Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ svabhāvavyādhipratiṣēdhanīyaṁ rasāyanaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः स्वभावव्याधिप्रतिषेधनीयं रसायनं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
svabhāvapravr̥ttānāṁ kṣutpipāsājarāmr̥tyunidrāprabhr̥tīnāṁ vyādhīnāṁ pratiṣēdhanaṁ svabhāvavyādhipratiṣēdhanaṁ, tadadhikr̥tya kr̥taṁ rasāyanaṁ svabhāvavyādhipratiṣēdhanīyam| yadyapi svabhāvō niṣpratiṣēdhanīyastathā'pi rasāyanaprabhāvāttapōjñānādiyuktairmaharṣibhiraniyatāyuṣāṁ svabhāvavyādhyādiḥ pratiṣidhyatē; niyatāyuṣāḥ punaḥ kalikaluṣairakṣīṇā rasāyanāyōgyā ēva||1-2||
Adhikarana 2 (3-9) · Śloka 9
brahmādayō'sr̥jan pūrvamamr̥taṁ sōmasañjñitam |
jarāmr̥tyuvināśāya vidhānaṁ tasya vakṣyatē ||3||
ēka ēva khalu bhagavān sōmaḥ sthānanāmākr̥tivīryaviśēṣaiścaturviṁśatidhā bhidyatē ||4||
tadyathā- aṁśumān muñjavāṁścaiva candramā rajataprabhaḥ |
dūrvāsōmaḥ kanīyāṁśca śvētākṣaḥ kanakaprabhaḥ ||5||
pratānavāṁstālavr̥ntaḥ karavīrōṁ'śavānapi |
svayamprabhō mahāsōmō yaścāpi garuḍāhr̥taḥ ||6||
gāyatrastraiṣṭubhaḥ pāṅktō jāgataḥ śākvarastathā |
agniṣṭōmō raivataśca yathōkta iti sañjñitaḥ ||7||
gāyatryā tripadā yuktō yaścōḍupatirucyatē |
ētē sōmāḥ samākhyātā vēdōktairnāmabhiḥ śubhaiḥ ||8||
sarvēṣāmēva caitēṣāmēkō vidhirupāsanē |
sarvē tulyaguṇāścaiva vidhānaṁ tēṣu vakṣyatē ||9||
View original
ब्रह्मादयोऽसृजन् पूर्वममृतं सोमसञ्ज्ञितम् |
जरामृत्युविनाशाय विधानं तस्य वक्ष्यते ||३||
एक एव खलु भगवान् सोमः स्थाननामाकृतिवीर्यविशेषैश्चतुर्विंशतिधा भिद्यते ||४||
तद्यथा- अंशुमान् मुञ्जवांश्चैव चन्द्रमा रजतप्रभः |
दूर्वासोमः कनीयांश्च श्वेताक्षः कनकप्रभः ||५||
प्रतानवांस्तालवृन्तः करवीरोंऽशवानपि |
स्वयम्प्रभो महासोमो यश्चापि गरुडाहृतः ||६||
गायत्रस्त्रैष्टुभः पाङ्क्तो जागतः शाक्वरस्तथा |
अग्निष्टोमो रैवतश्च यथोक्त इति सञ्ज्ञितः ||७||
गायत्र्या त्रिपदा युक्तो यश्चोडुपतिरुच्यते |
एते सोमाः समाख्याता वेदोक्तैर्नामभिः शुभैः ||८||
सर्वेषामेव चैतेषामेको विधिरुपासने |
सर्वे तुल्यगुणाश्चैव विधानं तेषु वक्ष्यते ||९||
