Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ sarvōpaghātaśamanīyaṁ rasāyanaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः सर्वोपघातशमनीयं रसायनं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
rasādidhātūnāmayanamāpyāyanam, athavā bhēṣajāśritānāṁ rasavīryavipākaprabhāvāṇāmāyurbalavīryadārḍhyāṇāṁ vayaḥsthairyakarāṇāmayanaṁ lābhōpāyō rasāyanam; vardhakaṁ sthāpakamaprāptaprāpakaṁ vētyarthaḥ| dvividhaṁ rasāyanaṁ- kuṭīprāvēśikaṁ, vātātapikaṁ ca; punaśca trividhaṁ- kāmyaṁ, naimittikam, ājasrikaṁ ca; ‘prāṇamēdhākāmaḥ śrīkāma’ ityādikaṁ kāmyaṁ, naimittikaṁ vyādhinimittaṁ śilājatubhallātakatuvarakādyam, ājasrikaṁ kṣīraghr̥tābhyāsādikam; punaśca dvividhaṁ- saṁśōdhanasaṁśamanabhēdēna; dōṣasya saṁśōdhanāt saṁśōdhanaṁ sasyādirasāyanaṁ (?), saṁśamanaṁ nāgabalāprayōgādikamiti||1-2||
Adhikarana 2 (3-5) · Śloka 5
pūrvē vayasi madhyē vā manuṣyasya rasāyanam |
prayuñjīta bhiṣak prājñaḥ snigdhaśuddhatanōḥ sadā ||3||
nāviśuddhaśarīrasya yuktō rāsāyanō vidhiḥ |
na bhāti vāsasi kliṣṭē raṅgayōga ivāhitaḥ ||4||
śarīrasyōpaghātā yē dōṣajā mānasāstathā |
upadiṣṭāḥ pradēśēṣu tēṣāṁ vakṣyāmi vāraṇam ||5||
View original
पूर्वे वयसि मध्ये वा मनुष्यस्य रसायनम् |
प्रयुञ्जीत भिषक् प्राज्ञः स्निग्धशुद्धतनोः सदा ||३||
नाविशुद्धशरीरस्य युक्तो रासायनो विधिः |
न भाति वाससि क्लिष्टे रङ्गयोग इवाहितः ||४||
शरीरस्योपघाता ये दोषजा मानसास्तथा |
उपदिष्टाः प्रदेशेषु तेषां वक्ष्यामि वारणम् ||५||
na bhāti na dīpyatē| āhitaḥ prayuktaḥ| śarīradōṣā vātādayaḥ; mānasau tu rajastamasī||3-5||
Adhikarana 3 (6) · Śloka 6
śītōdakaṁ payaḥ kṣaudraṁ sarpirityēkaśō dviśaḥ |
triśaḥ samastamathavā prāk pītaṁ sthāpayēdvayaḥ ||6||
View original
शीतोदकं पयः क्षौद्रं सर्पिरित्येकशो द्विशः |
त्रिशः समस्तमथवा प्राक् पीतं स्थापयेद्वयः ||६||
śarīrasya prakr̥tibhēdēna caturvidhaṁ vayaḥsthāpanamupadiśannāha- śītōdakamityādi| śītōdakapayaḥkṣaudrasarpiṣāmēkaśaścatvāraḥ prayōgāḥ, dviśaḥ ṣaṭ, triśaścatvāraḥ, caturbhirēkaḥ, ēvaṁ pañcadaśa prayōgāḥ| udakaṁ payaḥ kṣaudraṁ sarpirityēkaśaścatvāraḥ; udakapayasī, udakakṣaudrē, udakasarpiṣī, payaḥkṣaudrē, payaḥsarpiṣī, kṣaudrasarpiṣītyēvaṁ dviśaḥ ṣaṭ; udakapayaḥsarpīṁṣi, udakakṣaudrasarpīṁṣi, payaḥkṣaudrasarpīṁṣi, udakapayaḥkṣaudrāṇītyēvaṁ catvāraḥ; udakapayaḥkṣaudrasarpirbhirēka ēva ca prayōgaḥ| mānāviruddhānāmēṣāṁ viṣamāṇāmupayōgaḥ kārya iti jñēyam| śītōdakaṁ samapittavātakaphaprakr̥tau, payaḥ punaradhikapittaprakr̥tāvēva, kṣaudraṁ kaphaprakr̥tau, sarpiḥ punaradhikavātaprakr̥tau; atraivaikadvitricaturdravyasaṁyōgō hitāhitavātādidōṣabhēdaprakr̥tiṣu svabuddhyā vibhajanīyaḥ||6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
