Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ kṣudrarōgāṇāṁ nidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः क्षुद्ररोगाणां निदानं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi| yadyapi kṣudrarōgēṣu rōhiṇīvalmīkādayō mahāvyādhayaḥ santi, tathā'pi kṣudrarōgāṇāṁ bahutvāttairēva vyapadēśaḥ; yathā bahuṣu chatriṣu gacchatsu acchatriṣvapi kēṣucicchatriṇō yāntīti vyapadēśaḥ, tathā'trāpīti na dōṣaḥ| anyē tu kṣudrā laghavastilakādyapēkṣayā, agnirōhiṇīvalmīkādyapēkṣayā kṣudrāstīkṣṇāḥ ; athavā pūrvācāryaprasiddhā nirhētukēyaṁ sañjñā||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
samāsēna catuścatvāriṁśat kṣudrarōgā bhavanti |
tadyathā,- ajagallikā, yavaprakhyā, andhālajī, vivr̥tā, kacchapikā, valmīkaṁ, indravr̥ddhā , panasikā, pāṣāṇagardabhaḥ, jālagardabhaḥ, kakṣā , visphōṭakaḥ, agnirōhiṇī, cippaṁ, kunakhaḥ, anuśayī, vidārikā śarkarārbudaṁ, pāmā, vicarcikā, rakasā, pādadārikā, kadaraṁ, alasēndraluptau , dāruṇakaḥ, aruṁṣikā, palitaṁ, masūrikā, yauvanapiḍakā, padminīkaṇṭakaḥ, jatumaṇiḥ, maśakaḥ, carmakīlaḥ , tilakālakaḥ, nyacchaṁ, vyaṅgaḥ, parivartikā, avapāṭikā, niruddhaprakaśaḥ sanniruddhagudaḥ, ahipūtanaṁ, vr̥ṣaṇakacchraḥ, gudabhraṁśaścēti ||3||
View original
समासेन चतुश्चत्वारिंशत् क्षुद्ररोगा भवन्ति |
तद्यथा,- अजगल्लिका, यवप्रख्या, अन्धालजी, विवृता, कच्छपिका, वल्मीकं, इन्द्रवृद्धा , पनसिका, पाषाणगर्दभः, जालगर्दभः, कक्षा , विस्फोटकः, अग्निरोहिणी, चिप्पं, कुनखः, अनुशयी, विदारिका शर्करार्बुदं, पामा, विचर्चिका, रकसा, पाददारिका, कदरं, अलसेन्द्रलुप्तौ , दारुणकः, अरुंषिका, पलितं, मसूरिका, यौवनपिडका, पद्मिनीकण्टकः, जतुमणिः, मशकः, चर्मकीलः , तिलकालकः, न्यच्छं, व्यङ्गः, परिवर्तिका, अवपाटिका, निरुद्धप्रकशः सन्निरुद्धगुदः, अहिपूतनं, वृषणकच्छ्रः, गुदभ्रंशश्चेति ||३||
saṅkhyāmāha- samāsēnētyādi| samāsēna saṅkṣēpēṇa, vistarēṇa pramāṇaṁ tu nāstyēva| śrībrahmadēvastu gardabhikērivēllikāgandhapiḍikānīlikānāṁ saṅgrahaṇēnāṣṭacatvāriṁśaditi paṭhati| śrījējjhaṭēna tu gardabhikādayaścatvārō na paṭhitāḥ| pūrvavyākhyātārō'pi suvīranandivārāhādayaḥ samānatantrāpāṭhāt gardabhikādīnāṁ caturṇāṁ pāṭhaṁ garhitaṁ manyantē| gayadāsācāyastu samānatantrādarśanē'pi sarvēṣvēva pāṭhēṣu pātād gardabhikādīn paṭhati, pāmādīṁśca kṣudratvē'pi caturaḥ kuṣṭha ēva paṭhati||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
snigdhā savarṇā grathitā nīrujā mudgasannibhā |
kaphavātōtthitā jñēyā bālānāmajagallikā ||4||
View original
स्निग्धा सवर्णा ग्रथिता नीरुजा मुद्गसन्निभा |
कफवातोत्थिता ज्ञेया बालानामजगल्लिका ||४||
tēṣāṁ pratyēkaṁ lakṣaṇamāha- snigdhētyādi| “prāyōgrahaṇamatra luptanirdiṣṭaṁ draṣṭavyaṁ, tēna kvacidabālēṣvapi” ityēkē manyantē||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
yavākārā sukaṭhinā grathitā māṁsasaṁśritā |
piḍakā ślēṣmavātābhyāṁ yavaprakhyēti sōcyatē ||5||
View original
यवाकारा सुकठिना ग्रथिता मांससंश्रिता |
पिडका श्लेष्मवाताभ्यां यवप्रख्येति सोच्यते ||५||
yavētyādi| yavākārā sthūlamadhyanimnāntatvēna ||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
ghanāmavaktrāṁ piḍakāmunnatāṁ parimaṇḍalām |
