Adhikarana 1 (1-4) · Śloka 5
athātō madhumēhacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
madhumēhitvamāpannaṁ bhiṣagbhiḥ parivarjitam |
yōgēnānēna matimān pramēhiṇamupācarēt ||3||
māsē śukrē śucau caiva śailāḥ sūryāṁśutāpitāḥ |
jatuprakāśaṁ svarasaṁ śilābhyaḥ prasravanti hi ||4||
śilājatviti vikhyātaṁ sarvavyādhivināśanam |5|
View original
अथातो मधुमेहचिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
मधुमेहित्वमापन्नं भिषग्भिः परिवर्जितम् |
योगेनानेन मतिमान् प्रमेहिणमुपाचरेत् ||३||
मासे शुक्रे शुचौ चैव शैलाः सूर्यांशुतापिताः |
जतुप्रकाशं स्वरसं शिलाभ्यः प्रस्रवन्ति हि ||४||
शिलाजत्विति विख्यातं सर्वव्याधिविनाशनम् |५|
madhumēhitvamityādi| śukrō māsō jyēṣṭhaḥ| śucirāṣāḍhaḥ| yadyapyanyasmin kālē śilājatuprasravaṇaṁ dr̥śyatē, tathā'pi śuciśukramāsaparigr̥hītaṁ kharatarataraṇikiraṇatāpitābhyaḥ śilābhyō guṇavattaraṁ bhavati| jatuprakāśaṁ lākṣāprakāśam| sarvavyādhiḥ madhumēhādiḥ||1-4||-
Adhikarana 2 (5) · Śloka 6
trapvādīnāṁ tu lōhānāṁ ṣaṇṇāmanyatamānvayam ||5||
jñēyaṁ svagandhataścāpi ṣaḍyōni prathitaṁ kṣitau |6|
View original
त्रप्वादीनां तु लोहानां षण्णामन्यतमान्वयम् ||५||
ज्ञेयं स्वगन्धतश्चापि षड्योनि प्रथितं क्षितौ |६|
nanu śilānāṁ rūkṣakaṭhinānāṁ kathaṁ snigdhadravaḥ svarasaḥ sambhavatītyāha- trapvādīnāmityādi| trapvādīni trapusīsatāmrarūpyasuvarṇakr̥ṣṇalauhāni ṣaṭ, tēṣāmanyatamānvayamēkatamānvayam| ṣaḍyōni ṣaṭkāraṇakam| yattu śilājatucatuṣṭayaṁ tantrāntarē prōktaṁ, tattēṣāṁ caturṇāmapi mukhyānāṁ guṇakhyāpanāya, nānyayōniśilājatunivāraṇāya||5||-
Adhikarana 3 (6) · Śloka 7
lōhādbhavati tadyasmācchilājatu jatuprabham ||6||
tasya lōhasya tadvīryaṁ rasaṁ cāpi bibharti tat |7|
View original
लोहाद्भवति तद्यस्माच्छिलाजतु जतुप्रभम् ||६||
तस्य लोहस्य तद्वीर्यं रसं चापि बिभर्ति तत् |७|
lōhādityādi| rasaṁ cāpīti cakārēṇa varṇaprabhāvaṁ ca bibhartītyanuktaṁ samuccīyatē| tatra yallauhajātaṁ syāt, tallauhasyaiva vīryarasau bibharti| tāni ca lauhāni suvarṇādīni, tadguṇāstu suśrutādhyāyinō'nnapānavidhyadhyāyāntē paṭhanti| yadyapi jatuprakāśō lākṣāsadr̥śaḥ śilāsrāvaḥ śilājatuśabdēnōktaḥ, tathā'pi suvarṇādiniryāsē'pi śilājatviti prayōgaḥ sarṣapāditailavadaupacārikō draṣṭavyaḥ||6||-
Adhikarana 4 (7) · Śloka 8
trapusīsāyasādīni pradhānānyuttarōttaram ||7||
yathā tathā prayōgē'pi śrēṣṭhē śrēṣṭhaguṇāḥ smr̥tāḥ |8|
View original
त्रपुसीसायसादीनि प्रधानान्युत्तरोत्तरम् ||७||
यथा तथा प्रयोगेऽपि श्रेष्ठे श्रेष्ठगुणाः स्मृताः |८|