gāyatryā tripadā yukta iti sarvēṣāmēva sōmānāṁ viśēṣaṇam| tatra gāyatryā varṇasvarātmikāyāḥ sōmasya sākṣādyōgō nāstīti gāyatrīpratipāditalōkavēdatrayayukta ityarthaḥ; tēna pītasōmaprabhāvēṇa lōkavēdatrayamasya vaśībhavati| ētāni ca nāmāni sāmānyalōkāprasiddhānyapi pramāṇānīti darśayannāha- ētē sōmā ityādi| tulyaguṇāḥ tulyaphalā ityarthaḥ||3-9||
Adhikarana 3 (10-12) · Śloka 12
atō'nyatamaṁ sōmamupayuyukṣuḥ sarvōpakaraṇaparicārakōpētaḥ praśastē dēśē trivr̥tamāgāraṁ kārayitvā hr̥tadōṣaḥ pratisaṁsr̥ṣṭabhaktaḥ praśastēṣu tithikaraṇamuhūrtanakṣatrēṣu aṁśumantamādāyādhvarakalpēnāhr̥tamabhiṣutamabhihutaṁ cāntarāgārē kr̥tamaṅgalasvastivācanaḥ sōmakandaṁ suvarṇasūcyā vidārya payō gr̥hṇīyāt sauvarṇē (rājatē vā ) pātrē'ñjalimātraṁ, tataḥ sakr̥dēvōpayuñjīta nākhādayan, tata upaspr̥śya śēṣamapsvavasādya yamaniyamābhyāmātmānaṁ saṁyōjya vāgyatō'bhyantarataḥ suhr̥dbhirupāsyamānō viharēt ||10||
rasāyanaṁ pītavāṁstu nivātē tanmanāḥ śuciḥ |
āsīta tiṣṭhēt krāmēcca na kathañcana saṁviśēt ||11||
sāyaṁ vā bhuktavānupaśrutaśāntiḥ kuśaśayyāyāṁ kr̥ṣṇājinōttarāyāṁ suhr̥dbhirupāsyamānaḥ śayīta, tr̥ṣitō vā śītōdakamātrāṁ pibēt (aśanāyitō vā kṣāraṁ); tataḥ prātarutthāyōpaśrutaśāntiḥ kr̥tamaṅgalō gāṁ spr̥ṣṭvā tathaivāsīta, tasya jīrṇē sōmē chardirutpadyatē, tataḥ śōṇitāktaṁ kr̥mivyāmiśraṁ charditavatē sāyaṁ śr̥taśītaṁ kṣīraṁ vitarēt; tatastr̥tīyē'hani kr̥mivyāmiśramatisāryatē, sa tēnāniṣṭapratigrahabhuktaprabhr̥tibhirviśēṣairvinirmuktaḥ śuddhatanurbhavati, tataḥ sāyaṁ snātāya pūrvavadēva kṣīraṁ vitarēt, kṣaumavastrāstr̥tāyāṁ cainaṁ śayyāyāṁ śāyayēt; tataścaturthē'hani tasya śvayathurutpadyatē, tataḥ sarvāṅgēbhyaḥ kr̥mayō niṣkrāmanti, tadahaśca śayyāyāṁ pāṁśubhiravakīryamāṇaḥ śayīta, tataḥ sāyaṁ pūrvavadēva kṣīraṁ vitarēt; ēvaṁ pañcamaṣaṣṭhayōrdivasayōrvartēta, kēvalamubhayakālamasmai kṣīraṁ vitarēt; tataḥ saptamē'hani nirmāṁsastvagasthibhūtaḥ kēvalaṁ sōmaparigrahādēvōcchvasiti, tadahaśca kṣīrēṇa sukhōṣṇēna pariṣicya tilamadhukacandanānuliptadēhaṁ payaḥ pāyayēt; tatō'ṣṭamē'hani prātarēva kṣīrapariṣiktaṁ candanapradigdhagātraṁ payaḥ pāyayitvā pāṁśuśayyāṁ samutsr̥jya kṣaumavastrāstr̥tāyāṁ śayyāyāṁ śāyayēt, tatō'sya māṁsamāpyāyyatē, tvak cāvadalati, dantanakharōmāṇi cāsya patanti, tasya navamadivasāt prabhr̥tyaṇutailābhyaṅgaḥ sōmavalkakaṣāyapariṣēkaḥ; tatō daśamē'hanyētadēva