Skip to content
AYANAAYURVEDAby Dr Vijaya Dwarampudi
Open navigation
Explore AyurvedaBook appointment

4. vātavyādhicikitsitam

Adhikarana 1 (1-4) · Śloka 4

athātō vātavyādhicikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1|| yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2|| āmāśayagatē vātē cchardayitvā yathākramam | dēyaḥ ṣaḍdharaṇō yōgaḥ saptarātraṁ sukhāmbunā ||3|| citrakēndrayavē pāṭhā kaṭukā'tiviṣā'bhayā | vātavyādhipraśamanō yōgaḥ ṣaḍdharaṇaḥ smr̥taḥ ||4||

View original

अथातो वातव्याधिचिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१|| यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२|| आमाशयगते वाते च्छर्दयित्वा यथाक्रमम् | देयः षड्धरणो योगः सप्तरात्रं सुखाम्बुना ||३|| चित्रकेन्द्रयवे पाठा कटुकाऽतिविषाऽभया | वातव्याधिप्रशमनो योगः षड्धरणः स्मृतः ||४||

🔊 Audio coming soon

prathamamāmāśayagatavāyōścikitsitamāha- āmāśayētyādi| chardayitvā vamanaṁ kārayitvā| vamanaṁ ca sōtklēśē puruṣē bahudōṣē balavati jñēyam| āmāśayagatē chardanaṁ kaphasthānatvāt| yathākramamiti atra yathākramaśabdēna pūrvakālāparakālakartavyatāḥ sarvaivākṣiptāḥ snēhasvēdanapānalaiṅgikavaigikamānikakāyaśuddhisamsarjanabhōjanādayaḥ| dēya iti dātumarhaḥ| ṣaḍdharaṇa iti ṣaṇṇāṁ citrakādīnāṁ dharaṇā mānaviśēṣā yatra yōgē sa ṣaḍdharaṇō yōgaḥ| tatra dharaṇapramāṇaṁ madhyamairēkaviṁśatibhirniṣpāvairbhavati| sukhāmbunā īṣaduṣṇāmbunētyarthaḥ| ṣaḍdharaṇāni kathaṁ saptadinānyupayujyantē? ucyatē- ēkasmin dinē karṣayōgaḥ, sa cāṣṭādaśaniṣpāvairbhavati, tatra ṣaḍdharaṇēbhyaḥ pratidinaṁ trayastrayō niṣpāvā ucchritā bhavanti, tataḥ ṣaḍbhistrikairaṣṭādaśaniṣpāvāḥ, tairaṣṭādaśabhiḥ saptamaṁ dinaṁ pūryatē; athavā sañjñaiṣā ṣaḍdharaṇa iti| idānīṁ ṣaḍdharaṇayōgamāha- citrakētyādi| ‘kaṭukā'tiviṣā kṣapā’ iti kēcit paṭhanti| vātavyādhipraśamana iti āmāśayagata ēva vātavyādhirgr̥hītavyō na punarākṣēpakādayaḥ, rūkṣaviṣayatvēna vātakāritvādasya| anyē tu ‘mahāvyādhipraśamana’ iti paṭhanti, mahāvyādhiriha mēdōyutō'nilō nānyaḥ||1-4||h

Adhikarana 2 (5) · Śloka 5

pakvāśayagatē cāpi dēyaṁ snēhavirēcanam | bastayaḥ śōdhanīyāśca prāśāśca lavaṇōttarāḥ ||5||

View original

पक्वाशयगते चापि देयं स्नेहविरेचनम् | बस्तयः शोधनीयाश्च प्राशाश्च लवणोत्तराः ||५||

🔊 Audio coming soon

pakvāśayagatavāyōścikitsāmāha- pakvāśayētyādi| snēhavirēcanaṁ tilvakasarpirādivirēcanam| bastayaḥ śōdhanīyāścēti “śōdhanadravyaniṣkvāthāstatkalkasnēhasaṁyutāḥ” (ci. 38) ityādyāḥ| prāśāśca lavaṇōttarā iti snēhalavaṇakalyāṇakalavaṇādayaḥ; anyē tu prāśyanta iti prāśā āhārāḥ, na tu lēhāḥ; lavaṇōttarā lavaṇapradhānāḥ| gayī tvatrāha- pakvāśayaḥ punariha dvividhaḥ- pittavātāśayabhēdēna; tayōrmadhyē pittāśayagatē vāyau snēhavirēcanaṁ tilvakasiddhamēraṇḍatailādibhirvā, vātāśayagatasya tu vāyōrmalakaphapittairāvr̥tasya yathādōṣaṁ kaṣāyakalkasnēhabastayaḥ; tatra malāvr̥tavāyau vidārīkalkasiddhaḥ snēhayuktō vyaktōṣṇakṣāraśca bastiḥ, ślēṣmāvr̥tavāyau vyaktakṣārōṣṇō bastiḥ; (trivr̥dādidravyamūtravidārīkalkasiddhaḥ ) pittāvr̥tē punarakṣārabastiḥ śītaḥ; śēṣaṁ samam||5||

Adhikarana 3 (6) · Śloka 6

kāryō bastigatē cāpi vidhirbastiviśōdhanaḥ |6|

View original

कार्यो बस्तिगते चापि विधिर्बस्तिविशोधनः |६|

🔊 Audio coming soon

bastigatasya vāyōścikitsitamāha- kārya ityādi| bastiviśōdhanō vidhiriti aśmarīcikitsitōktō mūtrāghātādyuktaśca|6|-

