Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 3
athātō visarpanāḍīstanarōgacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
sādhyā visarpāstraya āditō yē na sannipātakṣatajau hi sādhyau |3|
View original
अथातो विसर्पनाडीस्तनरोगचिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
साध्या विसर्पास्त्रय आदितो ये न सन्निपातक्षतजौ हि साध्यौ |३|
sādhyā ityādi| sādhyāsādhyavibhāgakaraṇaṁ punaścikitsitaprakramāt||1-2||-
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
sādhyēṣu tatpathyagaṇairvidadhyāddhr̥tāni sēkāṁśca tathōpadēhān ||3||
View original
साध्येषु तत्पथ्यगणैर्विदध्याद्धृतानि सेकांश्च तथोपदेहान् ||३||
tēṣāṁ sarvēṣāmēva sāmānyacikitsitasūtraṁ nirdiśannāha- sādhyēṣvityādi| tatpathyagaṇairyathākramaṁ vātapittakaphajēṣu vātādidōṣaharagaṇaiḥ||3||
Adhikarana 3 (4-5) · Śloka 5
mustāśatāhvāsuradārukuṣṭhavārāhikustumburukr̥ṣṇagandhāḥ |
vātātmakē cōṣṇagaṇāḥ prayōjyāḥ sēkēṣu lēpēṣu tathā śr̥tēṣu ||4||
yat pañcamūlaṁ khalu kaṇṭakākhyamalpaṁ mahaccāpyatha vallijaṁ ca |
taccōpayōjyaṁ bhiṣajā pradēhē sēkē ghr̥tē cāpi tathaiva tailē ||5||
View original
मुस्ताशताह्वासुरदारुकुष्ठवाराहिकुस्तुम्बुरुकृष्णगन्धाः |
वातात्मके चोष्णगणाः प्रयोज्याः सेकेषु लेपेषु तथा शृतेषु ||४||
यत् पञ्चमूलं खलु कण्टकाख्यमल्पं महच्चाप्यथ वल्लिजं च |
तच्चोपयोज्यं भिषजा प्रदेहे सेके घृते चापि तथैव तैले ||५||
mustētyādi| kr̥ṣṇagandhā śōbhāñjanakaḥ, śamītyaparē| uṣṇagaṇā bhadradārvādayaḥ pippalyādayaśca| yadityādi tr̥ṇākhyaṁ pañcamūlamapahāya śēṣāṇi catvāri pañcamūlāni grāhyāṇi||4-5||
Adhikarana 4 (6-9) · Śloka 9
kasēruśr̥ṅgāṭakapadmagundrāḥ saśaivalāḥ sōtpalakardamāśca |
vastrāntarāḥ pittakr̥tē visarpē lēpā vidhēyāḥ saghr̥tāḥ suśītāḥ ||6||
hrīvēralāmajjakacandanāni srōtōjamuktāmaṇigairikāśca |
kṣīrēṇa piṣṭāḥ saghr̥tāḥ suśītā lēpāḥ prayōjyāstanavaḥ sukhāya ||7||
prapauṇḍarīkaṁ madhukaṁ payasyā mañjiṣṭhikā padmakacandanē ca |
sugandhikā cēti sukhāya lēpaḥ paittē visarpē bhiṣajā prayōjyaḥ ||8||
nyagrōdhavargaiḥ pariṣēcanaṁ ca ghr̥taṁ ca kuryāt svarasēna tasya |
śītaiḥ payōbhiśca madhūdakaiśca saśarkarairikṣurasaiśca sēkān ||9||
View original
कसेरुशृङ्गाटकपद्मगुन्द्राः सशैवलाः सोत्पलकर्दमाश्च |
वस्त्रान्तराः पित्तकृते विसर्पे लेपा विधेयाः सघृताः सुशीताः ||६||
ह्रीवेरलामज्जकचन्दनानि स्रोतोजमुक्तामणिगैरिकाश्च |
क्षीरेण पिष्टाः सघृताः सुशीता लेपाः प्रयोज्यास्तनवः सुखाय ||७||
प्रपौण्डरीकं मधुकं पयस्या मञ्जिष्ठिका पद्मकचन्दने च |
सुगन्धिका चेति सुखाय लेपः पैत्ते विसर्पे भिषजा प्रयोज्यः ||८||
न्यग्रोधवर्गैः परिषेचनं च घृतं च कुर्यात् स्वरसेन तस्य |
शीतैः पयोभिश्च मधूदकैश्च सशर्करैरिक्षुरसैश्च सेकान् ||९||
