Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ svēdāvacāraṇīyaṁ cikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः स्वेदावचारणीयं चिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
svēdāvacāraṇaṁ svēdayōjanaṁ, tadadhikr̥tya kr̥tamiti pūrvavat||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
caturvidhaḥ svēdaḥ; tadyathā- tāpasvēda, ūṣmasvēda, upanāhasvēdō, dravasvēda iti; atra sarvasvēdavikalpāvarōdhaḥ ||3||
View original
चतुर्विधः स्वेदः; तद्यथा- तापस्वेद, ऊष्मस्वेद, उपनाहस्वेदो, द्रवस्वेद इति; अत्र सर्वस्वेदविकल्पावरोधः ||३||
tapanaṁ tāpaḥ, ūṣmā bāṣpaḥ, upanahyatē ityupanāhō bandhanamityarthaḥ, dravatīti dravaḥ kaṣāyakṣīrādiḥ| atra ēṣu caturṣu sarvēṣāṁ trayōdaśānāmapi carakōktānāṁ saṅkaraprabhr̥tīnāmavarōdhaḥ| tatra tāpasvēdē kandugrahaṇādēva jēntākakarṣūkuṭīkūpahōlakasvēdāḥ pañcaivāntarbhavanti, ūṣmasvēdē saṅkaraprastarāśmaghananāḍīkumbhībhūsvēdāḥ ṣaḍapyantarbhavanti, dravasvēdē pariṣēkāvagāhāvantarbhavataḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tatra tāpasvēdaḥ pāṇikāṁsyakandukakapālavālukāvastraiḥ prayujyatē, śayānasya cāṅgatāpō bahuśaḥ khādirāṅgārairiti ||4||
View original
तत्र तापस्वेदः पाणिकांस्यकन्दुककपालवालुकावस्त्रैः प्रयुज्यते, शयानस्य चाङ्गतापो बहुशः खादिराङ्गारैरिति ||४||
tēṣāṁ prayōgē dravyāṇyupadiśannāha- tatrētyādi| kandukam apūpapacanabhāṇḍam| kapālaṁ jvālātaptakarparam||4||
Adhikarana 4 (5-7) · Śloka 7
ūṣmasvēdastu kapālapāṣāṇēṣṭakālōhapiṇḍānagnivarṇānadbhirāsiñcēdamladravyairvā, tairārdrālaktakaparivēṣṭitairaṅgapradēśaṁ svēdayēt |
māṁsarasapayōdadhisnēhadhānyāmlavātaharapatrabhaṅgakvāthapūrṇāṁ vā kumbhīmanutaptāṁ prāvr̥tyōṣmāṇaṁ gr̥hṇīyāt |
pārśvacchidrēṇa vā kumbhēnādhōmukhēna tasyā mukhamabhisandhāya tasmiñchidrē hastiśuṇḍākārāṁ nāḍīṁ praṇidhāya taṁ svēdayēt ||5||
sukhōpaviṣṭaṁ svabhyaktaṁ guruprāvaraṇāvr̥tam |
hastiśuṇḍikayā nāḍyā svēdayēdvātarōgiṇam |
sukhā sarvāṅgagā hyēṣā na ca kliśnāti mānavam ||6||
vyāmārdhamātrā trirvakrā hastihastasamākr̥tiḥ |
svēdanārthē hitā nāḍī kailiñjī hastiśuṇḍikā ||7||
View original
ऊष्मस्वेदस्तु कपालपाषाणेष्टकालोहपिण्डानग्निवर्णानद्भिरासिञ्चेदम्लद्रव्यैर्वा, तैरार्द्रालक्तकपरिवेष्टितैरङ्गप्रदेशं स्वेदयेत् |
मांसरसपयोदधिस्नेहधान्याम्लवातहरपत्रभङ्गक्वाथपूर्णां वा कुम्भीमनुतप्तां प्रावृत्योष्माणं गृह्णीयात् |
पार्श्वच्छिद्रेण वा कुम्भेनाधोमुखेन तस्या मुखमभिसन्धाय तस्मिञ्छिद्रे हस्तिशुण्डाकारां नाडीं प्रणिधाय तं स्वेदयेत् ||५||