vitarēt, tatō'sya tvak sthiratāmupaiti; ēvamēkādaśadvādaśayōrvartēta; tatastrayōdaśāt prabhr̥ti sōmavalkakaṣāyapariṣēkaḥ, ēvamāṣōḍaśādvartēta; tataḥ saptadaśāṣṭādaśayōrdivasayōrdaśanā jāyantē śikhariṇaḥ snigdhavajravaidūryasphaṭikaprakāśāḥ samāḥ sthirāḥ sahiṣṇavaḥ, tadā prabhr̥ti cānavaiḥ śālitaṇḍulaiḥ kṣīrayavāgūmupasēvēta yāvat pañcarviśatiriti; tatō'smai dadyācchālyōdanaṁ mr̥dūbhayakālaṁ payasā, tatō'sya nakhā jāyantē vidrumēndragōpakataruṇādityaprakāśāḥ, sthirāḥ snigdhā lakṣaṇasampannāḥ kēśāśca sūkṣmā jāyantē, tvak ca nīlōtpalātasīpuṣpavaidūryaprakāśā; ūrdhvaṁ ca māsāt kēśān vāpayēt, vāpayitvā cōśīracandanakr̥ṣṇatilakalkaiḥ śiraḥ pradihyāt payasā vā snāpayēt; tatō'syānantaraṁ saptarātrāt kēśā jāyantē bhramarāñjananibhāḥ kuñcitāḥ sthirāḥ snigdhāḥ; tatastrirātrāt prathamāvasathaparisarānniṣkramya muhūrtaṁ sthitvā punarēvāntaḥ praviśēt, tatō'sya balātailamabhyaṅgārthē'vacāryaṁ, yavapiṣṭamudvartanārthē, sukhōṣṇaṁ ca payaḥ pariṣēkārthē, ajakarṇakaṣāyamutsādanārthē, sōśīraṁ kūpōdakaṁ snānārthē, candanamanulēpārthē, āmalakarasavimiśrāścāsya yūṣasūpavikalpāḥ, kṣīramadhukasiddhaṁ ca kr̥ṣṇatilamavacāraṇārthē, ēvaṁ daśarātraṁ; tatō'nyaddaśarātraṁ dvitīyē parisarē vartēta; tatastr̥tīyē parisarē sthirīkurvannātmānamanyaddaśarātramāsīta, kiñcidātapapavanān vā sēvēta, punaścāntaḥ praviśēt, na cātmānamādarśē'psu vā nirīkṣēta rūpaśālitvāt; tatō'nyaddaśarātraṁ krōdhādīn pariharēt , ēvaṁ sarvēṣāmupayōgavikalpaḥ |
viśēṣatastu vallīpratānakṣupakādayaḥ sōmā brāhmaṇakṣatriyavaiśyairbhakṣayitavyāḥ |
tēṣāṁ tu pramāṇamardhacatuṣkamuṣṭayaḥ ||12||
View original
अतोऽन्यतमं सोममुपयुयुक्षुः सर्वोपकरणपरिचारकोपेतः प्रशस्ते देशे त्रिवृतमागारं कारयित्वा हृतदोषः प्रतिसंसृष्टभक्तः प्रशस्तेषु तिथिकरणमुहूर्तनक्षत्रेषु अंशुमन्तमादायाध्वरकल्पेनाहृतमभिषुतमभिहुतं चान्तरागारे कृतमङ्गलस्वस्तिवाचनः सोमकन्दं सुवर्णसूच्या विदार्य पयो गृह्णीयात् सौवर्णे (राजते वा ) पात्रेऽञ्जलिमात्रं, ततः सकृदेवोपयुञ्जीत नाखादयन्, तत उपस्पृश्य शेषमप्स्ववसाद्य यमनियमाभ्यामात्मानं संयोज्य वाग्यतोऽभ्यन्तरतः सुहृद्भिरुपास्यमानो विहरेत् ||१०||
रसायनं पीतवांस्तु निवाते तन्मनाः शुचिः |
आसीत तिष्ठेत् क्रामेच्च न कथञ्चन संविशेत् ||११||
