Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'rśasāṁ nidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातोऽर्शसां निदानं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athētyādi| nidānaṁ hētulakṣaṇanirdēśaḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
ṣaḍarśāṁsi bhavanti vātapittakaphaśōṇitasannipātaiḥ sahajāni cēti ||3||
View original
षडर्शांसि भवन्ति वातपित्तकफशोणितसन्निपातैः सहजानि चेति ||३||
ṣaḍarśāṁsītyādi| nanu, vātapittakaphaśōṇitasannipātaiḥ sahajāni cētyanēnaiva ṣaṭsaṅkhyāyā labdhatvāt kathaṁ ṣaḍiti saṅkhyānirdēśaḥ? ucyatē- dvidōṣajanitārśōgaṇanāparihārārtham| yadyapi śōṇitādhiṣṭhānā vātādayō raktārśasāmārambhakāḥ, tathā'pyupacārāt ‘śōṇitajāni’ ityucyantē; yathā- ghr̥tādhiṣṭhānēnāgninā dagdhō ‘ghr̥tadagdha’ ityucyatē||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tatrānātmavatāṁ yathōktaiḥ prakōpaṇairviruddhādhyaśanastrīprasaṅgōtkaṭukāsanapr̥ṣṭhayānavēgavidhāraṇādibhirviśēṣaiḥ prakupitā dōṣā ēkaśō dviśaḥ samastāḥ śōṇitasahitā vā yathōktaṁ prasr̥tāḥ pradhānadhamanīranuprapadyādhō gatvā gudamāgamya pradūṣya gudavalīrmāṁsaprarōhāñjanayanti viśēṣatō mandāgnēḥ, tathā tr̥ṇakāṣṭhōpalalōṣṭhavastrādibhiḥ śītōdakasaṁsparśanādvā kandāḥ parivr̥ddhimāsādayanti, tānyarśāṁsītyācakṣatē ||4||
View original
तत्रानात्मवतां यथोक्तैः प्रकोपणैर्विरुद्धाध्यशनस्त्रीप्रसङ्गोत्कटुकासनपृष्ठयानवेगविधारणादिभिर्विशेषैः प्रकुपिता दोषा एकशो द्विशः समस्ताः शोणितसहिता वा यथोक्तं प्रसृताः प्रधानधमनीरनुप्रपद्याधो गत्वा गुदमागम्य प्रदूष्य गुदवलीर्मांसप्ररोहाञ्जनयन्ति विशेषतो मन्दाग्नेः, तथा तृणकाष्ठोपललोष्ठवस्त्रादिभिः शीतोदकसंस्पर्शनाद्वा कन्दाः परिवृद्धिमासादयन्ति, तान्यर्शांसीत्याचक्षते ||४||
arśasāṁ hētūn samprāpti ca darśayannāha- tatrētyādi| prakupitā dōṣā māṁsaprarōhāñjanayantīti sambandhaḥ| anātmavatām ajitēndriyāṇām| yathōktaiḥ prakōpaṇairbalavadvigrahādikrōdhaśōkādidivāsvapnādibhiḥ| viruddhaṁ bahudhā hitāhitīyōktam| strīprasaṅga ityatra praśabdēnātyantasaktiḥ pratipādyatē| ‘gudapārṣṇīsamāyōgaḥ prāhurutkaṭukāsanam’, ‘ukuḍu’ iti lōkē| aśvādīnāṁ pr̥ṣṭhēna gamanaṁ pr̥ṣṭhayānam| vēgavidhāraṇaśabdēna vātaviṇmūtrādīnāṁ vēgadhāraṇam| viruddhāśanaśabdēna guruśītābhiṣyandividāhyasātmyapramitāśanādīni gr̥hyantē| viśēṣairbhēdaiḥ| tēṣāṁ nidānamabhidhāya samprāptimāha- yathōktamityādi| prasr̥tā