Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō mahākuṣṭhacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो महाकुष्ठचिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi| asminnadhyāyē mahatāṁ kṣudrāṇāṁ ca kuṣṭhānāṁ cikitsitasya prōktatvānmahacca tat kuṣṭhacikitsitaṁ cētyēkē vyācakṣatē; tanna, “kuṣṭhānāṁ mahatāṁ cāpi” (sū.a.3) ityādikēnādhyāpanasampradānīyōktēna virōdhāt; tasmāddhātvanupraviṣṭāni sapta kuṣṭhāni mahāntītyatō mahatāṁ dhātvanupraviṣṭānāṁ kuṣṭhānāṁ cikitsitamiti vyākhyā jyāyasīti; gayī tu mahatāṁ saptānāṁ kākaṇakavarjitānāmityāha||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
kuṣṭhēṣu mēhēṣu kaphāmayēṣu sarvāṅgaśōphēṣu ca dāruṇēṣu |
kr̥śatvamicchatsu ca mēdurēṣu yōgānimānagryamatirvidadhyāt ||3||
View original
कुष्ठेषु मेहेषु कफामयेषु सर्वाङ्गशोफेषु च दारुणेषु |
कृशत्वमिच्छत्सु च मेदुरेषु योगानिमानग्र्यमतिर्विदध्यात् ||३||
kuṣṭhēṣvityādi| kuṣṭhādīnāṁ caturṇāmapi dāruṇēṣviti viśēṣaṇam| kaphāmayā agnisādakaphaprasēkādayaḥ| mēdurā mēdasvinaḥ| agryamatiriti vaidyasya viśēṣaṇaṁ vihitam, agryamatiḥ kuśāgrīyamatiḥ; prakr̥tivayōbalaśarīrādīnāmavasthāntarāṇi yō jānātītyarthaḥ||3||
Adhikarana 3 (4-5) · Śloka 5
kṣuṇṇān yavānniṣpūtān rātrau gōmūtraparyuṣitān mahati kiliñjē śōṣayēt, ēvaṁ saptarātraṁ bhāvayēcchōṣayēcca, tatastān kapālabhr̥ṣṭān śaktūn kārayitvā, prātaḥ prātarēva kuṣṭhinaṁ pramēhiṇaṁ vā sālasārādikaṣāyēṇa kaṇṭakivr̥kṣakaṣāyēṇa vā pāyayēdbhallātakaprapunnāḍāvalgujārkacitrakaviḍaṅgamustacūrṇacaturbhāgayuktān; ēvamēva sālasārādikaṣāyaparipītānāmāragvadhādikaṣāyaparipītānāṁ vā gavāśvāśakr̥dbhūtānāṁ vā yavānāṁ śaktūn kārayitvā bhallātakādīnāṁ cūrṇānyāvāpya khadirāśananimbarājavr̥kṣarōhītakaguḍūcīnāmanyatamasya kaṣāyēṇa śarkarāmadhumadhurēṇa drākṣāyuktēna dāḍimāmalakavētasāmlēna saindhavalavaṇānvitēna pāyayēt; ēṣa sarvamanthakalpaḥ ||4||
yāvakāṁśca bhakṣyān dhānōlumbakakulmāṣāpūpapūrṇakōśōtkārikāśaṣkulikākuṇāvīprabhr̥tīn sēvēta; yavavidhānēna gōdhūmavēṇuyavānupayuñjīta ||5||
View original
क्षुण्णान् यवान्निष्पूतान् रात्रौ गोमूत्रपर्युषितान् महति किलिञ्जे शोषयेत्, एवं सप्तरात्रं भावयेच्छोषयेच्च, ततस्तान् कपालभृष्टान् शक्तून् कारयित्वा, प्रातः प्रातरेव कुष्ठिनं प्रमेहिणं वा सालसारादिकषायेण कण्टकिवृक्षकषायेण वा पाययेद्भल्लातकप्रपुन्नाडावल्गुजार्कचित्रकविडङ्गमुस्तचूर्णचतुर्भागयुक्तान्; एवमेव सालसारादिकषायपरिपीतानामारग्वधादिकषायपरिपीतानां वा गवाश्वाशकृद्भूतानां वा यवानां शक्तून् कारयित्वा भल्लातकादीनां चूर्णान्यावाप्य खदिराशननिम्बराजवृक्षरोहीतकगुडूचीनामन्यतमस्य कषायेण शर्करामधुमधुरेण द्राक्षायुक्तेन दाडिमामलकवेतसाम्लेन सैन्धवलवणान्वितेन पाययेत्; एष सर्वमन्थकल्पः ||४||