सुखोपविष्टं स्वभ्यक्तं गुरुप्रावरणावृतम् |
हस्तिशुण्डिकया नाड्या स्वेदयेद्वातरोगिणम् |
सुखा सर्वाङ्गगा ह्येषा न च क्लिश्नाति मानवम् ||६||
व्यामार्धमात्रा त्रिर्वक्रा हस्तिहस्तसमाकृतिः |
स्वेदनार्थे हिता नाडी कैलिञ्जी हस्तिशुण्डिका ||७||
dvitīyē ūṣmasvēdaprayōgē dravyamupadiśannāha- ūṣmētyādi| taiḥ kapālādibhiragnivarṇairjalādyavasiktairārdravastracchannaiḥ svēdayēdaṅgapradēśaṁ; jējjaṭācāryastu ‘ārdrālaktakaparivēṣṭitam’ iti paṭhitvā'ṅgapradēśaviśēṣaṇaṁ vyākhyānayati| māṁsarasādipūrṇāṁ sthālīṁ cōṣmaṇō mandīkaraṇārthaṁ kambalādinā prāvr̥tya pidhāya, ūṣmāṇaṁ gr̥hṇīyāt| vātaharāṇāṁ ēraṇḍādīnāṁ, patrabhaṅgāḥ pallavāḥ| tathaiva kumbhyāṁ bāṣpamanudvamayantyāṁ svēdāntaramutpādayannāha- pārśvētyādi| tasyāḥ kumbhyāḥ| tasmiñchidrē iti uparisthitakumbhasya pārśvacchidrē| kiliñjasādhanatr̥ṇakāśādidravyaviracitāmantaḥsuṣiratvēna nāḍīmiva nāḍīṁ gōpucchākr̥titvēna dairghyēṇa ca hastihastasamākārāṁ chidrēṇa nirgacchatō bāṣpavēgasya vēgavighātārthaṁ triṣu sthānēṣu vakrāmupanidhāpayēt| svabhyaktamiti suṣṭhu abhyaktam| guruprāvaraṇāvr̥tamiti guruprāvaraṇēna kambalādinōṣmaṇō'titāpaniṣēdhāyāvr̥taṁ pihitam| ētadēva sukhapāṭhārthaṁ ślōkēna darśayannāha- hastiśuṇḍikayētyādi| vyāmārdhamātrētyatra vyāmamātrā vyāmārdhamātrā vēti vyākhyātavyam| vyāmaḥ bāhvōḥ sakarayōḥ samprasāritayōrantarālam| kiliñjasādhanānāṁ kuśakāśādidravyāṇāmiyaṁ kailiñjī||5-7||
Adhikarana 5 (8) · Śloka 9
puruṣāyāmamātrāṁ ca bhūmimutkīrya khādiraiḥ |
kāṣṭhairdagdhvā tathā''bhyukṣya kṣīradhānyāmlavāribhiḥ ||8||
patrabhaṅgairavacchādya śayānaṁ svēdayēttataḥ |9|
View original
पुरुषायाममात्रां च भूमिमुत्कीर्य खादिरैः |
काष्ठैर्दग्ध्वा तथाऽऽभ्युक्ष्य क्षीरधान्याम्लवारिभिः ||८||
पत्रभङ्गैरवच्छाद्य शयानं स्वेदयेत्ततः |९|
nāḍīsvēdaṁ bāṣpasvēdē ēvābhidhāya bhūsvēdamapi bāṣpasvēdē ēva darśayannāha- puruṣētyādi| āyāmō dairghyam| utkīrya khanitvā| abhyukṣya siktvā| patrabhaṅgairiti vātaghnairaṇḍādipallavaiḥ||8||-
Adhikarana 6 (9) · Śloka 9
pūrvavat svēdayēddagdhvā bhasmāpōhyāpi vā śilām ||9||
View original
पूर्ववत् स्वेदयेद्दग्ध्वा भस्मापोह्यापि वा शिलाम् ||९||
bāṣpasvēdē ēvāśmasvēdaṁ darśayannāha- pūrvavadityādi| śilātalaṁ vā dagdhvā, bhasmāpōhya sphōṭayitvā||9||
Adhikarana 7 (10) · Śloka 10
pūrvavat kuṭīṁ vā caturdvārāṁ kr̥tvā tasyāmupaviṣṭasyāntaścaturdvārē'ṅgārānupasandhāya taṁ svēdayēt ||10||
View original
पूर्ववत् कुटीं वा चतुर्द्वारां कृत्वा तस्यामुपविष्टस्यान्तश्चतुर्द्वारेऽङ्गारानुपसन्धाय तं स्वेदयेत् ||१०||