Adhikarana 4 (6) · Śloka 6

śrōtrādiṣu prakupitē kāryaścānilahā kramaḥ ||6||

View original

श्रोत्रादिषु प्रकुपिते कार्यश्चानिलहा क्रमः ||६||

🔊 Audio coming soon

śrōtrādiṣu prakupitavāyōścikitsitamāha- śrōtrētyādi| ādiśabdāttvagghrāṇajihvānētrāṇīndriyāṇi gr̥hyantē| atra kramaḥ “snēhaḥ svēdastathā'bhyaṅga” ityādikō dōṣadūṣyapratyanīkō yathāyathaṁ kāryaḥ, sa cēndriyasātmyamapēkṣya kartavyaḥ; tēna snēhaśabdasāmānyē'pi nētrayōḥ kṣīrasarpistarpaṇaṁ, tailatarpaṇaṁ punaḥ karṇādiṣviti||6||

Adhikarana 5 (7) · Śloka 7

snēhābhyaṅgōpanāhāśca mardanālēpanāni ca | tvaṅmāṁsāsr̥ksirāprāptē kuryāt cāsr̥gvimōkṣaṇam ||7||

View original

स्नेहाभ्यङ्गोपनाहाश्च मर्दनालेपनानि च | त्वङ्मांसासृक्सिराप्राप्ते कुर्यात् चासृग्विमोक्षणम् ||७||

🔊 Audio coming soon

dhātūpadhātugasya vāyōścikitsitamāha- snēhētyādi| snēhābhyaṅgōpanāhāṁścētyatra cakārēṇa tvaggatavāyau hr̥dyamapyannapānamanuktaṁ samuccīyatē| tvagatra rasaḥ, sirāḥ punarasr̥ja upadhātuḥ, prāptē gatē ityarthaḥ| raktagatē vāyau raktasrāvō raktādhiṣṭhānavātanivr̥ttyarthaḥ| yadā dravyaprabhāvaviśēṣēṇa kharjūramātuluṅgasauvarcalādisnēhābhyaṅgādibhirna praśamamēti tadā niyamēna raktāvaraṇaṁ parijñāya raktamōkṣaṇaṁ kartavyaṁ, na punaranyathā| mēdōgatē punarihānilē cikitsā nōpadiṣṭā, tasya snēhāviṣayatvēna vātavyādhikarmaṇāmaviṣayatvāt; mahāvātavyādhau punarāvaraṇaprasaṅgēna mēdōgatamanilaṁ vakṣyati||7||

Adhikarana 6 (8) · Śloka 8

snēhōpanāhāgnikarmabandhanōnmardanāni ca | snāyusandhyasthisamprāptē kuryādvāyāvatandritaḥ ||8||

View original

स्नेहोपनाहाग्निकर्मबन्धनोन्मर्दनानि च | स्नायुसन्ध्यस्थिसम्प्राप्ते कुर्याद्वायावतन्द्रितः ||८||

🔊 Audio coming soon

snāyugatasya sandhyasthigatasya ca vāyōścikitsāmāha- snēhētyādi| snēhō'tra bāhya ābhyantaraśca| atandritaḥ analasaḥ; ētēna cirakālaṁ nirantaraṁ kriyēti darśayati||8||

Adhikarana 7 (9) · Śloka 9

niruddhē'sthani vā vāyau pāṇimanthēna dāritē | nāḍīṁ dattvā'sthani bhiṣak cūṣayētpavanaṁ balī ||9||

View original

निरुद्धेऽस्थनि वा वायौ पाणिमन्थेन दारिते | नाडीं दत्त्वाऽस्थनि भिषक् चूषयेत्पवनं बली ||९||

🔊 Audio coming soon

asthani gatē majjasthē ca karma nirdiśannāha- niruddhē ityādi| tvaṅmāṁsaṁ śastrēṇa vipāṭya, asthi pāṇimanthēna ārāśastrēṇa viddhvā, tatra randhrē dvimukhīṁ nāḍīṁ praṇidhāya, mukhamārutā cūṣaṇēna pavanāpakarṣaṇaṁ karaṇīyamiti| balī balayuktaḥ| ‘bāhyābhyantarasnēhaiśca’ ityādi kēcit paṭhanti| tatra bāhyasnēhaḥ pariṣēkāvagāhābhyaṅgamastiṣkyaśirōbastyādiḥ, ābhyantarastu pānabastyādiḥ; asya pāṭhasyābhāvānnirṇayō na kr̥taḥ||9||

Adhikarana 8 (10) · Śloka 10

śukraprāptē'nilē kāryaṁ śukradōṣacikitsitam |10|

View original

शुक्रप्राप्तेऽनिले कार्यं शुक्रदोषचिकित्सितम् |१०|

🔊 Audio coming soon

śukragatasya vāyōścikitsāmāha- śukrētyādi| śukradōṣacikitsitamiti śukraśōṇitaśuddhyuktaṁ cikitsitaṁ vājīkaraṇōktaṁ mūtradōṣacikitsitōktaṁ ca kāryaṁ; “tēṣvādyān śukradōṣāṁstrīn” (śā. 2) ityādikam|10|-

Adhikarana 9 (10-11) · Śloka 11

avagāhakuṭīkarṣūprastarābhyaṅgabastibhiḥ ||10|| jayēt sarvāṅgajaṁ vātaṁ sirāmōkṣaiśca buddhimān | ēkāṅgagaṁ ca matimāñchr̥ṅgaiścāvasthitaṁ jayēt ||11||

View original

अवगाहकुटीकर्षूप्रस्तराभ्यङ्गबस्तिभिः ||१०|| जयेत् सर्वाङ्गजं वातं सिरामोक्षैश्च बुद्धिमान् | एकाङ्गगं च मतिमाञ्छृङ्गैश्चावस्थितं जयेत् ||११||