iti ‘kiṇvōdakapiṣṭasamavāya ivōdriktānāṁ prasarō bhavati’ (sū. 21) ityādikramēṇa prasr̥tāḥ| pradhānadhamanīḥ purīṣavāhinīḥ| anu paścāt, prapadya prāpya| gudavalīriti valistvaksaṅkōcaḥ| mandāgnērviśēṣatō'tiśayēna māṁsaprarōhāñjanayantīti sambandhaḥ| tathā tr̥ṇētyādi| parivr̥ddhimāsādayanti prāpnuvantītyarthaḥ| ācakṣata iti ‘pūrvācāryā’ ityadhyāhāraḥ||4||
Adhikarana 4 (5-6) · Śloka 6
tatra sthūlāntrapratibaddhamardhapañcāṅgulaṁ gudamāhuḥ, tasmin valayastisrō'dhyardhāṅgulāntarasambhūtāḥ pravāhaṇī visarjanī saṁvaraṇī cēti caturaṅgulāyatāḥ ; sarvāstiryagēkāṅgalōcchritāḥ ||5||
śaṅkhāvartanibhāścāpi uparyupari saṁsthitāḥ |
gajatālunibhāścāpi varṇataḥ samprakīrttitāḥ |
rōmāntēbhyō yavādhyardhō gudauṣṭhaḥ parikīrtitaḥ ||6||
View original
तत्र स्थूलान्त्रप्रतिबद्धमर्धपञ्चाङ्गुलं गुदमाहुः, तस्मिन् वलयस्तिस्रोऽध्यर्धाङ्गुलान्तरसम्भूताः प्रवाहणी विसर्जनी संवरणी चेति चतुरङ्गुलायताः ; सर्वास्तिर्यगेकाङ्गलोच्छ्रिताः ||५||
शङ्खावर्तनिभाश्चापि उपर्युपरि संस्थिताः |
गजतालुनिभाश्चापि वर्णतः सम्प्रकीर्त्तिताः |
रोमान्तेभ्यो यवाध्यर्धो गुदौष्ठः परिकीर्तितः ||६||
idānīṁ gudaṁ gudavalīśca vivr̥ṇvannāha- tatrētyādi| sthūlāntraṁ kaṭyantraṁ ‘gudāntraṁ’ iti prasiddham| ardhapañcāṅgulamiti ardhapañcamamaṅkulaṁ yasmin tattathā, ētēna sārdhacaturaṅgulapramāṇaṁ gudamityarthaḥ| adhyardhāṅgulāntarasambhūtā iti sārdhaikāṅgulāntarasañjātāḥ| tatrōparitanaṁ validvayaṁ śaṅkhāvarttanibhaṁ pratyēkamantarēṇa saha sārdhaikāṅgulaṁ, prathamā tu valirantarēṇa vinaikāṅgulōcchrāyā, ardhāṅgulastu gudauṣṭha īdr̥śaṁ bōddhavyam| ata ēva ‘prathamā tu gudauṣṭhādaṅgulamātrē’ ityagrē vakṣyati| tāsāṁ nāmānyāha- pravāhaṇītyādi| pravāhayatīti pravāhaṇī, visr̥jatīti visarjanī, saṁvr̥ṇōtīti saṁvaraṇī| gudauṣṭhapramāṇamāha- rōmāntēbhya ityādi| rōmāntēbhyō rōmaprāntēbhyō rōmamālikāyāḥ, yavādhyardhaḥ sārdhō yavaḥ, ardhāṅgulapramāṇa ityarthaḥ, aṅgulasya triyavapramāṇatvāt||5-6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
prathamā tu gudauṣṭhādaṅgulamātrē ||7||
View original
प्रथमा तु गुदौष्ठादङ्गुलमात्रे ||७||
prathamā valirgudauṣṭhāt kiyaddūrē bhavatītyāha- prathamētyādi| prathamā ‘valiḥ’ iti śēṣaḥ||7||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