andhālajīmalpapūyāṁ tāṁ vidyāt kaphavātajām ||6||
View original
घनामवक्त्रां पिडकामुन्नतां परिमण्डलाम् |
अन्धालजीमल्पपूयां तां विद्यात् कफवातजाम् ||६||
ghanāmityādi| avaktrāmiti alpamukhīm| parimaṇḍalāṁ vartulāmityarthaḥ| andhālajīṁ snāyuprasr̥tāntarmukhīm||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
vivr̥tāsyāṁ mahādāhāṁ pakvōdumbarasannibhām |
vivr̥tāmiti tāṁ vidyāt pittōtthāṁ parimaṇḍalām ||7||
View original
विवृतास्यां महादाहां पक्वोदुम्बरसन्निभाम् |
विवृतामिति तां विद्यात् पित्तोत्थां परिमण्डलाम् ||७||
vivr̥tāsyāmityādi| vivr̥tāsyāmiti vyāttamukhīm||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
grathitāḥ pañca vā ṣaḍvā dāruṇāḥ kacchapōnnatāḥ |
kaphānilābhyāṁ piḍakā jñēyā kacchapikā budhaiḥ ||8||
View original
ग्रथिताः पञ्च वा षड्वा दारुणाः कच्छपोन्नताः |
कफानिलाभ्यां पिडका ज्ञेया कच्छपिका बुधैः ||८||
dāruṇāḥ kaṭhināḥ||8||
Adhikarana 8 (9-10) · Śloka 10
pāṇipādatalē sandhau grīvāyāmūrdhvajatruṇi |
granthirvalmīkavadyastu śanaiḥ samupacīyatē ||9||
tōdaklēdaparīdāhakaṇḍūmadbhirmukhairvr̥taḥ |
vyādhirvalmīka ityēṣa kaphapittānilōdbhavaḥ ||10||
View original
पाणिपादतले सन्धौ ग्रीवायामूर्ध्वजत्रुणि |
ग्रन्थिर्वल्मीकवद्यस्तु शनैः समुपचीयते ||९||
तोदक्लेदपरीदाहकण्डूमद्भिर्मुखैर्वृतः |
व्याधिर्वल्मीक इत्येष कफपित्तानिलोद्भवः ||१०||
granthaya ityādi||9-10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 12
padmapuṣkaravanmadhyē piḍakābhiḥ samācitām |
indravr̥ddhāṁ tu tāṁ vidyādvātapittōtthitāṁ bhiṣak ||11||
maṇḍalaṁ vr̥ttamutsannaṁ saraktaṁ piḍakācitam |
rujākarīṁ gadarbhikāṁ tāṁ vidyādvātapittajām |12|
View original
पद्मपुष्करवन्मध्ये पिडकाभिः समाचिताम् |
इन्द्रवृद्धां तु तां विद्याद्वातपित्तोत्थितां भिषक् ||११||
मण्डलं वृत्तमुत्सन्नं सरक्तं पिडकाचितम् |
रुजाकरीं गदर्भिकां तां विद्याद्वातपित्तजाम् |१२|
padmētyādi| padmapuṣkaraṁ padmakarṇikā| gayī tvatra gardabhikāṁ paṭhati; yathā- “maṇḍalāṁ vr̥ttamutsannāṁ saraktāṁ piḍakācitām| rujākarīṁ gardabhikāṁ tāṁ vidyādvātapittajām”||11||-
Adhikarana 10 (12) · Śloka 12
karṇau pari samantādvā pr̥ṣṭhē vā piḍakōgraruk |
śālūkavatpanasikāṁ tāṁ vidyācchlēṣmavātajām ||12||
View original
कर्णौ परि समन्ताद्वा पृष्ठे वा पिडकोग्ररुक् |
शालूकवत्पनसिकां तां विद्याच्छ्लेष्मवातजाम् ||१२||
karṇasyābhyantarē dēśē jātā vātakaphātmikā| samantata iti vacanāt karṇādbahirapīti vyācakṣatē, tanna, sarvēṣu pādēṣu bahiriti aprāptēḥ| na ca samānatantrēṣu bahiriti labhyatē| tathāhi bhōjaḥ- “kaphavātau prakupitau māṁsamāśritya karṇayōḥ| samantataḥ paristabdhāṁ kurutaḥ piḍakāṁ sthirām|| viṣamāṁ dāhasaṁyuktāṁ vidyāt panasikāṁ tu tām” iti| bhōjē'syāṁ vātakaphajāyāṁ dāhaḥ paṭhitaḥ, sa hi vikr̥tiviṣamasamavāyārambhādadhiṣṭhānaprabhāvādvā'vagantavyaḥ||12||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
hanusandhau samudbhūtaṁ śōphamalparujaṁ sthiram |
pāṣāṇagardabhaṁ vidyādbalāsapavanātmakam ||13||
View original
हनुसन्धौ समुद्भूतं शोफमल्परुजं स्थिरम् |
पाषाणगर्दभं विद्याद्बलासपवनात्मकम् ||१३||
hanusandhisamudbhūtamityādinā pāṣāṇagardabhaḥ| sthirakaṭhinapāṣāṇavat kāṭhinyēna pāṣāṇagardabhaḥ||13||
