Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō jaṅgamaviṣavijñānīyaṁ kalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो जङ्गमविषविज्ञानीयं कल्पं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi||1-2||
Adhikarana 2 (3-4) · Śloka 4
jaṅgamasya viṣasyōktānyadhiṣṭhānāni ṣōḍaśa |
samāsēna mayā yāni vistarastēṣu vakṣyatē ||3||
tatra, dr̥ṣṭiniḥśvāsadaṁṣṭrānakhamūtrapurīṣaśukralālārtavamukhasandaṁśa- viśardhitatuṇḍāsthipittaśūkaśavānīti ||4||
View original
जङ्गमस्य विषस्योक्तान्यधिष्ठानानि षोडश |
समासेन मया यानि विस्तरस्तेषु वक्ष्यते ||३||
तत्र, दृष्टिनिःश्वासदंष्ट्रानखमूत्रपुरीषशुक्रलालार्तवमुखसन्दंश- विशर्धिततुण्डास्थिपित्तशूकशवानीति ||४||
tānyēvādhiṣṭhānāni nirdiśannāha- tatra dr̥ṣṭiniḥśvāsētyādi| niḥśvāsaḥ phūtkāraḥ, viśardhitaṁ pāyukr̥taḥ kutsitaśabdaḥ, śūkaṁ kīṭalōma, kīṭānāṁ sarpāṇāṁ ca vigataprāṇānāṁ dēhaḥ śavaḥ| vr̥ddhavāgbhaṭastu tuṇḍaviśardhitasthānē ala(āra)śōṇitē paṭhati||3-4||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
tatra, dr̥ṣṭiniḥśvāsaviṣā divyāḥ sarpāḥ, bhaumāstu daṁṣṭrāviṣāḥ, mārjāraśvavānaramakaramaṇḍūkapākamatsyagōdhāśambūkapracalākagr̥hagōdhikācatuṣpādakīṭāstathā'nyē daṁṣṭrānakhaviṣāḥ, cipiṭapicciṭakakaṣāyavāsikasarṣapakatōṭakavarcaḥkīṭakauṇḍinyakāḥ śakr̥nmūtraviṣāḥ, mūṣikāḥ śukraviṣāḥ, lūtā lālāmūtrapurīṣamukhasandaṁśanakhaśukrārtavaviṣāḥ , vr̥ścikaviśvambharavaraṭīrājīvamatsyōcciṭiṅgāḥ samudravr̥ścikāścāla(ra)viṣāḥ, citraśiraḥsarāvakurdiśatadārukārimēdakasārikāmukhā mukhasandaṁśaviśardhitamūtrapurīṣaviṣāḥ, makṣikākaṇabhajalāyukā mukhasandaṁśaviṣāḥ, viṣahatāsthi sarpakaṇṭakavaraṭīmatsyāsthi cētyasthiviṣāṇi, śakulīmatsyaraktarājivarakī(ṭī)matsyāśca pittaviṣāḥ, sūkṣmatuṇḍōcciṭiṅgavaraṭīśatapadīśūkavalabhikāśr̥ṅgibhramarāḥ śūkatuṇḍaviṣāḥ, kīṭasarpadēhā gatāsavaḥ śavaviṣāḥ; śēṣāstvanuktā mukhasandaṁśaviṣēṣvēva gaṇayitavyāḥ ||5||
View original
तत्र, दृष्टिनिःश्वासविषा दिव्याः सर्पाः, भौमास्तु दंष्ट्राविषाः, मार्जारश्ववानरमकरमण्डूकपाकमत्स्यगोधाशम्बूकप्रचलाकगृहगोधिकाचतुष्पादकीटास्तथाऽन्ये दंष्ट्रानखविषाः, चिपिटपिच्चिटककषायवासिकसर्षपकतोटकवर्चःकीटकौण्डिन्यकाः शकृन्मूत्रविषाः, मूषिकाः शुक्रविषाः, लूता लालामूत्रपुरीषमुखसन्दंशनखशुक्रार्तवविषाः , वृश्चिकविश्वम्भरवरटीराजीवमत्स्योच्चिटिङ्गाः समुद्रवृश्चिकाश्चाल(र)विषाः, चित्रशिरःसरावकुर्दिशतदारुकारिमेदकसारिकामुखा मुखसन्दंशविशर्धितमूत्रपुरीषविषाः, मक्षिकाकणभजलायुका मुखसन्दंशविषाः, विषहतास्थि सर्पकण्टकवरटीमत्स्यास्थि चेत्यस्थिविषाणि, शकुलीमत्स्यरक्तराजिवरकी(टी)मत्स्याश्च पित्तविषाः, सूक्ष्मतुण्डोच्चिटिङ्गवरटीशतपदीशूकवलभिकाशृङ्गिभ्रमराः शूकतुण्डविषाः, कीटसर्पदेहा गतासवः शवविषाः; शेषास्त्वनुक्ता मुखसन्दंशविषेष्वेव गणयितव्याः ||५||
tatrētyādi| divi bhavā divyāḥ, bhūmau bhavā bhaumāḥ; ētacca prāyikaṁ, sarvē'pi sarpā daṁśāyatanaviṣāḥ; tathā hi sāvitrē,- “sarva ēva sarpā daṁśaviṣā bhavanti, maladaśanadaṁṣṭrācakṣurlālāniḥśvāsēndriyamūtrapurīṣapucchaiḥ ”(?) iti| mārjārētyādi| atra mārjārōktyaiva vyālā vyāghrādayō'bhiprētāḥ| makarō jalajanturityēkē, anyē āgnēyakīṭapaṭhitaṁ makarākāratvēna makaraṁ, karkaṭavr̥ścikaṁ makaramanyē| pākamatsyō'pi āgnēyēṣvēva paṭhitaḥ kīṭaviśēṣaḥ| gōdhā pañcanakhī pavitrā saumyakīṭapaṭhitā; kr̥ṣṇaśabdasya lōpāt kr̥ṣṇagōdhāṁ viduranyē| pracalākaṁ saumyakīṭapaṭhitaṁ kīṭaviśēṣamāhuḥ| gr̥hagōdhikā kōṣṭhāgārī kōṣṭhagr̥hakārikā| catuṣpadakīṭāḥ pratisūryakādayaḥ| tathā'nyē maśakamakṣikādayaśca kīṭāḥ| cipiṭapicciṭakētyādi ētē kīṭaviśēṣā dēśāntarē lōkatō jñēyāḥ| vr̥ścikētyādi| āraśabdēnātra vr̥ścikalāṅgūlādisthitaḥ kaṇṭakō bhaṇyatē, tasya ca sthūlaśūkarūpatvācchūkagrahaṇēnaiva grahaṇaṁ, ata ēva dr̥ṣṭiniḥśvāsētyādisūtrē pr̥thaṅnōdāhr̥tamāragrahaṇam | gayadāsaścātra `ālālaviṣā’ iti paṭhati, vyākhyānayati ca- ālālaṁ lālā| citraśira ityādi| varakīmatsyayōḥ sthānē kēcidēkamēva varaṭī(kī)matsyaṁ paṭhanti| gatāsavō gataprāṇāḥ||5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
bhavanti cātra- rājñō'ridēśē ripavastr̥ṇāmbumārgānnadhūmaśvasanān viṣēṇa |
sandūṣayantyēbhiratipraduṣṭān vijñāya liṅgairabhiśōdhayēttān ||6||
View original
भवन्ति चात्र- राज्ञोऽरिदेशे रिपवस्तृणाम्बुमार्गान्नधूमश्वसनान् विषेण |
सन्दूषयन्त्येभिरतिप्रदुष्टान् विज्ञाय लिङ्गैरभिशोधयेत्तान् ||६||
rājña ityādi| aridēśē praviṣṭasya rājñō'pi ripavaḥ śatravaḥ tr̥ṇādīn sandūṣayanti| annam annarakṣāyāmuktamapi dēśādiprasaṅgēṇātra punaruktam| śvasanō vāyuḥ| ēbhirliṅgaiḥ vakṣyamāṇairityarthaḥ||6||
Adhikarana 5 (7-8) · Śloka 8
duṣṭaṁ jalaṁ picchilamugragandhi phēnānvitaṁ rājibhirāvr̥taṁ ca |
maṇḍūkamatsyaṁ mriyatē vihaṅgā mattāśca sānūpacarā bhramanti ||7||
majjanti yē cātra narāśvanāgāstē chardimōhajvaradāhaśōphān |
r̥(ga)cchanti tēṣāmapahr̥tya dōṣān duṣṭaṁ jalaṁ śōdhayituṁ yatēta ||8||
View original
दुष्टं जलं पिच्छिलमुग्रगन्धि फेनान्वितं राजिभिरावृतं च |
मण्डूकमत्स्यं म्रियते विहङ्गा मत्ताश्च सानूपचरा भ्रमन्ति ||७||
मज्जन्ति ये चात्र नराश्वनागास्ते छर्दिमोहज्वरदाहशोफान् |
ऋ(ग)च्छन्ति तेषामपहृत्य दोषान् दुष्टं जलं शोधयितुं यतेत ||८||