🔊 Audio coming soon

dhātūpadhātugatamabhidhāya sarvāṅgagatasya vāyōścikitsāmāha- avagāhētyādi| tatra vātaharakvāthapūrṇadrōṇyādiṣvavagāhō dravasvēdaḥ| kuṭī caturdvārā bhūmāvārōpitā'panītavidhūmāṅgāravātaharadravasiktā, sā cōṣmasvēdaḥ| karṣūḥ puruṣāyāmamātranikhātadagdhāvanipradēśē vātaharadravasiktē śayanaṁ, sa cōṣmasvēdaviśēṣaḥ| svinnatuṣadhānyādibhirāstr̥tāyāṁ bhūmau pariśayanaṁ prastaraḥ, sō'pi cōṣmasvēdaviśēṣa ēva| snēhapūrvā avagāhādayaḥ | ētē ca sarvāṅgagatē vātē sarvāṅgayōginaḥ, upanāhasvēdastvavayavagē'pi vātē ; tāpasvēdastvatra rūkṣatvādayukta ēva| yadyapi sarvāṅgagō vātaprakōpaḥ prāyō dhātukṣayanimittaḥ, tathā'pi śōṇitādhiṣṭhānatvādraktamōkṣō'pi yuktaḥ| sirāmōkṣairiti bahuvacanāt pañcānāṁ sirāṇāṁ mōkṣaṇaṁ snēhādibhirapraśāmyati vātē| ēkāṅgagatasya vāyōścikitsitamāha- ēkāṅgagamityādi| śr̥ṅgaiścēti bahuvacanamasakr̥tprayōgajñāpanāya| cakārēṇa sarvāṅgavātōktāvagāhādayō'pyanukr̥ṣyantē| taiścāvagāhādibhirēkāṅgagatamanavasthitamēva vātaṁ jayēt, avasthitaṁ śr̥ṅgairēva||10-11||

Adhikarana 10 (12) · Śloka 12

balāsapittaraktaistu saṁsr̥ṣṭamavirōdhibhiḥ |12|

View original

बलासपित्तरक्तैस्तु संसृष्टमविरोधिभिः |१२|

🔊 Audio coming soon

saṁsargasya cikitsāmāha- balāsapittētyādi| sugamam|12|-

Adhikarana 11 (12) · Śloka 13

suptivātē tvasr̥ṅmōkṣaṁ kuryāttu bahuśō bhiṣak ||12|| dihyācca lavaṇāgāradhūmaistailasamanvitaiḥ |13|

View original

सुप्तिवाते त्वसृङ्मोक्षं कुर्यात्तु बहुशो भिषक् ||१२|| दिह्याच्च लवणागारधूमैस्तैलसमन्वितैः |१३|

🔊 Audio coming soon

raktāvr̥tasya vāyōścikitsāmāha- suptītyādi| raktāvaraṇakr̥tayā suptyā lakṣitō vātaḥ suptivātaḥ| suptiḥ sparśājñānam| na punā rasāvaraṇakr̥tayā suptatayā lakṣitō vātaḥ, tasya snēhōpanāhādiviṣayatvāt; anyadhātugatē vāyau raktāpakarṣaṇasyāyuktatvāt| bahuśō bahūn vārān, alpālpasrāvaṇāt; anyathā vātakōpaḥ syāt| dihyāt lēpayēt| anyē tu suptavātastvaggatavātaḥ, ‘vaivarṇyaṁ sphuraṇaṁ raukṣyaṁ suptiṁ cumacumāyanam” (ni. 1) ityuktatvāt| tēṣāṁ matē tvaṅmāṁsētyādinā prāguktamapi śōṇitamōkṣaṇamiha punaruktaṁ; lavaṇāgāradhūmairityādipradēhō'dhika uktaḥ||12||-

Adhikarana 12 (13) · Śloka 14

pañcamūlīśr̥taṁ kṣīraṁ phalāmlō rasa ēva ca ||13|| susnigdhō dhānyayūṣō vā hitō vātavikāriṇām |14|

View original

पञ्चमूलीशृतं क्षीरं फलाम्लो रस एव च ||१३|| सुस्निग्धो धान्ययूषो वा हितो वातविकारिणाम् |१४|

🔊 Audio coming soon

sarvavātavikāriṇāṁ bhōjanānyāha- pañcamūlītyādi| pañcamūlī ādyā dvitīyā vā| phalairdāḍimādibhiramlaḥ| rasō māṁsarasaḥ| dhānyayūṣaḥ kulatthādivātaharadhānyayūṣaḥ| susnigdhaśabdō yūṣarasābhyāṁ saha sambadhyatē| dōṣaprakr̥tisātmyāpēkṣayā kṣīrādi prayōjyam| ‘vātibhyō bhōjanaṁ hitam’ iti kēcit paṭhanti||13||-

Adhikarana 13 (14-15) · Śloka 16

kākōlyādiḥ savātaghnaḥ sarvāmladravyasaṁyutaḥ ||14|| sānūpaudakamāṁsastu sarvasnēhasamanvitaḥ | sukhōṣṇaḥ spaṣṭalavaṇaḥ sālvaṇaḥ parikīrtitaḥ ||15|| tēnōpanāhaṁ kurvīta sarvadā vātarōgiṇām |16|

View original

काकोल्यादिः सवातघ्नः सर्वाम्लद्रव्यसंयुतः ||१४|| सानूपौदकमांसस्तु सर्वस्नेहसमन्वितः | सुखोष्णः स्पष्टलवणः साल्वणः परिकीर्तितः ||१५|| तेनोपनाहं कुर्वीत सर्वदा वातरोगिणाम् |१६|