tēṣāṁ tu bhaviṣyatāṁ pūrvarūpāṇi- annē'śraddhā kr̥cchrāt paktiramlīkā paridāhō viṣṭambhaḥ pipāsā sakthisadanamāṭōpaḥ kārśyamudgārabāhulyamakṣṇōḥ śvayathurantrakūjanaṁ gudaparikartanamāśaṅkā pāṇḍurōgagrahaṇīdōṣaśōṣāṇāṁ kāsaśvāsau balahānirbhramastandrā nidrēndriyadaurbalyaṁ ca ||8||
View original
तेषां तु भविष्यतां पूर्वरूपाणि- अन्नेऽश्रद्धा कृच्छ्रात् पक्तिरम्लीका परिदाहो विष्टम्भः पिपासा सक्थिसदनमाटोपः कार्श्यमुद्गारबाहुल्यमक्ष्णोः श्वयथुरन्त्रकूजनं गुदपरिकर्तनमाशङ्का पाण्डुरोगग्रहणीदोषशोषाणां कासश्वासौ बलहानिर्भ्रमस्तन्द्रा निद्रेन्द्रियदौर्बल्यं च ||८||
tēṣāmityādi| bhaviṣyatāṁ bhavitukāmānām| amlīkā amlōdgāraḥ| sakthisadanam ūruglāniḥ, sphuṭanamivētyēkē| āṭōpa ādhmānam| pāṇḍurōgādīnāmāśaṅkā vikalpaḥ| kāsaśvāsau bhramastandrā nidrēndriyadaurbalyaṁ ca ‘jāyatē’ iti śēṣaḥ||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
jātēṣvētānyēva lakṣaṇāni pravyaktatarāṇi bhavanti ||9||
View original
जातेष्वेतान्येव लक्षणानि प्रव्यक्ततराणि भवन्ति ||९||
tēṣāṁ sāmānyarūpamāha- jātēṣvityādi| ētāni pūrvōktāni||9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
tatra mārutāt pariśuṣkāruṇavivarṇāni viṣamamadhyāni kadambapuṣpatuṇḍikērīnāḍīmukulasūcīmukhākr̥tīni ca bhavanti; tairupadrutaḥ saśūlaṁ saṁhatamupavēśyatē kaṭīpr̥ṣṭhapārśvamēḍhragudanābhipradēśēṣu cāsya vēdanā bhavanti, gulmāṣṭhīlāplīhōdarāṇi cāsya tannimittānyēva bhavanti, kr̥ṣṇatvaṅnakhanayanadaśanavadanamūtrapurīṣaśca puruṣō bhavati ||10||
View original
तत्र मारुतात् परिशुष्कारुणविवर्णानि विषममध्यानि कदम्बपुष्पतुण्डिकेरीनाडीमुकुलसूचीमुखाकृतीनि च भवन्ति; तैरुपद्रुतः सशूलं संहतमुपवेश्यते कटीपृष्ठपार्श्वमेढ्रगुदनाभिप्रदेशेषु चास्य वेदना भवन्ति, गुल्माष्ठीलाप्लीहोदराणि चास्य तन्निमित्तान्येव भवन्ति, कृष्णत्वङ्नखनयनदशनवदनमूत्रपुरीषश्च पुरुषो भवति ||१०||
viśiṣṭaṁ rūpamāha- tatrētyādi| pariśuṣkāṇi anāsrāvīṇi| aruṇāni īṣadraktāni| vivarṇāni vividhavarṇāni| viṣamamadhyāni nimnōnnatamadhyāni, kēcidatra ‘viṣamadhyāmāni’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- viṣamāṇi nimnōnnatatvēna, dhyāmāni dagdhēṣṭikādivastuvarṇāni| tuṇḍikērī vanakārpāsikā, tatpuṣpākr̥tīni| anyē tvatra “tuṇḍikērīnāḍīmukulasūcīmukhasadr̥śāni bhavanti” iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- tuṇḍikērī bimbī, tasyā nāḍī nālikā; mukulaṁ puṣpamukulaṁ; sūcīsīvanadravyam; ēṣāṁ mukhasadr̥śāni bhavanti| upadrutaḥ abhibhūtaḥ| saṁhataṁ ghanam| upavēśyatē viṭsargaṁ kāryatē| gulmādīni cāsya tannimittānītyupadravakathanam||10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
