Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ sarpadaṣṭaviṣacikitsitaṁ kalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः सर्पदष्टविषचिकित्सितं कल्पं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi||1-2||
Adhikarana 2 (3-4) · Śloka 4
sarvairēvāditaḥ sarpaiḥ śākhādaṣṭasya dēhinaḥ |
daṁśasyōpari badhnīyādariṣṭāścaturaṅgulē ||3||
plōtacarmāntavalkānāṁ mr̥dunā'nyatamēna vai |
na gacchati viṣaṁ dēhamariṣṭābhirnivāritam ||4||
View original
सर्वैरेवादितः सर्पैः शाखादष्टस्य देहिनः |
दंशस्योपरि बध्नीयादरिष्टाश्चतुरङ्गुले ||३||
प्लोतचर्मान्तवल्कानां मृदुनाऽन्यतमेन वै |
न गच्छति विषं देहमरिष्टाभिर्निवारितम् ||४||
sarpadaṣṭacikitsitaṁ dvividhaṁ sāmānyaṁ viśiṣṭaṁ ca; tatra sāmānyamēva prathamaṁ nirdiśannāha- sarvairityādi| śākhā hastapādakam| ariṣṭā vastrādibhirmantrapuraskr̥tairbandhaḥ| plōtētyādi| plōtaṁ vastraṁ, carmāntaṁ carmaikadēśaḥ, valkaṁ vr̥kṣāditvak, mr̥dunā kōmalēna, anyatamēna ēkatamēna, plōtēna carmāntēna valkalēna vētyarthaḥ||3-4||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
dahēddaṁśamathōtkr̥tya yatra bandhō na jāyatē |
ācūṣaṇacchēdadāhāḥ sarvatraiva tu pūjitāḥ ||5||
View original
दहेद्दंशमथोत्कृत्य यत्र बन्धो न जायते |
आचूषणच्छेददाहाः सर्वत्रैव तु पूजिताः ||५||
ariṣṭāmabhidhāya dāhamuddiśannāha- dahēdityādi| utkr̥tya chittvā| dahēditi atra `maṇḍalidaṁśaṁ varjayitvā’ iti śēṣaḥ| na jāyatē na sambhavati| sarvatraiva sarvasmin dēhē| pūjitāḥ ślāghitāḥ| dāhasya punarupādānamutkartanamantarēṇāpi dāhavidhānārtham||5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
pratipūrya mukhaṁ vastrairhitamācūṣaṇaṁ bhavēt |
sa daṣṭavyō'thavā sarpō lōṣṭō vā'pi hi tatkṣaṇam ||6||
View original
प्रतिपूर्य मुखं वस्त्रैर्हितमाचूषणं भवेत् |
स दष्टव्योऽथवा सर्पो लोष्टो वाऽपि हि तत्क्षणम् ||६||
pratipūryētyādi| vastrairityupalakṣaṇaṁ, tēna kr̥ṣṇavalmīkamr̥tpāṁśunā'pi pratipūryācūṣaṇaṁ hitaṁ, viṣaharatvādvalmīkasya| sa daṣṭavya ityādi| daṣṭēna puruṣēṇa hastābhyāmupasaṅgr̥hya pucchē vaktrē ca sarpaḥ samyag daṣṭavyaḥ, tadabhāvē lōṣṭō vā daṣṭavyaḥ| tadbhakṣaṇaṁ tu tatraiva saṅkramaṇahēturityarthaḥ||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
atha maṇḍalinā daṣṭaṁ na kathañcana dāhayēt |
sa pittabāhulyaviṣāddaṁśō dāhādvisarpatē ||7||
View original
अथ मण्डलिना दष्टं न कथञ्चन दाहयेत् |
स पित्तबाहुल्यविषाद्दंशो दाहाद्विसर्पते ||७||
kēnaciddaṣṭē dāhaniṣēdhamāha- atha maṇḍalinā daṣṭamityādi||7||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
ariṣṭāmapi mantraiśca badhnīyānmantrakōvidaḥ |
sā tu rajjvādibhirbaddhā viṣapratikarī matā ||8||
View original
अरिष्टामपि मन्त्रैश्च बध्नीयान्मन्त्रकोविदः |
सा तु रज्ज्वादिभिर्बद्धा विषप्रतिकरी मता ||८||
na kēvalaṁ plōtādibhiḥ paramariṣṭētyāha- ariṣṭāmityādi| mantrakōvidō mantrajñaḥ puruṣaḥ| kēvalairapi mantrairariṣṭāṁ badhnīyāt| na paraṁ mantrairēvāriṣṭētyāha- sā tvityādi| sā punarariṣṭā mantrarahitairapi rajjvādibhirbaddhā viṣapratikarī viṣapratīkārahētuḥ | ētēna mantratantrābhyāṁ tu viṣapratīkāraḥ||8||
Adhikarana 7 (9-10) · Śloka 10
dēvabrahmarṣibhiḥ prōktā mantrāḥ satyatapōmayāḥ |
bhavanti nānyathā kṣipraṁ viṣaṁ hanyuḥ sudustaram ||9||
viṣaṁ tējōmayairmantraiḥ satyabrahmatapōmayaiḥ |
yathā nivāryatē kṣipraṁ prayuktairna tathauṣadhaiḥ ||10||
View original
देवब्रह्मर्षिभिः प्रोक्ता मन्त्राः सत्यतपोमयाः |
भवन्ति नान्यथा क्षिप्रं विषं हन्युः सुदुस्तरम् ||९||
विषं तेजोमयैर्मन्त्रैः सत्यब्रह्मतपोमयैः |
यथा निवार्यते क्षिप्रं प्रयुक्तैर्न तथौषधैः ||१०||
mantrasya śaktiṁ darśayannāha- dēvabrahmarṣibhirityādi| dēvarṣivihitatvēna satyamayāḥ, brahmarṣivihitatvēna tapōmayāḥ| prōktāḥ kathitā na tu kr̥tāḥ, mantrāṇāṁ nityatvāt| anyē tu `satyabrahmatapōmayā’ iti paṭhitvā vyākhyānayanti- dēvā indrādayaḥ, brahmā svanāmaprasiddhaḥ, r̥ṣayaḥ dēvarṣi-brahmarṣi-rājarṣayaḥ| tatra dēvakr̥tatvēna satyapratyayāḥ, brahmakr̥tatvēna brahmamayāḥ, trividharṣikr̥tatvēna tapōmayāḥ; mantrāḥ kurukullābhēruṇḍādayaḥ paratantrābhihitā iha nōpadiṣṭāḥ||9-10||
Adhikarana 8 (11) · Śloka 12
mantrāṇāṁ grahaṇaṁ kāryaṁ strīmāṁsamadhuvarjinā |
mitāhārēṇa śucinā kuśāstaraṇaśāyinā ||11||
gandhamālyōpahāraiśca balibhiścāpi dēvatāḥ |
pūjayēnmantrasiddhyarthaṁ japahōmaiśca yatnataḥ ||12||
View original