सायं वा भुक्तवानुपश्रुतशान्तिः कुशशय्यायां कृष्णाजिनोत्तरायां सुहृद्भिरुपास्यमानः शयीत, तृषितो वा शीतोदकमात्रां पिबेत् (अशनायितो वा क्षारं); ततः प्रातरुत्थायोपश्रुतशान्तिः कृतमङ्गलो गां स्पृष्ट्वा तथैवासीत, तस्य जीर्णे सोमे छर्दिरुत्पद्यते, ततः शोणिताक्तं कृमिव्यामिश्रं छर्दितवते सायं शृतशीतं क्षीरं वितरेत्; ततस्तृतीयेऽहनि कृमिव्यामिश्रमतिसार्यते, स तेनानिष्टप्रतिग्रहभुक्तप्रभृतिभिर्विशेषैर्विनिर्मुक्तः शुद्धतनुर्भवति, ततः सायं स्नाताय पूर्ववदेव क्षीरं वितरेत्, क्षौमवस्त्रास्तृतायां चैनं शय्यायां शाययेत्; ततश्चतुर्थेऽहनि तस्य श्वयथुरुत्पद्यते, ततः सर्वाङ्गेभ्यः कृमयो निष्क्रामन्ति, तदहश्च शय्यायां पांशुभिरवकीर्यमाणः शयीत, ततः सायं पूर्ववदेव क्षीरं वितरेत्; एवं पञ्चमषष्ठयोर्दिवसयोर्वर्तेत, केवलमुभयकालमस्मै क्षीरं वितरेत्; ततः सप्तमेऽहनि निर्मांसस्त्वगस्थिभूतः केवलं सोमपरिग्रहादेवोच्छ्वसिति, तदहश्च क्षीरेण सुखोष्णेन परिषिच्य तिलमधुकचन्दनानुलिप्तदेहं पयः पाययेत्; ततोऽष्टमेऽहनि प्रातरेव क्षीरपरिषिक्तं चन्दनप्रदिग्धगात्रं पयः पाययित्वा पांशुशय्यां समुत्सृज्य क्षौमवस्त्रास्तृतायां शय्यायां शाययेत्, ततोऽस्य मांसमाप्याय्यते, त्वक् चावदलति, दन्तनखरोमाणि चास्य पतन्ति, तस्य नवमदिवसात् प्रभृत्यणुतैलाभ्यङ्गः सोमवल्ककषायपरिषेकः; ततो दशमेऽहन्येतदेव वितरेत्, ततोऽस्य त्वक् स्थिरतामुपैति; एवमेकादशद्वादशयोर्वर्तेत; ततस्त्रयोदशात् प्रभृति सोमवल्ककषायपरिषेकः, एवमाषोडशाद्वर्तेत; ततः सप्तदशाष्टादशयोर्दिवसयोर्दशना जायन्ते शिखरिणः स्निग्धवज्रवैदूर्यस्फटिकप्रकाशाः समाः स्थिराः सहिष्णवः, तदा प्रभृति चानवैः शालितण्डुलैः क्षीरयवागूमुपसेवेत यावत् पञ्चर्विशतिरिति; ततोऽस्मै दद्याच्छाल्योदनं मृदूभयकालं पयसा, ततोऽस्य नखा जायन्ते विद्रुमेन्द्रगोपकतरुणादित्यप्रकाशाः, स्थिराः स्निग्धा लक्षणसम्पन्नाः केशाश्च सूक्ष्मा जायन्ते, त्वक् च नीलोत्पलातसीपुष्पवैदूर्यप्रकाशा; ऊर्ध्वं च मासात् केशान् वापयेत्, वापयित्वा चोशीरचन्दनकृष्णतिलकल्कैः शिरः प्रदिह्यात् पयसा वा स्नापयेत्; ततोऽस्यानन्तरं सप्तरात्रात् केशा जायन्ते भ्रमराञ्जननिभाः कुञ्चिताः स्थिराः स्निग्धाः; ततस्त्रिरात्रात् प्रथमावसथपरिसरान्निष्क्रम्य मुहूर्तं स्थित्वा पुनरेवान्तः प्रविशेत्, ततोऽस्य बलातैलमभ्यङ्गार्थेऽवचार्यं, यवपिष्टमुद्वर्तनार्थे, सुखोष्णं च पयः परिषेकार्थे, अजकर्णकषायमुत्सादनार्थे, सोशीरं कूपोदकं स्नानार्थे, चन्दनमनुलेपार्थे, आमलकरसविमिश्राश्चास्य