Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātaḥ pramēhapiḍakācikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
śarāvikādyā nava piḍakāḥ prāguktāḥ; tāḥ prāṇavatō'lpāstvaṅmāṁsaprāptā mr̥dvyō'lparujaḥ kṣiprapākabhēdinyaśca sādhyāḥ ||3||
View original
अथातः प्रमेहपिडकाचिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
शराविकाद्या नव पिडकाः प्रागुक्ताः; ताः प्राणवतोऽल्पास्त्वङ्मांसप्राप्ता मृद्व्योऽल्परुजः क्षिप्रपाकभेदिन्यश्च साध्याः ||३||
ētāḥ śarāvikādyāḥ pramēhapiḍakāḥ pramēhaṁ vinā'pi bhavanti; uktaṁ ca- “vinā pramēhamapyētā jāyantē duṣṭamēdasaḥ” (ca. sū. 17) iti, yadyapyēvaṁ tathā'pi pramēhānantarakālajātānāṁ pramēhaṁ vinā'pi jātānāṁ caikamiha cikitsitamāsāṁ, tulyadōṣadūṣyatvāt||1-3||
Adhikarana 2 (4) · Śloka 4
tābhirupadrutaṁ pramēhiṇamupacarēt |
tatra pūrvarūpēṣvapatarpaṇaṁ vanaspatikaṣāyaṁ bastamūtraṁ cōpadiśēt; ēvamakurvatastasya madhurāhārasya mūtraṁ svēdaḥ ślēṣmā ca madhurībhavati pramēhaścābhivyaktō bhavati, tatrōbhayataḥ saṁśōdhanamāsēvēta; ēvamakurvatastasya dōṣāḥ pravr̥ddhā māṁsaśōṇitē pradūṣya śōphaṁ janayantyupadravān vā kāṁścit, tatrōktaḥ pratīkāraḥ sirāmōkṣaśca; ēvamakurvatastasya śōphō vr̥ddhō'timātraṁ rujō vidāhamāpadyatē, tatra śastrapraṇidhānamuktaṁ vraṇakriyōpasēvā ca; ēvamakurvatastasya pūyō'bhyantaramavadāryōtsaṅgaṁ mahāntamavakāśaṁ kr̥tvā pravr̥ddhō bhavatyasādhyaḥ; tasmādādita ēva pramēhiṇamupakramēt ||4||
View original
ताभिरुपद्रुतं प्रमेहिणमुपचरेत् |
तत्र पूर्वरूपेष्वपतर्पणं वनस्पतिकषायं बस्तमूत्रं चोपदिशेत्; एवमकुर्वतस्तस्य मधुराहारस्य मूत्रं स्वेदः श्लेष्मा च मधुरीभवति प्रमेहश्चाभिव्यक्तो भवति, तत्रोभयतः संशोधनमासेवेत; एवमकुर्वतस्तस्य दोषाः प्रवृद्धा मांसशोणिते प्रदूष्य शोफं जनयन्त्युपद्रवान् वा कांश्चित्, तत्रोक्तः प्रतीकारः सिरामोक्षश्च; एवमकुर्वतस्तस्य शोफो वृद्धोऽतिमात्रं रुजो विदाहमापद्यते, तत्र शस्त्रप्रणिधानमुक्तं व्रणक्रियोपसेवा च; एवमकुर्वतस्तस्य पूयोऽभ्यन्तरमवदार्योत्सङ्गं महान्तमवकाशं कृत्वा प्रवृद्धो भवत्यसाध्यः; तस्मादादित एव प्रमेहिणमुपक्रमेत् ||४||
tābhirityādi| “piḍakānāṁ pūrvarūpaṁ pramēhā” iti tantrāntarōktatvāt piḍakācikitsitē'pi pramēhacikitsitamuktam, athavā pramēhacikitsitēnaiva piḍakōpaśamō bhavatīti| tatrētyādi| apatarpaṇamupavāsādi| vanaspatayō vaṭādayaḥ, bastaśchāgaḥ| ēvamityādi ēvamakurvatastasya hīnaprathamakarmaguṇasya madhurāhārasya mūtrādayō madhurībhavanti| ubhayataḥ saṁśōdhanamiti vamanaṁ virēcanaṁ ca| ēvamityādi ēvamakurvatastasya hīnadvitīyakarmaguṇasya, tatrōktaḥ pratīkāraḥ tatra śōphē uktaḥ, pratīkāraḥ sūtrasthānē dvivraṇīyē ca, sa punarapatarpaṇādirēkādaśavidhō virēkāntaḥ| sirāmōkṣaścēti na jalaukāpātanamadhaḥkāyasya piḍakādhiṣṭhānasyātivipulatvāt| atra śōphapratipādanēna tadanantarabhāvinī pramēhapiḍakā'pi pratipāditā| ēvamityādi|- ēvamakurvatastasya hīnatr̥tīyakarmaguṇasya śastrapraṇidhānaṁ chēdyabhēdyādinā, vraṇakriyōpasēvā cēti ṣaṣṭivraṇōpakramāṇāṁ ca yathāsvamupasēvanamityatītāvēkṣaṇam| atra śōphasya vidagdhasya yāpyatvēnāsādhyatvam| ēvamityādi|- ēvamakurvatastasya hīnacaturthakarmaguṇasya nātisakalōpadravasyānatimahāśayōtsaṅgādau vraṇasya śilājatvādyanabhyāsē tu prayatnādyatiśayādyāpyatvēnāsādhyavattvam| śilājatvādyabhyāsē tu hīnapañcakarmaguṇasya anupakramyatvādasādhyatamatvam| utsaṅga iva utsaṅgaḥ, vraṇāśayē hi cirakālapūyāvasthānēnāvadāritamantaḥpradēśāntaraṁ nimnamutsaṅgatulyatvāt ‘utsaṅga’ ityucyatē, ut ūrdhvaṁ pūyasya saṅga utsaṅga, ityanyē| tasmādityādi ādita iti lyablōpē pañcamī; tasmādādyaṁ pūrvarūpamēva vīkṣya pramēhiṇamupakramētētyarthaḥ||4||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
bhallātakabilvāmbupippalīmūlōdakīryāvarṣābhūpunarnavācitrakaśaṭīsnuhīvaruṇakapuṣkaradantīpathyā daśapalōnmitā yavakōlakulatthāṁśca prāsthikān saliladrōṇē niṣkvāthya caturbhāgāvaśiṣṭē'vatārya vacātrivr̥tkampillakabhārṅgīniculaśuṇṭhīgajapippalīviḍaṅgarōdhraśirīṣāṇāṁ bhāgairardhapalikairdhr̥taprasthaṁ vipācayēnmēhaśvayathukuṣṭhagulmōdarārśaḥplīhavidradhipiḍakānāṁ nāśanaṁ nāmnā dhānvantaram ||5||
View original
भल्लातकबिल्वाम्बुपिप्पलीमूलोदकीर्यावर्षाभूपुनर्नवाचित्रकशटीस्नुहीवरुणकपुष्करदन्तीपथ्या दशपलोन्मिता यवकोलकुलत्थांश्च प्रास्थिकान् सलिलद्रोणे निष्क्वाथ्य चतुर्भागावशिष्टेऽवतार्य वचात्रिवृत्कम्पिल्लकभार्ङ्गीनिचुलशुण्ठीगजपिप्पलीविडङ्गरोध्रशिरीषाणां भागैरर्धपलिकैर्धृतप्रस्थं विपाचयेन्मेहश्वयथुकुष्ठगुल्मोदरार्शःप्लीहविद्रधिपिडकानां नाशनं नाम्ना धान्वन्तरम् ||५||
bhallātakētyādi| anārṣō'yaṁ yōgaḥ, jējjaṭācāryēṇa nōktatvāt; tasmānna paṭhanīyaḥ||5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
durvirēcyā hi madhumēhinō bhavanti mēdō'bhivyāptaśarīratvāt, tasmāttīkṣṇamētēṣāṁ śōdhanaṁ kurvīta |
piḍakāpīḍitāḥ sōpadravāḥ sarva ēva pramēhā mūtrādimādhuryē madhugandhasāmānyāt pāribhāṣikīṁ madhumēhākhyāṁ labhantē ||6||
View original
दुर्विरेच्या हि मधुमेहिनो भवन्ति मेदोऽभिव्याप्तशरीरत्वात्, तस्मात्तीक्ष्णमेतेषां शोधनं कुर्वीत |