duṣṭamityādi| rājibhiḥ kr̥ṣṇābhiḥ| vihaṅgā ityādi sānūpacarā anūpacarasahitā vihaṅgāḥ pakṣiṇō viṣavēgēna mattāḥ santō bhramanti| r̥cchanti prāpnuvanti| yatēta yatnaṁ kurvīta||7-8||
Adhikarana 6 (9) · Śloka 10
dhavāśvakarṇāsanapāribhadrān sapāṭalān siddhakamōkṣakau ca |
dagdhvā sarājadrumasōmavalkāṁstadbhasma śītaṁ vitarēt saraḥsu ||9||
bhasmāñjaliṁ cāpi ghaṭē nidhāya viśōdhayēdīpsitamēvamambhaḥ |10|
View original
धवाश्वकर्णासनपारिभद्रान् सपाटलान् सिद्धकमोक्षकौ च |
दग्ध्वा सराजद्रुमसोमवल्कांस्तद्भस्म शीतं वितरेत् सरःसु ||९||
भस्माञ्जलिं चापि घटे निधाय विशोधयेदीप्सितमेवमम्भः |१०|
tadēva duṣṭavāripraśōdhanauṣadhaṁ darśayannāha- dhavāśvētyādi| aśvakarṇaḥ pūrvadēśē prasiddhō gandhamuṇḍaḥ aśvatthasadr̥śaḥ, asanō bījakaḥ, pāribhadraḥ phalabhadrō raktakusumaḥ kaṇṭakī rōhiṇīsadr̥śapatraḥ pūrvadēśē prasiddhaḥ, rājadrumaḥ kiramālakaḥ, sōmavalkaḥ kaṭvalaḥ| vitarēt niḥkṣipēt| saraḥsviti bahuvacanamavahajjalōpalakṣaṇaṁ; vahajjalānāṁ dūṣaṇamēva duṣkaraṇam| sāmānyajanārthaṁ sarasāṁ saṁśōdhanamabhidhāya viśiṣṭajanārthamuddhr̥tajalasya śōdhanaṁ darśayannāha- bhasmāñjalimityādi| añjaliṁ catuḥpalaṁ, taṁ ca ghaṭē drōṇapramitē jalē, nidhāya niḥkṣipya, īpsitaṁ vāñchitaṁ śōdhayēt| jējjaṭācāryastu ghaṭaṁ gargarīmāha||9||-
Adhikarana 7 (10-12) · Śloka 12
kṣitipradēśaṁ viṣadūṣitaṁ tu śilātalaṁ tīrthamathēriṇaṁ vā ||10||
spr̥śanti gātrēṇa tu yēna yēna gōvājināgōṣṭrakharā narā vā |
tacchūnatāṁ yātyatha dahyatē ca viśīryatē rōmanakhaṁ tathaiva ||11||
tatrāpyanantāṁ saha sarvagandhaiḥ piṣṭvā surābhirviniyōjya mārgam |
siñcēt payōbhiḥ sumr̥danvataistaṁ viḍaṅgapāṭhākaṭabhījalairvā ||12||
View original
क्षितिप्रदेशं विषदूषितं तु शिलातलं तीर्थमथेरिणं वा ||१०||
स्पृशन्ति गात्रेण तु येन येन गोवाजिनागोष्ट्रखरा नरा वा |
तच्छूनतां यात्यथ दह्यते च विशीर्यते रोमनखं तथैव ||११||
तत्राप्यनन्तां सह सर्वगन्धैः पिष्ट्वा सुराभिर्विनियोज्य मार्गम् |
सिञ्चेत् पयोभिः सुमृदन्वतैस्तं विडङ्गपाठाकटभीजलैर्वा ||१२||
kṣitipradēśamityādi| tīrthaṁ nadyādighaṭṭam| īriṇam ūṣaram| anantāṁ sarvagandhaiḥ saha saṁyōjya surābhiḥ piṣṭvā mārgaṁ siñcēditi sambandhaḥ| surābhiriti bahuvacanānmadhuguḍapiṣṭakr̥tābhiḥ| anantā utpalasārivā| sarvagandhaiḥ ēlādiparipaṭhitaiḥ| payōbhiḥ kṣīraiḥ| mr̥danvitaistaṁ mārgaṁ siñcēt, viḍaṅgādijalairvā mārgaṁ siñcēt| mr̥diha kr̥ṣṇā prādhānyakalpanayā| anyē tvēvaṁ paṭhanti- “tatrāpyanantāṁ saha sarvagandhairvacāṁ tu piṣṭvā surayā'numārgam| siñcēttathā mr̥tsahitābhiradbhirmārgō'sti nānyō yadi tēna gacchēt” iti| `payōbhistu mr̥danvitaiḥ’ ityatra `valmīkamr̥danvitābhiḥ’ iti kēcit paṭhanti, viṣaghnatvādvalmīkasya||10-12||