tatra viḍaṅgataṇḍulacūrṇamāhr̥tya yaṣṭīmadhukamadhuyuktaṁ yathābalaṁ śītatōyēnōpayuñjīta śītatōyaṁ cānupibēdēvamaharaharmāsaṁ, tadēva madhuyuktaṁ bhallātakakvāthēna vā, madhudrākṣākvāthayuktaṁ vā, madhvāmalakarasābhyāṁ vā, guḍūcīkvāthēna vā, ēvamētē pañca prayōgā bhavanti; jīrṇē mudgāmalakayūṣēṇālavaṇēnālpasnēhēna ghr̥tavantamōdanamaśnīyāt; ētē khalvarśāṁsi kṣapayanti, kr̥mīnupaghnanti, grahaṇadhāraṇaśaktiṁ janayanti, māsē māsē ca prayōgē varṣaśataṁ varṣaśatamāyuṣō'bhivr̥ddhirbhavati ||7||
View original
तत्र विडङ्गतण्डुलचूर्णमाहृत्य यष्टीमधुकमधुयुक्तं यथाबलं शीततोयेनोपयुञ्जीत शीततोयं चानुपिबेदेवमहरहर्मासं, तदेव मधुयुक्तं भल्लातकक्वाथेन वा, मधुद्राक्षाक्वाथयुक्तं वा, मध्वामलकरसाभ्यां वा, गुडूचीक्वाथेन वा, एवमेते पञ्च प्रयोगा भवन्ति; जीर्णे मुद्गामलकयूषेणालवणेनाल्पस्नेहेन घृतवन्तमोदनमश्नीयात्; एते खल्वर्शांसि क्षपयन्ति, कृमीनुपघ्नन्ति, ग्रहणधारणशक्तिं जनयन्ति, मासे मासे च प्रयोगे वर्षशतं वर्षशतमायुषोऽभिवृद्धिर्भवति ||७||
ataścōrdhvamāyurvardhanamupadiśannāha- tatrētyādi| yaṣṭīmadhu madhu ca viḍaṅgataṇḍulamānēna grāhyam; ētat pittaraktārśassu tatprakr̥tau vā| tadēva viḍaṅgataṇḍulacūrṇaṁ madhuprakṣēpaṁ bhallātakakvāthēna pēyaṁ, yathābalamatrāpi sambadhyatē; ētadvātajēṣu śuṣkārśaḥsu tatprakr̥tāvapi| madhudrākṣākvāthayuktaṁ vā ‘viḍaṅgataṇḍulacūrṇam’ iti śēṣaḥ| madhvityādi atrāpi viḍaṅgataṇḍulacūrṇam| guḍūcītyādi atrāpi viḍaṅgataṇḍulacūrṇam| ghr̥tavantaṁ bahughr̥tamityarthaḥ| tēṣāṁ phalamāha- ētē ityādi| tasya bhallātakavidhānavadāhāraḥ parihāraśca||7||
Adhikarana 5 (8-10) · Śloka 10
viḍaṅgataṇḍulānāṁ drōṇaṁ piṣṭapacanē piṣṭavadupasvēdya vigatakaṣāyaṁ svinnamavatārya dr̥ṣadi piṣṭamāyasē dr̥ḍhē kumbhē madhūdakōttaraṁ prāvr̥ṣi bhasmarāśāvantargr̥hē caturō māsānnidadhyāt, varṣāvigamē cōddhr̥tyōpasaṁskr̥taśarīraḥ sahasrasampātābhihutaṁ kr̥tvā prātaḥ- prātaryathābalamupayuñjīta, jīrṇē mudgāmalakayūṣēṇālavaṇēna ghr̥tavantamōdanamaśnīyāt, pāṁśuśayyāyāṁ śayīta, tasya māsādūrdhvaṁ sarvāṅgēbhyaḥ kr̥mayō niṣkrāmanti, tānaṇutailēnābhyaktasya vaṁśavidalēnāpaharēt, dvitīyē pipīlikāstr̥tīyē yūkāstathaivāpaharēt, caturthē dantanakharōmāṇyavaśīryantē; pañcamē praśastaguṇalakṣaṇāni jāyantē, amānuṣaṁ cādityaprakāśaṁ vapuradhigacchati, dūrācchravaṇāni darśanā nicāsya bhavanti, rajastamasī cāpōhya sattvamadhitiṣṭhati, śrutanigādyapūrvōtpādī gajabalō'śvajavaḥ punaryuvā'ṣṭau varṣaśatānyāyuravāpnōti; tasyāṇutailamabhyaṅgārthē, ajakarṇakaṣāyamutsādanārthē, sōśīraṁ kūpōdakaṁ snānārthē, candanamupalēpanārthē, bhallātakavidhānavadāhāraḥ parihāraśca ||8||