मन्त्राणां ग्रहणं कार्यं स्त्रीमांसमधुवर्जिना |
मिताहारेण शुचिना कुशास्तरणशायिना ||११||
गन्धमाल्योपहारैश्च बलिभिश्चापि देवताः |
पूजयेन्मन्त्रसिद्ध्यर्थं जपहोमैश्च यत्नतः ||१२||
mantragrahaṇavidhānamāha- mantrāṇāmityādi| atra madhu madyaṁ kṣaudraṁ cōbhayamapi varjanīyam| yatāhārēṇa saṁyatāhārēṇa haviṣyaikāhārēṇētyarthaḥ| śucinā bāhyābhyantarapavitrēṇa| mālyaṁ mālā, upahārō dhūpadīpādikaṁ pūjōpakaraṇaṁ, baliḥ sapaśunaivaidyam| hōmaścēti cakārēṇa dhyānēnāpītyanuktaṁ samuccīyatē||11||12||
Adhikarana 9 (13) · Śloka 13
mantrāstvavidhinā prōktā hīnā vā svaravarṇataḥ |
yasmānna siddhimāyānti tasmādyōjyō'gadakramaḥ ||13||
View original
मन्त्रास्त्वविधिना प्रोक्ता हीना वा स्वरवर्णतः |
यस्मान्न सिद्धिमायान्ति तस्माद्योज्योऽगदक्रमः ||१३||
vidhihīnagr̥hītasya hīnasvarādērvā mantrasyāsiddhāvagadakramō yōjya ityāha- mantrāstvityādi| avidhinā strīmāṁsamadhuvarjanādividhiṁ vinā; prōktā `guruṇā’ iti śēṣaḥ||13||
Adhikarana 10 (14-16) · Śloka 16
samantataḥ sirā daṁśādvidhyēttu kuśalō bhiṣak |
śākhāgrē vā lalāṭē vā vyadhyāstā visr̥tē viṣē ||14||
raktē nirhriyamāṇē tu kr̥tsnaṁ nirhriyatē viṣam |
tasmādvisrāvayēdraktaṁ sā hyasya paramā kriyā ||15||
samantādagadairdaṁśaṁ pracchayitvā pralēpayēt |
candanōśīrayuktēna vāriṇā pariṣēcayēt ||16||
View original
समन्ततः सिरा दंशाद्विध्येत्तु कुशलो भिषक् |
शाखाग्रे वा ललाटे वा व्यध्यास्ता विसृते विषे ||१४||
रक्ते निर्ह्रियमाणे तु कृत्स्नं निर्ह्रियते विषम् |
तस्माद्विस्रावयेद्रक्तं सा ह्यस्य परमा क्रिया ||१५||
समन्तादगदैर्दंशं प्रच्छयित्वा प्रलेपयेत् |
चन्दनोशीरयुक्तेन वारिणा परिषेचयेत् ||१६||
yatō raktamēva prāpya viṣaṁ vikārakāryatastadapakarṣaṇāyāha- samantata ityādi| samantataḥ sarvatra| vāśabdō'tra samuccayārthē| visr̥tē prasr̥tē| pralēpayēd raktasēcanāvaśiṣṭavipraśamāya mahāgadādibhiḥ| candanētyādi| candanōśīrakvāthēnētyarthaḥ, anyē tu candanōśīrakalkamiśritajalēnētyāhuḥ||14-16||
Adhikarana 11 (17) · Śloka 18
pāyayētāgadāṁstāṁstān kṣīrakṣaudraghr̥tādibhiḥ |
tadalābhē hitā vā syāt kr̥ṣṇā valmīkamr̥ttikā ||17||
kōvidāraśirīṣārkakaṭabhīrvā'pi bhakṣayēt |18|
View original
पाययेतागदांस्तांस्तान् क्षीरक्षौद्रघृतादिभिः |
तदलाभे हिता वा स्यात् कृष्णा वल्मीकमृत्तिका ||१७||
कोविदारशिरीषार्ककटभीर्वाऽपि भक्षयेत् |१८|
pāyayētētyādi| raktāvasēcanapūrvaṁ hr̥dayāvaraṇārthaṁ tāṁstān mahāgadādīnakṣamātrāparimitān kṣīrādibhiryathādōṣaṁ pātuṁ prayōjayēt| ādiśabdāddadhitakrayōrgrahaṇam| kōvidāraḥ kāñcanāraḥ| kaṭabhī śvētasyandaḥ||17||-
Adhikarana 12 (18-19) · Śloka 19
na pibēttailakaulatthamadyasauvīrakāṇi ca ||18||
dravamanyattu yatkiñcit pītvā pītvā tadudvamēt |
prāyō hi vamanēnaiva sukhaṁ nirhriyatē viṣam ||19||
View original
न पिबेत्तैलकौलत्थमद्यसौवीरकाणि च ||१८||
द्रवमन्यत्तु यत्किञ्चित् पीत्वा पीत्वा तदुद्वमेत् |
प्रायो हि वमनेनैव सुखं निर्ह्रियते विषम् ||१९||
viṣē kānapi dravān nirasyannāha- na pibēttailakaulatthētyādi| kulatthānāmayaṁ kaulatthō yūṣaḥ, sauvīrakaṁ kāñjikam||18-19||
Adhikarana 13 (20-23) · Śloka 24
phaṇināṁ viṣavēgē tu prathamē śōṇitaṁ harēt |
dvitīyē madhusarpirbhyāṁ pāyayētāgadaṁ bhiṣak ||20||
nasyakarmāñjanē yuñjyāttr̥tīyē viṣanāśanē |
vāntaṁ caturthē pūrvōktāṁ yavāgūmatha dāpayēt ||21||
śītōpacāraṁ kr̥tvā''dau bhiṣak pañcamaṣaṣṭhayōḥ |
pāyayēcchōdhanaṁ tīkṣṇaṁ yavāgūṁ cāpi kīrtitām ||22||
saptamē tvavapīḍēna śirastīkṣṇēna śōdhayēt |
tīkṣṇamēvāñjanaṁ dadyāt, tīkṣṇaśastrēṇa mūrdhni ca ||23||
kr̥tvā kākapadaṁ carma sāsr̥gvā piśitaṁ kṣipēt |24|
View original
फणिनां विषवेगे तु प्रथमे शोणितं हरेत् |
द्वितीये मधुसर्पिर्भ्यां पाययेतागदं भिषक् ||२०||
नस्यकर्माञ्जने युञ्ज्यात्तृतीये विषनाशने |
वान्तं चतुर्थे पूर्वोक्तां यवागूमथ दापयेत् ||२१||
शीतोपचारं कृत्वाऽऽदौ भिषक् पञ्चमषष्ठयोः |
पाययेच्छोधनं तीक्ष्णं यवागूं चापि कीर्तिताम् ||२२||
सप्तमे त्ववपीडेन शिरस्तीक्ष्णेन शोधयेत् |
तीक्ष्णमेवाञ्जनं दद्यात्, तीक्ष्णशस्त्रेण मूर्ध्नि च ||२३||
कृत्वा काकपदं चर्म सासृग्वा पिशितं क्षिपेत् |२४|
ata ūrdhvaṁ darvīkarādivēgaviśēṣēṇa vaiśēṣikaṁ cikitsitamāha- phaṇināmityādi| śōṇitaṁ harēditi sirayā pracchannēna śr̥ṅgēṇa vā| agadaṁ darvīkaraviṣōditam| vāntaṁ caturtha ityādi| vamana miha sārvakārmikādibhiragadaiḥ| pūrvōktāṁ yavāgūmiti sthāvaraviṣaviṣayē kr̥tavamanādikarmaṇāṁ kōśātakyādidravyaiḥ kr̥tāmannasaṁsarjanārtham| ēvaṁ pañcamaṣaṣṭhayōḥ śōdhanē kr̥tē'nnasaṁsarjanārthaṁ kīrtitāṁ yavāgūm| saptamē tu pratyākhyāyāvapīḍanādikam||20-23||-