bāṣpasvēdē ēva kuṭīsvēdaṁ darśayannāha- pūrvavadityādi| śilātalabāṣpasvēdō kuṭīsvēdē'pi sambadhyatē| aṅgārānupasandhāya aṅgārānārōpya| pūrvavadityanēna dagdhvā, bhasmāpōhya abhyukṣya ca, dvāramukhairbāṣpamudvamantyāṁ tasyāmantarmadhyē sthitaṁ svēdayēt||10||
Adhikarana 8 (11) · Śloka 11
kōśadhānyāni vā samyagupasvēdyāstīrya kiliñjē'nyasmin vā tatpratirūpakē śayānaṁ prāvr̥tya svēdayēt; ēvaṁ pāṁśugōśakr̥ttuṣabusapalālōṣmabhiḥ svēdayēt ||11||
View original
कोशधान्यानि वा सम्यगुपस्वेद्यास्तीर्य किलिञ्जेऽन्यस्मिन् वा तत्प्रतिरूपके शयानं प्रावृत्य स्वेदयेत्; एवं पांशुगोशकृत्तुषबुसपलालोष्मभिः स्वेदयेत् ||११||
prastarasvēdamapi bāṣpasvēdē ēva darśayannāha- kōśadhānyānītyādi| kōśadhānyānī śamīdhānyāni māṣādīni||11||
Adhikarana 9 (12) · Śloka 12
upanāhasvēdastu vātaharamūlakalkairamlapiṣṭairlavaṇapragāḍhaiḥ susnigdhaiḥ sukhōṣṇaiḥ pradihya svēdayēt |
ēvaṁ kākōlyādibhirēlādibhiḥ surasādibhistilātasīsarṣapakalkaiḥ kr̥śarāpāyasōtkārikābhirvēśavāraiḥ sālvaṇairvā tanuvastrāvanaddhaiḥ svēdayēt ||12||
View original
उपनाहस्वेदस्तु वातहरमूलकल्कैरम्लपिष्टैर्लवणप्रगाढैः सुस्निग्धैः सुखोष्णैः प्रदिह्य स्वेदयेत् |
एवं काकोल्यादिभिरेलादिभिः सुरसादिभिस्तिलातसीसर्षपकल्कैः कृशरापायसोत्कारिकाभिर्वेशवारैः साल्वणैर्वा तनुवस्त्रावनद्धैः स्वेदयेत् ||१२||
tr̥tīyamupanāhasvēdaṁ darśayannāha- upanāhētyādi| amlaṁ kāñjikam| saṅkarasvēdamapyupanāhasvēda ēva darśayannāha- ēvamityādi| ēbhirēva pōṭalikāṁ baddhvā svēdayēt| kākōlyādiḥ “kākōlīkṣīrakākōlī” (sū. 38) ityādikaḥ| ēlādiḥ “ēlātagaramāṁsī” (sū. 38) ityādiḥ| surādiḥ “surasāśvētasurasā” (sū. 38) ityādiḥ| kr̥śarā tilataṇḍulamāṣaiḥ kr̥tā yavāgūḥ, kṣīrasiddhāstaṇḍulāḥ pāyasaḥ, utkārikā lapsikā, vēśavāraḥ ‘caṭanī’ iti bhāṣā| sālvaṇō vātavyādhyuktaḥ| tanuvastrāvanaddhaiḥ sūkṣmavastrānubaddhaiḥ| atra kākōlyādibhiḥ pittānugatē vātē ēlādibhiḥ surasādibhiśca, kaphānugatē vātē tilātasīprabhr̥tibhiḥ, kr̥śarādibhiḥ vēśavāraiḥ sālvaṇaiśca kēvalē vātē| upanāhaśabdastviha ‘ṇaha bandhanē’ ityasyēti upanāhō bandhanam||12||
Adhikarana 10 (13) · Śloka 13
dravasvēdastu vātaharadravyakvāthapūrṇē kōṣṇakaṭāhē drōṇyāṁ vā'vagāhya svēdayēt, ēvaṁ payōmāṁsarasayūṣatailadhānyāmlaghr̥tavasāmūtrēṣvavagāhēta; ētairēva sukhōṣṇaiḥ kaṣāyaiśca pariṣiñcēditi ||13||
View original
द्रवस्वेदस्तु वातहरद्रव्यक्वाथपूर्णे कोष्णकटाहे द्रोण्यां वाऽवगाह्य स्वेदयेत्, एवं पयोमांसरसयूषतैलधान्याम्लघृतवसामूत्रेष्ववगाहेत; एतैरेव सुखोष्णैः कषायैश्च परिषिञ्चेदिति ||१३||