pittavisarpacikitsitamāha- kasērvityādi| śr̥ṅgāṭakaṁ jalamadhyē trikaṇṭakam| gundrā paharakabhēdaḥ| saśaivalāḥ śaivālayuktā ityarthaḥ| kardamaḥ paṅka ityarthaḥ| vastrāntarā vastrēṇāntarīkr̥tāḥ, tē hi sukhēnāpanētuṁ śakyantē| hrīvērētyādi hrīvēraḥ vālakam| lāmajjaka uśīramūlam | srōtōjaṁ sauvīrāñjanam| tanavaḥ acchāḥ| sukhāyēti tanutvānnōṣmāṇamantaḥ pravēśayatītyarthaḥ| śrīvāgbhaṭa āha- “ślakṣṇaśuṣkaghanō lēpaścandanasyāpi dāhakr̥t| tvaggatasyōṣmaṇō rōdhācchītakr̥ccānyathā'gurōḥ”- iti| prapauṇḍarīkamityādi payasyā kṣīravidārī ; jējjaṭācāryastu arkapuṣpīmāha| sugandhikā utpalasārivā| nyagrōdhētyādi| madhūdakaṁ madhumiśramudakam||6-9||
Adhikarana 5 (10-13) · Śloka 13
ghr̥tasya gaurīmadhukāravindarōdhrāmburājādanagairikēṣu |
tatharṣabhē padmakasārivāsu kākōlimēdākumudōtpalēṣu ||10||
sacandanāyāṁ madhuśarkarāyāṁ drākṣāsthirāpr̥śniśatāhvayāsu |
kalkīkr̥tāsūdakamatra dattvā nyagrōdhavargasya tathā sthirādēḥ ||11||
gaṇasya bilvādikapañcamūlyāścaturguṇaṁ kṣīramathāpi tadvat |
prasthaṁ vipakvaṁ pariṣēcanēna paittīrnihanyāttu visarpanāḍīḥ ||12||
visphōṭaduṣṭavraṇaśīrṣarōgān pākaṁ tathā''syasya nihanti pānāt |
grahārditē śōṣiṇi cāpi bālē ghr̥taṁ hi gauryādikamētadiṣṭam ||13||
View original
घृतस्य गौरीमधुकारविन्दरोध्राम्बुराजादनगैरिकेषु |
तथर्षभे पद्मकसारिवासु काकोलिमेदाकुमुदोत्पलेषु ||१०||
सचन्दनायां मधुशर्करायां द्राक्षास्थिरापृश्निशताह्वयासु |
कल्कीकृतासूदकमत्र दत्त्वा न्यग्रोधवर्गस्य तथा स्थिरादेः ||११||
गणस्य बिल्वादिकपञ्चमूल्याश्चतुर्गुणं क्षीरमथापि तद्वत् |
प्रस्थं विपक्वं परिषेचनेन पैत्तीर्निहन्यात्तु विसर्पनाडीः ||१२||
विस्फोटदुष्टव्रणशीर्षरोगान् पाकं तथाऽऽस्यस्य निहन्ति पानात् |
ग्रहार्दिते शोषिणि चापि बाले घृतं हि गौर्यादिकमेतदिष्टम् ||१३||
gauryādighr̥tamāha- ghr̥tasyētyādi| gaurī haridrā, gōrōcanētyanyē| aravindaṁ padmam| ambu vālakam| rājādanaṁ kṣīrikā| r̥ṣabhaḥ kūrcaśīrṣakaḥ svanāmaprasiddhaḥ| madhunaḥ śarkarā madhuśarkarā| sthirā śālaparṇī| gauryādiśatāhvāntānāṁ kalkīkr̥tānāṁ catvāri palāni, nyagrōdhādērvidārigandhādērmahatō'pi pañcamūlasya trayāṇāmudakaṁ kvāthaṁ caturguṇaṁ ghr̥tasya, kṣīramapi gavyaṁ caturguṇamiti; prasthaṁ ghr̥tasyēti dvātriṁśatpalāni dravadravyatvāt; anyē punaḥ kalkamānamaṣṭapalamāhuḥ||10-13||
Adhikarana 6 (14-15) · Śloka 15
ajā'śvavagandhā saralā sakālā saikaiṣikā cāpyathavā'jaśr̥ṅgī |
gōmūtrapiṣṭō vihitaḥ pradēhō hanyādvisarpaṁ kaphajaṁ sa śīghram ||14||
kālānusāryāgurucōcaguñjārāsnāvacāśītaśivēndraparṇyaḥ |
pālindimuñjātamahīkadambā hitā visarpēṣu kaphātmakēṣu ||15||
View original
अजाऽश्ववगन्धा सरला सकाला सैकैषिका चाप्यथवाऽजशृङ्गी |
गोमूत्रपिष्टो विहितः प्रदेहो हन्याद्विसर्पं कफजं स शीघ्रम् ||१४||