Adhikarana 14 (24-27) · Śloka 27
pūrvē maṇḍalināṁ vēgē darvīkaravadācarēt ||24||
agadaṁ madhusarpirbhyāṁ dvitīyē pāyayēta ca |
vāmayitvā yavāgūṁ ca pūrvōktāmatha dāpayēt ||25||
tr̥tīyē śōdhitaṁ tīkṣṇairyavāgūṁ pāyayēddhitām |
caturthē pañcamē cāpi darvīkaravadācarēt ||26||
kākōlyādirhitaḥ ṣaṣṭhē pēyaśca madhurō'gadaḥ |
hitō'vapīḍē tvagadaḥ saptamē viṣanāśanaḥ ||27||
View original
पूर्वे मण्डलिनां वेगे दर्वीकरवदाचरेत् ||२४||
अगदं मधुसर्पिर्भ्यां द्वितीये पाययेत च |
वामयित्वा यवागूं च पूर्वोक्तामथ दापयेत् ||२५||
तृतीये शोधितं तीक्ष्णैर्यवागूं पाययेद्धिताम् |
चतुर्थे पञ्चमे चापि दर्वीकरवदाचरेत् ||२६||
काकोल्यादिर्हितः षष्ठे पेयश्च मधुरोऽगदः |
हितोऽवपीडे त्वगदः सप्तमे विषनाशनः ||२७||
pūrvē maṇḍalināmityādi| pūrvē maṇḍalināṁ vēgē darvīkaravadityanēnātidiṣṭaṁ śōṇitamōkṣaṇaṁ jalaukābhiḥ| agadaṁ maṇḍaliviṣōditamēva| dvitīyē vāmayitvēti vamanadravyakvāthēna| śōdhitaṁ viriktaṁ, tīkṣṇaiḥ virēcanadravyaiḥ| pēyaścētyatra cakārēṇa śōdhanaṁ tīkṣṇamapi samuccīyatē| madhurō'gada iti mahāgadādiṣu yō'tīkṣṇaḥ sa pēyaḥ| saptamē vēgē pratyākhyāya viṣapratyanīkāgadāvapīḍēnōpacarēt||24-27||
Adhikarana 15 (28-29) · Śloka 30
pūrvē rājimatāṁ vēgē'lābubhiḥ śōṇitaṁ harēt |
agadaṁ madhusarpirbhyāṁ saṁyuktaṁ pāyayēta ca ||28||
vāntaṁ dvitīyē tvagadaṁ pāyayēdviṣanāśanam |
tr̥tīyādiṣu triṣvēvaṁ vidhirdārvīkarō hitaḥ ||29||
ṣaṣṭhē'ñjanaṁ tīkṣṇatamamavapīḍaśca saptamē |30|
View original
पूर्वे राजिमतां वेगेऽलाबुभिः शोणितं हरेत् |
अगदं मधुसर्पिर्भ्यां संयुक्तं पाययेत च ||२८||
वान्तं द्वितीये त्वगदं पाययेद्विषनाशनम् |
तृतीयादिषु त्रिष्वेवं विधिर्दार्वीकरो हितः ||२९||
षष्ठेऽञ्जनं तीक्ष्णतममवपीडश्च सप्तमे |३०|
pūrvē rājimatāmityādi| avapīḍō'tra sārvakārmikāgadēna| avapīḍaścēti cakārēṇa naṣṭasañjñavidhānaṁ vakṣyamāṇaṁ sūcyatē|||28-29||-
Adhikarana 16 (30) · Śloka 31
garbhiṇībālavr̥ddhānāṁ sirāvyadhanavarjitam ||30||
viṣārtānāṁ yathōddiṣṭaṁ vidhānaṁ śasyatē mr̥du |31|
View original
गर्भिणीबालवृद्धानां सिराव्यधनवर्जितम् ||३०||
विषार्तानां यथोद्दिष्टं विधानं शस्यते मृदु |३१|
cikitsitasya kvacidēva kañcidviśēṣamuddiśannāha- garbhiṇītyādi||30||-
Adhikarana 17 (31) · Śloka 33
raktāvasēkāñjanāni naratulyānyajāvikē ||31||
triguṇaṁ mahiṣē sōṣṭrē gavāśvē dviguṇaṁ tu tat |
caturguṇaṁ tu nāgānāṁ,... |33|
View original
रक्तावसेकाञ्जनानि नरतुल्यान्यजाविके ||३१||
त्रिगुणं महिषे सोष्ट्रे गवाश्वे द्विगुणं तु तत् |
चतुर्गुणं तु नागानां,... |३३|
saptavēgaprasaṅgēna paśuvēgaviśēṣasyōktatvāccikitsitē mātrāyāṁ viśēṣamuddiśannāha- raktētyādi| raktāvasēkasya mahatī mātrā prasthapramāṇā; prasthaścātra sārdhatrayōdaśapalapramāṇaḥ||31||-
Adhikarana 18 (32-33) · Śloka 33
...kēvalaṁ sarvapakṣiṇām ||32||
pariṣēkān pradēhāṁśca suśītānavacārayēt |
māṣakaṁ tvañjanasyēṣṭaṁ dviguṇaṁ nasyatō hitam |
pānē caturguṇaṁ pathyaṁ vamanē'ṣṭaguṇaṁ punaḥ ||33||
View original
...केवलं सर्वपक्षिणाम् ||३२||
परिषेकान् प्रदेहांश्च सुशीतानवचारयेत् |
माषकं त्वञ्जनस्येष्टं द्विगुणं नस्यतो हितम् |
पाने चतुर्गुणं पथ्यं वमनेऽष्टगुणं पुनः ||३३||
pakṣiṇāṁ cikitsitamuddiśannāha- kēvalamityādi| pariṣēkapradēhau kēvalaṁ naraviṣaharadravyēṇa kāryau, natu raktāvasēkāñjanānītyarthaḥ| añjanādīnāṁ pramāṇamāha- māṣakamityādi| idamañjanādipramāṇaṁ gayadāsajējjaṭābhyāmaṅgīkr̥tam| vayaṁ tu vr̥ddhavāgbhaṭōktasuśrutōktavākyadarśanādañjanādiṣu viṣaviṣayē mahatīṁ mātrāṁ manyāmahē| tathā ca tayōrvākyam,- “gulmōdāvartavīsarpasarpadaṁśābhipīḍitaiḥ| unmattaiḥ kr̥cchramūtraiśca mahatī śīghramēva sā”- iti; suśrutē ca,- “ahōrātrādasanduṣṭā yā mātrā parijīryati| sā ca kuṣṭhaviṣōnmādagrahāpasmāranāśinī”- iti; tantrāntarē'pi- “viṣajuṣṭahatā yē ca kāsaśvāsahatāśca yē| taruṇā balavantaśca vāmayēduttamēna tān”- iti| ētaduddēśēna kalkādīnāṁ mahatyā mātrayā'tra yuktiravasīyatē| mahatyā mātrayā ca kalkamōdakacūrṇānāṁ palaṁ mātrāpramāṇam| tathā ca,- kalkamōdakacūrṇānāṁ karṣa(pala)madyācca lēhataḥ| karṣadvayaṁ palaṁ vā'pi vayōrōgāgnyapēkṣayā”- iti| kvāthasya palacatuṣṭayaṁ pramāṇaṁ; tathā ca- “kvāthadravyapalē vāri dviraṣṭaguṇamiṣyatē| caturbhāgāvaśēṣaṁ tu pēyaṁ palacatuṣṭayam”- iti| vamanaviṣayē kvāthasya nava prasthāḥ pramāṇaṁ; tathā ca, “nava prasthā tu jyēṣṭhā syānmadhyamā ṣaṭ prakīrtitā| niṣkvāthasya trayaḥ prasthā māgadhāstu kanīyasī”- iti| vamanaviṣayē kalkasya palatrayaṁ pramāṇam| tathā ca,- “tripalaṁ jyēṣṭhamākhyātaṁ kanīyastu palaṁ bhavēt| madhyamaṁ dvē palē vidyāditi mē niścitā matiḥ”- iti| nasyāñjanayōśca mātrā nasyāñjanavidhāvēva yā mahatī pratipāditēti||32-33||