kāśmaryāṇāṁ niṣkulīkr̥tānāmēṣa ēva kalpaḥ pāṁśuśayyābhōjanavarjaṁ; atra hi payasā śr̥tēna bhōktavyaṁ, samānamanyat pūrvēṇāśiṣaśca |
śōṇitapittanimittēṣu vikārēṣvētēṣāmupayōgaḥ ||9||
yathōktamāgāraṁ praviśya balāmūlārdhapalaṁ palaṁ vā payasā''lōḍya pibēt, jīrṇē payaḥ sarpirōdana ityāhāraḥ, ēvaṁ dvādaśarātramupayujya dvādaśa varṣāṇi vayastiṣṭhati; ēvaṁ divasaśatamupayujya varṣaśataṁ vayastiṣṭhati |
ēvamēvātibalānāgabalāvidārīśatāvarīṇāmupayōgaḥ |
viśēṣatastvatibalāmudakēna, nāgabalācūrṇaṁ madhunā, vidārīcūrṇaṁ kṣīrēṇa, śatāvarīmapyēvaṁ, pūrvēṇānyat samānamāśiṣaśca samāḥ |
ētāstvauṣadhayō balakāmānāṁ śōṣiṇāṁ raktapittōpasr̥ṣṭānāṁ śōṇitaṁ chardayatāṁ viricyamānānāṁ cōpadiśyantē ||10||
View original
विडङ्गतण्डुलानां द्रोणं पिष्टपचने पिष्टवदुपस्वेद्य विगतकषायं स्विन्नमवतार्य दृषदि पिष्टमायसे दृढे कुम्भे मधूदकोत्तरं प्रावृषि भस्मराशावन्तर्गृहे चतुरो मासान्निदध्यात्, वर्षाविगमे चोद्धृत्योपसंस्कृतशरीरः सहस्रसम्पाताभिहुतं कृत्वा प्रातः- प्रातर्यथाबलमुपयुञ्जीत, जीर्णे मुद्गामलकयूषेणालवणेन घृतवन्तमोदनमश्नीयात्, पांशुशय्यायां शयीत, तस्य मासादूर्ध्वं सर्वाङ्गेभ्यः कृमयो निष्क्रामन्ति, तानणुतैलेनाभ्यक्तस्य वंशविदलेनापहरेत्, द्वितीये पिपीलिकास्तृतीये यूकास्तथैवापहरेत्, चतुर्थे दन्तनखरोमाण्यवशीर्यन्ते; पञ्चमे प्रशस्तगुणलक्षणानि जायन्ते, अमानुषं चादित्यप्रकाशं वपुरधिगच्छति, दूराच्छ्रवणानि दर्शना निचास्य भवन्ति, रजस्तमसी चापोह्य सत्त्वमधितिष्ठति, श्रुतनिगाद्यपूर्वोत्पादी गजबलोऽश्वजवः पुनर्युवाऽष्टौ वर्षशतान्यायुरवाप्नोति; तस्याणुतैलमभ्यङ्गार्थे, अजकर्णकषायमुत्सादनार्थे, सोशीरं कूपोदकं स्नानार्थे, चन्दनमुपलेपनार्थे, भल्लातकविधानवदाहारः परिहारश्च ||८||
काश्मर्याणां निष्कुलीकृतानामेष एव कल्पः पांशुशय्याभोजनवर्जं; अत्र हि पयसा शृतेन भोक्तव्यं, समानमन्यत् पूर्वेणाशिषश्च |
शोणितपित्तनिमित्तेषु विकारेष्वेतेषामुपयोगः ||९||
यथोक्तमागारं प्रविश्य बलामूलार्धपलं पलं वा पयसाऽऽलोड्य पिबेत्, जीर्णे पयः सर्पिरोदन इत्याहारः, एवं द्वादशरात्रमुपयुज्य द्वादश वर्षाणि वयस्तिष्ठति; एवं दिवसशतमुपयुज्य वर्षशतं वयस्तिष्ठति |
एवमेवातिबलानागबलाविदारीशतावरीणामुपयोगः |
विशेषतस्त्वतिबलामुदकेन, नागबलाचूर्णं मधुना, विदारीचूर्णं क्षीरेण, शतावरीमप्येवं, पूर्वेणान्यत् समानमाशिषश्च समाः |