Adhikarana 12 (14) · Śloka 14
visarpavat sarpati yō dāhajvarakarastanuḥ |
apākaḥ śvayathuḥ pittāt sa jñēyō jālagardabhaḥ ||14||
View original
विसर्पवत् सर्पति यो दाहज्वरकरस्तनुः |
अपाकः श्वयथुः पित्तात् स ज्ञेयो जालगर्दभः ||१४||
visarpavat sarpati ya ityādinā jālagardabhaḥ| apākavān īṣatpākavān, īṣadarthē nañ; pittakr̥tatvēnātyarthaṁ pākābhāvasyāyuktatvādalpapāka ityaṅgīkriyatē| pratanustōkapākapiḍikājālābhatvāj jālagardabhaḥ| pittādityudbhūtapittāt, pittōtkaṭaistribhirēva dōṣairanyatra paṭhyatē| tathāhi bhōjaḥ- “pittōtkaṭāstrayō dōṣā janayanti tvagāśritāḥ| śyāvaraktatanuśōthaprapākaṁ bahuvēdanam|| visarpiṇaṁ sadāhaṁ ca tr̥ṣṇājvarasamanvitam| visarpamāhustaṁ vyādhimaparē jālagardabham” iti||14||
Adhikarana 13 (15) · Śloka 15
piḍikāmuttamāṅgasthāṁ vr̥ttāmugrarujājvarām |
sarvātmakāṁ sarvaliṅgāṁ jānīyādirivēllikām ||15||
View original
पिडिकामुत्तमाङ्गस्थां वृत्तामुग्ररुजाज्वराम् |
सर्वात्मकां सर्वलिङ्गां जानीयादिरिवेल्लिकाम् ||१५||
piḍakāmuttamāṅgasthāmityādinā irivēllikā| sā ca sarvajā sarvadōṣārabdhētyarthaḥ| sarvēṣāṁ vātādidōṣāṇāṁ svabhāvakāryāṇāṁ liṅgadarśanaṁ sannipātēna prakr̥tisamavāyārabdhatvānmanyantē| iyaṁ sarvēṣvēva pāṭhēṣu paṭhyatē, na tu samānatantrēṣviti pūrvavyākhyātārō manyantē||15||
Adhikarana 14 (16) · Śloka 16
bāhupārśvāṁsakakṣāsu kr̥ṣṇasphōṭāṁ savēdanām |
pittaprakōpasambhūtāṁ kakṣāmiti vinirdiśēt ||16||
View original
बाहुपार्श्वांसकक्षासु कृष्णस्फोटां सवेदनाम् |
पित्तप्रकोपसम्भूतां कक्षामिति विनिर्दिशेत् ||१६||
bāhupārśvāṁsakakṣētyādinā kakṣā||16||
Adhikarana 15 (17) · Śloka 17
ēkāmēvaṁvidhāṁ dr̥ṣṭvā piṭikāṁ sphōṭasannibhām |
tvaggatāṁ pittakōpēna gandhanāmāṁ pracakṣatē ||17||
View original
एकामेवंविधां दृष्ट्वा पिटिकां स्फोटसन्निभाम् |
त्वग्गतां पित्तकोपेन गन्धनामां प्रचक्षते ||१७||
ēkāmētādr̥śīṁ kakṣānirdiṣṭasphōṭasadr̥śīṁ gandhanāmāṁ vadanti||17||
Adhikarana 16 (18) · Śloka 18
agnidagdhanibhāḥ sphōṭāḥ sajvarāḥ pittaraktataḥ |
kvacit sarvatra vā dēhē smr̥tā visphōṭakā iti ||18||
View original
अग्निदग्धनिभाः स्फोटाः सज्वराः पित्तरक्ततः |
क्वचित् सर्वत्र वा देहे स्मृता विस्फोटका इति ||१८||
agnidagdhanibhāḥ| sphōṭā ityādinā visphōṭakāḥ| anyaiḥ punaramī visarpabhēdatvādēṣāṁ na paṭhyantē| ata ēvānyatantrīyairvisarpabhēdatvādēṣāṁ dōṣabhēdēna lakṣaṇaṁ paṭhyatē| kṣudrarōgapāṭhē tu dōṣabhēdō'tra na yujyatē| atrārthē bhōjaḥ “pittaṁ raktaṁ ca kupitaṁ vātēnātugataṁ tvaci| agnidagdhanibhān sphōṭān kurutē sarvadēhagān|| sajvarān saparīdāhān vidyādvisphōṭakāṁstu tān” iti||18||
Adhikarana 17 (19-20) · Śloka 20
kakṣābhāgēṣu yē sphōṭā jāyantē māṁsadāru(ra)ṇāḥ |
antardāhajvarakarā dīptapāvakasannibhāḥ ||19||
saptāhādvā daśāhādvā pakṣādvā nghanti mānavam |
tāmagnirōhiṇīṁ vidyādasādhyāṁ sannipātataḥ ||20||
View original
कक्षाभागेषु ये स्फोटा जायन्ते मांसदारु(र)णाः |
अन्तर्दाहज्वरकरा दीप्तपावकसन्निभाः ||१९||
सप्ताहाद्वा दशाहाद्वा पक्षाद्वा न्घन्ति मानवम् |
तामग्निरोहिणीं विद्यादसाध्यां सन्निपाततः ||२०||