Adhikarana 19 (34) · Śloka 34
dēśaprakr̥tisātmyartuviṣavēgabalābalam |
pradhārya nipuṇaṁ buddhyā tataḥ karma samācarēt ||34||
View original
देशप्रकृतिसात्म्यर्तुविषवेगबलाबलम् |
प्रधार्य निपुणं बुद्ध्या ततः कर्म समाचरेत् ||३४||
dēśētyādi| dēśō bhūmiḥ āturaśca; tatra bhūdēśaḥ aśvatthadēvatāyatanaśmaśānādikaḥ, āturaśarīrē ca marmadēśaḥ; prakr̥tiḥ kāyikī mānasī ca; tatra kāyikī vātādikr̥tā, mānasī ca sattvadijā| pradhārya ālōcya, buddhyā nipuṇaṁ yathā bhavatyēvaṁ karma samācarēt||34||
Adhikarana 20 (35) · Śloka 35
vēgānupūrvyā karmōktamidaṁ viṣavināśanam |
karmāvasthāviśēṣēṇa viṣayōrubhayōḥ śr̥ṇu ||35||
View original
वेगानुपूर्व्या कर्मोक्तमिदं विषविनाशनम् |
कर्मावस्थाविशेषेण विषयोरुभयोः शृणु ||३५||
vēgānupūrvyētyādi| vēgānupūrvyā vēgānāmanukramēṇētyarthaḥ| ubhayōḥ sthāvarajaṅgamayōḥ||35||
Adhikarana 21 (36) · Śloka 36
vivarṇē kaṭhinē śūnē sarujē'ṅgē viṣānvitē |
tūrṇaṁ visravaṇaṁ kāryamuktēna vidhinā tataḥ ||36||
View original
विवर्णे कठिने शूने सरुजेऽङ्गे विषान्विते |
तूर्णं विस्रवणं कार्यमुक्तेन विधिना ततः ||३६||
vivarṇē ityādi| tūrṇaṁ tvaritam| visrāvaṇaṁ raktamōkṣaṇam||36||
Adhikarana 22 (37) · Śloka 37
kṣudhārtamanilaprāyaṁ tadviṣārtaṁ samāhitaḥ |
pāyayēta rasaṁ sarpiḥ śuktaṁ kṣaudraṁ tathā dadhi ||37||
View original
क्षुधार्तमनिलप्रायं तद्विषार्तं समाहितः |
पाययेत रसं सर्पिः शुक्तं क्षौद्रं तथा दधि ||३७||
kṣudhārtamityādi| tadviṣārtamiti vātādhikaviṣavēdanārtam| atra māṁsarasādipānaṁ viṣavēgaprāptau satyāṁ sukhēna vamanārtham||37||
Adhikarana 23 (38) · Śloka 38
tr̥ḍdāhagharmasammōhē paittaṁ paittaviṣāturam |
śītaiḥ saṁvāhanasnānapradēhaiḥ samupācarēt ||38||
View original
तृड्दाहघर्मसम्मोहे पैत्तं पैत्तविषातुरम् |
शीतैः संवाहनस्नानप्रदेहैः समुपाचरेत् ||३८||
tr̥ḍdāhētyādi| gharma ityuṣṇakālē, sammōhē mūrcchāyām| paittaṁ pittaprakr̥tim| paittaṁ pittajanakaṁ viṣam| saṁvāhanaṁ sukhakaraḥ sparśaḥ| pradēhaḥ pralēpaḥ||38||
Adhikarana 24 (39) · Śloka 39
śītē śītaprasēkārtaṁ ślaiṣmikaṁ kaphakr̥dviṣam |
vāmayēdvamanaistīkṣṇaistathā mūrcchāmadānvitam ||39||
View original
शीते शीतप्रसेकार्तं श्लैष्मिकं कफकृद्विषम् |
वामयेद्वमनैस्तीक्ष्णैस्तथा मूर्च्छामदान्वितम् ||३९||
kaphaviṣāturasya cikitsāmāha- śītē ityādi| śītē śītakālē| ślaiṣmikaṁ puruṣam||39||
Adhikarana 25 (40) · Śloka 40
kōṣṭhadāharujādhmānamūtrasaṅgaruganvitam |
virēcayēcchakr̥dvāyusaṅgapittāturaṁ naram ||40||
View original
कोष्ठदाहरुजाध्मानमूत्रसङ्गरुगन्वितम् |
विरेचयेच्छकृद्वायुसङ्गपित्तातुरं नरम् ||४०||
āmāśayagatasya kaphasya vamanamuddiśya pacyamānapakvāśayagatayōḥ pittavātayōrvirēcanaśabdēna virēkabastī nirdiśannāha- kōṣṭhētyādi| kōṣṭhadāhādau tu virēcanaśabdō virēcana ēva vartatē||40||
Adhikarana 26 (41) · Śloka 41
śūnākṣikūṭaṁ nidrārtaṁ vivarṇāvilalōcanam |
vivarṇaṁ cāpi paśyantamañjanaiḥ samupācarēt ||41||
View original
शूनाक्षिकूटं निद्रार्तं विवर्णाविललोचनम् |
विवर्णं चापि पश्यन्तमञ्जनैः समुपाचरेत् ||४१||
śūnākṣikūṭamityādi| akṣikūṭō bhruvōradhōbhāgaḥ| āvilaṁ dūṣikāsrābhyāṁ malinaṁ, vivarṇaṁ vividhavarṇam||41||
Adhikarana 27 (42-49) · Śloka 50
śirōruggauravālasyahanustambhagalagrahē |
śirō virēcayēt kṣipraṁ manyāstambhē ca dāruṇē ||42||
naṣṭasañjñaṁ vivr̥ttākṣaṁ bhagnagrīvaṁ virēcanaiḥ |
cūrṇaiḥ pradhamanaistīkṣṇairviṣārtaṁ samupācarēt ||43||
tāḍayēcca sirāḥ kṣipraṁ tasya śākhālalāṭajāḥ |
tāsvaprasicyamānāsu mūrdhni śastrēṇa śastravit ||44||
kuryāt kākapadākāraṁ vraṇamēvaṁ sravanti tāḥ |
saraktaṁ carma māṁsaṁ vā nikṣipēccāsya mūrdhani ||45||
carmavr̥kṣakaṣāyaṁ vā kalkaṁ vā kuśalō bhiṣak |
vādayēccāgadairliptvā dundubhīṁstasya pārśvayōḥ ||46||
labdhasañjñaṁ punaścainamūrdhvaṁ cādhaśca śōdhayēt |
niḥśēṣaṁ nirharēccaivaṁ viṣaṁ paramadurjayam ||47||
alpamapyavaśiṣṭaṁ hi bhūyō vēgāya kalpatē |
kuryādvā sādavaivarṇyajvarakāsaśirōrujaḥ ||48||
śōphaśōṣapratiśyāyatimirārucipīnasān |
tēṣu cāpi yathādōṣaṁ pratikarma prayōjayēt ||49||