कालानुसार्यागुरुचोचगुञ्जारास्नावचाशीतशिवेन्द्रपर्ण्यः |
पालिन्दिमुञ्जातमहीकदम्बा हिता विसर्पेषु कफात्मकेषु ||१५||
kaphavisarpacikitsāmāha- ajētyādi| ajā ajagandhā ‘bōbaī’ iti lōkē| saralā trivr̥t| kālā kāsamardaḥ | ēkaiṣikā śatāvarī , anyē trivr̥dbhēdamāhuḥ| ajaśr̥ṅgī chāgalaviṣāṇikā, ‘uttamāraṇī’ iti lōkē; gayadāsācāryēṇa karkaṭaśr̥ṅgī vyākhyātā| kālānusāryētyādi- kālānusāryā tagaraṁ, cōcaḥ tvak, guñjā cirahiṇṭikā, śītaśivaṁ śatapuṣpābhēdaḥ, indraparṇī indravāruṇī, atra gayadāsācāryēṇa indrapuṣpī paṭhitā vyākhyātā ca; indrapuṣpī lāṅgalakī| pālindiḥ kālavallī, muñjāta uttarāpathajaḥ svalpakandaḥ, mahīkadambō'lambuṣā muṇḍitikēti lōkē, jējjaṭācāryō bhūkadambamāha||14-15||
Adhikarana 7 (16) · Śloka 17
gaṇastu yōjyō varuṇapravr̥ttaḥ kriyāsu sarvāsu vicakṣaṇēna |
saṁśōdhanaṁ śōṇitamōkṣaṇaṁ ca śrēṣṭhaṁ visarpēṣu cikitsitaṁ hi ||16||
sarvāṁśca pakvān pariśōdhya dhīmān vraṇakramēṇōpacarēdyathōktam |17|
View original
गणस्तु योज्यो वरुणप्रवृत्तः क्रियासु सर्वासु विचक्षणेन |
संशोधनं शोणितमोक्षणं च श्रेष्ठं विसर्पेषु चिकित्सितं हि ||१६||
सर्वांश्च पक्वान् परिशोध्य धीमान् व्रणक्रमेणोपचरेद्यथोक्तम् |१७|
gaṇa ityādi| varuṇapravr̥ttō gaṇō varuṇādiḥ| kriyāsu sarvāsu pānādikāsu| ārambhē sarvēṣāṁ sāmānyacikitsitē saṁśamanamabhidhāya samprāptau saṁśōdhanamuddiśannāha- saṁśōdhanamityādi| raktāvasēcanaṁ jalaukābhiḥ, sarvēṣāmēva raktapittapradhānatvādalābuśr̥ṅgayōstatra duravacāratvāt||16||-
Adhikarana 8 (17-19) · Śloka 20
nāḍī tridōṣaprabhavā na sidhyēcchēṣāścatasnaḥ khalu yatnasādhyāḥ ||17||
tatrānilōtthāmupanāhya pūrvamaśēṣataḥ pūyagatiṁ vidārya |
tilairapāmārgaphalaiśca piṣṭvā sasaindhavairbandhanamatra kuryāt ||18||
prakṣālanē cāpi sadā vraṇasya yōjyaṁ mahadyat khalu pañcamūlam |
hiṁsrāṁ haridrāṁ kaṭukāṁ balāṁ ca gōjihvikāṁ cāpi sabilvamūlām ||19||
saṁhr̥tya tailaṁ vipacēdvraṇasya saṁśōdhanaṁ pūraṇarōpaṇaṁ ca |20|
View original
नाडी त्रिदोषप्रभवा न सिध्येच्छेषाश्चतस्नः खलु यत्नसाध्याः ||१७||
तत्रानिलोत्थामुपनाह्य पूर्वमशेषतः पूयगतिं विदार्य |
तिलैरपामार्गफलैश्च पिष्ट्वा ससैन्धवैर्बन्धनमत्र कुर्यात् ||१८||
प्रक्षालने चापि सदा व्रणस्य योज्यं महद्यत् खलु पञ्चमूलम् |
हिंस्रां हरिद्रां कटुकां बलां च गोजिह्विकां चापि सबिल्वमूलाम् ||१९||
संहृत्य तैलं विपचेद्व्रणस्य संशोधनं पूरणरोपणं च |२०|
nāḍīnāmavasaraḥ- nāḍītyādi| tatrētyādi| upanāhya pācanadravyairavabaddhvā; tannēcchati gayī, kasmāt? nāḍīvacanāt, nahyapakvē vraṇē nāḍīti; tasmādvātaharadravyairēvōpanāhaḥ| prakṣālana ityādi| saṁhr̥tya ēkīkr̥tya| snēhacaturthāṁśō bhēṣajakalkaḥ, snēhāccaturguṇō dravaḥ, anēna nyāyēna paktavyam| dravō'tra jalam, “anuktē dravakāryē tu sarvatra salilaṁ smr̥tam” (ci. 31) iti vacanāt||17-19||-