यावकांश्च भक्ष्यान् धानोलुम्बककुल्माषापूपपूर्णकोशोत्कारिकाशष्कुलिकाकुणावीप्रभृतीन् सेवेत; यवविधानेन गोधूमवेणुयवानुपयुञ्जीत ||५||
kṣuṇṇānityādi| kiliñjō vaṁśāditvaggrathitaḥ pēṭikākāraḥ| kapālō ghaṭādikarparaḥ| kaṇṭakivr̥kṣāḥ khadirabadarārimēdasrugdāruprabhr̥tayaḥ| bhallātakādicūrṇacaturbhāgāniti sarvaśaktuprayōgēṣu cūrṇaprakṣēpamātrāparibhāṣēyam| ēvamityādi| paripītānāṁ bhāvitānām| dāḍimāmlavētasasaindhavādīnāmatra yāvatā'mlalavaṇatā tāvatī prakṣēpaparimāṇamātrā| yāvakānityādi| dhānāḥ śuṣkabhr̥ṣṭayavāḥ, ulumbakāḥ sarasā bhr̥ṣṭayavāḥ, kulmāṣā yavapiṣṭamayā amlarasasvinnāḥ śr̥ṅgāṭādayaḥ, apūpāḥ sthūlapūpāḥ, pūrṇakōśāḥ yavapiṣṭamayā ēva kuṣṭhahitaśamīdhānyasvinnavidalādipūrṇakōṣṭhāḥ, utkārikā saṁyāvaprakārā, śaṣkulyō yavaprakārēṇa saṁskr̥taistilairyavapiṣṭēna śaṣkulīkalpēna vidhēyāḥ, kuṇāvī yavaparpaṭī, prabhr̥tigrahaṇādantargataguḍādayaḥ | kuṇāvītyatra anyē tu kōnāḍi(li)kēti paṭhanti; tatrāpi sa ēvārthaḥ| gayī tu utkārikāgrē citrēti paṭhati, citrā apūpaviśēṣaḥ| vēṇuyavā vaṁśaphalāni||4-5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
ariṣṭānatō vakṣyāmaḥ- pūtīkacavyacitrakasuradārusārivādantītrivr̥ttrikaṭukānāṁ pratyēkaṁ ṣaṭpalikā bhāgā badarakuḍavastriphalākuḍava ityētēṣāṁ cūrṇāni, tataḥ pippalīmadhughr̥tairantaḥpraliptē ghr̥tabhājanē prākkr̥tasaṁskārē saptōdakakuḍavānayōrajō'rdhakuḍavamardhatulāṁ ca guḍasyābhihitāni cūrṇānyāvāpya svanuguptaṁ kr̥tvā yavapallē saptarātraṁ vāsayēt, tatō yathābalamupayuñjīta, ēṣō'riṣṭaḥ kuṣṭhamēhamēdaḥpāṇḍurōgaśvayathūnapahanti |
ēvaṁ śālasārādau nyagrōdhādāvāragvadhādau cāriṣṭān kurvīta ||6||
View original
अरिष्टानतो वक्ष्यामः- पूतीकचव्यचित्रकसुरदारुसारिवादन्तीत्रिवृत्त्रिकटुकानां प्रत्येकं षट्पलिका भागा बदरकुडवस्त्रिफलाकुडव इत्येतेषां चूर्णानि, ततः पिप्पलीमधुघृतैरन्तःप्रलिप्ते घृतभाजने प्राक्कृतसंस्कारे सप्तोदककुडवानयोरजोऽर्धकुडवमर्धतुलां च गुडस्याभिहितानि चूर्णान्यावाप्य स्वनुगुप्तं कृत्वा यवपल्ले सप्तरात्रं वासयेत्, ततो यथाबलमुपयुञ्जीत, एषोऽरिष्टः कुष्ठमेहमेदःपाण्डुरोगश्वयथूनपहन्ति |
एवं शालसारादौ न्यग्रोधादावारग्वधादौ चारिष्टान् कुर्वीत ||६||