यूषसूपविकल्पाः, क्षीरमधुकसिद्धं च कृष्णतिलमवचारणार्थे, एवं दशरात्रं; ततोऽन्यद्दशरात्रं द्वितीये परिसरे वर्तेत; ततस्तृतीये परिसरे स्थिरीकुर्वन्नात्मानमन्यद्दशरात्रमासीत, किञ्चिदातपपवनान् वा सेवेत, पुनश्चान्तः प्रविशेत्, न चात्मानमादर्शेऽप्सु वा निरीक्षेत रूपशालित्वात्; ततोऽन्यद्दशरात्रं क्रोधादीन् परिहरेत् , एवं सर्वेषामुपयोगविकल्पः |
विशेषतस्तु वल्लीप्रतानक्षुपकादयः सोमा ब्राह्मणक्षत्रियवैश्यैर्भक्षयितव्याः |
तेषां तु प्रमाणमर्धचतुष्कमुष्टयः ||१२||
ata ityādi| anyatamam ēkatamam| upayuyukṣuḥ upayōgaṁ kartumicchuḥ| upakaraṇāni ghr̥tādīni | paricārakāḥ sarvakarmaṇāṁ kartāraḥ| praśastadēśē vāstuśāstravidbhiḥ parīkṣitē prāgudakpravaṇē, trivr̥tamāgāraṁ triḥparivr̥tāṁ garbhakuṭīṁ kārayitvā| hr̥tadōṣaḥ hr̥taḥ snēhasvēdapūrvakairvamanādibhirdōṣō yēna saḥ| pratisaṁsr̥ṣṭaṁ pēyādisaṁsarjanakramēṇa bhaktaṁ pathyaṁ yēna saḥ| praśastāstithayō nandādayō riktāvarjyāḥ, karaṇāni bavādīni viṣṭivarjyāni, muhūrtāḥ śivādayaḥ praśastāḥ; nakṣatrāṇi puṣyahastāśvinīśravaṇāni| aghvarakalpasya vidhānēnāhr̥tamagniṣṭōmavidhānēnānītam| abhiṣutam r̥tvigbhiḥ snāpitam| abhihutaṁ vahnau prakṣiptam, ‘r̥tvigbhiḥ ēva’ iti śēṣaḥ| antarāgārē antargr̥hē| añjalimātraṁ kuḍavapramāṇam| nāsvādayan sōmarasamanutsvādayan| upaspr̥śya ācamanaṁ kr̥tvētyarthaḥ| śēṣaṁ gr̥hītakṣīramaṁśumataḥ kandaṁ pānīyē nadyādigatē nikṣipyētyarthaḥ| manaḥsaṅkalpādinirōdhō niyamaḥ, punarindriyadēhayōrnirōdhō yamaḥ| ātmānaṁ cētaḥ| vācaḥ punaḥ saṁyamanamāha- vāgyataḥ; maunaṁ kr̥tvētyarthaḥ| viharēditi vihāraṁ kuryādityarthaḥ| tatra kāyavihāraścaturvidhō gamanacaṅkramaṇasthānāsanabhēdēna| na kathañcana saṁviśēt na svapyāt| tanmanā iti tatraiva sōmē manō yasya sa tathā| upaśrutaśāntiḥ ākarṇitamaṅgalapāṭhaḥ| sāyaṁ śayītēti tēna divā svāpaniṣēdhaḥ| abhōjanaṁ punaratra prathama ēva dinē yatra sōmapānam| śītōdakamātrāmiti mātrāśabdō'yamalpārthaḥ, śītamalpamudakaṁ jalaṁ pibēt| gāṁ spr̥ṣṭvēti dhātūnāmanēkārthatvādgāṁ dattvēti jējjaṭaḥ| aniṣṭabhōjanaṁ śraddhādibhōjanaṁ, pragrahabhōjanaṁ balādanicchaṁ saṅkīrṇācārairbhōjyatē| prabhr̥tigrahaṇādanyē'pi aniṣṭapratigrahādayō'bhiprētāḥ| vitarēt dadyādityarthaḥ| pāṁśuḥ dhūliḥ| pariṣēkaḥ snānam| ajakarṇakaṣāyamiti