Adhikarana 9 (20-21) · Śloka 21
pittātmikāṁ prāgupanāhya dhīmānutkārikābhiḥ sapayōghr̥tābhiḥ ||20||
nipātya śastraṁ tilanāgadantīyaṣṭyāhvakalkaiḥ paripūrayēttām |
prakṣālanē cāpi sasōmanimbā niśā prayōjyā kuśalēna nityam ||21||
View original
पित्तात्मिकां प्रागुपनाह्य धीमानुत्कारिकाभिः सपयोघृताभिः ||२०||
निपात्य शस्त्रं तिलनागदन्तीयष्ट्याह्वकल्कैः परिपूरयेत्ताम् |
प्रक्षालने चापि ससोमनिम्बा निशा प्रयोज्या कुशलेन नित्यम् ||२१||
pittētyādi| utkārikābhiḥ lapsikābhiḥ| nāgadantī dantī| sōmaḥ sōmasañjñaḥ , sōmalatētyanyē; kaṭphala iti jējjaṭācāryaḥ; tannēcchati gayī, tasya tīkṣṇōṣṇatvāt||20-21||
Adhikarana 10 (22) · Śloka 22
śyāmātribhaṇḍītriphalāsu siddhaṁ haridrayō rōdhrakavr̥kṣayōśca |
ghr̥taṁ sadugdhaṁ vraṇatarpaṇēna hanyādgatiṁ kōṣṭhagatā'pi yā syāt ||22||
View original
श्यामात्रिभण्डीत्रिफलासु सिद्धं हरिद्रयो रोध्रकवृक्षयोश्च |
घृतं सदुग्धं व्रणतर्पणेन हन्याद्गतिं कोष्ठगताऽपि या स्यात् ||२२||
śyāmētyādi|- śyāmā vr̥ddhadārukaḥ| tribhaṇḍī trivr̥t| vr̥kṣakaḥ kuṭajaḥ||22||
Adhikarana 11 (23-25) · Śloka 25
nāḍīṁ kaphōtthāmupanāhya samyak kulatthasiddhārthakaśaktukiṇvaiḥ |
mr̥dūkr̥tāmēṣya gatiṁ viditvā nipātayēcchastramaśēṣakārī ||23||
dadyādvraṇē nimbatilān sadantīn surāṣṭrajāsaindhavasamprayuktān |
prakṣālanē cāpi karañjanimba jātyakṣapīlusvarasāḥ prayōjyāḥ ||24||
suvarcikāsaindhavacitrakēṣu nikumbhatālītalarūpikāsu |
phalēṣvapāmārgabhavēṣu caiva kuryāt samūtrēṣu hitāya tailam ||25||
View original
नाडीं कफोत्थामुपनाह्य सम्यक् कुलत्थसिद्धार्थकशक्तुकिण्वैः |
मृदूकृतामेष्य गतिं विदित्वा निपातयेच्छस्त्रमशेषकारी ||२३||
दद्याद्व्रणे निम्बतिलान् सदन्तीन् सुराष्ट्रजासैन्धवसम्प्रयुक्तान् |
प्रक्षालने चापि करञ्जनिम्ब जात्यक्षपीलुस्वरसाः प्रयोज्याः ||२४||
सुवर्चिकासैन्धवचित्रकेषु निकुम्भतालीतलरूपिकासु |
फलेष्वपामार्गभवेषु चैव कुर्यात् समूत्रेषु हिताय तैलम् ||२५||
nāḍīmityādi| kiṇvaḥ surābījam| aśēṣakārī vaidyaḥ| dadyādityādi| surāṣṭrajā tuvaramr̥ttikā| prakṣālanē ityādi| nikumbhō dantī| tālītalaṁ muśalīmūlaṁ ; nalamityanyē paṭhanti, tatra nalaḥ śuṣiraparvā svanāmaprasiddhaḥ| rūpikā śvētārkaḥ| ‘nīlīphalarūpikābhiḥ’ iti kēcit paṭhanti; nīlīphalaṁ śāradaṁ phalaṁ, śrīphalikēti lōkē||23-25||
Adhikarana 12 (26-28) · Śloka 28
nāḍīṁ tu śalyaprabhavāṁ vidārya nirhr̥tya śalyaṁ praviśōdhya mārgam |
saṁśōdhayēt kṣaudraghr̥tapragāḍhaistilaistatō rōpaṇamāśu kuryāt ||26||
kumbhīkakharjūrakapitthabilvavanaspatīnāṁ ca śalāṭuvargaiḥ |
kr̥tvā kaṣāyaṁ vipacēttu tailamāvāpya mustāsaralāpriyaṅgūḥ ||27||
sugandhikāmōcarasāhipuṣpaṁ rōdhraṁ vidadhyādapi dhātakīṁ ca |