idānīṁ madyasātmyānāṁ vātakaphakuṣṭhināmariṣṭāṁstata āsavasurē ca nirdiśannāha- ariṣṭānityādi| triphalāyāḥ samuditāyāḥ kuḍava iti kēcit, anyē tu sañjñāyāḥ sañjñina ēva pradhānatvamiti pratyēkamēva kuḍavaṁ manyantē| jalasya sapta kuḍavā aṣṭāviṁśatipalānīti jējjaṭaḥ; tannēcchati gayī, sarvēṣvēva tantrēṣvaṣṭapaladravasya kuḍavatvāt| ēṣa piṇḍāriṣṭasañjñakaḥ kuṣṭhaharakhadirādikaṣāyēṇālōḍya pātavyaḥ| piṇḍāsavasya paladvayaṁ palaṁ vā, kuṣṭhaharasya khadirakvāthasyāñjalimātrā; yathānalamupayuñjītētyēkē| atra cūrṇānāmatibāhulyāt pūta ēvāriṣṭaḥ pēya ityēkē, piṇḍāsavavadapūta ēva pēya ityanyē| asmin yōgē pāṭhāntaraṁ vyākhyānāntaramapyasti, tacca vistarabhayānna likhitam||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
āsavānatō vakṣyāmaḥ- palāśabhasmaparisrutasyōṣṇōdakasya śītībhūtasya trayō bhāgā dvau phāṇitasyaikadhyamariṣṭakalpēna vidadhyāt, ēvaṁ tilādīnāṁ kṣārēṣu; śālasārādau nyagrōdhādāvāragvadhādau mūtrēṣu cāsavān vidadhyāt ||7||
View original
आसवानतो वक्ष्यामः- पलाशभस्मपरिस्रुतस्योष्णोदकस्य शीतीभूतस्य त्रयो भागा द्वौ फाणितस्यैकध्यमरिष्टकल्पेन विदध्यात्, एवं तिलादीनां क्षारेषु; शालसारादौ न्यग्रोधादावारग्वधादौ मूत्रेषु चासवान् विदध्यात् ||७||
palāśētyādi| trayō bhāgā āḍhakatrayam| dvau bhāgau phāṇitasya āḍhakadvayam| ariṣṭakalpēnēti pūtīkādivat| atra triphalāyāścūrṇādi sarvaṁ pūrvōktamunnēyam| vidadhyāt kuryādityarthaḥ| tilādīnāmityādi tilādiraśmarīpaṭhitaḥ ‘tilāpāmārgakadalīpalāla’ (ci.a.7) ityādikaḥ||7||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
atha surā vakṣyāmaḥ- śiṁśapākhadīrayōḥ sāramādāyōtpāṭya cōttamāraṇībrāhmīkōśavatīstatsarvamēkataḥ kaṣāyakalpēna vipācyōdakamādadīta maṇḍōdakārthaṁ, kiṇvapiṣṭamabhiṣuṇuyācca yathōktam |
ēvaṁ surāḥ śālasārādau nyagrōdhādāvāragvadhādau ca vidadhyāt ||8||
View original
अथ सुरा वक्ष्यामः- शिंशपाखदीरयोः सारमादायोत्पाट्य चोत्तमारणीब्राह्मीकोशवतीस्तत्सर्वमेकतः कषायकल्पेन विपाच्योदकमाददीत मण्डोदकार्थं, किण्वपिष्टमभिषुणुयाच्च यथोक्तम् |
एवं सुराः शालसारादौ न्यग्रोधादावारग्वधादौ च विदध्यात् ||८||
surāvidhānamāha- athētyādi| uttamāraṇī uttamakaraṇī, kōśavatī dēvadālī| udakaśabdō'tra kvāthē vartatē| kiṇvapiṣṭamabhiṣuṇuyāt sandadhyāt, yathōktaṁ sūtrasthānē virēcanādhikārē| kaṣāyakalpēna vipācyēti śiṁśapākhadirayōḥ sārabhāgadvayamādāya, ēkaṁ ca bhāgamuttamāraṇyādīnāṁ; kuta ētaditi? sārāṇāṁ kuṣṭhaharatvāt; tulāmēkāṁ caturbhirudakadrōṇairutkvāthya drōṇāvaśiṣṭamavatārya, kiṇvapiṣṭayōrāsutībalavacanēna pramāṇādikalpanam| vidadhyāt surāṁ kuryādityarthaḥ||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
atō'valēhān vakṣyāmaḥ- khadirāsananimbarājavr̥kṣaśālasārakvāthē tatsārapiṇḍāñchlakṣṇapiṣṭān prakṣipya vipacēt, tatō nātidravaṁ nātisāndramavatārya tasya pāṇitalaṁ pūrṇamaprātarāśō madhumiśraṁ lihyāt; ēvaṁ śālasārādau nyagrōdhādāvāragvadhādau ca lēhān kārayēt ||9||
View original