tēṣāṁ parasparāpēkṣaṁ prādhānyaṁ nirdiśannāha- trapvityādi| trapusīsayōrlōhatvasya nātiprasiddhatvādaya iti viśēṣaṇam| trapusīsāyaḥsamudbhavaṁ śilājatu trapusīsāyasaṁ, tadādibhūtaṁ yēṣāṁ tāni trapusīsāyasādīni trapusīsatāmrarūpyasuvarṇakr̥ṣṇalōhajāni| prādhānyaṁ tēṣāṁ kuta ityāha- śrēṣṭhē śrēṣṭhaguṇā iti|- śrēṣṭhē śrēṣṭhadravyē||7||-
Adhikarana 5 (8) · Śloka 9
tatsarvaṁ tiktakaṭukaṁ kaṣāyānurasaṁ saram ||8||
kaṭupākyuṣṇavīryaṁ ca śōṣaṇaṁ chēdanaṁ tathā |9|
View original
तत्सर्वं तिक्तकटुकं कषायानुरसं सरम् ||८||
कटुपाक्युष्णवीर्यं च शोषणं छेदनं तथा |९|
idānīṁ sāmānyalakṣaṇābhidhānamāha- tatsarvamityādi śōṣaṇaṁ duṣṭaraktādēḥ| chēdanaṁ kaphagranthyādicchēdakr̥t||8||-
Adhikarana 6 (9) · Śloka 10
tēṣu yat kr̥ṣṇamalaghu snigdhaṁ niḥśarkaraṁ ca yat ||9||
gōmūtragandhi yaccāpi tat pradhānaṁ pracakṣatē |10|
View original
तेषु यत् कृष्णमलघु स्निग्धं निःशर्करं च यत् ||९||
गोमूत्रगन्धि यच्चापि तत् प्रधानं प्रचक्षते |१०|
tēṣāṁ pradhānalakṣaṇamupādānārthamupadiśannāha- tēṣvityādi||9||
Adhikarana 7 (10-16) · Śloka 17
tadbhāvitaṁ sāragaṇairhr̥tadōṣō dinōdayē ||10||
pibēt sārōdakēnaiva ślakṣṇapiṣṭaṁ yathābalam |
jāṅgalēna rasēnānnaṁ tasmiñjīrṇē tu bhōjayēt ||11||
upayujya tulāmēvaṁ girijādamr̥tōpamāt |
vapurvarṇabalōpētō madhumēhavivarjitaḥ ||12||
jīvēdvarṣaśataṁ pūrṇamajarō'marasannibhaḥ |
śataṁ śataṁ tulāyāṁ tu sahasraṁ daśataulikē ||13||
bhallātakavidhānēna parihāravidhiḥ smr̥taḥ |
mēhaṁ kuṣṭhamapasmāramunmādaṁ ślīpadaṁ garam ||14||
śōṣaṁ śōphārśasī gulmaṁ pāṇḍutāṁ viṣamajvaram |
apōhatyacirātkālācchilājatu niṣēvitam ||15||
na sō'sti rōgō yaṁ cāpi nihanyānna śilājatu |
śarkarāṁ cirasambhūtāṁ bhinatti ca tathā'śmarīm ||16||
bhāvanālōḍanē cāsya kartavyē bhēṣajairhitaiḥ |17|
View original
तद्भावितं सारगणैर्हृतदोषो दिनोदये ||१०||
पिबेत् सारोदकेनैव श्लक्ष्णपिष्टं यथाबलम् |
जाङ्गलेन रसेनान्नं तस्मिञ्जीर्णे तु भोजयेत् ||११||
उपयुज्य तुलामेवं गिरिजादमृतोपमात् |
वपुर्वर्णबलोपेतो मधुमेहविवर्जितः ||१२||
जीवेद्वर्षशतं पूर्णमजरोऽमरसन्निभः |
शतं शतं तुलायां तु सहस्रं दशतौलिके ||१३||
भल्लातकविधानेन परिहारविधिः स्मृतः |
मेहं कुष्ठमपस्मारमुन्मादं श्लीपदं गरम् ||१४||
शोषं शोफार्शसी गुल्मं पाण्डुतां विषमज्वरम् |
अपोहत्यचिरात्कालाच्छिलाजतु निषेवितम् ||१५||
न सोऽस्ति रोगो यं चापि निहन्यान्न शिलाजतु |
शर्करां चिरसम्भूतां भिनत्ति च तथाऽश्मरीम् ||१६||
भावनालोडने चास्य कर्तव्ये भेषजैर्हितैः |१७|