🔊 Audio coming soon

upanāhasvēdamāha- kākōlyādirityādi| kākōlyādiḥ prasiddhaḥ| savātaghna iti saha vātaghnairbhadradārvādibhirvidārigandhādibhirvartata iti savātaghnaḥ| sarvāmladravyasaṁyuta iti amladravyāṇi śuktakāñjikasurāsauvīrakadadhimastvādīni; kēcidācāryā ēvaṁ vadanti- amladravyāṇi dāḍimādīni| ānūpaudakamāṁsēna saha vartata iti sānūpaudakamāṁsaḥ; atrānūpaśabdō'yaṁ kūlacarēṣvēva vartatē, audakaśabdēna tu kōśasthāḥ pādinō matsyāśca gr̥hyantē; yē punaraudakagrahaṇaṁ na paṭhanti tē tu pañcasvapi vartayanti| sarvasnēhā ghr̥tatailavasāmajjānastaiḥ samanvitaḥ| sukhōṣṇa īṣaduṣṇaḥ| spaṣṭalavaṇa iti spaṣṭāni vyaktāni saindhavādīni lavaṇāni yatra saḥ spaṣṭalavaṇaḥ| saha āsamantāllavaṇēna vartata iti sālvaṇaḥ| upanāhō bandhanam| ēṣāṁ ca bhāgamānamāha- “māṁsēnātrauṣadhaṁ tulyaṁ yāvatā'mlēna cāmlatā| tāvantaśca catuḥsnēhāḥ snigdhatvaṁ ca yathā bhavēt”- iti| dravyasvabhāvaṁ svēdyadēśamapyavēkṣya kalpanīya ityēkē vadanti||14-15||-

Adhikarana 14 (16-17) · Śloka 18

kuñcyamānaṁ rujārtaṁ vā gātraṁ stabdhamathāpi vā ||16|| gāḍhaṁ paṭṭairnibadhnīyāt kṣaumakārpāsikaurṇikaiḥ | biḍālanakulōndrāṇāṁ carmagōṇyāṁ mr̥gasya vā ||17|| pravēśayēdvā svabhyaktaṁ sālvaṇēnōpanāhitam |18|

View original

कुञ्च्यमानं रुजार्तं वा गात्रं स्तब्धमथापि वा ||१६|| गाढं पट्टैर्निबध्नीयात् क्षौमकार्पासिकौर्णिकैः | बिडालनकुलोन्द्राणां चर्मगोण्यां मृगस्य वा ||१७|| प्रवेशयेद्वा स्वभ्यक्तं साल्वणेनोपनाहितम् |१८|

🔊 Audio coming soon

anagnimēva svēdaṁ darśayannāha- kuñcyamānamityādi| kuñcyamānaṁ saṅkōcyamānaṁ, tacca sirāgatēna vāyunā; yadāha- “kuryāt sirāgataḥ śūlaṁ sirākuñcanapūraṇam” (ni. 1) iti| rujārtaṁ vēdanārtam, atra pradhānēna vāyunā; ētēna pittaraktāvr̥tē vātē bandhanavidhirniṣiddhaḥ| anyē tu ‘vālkakārpāsikaurṇikaiḥ’ iti paṭhanti; tatra vālkaṁ valkalamayam| undraḥ pānīyabiḍālaḥ| carmagōṇī carmaprasēvakaḥ , chagalādigalla ityarthaḥ||16-17||-

Adhikarana 15 (18) · Śloka 19

skandhavakṣastrikaprāptaṁ vāyuṁ manyāgataṁ tathā ||18|| vamanaṁ hanti nasyaṁ ca kuśalēna prayōjitam |19|

View original

स्कन्धवक्षस्त्रिकप्राप्तं वायुं मन्यागतं तथा ||१८|| वमनं हन्ति नस्यं च कुशलेन प्रयोजितम् |१९|

🔊 Audio coming soon

avayavaviśēṣagatē vāyau kriyāviśēṣamāha- skandhētyādi| vakṣaḥ stanāntarālam| trikam ūrdhvatrikam| nasyamatra śirōvirēcanam| kuśalēna kriyāvidā avasthāvidā bhiṣajētyarthaḥ||18||-

Adhikarana 16 (19) · Śloka 20

śirōgataṁ śirōbastirhanti vā'sr̥gvimōkṣaṇam ||19|| snēhaṁ mātrāsahasraṁ tu dhārayēttatra yōgataḥ |20|

View original

शिरोगतं शिरोबस्तिर्हन्ति वाऽसृग्विमोक्षणम् ||१९|| स्नेहं मात्रासहस्रं तु धारयेत्तत्र योगतः |२०|

🔊 Audio coming soon

śirōgatē'pi viśēṣamāha- śira ityādi| cakārō'tra vamanaṁ śirōvirēcanaṁ cānuktamapi samuccinōti| raktamōkṣaṇaṁ punaratra kriyāntarēṇāpraśāmyati vātē kartavyam| śirōbastidhāraṇē kālāvadhāraṇaṁ nirdiśannāha- snēhamityādi| mātrā kālaviśēṣaḥ| tathāhi- “nimiṣōnmēṣaṇē puṁsāṁ sphōṭanaṁ vā tathā'ṅgulēḥ| akṣarasya laghōrvā'pi mātrā tūccāraṇaṁ bhavēt”- iti| yōgatō yuktitaḥ| yuktiṁ cōttaratantrē kriyākalpē vyākhyāsyāmaḥ| nanu vātē daśasahasrāṇyuktāni, atra tu sahasramātrādhāraṇamuktamiti virōdhaḥ? satyam, atrākṣiṇi sthitānāṁ sirāṇāmatyantasūkṣmatvāttāvataiva kālēna guṇō bhavatīti jējjaṭaḥ; gayī tu yōgata iti yōgē svasthavr̥ttē mātrāsahasradhāraṇōpadēśaṁ manyatē| tatra hi śālākyakriyākalpōktē śirōbastau yathādōṣaṁ ṣaḍaṣṭadaśasahasrāṇi dhāraṇamātrōktā, na svasthasya śirōbastidhāraṇamātrā tatrōktā, ata iha svasthasya mātrāsahasradhāraṇōpadēśaḥ kr̥ta iti||19||-

Adhikarana 17 (20) · Śloka 21

sarvāṅgagatamēkāṅgasthitaṁ vā'pi samīraṇam ||20|| ruṇaddhi kēvalō bastirvāyuvēgamivācalaḥ |21|

View original

सर्वाङ्गगतमेकाङ्गस्थितं वाऽपि समीरणम् ||२०|| रुणद्धि केवलो बस्तिर्वायुवेगमिवाचलः |२१|