ētēna śalyaprabhavā tu nāḍī rōhēdvraṇō vā sukhamāśu caiva ||28||
View original
नाडीं तु शल्यप्रभवां विदार्य निर्हृत्य शल्यं प्रविशोध्य मार्गम् |
संशोधयेत् क्षौद्रघृतप्रगाढैस्तिलैस्ततो रोपणमाशु कुर्यात् ||२६||
कुम्भीकखर्जूरकपित्थबिल्ववनस्पतीनां च शलाटुवर्गैः |
कृत्वा कषायं विपचेत्तु तैलमावाप्य मुस्तासरलाप्रियङ्गूः ||२७||
सुगन्धिकामोचरसाहिपुष्पं रोध्रं विदध्यादपि धातकीं च |
एतेन शल्यप्रभवा तु नाडी रोहेद्व्रणो वा सुखमाशु चैव ||२८||
nāḍīmityādi| kumbhīkaḥ sthalakumbhikā, vanaspatayō vaṭādyāḥ, kumbhikādīnāṁ śalāṭūni kōmalaphalāni grāhyāṇi| saralā trivr̥t| sugandhikā utpalasārivā| mōcarasaḥ śālmalīcumpaḥ| ahipuṣpaṁ nāgakēśaram||26-28||
Adhikarana 13 (29-33) · Śloka 33
kr̥śadurbalabhīrūṇāṁ nāḍī marmāśritā ca yā |
kṣārasūtrēṇa tāṁ cchindyānna tu śastrēṇa buddhimān ||29||
ēṣaṇyā gatimanviṣya kṣārasūtrānusāriṇīm |
sūcīṁ nidadhyādgatyantē tathōnnamyāśu nirharēt ||30||
sūtrasyāntaṁ samānīya gāḍhaṁ bandhaṁ samācarēt |
tataḥ kṣārabalaṁ vīkṣya sūtramanyat pravēśayēt ||31||
kṣārāktaṁ matimān vaidyō yāvanna chidyatē gatiḥ |
bhagandarē'pyēṣa vidhiḥ kāryō vaidyēna jānatā ||32||
arbudādiṣu cōtkṣipya mūlē sūtraṁ nidhāpayēt |
sūcībhiryavavakrābhirācitān vā samantataḥ |
mūlē sūtrēṇa badhnīyācchinnē cōpacarēdvraṇam ||33||
View original
कृशदुर्बलभीरूणां नाडी मर्माश्रिता च या |
क्षारसूत्रेण तां च्छिन्द्यान्न तु शस्त्रेण बुद्धिमान् ||२९||
एषण्या गतिमन्विष्य क्षारसूत्रानुसारिणीम् |
सूचीं निदध्याद्गत्यन्ते तथोन्नम्याशु निर्हरेत् ||३०||
सूत्रस्यान्तं समानीय गाढं बन्धं समाचरेत् |
ततः क्षारबलं वीक्ष्य सूत्रमन्यत् प्रवेशयेत् ||३१||
क्षाराक्तं मतिमान् वैद्यो यावन्न छिद्यते गतिः |
भगन्दरेऽप्येष विधिः कार्यो वैद्येन जानता ||३२||
अर्बुदादिषु चोत्क्षिप्य मूले सूत्रं निधापयेत् |
सूचीभिर्यववक्राभिराचितान् वा समन्ततः |
मूले सूत्रेण बध्नीयाच्छिन्ने चोपचरेद्व्रणम् ||३३||
kr̥śētyādi| kṣārasūtrēṇa kṣārāktasūtrēṇa| tatra kṣārasūtrāvacāraṇāprakāraṁ nirdiśannāha- ēṣaṇyētyādi| arbudādiṣviti ādiśabdādgranthyādīnāṁ grahaṇam| tanumūlēṣu arbudādiṣu, utkṣipya mūlē kṣārasūtraṁ nidhāpayēt; viśālamūlāṁścārbudādīn kṣārasūtrapratiṣṭhāpanārthē sarvataḥ sūcībhirāvidhya , mūlē kṣārasūtrēṇa badhnīyāt||29-33||
Adhikarana 14 (34-41) · Śloka 42
yā dvivraṇīyē'bhihitāstu vartyastāḥ sarvanāḍīṣu bhiṣagvidadhyāt |
ghōṇṭāphalatvaglavaṇāni lākṣāpūgīphalaṁ cālavaṇaṁ ca patram ||34||
snuhyarkadugdhēna tu kalka ēṣa vartīkr̥tō hantyacirēṇa nāḍīḥ |
bibhītakāmrāsthivaṭapravālā harēṇukāśaṅkhinibījamasyaḥ ||35||
vārāhikandaśca tathā pradēyō nāḍīṣu tailēna ca miśrayitvā ||36||
dhattūrajaṁ madanakōdravajaṁ ca bījaṁ kōśātakī śukanasā mr̥gabhōjinī ca |