carurthaṁ dravasvēdaṁ darśayannāha- dravasvēda ityādi| pariṣiñcēt pariṣēkaṁ kuryādityarthaḥ| kaṣāyaiścēti cakārāt pūrvauktaiḥ payōmāṁsarasādibhiśca||13||
Adhikarana 11 (14) · Śloka 14
tatra tāpōṣmasvēdau viśēṣataḥ ślēṣmaghnau, upanāhasvēdō vātaghnaḥ, anyatarasmin pittasaṁsr̥ṣṭē dravasvēda iti ||14||
View original
तत्र तापोष्मस्वेदौ विशेषतः श्लेष्मघ्नौ, उपनाहस्वेदो वातघ्नः, अन्यतरस्मिन् पित्तसंसृष्टे द्रवस्वेद इति ||१४||
anyatarasmin ślēṣmaṇi vātē vā pittasaṁsr̥ṣṭē dravasvēda iti||14||
Adhikarana 12 (15) · Śloka 15
kaphamēdōnvitē vāyau nivātātapaguruprāvaraṇaniyuddhādhvavyāyāmabhāraharaṇāmarṣaiḥ svēdamutpādayēditi ||15||
View original
कफमेदोन्विते वायौ निवातातपगुरुप्रावरणनियुद्धाध्वव्यायामभारहरणामर्षैः स्वेदमुत्पादयेदिति ||१५||
atha niragnikaṁ svēdamāha- kaphētyādi||15||
Adhikarana 13 (16) · Śloka 16
bhavanti cātra- caturvidhō yō'bhihitō dvidhā svēdaḥ prayujyatē |
sarvasminnēva dēhē tu dēhasyāvayavē tathā ||16||
View original
भवन्ति चात्र- चतुर्विधो योऽभिहितो द्विधा स्वेदः प्रयुज्यते |
सर्वस्मिन्नेव देहे तु देहस्यावयवे तथा ||१६||
atra sarvāṅgasvēdē prōktē tantrāntaravirōdhaḥ syāt; tathā ca- “vr̥ṣaṇau hr̥dayaṁ dr̥ṣṭī svēdayēnmr̥du naiva vā” (ca. sū. 14) ityuktatvāt; tasmāt sarvaśabdō'tra saṅkucitavr̥ttyā tatparihārēṇa vyākhyātavyaḥ||16||
Adhikarana 14 (17-19) · Śloka 19
yēṣāṁ nasyaṁ vidhātavyaṁ bastiścaiva hi dēhinām |
śōdhanīyāśca yē kēcit pūrvaṁ svēdyāstu tē matāḥ ||17||
paścāt svēdyā hr̥tē śalyē mūḍhagarbhā'nupadravā |
samyak prajātā kālē yā paścāt svēdyā vijānatā ||18||
svēdyaḥ pūrvaṁ ca paścācca bhagandaryarśasastathā |
aśmaryā cāturō jantuḥ śēṣāñchāstrē pracakṣmahē ||19||
View original
येषां नस्यं विधातव्यं बस्तिश्चैव हि देहिनाम् |
शोधनीयाश्च ये केचित् पूर्वं स्वेद्यास्तु ते मताः ||१७||
पश्चात् स्वेद्या हृते शल्ये मूढगर्भाऽनुपद्रवा |
सम्यक् प्रजाता काले या पश्चात् स्वेद्या विजानता ||१८||
स्वेद्यः पूर्वं च पश्चाच्च भगन्दर्यर्शसस्तथा |
अश्मर्या चातुरो जन्तुः शेषाञ्छास्त्रे प्रचक्ष्महे ||१९||
tatra svēdasya rōgaviśēṣādyatra yatrāvacāraṇaṁ tattraividhyaṁ darśayannāha- yēṣāmityādi| anārṣagrantha iti kēcidācāryā na paṭhanti, paraṁ gayadāsasya sammatatvānmamāpi sammataḥ||17-19||
Adhikarana 15 (20) · Śloka 20
nānabhyaktē nāpi cāsnigdhadēhē svēdō yōjyaḥ svēdavidbhiḥ kathañcit |
dr̥ṣṭaṁ lōkē kāṣṭhamasnigdhamāśu gacchēdbhaṅgaṁ svēdayōgairgr̥hītam ||20||
View original
नानभ्यक्ते नापि चास्निग्धदेहे स्वेदो योज्यः स्वेदविद्भिः कथञ्चित् |