kalkamityarthaḥ; kalkē'pi kaṣāyaśabdō vartatē, “pañcavidhaṁ kaṣāyakalpanam” (ca.sū. a.4) iti vacanāt| sasnēhakalkēna gharṣaṇamutsādanam| kṣīramadhukasiddhaṁ cētyādi gavyakṣīracaturguṇaṁ madhukakalkasiddhaṁ kr̥ṣṇatilānāṁ tailaṁ vyañjanādiṣvavacāryam| upayōgavikalpa iti upayujyatē ityupayōgō gavyakṣīrādirāhārō vihāraśca, upayōgavikalpa upayōgabhēdaḥ kartavya ityarthaḥ| tatraiva kvacidvarṇabhēdēna bhēdaṁ darśayannāha- viśēṣatastu vallītyādi| vallī latā, pratānaṁ dūrvāśaivalakamūlānāmiva vistāraḥ , kṣupakō viṭapaḥ, ādigrahaṇāt kandādīnāmapi grahaṇam| ardhaṁ catuṣkaṁ yēṣāṁ tē tathā; muṣṭiḥ palam||10-12||
Adhikarana 4 (13) · Śloka 13
aṁśumantaṁ sauvarṇē pātrē'bhiṣuṇuyāt, candramasaṁ rājatē; tāvupayujyāṣṭaguṇamaiśvaryamavāpyēśānaṁ dēvamanupraviśati, śēṣāṁstu tāmramayē mr̥nmayē vā rōhitē vā carmaṇi vitatē; śūdravarjaṁ tribhirvarṇaiḥ sōmā upayōktavyāḥ |
tataścaturthē māsē paurṇamāsyāṁ śucau dēśē brāhmaṇānarcayitvā kr̥tamaṅgalō niṣkramya yathōktaṁ vrajēditi ||13||
View original
अंशुमन्तं सौवर्णे पात्रेऽभिषुणुयात्, चन्द्रमसं राजते; तावुपयुज्याष्टगुणमैश्वर्यमवाप्येशानं देवमनुप्रविशति, शेषांस्तु ताम्रमये मृन्मये वा रोहिते वा चर्मणि वितते; शूद्रवर्जं त्रिभिर्वर्णैः सोमा उपयोक्तव्याः |
ततश्चतुर्थे मासे पौर्णमास्यां शुचौ देशे ब्राह्मणानर्चयित्वा कृतमङ्गलो निष्क्रम्य यथोक्तं व्रजेदिति ||१३||
tēṣāṁ tu pātrēṣvapi bhēdaṁ darśayannāha- aṁśumantamityādi| abhiṣuṇuyāt pīḍayēt| tāvupayujyēti ētayōrupayōgaṁ kr̥tvētyarthaḥ| aṣṭavidhaiśvaryaṁ yathā- “aṇimā laghimā prāptiḥ prākāmyaṁ mahimā tathā| īśitvaṁ ca vaśitvaṁ ca tathā kāmāvasāyitā”- iti; ētadaṣṭaguṇamaiśvaryaṁ yōgalabhyamapi sōmarasāyanāllabhyatē| carakē punaranyathōktam- “āvēśaścētasō jñānamarthānāṁ chandataḥ kriyā| dr̥ṣṭiḥ śrōtraṁ smr̥tiḥ kāntiriṣṭataścāpyadarśanam|| ityaṣṭaguṇamākhyātaṁ yōgināṁ balamaiśvaram| śuddhasattvasamādhānāttatsarvamupavartatē” (ca.śā. a.1)- iti| īśānaṁ mahēśvaram| rōhitaḥ lōhitavarṇō mr̥gaviśēṣaḥ| vitatē vistr̥tē||13||
Adhikarana 5 (14-19) · Śloka 19
ōṣadhīnāṁ patiṁ sōmamupayujya vicakṣaṇaḥ |
daśavarṣasahasrāṇi navāṁ dhārayatē tanum ||14||
nāgnirna tōyaṁ na viṣaṁ na śastraṁ nāstramēva ca |
tasyālamāyuḥkṣapaṇē samarthāni bhavanti hi ||15||