Adhikarana 8 (13-15) · Śloka 15
tr̥ṇēṣu bhaktēṣu ca dūṣitēṣu sīdanti mūrcchanti vamanti cānyē |
viḍbhēdamr̥cchantyathavā mriyantē tēṣāṁ cikitsāṁ praṇayēdyathōktām ||13||
viṣāpahairvā'pyagadairvilipya vādyāni citrāṇyapi vādayēta |
tāraḥ sutāraḥ sasurēndragōpaḥ sarvaiśca tulyaḥ kuruvindabhāgaḥ ||14||
pittēna yuktaḥ kapilānvayēna vādyapralēpō vihitaḥ praśastaḥ |
vādyasya śabdēna hi yānti nāśaṁ viṣāṇi ghōrāṇyapi yāni santi ||15||
View original
तृणेषु भक्तेषु च दूषितेषु सीदन्ति मूर्च्छन्ति वमन्ति चान्ये |
विड्भेदमृच्छन्त्यथवा म्रियन्ते तेषां चिकित्सां प्रणयेद्यथोक्ताम् ||१३||
विषापहैर्वाऽप्यगदैर्विलिप्य वाद्यानि चित्राण्यपि वादयेत |
तारः सुतारः ससुरेन्द्रगोपः सर्वैश्च तुल्यः कुरुविन्दभागः ||१४||
पित्तेन युक्तः कपिलान्वयेन वाद्यप्रलेपो विहितः प्रशस्तः |
वाद्यस्य शब्देन हि यान्ति नाशं विषाणि घोराण्यपि यानि सन्ति ||१५||
tr̥ṇēṣvityādi| sīdanti aṅgaglāniyuktā bhavanti| praṇayēdityādi| aṅgasādādiṣu yathōktāṁ cikitsāṁ viṣāpahairdravyairyuktāṁ vitarēt| agadairvā dundubhisvanīyōktaiḥ, vādyāni bhērīpaṭahādīni vilipya vādayēt| aparamapi vādyalēpamāha- tāra ityādi| tārō rūpyaṁ, sutāraḥ pāradaḥ; surēndraṁ suvarṇaṁ, kuṭajamanyē; gōpā sārivā; kuruvindō mustā, niśānapāṣāṇa ityanyē, uttamalōhitaratnaṁ kuruvinda ityēkē||13-15||
Adhikarana 9 (16-17) · Śloka 17
dhūmē'nilē vā viṣasamprayuktē khagāḥ śramārtāḥ prapatanti bhūmau |
kāsapratiśyāyaśirōrujaśca bhavanti tīvrā nayanāmayāśca ||16||
lākṣāharidrātiviṣābhayābdaharēṇukailādalavakrakuṣṭham |
priyaṅgukāṁ cāpyanalē nidhāya dhūmānilau cāpi viśōdhayēta ||17||
View original
धूमेऽनिले वा विषसम्प्रयुक्ते खगाः श्रमार्ताः प्रपतन्ति भूमौ |
कासप्रतिश्यायशिरोरुजश्च भवन्ति तीव्रा नयनामयाश्च ||१६||
लाक्षाहरिद्रातिविषाभयाब्दहरेणुकैलादलवक्रकुष्ठम् |
प्रियङ्गुकां चाप्यनले निधाय धूमानिलौ चापि विशोधयेत ||१७||
lākṣētyādi| lākṣādidravyaṁ vahnau nidhāya dhūmaṁ viśōdhayēta, cūrṇamanilē vikīrya punaranilamiti| priyaṅgukāmityatra `madhūlikāṁ’ kēcit paṭhanti, guḍūcikāmiti ca vivr̥ṇvanti||16-17||
Adhikarana 10 (18-22) · Śloka 22
prajāmimāmātmayōnērbrahmaṇaḥ sr̥jataḥ kila |
akarōdasurō vighnaṁ kaiṭabhō nāma darpitaḥ ||18||
tasya kruddhasya vai vaktrādbrahmaṇastējasō nidhēḥ |
krōdhō vigrahavān bhūtvā nipapātātidāruṇaḥ ||19||
sa taṁ dadāha garjantamantakābhaṁ mahābalam |
tatō'suraṁ ghātayitvā tattējō'vardhatādbhutam ||20||
tatō viṣādō dēvānāmabhavattaṁ nirīkṣya vai |