पिडकापीडिताः सोपद्रवाः सर्व एव प्रमेहा मूत्रादिमाधुर्ये मधुगन्धसामान्यात् पारिभाषिकीं मधुमेहाख्यां लभन्ते ||६||
durvirēcyā ityādi||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
na caitān kathañcidapi svēdayēt, mēdōbahutvādētēṣāṁ viśīryatē dēhaḥ svēdēna ||7||
View original
न चैतान् कथञ्चिदपि स्वेदयेत्, मेदोबहुत्वादेतेषां विशीर्यते देहः स्वेदेन ||७||
na cētyādi| svēdanaṁ svēdāvacāraṇīyē pramēhiṇāṁ niṣiddhamapi mahādōṣatvapratipādanāya punarapi niṣiddham||7||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
rasāyanīnāṁ ca daurbalyānnōrdhvamuttiṣṭhanti pramēhiṇāṁ dōṣāḥ, tatō madhumēhināmadhaḥkāyē piḍakāḥ prādurbhavanti ||8||
View original
रसायनीनां च दौर्बल्यान्नोर्ध्वमुत्तिष्ठन्ति प्रमेहिणां दोषाः, ततो मधुमेहिनामधःकाये पिडकाः प्रादुर्भवन्ति ||८||
kutaḥ punaradhōdēhē ēva piḍakāsambhava ityāha- rasāyanīnāṁ ca daurbalyādityādi| rasāyanīnāmityatrādiśabdō luptanirdiṣṭō draṣṭavyaḥ, tēna rasapittakaphaśōṇitavahānāṁ dhamanīnāmityarthaḥ| daurbalyāditi sarvaśarīragatasya sarvadravadhātōrapānavyanābhyāmadhō'nulōmyamānatvādrasādivahānāmapi dhamanīnāmadha ēva balavattvaṁ natūrdhvamityarthaḥ; ‘rasahāriṇīnāṁ’ iti kēcit paṭhanti||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
apakvānāṁ tu piḍakānāṁ śōphavat pratīkāraḥ, pakvānāṁ vraṇavaditi; tailaṁ tu vraṇarōpaṇamēvādau kurvīta, āragvadhādikaṣāyamutsādanārthē, śālasārādikaṣāyaṁ pariṣēcanē, pippalyādikaṣāyaṁ pānabhōjanēṣu, pāṭhācitrakaśārṅgēṣṭākṣudrābr̥hatīsārivāsōmavalkasaptaparṇāragvadhakuṭajamūlacūrṇāni madhumiśrāṇi prāśnīyāt ||9||
View original
अपक्वानां तु पिडकानां शोफवत् प्रतीकारः, पक्वानां व्रणवदिति; तैलं तु व्रणरोपणमेवादौ कुर्वीत, आरग्वधादिकषायमुत्सादनार्थे, शालसारादिकषायं परिषेचने, पिप्पल्यादिकषायं पानभोजनेषु, पाठाचित्रकशार्ङ्गेष्टाक्षुद्राबृहतीसारिवासोमवल्कसप्तपर्णारग्वधकुटजमूलचूर्णानि मधुमिश्राणि प्राश्नीयात् ||९||
apakvānāmityādi| vraṇarōpaṇamiti rōpaṇadravyasiddhaṁ miśrakādyuktaṁ, rōpaṇāvasthāyāṁ rōpaṇē kartavyē ādau tailamēva, nānyat kaṣāyādikaṁ; sarvēṣvēva mēhēṣvatipravr̥ttyā vātavr̥ddhēḥ, tailasya vātadōṣapratyanīkatvāt, tathā baddhamūtratvēna pramēhavyādhipratyanīkatvācca| anyē tu ‘ēlādau kurvīta’ iti paṭhanti, “ēlātagarakuṣṭha” (sū. 38) ityādirēlādiḥ| utsādanaṁ nimnavraṇasyōnnatikaraṇam| utsādanōpakramāvasthāyāmāragvadhādinaivōtsādanam| ēvaṁ vakṣyamāṇēṣu pariṣēcanādiṣvatrōktavargēṇaiva niyamaḥ| pāṭhācitrakētyādi| śārṅgēṣṭā kākatiktā ‘bhumbhuruḍaka’ iti lōkē| kṣudrā laghukaṇṭakārikā| sōmavalkaḥ kaṭphalaḥ| ayaṁ yōgaḥ sāmānyacūrṇayōjanaparibhāṣayā yōjyaḥ| tathāhi- “karṣaścūrṇasya kalkasya guṭikānāṁ ca sarvaśaḥ| dravaśuktyā'valēḍhavyaḥ pātavyaśca caturdravaḥ”- iti||9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