अतोऽवलेहान् वक्ष्यामः- खदिरासननिम्बराजवृक्षशालसारक्वाथे तत्सारपिण्डाञ्छ्लक्ष्णपिष्टान् प्रक्षिप्य विपचेत्, ततो नातिद्रवं नातिसान्द्रमवतार्य तस्य पाणितलं पूर्णमप्रातराशो मधुमिश्रं लिह्यात्; एवं शालसारादौ न्यग्रोधादावारग्वधादौ च लेहान् कारयेत् ||९||
atō'valēhānityādi| khadirādīnāṁ drōṇamēkaṁ pānīyasya drōṇacatuṣṭayam, ētaddrōṇaśēṣaṁ grāhyaṁ, punaḥ pākādghanībhavatyasmin carakakuṭajāvalēhacūrṇaprakṣēpaṇapramāṇōhabījēna pratyēkaṁ sārdhapalānāṁ pañcānāmēva ślakṣṇapiṣṭānāṁ piṇḍān prakṣipya phāṇitībhūtamavatārayēt; yadyapi pāṇitalaṁ karṣamityuktaṁ, tathā'pi pūrṇaśabdāt pāṇitalaṁ hastatalamaṅgulirahitaṁ vyākhyātam| aprātarāśaḥ sāyamēva bhuñjānaḥ| gayī tu śālasāraṁ na paṭhati, khadirādīni catvāryēva paṭhati||9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
ataścūrṇakriyāṁ vakṣyāmaḥ- śālasārādīnāṁ sāracūrṇaprasthamāhr̥tyāragvadhādikaṣāyaparipītamanēkaśaḥ śālasārādikaṣāyēṇaiva pāyayēt; ēvaṁ nyagrōdhādīnāṁ phalēṣu, puṣpēṣvāragvadhādīnāṁ cūrṇakriyāṁ kārayēt ||10||
View original
अतश्चूर्णक्रियां वक्ष्यामः- शालसारादीनां सारचूर्णप्रस्थमाहृत्यारग्वधादिकषायपरिपीतमनेकशः शालसारादिकषायेणैव पाययेत्; एवं न्यग्रोधादीनां फलेषु, पुष्पेष्वारग्वधादीनां चूर्णक्रियां कारयेत् ||१०||
ata ityādi| paripītaṁ bhāvitam| śālasārādicūrṇaprasthē bhāvyē āragvadhādikvathanīyadravyasyāpi prasthamēva , caturbhirudakaprasthairutkvāthyāṣṭabhāgāvaśiṣṭamavatārya prāguktaṁ cūrṇamārdrīkr̥tya śōṣayēt; ēvaṁ saptāhaṁ bhāvayitvā tataścūrṇakarṣaṁ, śālasārādidravyapalaṁ, ṣōḍaśabhirudakapalairniḥkvāthya pādāvaśiṣṭēna tēna kvāthēna ṣōḍaśaguṇēna pibēt, kuṣṭhānāmuttamamātrārhatvāt||10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
ata ūrdhvamayaskr̥tīrvakṣyāmaḥ- tīkṣṇalōhapatrāṇi tanūni lavaṇavargapradigdhāni gōmayāgniprataptāni triphalāśālasārādikaṣāyēṇa nirvāpayēt ṣōḍaśavārān, tataḥ khadirāṅgārataptānyupaśāntatāpāni sūkṣmacūrṇāni kārayēddhanatāntavaparisrāvitāni , tatō yathābalaṁ mātrāṁ sarpirmadhubhyāṁ saṁsr̥jyōpayuñjīta, jīrṇē yathāvyādhyanamlamalavaṇamāhāraṁ kurvīta, ēvaṁ tulāmupayujya kuṣṭhamēhamēdaḥśvayathupāṇḍurōgōnmādāpasmārānapahatya varṣaśataṁ jīvati, tulāyāṁ tulāyāṁ varṣaśatamutkarṣaḥ, ētēna sarvalauhēṣvayaskr̥tayō vyākhyātāḥ ||11||
View original
अत ऊर्ध्वमयस्कृतीर्वक्ष्यामः- तीक्ष्णलोहपत्राणि तनूनि लवणवर्गप्रदिग्धानि गोमयाग्निप्रतप्तानि त्रिफलाशालसारादिकषायेण निर्वापयेत् षोडशवारान्, ततः खदिराङ्गारतप्तान्युपशान्ततापानि सूक्ष्मचूर्णानि कारयेद्धनतान्तवपरिस्रावितानि , ततो यथाबलं मात्रां सर्पिर्मधुभ्यां संसृज्योपयुञ्जीत, जीर्णे यथाव्याध्यनम्लमलवणमाहारं कुर्वीत, एवं तुलामुपयुज्य कुष्ठमेहमेदःश्वयथुपाण्डुरोगोन्मादापस्मारानपहत्य वर्षशतं जीवति, तुलायां तुलायां वर्षशतमुत्कर्षः, एतेन सर्वलौहेष्वयस्कृतयो व्याख्याताः ||११||