🔊 Audio coming soon

tatra snēhabastimēva vātavyādhau darśayannāha- sarvāṅgētyādi||20||-

Adhikarana 18 (21-26) · Śloka 26

snēhasvēdastathā'bhyaṅgō bastiḥ snēhavirēcanam ||21|| śirōbastiḥ śiraḥsnēhō dhūmaḥ snaihika ēva ca | sukhōṣṇaḥ snēhagaṇḍūṣō nasyaṁ snaihikamēva ca ||22|| rasāḥ kṣīrāṇi māṁsāni snēhāḥ snēhānvitaṁ ca yat | bhōjanāni phalāmlāni snigdhāni lavaṇāni ca ||23|| sukhōṣṇāśca parīṣēkāstathā saṁvāhanāni ca | kuṅkumāgurupatrāṇi kuṣṭhailātagarāṇi ca ||24|| kauśēyaurṇikaraumāṇi kārpāsāni gurūṇi ca | nivātātapayuktāni tathā garbhagr̥hāṇi ca ||25|| mr̥dvī śayyā'gnisantāpō brahmacaryaṁ tathaiva ca | samāsēnaivamādīni yōjyānyanilarōgiṣu ||26||

View original

स्नेहस्वेदस्तथाऽभ्यङ्गो बस्तिः स्नेहविरेचनम् ||२१|| शिरोबस्तिः शिरःस्नेहो धूमः स्नैहिक एव च | सुखोष्णः स्नेहगण्डूषो नस्यं स्नैहिकमेव च ||२२|| रसाः क्षीराणि मांसानि स्नेहाः स्नेहान्वितं च यत् | भोजनानि फलाम्लानि स्निग्धानि लवणानि च ||२३|| सुखोष्णाश्च परीषेकास्तथा संवाहनानि च | कुङ्कुमागुरुपत्राणि कुष्ठैलातगराणि च ||२४|| कौशेयौर्णिकरौमाणि कार्पासानि गुरूणि च | निवातातपयुक्तानि तथा गर्भगृहाणि च ||२५|| मृद्वी शय्याऽग्निसन्तापो ब्रह्मचर्यं तथैव च | समासेनैवमादीनि योज्यान्यनिलरोगिषु ||२६||

🔊 Audio coming soon

idānīṁ sarvavātavyādhīnāmuktānāmanuktānāṁ ca sāmānyēna sakalaṁ pratyanīkaṁ darśayannāha- snēhasvēda ityādi| snēhasvēda iti snēhasvēdō na rūkṣasvēdaḥ, tasya vātakāritvāt; anyē tu snēhaḥ svēda iti vicchidya paṭhanti, tanmatē snēhānvitaṁ ca yaditi snēhagrahaṇaṁ punaruktam| rasā māṁsarasāḥ| snēhā ghr̥tādayaḥ| snēhānvitaṁ ca yaditi yat kiccidvastu ghr̥tādiyuktamityarthaḥ, athavā snēhaguṇayuktaṁ yat kiñcidvastu| phalāmlāni dāḍimādyamlīkr̥tāni| saṁvāhanaṁ sukhakarasparśaḥ| kauśēyētyādi ‘āvaraṇāni’ iti śēṣaḥ| kauśēyaṁ kōśakārakr̥milālōdgataṁ ‘tasara’ iti lōkē, raumaṇi mūṣakādirōmajātāni raumāṇītyarthaḥ| garbhagr̥hāṇi apavarakādīnītyarthaḥ| ētāni ca yathāvasthaṁ yathāvyādhi ca prayōjyāni||21-26||-

Adhikarana 19 (27) · Śloka 27

trivr̥ddantīsuvarṇakṣīrīsaptalāśaṅkhinītriphalāviḍaṅgānāmakṣasamāḥ bhāgāḥ , bilvamātraḥ kalkastilvakamūlakampillakayōḥ, triphalārasadadhipātrē dvē dvē, ghr̥tapātramēkaṁ, tadaikadhyaṁ saṁsr̥jya vipacēt; tilvakasarpirētat snēhavirēcanamupadiśanti vātarōgiṣu | tilvakavidhirēvāśōkaramyakayōrdraṣṭavyaḥ ||27||

View original

त्रिवृद्दन्तीसुवर्णक्षीरीसप्तलाशङ्खिनीत्रिफलाविडङ्गानामक्षसमाः भागाः , बिल्वमात्रः कल्कस्तिल्वकमूलकम्पिल्लकयोः, त्रिफलारसदधिपात्रे द्वे द्वे, घृतपात्रमेकं, तदैकध्यं संसृज्य विपचेत्; तिल्वकसर्पिरेतत् स्नेहविरेचनमुपदिशन्ति वातरोगिषु | तिल्वकविधिरेवाशोकरम्यकयोर्द्रष्टव्यः ||२७||

🔊 Audio coming soon

tilvakasarpirutpādayati- trivr̥dityādi| trivr̥dādayō viḍaṅgāntā akṣasamāḥ karṣapramāṇā ityarthaḥ| suvarṇakṣīrī kaṅkuṣṭham| saptalā yavatiktābhēdaḥ, śaṅkhinyapi tadbhēdaḥ| bilvamātra ityādi| tilvakaḥ paṭṭikārōdhraḥ| kampillakō rōcanikāvr̥kṣaḥ phalāruṇarēṇuḥ| ētayōḥ pratyēkaṁ kalkō bilvamātrō bilvapramāṇa ityarthaḥ| triphalētyādi| triphalākvāthapātrē dvē, dadhipātrē api dvē; pātramāḍhakaścatuḥṣaṣṭipalāni, sa ca dravatvād dviguṇō jñēyaḥ; ghr̥tapātramapyēvam| tilvakavidhimatidiśannāha- tilvakētyādi| kalpanā cēyaṁ- tilvakasthānē'śōkaḥ, anyatra ramyakaḥ; śēṣaṁ punaḥ kampillakatrivr̥ddantyādi triphalārasādi samānaṁ pūrvēṇa| ramyakō drēkkā parvatanimbaḥ ‘rājanimba’ iti lōkē||27||