kakṣābhāgēṣvityādi| asādhyāmiti ata ēvāsyāścikitsitēṣu na cikitsābhidhānam| ‘māṁsadāraṇā” ityapi pāṭhaḥ| tathāhi tantrāntaram,- “pittōtkaṭā nr̥ṇāṁ dōṣāḥ pradīptāṅgārasannibhān| kakṣābhāgēṣu kurvanti tīvradāharujājvarān|| māṁsāvadāraṇān sphōṭān yē hanyuranupakramāt| pakṣāddaśāhādarvāgvā sā jñēyā vahnirōhiṇī” iti| tatra vātādhikaiḥ saptāhāt, pittādhikairdaśāhāt, kaphādhikaiḥ pakṣāt||19-20||
Adhikarana 18 (20-22) · Śloka 23
nakhamāṁsamadhiṣṭhāya pittaṁ vātaśca vēdanām |
karōti dāhapākau ca taṁ vyādhiṁ cippamādiśēt ||21||
tadēvākṣatarōgākhyaṁ tathōpanakhamityapi |
abhighātāt praduṣṭō yō nakhō rūkṣō'sitaḥ kharaḥ ||22||
bhavēttaṁ kunakhaṁ vidyāt kulīnamiti sañjñitam |23|
View original
नखमांसमधिष्ठाय पित्तं वातश्च वेदनाम् |
करोति दाहपाकौ च तं व्याधिं चिप्पमादिशेत् ||२१||
तदेवाक्षतरोगाख्यं तथोपनखमित्यपि |
अभिघातात् प्रदुष्टो यो नखो रूक्षोऽसितः खरः ||२२||
भवेत्तं कुनखं विद्यात् कुलीनमिति सञ्ज्ञितम् |२३|
nakhētyādi| cippamiti tantrāntarē'ṅgulīvēṣṭhakamiti prasiddham||20-22||-
Adhikarana 19 (23) · Śloka 24
gambhīrāmalpasaṁrambhāṁ savarṇāmuparisthitām ||23||
kaphādantaḥprapākāṁ tāṁ vidyādanuśayīṁ bhiṣak |24|
View original
गम्भीरामल्पसंरम्भां सवर्णामुपरिस्थिताम् ||२३||
कफादन्तःप्रपाकां तां विद्यादनुशयीं भिषक् |२४|
gambhīrāmityādi| antaḥpākēna gambhīrām| alpasaṁrambhām alpaśōthām| uparisthitāṁ mastakē sthitām||23||-
Adhikarana 20 (24) · Śloka 25
vidārīkandavadvr̥ttāṁ kakṣāvaṅkṣaṇasandhiṣu ||24||
raktāṁ vidārikāṁ vidyāt sarvajāṁ sarvalakṣaṇām |25|
View original
विदारीकन्दवद्वृत्तां कक्षावङ्क्षणसन्धिषु ||२४||
रक्तां विदारिकां विद्यात् सर्वजां सर्वलक्षणाम् |२५|
vidārīkandavadityādi| vaṅkṣaṇasandhiḥ gaṇḍakaḥ| raktāṁ lōhitām| sarvajāṁ sannipātajāṁ; paraṁ tathā'pi sādhyā, na hi sarva ēva sannipātajā vyādhayō'sādhyāḥ| sarvalakṣaṇāṁ dōṣasamudāyalakṣaṇāṁ, na tu pratyēkadōṣalakṣaṇāṁ, dōṣēbhyō dōṣasamudāyasyānyatvāt, cūrṇaharidrāsaṁyōgasyēva| anyē tu “sarvēbhyō vātapittakaphēbhyaḥ pr̥thak dviśastriśō vā jāyata iti sarvajā ityasyāḥ sāptavidhyaṁ dōṣaliṅgaiḥ sūkṣmamatinā'nuktamapyūhyam” ityācakṣatē; tannēcchati gayī “yēna kṣudrarōgasāmānyanyāyēnāsyāḥ sāptavidhyaṁ na prapadyatē, na hi kṣudrarōgēṣu kō'pi vyādhiḥ paṭhitō yaḥ pratyēkādidōṣajaḥ, api ca yadyācāryasya sāptavidhyamabhiprētaṁ syāttadā ‘dōṣaiḥ saptavidhā tu sā’ iti pāṭhaṁ kuryāt; tantrāntarē cēyaṁ vātakaphānvitā paṭhitā, tasmādvātakaphādhikyēna hīnapittatayā asyā utpattirjñēyā” iti||24||-
Adhikarana 21 (25-27) · Śloka 28
prāpya māṁsasirāsnāyu ślēṣmā mēdastathā'nilaḥ ||25||
granthiṁ kurvanti bhinnō'sau madhusarpirvasānibham |
sravatyāsrāvamatyarthaṁ tatra vr̥ddhiṁ gatō'nilaḥ ||26||
māṁsaṁ viśōṣya grathitāṁ śarkarāṁ janayēt punaḥ |
durgandhaṁ klinnamatyarthaṁ nānāvarṇaṁ tataḥ sirāḥ ||27||
sravanti sahasā raktaṁ tadvidyāccharkarārbudam |28|
View original
प्राप्य मांससिरास्नायु श्लेष्मा मेदस्तथाऽनिलः ||२५||
ग्रन्थिं कुर्वन्ति भिन्नोऽसौ मधुसर्पिर्वसानिभम् |
स्रवत्यास्रावमत्यर्थं तत्र वृद्धिं गतोऽनिलः ||२६||
मांसं विशोष्य ग्रथितां शर्करां जनयेत् पुनः |
दुर्गन्धं क्लिन्नमत्यर्थं नानावर्णं ततः सिराः ||२७||
स्रवन्ति सहसा रक्तं तद्विद्याच्छर्करार्बुदम् |२८|