idānīmasyōpayōgavidhiṁ nirdiśannāha- tadbhāvitamityādi| sāragaṇaiḥ śālasārādibhiḥ| tatra bhāvyadravyasamaṁ kvathanīyamaṣṭaguṇē jalē niṣkvāthyāṣṭabhāgāvaśiṣṭēna kaṣāyamānam| daśāhaṁ viṁśatidināni triṁśaddināni vā bhāvayēt| hr̥tadōṣaḥ saṁśuddhadēhaḥ| dinōdayē prabhātē ēva, sārōdakēnaiva pibēt| jāṅgalēna rasēna bhōjayēt, anyathā śōṣaṇacchēdanatvādvātakōpaḥ syāt| tulā palaśatam| girijācchilājatunaḥ| na sō'sti rōga ityatra rōgaśabdō dōṣēṣu vartatē, athavā śastrasādhyēṣvaśmaryādiṣu| nānāvidhasvāsthyakaradravyabhāvanāṁ cōpadiśannāha- bhāvanālōḍanē ityādi||10-16||-
Adhikarana 8 (17-18) · Śloka 19
ēvaṁ ca mākṣikaṁ dhātuṁ tāpījamamr̥tōpamam ||17||
madhuraṁ kāñcanābhāsamamlaṁ vā rajataprabham |
piban hanti jarākuṣṭhamēhapāṇḍvāmayakṣayān ||18||
tadbhāvitaḥ kapōtāṁśca kulatthāṁśca vivarjayēt |19|
View original
एवं च माक्षिकं धातुं तापीजममृतोपमम् ||१७||
मधुरं काञ्चनाभासमम्लं वा रजतप्रभम् |
पिबन् हन्ति जराकुष्ठमेहपाण्ड्वामयक्षयान् ||१८||
तद्भावितः कपोतांश्च कुलत्थांश्च विवर्जयेत् |१९|
śilājatuprayōgēṇaiva mākṣikadhātuprayōgamatidiśannāha- ēvaṁ ca mākṣikamityādi| tāpījaṁ tāpīnadījaṁ suvarṇamākṣikaṁ rajatamākṣikaṁ ca| tadbhāvita ityādi tābhyāṁ śilājatumākṣikadhātubhyāṁ bhāvitō vyāptadēhaḥ| kulatthakapōtau yāvajjīvaṁ vivarjayēt||17-18||-
Adhikarana 9 (19) · Śloka 20
pañcakarmaguṇātītaṁ śraddhāvantaṁ jijīviṣum ||19||
yōgēnānēna matimān sādhayēdapi kuṣṭhinam |20|
View original
पञ्चकर्मगुणातीतं श्रद्धावन्तं जिजीविषुम् ||१९||
योगेनानेन मतिमान् साधयेदपि कुष्ठिनम् |२०|
idānīṁ madhumēhaharamapi yōgamuddiśannāha- pañcētyādi| pañcakarmaguṇātītamityatra vamanādīnāṁ pañcakarmaguṇānāmaprāptaphalamityēkē; tattu na samyak, yataḥ pañcaśabdēna pañcamadhātvasthisthitaṁ kuṣṭhamuktaṁ, tatra karmāṇi saṁśōdhanasaṁśamanābhyaṅgagugguluśilājatuprabhr̥tīni, tēṣāṁ guṇāḥ phalāni, tānyatītam; ētaduktaṁ bhavati- asthigataṁ kuṣṭhaṁ saṁśōdhanādibhirapyaprāptaviśēṣaṁ sādhayēditi; anyē tu, pūrvarūpakriyayā saha rasādidhātūnāṁ caturṇāṁ kriyāsamūhaḥ pañcakarmāṇīti manyantē; pramēhasya tu pañca guṇāḥ paścimādhyāyē kathitāḥ| jijīviṣuḥ jīvitumicchuḥ| pramēhiṇaṁ tāvatsādhayēdēva kuṣṭhinamapītyapiśabdārthaḥ||19||-
Adhikarana 10 (20-34) · Śloka 34
vr̥kṣāstuvarakā yē syuḥ paścimārṇavabhūmiṣu ||20||
vīcītaraṅgavikṣēpamārutōddhūtapallavāḥ |
tēṣāṁ phalāni gr̥hṇīyāt supakvānyambudāgamē ||21||
majjāṁ tēbhyō'pi saṁhr̥tya śōṣayitvā vicūrṇya ca |
tilavat pīḍayēddrōṇyāṁ srāvayēdvā kusumbhavat ||22||
tattailaṁ saṁhr̥taṁ bhūyaḥ pacēdātōyasamkṣayāt |
avatārya karīṣē ca pakṣamātraṁ nidhāpayēt ||23||
snigdhaḥ svinnō hr̥tamalaḥ pakṣādūrdhvaṁ prayatnavān |