śālasārādivargakaṣāyaṁ caturbhāgāvaśiṣṭamavatārya parisrāvya punarupanīya sādhayēt, sidhyati cāmalakarōdhrapriyaṅgundantīkr̥ṣṇāyastāmracūrṇānyāvapēt, ētadanupadagdhaṁ lēhībhūtamavatāryānuguptaṁ nidadhyāt, tatō yathāyōgamupayuñjīta, ēṣa lēhaḥ sarvamēhānāṁ hantā ||10||
View original
शालसारादिवर्गकषायं चतुर्भागावशिष्टमवतार्य परिस्राव्य पुनरुपनीय साधयेत्, सिध्यति चामलकरोध्रप्रियङ्गुन्दन्तीकृष्णायस्ताम्रचूर्णान्यावपेत्, एतदनुपदग्धं लेहीभूतमवतार्यानुगुप्तं निदध्यात्, ततो यथायोगमुपयुञ्जीत, एष लेहः सर्वमेहानां हन्ता ||१०||
śālasārētyādi| śālasārādivargapalaśataṁ ṣōḍaśaguṇē jalē kvathitaṁ pādāvaśēṣaṁ, tasmin sidhyatyāmalakādicūrṇaṁ pādikamityēkē; aparē ca kuṭajāvalēhāvāpapramāṇōhēnāmalakādīnāṁ ṣaṇṇāṁ pratyēkaṁ palamāvāpaḥ||10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
triphalācitrakatrikaṭukaviḍaṅgamustānāṁ nava bhāgāstāvanta ēva kr̥ṣṇāyaścūrṇasya, tatsarvamaikadhyaṁ kr̥tvā yathāyōgaṁ mātrāṁ sarpirmadhubhyāṁ saṁsr̥jyōpayuñjīta, ētannavāyasam; ētēna jāṭharyaṁ na bhavati, sannō'gnirāpyāyatē, durnāmaśōphapāṇḍukuṣṭharōgāvipākakāsaśvāsapramēhāśca na bhavanti ||11||
View original
त्रिफलाचित्रकत्रिकटुकविडङ्गमुस्तानां नव भागास्तावन्त एव कृष्णायश्चूर्णस्य, तत्सर्वमैकध्यं कृत्वा यथायोगं मात्रां सर्पिर्मधुभ्यां संसृज्योपयुञ्जीत, एतन्नवायसम्; एतेन जाठर्यं न भवति, सन्नोऽग्निराप्यायते, दुर्नामशोफपाण्डुकुष्ठरोगाविपाककासश्वासप्रमेहाश्च न भवन्ति ||११||
navāyasamāha- triphalētyādi| kr̥ṣṇāyaścūrṇasya kr̥ṣṇalauhacūrṇasya| jāṭharyaṁ sthaulyam||11||
Adhikarana 10 (12-19) · Śloka 19
śālasārādiniryūhē caturthāṁśāvaśēṣitē |
parisrutē tataḥ śītē madhu mākṣikamāvapēt ||12||
phāṇitībhāvamāpannaṁ guḍaṁ śōdhitamēva ca |
ślakṣṇapiṣṭāni cūrṇāni pippalyādigaṇasya ca ||13||
aikadhyamāvapēt kumbhē saṁskr̥tē ghr̥tabhāvitē |
pippalīcūrṇamadhubhiḥ praliptē'ntaḥśucau dr̥ḍhē ||14||
ślakṣṇāni tīkṣṇalōhasya tatra patrāṇi buddhimān |
khadirāṅgārataptāni bahuśaḥ sannipātayēt ||15||
supidhānaṁ tu taṁ kr̥tvā yavapallē nidhāpayēt |
māsāṁstrīṁścaturōvā'pi yāvadālōhasaṅkṣayāt ||16||
tatō jātarasaṁ taṁ tu prātaḥ prātaryathābalam |
niṣēvēta yathāyōgamāhāraṁ cāsya kalpayēt ||17||
kārśyakr̥dbalināmēṣa sannasyāgnēḥ prasādhakaḥ |
śōphanudgulmahr̥t kuṣṭhamēhapāṇḍvāmayāpahaḥ ||18||