prāpyētyādi| iyaṁ śarkarāsamprāptiruktā, sā ca śarkarā hētuḥ śarkarārbudasya| kāṭhinyādēva śarkarāsādr̥śyēna śarkarā| atyagādhōcchrāyābhyāmarbudam| nānāvarṇaṁ madhughr̥tavasāsannibham| tata ityādi tataḥ śarkarāyāḥ sirā raktaṁ sravantītyarthaḥ| kēcit śarkarā śarkarārbudaṁ cēti vyādhidvayaṁ vadanti; tannēcchati gayī, saṅkhyātirēkāccharkarāyāḥ pr̥thaktvēnōktēradarśanācca||25-27||-
Adhikarana 22 (28) · Śloka 28
pāmāvicarcyau kuṣṭhēṣu rakasā ca prakīrtitā ||28||
View original
पामाविचर्च्यौ कुष्ठेषु रकसा च प्रकीर्तिता ||२८||
pāmētyādi| kuṣṭhēṣviti kuṣṭhanidānē ityarthaḥ||28||
Adhikarana 23 (29) · Śloka 29
parikramaṇaśīlasya vāyuratyartharūkṣayōḥ |
pādayōḥ kurutē dārīṁ sarujāṁ talasaṁśritaḥ ||29||
View original
परिक्रमणशीलस्य वायुरत्यर्थरूक्षयोः |
पादयोः कुरुते दारीं सरुजां तलसंश्रितः ||२९||
parītyādi| parikramaṇaśīlasya sarvatō bhramaṇasvabhāvasya| dārīmiti vipādikāṁ; ‘viśrāvāku’ iti lōkē||29||
Adhikarana 24 (30-31) · Śloka 31
śarkarōnmathitē pādē kṣatē vā kaṇṭakādibhiḥ |
mēdōraktānugaiścaiva dōṣairvā jāyatē nr̥ṇām ||30||
sakīlakaṭhinō granthirnimnamadhyōnnatō'pi vā |
kōlamātraḥ saruk srāvī jāyatē kadarastu saḥ ||31||
View original
शर्करोन्मथिते पादे क्षते वा कण्टकादिभिः |
मेदोरक्तानुगैश्चैव दोषैर्वा जायते नृणाम् ||३०||
सकीलकठिनो ग्रन्थिर्निम्नमध्योन्नतोऽपि वा |
कोलमात्रः सरुक् स्रावी जायते कदरस्तु सः ||३१||
śarkarētyādi| śarkarā ghaṭakarparakhaṇḍādayaḥ, tābhirunmathitē pīḍitē| kīlēna sadr̥śaṁ sakīlamityavyayībhāvaḥ, sakīlaṁ cāsau kaṭhinaśca sakīlakaṭhinaḥ| ‘hastayōrapi’ iti bhōjaḥ||30-31||
Adhikarana 25 (32) · Śloka 32
klinnāṅgulyantarau pādau kaṇḍūdāharuganvitau |
duṣṭakardamasaṁsparśādalasaṁ taṁ vinirdiśēt ||32||
View original
क्लिन्नाङ्गुल्यन्तरौ पादौ कण्डूदाहरुगन्वितौ |
दुष्टकर्दमसंस्पर्शादलसं तं विनिर्दिशेत् ||३२||
klinnētyādi| ayaṁ kaphēna saśōṇitēna||32||
Adhikarana 26 (33-34) · Śloka 34
rōmakūpānugaṁ pittaṁ vātēna saha mūrcchitam |
pracyāvayati rōmāṇi tataḥ ślēṣmā saśōṇitaḥ ||33||
ruṇaddhi rōmakūpāṁstu tatō'nyēṣāmasambhavaḥ |
tadindraluptaṁ khālityaṁ rujyēti ca vibhāvyatē ||34||
View original
रोमकूपानुगं पित्तं वातेन सह मूर्च्छितम् |
प्रच्यावयति रोमाणि ततः श्लेष्मा सशोणितः ||३३||
रुणद्धि रोमकूपांस्तु ततोऽन्येषामसम्भवः |
तदिन्द्रलुप्तं खालित्यं रुज्येति च विभाव्यते ||३४||
rōmakūpānugamityādi| khālityaṁ puṁsāmēva na tu yōṣitām| tathāca vidēhaḥ- “atyantasukumārāṅgyō rajō duṣṭaṁ sravanti ca| avyāyāmaratā yasmāttasmānna khalitiḥ striyāḥ” iti||33-34||
Adhikarana 27 (35) · Śloka 35
dāruṇā kaṇḍurā rūkṣā kēśabhūmiḥ prapāṭyatē |
kaphavātaprakōpēṇa vidyāddāruṇakaṁ tu tam ||35||
View original
दारुणा कण्डुरा रूक्षा केशभूमिः प्रपाट्यते |
कफवातप्रकोपेण विद्याद्दारुणकं तु तम् ||३५||
dāruṇēnyādi| dāruṇā kaṭhinā| kaṇḍurā kaṇḍūyuktā| prapāṭyatē prakarṣēṇa pāṭyatē | pittarudhirayōrapyanubandhō jñēyaḥ, vidēhavacanān| dāruṇakaṁ ‘pahā ’ iti lōkē||35||
Adhikarana 28 (36) · Śloka 36
arūṁṣi bahuvaktrāṇi bahuklēdīni mūrdhani |
kaphāsr̥kkr̥mikōpēna nr̥ṇāṁ vidyādaruṁṣikām ||36||
View original