viṣādajananatvācca viṣamityabhidhīyatē ||21||
tataḥ sr̥ṣṭvā prajāḥ śēṣaṁ tadā taṁ krōdhamīśvaraḥ |
vinyastavān sa bhūtēṣu sthāvarēṣu carēṣu ca ||22||
View original
प्रजामिमामात्मयोनेर्ब्रह्मणः सृजतः किल |
अकरोदसुरो विघ्नं कैटभो नाम दर्पितः ||१८||
तस्य क्रुद्धस्य वै वक्त्राद्ब्रह्मणस्तेजसो निधेः |
क्रोधो विग्रहवान् भूत्वा निपपातातिदारुणः ||१९||
स तं ददाह गर्जन्तमन्तकाभं महाबलम् |
ततोऽसुरं घातयित्वा तत्तेजोऽवर्धताद्भुतम् ||२०||
ततो विषादो देवानामभवत्तं निरीक्ष्य वै |
विषादजननत्वाच्च विषमित्यभिधीयते ||२१||
ततः सृष्ट्वा प्रजाः शेषं तदा तं क्रोधमीश्वरः |
विन्यस्तवान् स भूतेषु स्थावरेषु चरेषु च ||२२||
cikitsōpayōgi viṣasya mūrtisvarūpamāha- prajāmityādi| ātmayōnēḥ ātmā paramapuruṣō yōniḥ kāraṇaṁ yasya sa tathā tasya; ētēnēśvarādikāraṇaṁ nirasya svayambhūtvamuktam| kilētyāgamasaṁvādē| tata ityādi| vigrahavān śarīravān| niḥpapāta niḥsr̥taḥ| sa tamityādi|- sa krōdhaḥ puruṣarūpaḥ, taṁ kaiṭabhaṁ, dadāha bhasmīkr̥tavān| kiṁviśiṣṭaṁ kaiṭabhaṁ? garjantamityādiviśēṣaṇayuktam| tattējaḥ tasya mūrtimataḥ krōdhasya tēja ityarthaḥ| tata ityādi| vākkāyacittāvasādō viṣādaḥ| tata ityādi| vinyastavān viniḥkṣiptavān||18-22||
Adhikarana 11 (23-24) · Śloka 24
yathā'vyaktarasaṁ tōyamantarīkṣānmahīgatam |
tēṣu tēṣu pradēśēṣu rasaṁ taṁ taṁ niyacchati ||23||
ēvamēva viṣaṁ yadyaddravyaṁ vyāpyāvatiṣṭhatē |
svabhāvādēva taṁ tasya rasaṁ samanuvartatē ||24||
View original
यथाऽव्यक्तरसं तोयमन्तरीक्षान्महीगतम् |
तेषु तेषु प्रदेशेषु रसं तं तं नियच्छति ||२३||
एवमेव विषं यद्यद्द्रव्यं व्याप्यावतिष्ठते |
स्वभावादेव तं तस्य रसं समनुवर्तते ||२४||
viṣasya nānāvīryahētubhūtamuddiśannāha- yathā'vyaktarasamityādi| yathā jalamēkarasamapyantarīkṣāt patitaṁ bhūmigataṁ tēṣu tēṣu pradēśēṣvākāśaguṇabhūyiṣṭhādiṣu rasaṁ taṁ taṁ niyacchati niścayēna dadāti, ēvamēva viṣaṁ yadyaddravyaṁ vyāpyāvatiṣṭhatē svabhāvādēva tasya tasya rasaṁ samanuvartatē||23-24||
Adhikarana 12 (25-27) · Śloka 27
viṣē yasmādguṇāḥ sarvē tīkṣṇāḥ prāyēṇa santi hi |
viṣaṁ sarvamatō jñēyaṁ sarvadōṣaprakōpaṇam ||25||
tē tu vr̥ttiṁ prakupitā jahati svāṁ viṣārditāḥ |
nōpayāti viṣaṁ pākamataḥ prāṇān ruṇaddhi ca ||26||
ślēṣmaṇā''vr̥tamārgatvāducchvāsō'sya nirudhyatē |
visañjñaḥ sati jīvē'pi tasmāttiṣṭhati mānavaḥ ||27||
View original
विषे यस्माद्गुणाः सर्वे तीक्ष्णाः प्रायेण सन्ति हि |
विषं सर्वमतो ज्ञेयं सर्वदोषप्रकोपणम् ||२५||
ते तु वृत्तिं प्रकुपिता जहति स्वां विषार्दिताः |
नोपयाति विषं पाकमतः प्राणान् रुणद्धि च ||२६||