दृष्टं लोके काष्ठमस्निग्धमाशु गच्छेद्भङ्गं स्वेदयोगैर्गृहीतम् ||२०||
idānīṁ svēdasya pūrvakarma niyamayannāha- nētyādi| abhyaṅgaina bāhyasnēhakriyāpūrvakatvaṁ, nāpi cāsnigdhadēha ityantaḥsnēhapūrvakatvaṁ svēdasya| asnigdhē svēdadōṣamupamānēna darśayitumāha- dr̥ṣṭamityādi| yathā hi kāṣṭhamasnigdhaṁ svidyamānaṁ viśīryatē, ēvaṁ śarīramasnigdhaṁ svidyamānaṁ vinaśyati||20||
Adhikarana 16 (21) · Śloka 21
snēhaklinnā dhātusaṁsthāśca dōṣāḥ svasthānasthā yē ca mārgēṣu līnāḥ |
samyak svēdairyōjitaistē dravatvaṁ prāptāḥ kōṣṭhaṁ śōdhanairyāntyaśēṣam ||21||
View original
स्नेहक्लिन्ना धातुसंस्थाश्च दोषाः स्वस्थानस्था ये च मार्गेषु लीनाः |
सम्यक् स्वेदैर्योजितैस्ते द्रवत्वं प्राप्ताः कोष्ठं शोधनैर्यान्त्यशेषम् ||२१||
snēhapūrvakamēva dōṣāṇāṁ kōṣṭhaśākhāśrayāṇāṁ śōdhanaṁ na punaranyathētyāha- snēhaklinnā ityādi| svēdairdravatvaṁ prāpya dravatvāt kōṣṭhaṁ prāptāḥ śōdhanairniḥśēṣaṁ yānti bahirniḥsarantītyarthaḥ||21||
Adhikarana 17 (22) · Śloka 22
agnērdīptiṁ mārdavaṁ tvakprasādaṁ bhaktaśraddhāṁ srōtasāṁ nirmalatvam |
kuryāt svēdō hanti nidrāṁ satandrāṁ sandhīn stabdhāṁścēṣṭayēdāśu yuktaḥ ||22||
View original
अग्नेर्दीप्तिं मार्दवं त्वक्प्रसादं भक्तश्रद्धां स्रोतसां निर्मलत्वम् |
कुर्यात् स्वेदो हन्ति निद्रां सतन्द्रां सन्धीन् स्तब्धांश्चेष्टयेदाशु युक्तः ||२२||
idānīṁ svēdaguṇānāha- agnērdīptimityādi| kēcidācāryā ēvaṁ vadanti- dvividhaḥ svēdaḥ- saṁśamanīyaḥ, saṁśōdhanāṅgabhūtaśca| tatra saṁśamanīyaḥ sāmēṣu vyādhiṣu rūkṣa ēva yōjyaḥ, tadguṇāḥ punaḥ ‘agnērdīptiṁ’ ityādiślōkōktā jñātavyāḥ; saṁśōdhanāṅgabhūtastu snēhapūrvō yōjyaḥ, tasya guṇastu ‘snēhaklinnā’ ityādiślōkēna prōktā iti jñēyam||22||
Adhikarana 18 (23-24) · Śloka 24
svēdāsrāvō vyādhihānirlaghutvaṁ śītārthitvaṁ mārdavaṁ cāturasya |
samyaksvinnē lakṣaṇaṁ prāhurētanmithyāsvinnē vyatyayēnaitadēva ||23||
svinnē'tyarthaṁ sandhipīḍā vidāhaḥ sphōṭōtpattiḥ pittaraktaprakōpaḥ |
mūrcchā bhrāntirdāhatr̥ṣṇē klamaśca kuryāttūrṇaṁ tatra śītaṁ vidhānam ||24||
View original
स्वेदास्रावो व्याधिहानिर्लघुत्वं शीतार्थित्वं मार्दवं चातुरस्य |
सम्यक्स्विन्ने लक्षणं प्राहुरेतन्मिथ्यास्विन्ने व्यत्ययेनैतदेव ||२३||
स्विन्नेऽत्यर्थं सन्धिपीडा विदाहः स्फोटोत्पत्तिः पित्तरक्तप्रकोपः |
मूर्च्छा भ्रान्तिर्दाहतृष्णे क्लमश्च कुर्यात्तूर्णं तत्र शीतं विधानम् ||२४||
tasya samyagyuktasyāyōgayuktasyātiyōgayuktasya ca lakṣaṇaṁ sacikitsitaṁ darśayannāha- svēdētyādi| mithyāsvinnē ayōgasvinnē; mithyāsvinnē vyādhivr̥ddhiḥ, dēhasya gurutvam, uṣṇābhilāṣaḥ, dēhasya kāṭhinyaṁ ca||23-24||