bhadrāṇāṁ ṣaṣṭivarṣāṇāṁ prasrutānāmanēkadhā |
kuñjarāṇāṁ sahasrasya balaṁ samadhigacchati ||16||
kṣīrōdaṁ śakrasadanamuttarāṁśca kurūnapi |
yatrēcchati sa gantuṁ vā tatrāpratihatā gatiḥ ||17||
kandarpa iva rūpēṇa kāntyā candra ivāparaḥ |
prahlādayati bhūtānāṁ manāṁsi sa mahādyutiḥ ||18||
sāṅgōpāṅgāṁśca nikhilān vēdān vindati tattvataḥ |
caratyamōghasaṅkalpō dēvavaccākhilaṁ jagat ||19||
View original
ओषधीनां पतिं सोममुपयुज्य विचक्षणः |
दशवर्षसहस्राणि नवां धारयते तनुम् ||१४||
नाग्निर्न तोयं न विषं न शस्त्रं नास्त्रमेव च |
तस्यालमायुःक्षपणे समर्थानि भवन्ति हि ||१५||
भद्राणां षष्टिवर्षाणां प्रस्रुतानामनेकधा |
कुञ्जराणां सहस्रस्य बलं समधिगच्छति ||१६||
क्षीरोदं शक्रसदनमुत्तरांश्च कुरूनपि |
यत्रेच्छति स गन्तुं वा तत्राप्रतिहता गतिः ||१७||
कन्दर्प इव रूपेण कान्त्या चन्द्र इवापरः |
प्रह्लादयति भूतानां मनांसि स महाद्युतिः ||१८||
साङ्गोपाङ्गांश्च निखिलान् वेदान् विन्दति तत्त्वतः |
चरत्यमोघसङ्कल्पो देववच्चाखिलं जगत् ||१९||
‘navāṁ’ ityatra ‘akṣataṁ’ iti pāṭhāntaraṁ, akṣataṁ yathā bhavati tathā tanuṁ śarīraṁ dhārayatē; akṣatamiti pāṭhāttu vyādhērniṣēdhaḥ| asnaṁ mantravacchastram| tasyālamityādi| alam atrājasram, alam atyarthamāyuḥkṣapaṇē na samarthā bhavantītyarthaḥ| bhadrāṇāṁ bhadrajātīyānāṁ, ṣaṣṭivarṣāṇāṁ ṣaṣṭivarṣapramāṇānāṁ, prasrutānāṁ galitamadānām, anēkadhā bahūn vārān, dvipānāṁ balamityuktyā anivāryamityarthaḥ| kandarpaḥ kāmadēvaḥ| kṣīrōdaḥ kṣīrasamudraḥ, śakrasadanam indragr̥ham, uttarakuravō dēśaviśēṣāḥ| apratihatā anivāryā| kāntyēti kāntyā kr̥tyaivaṁ jñāyatē'parō'yaṁ candraḥ| amōghasaṅkalpaḥ anivāryasaṅkalpaḥ||14-19||
Adhikarana 6 (20-26) · Śloka 26
sarvēṣāmēva sōmānāṁ patrāṇi daśa pañca ca |
tāni śuklē ca kr̥ṣṇē ca jāyantē nipatanti ca ||20||
ēkaikaṁ jāyatē patraṁ sōmasyāharahastadā |
śuklasya paurṇamāsyāṁ tu bhavēt pañcadaśacchadaḥ ||21||
śīryatē patramēkaikaṁ divasē divasē punaḥ |
kr̥ṣṇapakṣakṣayē cāpi latā bhavati kēvalā ||22||
aṁśumānājyagandhastu kandavān rajataprabhaḥ |
kadalyākārakandastu muñjavāṁllaśunacchadaḥ ||23||
candramāḥ kanakābhāsō jalē carati sarvadā |
garuḍāhr̥tanāmā ca śvētākṣaścāpi pāṇḍurau ||24||
sarpanirmōkasadr̥śau tau vr̥kṣāgrāvalambinau |