श्लेष्मणाऽऽवृतमार्गत्वादुच्छ्वासोऽस्य निरुध्यते |
विसञ्ज्ञः सति जीवेऽपि तस्मात्तिष्ठति मानवः ||२७||
viṣē yasmādityādi| yasmādviṣē yē guṇāḥ santi tē sarvē svabhāvataḥ sarvadēhadhātuvirōdhēna tīkṣṇā āśukāriṇaḥ, prāyēṇa tējōrūpakrōdhātmakatvādviṣasya; ataḥ sarvamēva viṣaṁ sarvadōṣaprakōpaṇam| tē tu vr̥ttimityādi| tē prakupitā vātādayō viṣārditā viṣapīḍitāḥ santaḥ, svāṁ vr̥ttiṁ vātaḥ praspandanādikāṁ, rāgapaktyādikāṁ pittaṁ, sandhisaṁślēṣādikāṁ kaphaḥ, tyajanti; tēna ca pittasya paktyabhāvādviṣaṁ pākaṁ na yāti, atō'pakvaṁ viṣaṁ prāṇān ruṇaddhi, viṣavilīnēna ślēṣmaṇā niruddhōcchvāsatvājjīvē'pi prāṇē'pi sati visañjñō vigatasamyagjñānō mānavastiṣṭhati||25-27||
Adhikarana 13 (28-29) · Śloka 29
śukravat sarvasarpāṇāṁ viṣaṁ sarvaśarīragam |
kruddhānāmēti cāṅgēbhyaḥ śukraṁ nirmanthanādiva ||28||
tēṣāṁ baḍiśavaddaṁṣṭrāstāsu sajjati cāgatam |
anudvr̥ttā viṣaṁ tasmānna muñcanti ca bhōginaḥ ||29||
View original
शुक्रवत् सर्वसर्पाणां विषं सर्वशरीरगम् |
क्रुद्धानामेति चाङ्गेभ्यः शुक्रं निर्मन्थनादिव ||२८||
तेषां बडिशवद्दंष्ट्रास्तासु सज्जति चागतम् |
अनुद्वृत्ता विषं तस्मान्न मुञ्चन्ति च भोगिनः ||२९||
śukravadityādi| sarvasarpāṇāṁ viṣaṁ sarvaśarīragam| kruddhānāmityādi kruddhānāṁ sarpāṇāmaṅgēbhyō'vayavēbhyō viṣamāgacchati; kimiva? śukraṁ nirmanthanādiva, nirmanthanaṁ viśiṣṭastrīvarāṅgavilōḍanahēturēva harṣa ucyatē| tēṣāmityādi| baḍiśaṁ matsyabandhanayantram| sajjati saṅgaṁ yāti, sambaddhaṁ bhavatītyarthaḥ| anudvr̥ttā ananuyōjitā, anucchalitā iti yāvat; karṣaṇakr̥taparāvr̥ttyā hi daṁṣṭrāṇāmadhōmukhatēti| bhōginaḥ sarpāḥ||28-29||
Adhikarana 14 (30-31) · Śloka 32
yasmādatyarthamuṣṇaṁ ca tīkṣṇaṁ ca paṭhitaṁ viṣam |
ataḥ sarvaviṣēṣūktaḥ pariṣēkastu śītalaḥ ||30||
mandaṁ kīṭēṣu nātyuṣṇaṁ bahuvātakaphaṁ viṣam |
ataḥ kīṭaviṣē cāpi svēdō na pratiṣidhyatē ||31||
kīṭairdaṣṭānugraviṣaiḥ sarpavat samupācarēt |32|
View original
यस्मादत्यर्थमुष्णं च तीक्ष्णं च पठितं विषम् |
अतः सर्वविषेषूक्तः परिषेकस्तु शीतलः ||३०||
मन्दं कीटेषु नात्युष्णं बहुवातकफं विषम् |
अतः कीटविषे चापि स्वेदो न प्रतिषिध्यते ||३१||
कीटैर्दष्टानुग्रविषैः सर्पवत् समुपाचरेत् |३२|
yasmādityādi| kīṭēṣu viṣaṁ mandaṁ nātyuṣṇaṁ bahuvātakaphaṁ bhavati; apiśabdāt kīṭēṣvapi kēṣucidugraviṣēṣu na svēdaḥ, api tu śītalamēva cikitsitam| tathā ca vakṣyati,- `kīṭairdaṣṭānugraviṣaiḥ sarpavatsamupācarēt’- iti||30-31||-
Adhikarana 15 (32-34) · Śloka 35
svabhāvādēva tiṣṭhēttu prahārādaṁśayōrviṣam ||32||
vyāpya sāvayavaṁ dēhaṁ digdhaviddhāhidaṣṭayōḥ |