ata ityādi| tanūni aghanāni tilōtsēdhamātrāṇi| lavaṇavargapradigdhāni saindhavasauvarcalōdbhidaviḍasāmudralavaṇādikalkēna liptāni| khadirāṅgāratāpanamapi ṣōḍaśavārān| ghanatāntavaṁ nibiḍavastram| mātrāmiti alpamityarthaḥ, pañcaguñjādikramavr̥ddhyā lauhamāṣacatuṣṭayam| saṁsr̥jya samyak sr̥ṣṭvā, samyaksr̥ṣṭistu lauhamayapātrē lauhadaṇḍamardanēna madhughr̥talauhaiḥ samyagēkībhāvaḥ| upayuktē punarasmin ṣaḍaṅgakalpēna kuṣṭhaharakhadirādikvathitajalaṁ ṣaṣṭiguṇamanupānaṁ, pāramparyōpadēśāt | ēvaṁ pramēhādau pramēhādiharakvathitamēva jalamanupānam| ēvamāhārō'pi yathāvyādhi yathārōgamēva kuṣṭhē kuṣṭhaharaḥ, mēhē mēhahara iti; anamlalavaṇastu sarvathā vyādhiharaḥ| ētēnētyādi ētēna kvathitalauharasāyanakramēṇa, sarvalauhēṣu trapusīsatāmrarajatasuvarṇēṣu, ayaskr̥tayō viśēṣēṇa vyākhyātāḥ prakarṣēṇa kathitāḥ||11||
Adhikarana 10 (12) · Śloka 12
trivr̥cchayāmāgnimanthasaptalākēvukaśaṅkhinītilvakatriphalāpalāśaśiṁśapānāṁ svarasamādāya pālāśyāṁ drōṇyāmabhyāsicya khadirāṅgārataptamayaḥpiṇḍaṁ trisaptakr̥tvō nirvāpya tamādāya punarāsicya sthālyāṁ gōmayāgninā vipacēt, tataścaturthabhāgāvaśiṣṭamavatārya parisrāvya bhūyō'gnitaptānyayaḥpatrāṇi prakṣipēt, sidhyati cāsmin pippalyādicūrṇabhāgaṁ dvau madhunastāvaddhr̥tasyēti dadyāt, tataḥ praśāntamāyasē pātrē svanuguptaṁ nidadhyāt, tatō yathāyōgaṁ śuktiṁ prakuñcaṁ vōpayuñjīta, jīrṇē yathāvyādhyāhāramupasēvēta |
ēṣauṣadhāyaskr̥tirasādhyaṁ kuṣṭhaṁ pramēhaṁ vā sādhayati, sthūlamapakarṣati, śōphamupahanti, sannamagnimuddharati, viśēṣēṇa cōpadiśyatē rājayakṣmiṇāṁ, varṣaśatāyuścānayā puruṣō bhavati |
śālasārādikvāthamāsicya pālāśyāṁ drōṇyāmayōghanāṁstaptānnirvāpya kr̥tasaṁskārē kalaśē'bhyāsicya pippalyādicūrṇabhāgaṁ kṣaudraṁ guḍamiti ca dattvā svanuguptaṁ nidadhyāt, ētāṁ mahauṣadhāyaskr̥tiṁ māsamardhamāsaṁ vā sthitāṁ yathābalamupayuñjīta |
ēvaṁ nyagrōdhādāvārēvatādiṣu ca vidadhyāt ||12||
View original
त्रिवृच्छयामाग्निमन्थसप्तलाकेवुकशङ्खिनीतिल्वकत्रिफलापलाशशिंशपानां स्वरसमादाय पालाश्यां द्रोण्यामभ्यासिच्य खदिराङ्गारतप्तमयःपिण्डं त्रिसप्तकृत्वो निर्वाप्य तमादाय पुनरासिच्य स्थाल्यां गोमयाग्निना विपचेत्, ततश्चतुर्थभागावशिष्टमवतार्य परिस्राव्य भूयोऽग्नितप्तान्ययःपत्राणि प्रक्षिपेत्, सिध्यति चास्मिन् पिप्पल्यादिचूर्णभागं द्वौ मधुनस्तावद्धृतस्येति दद्यात्, ततः प्रशान्तमायसे पात्रे स्वनुगुप्तं निदध्यात्, ततो यथायोगं शुक्तिं प्रकुञ्चं वोपयुञ्जीत, जीर्णे यथाव्याध्याहारमुपसेवेत |