viṣārtōpadravāṁścāpi yathāsvaṁ samupācarēt |50|
View original
शिरोरुग्गौरवालस्यहनुस्तम्भगलग्रहे |
शिरो विरेचयेत् क्षिप्रं मन्यास्तम्भे च दारुणे ||४२||
नष्टसञ्ज्ञं विवृत्ताक्षं भग्नग्रीवं विरेचनैः |
चूर्णैः प्रधमनैस्तीक्ष्णैर्विषार्तं समुपाचरेत् ||४३||
ताडयेच्च सिराः क्षिप्रं तस्य शाखाललाटजाः |
तास्वप्रसिच्यमानासु मूर्ध्नि शस्त्रेण शस्त्रवित् ||४४||
कुर्यात् काकपदाकारं व्रणमेवं स्रवन्ति ताः |
सरक्तं चर्म मांसं वा निक्षिपेच्चास्य मूर्धनि ||४५||
चर्मवृक्षकषायं वा कल्कं वा कुशलो भिषक् |
वादयेच्चागदैर्लिप्त्वा दुन्दुभींस्तस्य पार्श्वयोः ||४६||
लब्धसञ्ज्ञं पुनश्चैनमूर्ध्वं चाधश्च शोधयेत् |
निःशेषं निर्हरेच्चैवं विषं परमदुर्जयम् ||४७||
अल्पमप्यवशिष्टं हि भूयो वेगाय कल्पते |
कुर्याद्वा सादवैवर्ण्यज्वरकासशिरोरुजः ||४८||
शोफशोषप्रतिश्यायतिमिरारुचिपीनसान् |
तेषु चापि यथादोषं प्रतिकर्म प्रयोजयेत् ||४९||
विषार्तोपद्रवांश्चापि यथास्वं समुपाचरेत् |५०|
naṣṭasañjñamityādi| vivr̥tākṣaṁ vyāvartitanētram| saraktamiti| saraktaṁ hi māṁsādikaṁ śirasi nikṣiptaṁ viṣasaṅkrāmaṇaṁ bhavati| carmavr̥kṣaḥ pūrvadēśē nauvr̥kṣaḥ| kaṣāyō'tra niryāsaḥ| asāvapi prayōgō viṣasaṅkramaṇahētuḥ| dundubhīn niḥsvānān| ēvaṁ ca paramadurjayaṁ viṣaṁ nirharēt; kuta ityāha- alpamityādi| bhūyaḥ punarapi vēgāya kalpatē vēgārthaṁ bhavati| sādaḥ aṅgaglāniḥ| pratiśyāyasthānē jējjaṭācāryaḥ staimityaṁ paṭhati, atra staimityaṁ niścalatā||42-49||-
Adhikarana 28 (50) · Śloka 51
athāriṣṭāṁ vimucyāśu pracchayitvā'ṅkitaṁ tayā ||50||
dahyāttatra viṣaṁ skannaṁ bhūyō vēgāya kalpatē |51|
View original
अथारिष्टां विमुच्याशु प्रच्छयित्वाऽङ्कितं तया ||५०||
दह्यात्तत्र विषं स्कन्नं भूयो वेगाय कल्पते |५१|
ariṣṭāsthāpanabandhanaviṣadūṣitaśōṇitasya cikitsāṁ dūṣyaviṣapratyanīkāmuddiśannāha- athāriṣṭāmityādi| atha anantaram| tayā aṅkitaṁ dēśaṁ pracchayitvā dihyāt `agadaiḥ’ iti śēṣaḥ; anyathā tatra viṣaṁ skannaṁ styānībhūtaṁ bhūyō vēgāya kalpatē punarvēgārthaṁ prādurbhavatītyarthaḥ||50||-
Adhikarana 29 (51-54) · Śloka 54
ēvamauṣadhibhirmantraiḥ kriyāyōgaiśca yatnataḥ ||51||
viṣē hr̥taguṇē dēhādyadā dōṣaḥ prakupyati |
tadā pavanamudvr̥ttaṁ snēhādyaiḥ samupācarēt ||52||
tailamatsyakulatthāmlavarjyairviṣaharāyutaiḥ |
pittajvaraharaiḥ pittaṁ kaṣāyasnēhabastibhiḥ ||53||
kaphamāragvadhādyēna sakṣaudrēṇa gaṇēna tu |
ślēṣmaghnairagadaiścaiva tiktai rūkṣaiśca bhōjanaiḥ ||54||
View original
एवमौषधिभिर्मन्त्रैः क्रियायोगैश्च यत्नतः ||५१||
विषे हृतगुणे देहाद्यदा दोषः प्रकुप्यति |
तदा पवनमुद्वृत्तं स्नेहाद्यैः समुपाचरेत् ||५२||
तैलमत्स्यकुलत्थाम्लवर्ज्यैर्विषहरायुतैः |
पित्तज्वरहरैः पित्तं कषायस्नेहबस्तिभिः ||५३||
कफमारग्वधाद्येन सक्षौद्रेण गणेन तु |
श्लेष्मघ्नैरगदैश्चैव तिक्तै रूक्षैश्च भोजनैः ||५४||
ēvamityādi| auṣadhibhiḥ mahāgadādinirdiṣṭābhiḥ, mantraiḥ kurukullādinirdiṣṭaiḥ, kriyāyōgaiḥ dūṣyabhūtaśōṇitaharabahiḥparimārjanasēcanālēpanādibhiḥ; tathaivāntaḥparimārjanairvamanavirēcanāsthāpanaśirōvirēcanākhyaiḥ| viṣē hr̥taguṇē apahr̥taviṣādajananatīkṣṇādiguṇē| dōṣaḥ anilādiḥ| udvr̥ttam uccalitaṁ parasthānamiti yāvat| snēhādyairiti ādyaśabdānmr̥dusaṁśōdhanasvādubhōjanāṅgavimardanādibhiḥ| pittajvaraharairityādi samupācarēdityanuvartatē| kaphamāragvadhādyēnētyādi||51-54||
Adhikarana 30 (55) · Śloka 55
vr̥kṣaprapātaviṣamapatitaṁ mr̥tamambhasi |
udbaddhaṁ ca mr̥taṁ sadyaścikitsēnnaṣṭasañjñavat ||55||
View original
वृक्षप्रपातविषमपतितं मृतमम्भसि |
उद्बद्धं च मृतं सद्यश्चिकित्सेन्नष्टसञ्ज्ञवत् ||५५||
vr̥kṣētyādi| prapātō nadītaṭādiḥ, viṣamō nimnōnnatapradēśaḥ, vr̥kṣādipatitaṁ prāṇinaṁ; mr̥tamambhasi ambhasi mr̥taṁ, udbaddhamullambitaṁ ca mr̥taṁ, sadyō jhaṭiti, naṣṭasañjñavaccikitsēt| tatra mr̥taśabdō mr̥tyusamīpē vartamānō gr̥hyatē; na punarmr̥ta ēva, tasya niṣphalacikitsitatvāt| kēcidācāryā amuṁ pāṭhaṁ na manyantē, yē tu manyantē tanmatānusārēṇa likhitō'yamityadōṣaḥ||55||
Adhikarana 31 (56) · Śloka 56
gāḍhaṁ baddhē'riṣṭayā pracchitē vā tīkṣṇairlēpaistadvidhairvā'vaśiṣṭaiḥ |
śūnē gātrē klinnamatyarthapūti jñēyaṁ māṁsaṁ tadviṣāt pūti kaṣṭam ||56||
View original
गाढं बद्धेऽरिष्टया प्रच्छिते वा तीक्ष्णैर्लेपैस्तद्विधैर्वाऽवशिष्टैः |
शूने गात्रे क्लिन्नमत्यर्थपूति ज्ञेयं मांसं तद्विषात् पूति कष्टम् ||५६||