caturthabhaktāntaritaḥ śuklādau divasē śubhē ||24||
mantrapūtasya tailasya pibēnmātrāṁ yathābalam |
tatra mantraṁ pravakṣyāmi yēnēdamabhimantryatē ||25||
‘majjasāra mahāvīrya sarvān dhātūn viśōdhaya |
śaṅkhacakragadāpāṇistvāmājñāpayatē'cyutaḥ’ ||26||
tēnāsyōrdhvamadhaścāpi dōṣā yāntyasakr̥ttataḥ |
asnēhalavaṇāṁ sāyaṁ yavāgūṁ śītalāṁ pibēt ||27||
pañcāhaṁ prapibēttailamanēna vidhinā naraḥ |
pakṣaṁ pariharēccāpi mudgayūṣaudanāśanaḥ ||28||
pañcabhirdivasairēvaṁ sarvakuṣṭhairvimucyatē |
tadēva khadirakvāthē triguṇē sādhu sādhitam ||29||
nihitaṁ pūrvavat pakṣāt pibēnmāsamatandritaḥ |
tēnābhyaktaśarīraśca kurvītāhāramīritam ||30||
bhinnasvaraṁ raktanētraṁ viśīrṇaṁ kr̥mibhakṣitam |
anēnāśu prayōgēṇa sādhayēt kuṣṭhinaṁ naram ||31||
sarpirmadhuyutaṁ pītaṁ tadēva khadirāmbunā |
pakṣimāṁsarasāhāraṁ karōti dviśatāyuṣam ||32||
tadēva nasyē pañcāśaddivasānupayōjitam |
vapuṣmantaṁ śrutidharaṁ karōti triśatāyuṣam ||33||
śōdhayanti naraṁ pītā majjānastasya mātrayā |
mahāvīryastuvarakaḥ kuṣṭhamēhāpahaḥ paraḥ ||34||
View original
वृक्षास्तुवरका ये स्युः पश्चिमार्णवभूमिषु ||२०||
वीचीतरङ्गविक्षेपमारुतोद्धूतपल्लवाः |
तेषां फलानि गृह्णीयात् सुपक्वान्यम्बुदागमे ||२१||
मज्जां तेभ्योऽपि संहृत्य शोषयित्वा विचूर्ण्य च |
तिलवत् पीडयेद्द्रोण्यां स्रावयेद्वा कुसुम्भवत् ||२२||
तत्तैलं संहृतं भूयः पचेदातोयसम्क्षयात् |
अवतार्य करीषे च पक्षमात्रं निधापयेत् ||२३||
स्निग्धः स्विन्नो हृतमलः पक्षादूर्ध्वं प्रयत्नवान् |
चतुर्थभक्तान्तरितः शुक्लादौ दिवसे शुभे ||२४||
मन्त्रपूतस्य तैलस्य पिबेन्मात्रां यथाबलम् |
तत्र मन्त्रं प्रवक्ष्यामि येनेदमभिमन्त्र्यते ||२५||
‘मज्जसार महावीर्य सर्वान् धातून् विशोधय |
शङ्खचक्रगदापाणिस्त्वामाज्ञापयतेऽच्युतः’ ||२६||
तेनास्योर्ध्वमधश्चापि दोषा यान्त्यसकृत्ततः |
अस्नेहलवणां सायं यवागूं शीतलां पिबेत् ||२७||
पञ्चाहं प्रपिबेत्तैलमनेन विधिना नरः |
पक्षं परिहरेच्चापि मुद्गयूषौदनाशनः ||२८||
पञ्चभिर्दिवसैरेवं सर्वकुष्ठैर्विमुच्यते |
तदेव खदिरक्वाथे त्रिगुणे साधु साधितम् ||२९||
निहितं पूर्ववत् पक्षात् पिबेन्मासमतन्द्रितः |
तेनाभ्यक्तशरीरश्च कुर्वीताहारमीरितम् ||३०||
भिन्नस्वरं रक्तनेत्रं विशीर्णं कृमिभक्षितम् |
अनेनाशु प्रयोगेण साधयेत् कुष्ठिनं नरम् ||३१||
सर्पिर्मधुयुतं पीतं तदेव खदिराम्बुना |
पक्षिमांसरसाहारं करोति द्विशतायुषम् ||३२||
तदेव नस्ये पञ्चाशद्दिवसानुपयोजितम् |
वपुष्मन्तं श्रुतिधरं करोति त्रिशतायुषम् ||३३||
शोधयन्ति नरं पीता मज्जानस्तस्य मात्रया |
महावीर्यस्तुवरकः कुष्ठमेहापहः परः ||३४||