एषौषधायस्कृतिरसाध्यं कुष्ठं प्रमेहं वा साधयति, स्थूलमपकर्षति, शोफमुपहन्ति, सन्नमग्निमुद्धरति, विशेषेण चोपदिश्यते राजयक्ष्मिणां, वर्षशतायुश्चानया पुरुषो भवति |
शालसारादिक्वाथमासिच्य पालाश्यां द्रोण्यामयोघनांस्तप्तान्निर्वाप्य कृतसंस्कारे कलशेऽभ्यासिच्य पिप्पल्यादिचूर्णभागं क्षौद्रं गुडमिति च दत्त्वा स्वनुगुप्तं निदध्यात्, एतां महौषधायस्कृतिं मासमर्धमासं वा स्थितां यथाबलमुपयुञ्जीत |
एवं न्यग्रोधादावारेवतादिषु च विदध्यात् ||१२||
auṣadhāyaskr̥timupadiśannāha- trivr̥dityādi| śyāmā vr̥ddhadārakaḥ, saptalā yavatiktā, śaṅkhinī tadbhēdaḥ, tilvakaḥ paṭṭikārōdhraḥ| svarasamādāyēti pañcaśatapalāni; ēṣāṁ svarasālābhē pratinidhiḥ- tatra cūrṇānāmāḍhakamudakadrōṇē rātriparyuṣitaṁ svarasavadgrāhyaṁ; vr̥ddhavaidyāstu kvāthē'pi svarasaśabdaṁ manyantē; tatra trivr̥dādikvāthasya pañcaśatapalāni| gayī tu trivr̥dādīnāṁ śiṁśapāntānāṁ dvādaśānāṁ drōṇamapāṁ caturbhirdrōṇairutkvāthya drōṇāvaśiṣṭaṁ kaṣāyaṁ grāhyamiti manyatē| pālāśyāṁ drōṇyāmabhyāsicyēti drōṇī jalaprakṣēpaṇī, abhyāsicya prakṣipya, sā cārdrapalāśamayī kartavyā| khadirāṅgārētyādi| lauhapiṇḍaṁ pañcāśatpalapramāṇam| trisaptakr̥tva iti ēkaviṁśativārān| tamādāyēti dravaṁ punarāsicya sthālyāṁ gōmayāgninā vipacēditi ayaḥsthālyāṁ prakṣipya gōmayāgninā vipacēt| tataścaturbhāgāvaśiṣṭamavatārya parisrāvya bhūyō'gnitaptānyayaḥpatrāṇi prakṣipēditi| tatra kaṣāyē pūrvalōhapatrāṇi khadirāṅgārataptāni punarapi nirvāpya, ētāni ca lōhapatrāṇi tēnaiva kaṣāyēṇa ślakṣṇapiṣṭāni, tasminnēva kaṣāyē punarāpacēt, sidhyati cāsmin pippalyādicūrṇabhāgaṁ dadyāllōhapiṇḍasamamēva, siddhaśītē dvau madhunaḥ dvau guḍasyēti palaśatamityarthaḥ| ghr̥tasyāpi tāvat palaśataṁ dadyāt| gayī tu pippalyādimadhusarpiṣāmanyathā bhāgakalpanaṁ kr̥tavān, tacca vistarabhayānna likhitam| tataḥ praśāntamityādi praśāntaṁ siddhamucyatē| śuktiḥ ardhapalam| prakuñcaḥ palam| sannamagnimuddharati utkarṣayati| ata auṣadhāyaskr̥tyariṣṭamāha- śālētyādi|- śālasārādikvāthadrōṇaṁ palāśadrōṇyāmabhyāsicya, aparē pañcaśatapalāni manyantē| ayōghanaṁ karmakārabhāṇḍibhistaptāyastāḍanābhiḥ pūrvavadēkaviṁśativārānabhisaṁyōjya śītīkr̥tya, tāni ca nirvāpaṇasādhitalōhapatrāṇi tēnaiva kaṣāyēṇa ślakṣṇapiṣṭāni ariṣṭasaṁskāravidhinā vihitasaṁskārē kalaśē yāvatā ca mandakaṭukamariṣṭaṁ syāttāvaccūrṇāṁśaṁ dattvā, māsaṁ śītē'rdhamāsamuṣṇē ca sthāpayēt| atra madhu purāṇamavagantavyaṁ, tacca kaṣāyacaturthāṁśēna, tatsama ēva jīrṇaguḍaḥ| ‘ayōghanāṁstaptān’ ityatra ghanaśabdēnaiva lōhapiṇḍē prāptē ayaḥśabdastīkṣṇalauhaprāpaṇāya sīsakādiparihārāya ca| anyē tu, atra pippalyādi lauhasamaṁ tadviguṇaṁ kṣaudraṁ guḍaṁ ca dadyāt, lauhapramāṇaṁ tu pūrvayōgē vyākhyātam| ēvamityādi ārēvatādiṣu āragvadhādiṣu| vidadhyāt ayaskr̥tiṁ kuryāt||12||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