pittānnīlāgrāṇi tanūni visarpīṇi pītāvabhāsāni yakr̥tprakāśāni śukajihvāsaṁsthānāni yavamadhyāni jalaukōvakrasadr̥śāni praklinnāni ca bhavanti; tairupadrutaḥ sadāhaṁ sarudhiramatisāryatē, jvaradāhapipāsāmūrcchāścāsyōpadravā bhavanti, pītatvaṅnakhanayanadaśanavadanamūtrapurīṣaśca puruṣō bhavati ||11||
View original
पित्तान्नीलाग्राणि तनूनि विसर्पीणि पीतावभासानि यकृत्प्रकाशानि शुकजिह्वासंस्थानानि यवमध्यानि जलौकोवक्रसदृशानि प्रक्लिन्नानि च भवन्ति; तैरुपद्रुतः सदाहं सरुधिरमतिसार्यते, ज्वरदाहपिपासामूर्च्छाश्चास्योपद्रवा भवन्ति, पीतत्वङ्नखनयनदशनवदनमूत्रपुरीषश्च पुरुषो भवति ||११||
pittādityādi| visarpīṇi prasaraṇaśīlāni| saṁsthānamākāraḥ| yavamadhyānīti pīnamadhyāni mūlāgrayōstanūni| praklinnāni klēdasrāvīṇi||11||
Adhikarana 10 (12) · Śloka 12
ślēṣmajāni śvētāni mahāmūlāni sthirāṇi vr̥ttāni snigdhāni pāṇḍūni karīrapanasāsthigōstanākārāṇi, na bhidyantē na sravanti kaṇḍūbahulāni ca bhavanti; tairupadrutaḥ saślēṣmāṇamanalpaṁ māṁsadhāvanaprakāśamatisāryatē, śōphaśītajvarārōcakāvipākaśirōgauravāṇi cāsya tannimittānyēva bhavanti, śuklatvaṅnakhanayanadaśanavadanamūtrapurīṣaśca puruṣō bhavati ||12||
View original
श्लेष्मजानि श्वेतानि महामूलानि स्थिराणि वृत्तानि स्निग्धानि पाण्डूनि करीरपनसास्थिगोस्तनाकाराणि, न भिद्यन्ते न स्रवन्ति कण्डूबहुलानि च भवन्ति; तैरुपद्रुतः सश्लेष्माणमनल्पं मांसधावनप्रकाशमतिसार्यते, शोफशीतज्वरारोचकाविपाकशिरोगौरवाणि चास्य तन्निमित्तान्येव भवन्ति, शुक्लत्वङ्नखनयनदशनवदनमूत्रपुरीषश्च पुरुषो भवति ||१२||
ślēṣmajānītyādi| sthirāṇi kaṭhināni| pāṇḍūni dhūsarāṇi| karīrō marudēśātipravr̥ddhō vr̥kṣaviśēṣaḥ, panasō bahiḥ- kaṇṭakiphalaḥ ‘kaṭahala’ iti lōkē, tasya phalasadr̥śāni| analpaṁ bahu| śītajvaraḥ śītapradhānajvaraḥ||12||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
raktajāni nyagrōdhaprarōhavidrumakākaṇantikāphalasadr̥śāni pittalakṣaṇāni ca, yadā'vagāḍhapurīṣaprapīḍitāni bhavanti tadā'tyarthaṁ duṣṭamanalpamasr̥k sahasā visr̥janti, tasya cātipravr̥ttau śōṇitātiyōgōpadravā bhavanti ||13||
View original