gāḍhamityādi| gāḍhamariṣṭayā baddhē, athavā pracchitē, tīkṣṇairlēpaistadvidhaiḥ śarīravartibhiḥ, avaśiṣṭaiḥ anuddhr̥taiḥ, jñēyaṁ jñātavyaṁ, tanmāṁsaṁ , viṣāt pūti pūtisañjñakaṁ, kaṣṭaṁ kr̥cchrasādhyam||56||
Adhikarana 32 (57) · Śloka 58
sadyō viddhaṁ nisravēt kr̥ṣṇaraktaṁ pākaṁ yāyāddahyatē cāpyabhīkṣṇam |
kr̥ṣṇībhūtaṁ klinnamatyarthapūti śīrṇaṁ māṁsaṁ yātyajasraṁ kṣatācca ||57||
tr̥ṣṇā mūrcchā bhrāntidāhau jvaraśca yasya syustaṁ digdhaviddhaṁ vyavasyēt |58|
View original
सद्यो विद्धं निस्रवेत् कृष्णरक्तं पाकं यायाद्दह्यते चाप्यभीक्ष्णम् |
कृष्णीभूतं क्लिन्नमत्यर्थपूति शीर्णं मांसं यात्यजस्रं क्षताच्च ||५७||
तृष्णा मूर्च्छा भ्रान्तिदाहौ ज्वरश्च यस्य स्युस्तं दिग्धविद्धं व्यवस्येत् |५८|
sadyō viddhamityādi| abhīkṣṇaṁ punaḥ punaḥ, klinnam ārdrībhūtaṁ, atyarthaṁ pūti atiśayēna durgandhaṁ, śīrṇaṁ śaṭitam, ajasram anavarataṁ, bhrāntiḥ vastūnāmanyathā pratītiḥ, syuḥ bhavēyuḥ, digdhaviddhaṁ viṣaliptabāṇatāḍitaṁ, vyavasyēt jānīyāt||57||-
Adhikarana 33 (58) · Śloka 59
pūrvōddiṣṭaṁ lakṣaṇaṁ sarvamētajjuṣṭaṁ yasyālaṁ viṣēṇa vraṇāḥ syuḥ ||58||
lūtādaṣṭā digdhaviddhā viṣairvā juṣṭā prāyastē vraṇāḥ pūtimāṁsāḥ |59|
View original
पूर्वोद्दिष्टं लक्षणं सर्वमेतज्जुष्टं यस्यालं विषेण व्रणाः स्युः ||५८||
लूतादष्टा दिग्धविद्धा विषैर्वा जुष्टा प्रायस्ते व्रणाः पूतिमांसाः |५९|
pūrvōddiṣṭamityādi| yasya prāṇinō'lamatyarthaṁ śatrūṇāmavacāritēna viṣēṇa juṣṭā vraṇāḥ syurbhavēyuḥ, tasya ētat sarvaṁ pūrvōddiṣṭaṁ lakṣaṇaṁ bhavati; kuta ityāha- lūtādaṣṭā ityādi| yē vraṇā lūtādaṣṭadigdhaviddhādayastē prāyaḥ pūtimāṁsā bhavantītyarthaḥ||58||-
Adhikarana 34 (59-60) · Śloka 60
tēṣāṁ yuktyā pūtimāṁsānyapōhya vāryōkōbhiḥ śōṇitaṁ cāpahr̥tya ||59||
hr̥tvā dōṣān kṣipramūrdhvaṁ tvadhaśca samyak siñcēt kṣīriṇāṁ tvakkaṣāyaiḥ |
antarvastraṁ dāpayēcca pradēhān śītairdravyairājyayuktairviṣaghnaiḥ ||60||
View original
तेषां युक्त्या पूतिमांसान्यपोह्य वार्योकोभिः शोणितं चापहृत्य ||५९||
हृत्वा दोषान् क्षिप्रमूर्ध्वं त्वधश्च सम्यक् सिञ्चेत् क्षीरिणां त्वक्कषायैः |
अन्तर्वस्त्रं दापयेच्च प्रदेहान् शीतैर्द्रव्यैराज्ययुक्तैर्विषघ्नैः ||६०||
ēṣāṁ pūrvōktānāṁ cikitsāmāha- tēṣāmityādi| vāryōkōbhiḥ jalaukōbhirityarthaḥ| kṣīriṇāṁ nyagrōdhōdumbarāśvatthaplakṣagardabhāṇḍānām| śītairityādi| śītavīryasparśairviṣaghnaiḥ pittavisarpōktairityarthaḥ| ājyamiśraiḥ śatadhautaghr̥tayuktaiḥ||59-60||
Adhikarana 35 (61) · Śloka 61
bhinnē tvasthnā duṣṭajātēna kāryaḥ pūrvō mārgaḥ paittikē yō viṣē ca |61|
View original
भिन्ने त्वस्थ्ना दुष्टजातेन कार्यः पूर्वो मार्गः पैत्तिके यो विषे च |६१|
bhinnē ityādi| duṣṭajātēna duṣṭajīvasambhūtēna asthiviṣāṇāmasthnētyarthaḥ| asthnā duṣṭajātēnētyupalakṣaṇaṁ, tēna tatsadr̥śaśakr̥nmūtraśukrasparśapardanagudāsthiśūkaśavaiḥ saviṣakaṇṭakairvr̥ścikakaṇṭakaiśca kr̥tē vraṇē| pūrvō mārgaḥ anantarōktaḥ `tēṣāṁ yuktyā pūtimāṁsānyapōhya’ ityādikaḥ; na paraṁ duṣṭāsthyādibhirbhinnē vraṇē pūrvō mārgaḥ anantarōktō'pi yō vraṇastasminnapi pūrvō mārgaḥ kāryaḥ|61|-
Adhikarana 36 (61-62) · Śloka 63
trivr̥dviśalyē madhukaṁ haridrē raktā narēndrō lavaṇaśca vargaḥ ||61||
kaṭutrikaṁ caiva sucūrṇitāni śr̥ṅgē nidadhyānmadhusaṁyutāni |
ēṣō'gadō hanti viṣaṁ prayuktaḥ pānāñjanābhyañjananasyayōgaiḥ ||62||
avāryavīryō viṣavēgahantā mahāgadō nāma mahāprabhāvaḥ |63|
View original
त्रिवृद्विशल्ये मधुकं हरिद्रे रक्ता नरेन्द्रो लवणश्च वर्गः ||६१||
कटुत्रिकं चैव सुचूर्णितानि शृङ्गे निदध्यान्मधुसंयुतानि |
एषोऽगदो हन्ति विषं प्रयुक्तः पानाञ्जनाभ्यञ्जननस्ययोगैः ||६२||
अवार्यवीर्यो विषवेगहन्ता महागदो नाम महाप्रभावः |६३|
idānīmagadakōśamāha- trivr̥dviśalyētyādi| viśalyā kāṣṭhapāṭalā, raktā mañjiṣṭhā, narēndraḥ kiramālakaḥ| avāryavīryaḥ apratihatavīryaḥ||61-62||-
Adhikarana 37 (63-64) · Śloka 65
viḍaṅgapāṭhatriphalājamōdāhiṅgūni vakraṁ trikaṭūni caiva ||63||
sarvaśca vargō lavaṇaḥ susūkṣmaḥ sacitrakaḥ kṣaudrayutō nidhēyaḥ |
śr̥ṅgē gavāṁ śr̥ṅgamayēna caiva pracchāditaḥ pakṣamupēkṣitaśca ||64||
ēṣō'gadaḥ sthāvarajaṅgamānāṁ jētā viṣāṇāmajitō hi nāmnā |65|
View original
विडङ्गपाठत्रिफलाजमोदाहिङ्गूनि वक्रं त्रिकटूनि चैव ||६३||
सर्वश्च वर्गो लवणः सुसूक्ष्मः सचित्रकः क्षौद्रयुतो निधेयः |
शृङ्गे गवां शृङ्गमयेन चैव प्रच्छादितः पक्षमुपेक्षितश्च ||६४||
एषोऽगदः स्थावरजङ्गमानां जेता विषाणामजितो हि नाम्ना |६५|
viḍaṅgapāṭhētyādi| vakraṁ tagaram||63-64||-
Adhikarana 38 (65-67) · Śloka 68