laulyādviṣānvitaṁ māṁsaṁ yaḥ khādēnmr̥tamātrayōḥ ||33||
yathāviṣaṁ sa rōgēṇa kliśyatē mriyatē'pi vā |
ataścāpyanayōrmāṁsamabhakṣyaṁ mr̥tamātrayōḥ ||34||
muhūrtāttadupādēyaṁ prahārādaṁśavarjitam |35|
View original
स्वभावादेव तिष्ठेत्तु प्रहारादंशयोर्विषम् ||३२||
व्याप्य सावयवं देहं दिग्धविद्धाहिदष्टयोः |
लौल्याद्विषान्वितं मांसं यः खादेन्मृतमात्रयोः ||३३||
यथाविषं स रोगेण क्लिश्यते म्रियतेऽपि वा |
अतश्चाप्यनयोर्मांसमभक्ष्यं मृतमात्रयोः ||३४||
मुहूर्तात्तदुपादेयं प्रहारादंशवर्जितम् |३५|
idānīṁ digdhaviddhāhidaṣṭayōḥ prahāradaṁśadēśamāṁsamabhakṣyaṁ muhūrtācca tadupādēyamuddiśannāha- svabhāvādityādi| digdhaviddhāhidaṣṭayōḥ `prāṇinōḥ’ iti śēṣaḥ| atra digdhaviddhō viṣaliptakāṇḍādihataḥ, ahidaṣṭaḥ sarpadaṣṭaḥ| yathāviṣaṁ viṣānusārēṇētyarthaḥ||32-34||-
Adhikarana 16 (35-37) · Śloka 37
savātaṁ gr̥hadhūmābhaṁ purīṣaṁ yō'tisāryatē ||35||
ādhmātō'tyarthamuṣṇāsrō vivarṇaḥ sādapīḍitaḥ |
udvamatyatha phēnaṁ ca viṣapītaṁ tamādiśēt ||36||
na cāsya hr̥dayaṁ vahnirviṣajuṣṭaṁ dahatyapi |
taddhi sthānaṁ cētanāyāḥ svabhāvādvyāpya tiṣṭhati ||37||
View original
सवातं गृहधूमाभं पुरीषं योऽतिसार्यते ||३५||
आध्मातोऽत्यर्थमुष्णास्रो विवर्णः सादपीडितः |
उद्वमत्यथ फेनं च विषपीतं तमादिशेत् ||३६||
न चास्य हृदयं वह्निर्विषजुष्टं दहत्यपि |
तद्धि स्थानं चेतनायाः स्वभावाद्व्याप्य तिष्ठति ||३७||
idānīṁ viṣapītasya prāṇaiḥ parityajyamānasya mr̥tasya ca lakṣaṇamāha- savātamityādi| asraṁ nayanajalam| vivarṇaḥ atyarthaṁ kr̥ṣṇaśyāmapītavarṇaḥ| sādaḥ aṅgaglāniḥ| vivarṇa iti mr̥tasya lakṣaṇaṁ, śēṣaṁ sarvaṁ mriyamāṇasya lakṣaṇam| asya viṣapānamr̥tasya viṣajuṣṭaṁ hr̥dayaṁ vahnirapi na dahati; kutō hr̥dayamēva viṣajuṣṭaṁ? hi yasmāttadviṣaṁ cētanāsthānaṁ hr̥dayaṁ svabhāvādvyāpya tiṣṭhati; ata ēva ca viṣapānamr̥tasya hr̥dayamadāhyaṁ viṣavyāptatvāt||35-37||
Adhikarana 17 (38) · Śloka 38
aśvatthadēvāyatanaśmaśānavalmīkasandhyāsu catuṣpathēṣu |
yāmyē sapitryē parivarjanīyā r̥kṣē narā marmasu yē ca daṣṭāḥ ||38||
View original
अश्वत्थदेवायतनश्मशानवल्मीकसन्ध्यासु चतुष्पथेषु |
याम्ये सपित्र्ये परिवर्जनीया ऋक्षे नरा मर्मसु ये च दष्टाः ||३८||
idānīṁ varjyaprahārādaṁśahr̥dayaprasaṅgēna viśiṣṭadēśādidvārēṇa varjanīyān daṣṭānāha- aśvatthētyādi| yāmyē bharaṇyāṁ, pitryē maghāyāṁ, r̥kṣē nakṣatrē||38||
Adhikarana 18 (39) · Śloka 40
darvīkarāṇāṁ viṣamāśughāti sarvāṇi cōṣṇē dviguṇībhavanti |
ajīrṇapittātapapīḍitēṣu bālapramēhiṣvatha garbhiṇīṣu ||39||
vr̥ddhāturakṣīṇabubhukṣitēṣu rūkṣēṣu bhīruṣvatha durdinēṣu |40|