रक्तजानि न्यग्रोधप्ररोहविद्रुमकाकणन्तिकाफलसदृशानि पित्तलक्षणानि च, यदाऽवगाढपुरीषप्रपीडितानि भवन्ति तदाऽत्यर्थं दुष्टमनल्पमसृक् सहसा विसृजन्ति, तस्य चातिप्रवृत्तौ शोणितातियोगोपद्रवा भवन्ति ||१३||
raktajānītyādi| nyagrōdhaprarōhō vaṭaprarōhaḥ, vidrumaḥ pravālaḥ, kākaṇantikā guñjā cirihiṇṭikā’ iti lōkē, kākādanītyaparē| cakārēṇānubandhabhūtavātakapharūpamanuktamapi samuccīyatē| śōṇitātiyōgōpadravā ākṣēpakādayaḥ||13||
Adhikarana 12 (14) · Śloka 14
sannipātajāni sarvadōṣalakṣaṇayuktāni ||14||
View original
सन्निपातजानि सर्वदोषलक्षणयुक्तानि ||१४||
sarvadōṣalakṣaṇayuktānīti “sarvēṣāṁ cārśaṁsāṁ yāni lakṣaṇāni” iti jējjhaṭaḥ; gayadāsastu ‘sannipātajāni sarvalakṣaṇāni’ iti paṭhati, vyakhyānayati ca- “sarvēṣāṁ vātādīnāṁ lakṣaṇāni svabhāvakarmabhūtāni yēṣu tāni tathā” iti||14||
Adhikarana 13 (15) · Śloka 15
sahajāni duṣṭaśōṇitaśukranimittāni, tēṣāṁ dōṣata ēva prasādhanaṁ karttavyam, viśēṣataścaitāni durdarśanāni paruṣāṇi pāṁsūni dāruṇānyantarmukhāni; tairupadrutaḥ kr̥śō'lpabhuk sirāsantatagātrō'lpaprajaḥ kṣīṇarētāḥ kṣāmasvaraḥ krōdhanō'lpāgniprāṇaḥ paramalasaśca, tathā ghrāṇaśirō'kṣināsāśravaṇarōgī, satatamantrakūjāṭōpahr̥dayōpalēpārōcakaprabhr̥tibhiḥ pīḍyatē ||15||
View original
सहजानि दुष्टशोणितशुक्रनिमित्तानि, तेषां दोषत एव प्रसाधनं कर्त्तव्यम्, विशेषतश्चैतानि दुर्दर्शनानि परुषाणि पांसूनि दारुणान्यन्तर्मुखानि; तैरुपद्रुतः कृशोऽल्पभुक् सिरासन्ततगात्रोऽल्पप्रजः क्षीणरेताः क्षामस्वरः क्रोधनोऽल्पाग्निप्राणः परमलसश्च, तथा घ्राणशिरोऽक्षिनासाश्रवणरोगी, सततमन्त्रकूजाटोपहृदयोपलेपारोचकप्रभृतिभिः पीड्यते ||१५||
śarīrēṇa saha jātānāmarśasāṁ dōṣēbhyō bhinnaṁ hētuṁ darśayannāha- sahajānītyādi| duṣṭaśōṇitaśukranimittānīti garbhagudārambhakamātraṁ bījaṁ duṣṭaṁ na sarvaṁ, sarvaduṣṭatvē hi prajōtpattirēva na syāt| ‘tēṣāṁ dōṣata ēva prasādhanaṁ kartavyamiti yēna dōṣēṇa yasya śukraśōṇitaṁ dūṣitaṁ bhavēttasya dōṣasya lakṣaṇavarṇavēdanākr̥tibhiḥ prasādhanaṁ vijñānam’ ityēkē; anyē tu ‘dōṣata iti dōṣaliṅgaṁ samīkṣya prasādhanaṁ cikitsā’ ityāhuḥ| durdarśanāni duḥkhēna dr̥śyantē, antarvidradhivadityarthaḥ| pāṁsūni dhūsarāṇi| dāruṇāni atiduḥkhakarāṇi||15||
Adhikarana 14 (16) · Śloka 16
bhavati cātra- bāhyamadhyavalisthānāṁ pratikuryādbhiṣagvaraḥ |
antarvalisamutthānāṁ pratyākhyāyācarēt kriyām ||16||
View original
भवति चात्र- बाह्यमध्यवलिस्थानां प्रतिकुर्याद्भिषग्वरः |
अन्तर्वलिसमुत्थानां प्रत्याख्यायाचरेत् क्रियाम् ||१६||