Adhikarana 20 (28) · Śloka 28

tilaparipīḍanōpakaraṇakāṣṭhānyāhr̥tyānalpakālaṁ tailaparipītānyaṇūni khaṇḍaśaḥ kalpayitvā'vakṣudya mahati kaṭāhē pānīyēnābhiplāvya kvāthayēt, tataḥ snēhamambupr̥ṣṭhādyadudēti tat sarakapāṇyōranyatarēṇādāya vātaghnauṣadhapratīvāpaṁ snēhapākakalpēna vipacēt, ētadaṇutailamupadiśanti vātarōgiṣu; aṇubhyastailadravyēbhyō niṣpādyata ityaṇutailam ||28||

View original

तिलपरिपीडनोपकरणकाष्ठान्याहृत्यानल्पकालं तैलपरिपीतान्यणूनि खण्डशः कल्पयित्वाऽवक्षुद्य महति कटाहे पानीयेनाभिप्लाव्य क्वाथयेत्, ततः स्नेहमम्बुपृष्ठाद्यदुदेति तत् सरकपाण्योरन्यतरेणादाय वातघ्नौषधप्रतीवापं स्नेहपाककल्पेन विपचेत्, एतदणुतैलमुपदिशन्ति वातरोगिषु; अणुभ्यस्तैलद्रव्येभ्यो निष्पाद्यत इत्यणुतैलम् ||२८||

🔊 Audio coming soon

aṇutailamutpādayannāha- tilētyādi| tilaparipīḍanōpakaraṇakāṣṭhāni cakrayaṣṭimarkaṭikāprabhr̥tīni| analpakālaṁ tailaparipītāni cirakālaṁ tailabhāvitānītyarthaḥ| aṇūni sūkṣmāṇi| khaṇḍaśaḥ kalpayitvā kr̥tvētyarthaḥ| avakṣudya suṣṭhu piṣṭvā cūrṇayitvā ca| abhiplāvya prakṣipya| ambupr̥ṣṭhāt pānīyōpari, yadudēti yadutpadyatē, tat sarakapāṇyōranyatarēṇaikēna, ādāya gr̥hītvā; sarakaṁ mr̥nmayaṁ pātraṁ ‘śarāva’ iti lōkē, gayī tu sarakaṁ kāṁsyatāmrādibhājanaṁ; pāṇirhastaḥ| vātaghnauṣadhāni bhadradārvādīni| prativāpaḥ kalkaḥ| snēhapākakalpēna vipacēditi snēhacaturthāṁśō bhēṣajakalkaḥ, snēhāccaturguṇō drava ityarthaḥ| dravāḥ punaratra vakṣyamāṇatailōditāḥ kvāthamāṁsarasakṣīrāmlāni catvāri samabhāgāni; dravānuktēścaturguṇamēvātra jalamityanyē| aṇubhya ityādi kāraṇāṇutvēna kāryēṣvaṇutvavyapadēśa ityarthaḥ||28||

Adhikarana 21 (29) · Śloka 29

atha mahāpañcamūlakāṣṭhairbahubhiravadahyāvanipradēśamasitamuṣitamēkarātramupaśāntē'gnāvapōhya bhasma nivr̥ttāṁ bhūmiṁ vidārigandhādisiddhēna tailaghaṭaśatēna tulyapayasā'bhiṣicyaikarātramavasthāpya tatō yāvatī mr̥ttikā snigdhā syāttāmādāyōṣṇōdakēna mahati kaṭāhē'bhyāsiñcēt, tatra yattailamuttiṣṭhēttat pāṇibhyāṁ paryādāya svanuguptaṁ nidadhyāt; tatastailaṁ vātaharauṣadhakvāthamāṁsarasakṣīrāmlabhāgasahasrēṇa sahasrapākaṁ vipacēdyāvatā kālēna śaknuyāt paktuṁ, prativāpaścātra haimavatā dakṣiṇāpathagāśca gandhā vātaghnāni ca, tasmin sidhyati śaṅkhānādhmāpayēddundubhīnāghātayēcchatraṁ dhārayēdbālavyajanaiśca vījayēdbrāhmaṇasahasraṁ bhōjayēt, tat sādhu siddhamavatārya sauvarṇē rājatē mr̥nmayē vā pātrē svanuguptaṁ nidadhyāt, tadētat sahasrapākamaprativāravīryaṁ rājārhaṁ tailam; ēvaṁ bhāgaśatavipakvaṁ śatapākam ||29||

View original

अथ महापञ्चमूलकाष्ठैर्बहुभिरवदह्यावनिप्रदेशमसितमुषितमेकरात्रमुपशान्तेऽग्नावपोह्य भस्म निवृत्तां भूमिं विदारिगन्धादिसिद्धेन तैलघटशतेन तुल्यपयसाऽभिषिच्यैकरात्रमवस्थाप्य ततो यावती मृत्तिका स्निग्धा स्यात्तामादायोष्णोदकेन महति कटाहेऽभ्यासिञ्चेत्, तत्र यत्तैलमुत्तिष्ठेत्तत् पाणिभ्यां पर्यादाय स्वनुगुप्तं निदध्यात्; ततस्तैलं वातहरौषधक्वाथमांसरसक्षीराम्लभागसहस्रेण सहस्रपाकं विपचेद्यावता कालेन शक्नुयात् पक्तुं, प्रतिवापश्चात्र हैमवता दक्षिणापथगाश्च गन्धा वातघ्नानि च, तस्मिन् सिध्यति शङ्खानाध्मापयेद्दुन्दुभीनाघातयेच्छत्रं धारयेद्बालव्यजनैश्च वीजयेद्ब्राह्मणसहस्रं भोजयेत्, तत् साधु सिद्धमवतार्य सौवर्णे राजते मृन्मये वा पात्रे स्वनुगुप्तं निदध्यात्, तदेतत् सहस्रपाकमप्रतिवारवीर्यं राजार्हं तैलम्; एवं भागशतविपक्वं शतपाकम् ||२९||