tathā'nyē maṇḍalaiścitraiścitritā iva bhānti tē ||25||
sarva ēva tu vijñēyāḥ sōmāḥ pañcadaśacchadāḥ |
kṣīrakandalatāvantaḥ patrairnānāvidhaiḥ smr̥tāḥ ||26||
View original
सर्वेषामेव सोमानां पत्राणि दश पञ्च च |
तानि शुक्ले च कृष्णे च जायन्ते निपतन्ति च ||२०||
एकैकं जायते पत्रं सोमस्याहरहस्तदा |
शुक्लस्य पौर्णमास्यां तु भवेत् पञ्चदशच्छदः ||२१||
शीर्यते पत्रमेकैकं दिवसे दिवसे पुनः |
कृष्णपक्षक्षये चापि लता भवति केवला ||२२||
अंशुमानाज्यगन्धस्तु कन्दवान् रजतप्रभः |
कदल्याकारकन्दस्तु मुञ्जवांल्लशुनच्छदः ||२३||
चन्द्रमाः कनकाभासो जले चरति सर्वदा |
गरुडाहृतनामा च श्वेताक्षश्चापि पाण्डुरौ ||२४||
सर्पनिर्मोकसदृशौ तौ वृक्षाग्रावलम्बिनौ |
तथाऽन्ये मण्डलैश्चित्रैश्चित्रिता इव भान्ति ते ||२५||
सर्व एव तु विज्ञेयाः सोमाः पञ्चदशच्छदाः |
क्षीरकन्दलतावन्तः पत्रैर्नानाविधैः स्मृताः ||२६||
aparamapi grahaṇāya lakṣaṇaṁ darśayannāha- sarvēṣāmityādi||20-26||
Adhikarana 7 (27-31) · Śloka 31
himavatyarbudē sahyē mahēndrē malayē tathā |
śrīparvatē dēvagirau girau dēvasahē tathā ||27||
pāriyātrē ca vindhyē ca dēvasundē hadē tathā |
uttarēṇa vitastāyāḥ pravr̥ddhā yē mahīdharāḥ ||28||
pañca tēṣāmadhō madhyē sindhunāmā mahānadaḥ |
haṭhavat plavatē tatra candramāḥ sōmasattamaḥ ||29||
tasyōddēśēṣu cāpyasti muñjavānaṁśumānapi |
kāśmīrēṣu sarō divyaṁ nāmnā kṣudrakamānasam ||30||
gāyatrastraiṣṭubhaḥ pāṅktō jāgataḥ śākvarastathā |
atra santyaparē cāpi sōmāḥ sōmasamaprabhāḥ ||31||
View original
हिमवत्यर्बुदे सह्ये महेन्द्रे मलये तथा |
श्रीपर्वते देवगिरौ गिरौ देवसहे तथा ||२७||
पारियात्रे च विन्ध्ये च देवसुन्दे हदे तथा |
उत्तरेण वितस्तायाः प्रवृद्धा ये महीधराः ||२८||
पञ्च तेषामधो मध्ये सिन्धुनामा महानदः |
हठवत् प्लवते तत्र चन्द्रमाः सोमसत्तमः ||२९||
तस्योद्देशेषु चाप्यस्ति मुञ्जवानंशुमानपि |
काश्मीरेषु सरो दिव्यं नाम्ना क्षुद्रकमानसम् ||३०||
गायत्रस्त्रैष्टुभः पाङ्क्तो जागतः शाक्वरस्तथा |
अत्र सन्त्यपरे चापि सोमाः सोमसमप्रभाः ||३१||
ētēṣāmanvēṣaṇasthānamāha- himavatītyādi| sthānēṣu kriyāpadasyāvidyamānatvāt santītyēvaṁ sāmānyakriyāṁ vitarēt| candramasaḥ sōmasya sthānaviśēṣamuddiśannāha- uttarēṇētyādi| vitastāyāḥ nadīviśēṣāyāḥ, sindhurnāma mahānadaḥ| haṭhaḥ jalakumbhikā| plavatē tarati| candramāḥ sōmaviśēṣaḥ||27-31||