sthānāśrayaṁ sādhyāditvaṁ darśayannāha- bhavati cātrētyādi| antarvaliḥ abhyantaravaliḥ| pratyākhyāya asādhyānyētānyarśāṁsīti nirākr̥tya||16||
Adhikarana 15 (17) · Śloka 17
prakupitāstu dōṣā mēḍhramabhiprapannā māṁsaśōṇitē pradūṣya kaṇḍūṁ janayanti, tataḥ kaṇḍūyanāt kṣataṁ samupajāyatē, tasmiṁśca kṣatē duṣṭamāṁsajāḥ prarōhāḥ picchilarudhirasrāviṇō jāyantē kūrcakinō'bhyantaramupariṣṭādvā, tē tu śēphō vināśayantyupaghnanti ca puṁstvaṁ; yōnimabhiprapannāḥ sukumārān durgandhān picchilarudhirasrāviṇaśchatrākārān karīrāñjanayanti, tē tu yōnimupaghnantyārtavaṁ ca; nābhimabhiprapannāḥ sukumārān durgandhān picchilān gaṇḍūpadamukhasadr̥śān karīrāñjanayanti; ta ēvōrdhvamāgatāḥ śrōtrākṣighrāṇavadanēṣvarśāṁsyupanirvartayanti; tatra karṇajēṣu bādhiryaṁ śūlaṁ pūtikarṇatā ca, nētrajēṣu vartmāvarōdhō vēdanā srāvō darśananāśaśca, ghrāṇajēṣu pratiśyāyō'timātraṁ kṣavathuḥ kr̥cchrōcchvāsatā pūtinasyaṁ sānunāsikavākyatvaṁ śirōduḥkhaṁ ca; vakrajēṣu kaṇṭhauṣṭhatālūnāmanyatamasmiṁstairgadgadavākyatā rasājñānaṁ mukharōgāśca bhavanti ||17||
View original
प्रकुपितास्तु दोषा मेढ्रमभिप्रपन्ना मांसशोणिते प्रदूष्य कण्डूं जनयन्ति, ततः कण्डूयनात् क्षतं समुपजायते, तस्मिंश्च क्षते दुष्टमांसजाः प्ररोहाः पिच्छिलरुधिरस्राविणो जायन्ते कूर्चकिनोऽभ्यन्तरमुपरिष्टाद्वा, ते तु शेफो विनाशयन्त्युपघ्नन्ति च पुंस्त्वं; योनिमभिप्रपन्नाः सुकुमारान् दुर्गन्धान् पिच्छिलरुधिरस्राविणश्छत्राकारान् करीराञ्जनयन्ति, ते तु योनिमुपघ्नन्त्यार्तवं च; नाभिमभिप्रपन्नाः सुकुमारान् दुर्गन्धान् पिच्छिलान् गण्डूपदमुखसदृशान् करीराञ्जनयन्ति; त एवोर्ध्वमागताः श्रोत्राक्षिघ्राणवदनेष्वर्शांस्युपनिर्वर्तयन्ति; तत्र कर्णजेषु बाधिर्यं शूलं पूतिकर्णता च, नेत्रजेषु वर्त्मावरोधो वेदना स्रावो दर्शननाशश्च, घ्राणजेषु प्रतिश्यायोऽतिमात्रं क्षवथुः कृच्छ्रोच्छ्वासता पूतिनस्यं सानुनासिकवाक्यत्वं शिरोदुःखं च; वक्रजेषु कण्ठौष्ठतालूनामन्यतमस्मिंस्तैर्गद्गदवाक्यता रसाज्ञानं मुखरोगाश्च भवन्ति ||१७||
mēḍhrādiṣvarśāṁsyāha- prakupitāstvityādi| abhiprapannā āśritāḥ| kūrcakinaḥ sūkṣmadīrghāṅkurasantāninaḥ| abhyantaramiti maṇau| upariṣṭāditi bāhyacarmaṇi| puṁstvaṁ śukraṁ puṁścihnaṁ ca| yōnimabhiprapannā ityādi abhiprapannā dōṣā iti sambandhaḥ| karīrān aṅkurān| nābhimabhiprapannā ityādi dōṣā ityatrāpi sambadhyatē| ta ēva dōṣā ityarthaḥ| upanirvartayanti janayantītyarthaḥ| tatrētyādi| vartmāvarōdha iti vartma akṣipuṭaḥ| ghrāṇajēṣvityādi| kṣavathuḥ chikkā| vakrajēṣvityādi| anyatamasmin ēkatamasmin sthānē ‘utpannēṣvarśaḥsu ’ iti śēṣaḥ||17||