अरूंषि बहुवक्त्राणि बहुक्लेदीनि मूर्धनि |
कफासृक्कृमिकोपेन नृणां विद्यादरुंषिकाम् ||३६||
arūṁṣītyādi| arūṁṣi vraṇān||36||
Adhikarana 29 (37) · Śloka 37
krōdhaśōkaśramakr̥taḥ śarīrōṣmā śirōgataḥ |
pittaṁ ca kēśān pacati palitaṁ tēna jāyatē ||37||
View original
क्रोधशोकश्रमकृतः शरीरोष्मा शिरोगतः |
पित्तं च केशान् पचति पलितं तेन जायते ||३७||
krōdhētyādi| krōdhādikr̥tēna śarīrōṣmaṇā śirōgatēna vaikr̥taṁ, pittēna punaḥ prākr̥taṁ palitam; anyathā pittōṣmaṇōrabhēdāt punaruktidōṣaḥ syāt; pañjikākārastu “śarīrōṣmā pāvakaḥ, pittaṁ tadāśrayaḥ, ētau pittapāvakāvēkībhūya kēśān pacataḥ; ētēna kēvalōṣmakr̥tasya vaikr̥tasyādōṣajaprasaṅgō nirākr̥taḥ” iti manyatē||37||
Adhikarana 30 (38) · Śloka 38
dāhajvararujāvantastāmrāḥ sphōṭāḥ sapītakāḥ |
gātrēṣu vadanē cāntarvijñēyāstā masūrikāḥ ||38||
View original
दाहज्वररुजावन्तस्ताम्राः स्फोटाः सपीतकाः |
गात्रेषु वदने चान्तर्विज्ञेयास्ता मसूरिकाः ||३८||
dāhētyādi| tāmratvēna śōṇitānubandhō'pyēṣāṁ; tathāhi tantrāntaraṁ- “pittaṁ śōṇitasaṁsr̥ṣṭaṁ yadā dūṣayati tvacam| tadā karōti piḍakāḥ sarvagātrēṣu dēhinaḥ|| masūramudgamāṣāṇāṁ tulyāḥ kōlōpamā api| masūrikāstu vijñēyāḥ piḍakā raktapittajāḥ”- iti| ētāsāṁ ‘śītalikā’ iti lōkāśrayā sañjñā||38||
Adhikarana 31 (39) · Śloka 39
śālmalīkaṇṭakaprakhyāḥ kaphamārutaśōṇitaiḥ |
jāyantē piḍakā yūnāṁ vaktrē yā mukhadūṣikāḥ ||39||
View original
शाल्मलीकण्टकप्रख्याः कफमारुतशोणितैः |
जायन्ते पिडका यूनां वक्त्रे या मुखदूषिकाः ||३९||
śālmalītyādi| śālmalīkaṇṭakaprakhyāḥ śālmalīkaṇṭakasadr̥śāḥ| yūnāṁ taruṇānām||39||
Adhikarana 32 (40) · Śloka 40
kaṇṭakairācitaṁ vr̥ttaṁ kaṇḍūmat pāṇḍumaṇḍalam |
padminīkaṇṭakaprakhyaistadākhyaṁ kaphavātajam ||40||
View original
कण्टकैराचितं वृत्तं कण्डूमत् पाण्डुमण्डलम् |
पद्मिनीकण्टकप्रख्यैस्तदाख्यं कफवातजम् ||४०||
kaṇṭakairityādi| padminīkaṇṭakaprakhyaiḥ padminīkaṇṭakasadr̥śaiḥ| ācitaṁ vyāptam| tadākhyaṁ padminīkaṇṭakākhyam||40||
Adhikarana 33 (41) · Śloka 41
nīrujaṁ samamutsannaṁ maṇḍalaṁ kapharaktajam |
sahajaṁ raktamīṣacca ślakṣṇaṁ jatumaṇiṁ viduḥ ||41||
View original
नीरुजं सममुत्सन्नं मण्डलं कफरक्तजम् |
सहजं रक्तमीषच्च श्लक्ष्णं जतुमणिं विदुः ||४१||
nīrujamityādi| samaṁ sūkṣmam| utsannamunnatam| sahajaṁ janmabalapravr̥ttam| ślakṣṇamakarkaśam| jatumaṇiḥ ‘jadula’ iti lōkāśrayā tatsañjñā||41||
Adhikarana 34 (42) · Śloka 42
avēdanaṁ sthiraṁ caiva yasya gātrēṣu dr̥śyatē |
māṣavatkr̥ṣṇamutsannamanilānmaṣakaṁ vadēt ||42||
View original
अवेदनं स्थिरं चैव यस्य गात्रेषु दृश्यते |
माषवत्कृष्णमुत्सन्नमनिलान्मषकं वदेत् ||४२||
avēdanamityādi| sthiraṁ kaṭhinam||42||
Adhikarana 35 (43) · Śloka 43
kr̥ṣṇāni tilamātrāṇi nīrujāni samāni ca |
vātapittakaphōcchōṣāttān vidyāttilakālakān ||43||
View original
कृष्णानि तिलमात्राणि नीरुजानि समानि च |
वातपित्तकफोच्छोषात्तान् विद्यात्तिलकालकान् ||४३||
kr̥ṣṇānītyādi| vātapittakaphōcchōṣāditi vātapittābhyāṁ kaphasya śōṣādityarthaḥ| anyē tu “vātapittāsr̥gucchōṣāt” iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- vātapittābhyāṁ raktasya śōṣādityarthaḥ; ata ēva tilakālakē kārṣṇyam| ‘vātapittakaphōdrēkāt’ iti kvacit pāṭhaḥ, tasmin pāṭhē kaphōdrēkalakṣaṇaṁ tilakālakē nāsti||43||