एतास्त्वौषधयो बलकामानां शोषिणां रक्तपित्तोपसृष्टानां शोणितं छर्दयतां विरिच्यमानानां चोपदिश्यन्ते ||१०||
piṣṭapacanē tr̥ṇādikr̥tāstārē kaṭāhē| dr̥ṣadi śilāyām| madhūdakōttaraṁ madhūdakapradhānam; udakamatra viḍaṅgakaṣāya ēva, śītōdakamityanyē| nidadhyāt sthāpayēt| upasaṁskr̥taśarīrō viśuddhadēhaḥ| sahasrasampātābhihutaṁ kr̥tvā sahasrasampātādhyāyō r̥gvēdē paṭhyatē, tairmantraiḥ sahasraṁ hutvōpayuñjītētyarthaḥ| jējjaṭastu sampātaśabdēna yājñikānāṁ sravaṇaṁ, tathā hyāhārya saṁskr̥tya dravyāṇi hūyantē, hutvā hutvā ca pānīyādipūrṇapātrē saṁsrāvyantē| ētaduktaṁ bhavati- sahasrasampatanaṁ yasminnabhihutē tattathā; tat kr̥tvōpayuñjītētyarthaḥ| gayī tu atharvavidbhiḥ sampātakramēṇauṣadhādhikāriṇā mantrēṇa tripadā gāyatryā vā prāktanakarmakṣayārthaṁ vighnaśāntyarthamabhimatāśīḥprāptyarthaṁ vā sahasrābhihutaṁ kr̥tvā prayujyantē| pāṁśuḥ dhūliḥ| vaṁśavidalēna vaṁśakambikayā| dvitīyē iti māsē| avaśīryantē patantītyarthaḥ| caturthē'tītē ityarthaḥ| apūrvōtpādīti apūrvaślōkādikaṁ karōtītyarthaḥ| ajakarṇō mahāsarjaḥ, ‘gandhamuṇḍa’ iti lōkē| kaṣāyō'tra kalkaḥ| sasnēhakalkēnōddharṣaṇamutsādanam| candanaṁ raktacandanaṁ, sitacandanamityaparē| bhallātakavidhānavaditi vivr̥tāgārapravēśādibhirityarthaḥ; samānamanyat| āśiṣa iti guṇā ityarthaḥ||8-10||
Adhikarana 6 (11) · Śloka 11
vārāhīmūlatulācūrṇaṁ kr̥tvā tatō mātrāṁ madhuyuktāṁ payasā''lōḍya pibēt, jīrṇē payaḥ sarpirōdana ityāhāraḥ, pratiṣēdhō'tra pūrvavat ; prayōgamimamupasēvamānō varṣaśatamāyuravāpnōti strīṣu cākṣayatām, ētēnaiva cūrṇēna payō'vacūrṇya śr̥taśītamabhimathyājyamutpādya madhuyutamupayuñjīta sāyamprātarēkakālaṁ vā, jīrṇē payaḥ sarpirōdana ityāhāraḥ, ēvaṁ māsamupayujya varṣaśatāyurbhavati ||11||
View original
वाराहीमूलतुलाचूर्णं कृत्वा ततो मात्रां मधुयुक्तां पयसाऽऽलोड्य पिबेत्, जीर्णे पयः सर्पिरोदन इत्याहारः, प्रतिषेधोऽत्र पूर्ववत् ; प्रयोगमिममुपसेवमानो वर्षशतमायुरवाप्नोति स्त्रीषु चाक्षयताम्, एतेनैव चूर्णेन पयोऽवचूर्ण्य शृतशीतमभिमथ्याज्यमुत्पाद्य मधुयुतमुपयुञ्जीत सायम्प्रातरेककालं वा, जीर्णे पयः सर्पिरोदन इत्याहारः, एवं मासमुपयुज्य वर्षशतायुर्भवति ||११||
vārāhītyādi| pratiṣēdhō nivr̥ttiḥ| ētēnaiva cūrṇēna vārāhīcūrṇēna kṣīrapākavidhinā śr̥taṁ kṣīramavacūrṇya, tacca śītamabhimathya, ājyamutpādayēt, vārāhīśatapākaṁ vā sarpirdrōṇamupayujya varṣaśatāyurbhavati| jīrṇē payaḥ sarpirōdana ityāhāraḥ| kalpanāmāha- vārāhīkandakalkaṁ kṣīracaturguṇaṁ ghr̥tadrōṇaṁ pacēt; anēna kramēṇa śatapākaṁ ghr̥taṁ drōṇamupayujya varṣaśatāyurbhavati| anyē punaranuktaṁ jalamēva caturguṇamāhuḥ| yadyapi snēhapānānantaraṁ snēhabhōjanaṁ niṣiddhaṁ, tathā'pyatra vārāhyā śatapākasaṁskr̥tasya svabhāvaśamanīyarūpasya sarpiṣaḥ pānānantaraṁ rasāyanavidhinā sarpiṣā bhōjanaṁ yujyatē iti na dōṣaḥ||11||