idānīṁ janmabhūmimārabhya tuvarakarasāyanakalpaṁ prastauti- vr̥kṣā ityādi| paścimārṇavabhūmiṣu paścimasamudrabhūmiṣu| vīcītaraṅgētyādi| ūrmiparamparāvikṣēpapavanōtkampitapallavāḥ samudrōdakasyātyāsannā ityarthaḥ| tēṣāṁ phalēbhyō majjānamādāya; kusumbhavat kusumbhakusumavattailaṁ vā gālayēt, tattailagālanaṁ salilāpacayaṁ yāvat| tattu karīṣarāśau pakṣaṁ nidhātuṁ prayōjayēt, viśiṣṭatamaśaktyutpādanārtham| hr̥taṁ malaṁ purīṣaṁ kaphādayō'pi yasya sa tathā; tatra kaphē vamanamēva, vamanāt pakṣādēva virēcanaṁ; yadāhuḥ- “pakṣādvirēkō vāntasya” (ci. 36) iti; virēcanādapi pakṣādēva tauvarakaṁ tailaṁ, tasyāpi śōdhanatvāt; ētēna pēyādisaṁsarjanakramēṇa sañjātabalastuvarakasnēhaṁ pibēdityarthaḥ| caturthabhaktāntarita iti pakṣādūrdhvaṁ prathamē'hni sāyamprātaḥ prakr̥tibhōjanadvayaṁ, dvitīyē'hni prātarbhuktvā sāyaṁ bhōjanaṁ na kāryaṁ, phalāmlamuṣṇōdakaṁ vā pāyayēt sāyaṁ bhōjanasthānē, tatastr̥tīyē'hani laghukōṣṭhāya prātaḥ snēhaṁ dadyāt, ēvaṁ caturthabhaktamantaritaṁ bhavatītyarthaḥ| tailasyāpi pibēnmātrāṁ pāṇitalapramāṇāṁ, karṣapramāṇāmityarthaḥ| asnēhalavaṇām alpasnēhalavaṇāṁ, yatō nañ īṣadarthē| pakṣaṁ pariharēt, ‘krōdhādīn’ iti śēṣaḥ| mahāvīryō mahāprabhāvaḥ| para utkr̥ṣṭatamaḥ||20-34||
Adhikarana 11 (35) · Śloka 35
sāntardhūmastasya majjā tu dagdhaḥ kṣiptastailē saindhavaṁ cāñjanaṁ ca |
paillyaṁ hanyādarmanaktāndhyakācān nīlīrōgaṁ taimiraṁ cāñjanēna ||35||
View original
सान्तर्धूमस्तस्य मज्जा तु दग्धः क्षिप्तस्तैले सैन्धवं चाञ्जनं च |
पैल्ल्यं हन्यादर्मनक्तान्ध्यकाचान् नीलीरोगं तैमिरं चाञ्जनेन ||३५||
sāntardhūma ityādi| tailē tuvarakōtthē| saindhavaṁ lavaṇam| añjanaṁ srōtōñjanaṁ, tasyōtpattisthānaṁ varṇasā sindhuśca mahānadaḥ; athavā varṇasōdbhavāñjanaparihārāya saindhavamuktaṁ, tēna sindhumahānadōdbhavamēvāñjanaṁ grāhyam| majjādikaṁ tritayamantardhūmēna dagdham| ētēna tuvarakasya ṣaḍvidhaḥ prayōga uktaḥ; tadyathā- tailaṁ pañcāhikaprayōgēṇa kuṣṭhahara ēkaḥ, tathā tadēva khadirāmbusiddhaṁ viśiṣṭāvasthakuṣṭhē dvitīyaḥ, tathā tadēva sarpirmadhukhadirakaṣāyavidhinā tr̥tīyaḥ, tathā parō'pi pañcāśadāhnikō nasyaprayōgō rāsāyanikaścaturthaḥ, majjaprayōgaḥ pañcamaḥ, tathāhi ‘śōdhayanti naraṁ pītāḥ’ ityādi, añjanaprayōgaḥ ṣaṣṭhaḥ ‘sāntardhūma’ ityādi||35||
Adhikarana puShpikA · Śloka 13
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē madhumēhacikitsitaṁ nāma trayōdaśō'dhyāyaḥ ||13||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थाने मधुमेहचिकित्सितं नाम त्रयोदशोऽध्यायः ||१३||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsasthānē trayōdaśō'dhyāyaḥ||13||