prapauṇḍarīkaṁ suradāru mustā kālānusāryā kaṭurōhiṇī ca ||65||
sthauṇēyakadhyāmakaguggulūni punnāgatālīśasuvarcikāśca |
kuṭannaṭailāsitasindhuvārāḥ śailēyakuṣṭhē tagaraṁ priyaṅguḥ ||66||
rōdhraṁ jalaṁ kāñcanagairikaṁ ca samāgadhaṁ candanasaindhavaṁ ca |
sūkṣmāṇi cūrṇāni samāni kr̥tvā śr̥ṅgē nidadhyānmadhusaṁyutāni ||67||
ēṣō'gadastārkṣya iti pradiṣṭō viṣaṁ nihanyādapi takṣakasya |68|
View original
प्रपौण्डरीकं सुरदारु मुस्ता कालानुसार्या कटुरोहिणी च ||६५||
स्थौणेयकध्यामकगुग्गुलूनि पुन्नागतालीशसुवर्चिकाश्च |
कुटन्नटैलासितसिन्धुवाराः शैलेयकुष्ठे तगरं प्रियङ्गुः ||६६||
रोध्रं जलं काञ्चनगैरिकं च समागधं चन्दनसैन्धवं च |
सूक्ष्माणि चूर्णानि समानि कृत्वा शृङ्गे निदध्यान्मधुसंयुतानि ||६७||
एषोऽगदस्तार्क्ष्य इति प्रदिष्टो विषं निहन्यादपि तक्षकस्य |६८|
prapauṇḍarīkamityādi| kālānusāryā kālānusārivā| dhyāmakaṁ kattr̥ṇaṁ, kuṭannaṭaḥ śyōnākaḥ, sitasindhuvāraḥ śvētanirguṇḍī||65-67||-
Adhikarana 39 (68-72) · Śloka 73
māṁsīharēṇutriphalāmuraṅgīraktālatāyaṣṭikapadmakāni ||68||
viḍaṅgatālīśasugandhikailātvakkuṣṭhapatrāṇi sacandanāni |
bhārgī paṭōlaṁ kiṇihī sapāṭhā mr̥gādanī karkaṭikā puraśca ||69||
pālindyaśōkau kramukaṁ surasyāḥ prasūnamāruṣkarajaṁ ca puṣpam |
sūkṣmāni cūrṇāni samāni śr̥ṅgē nyasēt sapittāni samākṣikāṇi ||70||
varāhagōdhāśikhiśallakīnāṁ mārjārajaṁ pārṣatanākulē ca |
yasyāgadō'yaṁ sukr̥tō gr̥hē syānnāmnarṣabhō nāma nararṣabhasya ||71||
na tatra sarpāḥ kuta ēva kīṭāstyajanti vīryāṇi viṣāṇi caiva |
ētēna bhēryaḥ paṭahāśca digdhā nānadyamānā viṣamāśu hanyuḥ ||72||
digdhāḥ patākāśca nirīkṣya sadyō viṣābhibhūtā hyaviṣā bhavanti |73|
View original
मांसीहरेणुत्रिफलामुरङ्गीरक्तालतायष्टिकपद्मकानि ||६८||
विडङ्गतालीशसुगन्धिकैलात्वक्कुष्ठपत्राणि सचन्दनानि |
भार्गी पटोलं किणिही सपाठा मृगादनी कर्कटिका पुरश्च ||६९||
पालिन्द्यशोकौ क्रमुकं सुरस्याः प्रसूनमारुष्करजं च पुष्पम् |
सूक्ष्मानि चूर्णानि समानि शृङ्गे न्यसेत् सपित्तानि समाक्षिकाणि ||७०||
वराहगोधाशिखिशल्लकीनां मार्जारजं पार्षतनाकुले च |
यस्यागदोऽयं सुकृतो गृहे स्यान्नाम्नर्षभो नाम नरर्षभस्य ||७१||
न तत्र सर्पाः कुत एव कीटास्त्यजन्ति वीर्याणि विषाणि चैव |
एतेन भेर्यः पटहाश्च दिग्धा नानद्यमाना विषमाशु हन्युः ||७२||
दिग्धाः पताकाश्च निरीक्ष्य सद्यो विषाभिभूता ह्यविषा भवन्ति |७३|
māṁsītyādi| muraṅgī śōbhāñjanakaḥ, raktā latā mañjiṣṭhā, sugandhikā sarpagandhikā, kiṇihī kaṭabhī, mr̥gādanī karkaṭikā, indravāruṇīphalamityanyē, puraḥ gugguluḥ, pālindī trivr̥t, kālavallītyaparē, kramukaṁ pūgaphalaṁ, rubukamityanyē paṭhanti sa cairaṇḍaḥ, surasyāḥ prasūnaṁ tulasīpuṣpaṁ, śikhī mayūraḥ, kukkuṭa ityanyē, pr̥ṣatānāmidaṁ pārṣataṁ, pr̥ṣataḥ cittalaḥ| yasya nararṣabhasya narādhipasya, gr̥hē'yamagadō nāmnā sañjñayā, r̥ṣabhō nāma r̥ṣabha iti prasiddhaḥ, sukr̥taḥ syāt śōbhanō niṣpāditō bhavēt||68-72||-
Adhikarana 40 (73-74) · Śloka 75
lākṣā harēṇurnaladaṁ priyaṅguḥ śigrudvayaṁ yaṣṭikapr̥thvikāśca ||73||
cūrṇīkr̥tō'yaṁ rajanīvimiśrō sarpirmadhubhyāṁ sahitō nidhēyaḥ |
śr̥ṅgē gavāṁ pūrvavadāpidhānastataḥ prayōjyō'ñjananasyapānaiḥ ||74||
sañjīvanō nāma gatāsukalpānēṣō'gadō jīvayatīha martyān |75|
View original
लाक्षा हरेणुर्नलदं प्रियङ्गुः शिग्रुद्वयं यष्टिकपृथ्विकाश्च ||७३||
चूर्णीकृतोऽयं रजनीविमिश्रो सर्पिर्मधुभ्यां सहितो निधेयः |
शृङ्गे गवां पूर्ववदापिधानस्ततः प्रयोज्योऽञ्जननस्यपानैः ||७४||
सञ्जीवनो नाम गतासुकल्पानेषोऽगदो जीवयतीह मर्त्यान् |७५|
lākṣētyādi| pr̥thvikā ēlā, hiṅgupatrikētyanyē| pūrvavadāpidhānaḥ gōśr̥ṅgikāpidhānaḥ||73-74||-
Adhikarana 41 (75) · Śloka 76
ślēṣmātakīkaṭphalamātuluṅgyaḥ śvētā girihvā kiṇihī sitā ca ||75||
sataṇḍulīyō'gada ēṣa mukhyō viṣēṣu darvīkararājilānām |76|
View original
श्लेष्मातकीकट्फलमातुलुङ्ग्यः श्वेता गिरिह्वा किणिही सिता च ||७५||
सतण्डुलीयोऽगद एष मुख्यो विषेषु दर्वीकरराजिलानाम् |७६|
ślēṣmātakītyādi| ślēṣmātakī `bahuvāraḥ’ iti lōkē, kaṭphalaṁ kāśmarī, mātuluṅgō bījapūrakaḥ, śvētā girihvā śvētasyandā, kiṇihī nīlasyandā, sitā śarkarā| ayaṁ darvīkararājilaviṣadaṣṭāgadaḥ||75||-
Adhikarana 42 (76-77) · Śloka 78
drākṣā sugandhā nagavr̥ttikā ca śvētā samaṅgā samabhāgayuktā ||76||
dēyō dvibhāgaḥ surasācchadasya kapitthabilvādapi dāḍimācca |
tathā'rdhabhāgaḥ sitasindhuvārādaṅkōṭhamūlādapi gairikācca ||77||
ēṣō'gadaḥ kṣaudrayutō nihanti viśēṣatō maṇḍalināṁ viṣāṇi |78|