Adhikarana 7 (12-13) · Śloka 13
cakṣuḥkāmaḥ prāṇakāmō vā bījakasārāgnimanthamūlaṁ niṣkvāthya māṣaprasthaṁ sādhayēt, tasmin sidhyati citrakamūlānāmakṣamātraṁ kalkaṁ dadyādāmalakarasacaturthabhāgaṁ, tataḥ svinnamavatārya sahasrasampātābhihutaṁ kr̥tvā śītībhūtaṁ madhusarpirbhyāṁ saṁsr̥jyōpayuñjīta yathābalaṁ, yathāsātmyaṁ ca lavaṇaṁ pariharan bhakṣayēt |
jīrṇē mudgāmalakayūṣēṇālavaṇēna ghr̥tavantamōdanamaśnīyāt payasā vā māsatrayam; ēvamābhyāṁ prayōgābhyāṁ cakṣuḥ sauparṇaṁ bhavatyanalpabalaḥ strīṣu cākṣayō varṣaśatāyurbhavatīti ||12||
bhavati cātra- payasā saha siddhāni naraḥ śaṇaphalāni yaḥ |
bhakṣayēt payasā sārdhaṁ vayastasya na śīryatē ||13||
View original
चक्षुःकामः प्राणकामो वा बीजकसाराग्निमन्थमूलं निष्क्वाथ्य माषप्रस्थं साधयेत्, तस्मिन् सिध्यति चित्रकमूलानामक्षमात्रं कल्कं दद्यादामलकरसचतुर्थभागं, ततः स्विन्नमवतार्य सहस्रसम्पाताभिहुतं कृत्वा शीतीभूतं मधुसर्पिर्भ्यां संसृज्योपयुञ्जीत यथाबलं, यथासात्म्यं च लवणं परिहरन् भक्षयेत् |
जीर्णे मुद्गामलकयूषेणालवणेन घृतवन्तमोदनमश्नीयात् पयसा वा मासत्रयम्; एवमाभ्यां प्रयोगाभ्यां चक्षुः सौपर्णं भवत्यनल्पबलः स्त्रीषु चाक्षयो वर्षशतायुर्भवतीति ||१२||
भवति चात्र- पयसा सह सिद्धानि नरः शणफलानि यः |
भक्षयेत् पयसा सार्धं वयस्तस्य न शीर्यते ||१३||
bījakasārāgnimanthamūlaṁ palaṁ salilāḍhakē niṣkvāthya, ardhāvaśiṣṭē tatra pūtē ṣōḍaśapalāni māṣāṇi sādhyāni, tasmiṁśca sidhyati citramūlakalkākṣaṁ prakṣipēt, āmalakarasasya māṣaprasthāpēkṣayā caturthabhāgaṁ kuḍavamaṣṭau palāni| payasā vēti yōgadvayamētat, yōjanāviśēṣatvāt| sauparṇaṁ garuḍacakṣuṣā tulyaṁ cakṣurbhavati| gayī tu ‘sahasrasampātābhihutaṁ kr̥tvā’ iti na paṭhati| anyē tu suśrutādhyāyinō'tra vakṣyamāṇaṁ yōgaṁ paṭhanti; yathā- payasā saha siddhānītyādi| ayaṁ yōgō'nārṣaḥ, jējjaṭēnāpyanuktatvāt; tasmānna paṭhanīyaḥ||12-13||
Adhikarana puShpikA · Śloka 27
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē sarvōpaghātaśamanīyaṁ rasāyanacikitsitaṁ nāma saptaviṁśō'dhyāyaḥ ||27||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थाने सर्वोपघातशमनीयं रसायनचिकित्सितं नाम सप्तविंशोऽध्यायः ||२७||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē saptaviṁśatitamō'dhyāyaḥ|||27||