aṅkōṭabījakusumaṁ gatiṣu prayōjyaṁ lākṣōdakāhr̥tamalāsu vikr̥tya cūrṇam ||37||
tathā ca gōmāṁsamasīṁ hitāya kōṣṭhāśritasyādaratō diśanti |
vartīkr̥taṁ mākṣikasamprayuktaṁ nāḍīghnamuktaṁ lavaṇōttamaṁ vā ||38||
duṣṭavraṇē yadvihitaṁ ca tailaṁ tat sarvanāḍīṣu bhiṣagvidadhyāt |
cūrṇīkr̥tairatha vimiśritamēbhirēva tailaṁ prayuktamacirēṇa gatiṁ nihanti ||39||
ēṣvēva mūtrasahitēṣu vidhāya tailaṁ tat sādhitaṁ gatimapōhati saptarātrāt |
piṇḍītakasya tu varāhavibhāvitasya mūlēṣu kandaśakalēṣu ca sauvahēṣu ||40||
tailaṁ kr̥taṁ gatimapōhati śīghramētat kandēṣu cāmaravarāyudhasāhvayēṣu |
bhallātakārkamaricairlavaṇōttamēna siddhaṁ viḍaṅgarajanīdvayacitrakaiśca ||41||
syānmārkavasya ca rasēna nihanti tailaṁ nāḍīṁ kaphānilakr̥tāmapacīṁ vraṇāṁśca |42|
View original
या द्विव्रणीयेऽभिहितास्तु वर्त्यस्ताः सर्वनाडीषु भिषग्विदध्यात् |
घोण्टाफलत्वग्लवणानि लाक्षापूगीफलं चालवणं च पत्रम् ||३४||
स्नुह्यर्कदुग्धेन तु कल्क एष वर्तीकृतो हन्त्यचिरेण नाडीः |
बिभीतकाम्रास्थिवटप्रवाला हरेणुकाशङ्खिनिबीजमस्यः ||३५||
वाराहिकन्दश्च तथा प्रदेयो नाडीषु तैलेन च मिश्रयित्वा ||३६||
धत्तूरजं मदनकोद्रवजं च बीजं कोशातकी शुकनसा मृगभोजिनी च |
अङ्कोटबीजकुसुमं गतिषु प्रयोज्यं लाक्षोदकाहृतमलासु विकृत्य चूर्णम् ||३७||
तथा च गोमांसमसीं हिताय कोष्ठाश्रितस्यादरतो दिशन्ति |
वर्तीकृतं माक्षिकसम्प्रयुक्तं नाडीघ्नमुक्तं लवणोत्तमं वा ||३८||
दुष्टव्रणे यद्विहितं च तैलं तत् सर्वनाडीषु भिषग्विदध्यात् |
चूर्णीकृतैरथ विमिश्रितमेभिरेव तैलं प्रयुक्तमचिरेण गतिं निहन्ति ||३९||
एष्वेव मूत्रसहितेषु विधाय तैलं तत् साधितं गतिमपोहति सप्तरात्रात् |
पिण्डीतकस्य तु वराहविभावितस्य मूलेषु कन्दशकलेषु च सौवहेषु ||४०||
तैलं कृतं गतिमपोहति शीघ्रमेतत् कन्देषु चामरवरायुधसाह्वयेषु |
भल्लातकार्कमरिचैर्लवणोत्तमेन सिद्धं विडङ्गरजनीद्वयचित्रकैश्च ||४१||
स्यान्मार्कवस्य च रसेन निहन्ति तैलं नाडीं कफानिलकृतामपचीं व्रणांश्च |४२|
tataḥ paraṁ sarvanāḍīnāṁ sāmānyavidhimāha- yā ityādi| miśrakōktātītāvēkṣaṇēna dvivraṇīyē'bhihitā ‘antaḥśalyānaṇumukhān’ (ci. 1) ityādivākyē vartyaḥ śōdhanāḥ prayōjyāḥ| ihāpi vartiṁ nirdiśannāha- ghōṇṭētyādi| ghōṇṭāphalaṁ badarīphalaṁ, tasya tvak valkalam| lavaṇāni saindhavādīni| alavaṇā kākamardanikā , tasyā idaṁ patramālavaṇam| bibhītakētyādi śaṅkhinī yavatiktā| bibhītakāmrāsthyādīnāṁ dāhēna masyaḥ kṣārā ityarthaḥ| vārāhikandō gr̥ṣṭikākandaḥ| tathētyādi tēnaiva prakārēṇa gōmāṁsasyāpi masīṁ kōṣṭhāśritāsu nāḍīṣu hitāya ādarēṇa pratipādayanti| vartīkr̥tamityādi pakvamadhusaindhavavartirapi nāḍīharā| duṣṭētyādi|- duṣṭavraṇē yadvihitaṁ ca tailamiti sarvavraṇē “dravantī cirabilvaṁ” ityādinā vargēṇa “yathōpapatti kartavyaṁ tailamētēṣu śōdhanam” (ci. 