ataḥ khadiravidhānamupadēkṣyāmaḥ- praśastadēśajātamanupahataṁ madhyamavayasaṁ khadiraṁ paritaḥ khānayitvā tasya madhyamaṁ mūlaṁ chittvā'yōmayaṁ kumbhaṁ tasminnantarē nidadhyādyathā rasagrahaṇasamarthō bhavati, tatastaṁ gōmayamr̥dā'valiptamavakīryēndhanairgōmayamiśrairādīpayēdyathā'sya dahyamānasya rasaḥ sravatyadhastāt, tadyadā jānīyāt pūrṇaṁ bhājanamiti, athainamuddhr̥tya parisrāvya rasamanyasmin pātrē nidhāyānuguptaṁ nidadhyāt, tatō yathāyōgaṁ mātrāmāmalakarasamadhusarpirbhiḥ saṁsr̥jyōpayuñjīta, jīrṇē bhallātakavidhānavadāhāraḥ parihāraśca, prasthē cōpayuktē śataṁ varṣāṇāmāyuṣō'bhivr̥ddhirbhavati |
khadirasāratulāmudakadrōṇē vipācya ṣōḍaśāṁśāvaśiṣṭamavatāryānuguptaṁ nidadhyāt, tamāmalakarasamadhusarpirbhiḥ saṁsr̥jyōpayuñjīta |
ēṣa ēva sarvavr̥kṣasārēṣu kalpaḥ |
khadirasāracūrṇatulāṁ khadirasārakvāthamātrāṁ vā prātaḥ prātarupasēvēta, khadirasārakvāthasiddhamāvikaṁ vā sarpiḥ ||13||
View original
अतः खदिरविधानमुपदेक्ष्यामः- प्रशस्तदेशजातमनुपहतं मध्यमवयसं खदिरं परितः खानयित्वा तस्य मध्यमं मूलं छित्त्वाऽयोमयं कुम्भं तस्मिन्नन्तरे निदध्याद्यथा रसग्रहणसमर्थो भवति, ततस्तं गोमयमृदाऽवलिप्तमवकीर्येन्धनैर्गोमयमिश्रैरादीपयेद्यथाऽस्य दह्यमानस्य रसः स्रवत्यधस्तात्, तद्यदा जानीयात् पूर्णं भाजनमिति, अथैनमुद्धृत्य परिस्राव्य रसमन्यस्मिन् पात्रे निधायानुगुप्तं निदध्यात्, ततो यथायोगं मात्रामामलकरसमधुसर्पिर्भिः संसृज्योपयुञ्जीत, जीर्णे भल्लातकविधानवदाहारः परिहारश्च, प्रस्थे चोपयुक्ते शतं वर्षाणामायुषोऽभिवृद्धिर्भवति |
खदिरसारतुलामुदकद्रोणे विपाच्य षोडशांशावशिष्टमवतार्यानुगुप्तं निदध्यात्, तमामलकरसमधुसर्पिर्भिः संसृज्योपयुञ्जीत |
एष एव सर्ववृक्षसारेषु कल्पः |
खदिरसारचूर्णतुलां खदिरसारक्वाथमात्रां वा प्रातः प्रातरुपसेवेत, खदिरसारक्वाथसिद्धमाविकं वा सर्पिः ||१३||
ata ityādi| khadirarasēna tulya āmalakarasaḥ| madhughr̥tē tu samastē tāvatī dravyapādikē| bhallātakavidhānavadatrāhārē kṣīraṁ kuṣṭhakaramapi na viruddhaṁ, rasāyanaśaktēracintyatvāt; śēṣaṁ subōdham| khadirasārasyārdrasya svarasālābhē'nukalpikaṁ svarasamuddiśannāha - khadirasārētyādi| snēhakaṣāyaparibhāṣākalpanayā kaṣāyaṁ kr̥tvā tasya pādikaṁ sarpiḥ; apathyamapyāvikaṁ sarpiḥ pathyatvēnātrābhihitaṁ, dravyasaṁyōgaśaktēracintyatvāt ; anyē tu sarpirēva paṭhanti na punarāvikam||13||
Adhikarana 12 (14) · Śloka 14