plīhōdaraharaḥ śīghraṁ viṣamajvaranāśanaḥ |
abhiṣyandāpaharaṇō lōhāriṣṭō mahāguṇaḥ ||19||
View original
शालसारादिनिर्यूहे चतुर्थांशावशेषिते |
परिस्रुते ततः शीते मधु माक्षिकमावपेत् ||१२||
फाणितीभावमापन्नं गुडं शोधितमेव च |
श्लक्ष्णपिष्टानि चूर्णानि पिप्पल्यादिगणस्य च ||१३||
ऐकध्यमावपेत् कुम्भे संस्कृते घृतभाविते |
पिप्पलीचूर्णमधुभिः प्रलिप्तेऽन्तःशुचौ दृढे ||१४||
श्लक्ष्णानि तीक्ष्णलोहस्य तत्र पत्राणि बुद्धिमान् |
खदिराङ्गारतप्तानि बहुशः सन्निपातयेत् ||१५||
सुपिधानं तु तं कृत्वा यवपल्ले निधापयेत् |
मासांस्त्रींश्चतुरोवाऽपि यावदालोहसङ्क्षयात् ||१६||
ततो जातरसं तं तु प्रातः प्रातर्यथाबलम् |
निषेवेत यथायोगमाहारं चास्य कल्पयेत् ||१७||
कार्श्यकृद्बलिनामेष सन्नस्याग्नेः प्रसाधकः |
शोफनुद्गुल्महृत् कुष्ठमेहपाण्ड्वामयापहः ||१८||
प्लीहोदरहरः शीघ्रं विषमज्वरनाशनः |
अभिष्यन्दापहरणो लोहारिष्टो महागुणः ||१९||
śālasārādītyādi| śālasārādidravyapalaśatasya jalacaturdrōṇē pakvasya caturthāṁśāvaśēṣitō niryūhaḥ kvāthaḥ| tasmin pūtē śītē pañcaśatapalapramāṇaṁ madhu madyaṁ, mākṣikasyēdaṁ mākṣikaṁ, madhvāsavaṁ prakṣipēt; gayī tu madhvēva manyatē| phāṇitībhāvamāpannamiti kriyāviśēṣaṇam| guḍaṁ śōdhitamēva cēti guḍastasminnēva kaṣāyē vilāyitaḥ pūtaḥ śōdhita ucyatē, tādr̥śasya guḍasyāpi pañcāśatpalāni| pippalyādicūrṇasya pañcaviṁśatipalāni, tāvantyēva lōhapatrāṇām| gayī tu tatra purāṇasya madhunaḥ kaṣāyamadhurībhāvamātraṁ pramāṇaṁ, madhumāna ēva jīrṇaguḍaḥ, pippalyādicūrṇamānaṁ tu yāvatā nātivyaktaṁ kaṭutvaṁ bhavati| madhupramāṇapādikaṁ pippalyādicūrṇasya mānaṁ, lauhapatrapramāṇamapi tāvadēvētyanyē| āhāraṁ cāsya kalpayēdviśiṣṭadōṣārabdharōgajātipratyanīkam| atrābhiṣyandaśabdēna mūtraniḥsyandō'bhidhīyatē||12-19||
Adhikarana 11 (20) · Śloka 20
pramēhiṇō yadā mūtramapicchilamanāvilam |
viśadaṁ tiktakaṭukaṁ tadā''rōgyaṁ pracakṣatē ||20||
View original
प्रमेहिणो यदा मूत्रमपिच्छिलमनाविलम् |
विशदं तिक्तकटुकं तदाऽऽरोग्यं प्रचक्षते ||२०||
pramēhiṇa ityādi| anāvilaṁ prasannam| viśadaṁ rūkṣam| mūtrasya kaṭutiktatvaṁ pipīlikāmakṣikādīnāmapasarpaṇēna jñātavyam| anyē tvēvaṁ paṭhanti- “pramēhiṇō yadā mūtramanāviddhamapicchilam”- iti; tatrāpi anāviddhaṁ prasannam||20||
Adhikarana puShpikA · Śloka 12
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē pramēhapiḍakācikitsitaṁ nāma dvādaśō'dhyāyaḥ ||12||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थाने प्रमेहपिडकाचिकित्सितं नाम द्वादशोऽध्यायः ||१२||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē dvādaśō'dhyāyaḥ||12||