2) ityabhihitam| dhattūrajamityādi dhattūrajaṁ bījam| madōtpādakāḥ kōdravā madanakōdravāḥ; anyē tu vyākhyānayanti- madanaṁ kōdravajaṁ bījaṁ cēti| kōśātakī dēvadālī| śukanasā carmakāravaṭaḥ| mr̥gabhōjinī indravāruṇī| aṅkōṭabījapuṣpayuktaiḥ kr̥taṁ cūrṇaṁ gatiṣu dēyam| lākṣōdakāhr̥tamalāsu lākṣādigaṇakvāthaprakṣālanēna āsamantāt hr̥tamalāsu, dōṣāpanayanācchuddhāsvityarthaḥ; anyē tu lākṣōdakaprakṣālanēna bhēdanapīḍanābhyāṁ ca hr̥tamalāsu gatiṣu, dhattūramadanakōdravādicūrṇaṁ vikr̥tyālōḍya lākṣōdakēnaiva prayōjyamiti sambandhaṁ kathayanti| cūrṇīkr̥tairityādi| ēbhirēva dhattūrakādibhiścūrṇīkr̥tairmiśrīkr̥tya tailaṁ prayuktamacirēṇa gatiṁ nihantīti jējjaṭaḥ; gayī tu, ‘tailaṁ kr̥taṁ gatimapōhati śīghramēva’ iti paṭhitvā kr̥tagrahaṇāttailaṁ sāmānyapākaparibhāṣayā kr̥taṁ sādhitaṁ gatimapōhatīti vyākhyāti| ēṣvityādi|- ēṣvēva dhattūrakādibījādiṣvityarthaḥ| piṇḍītakasyētyādi| varāhapiṇḍītakamūlasuvahakādiśakalēṣu vajrakandēṣu ca snēhapākasāmānyaparibhāṣayā siddhaṁ tailaṁ nāḍīharam| vistaramāha- piṇḍītakastrividhaḥ kr̥ṣṇapuṣpaḥ, śvētapuṣpaḥ, pītapuṣpaśca; tēṣvatra varāhavarṇapuṣpairvibhāvyata iti varāhavibhāvitaḥ kr̥ṣṇapuṣpō grāhyaḥ; suvahā gandhanākulī nāpiṇīti lōkē, gōdhāpadītyaparē, kandālītyanyē, tasyāḥ kandaśakalēṣu kandakhaṇḍēṣu; kr̥taṁ saṁskr̥tam| ‘kandēṣu cāmaravarāyudhasāhvayēṣu’ ityatra amaravara indrastasyāyudhaṁ vajraṁ tēna samāna āhvayaḥ sañjñā yēṣāṁ tē amaravarāyudhasāhvayā vajrakandāstēṣu| cakārāt ‘tailaṁ kr̥tam’ ityanuvartatē| bhallātakētyādi mārkavarasēna bhr̥ṅgarājarasēna||34-41||-
Adhikarana 15 (42-44) · Śloka 45
stanyē gatē vikr̥timāśu bhiṣak tu dhātrīṁ pītāṁ ghr̥taṁ pariṇatē'hani vāmayēttu ||42||
nimbōdakēna madhumāgadhikāyutēna vāntāgatē'hani ca mudgarasāśanā syāt |
ēvaṁ tryahaṁ caturahaṁ ṣaḍahaṁ vamēdvā sarpiḥ pibēttriphalayā saha saṁyutaṁ vā ||43||
bhārgīṁ vacāmativiṣāṁ suradāru pāṭhāṁ mustādikaṁ madhurasāṁ kaṭurōhiṇīṁ ca |
dhātrī pibēttu payasaḥ pariśōdhanārtha māragvadhādiṣu varaṁ madhunā kaṣāyam ||44||
sāmānyamētadupadiṣṭamatō viśēṣāddōṣān payōnipatitān śamayēdyathāsvam |45|
View original
स्तन्ये गते विकृतिमाशु भिषक् तु धात्रीं पीतां घृतं परिणतेऽहनि वामयेत्तु ||४२||
निम्बोदकेन मधुमागधिकायुतेन वान्तागतेऽहनि च मुद्गरसाशना स्यात् |
एवं त्र्यहं चतुरहं षडहं वमेद्वा सर्पिः पिबेत्त्रिफलया सह संयुतं वा ||४३||
भार्गीं वचामतिविषां सुरदारु पाठां मुस्तादिकं मधुरसां कटुरोहिणीं च |
धात्री पिबेत्तु पयसः परिशोधनार्थ मारग्वधादिषु वरं मधुना कषायम् ||४४||
सामान्यमेतदुपदिष्टमतो विशेषाद्दोषान् पयोनिपतितान् शमयेद्यथास्वम् |४५|
