni| kuṣṭhaghnēṣvauṣadhēṣu cēti khadirādiṣvapi||67||-
Adhikarana 36 (68) · Śloka 68
prātaḥ prātaśca sēvēta yōgān vairēcanāñ śubhān |
pañca ṣaṭ sapta cāṣṭau vā yairutthānaṁ na gacchati ||68||
View original
प्रातः प्रातश्च सेवेत योगान् वैरेचनाञ् शुभान् |
पञ्च षट् सप्त चाष्टौ वा यैरुत्थानं न गच्छति ||६८||
idānīṁ bahudōṣāṇāmābhyāsikamanulōmanamāha- prātarityādi||68||
Adhikarana 37 (69) · Śloka 69
kārabhaṁ vā pibēnmūtraṁ jīrṇē tatkṣīrabhōjanam |
jātasattvāni kuṣṭhāni māsaiḥ ṣaḍbhirapōhati ||69||
View original
कारभं वा पिबेन्मूत्रं जीर्णे तत्क्षीरभोजनम् |
जातसत्त्वानि कुष्ठानि मासैः षड्भिरपोहति ||६९||
kārabhamityādi| karabhā uṣṭrī| ayaṁ prayōgō na sauśruta iti jējjaṭaḥ, gayadāsēna vyākhyātatvānmayā'pi vyākhyātaḥ||69||
Adhikarana 38 (70-71) · Śloka 71
didr̥kṣurantaṁ kuṣṭhasya khadiraṁ kuṣṭhapīḍitaḥ |
sarvathaiva prayuñjīta snānapānāśanādiṣu ||70||
yathā hanti pravr̥ddhatvāt kuṣṭhamāturamōjasā |
tathā hantyupayuktastu khadiraḥ kuṣṭhamōjasā ||71||
View original
दिदृक्षुरन्तं कुष्ठस्य खदिरं कुष्ठपीडितः |
सर्वथैव प्रयुञ्जीत स्नानपानाशनादिषु ||७०||
यथा हन्ति प्रवृद्धत्वात् कुष्ठमातुरमोजसा |
तथा हन्त्युपयुक्तस्तु खदिरः कुष्ठमोजसा ||७१||
kuṣṭhēṣu khadirasya sarvathōpayōgitvaṁ darśayannāha- didr̥kṣurityādi| didr̥kṣurdraṣṭumicchuḥ| antaṁ vināśam| khadiraḥ kuṣṭhamōjasā ityatra ōjaḥśabdēna prabhāvō vīryaṁ śaktirucyatē||70-71||
Adhikarana 39 (72) · Śloka 72
nīcarōmanakhaḥ śrāntō hitāśyauṣadhatatparaḥ |
yōṣinmāṁsasurāvarjī kuṣṭhī kuṣṭhamapōhati ||72||
View original
नीचरोमनखः श्रान्तो हिताश्यौषधतत्परः |
योषिन्मांससुरावर्जी कुष्ठी कुष्ठमपोहति ||७२||
idānīṁ pratiṣēdhavidhimāha- nīcarōmētyādi||72||
Adhikarana puShpikA · Śloka 9
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē kuṣṭhacikitsitaṁ nāma navamō'dhyāyaḥ ||9||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थाने कुष्ठचिकित्सितं नाम नवमोऽध्यायः ||९||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē navamō'dhyāyaḥ||9||