🔊 Audio coming soon

sahasrapākaṁ vyutpādayannāha- athētyādi| pañcamūlapramāṇaṁ tailaṁ pariplāvya bhūmibhāgapramāṇēna| asitaṁ kr̥ṣṇabhūmipradēśamityarthaḥ| uṣitaṁ sthitam| apōhya sphōṭayitvā| nivr̥ttāṁ bhūmim upaśāntatāpāmityarthaḥ| vidārigandhādītyādi| kalkakaṣāyakalpēna vidārigandhādipakvēna tailaghaṭaśatēna tulyapayasā bhūmimabhisiñcayēt| tailamatra tilatailam| snigdhēti tailakṣīrābhyāmārdrīkr̥tētyarthaḥ| mahati kaṭāhē atraikavacanaṁ jātyapēkṣayā| tēnaikasmin dvayōstriṣu vā| abhyāṣiñcēt plāvayēt| vātaharauṣadhāni bhadradārvādīni, tēṣāṁ kvāthaḥ kvāthakalpēna siddhaḥ, māṁsarasaḥ jāṅgalamāṁsarasakalpēna siddhaḥ, kṣīraṁ gōkṣīram, amlaṁ kāñjikam| bhāgasahasrēṇēti atra bhāgaścaturthāṁśaḥ; tēna vātaharakvāthamāṁsarasakṣīrāmlānāṁ pratyēkaṁ bhāgasahasraṁ; tēnaitaduktaṁ bhavati- pratipākaṁ kvāthādibhistailāpēkṣayā pratyēkaṁ pādikaiḥ samudāyatastailasamaiḥ sahasrapākaṁ yathā bhavatyēvaṁ vārasahasraṁ pacēditi gayī| jējjaṭastu kvāthādīnāṁ samudāyatastailāpēkṣayā caturthāṁśānāṁ sahasramapyēkavāramēva nikṣipya vipacēditi manyatē, sahasrapākamiti tu sañjñā, pratyēkaṁ sahasravārān pākē sati tailōpakṣayaḥ syāt| ētacca gayadāsēna dūṣitaṁ; tadyathā- nahi sarvatailōpakṣayō bhavati, kintu kiñcidēva, pratipākaṁ kṣīrasya pādikasya pravēśāt, alpaḥ punarupakṣayō rājñāṁ mahādhanānāṁ yatkiñcidēvēti| tasmāt mahācāryābhyāṁ vyākhyātatvāt pākaprakāradvayamapi pramāṇam| yadyapi dravasahasrabhāgēna śataṁ vārān vipacēditi kēnaciduktaṁ, tathā'pīdr̥śaṁ na bōddhavyaṁ, pramādavyākhyānatvāt| prativāpaścātra gandhakalkasyāvāpa ityarthaḥ| haimavatā iti haimavatā uttarāpathasambhūtāḥ, tē punaḥ kastūrīśaṭīkuṣṭhamāṁsīsaralasuradārumurādayaḥ| dakṣiṇapathagāḥ candanajātīphalakaṅkōlalavaṅgādayaḥ| taiḥ kalkīkr̥taistailapādikaiḥ| vātaghnāni cēti vātaghnairapi śatapuṣpāmiśriprabhr̥tibhirvātaharagaṇaparipaṭhitaiḥ| tatra śaṅkhādhmāpanādyacintyaśaktitvādatiśayavyutpādanārtham| anyē tu “tailaghaṭaśatēna dugdhavasābhyāmabhyāṣiñcēt” iti paṭhanti; tanna paṭhitavyaṁ, vivēkakartr̥bhirupādhyāyairavyākhyātatvāt| śatapākamutpādayannāha- ēvaṁ bhāgaśatētyādi| ētat subōdham||29||h

Adhikarana 22 (30) · Śloka 30

gandharvahastamuṣkakanaktamālāṭarūṣakapūtīkāragvadhacitrakādīnāṁ patrāṇyārdrāṇi lavaṇēna sahōdūkhalē'vakṣudya snēhaghaṭē prakṣipyāvalipya gōśakr̥dbhirdāhayēt; ētatpatralavaṇamupadiśanti vātarōgēṣu ||30||

View original

गन्धर्वहस्तमुष्ककनक्तमालाटरूषकपूतीकारग्वधचित्रकादीनां पत्राण्यार्द्राणि लवणेन सहोदूखलेऽवक्षुद्य स्नेहघटे प्रक्षिप्यावलिप्य गोशकृद्भिर्दाहयेत्; एतत्पत्रलवणमुपदिशन्ति वातरोगेषु ||३०||

🔊 Audio coming soon

vātapradhānēṣu kaphapradhānēṣu vā tathā stabdhasaṅkucitādhmātādiṣu bhōjanōpayōgīni lavaṇānyutpādayannāha- gandharvētyādi| gandharvahasta ēraṇḍaḥ, muṣkakaḥ kr̥ṣṇapuṣpamuṣkakaḥ, naktamālaḥ karañjaḥ, pūtīkaścirabilvaḥ, sarvapatrasamaṁ lavaṇaṁ saindhavaṁ dēyamiti vr̥ddhavaidyāḥ| ētadvātarōgēṣu kaphaprāyēṣu||30||

Adhikarana 23 (31) · Śloka 31

ēvaṁ snuhīkāṇḍavārtākuśigrulavaṇāni saṅkṣudya ghaṭaṁ pūrayitvā sarpistailavasāmajjabhiḥ prakṣipyāvalipya gōśakr̥dbhirdāhayēt; ētat snēhalavaṇamupadiśanti vātarōgēṣu | (iti kāṇḍalavaṇam) ||31||