Adhikarana 36 (44) · Śloka 44
maṇḍalaṁ mahadalpaṁ vā śyāmaṁ vā yadi vā sitam |
sahajaṁ nīrujaṁ gātrē nyacchamityabhidhīyatē ||44||
View original
मण्डलं महदल्पं वा श्यामं वा यदि वा सितम् |
सहजं नीरुजं गात्रे न्यच्छमित्यभिधीयते ||४४||
maṇḍalamityādi| sahajaṁ janmabalapravr̥ttam| nyacchaṁ lōkā lāñchanamiti vadanti; pittaraktānvitō vāyurasya kāraṇam||44||
Adhikarana 37 (45) · Śloka 45
samutthānanidānābhyāṁ carmakīlaṁ prakīrtitam |45|
View original
समुत्थाननिदानाभ्यां चर्मकीलं प्रकीर्तितम् |४५|
samutthānētyādi| samutthānaṁ samprāptiḥ, nidānaṁ hētulakṣaṇanirdēśaḥ| gayī tu samutthānanidānābhyāmityādi carmakīlapratipādakaṁ vākyamēva na paṭhati|45|-
Adhikarana 38 (45-46) · Śloka 47
krōdhāyāsaprakupitō vāyuḥ pittēna saṁyutaḥ ||45||
sahasā mukhamāgatya maṇḍalaṁ visr̥jatyataḥ |
nīrujaṁ tanukaṁ śyāvaṁ mukhē vyaṅgaṁ tamādiśēt ||46||
kr̥ṣṇamēvaṅguṇaṁ gātrē mukhē vā nīlikāṁ viduḥ |47|
View original
क्रोधायासप्रकुपितो वायुः पित्तेन संयुतः ||४५||
सहसा मुखमागत्य मण्डलं विसृजत्यतः |
नीरुजं तनुकं श्यावं मुखे व्यङ्गं तमादिशेत् ||४६||
कृष्णमेवङ्गुणं गात्रे मुखे वा नीलिकां विदुः |४७|
krōdhētyādi| “vyaṅgamēva sthānāntarēṇa varṇāntarēṇa ca nīlikā” ityanyē||45-46||-
Adhikarana 39 (47-49) · Śloka 50
mardanāt pīḍanāccāti tathaivāpyabhighātataḥ |
mēḍhracarma yadā vāyurbhajatē sarvataścaraḥ ||47||
tadā vātōpasr̥ṣṭaṁ tu carma pratinivartatē |
maṇēradhastāt kōśaśca granthirūpēṇa lambatē ||48||
savēdanaḥ sadāhaśca pākaṁ ca vrajati kvacit |
mārutāgantusambhūtāṁ vidyāttāṁ parivartikām ||49||
sakaṇḍūḥ kaṭhinā cāpi saiva ślēṣmasamutthitā |50|
View original
मर्दनात् पीडनाच्चाति तथैवाप्यभिघाततः |
मेढ्रचर्म यदा वायुर्भजते सर्वतश्चरः ||४७||
तदा वातोपसृष्टं तु चर्म प्रतिनिवर्तते |
मणेरधस्तात् कोशश्च ग्रन्थिरूपेण लम्बते ||४८||
सवेदनः सदाहश्च पाकं च व्रजति क्वचित् |
मारुतागन्तुसम्भूतां विद्यात्तां परिवर्तिकाम् ||४९||
सकण्डूः कठिना चापि सैव श्लेष्मसमुत्थिता |५०|
mardanādityādi| atīti mardanapīḍanābhyāṁ pratyēkaṁ sambadhyatē; samyakkr̥tau hi mardanapīḍanau vāyupraśāntikarāvēva bhavataḥ| bhajatē āśrayati| sarvataścarō vāyurvyānaḥ| carma pratinivartata iti maṇiṁ vihāya sarvatō vyāghuṭatītyarthaḥ| kōśaḥ carmakōśaḥ| saiva parivartikētyarthaḥ||47-49||-
Adhikarana 40 (50-51) · Śloka 52
alpīyaḥkhāṁ yadā harṣādbālāṁ gacchēt striyaṁ naraḥ ||50||
hastābhighātādathavā carmaṇyudvartitē balāt |
mardanātpīḍanādvā'pi śukravēgavighātataḥ ||51||
yasyāvapāṭyatē carma tāṁ vidyādavapāṭikām |52|
View original
अल्पीयःखां यदा हर्षाद्बालां गच्छेत् स्त्रियं नरः ||५०||
हस्ताभिघातादथवा चर्मण्युद्वर्तिते बलात् |
मर्दनात्पीडनाद्वाऽपि शुक्रवेगविघाततः ||५१||
यस्यावपाट्यते चर्म तां विद्यादवपाटिकाम् |५२|
alpīyaḥkhāmityādi| alpīyaḥkhām alpatarayōnidvārām| carmaṇyudvartitē uttānībhūya vyāghuṭitē| yasya carma mardanādibhiravapāṭyatē vidīryatē tasya tāmavapāṭikāṁ vidyādityarthaḥ| carma kartr̥| udvartatē niścitamūrdhvaṁ pravartata ityanyē||50-51||-
Adhikarana 41 (52-54) · Śloka 54