stanya ityādi| stanyē dōṣaurvikr̥tiṁ gatē parigatē| pariṇatē'hani sāyaṅkāla , pītāṁ ghr̥taṁ saṁśamanamēva ghr̥taṁ pītavatīṁ, ētacca prataptakanakanikarapītalōhitē savitari snēhapānakalpasyāpavādaḥ| sāmānyōktamapi kaphaghnadravyasaṁskr̥taṁ ghr̥tam| jējjaṭādayastu pariṇatē niṣpannē snēhaphalē sati snigdhāmityarthaḥ, ahani tasminnēva divasē| tannēcchati gayī, sāmānyavākyēnaiva snigdhāya vamanasya vihitatvāt| svēdasya pūrvakarmatvāt svinnāṁ, nimbōdakēna nimbakvāthēna vāmayēt| vāntāgatē'hani ca mudgarasāśanā syāt natu vamanadivasē bhōjayēdityarthaḥ| tatra prathamavamanēna kaphasya niḥśēṣamanapahr̥tatvādaśuddhadēhāṁ snēhasvēdāvantarā'ntarā sēvayitvā ṣaḍahaṁ vā caturahaṁ tryahaṁ vā yāvadviśuddhiriti, śuddhadēhāyāstu punarvamanaṁ tyājyam, anyathā glāniḥ stanyakṣayaśca| tasmācchuddhadēhā vātapittānubandhē snēhapākaparibhāṣayā triphalāsiddhaṁ sarpiḥ pibēdēvēti vāśabdādvyavasthitārthāllabhyatē| saṁśōdhanamabhidhāya saṁśamanamāha- bhārgīmityādi| mustādikaṁ dravyasaṅgrahaṇīyōktam| madhurasā mūrvā ‘cōrasnāyuḥ’ iti lōkē| bhārgyādibhiḥ saha mustādērgaṇasya kaṣāyapānaṁ varaṁ śrēṣṭham| payōnipatitān stanyanipatitān| śamayēdyathāsvamiti yasya yadātmakaṁ pratyanīkaṁ tēna śamayēditi||42-44||-
Adhikarana 16 (45-47) · Śloka 47
rōgaṁ stanōtthitamavēkṣya bhiṣagvidadhyā dyadvidradhāvabhihitaṁ bahuśō vidhānam ||45||
sampacyamānamapi taṁ tu vinōpanāhaiḥ sambhōjanēna khalu pācayituṁ yatēta |
śīghraṁ stanō hi mr̥dumāṁsatayōpanaddhaḥ sarvaṁ prakōthamupayātyavadīryatē ca ||46||
pakvē tu dugdhahariṇīḥ parihr̥tya nāḍīḥ kr̥ṣṇaṁ ca cūcukayugaṁ vidadhīta śastram |
āmē vidāhini tathaiva gatē ca pākaṁ dhātryāḥ stanau satatamēva ca nirduhīta ||47||
View original
रोगं स्तनोत्थितमवेक्ष्य भिषग्विदध्या द्यद्विद्रधावभिहितं बहुशो विधानम् ||४५||
सम्पच्यमानमपि तं तु विनोपनाहैः सम्भोजनेन खलु पाचयितुं यतेत |
शीघ्रं स्तनो हि मृदुमांसतयोपनद्धः सर्वं प्रकोथमुपयात्यवदीर्यते च ||४६||
पक्वे तु दुग्धहरिणीः परिहृत्य नाडीः कृष्णं च चूचुकयुगं विदधीत शस्त्रम् |
आमे विदाहिनि तथैव गते च पाकं धात्र्याः स्तनौ सततमेव च निर्दुहीत ||४७||
sambhōjanēnēti yathēṣṭabhōjanēnētyarthaḥ| upanāhō hyatyarthaṁ pākakāri, tasmādupanāhaniṣēdhamāha- śīghramityādi| hi sphuṭaṁ, prakōthaṁ pūtimāṁsatām| āmētyādi āmē vidagdhatāparihārāya, vidāhini vipākaparihārāya, pakvē nāḍīvraṇaparihārāya, stanau nirduhīta||45-47||
Adhikarana puShpikA · Śloka 17
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē visarpanāḍīstanarōgacikitsitaṁ nāma saptadaśō'dhyāyaḥ ||17||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थाने विसर्पनाडीस्तनरोगचिकित्सितं नाम सप्तदशोऽध्यायः ||१७||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē saptadaśō'dhyāyaḥ||17||