View original

एवं स्नुहीकाण्डवार्ताकुशिग्रुलवणानि सङ्क्षुद्य घटं पूरयित्वा सर्पिस्तैलवसामज्जभिः प्रक्षिप्यावलिप्य गोशकृद्भिर्दाहयेत्; एतत् स्नेहलवणमुपदिशन्ति वातरोगेषु | (इति काण्डलवणम्) ||३१||

🔊 Audio coming soon

ēvamityādi| snuhīkāṇḍaḥ sēhuṇḍayaṣṭiḥ| catuḥsnēhasya lavaṇasya saindhavasya ca sarvadravyēṇa samatvaṁ bōddhavyam| vātarōgēṣu vātaprāyēṣu||31||

Adhikarana 24 (32) · Śloka 32

gaṇḍīrapalāśakuṭajabilvārkasnuhyapāmārgapāṭalāpāribhadrakanādēyīkr̥ṣṇagandhānīpanimbanirdahanyaṭarūṣakanaktamālaka- pūtikabr̥hatīkaṇṭakārikābhallātakēṅgudīvaijayantīkadalībāṣpadvayēkṣurakēndravāruṇīśvētamōkṣakāśōkā ityēvaṁ vargaṁ samūlapatraśākhamārdramāhr̥tya lavaṇēna saha saṁsr̥jya pūrvavaddagdhvā kṣārakalpēna parisrāvya vipacēt, prativāpaścātra hiṅgvādibhiḥ pippalyādibhirvā | ityētat kalyāṇakalavaṇaṁ vātarōgagulmaplīhāgniṣaṅgājīrṇārśō'rōcakārtānāṁ kāsādibhiḥ kr̥mibhirupadrutānāṁ cōpadiśanti pānabhōjanēṣvapīti ||32||

View original

गण्डीरपलाशकुटजबिल्वार्कस्नुह्यपामार्गपाटलापारिभद्रकनादेयीकृष्णगन्धानीपनिम्बनिर्दहन्यटरूषकनक्तमालक- पूतिकबृहतीकण्टकारिकाभल्लातकेङ्गुदीवैजयन्तीकदलीबाष्पद्वयेक्षुरकेन्द्रवारुणीश्वेतमोक्षकाशोका इत्येवं वर्गं समूलपत्रशाखमार्द्रमाहृत्य लवणेन सह संसृज्य पूर्ववद्दग्ध्वा क्षारकल्पेन परिस्राव्य विपचेत्, प्रतिवापश्चात्र हिङ्ग्वादिभिः पिप्पल्यादिभिर्वा | इत्येतत् कल्याणकलवणं वातरोगगुल्मप्लीहाग्निषङ्गाजीर्णार्शोऽरोचकार्तानां कासादिभिः कृमिभिरुपद्रुतानां चोपदिशन्ति पानभोजनेष्वपीति ||३२||

🔊 Audio coming soon

gaṇḍīrētyādi| gaṇḍīrō dvividhaḥ sthalajō jalajaśca; tatra sthalajō haritaśākapaṭhitaḥ, jalajō jalapippalīgaṇḍīraḥ; palāśaḥ śaṭī; nādēyī jalajambūḥ; kr̥ṣṇagandhā śōbhāñjanakaḥ; nīpō mahākadambaḥ; nirdahanī mōraṭaḥ, agnimantha ityēkē, aparē citrakamāhuḥ; vaijayantī araṇikā; bāṣpadvayaṁ bāṣpikādvayaṁ tacca lōhitaṁ kr̥ṣṇaṁ ca sindhuviṣayē, kēcidvarṣābhūdvayamiti paṭhanti; ikṣurakastālamakhānā ; sarvadravyasamaṁ saindhavalavaṇam; ētat sarvamudūkhalē saṅkṣudya dahēt| tadbhasma pr̥thak kr̥tvā lavaṇāt, kṣārakalpēna parisrāvya, tatra lavaṇaṁ prakṣipya, kṣāravanmr̥dvagninā pacēt| prativāpaścātra lavaṇapādaḥ pippalyādērhiṅgvādērvā| agnisaṅgō'gnimāndyam| ajīrṇam alasakavisūcikādi| kāsādibhirityādiśabdācchvāsahikkādayaḥ kaphavātajāḥ| kēcit prativāpaṁ pippalyādiṁ manyantē, hiṅgvādimaparē, hiṅgvādiṁ pippalyādiṁ cānyē, ētattrayamapi pramāṇaṁ, pūrvēṣāmācāryāṇāṁ sammatatvāt||32||

Adhikarana 25 (33) · Śloka 33

bhavati cātra- viṣyandanāduṣṇabhāvāddōṣāṇāṁ ca vipācanāt | saṁskārapācanāccēdaṁ vātarōgēṣu śasyatē ||33||

View original

भवति चात्र- विष्यन्दनादुष्णभावाद्दोषाणां च विपाचनात् | संस्कारपाचनाच्चेदं वातरोगेषु शस्यते ||३३||

🔊 Audio coming soon

lavaṇaphalānuśaṁsāmāha- viṣyandanādityādi| viṣyandanāt sravaṇāt| lavaṇaphalānuśaṁsāṁ kēcidabhidadhati, anyē'nārṣamāhurimaṁ pāṭham||33||

Adhikarana puShpikA · Śloka 4

iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē vātavyādhicikitsitaṁ nāma caturthō'dhyāyaḥ ||4||

View original

इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थाने वातव्याधिचिकित्सितं नाम चतुर्थोऽध्यायः ||४||

🔊 Audio coming soon

iti śrīḍalhaṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē caturthō'dhyāyaḥ||4||

4. vātavyādhicikitsitam — Sushruta Samhita | Ayana Ayurveda | Dr Vijaya Dwarampudi