Adhikarana 16 (18) · Śloka 18
vyānastu prakupitaḥ ślēṣmāṇaṁ parigr̥hya bahiḥsthirāṇi kīlavadarśāṁsi nirvartayati, tāni carmakīlānyarśāṁsītyācakṣatē ||18||
View original
व्यानस्तु प्रकुपितः श्लेष्माणं परिगृह्य बहिःस्थिराणि कीलवदर्शांसि निर्वर्तयति, तानि चर्मकीलान्यर्शांसीत्याचक्षते ||१८||
tvagadhiṣṭhānamēva carmakīlākhyamarśō darśayannāha- vyānastvityādi| bahiḥ gudauṣṭhādbahiḥ; anyē tu ‘bahiḥśabdēnānyatrāpi’ iti kathayanti| kīlavat śaṅkutulyānītyarthaḥ||18||
Adhikarana 17 (19-20) · Śloka 20
bhavanti cātra- tēṣu kīlēṣu nistōdō mārutēnōpajāyatē |
ślēṣmaṇā tu savarṇatvaṁ granthitvaṁ ca vinirdiśēt ||19||
pittaśōṇitajaṁ raukṣyaṁ kr̥ṣṇatvaṁ ślakṣṇatā tathā |
samudīrṇakharatvaṁ carmakīlasya lakṣaṇam ||20||
View original
भवन्ति चात्र- तेषु कीलेषु निस्तोदो मारुतेनोपजायते |
श्लेष्मणा तु सवर्णत्वं ग्रन्थित्वं च विनिर्दिशेत् ||१९||
पित्तशोणितजं रौक्ष्यं कृष्णत्वं श्लक्ष्णता तथा |
समुदीर्णखरत्वं चर्मकीलस्य लक्षणम् ||२०||
tēṣāṁ carmakīlānāṁ dōṣaliṅgamāha- bhavanti cātrētyādi| savarṇatvamiti ślēṣmaṇaḥ samānavarṇatētyarthaḥ| granthitvaṁ granthibhāvaḥ| pittētyādi| tēṣu carmakīlēṣu| raukṣyamityādi pittaśōṇitajaṁ vinirdiśēt| samudīrṇakharatvam atīva kaṭhinatvam| carmakīlasya lakṣaṇamiti ētadvātādidōṣabhēdataścarmakīlasya lakṣaṇamuktam| kēciccarmakīlānāṁ dōṣaliṅgaṁ na paṭhanti||19-20||
Adhikarana 18 (21) · Śloka 21
arśasāṁ lakṣaṇaṁ vyāsāduktaṁ sāmānyatastu yat |
tatsarvaṁ prāgvinirdiṣṭātsādhayēdbhiṣajāṁ varaḥ ||21||
View original
अर्शसां लक्षणं व्यासादुक्तं सामान्यतस्तु यत् |
तत्सर्वं प्राग्विनिर्दिष्टात्साधयेद्भिषजां वरः ||२१||
idānīṁ sarvēṣāmēva mēḍhrādijānāṁ vātādilakṣaṇamatidēśēna nirdiśannāha- arśasāmityādi| arśasāṁ mēḍhrādijānāṁ vātādidōṣalakṣaṇaṁ vinā yat saṅkṣēpatō lakṣaṇamuktaṁ tat sarvaṁ sādhayēt jānīyāt cikitsēdvā| kathamityāha- prāgvinirdiṣṭāditi; “prāk pūrvaṁ vyāsēna pratyēkaṁ vātādijārśōlakṣaṇamuktaṁ vīkṣyētyarthaḥ” iti gayadāsācāryaḥ; anyē tu “saṅkṣēpataḥ ṣōḍhā, vyāsatō vistarēṇa, prāgvinirdiṣṭāt pañcadaśadhā prasarāt sādhayēt” iti manyantē||21||
Adhikarana 19 (22) · Śloka 22
arśaḥsu dr̥śyatē rūpaṁ yadā dōṣadvayasya tu |