View original
दर्वीकराणां विषमाशुघाति सर्वाणि चोष्णे द्विगुणीभवन्ति |
अजीर्णपित्तातपपीडितेषु बालप्रमेहिष्वथ गर्भिणीषु ||३९||
वृद्धातुरक्षीणबुभुक्षितेषु रूक्षेषु भीरुष्वथ दुर्दिनेषु |४०|
darvīkarāṇāmityādi| darvīkarāṇāṁ phaṇināṁ, sarvāṇi aśēṣaviṣāṇi, uṣṇē uṣṇakālē, dviguṇībhavanti dviguṇaśaktīni bhavanti; `sarvāṇi cōrdhvaṁ dviguṇībhavanti’ iti kēcit paṭhanti, ūrdhvam ūrdhvadēśē ityarthaḥ| ajīrṇapittādiṣvapi dviguṇatvamāha- ajīrṇētyādi||39||-
Adhikarana 19 (40-44) · Śloka 44
śastrakṣatē yasya na raktamēti rājyō latābhiśca na sambhavanti ||40||
śītābhiradbhiśca na rōmaharṣō viṣābhibhūtaṁ parivarjayēttam |
jihvā sitā yasya ca kēśaśātō nāsāvabhaṅgaśca sakaṇṭhabhaṅgaḥ ||41||
kr̥ṣṇaḥ saraktaḥ śvayathuśca daṁśē hanvōḥ sthiratvaṁ ca sa varjanīyaḥ |
vartirghanā yasya nirēti vaktrādraktaṁ sravēdūrdhvamadhaśca yasya ||42||
daṁṣṭrānipātāḥ sakalāśca yasya taṁ cāpi vaidyaḥ parivarjayēttu |
unmattamatyarthamupadrutaṁ vā hīnasvaraṁ vā'pyathavā vivarṇam ||43||
sāriṣṭamatyarthamavēginaṁ ca jahyānnaraṁ tatra na karma kuryāt ||44||
View original
शस्त्रक्षते यस्य न रक्तमेति राज्यो लताभिश्च न सम्भवन्ति ||४०||
शीताभिरद्भिश्च न रोमहर्षो विषाभिभूतं परिवर्जयेत्तम् |
जिह्वा सिता यस्य च केशशातो नासावभङ्गश्च सकण्ठभङ्गः ||४१||
कृष्णः सरक्तः श्वयथुश्च दंशे हन्वोः स्थिरत्वं च स वर्जनीयः |
वर्तिर्घना यस्य निरेति वक्त्राद्रक्तं स्रवेदूर्ध्वमधश्च यस्य ||४२||
दंष्ट्रानिपाताः सकलाश्च यस्य तं चापि वैद्यः परिवर्जयेत्तु |
उन्मत्तमत्यर्थमुपद्रुतं वा हीनस्वरं वाऽप्यथवा विवर्णम् ||४३||
सारिष्टमत्यर्थमवेगिनं च जह्यान्नरं तत्र न कर्म कुर्यात् ||४४||
śastrētyādi| latābhirabhihatē'ṅgē rājyō rēkhā nōcchalanti| jihvētyādi| sitā śvētā, asitā kr̥ṣṇā vā bhavatītyarthaḥ| kēśaśātaḥ kēśacyavanam| nāsāvabhaṅgō nāsāsrōtōvaiguṇyaṁ, taccānunāsikavākyatvēna jñēyam| kaṇṭhabhaṅgaḥ svarasādaḥ| daṁśō bhakṣitasthānam| hanvōḥ mukhasandhyōḥ| sthiratvam acalanam| vartirityādi vartiḥ kaphavartiḥ| unmattētyādi| unmattaṁ vātulam| atyarthamupadrutam upadravabahulam| sāriṣṭaṁ maraṇalakṣaṇasahitam| avēginaṁ laharīvarjitam| jahyāt tyajēt||40-44||
Adhikarana puShpikA · Śloka 3
iti suśrutasaṁhitāyāṁ kalpasthānē jaṅgamaviṣavijñānīyō nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ ||3||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां कल्पस्थाने जङ्गमविषविज्ञानीयो नाम तृतीयोऽध्यायः ||३||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ kalpasthānē tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||