View original
द्राक्षा सुगन्धा नगवृत्तिका च श्वेता समङ्गा समभागयुक्ता ||७६||
देयो द्विभागः सुरसाच्छदस्य कपित्थबिल्वादपि दाडिमाच्च |
तथाऽर्धभागः सितसिन्धुवारादङ्कोठमूलादपि गैरिकाच्च ||७७||
एषोऽगदः क्षौद्रयुतो निहन्ति विशेषतो मण्डलिनां विषाणि |७८|
drākṣētyādi| sugandhā sarpasugandhā nākulīti yāvat, nagavr̥ttikā śallakī, śvētā śvētasyandaḥ| dēyō dvibhāga ityādi| ardhabhāgaḥ ardhapalaṁ sindhuvārādibhyaḥ| kēcittu sugandhā nagamr̥ttikēti paṭhanti, tatrāyamarthaḥ- śōbhanagandhavatī parvatasya mr̥ttikā, parvatamr̥ttikāyāḥ sāmānyatō viṣaharatvāt| sāmānyēna sarvatra viṣaharō'yamagadaḥ, viśēṣatō maṇḍaliviṣaharō bhavati| ayaṁ tu maṇḍaliviṣaharō nāmāgadaḥ||76-77||-
Adhikarana 43 (78-80) · Śloka 80
vaṁśatvagārdrā''malakaṁ kapitthaṁ kaṭutrikaṁ haimavatī sakuṣṭhā ||78||
karañjabījaṁ tagaraṁ śirīṣapuṣpaṁ ca gōpittayutaṁ nihanti |
viṣāṇi lūtōndurapannagānāṁ kaiṭaṁ ca lēpāñjananasyapānaiḥ ||79||
purīṣamūtrānilagarbhasaṅgānnihanti vartyañjananābhilēpaiḥ |
kācārmakōthān paṭalāṁśca ghōrān puṣpaṁ ca hantyañjananasyayōgaiḥ ||80||
View original
वंशत्वगार्द्राऽऽमलकं कपित्थं कटुत्रिकं हैमवती सकुष्ठा ||७८||
करञ्जबीजं तगरं शिरीषपुष्पं च गोपित्तयुतं निहन्ति |
विषाणि लूतोन्दुरपन्नगानां कैटं च लेपाञ्जननस्यपानैः ||७९||
पुरीषमूत्रानिलगर्भसङ्गान्निहन्ति वर्त्यञ्जननाभिलेपैः |
काचार्मकोथान् पटलांश्च घोरान् पुष्पं च हन्त्यञ्जननस्ययोगैः ||८०||
vaṁśatvagārdrētyādi| vaṁśatvagārdrā ārdravaṁśasya tvak, haimavatī vacā| kōthaḥ pūtibhāvaḥ klinnavartmādiṣu| ayaṁ tu sārvakārmikō'gadaḥ||78-80||
Adhikarana 44 (81) · Śloka 81
samūlapuṣpāṅkuravalkabījāt kvāthaḥ śirīṣāt trikaṭupragāḍhaḥ |
salāvaṇaḥ kṣaudrayutō'tha pītō viśēṣataḥ kīṭaviṣaṁ nihanti ||81||
View original
समूलपुष्पाङ्कुरवल्कबीजात् क्वाथः शिरीषात् त्रिकटुप्रगाढः |
सलावणः क्षौद्रयुतोऽथ पीतो विशेषतः कीटविषं निहन्ति ||८१||
samūlapuṣpāṅkurētyādi| aṅkurō navapatrāṅkuraḥ, pravāla ityarthaḥ| saha lāvaṇēna lavaṇasamūhēna vartatē iti salāvaṇaḥ| kēcidīdr̥śaṁ paṭhanti- `tvakpatrapuṣpāṇi phalaṁ samūlaṁ piṣṭvā śirīṣasya kaṭutrikaṁ ca| salāvaṇaṁ kṣaudrayutaṁ vilīḍhaṁ viśēṣataḥ kīṭaviṣaṁ nihanti’| ayamagadaḥ pañcaśirīṣanāmā||81||
Adhikarana 45 (82-83) · Śloka 83
kuṣṭhaṁ trikaṭukaṁ dārvī madhukaṁ lavaṇadvayam |
mālatī nāgapuṣpaṁ ca sarvāṇi madhurāṇi ca ||82||
kapittharasapiṣṭō'yaṁ śarkarākṣaudrasaṁyutaḥ |
viṣaṁ hantyagadaḥ sarvaṁ mūṣikāṇāṁ viśēṣataḥ ||83||
View original
कुष्ठं त्रिकटुकं दार्वी मधुकं लवणद्वयम् |
मालती नागपुष्पं च सर्वाणि मधुराणि च ||८२||
कपित्थरसपिष्टोऽयं शर्कराक्षौद्रसंयुतः |
विषं हन्त्यगदः सर्वं मूषिकाणां विशेषतः ||८३||
kuṣṭhaṁ trikaṭukamityādi| lavaṇadvayaṁ saindhavaṁ sauvarcalaṁ ca| mālatī jātī, nāgapuṣpaṁ nāgakēśaraṁ, sarvāṇi madhurāṇi kākōlyādīni| ayamapi sārvakāmikanāmā'gadaḥ||82-83||
Adhikarana 46 (84-86) · Śloka 86
sōmarājīphalaṁ puṣpaṁ kaṭabhī sindhuvārakaḥ |
cōrakō varuṇaḥ kuṣṭhaṁ sarpagandhā sasaptalā ||84||
punarnavā śirīṣasya puṣpamāragvadhārkajam |
śyāmā'mbaṣṭhā viḍaṅgāni tathā'mrāśmantakāni ca ||85||
bhūmī kurabakaścaiva gaṇa ēkasaraḥ smr̥taḥ |
ēkaśō dvitriśō vā'pi prayōktavyō viṣāpahaḥ ||86||
View original
सोमराजीफलं पुष्पं कटभी सिन्धुवारकः |
चोरको वरुणः कुष्ठं सर्पगन्धा ससप्तला ||८४||
पुनर्नवा शिरीषस्य पुष्पमारग्वधार्कजम् |
श्यामाऽम्बष्ठा विडङ्गानि तथाऽम्राश्मन्तकानि च ||८५||
भूमी कुरबकश्चैव गण एकसरः स्मृतः |
एकशो द्वित्रिशो वाऽपि प्रयोक्तव्यो विषापहः ||८६||
sōmarājīphalamityādi| sōmarājī bākucī, sindhuvāraḥ śvētapuṣpā nirguṇḍī, cōrakō granthiparṇānukārī, sarpagandhā nākulī, saptalā yavatiktābhēdaḥ, śyāmā śyāmalatā, priyaṅgurityanyē, ambaṣṭhā pāṭhā, aśmantakō vr̥kṣō'mlōṭakānusārī, bhūmiḥ kr̥ṣṇamr̥ttikā, kurabakaḥ snigdhapatraḥ sitakusumaḥ svanāmaprasiddhaḥ| gaṇa ēkasaraḥ smr̥ta iti ayamauṣadhagaṇa ēkasaraḥ ēkasarasañjñakaḥ smr̥taḥ| ēkaśō dvitriśō vā'pi prayōktavyō viṣāpaha iti sa cauṣadhagaṇa ēkaikaśaḥ ēkamēkaṁ dvau dvau trīn trīn vā prayōktavyaḥ, prayuktaśca viṣāpahō bhavati||84-86||
Adhikarana puShpikA · Śloka 5
iti suśrutasaṁhitāyāṁ kalpasthānē sarpadaṣṭaviṣacikitsitaṁ nāma pañcamō'dhyāyaḥ ||5||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां कल्पस्थाने सर्पदष्टविषचिकित्सितं नाम पञ्चमोऽध्यायः ||५||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ kalpasthānē pañcamō'dhyāyaḥ||5||