Adhikarana 19 (25) · Śloka 26
pāṇḍurmēhī pittaraktī kṣayārtaḥ kṣāmō'jīrṇī cōdarārtō viṣārtaḥ |
tr̥ḍcchardyārtō garbhiṇī pītamadyō naitē svēdyā yaśca martyō'tisārī |
svēdādēṣāṁ yānti dēhā vināśaṁ nōsādhyatvaṁ yānti caiṣāṁ vikārāḥ ||25||
svēdaiḥ sādhyō durbalō'jīrṇabhaktaḥ syātāṁ cēddvau svēdanīyau tatastau |26|
View original
पाण्डुर्मेही पित्तरक्ती क्षयार्तः क्षामोऽजीर्णी चोदरार्तो विषार्तः |
तृड्च्छर्द्यार्तो गर्भिणी पीतमद्यो नैते स्वेद्या यश्च मर्त्योऽतिसारी |
स्वेदादेषां यान्ति देहा विनाशं नोसाध्यत्वं यान्ति चैषां विकाराः ||२५||
स्वेदैः साध्यो दुर्बलोऽजीर्णभक्तः स्यातां चेद्द्वौ स्वेदनीयौ ततस्तौ |२६|
tatra mēhinaḥ prāgēva svēdē niṣiddhē punaratra niṣēdhō niyamārthaḥ | svēdasādhyē vyādhau durbalē'jīrṇabhaktē ca pratiprasavamāha- svēdairityādi| syātāṁ bhavētām||25||-
Adhikarana 20 (26-29) · Śloka 29
ētēṣāṁ svēdasādhyā yē vyādhayastēṣu buddhimān |
mr̥dūn svēdān prayuñjīta tathā hr̥nmuṣkadr̥ṣṭiṣu ||26||
sarvān svēdānnivātē ca jīrṇānnasyāvacārayēt |
snēhābhyaktaśarīrasya śītairācchādya cakṣuṣī ||27||
svidyamānasya ca muhurhr̥dayaṁ śītalaiḥ spr̥śēt |
samyaksvinnaṁ vimr̥ditaṁ snātamuṣṇāmbubhiḥ śanaiḥ ||28||
svabhyaktaṁ prāvr̥tāṅgaṁ ca nivātaśaraṇasthitam |
bhōjayēdanabhiṣyandi sarvaṁ cācāramādiśēt ||29||
View original
एतेषां स्वेदसाध्या ये व्याधयस्तेषु बुद्धिमान् |
मृदून् स्वेदान् प्रयुञ्जीत तथा हृन्मुष्कदृष्टिषु ||२६||
सर्वान् स्वेदान्निवाते च जीर्णान्नस्यावचारयेत् |
स्नेहाभ्यक्तशरीरस्य शीतैराच्छाद्य चक्षुषी ||२७||
स्विद्यमानस्य च मुहुर्हृदयं शीतलैः स्पृशेत् |
सम्यक्स्विन्नं विमृदितं स्नातमुष्णाम्बुभिः शनैः ||२८||
स्वभ्यक्तं प्रावृताङ्गं च निवातशरणस्थितम् |
भोजयेदनभिष्यन्दि सर्वं चाचारमादिशेत् ||२९||
ēṣāṁ svēdasādhyēṣu vikārēṣvātyayikē vyādhau pratiprasavamāha- ētēṣāmityādi| na bhuktamātrō'gnimupāsītētyanēnaiva jīrṇānnasya svēdō labdhaḥ, kimarthaṁ punarucyatē? ucyatē- sa hi svasthaviṣayō'yamāturaviṣaya iti na dōṣaḥ| samyaksvinnamityādi| sadyō vyādhikaraṇīyāmavasthāṁ syandayatyāpādayati yaddravyaṁ tadabhiṣyandi, srōtasāmupalēpakāri vā, tadviparītamanabhiṣyandi||26-29||
Adhikarana puShpikA · Śloka 32
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē svēdāvacāraṇīyaṁ cikitsitaṁ nāma dvātriṁśō'dhyāyaḥ ||32||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थाने स्वेदावचारणीयं चिकित्सितं नाम द्वात्रिंशोऽध्यायः ||३२||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē dvātriṁśattamō'dhyāyaḥ||32||