vātōpasr̥ṣṭamēvaṁ tu carma saṁśrayatē maṇim ||52||
maṇiścarmōpanaddhastu mūtrasrōtō ruṇaddhi ca |
niruddhaprakaśē tasminmandadhāramavēdanam ||53||
mūtraṁ pravartatē jantōrmaṇirna ca vidīryatē |
niruddhaprakaśaṁ vidyāddurūḍhāṁ cāvapāṭikām ||54||
View original
वातोपसृष्टमेवं तु चर्म संश्रयते मणिम् ||५२||
मणिश्चर्मोपनद्धस्तु मूत्रस्रोतो रुणद्धि च |
निरुद्धप्रकशे तस्मिन्मन्दधारमवेदनम् ||५३||
मूत्रं प्रवर्तते जन्तोर्मणिर्न च विदीर्यते |
निरुद्धप्रकशं विद्याद्दुरूढां चावपाटिकाम् ||५४||
vātōpasr̥ṣṭamityādi| ēvamiti mardanapīḍanābhighātādinētyarthaḥ| saṁśrayatē samagraṁ śrayatē| durūḍhāṁ cāvapāṭikāmiti avapāṭikā'pi durūḍhā niruddhaprakāśākhyāṁ labhatē||52-54||
Adhikarana 42 (55-56) · Śloka 56
vēgasandhāraṇādvāyurvihatō gudamāśritaḥ |
niruṇaddhi mahatsrōtaḥ sūkṣmadvāraṁ karōti ca ||55||
mārgasya saukṣmyāt kr̥cchrēṇa purīṣaṁ tasya gacchati |
sanniruddhagudaṁ vyādhimēnaṁ vidyāt sudustaram ||56||
View original
वेगसन्धारणाद्वायुर्विहतो गुदमाश्रितः |
निरुणद्धि महत्स्रोतः सूक्ष्मद्वारं करोति च ||५५||
मार्गस्य सौक्ष्म्यात् कृच्छ्रेण पुरीषं तस्य गच्छति |
सन्निरुद्धगुदं व्याधिमेनं विद्यात् सुदुस्तरम् ||५६||
vēgasandhāraṇādityādi| vihatō niruddhagatiḥ| mahatsrōtō gudam||55-56||
Adhikarana 43 (57-58) · Śloka 58
śakr̥nmūtrasamāyuktē'dhautē'pānē śiśōrbhavēt |
svinnasyāsnāpyamānasya kaṇḍū raktakaphōdbhavā ||57||
kaṇḍūyanāttataḥ kṣipraṁ sphōṭāḥ srāvaśca jāyatē |
ēkībhūtaṁ vraṇairghōraṁ taṁ vidyādahipūtanam ||58||
View original
शकृन्मूत्रसमायुक्तेऽधौतेऽपाने शिशोर्भवेत् |
स्विन्नस्यास्नाप्यमानस्य कण्डू रक्तकफोद्भवा ||५७||
कण्डूयनात्ततः क्षिप्रं स्फोटाः स्रावश्च जायते |
एकीभूतं व्रणैर्घोरं तं विद्यादहिपूतनम् ||५८||
śakr̥dityādi| śakr̥nmūtrasamāyuktē'pānē gudē, adhautē akriyamāṇaśaucē, śiśō raktakaphōdbhavā kaṇḍūrbhavēditi sambandhaḥ| kathambhūtasya? svinnasya asnāpyamānasya ca| ēkībhūtamapānaṁ vraṇaiḥ ‘saha’ ityadhyāhāryam| ahipūtanaṁ kapharaktajaṁ jñēyam||57-58||
Adhikarana 44 (59-60) · Śloka 60
snānōtsādanahīnasya malō vr̥ṣaṇasaṁśritaḥ |
yadā praklidyatē svēdāt kaṇḍūṁ sañjanayēttadā ||59||
tatra kaṇḍūyanāt kṣipraṁ sphōṭāḥ srāvaśca jāyatē |
prāhurvr̥ṣaṇakacchūṁ tāṁ ślēṣmaraktaprakōpajām ||60||
View original
स्नानोत्सादनहीनस्य मलो वृषणसंश्रितः |
यदा प्रक्लिद्यते स्वेदात् कण्डूं सञ्जनयेत्तदा ||५९||
तत्र कण्डूयनात् क्षिप्रं स्फोटाः स्रावश्च जायते |
प्राहुर्वृषणकच्छूं तां श्लेष्मरक्तप्रकोपजाम् ||६०||
snānōtsādanētyādi| utsādanam udvartanam||59-60||
Adhikarana 45 (61) · Śloka 61
pravāhaṇātisārābhyāṁ nirgacchati gudaṁ bahiḥ |
rūkṣadurbaladēhasya taṁ gudabhraṁśamādiśēt ||61||
View original
प्रवाहणातिसाराभ्यां निर्गच्छति गुदं बहिः |
रूक्षदुर्बलदेहस्य तं गुदभ्रंशमादिशेत् ||६१||
pravāhaṇētyādi| pravāhaṇaṁ prakarṣēṇa nirvāhaṇam| ayaṁ vātakōpajaḥ||61||
Adhikarana puShpikA · Śloka 13
iti suśrutasaṁhitāyāṁ nidānasthānē kṣudrarōganidānaṁ nāma trayōdaśō'dhyāyaḥ ||13||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां निदानस्थाने क्षुद्ररोगनिदानं नाम त्रयोदशोऽध्यायः ||१३||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ nidānasthānē trayōdaśō'dhyāyaḥ||13||