saṁsargaṁ taṁ vijānīyāt saṁsargaḥ sa ca ṣaḍvidhaḥ ||22||
View original
अर्शःसु दृश्यते रूपं यदा दोषद्वयस्य तु |
संसर्गं तं विजानीयात् संसर्गः स च षड्विधः ||२२||
idānīṁ ṣaḍvidhēṣvēvārśaḥsvata ūrdhvaṁ saṁsargamauṣadhakalpanārthaṁ darśayannāha- arśaḥsvityādi| saṁsargaḥ sa ca ṣaḍvidha iti vātapittē, vātaślēṣmāṇau, pittaślēṣmāṇau, vātaśōṇitē, pittaśōṇitē ślēṣmaśōṇitē, ēvaṁ saṁsargaḥ ṣaḍvidhaḥ| sa ca sūtrasthānōktavraṇavēdanālakṣaṇādavagantavyaḥ ||22||
Adhikarana 20 (23-24) · Śloka 24
tridōṣāṇyalpaliṅgāni yāpyāni tu vinirdiśēt |
dvandvajāni dvitīyāyāṁ valau yānyāśritāni ca ||23||
kr̥cchrasādhyāni tānyāhuḥ parisaṁvatsarāṇi ca |
sannipātasamutthāni sahajāni tu varjayēt ||24||
View original
त्रिदोषाण्यल्पलिङ्गानि याप्यानि तु विनिर्दिशेत् |
द्वन्द्वजानि द्वितीयायां वलौ यान्याश्रितानि च ||२३||
कृच्छ्रसाध्यानि तान्याहुः परिसंवत्सराणि च |
सन्निपातसमुत्थानि सहजानि तु वर्जयेत् ||२४||
idānīṁ yāpyakr̥cchrasādhyāsādhyānyarśāṁsi darśayannāha- tridōṣāṇītyādi| dvandvajāni dvidōṣōtthāni, tānyapi yāpyānītyarthaḥ| parisaṁvatsarāṇīti paritaḥ saṁvatsaramabhivyāpya sthitāni kr̥cchrasādhyānītyarthaḥ| kēcit ‘sannipātasamutthāni’ ityādau kr̥tvā paṭhanti; sa ca pāṭhaḥ samagrō'darśanānna likhitaḥ||23-24||
Adhikarana 21 (25-26) · Śloka 26
sarvāḥ syurvalayō yēṣāṁ durnāmabhirupadrutāḥ |
taistu pratihatō vāyurapānaḥ sannivartatē ||25||
tatō vyānēna saṅgamya jyōtirmr̥dnāti dēhinām ||26||
View original
सर्वाः स्युर्वलयो येषां दुर्नामभिरुपद्रुताः |
तैस्तु प्रतिहतो वायुरपानः सन्निवर्तते ||२५||
ततो व्यानेन सङ्गम्य ज्योतिर्मृद्नाति देहिनाम् ||२६||
sarvavalivyāpināmarśasāṁ pañcātmakasyāpyagnērmahānarthakaratvaṁ darśayannāha- sarvā ityādi| yēṣāṁ dēhinām| durnāmabhiḥ arśōbhiḥ| taistu arśōbhirityarthaḥ| apānō vāyuriti sambandhaḥ| sannivartatē sthitiṁ badhnāti na niḥsaratītyarthaḥ| saṅgamya militvā| jyōtiḥ pañcātmakamagniṁ, mr̥dnāti mandīkarōti| ayaṁ cōpadravaḥ, prāyēṇa sahajēṣvarśaḥsu jñēyaḥ||25-26||
Adhikarana puShpikA · Śloka 2
iti suśrutasaṁhitāyāṁ nidānasthānē'rśōnidānaṁ nāma dvitīyō'dhyāyaḥ ||2||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां निदानस्थानेऽर्शोनिदानं नाम द्वितीयोऽध्यायः ||२||
iti śrīḍalhaṇācāryaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ nidānasthānē dvitīyō'dhyāyaḥ||2||