amr̥tavallīsvarasaṁ kvāthaṁ vā prātaḥ prātarupasēvēta, tatsiddhaṁ vā sarpiḥ, aparāhṇē sasarpiṣkamōdanamāmalakayūṣēṇa bhuñjīta; ēvaṁ māsamupayujya sarvakuṣṭhairvimucyata iti ||14||
View original
अमृतवल्लीस्वरसं क्वाथं वा प्रातः प्रातरुपसेवेत, तत्सिद्धं वा सर्पिः, अपराह्णे ससर्पिष्कमोदनमामलकयूषेण भुञ्जीत; एवं मासमुपयुज्य सर्वकुष्ठैर्विमुच्यत इति ||१४||
amr̥tētyādi| amr̥tavallī guḍūcī||14||
Adhikarana 13 (15-16) · Śloka 16
kr̥ṣṇatilabhallātakatailāmalakarasasarpiṣāṁ drōṇaṁ śālasārādikaṣāyasya ca, triphalātrikaṭukaparūṣaphalamajjaviḍaṅgaphalasāracitrārkāvalgujaharidrādvayatrivr̥ddantīdravantīndrayavayaṣṭīmadhukātiviṣārasāñjanapriyaṅgūṇāṁ pālikā bhāgāstānaikadhyaṁ snēhapākavidhānēna pacēt, tat sādhusiddhamavatārya parisrāvyānuguptaṁ nidadhyāt, tata upasaṁskr̥taśarīraḥ prātaḥ prātarutthāya pāṇiśuktimātraṁ kṣaudrēṇa pratisaṁsr̥jyōpayuñjīta, jīrṇē mudgāmalakayūṣēṇālavaṇēna sarpiṣmantaṁ khadirōdakasiddhaṁ mr̥dvōdanamaśnīyāt khadirōdakasēvī, ityēvaṁ drōṇamupayujya sarvakuṣṭhairvimuktaḥ śuddhatanuḥ smr̥timān varṣaśatāyurarōgō bhavati ||15||
bhavati cātra- surāmanthāsavāriṣṭāṁllēhāṁścūrṇānyayaskr̥tīḥ |
sahasraśō'pi kurvīta bījēnānēna buddhimān ||16||
View original
कृष्णतिलभल्लातकतैलामलकरससर्पिषां द्रोणं शालसारादिकषायस्य च, त्रिफलात्रिकटुकपरूषफलमज्जविडङ्गफलसारचित्रार्कावल्गुजहरिद्राद्वयत्रिवृद्दन्तीद्रवन्तीन्द्रयवयष्टीमधुकातिविषारसाञ्जनप्रियङ्गूणां पालिका भागास्तानैकध्यं स्नेहपाकविधानेन पचेत्, तत् साधुसिद्धमवतार्य परिस्राव्यानुगुप्तं निदध्यात्, तत उपसंस्कृतशरीरः प्रातः प्रातरुत्थाय पाणिशुक्तिमात्रं क्षौद्रेण प्रतिसंसृज्योपयुञ्जीत, जीर्णे मुद्गामलकयूषेणालवणेन सर्पिष्मन्तं खदिरोदकसिद्धं मृद्वोदनमश्नीयात् खदिरोदकसेवी, इत्येवं द्रोणमुपयुज्य सर्वकुष्ठैर्विमुक्तः शुद्धतनुः स्मृतिमान् वर्षशतायुररोगो भवति ||१५||
भवति चात्र- सुरामन्थासवारिष्टांल्लेहांश्चूर्णान्ययस्कृतीः |
सहस्रशोऽपि कुर्वीत बीजेनानेन बुद्धिमान् ||१६||
snēhasāmānyānmiśrakaṁ snēhaviśēṣaṁ nirdiśannāha- kr̥ṣṇatilētyādi| kr̥ṣṇatilānāṁ bhallātakānāṁ ca tailam| tadētat sarpiṣā saha snēhadrōṇatrayamāmalakarasaśālasārādikaṣāyadrōṇābhyāṁ triphalādibhiḥ kalkīkr̥tairvipacēt| upasaṁskr̥taśarīrō vamanādibhirityarthaḥ| pāṇiśuktiḥ palamityarthaḥ| sahasraśō'pītyapiśabdāt khadirasāraprayōgēṇa sārasnēhayōranuktayōruktēna kalpēna kalpanamiti samuccinōti||15-16||
Adhikarana puShpikA · Śloka 10
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē mahākuṣṭhacikitsitaṁ nāma daśamō'dhyāyaḥ ||10||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थाने महाकुष्ठचिकित्सितं नाम दशमोऽध्यायः ||१०||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē daśamō'dhyāyaḥ||10||