Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō visarpanāḍīstanarōganidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो विसर्पनाडीस्तनरोगनिदानं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
tvaṅmāṁsaśōṇitagatāḥ kupitāstu dōṣāḥ sarvāṅgasāriṇamihāsthitamātmaliṅgam |
kurvanti vistr̥tamanunnatamāśu śōphaṁ taṁ sarvatō visaraṇācca visarpamāhuḥ ||3||
View original
त्वङ्मांसशोणितगताः कुपितास्तु दोषाः सर्वाङ्गसारिणमिहास्थितमात्मलिङ्गम् |
कुर्वन्ति विस्तृतमनुन्नतमाशु शोफं तं सर्वतो विसरणाच्च विसर्पमाहुः ||३||
idānīṁ samprāptihētusvarūpaniruktīrāha- tvaṅmāṁsētyādi| tvaṅmāṁsaśōṇitagatāḥ kupitā dōṣāḥ śōphaṁ kurvantīti sambandhaḥ| kimbhūtaṁ śōphaṁ? sarvāṅgasāriṇam| iha asmiñ śāstrē, taṁ visarpamāhuriti sambandhaḥ| punarapi kimbhūtam? asthitam anavasthitaṁ, dēśāddēśāntaragamanāt; anyē tu āsthitaṁ prāptaṁ; kiṁ tat? ātmaliṅgam; ētēna vātādiśōthaliṅgaṁ prāptamityarthaḥ; anyē tu ihāsthitaṁ kvacidēvāvayavē sthitamiti vyākhyānayanti| vistr̥taṁ vistīrṇam| anunnataṁ tanutvācchōphasya | visaraṇāccēti cakārāt nānāprakāraṁ visarpatīti samuccīyatē| tvaṅmāṁsaśōṇitagatā iti samprāptiḥ| kupitā dōṣā iti hētuḥ| sarvāṅgasāriṇamityādi svarūpam| sarvatō visaraṇāccēti niruktiḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
vātātmakō'sitamr̥duḥ paruṣō'ṅgamardasambhēdatōdapavanajvaraliṅgayuktaḥ |
gaṇḍairyadā tu viṣamairatidūṣitatvādyuktaḥ sa ēva kathitaḥ khalu varjanīyaḥ ||4||
View original
वातात्मकोऽसितमृदुः परुषोऽङ्गमर्दसम्भेदतोदपवनज्वरलिङ्गयुक्तः |
गण्डैर्यदा तु विषमैरतिदूषितत्वाद्युक्तः स एव कथितः खलु वर्जनीयः ||४||
tēṣāṁ dōṣabhēdēna viśiṣṭaṁ lakṣaṇāṁ darśayannāha- vātātmaka ityādi| asitaḥ kr̥ṣṇaḥ| aṅgamardō vēdanāviśēṣaḥ| idaṁ śuddhavātavisarpalakṣaṇamuktam| gaṇḍairityādi| gaṇḍairagnidagdhasadr̥śaiḥ sphōṭairyukta iti sambandhaḥ| atidūṣitatvāt kābhyāṁ? vātapittābhyām| idaṁ pittānugatavātavisarpalakṣaṇamuktam| aparē tu sakalēnāpi ślōkēna śuddhavātavisarpalakṣaṇamāhuḥ, tanmatē'tidūṣitatvād vātēnaivēti bōddhavyam||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
pittātmakō drutagatirjvaradāhapākasphōṭaprabhēdabahulaḥ kṣatajaprakāśaḥ |
dōṣapravr̥ddhihatamāṁsasirō yadā syāt srōtōjakardamanibhō na tadā sa sidhyēt ||5||
View original
पित्तात्मको द्रुतगतिर्ज्वरदाहपाकस्फोटप्रभेदबहुलः क्षतजप्रकाशः |
दोषप्रवृद्धिहतमांससिरो यदा स्यात् स्रोतोजकर्दमनिभो न तदा स सिध्येत् ||५||
pittātmaka ityādi| jvarādibhiḥ prabhēdāntairbahulaśabdaḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| kṣatajaprakāśa iti raktamiva yaḥ prakāśata ityarthaḥ| pūrvārdhēna kēvalapittārabdhō visarpa uktaḥ| dōṣapravr̥ddhītyādi dōṣapravr̥ddhyā pittakaphavr̥ddhyā hataṁ māṁsaṁ sirāśca yasmin sa tathā| srōtōjakardamanibha iti añjanasadr̥śakardamadravyatulyaḥ| anēnōttarārdhēna kaphapaittikō visarpa uktaḥ||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
ślēṣmātmakaḥ sarati mandamaśīghrapākaḥ snigdhaḥ sitaśvayathuralparugugrakaṇḍuḥ |6|
View original
श्लेष्मात्मकः सरति मन्दमशीघ्रपाकः स्निग्धः सितश्वयथुरल्परुगुग्रकण्डुः |६|
ślēṣmātmaka ityādi| sarati visarpati| kaphavātābhyāṁ granthivisarpaḥ, saḥ asādhya ēva| sa purastādēva granthinirdēśa (?) iti nātra nirdiṣṭaḥ; atraiva ‘vātakaphavisarpaliṅgēna nirdiṣṭēnāvarudhyatē’ ityanyē|6|-
Adhikarana 6 (6) · Śloka 6
sarvātmakastrividhavarṇarujō'vagāḍhaḥ pakvō na sidhyati ca māṁsasirāpraśātāt ||6||
View original
सर्वात्मकस्त्रिविधवर्णरुजोऽवगाढः पक्वो न सिध्यति च मांससिराप्रशातात् ||६||
sānnipātikaṁ darśayannāha- sarvātmaka ityādi| trividhavarṇaruja iti pratyēkaṁ vātādidōṣanirdiṣṭakr̥ṣṇapītasitādivarṇaḥ, vātādidōṣajanitavisarpanirdiṣṭatōdadāhakaṇḍvādivēdanaśca| avagāḍhō'bhyantaramūlaḥ| praśātaḥ śaṭanaṁ; māṁsasirāpraśātāt paratō na sidhyati, māṁsasirāpraśātāt pūrvaṁ kr̥cchrataḥ sidhyati||6||
Adhikarana 7 (7) · Śloka 7
sadyaḥkṣatavraṇamupētya narasya pittaṁ raktaṁ ca dōṣabahulasya karōti śōpham |
śyāvaṁ salōhitamatijvaradāhapākaṁ sphōṭaiḥ kulatthasadr̥śairasitaiśca kīrṇam ||7||
View original
सद्यःक्षतव्रणमुपेत्य नरस्य पित्तं रक्तं च दोषबहुलस्य करोति शोफम् |
श्यावं सलोहितमतिज्वरदाहपाकं स्फोटैः कुलत्थसदृशैरसितैश्च कीर्णम् ||७||
sadya ityādi| dōṣabahulasya pittaṁ raktaṁ ca śōphaṁ karōtīti sambandhaḥ| kiṁ kr̥tvā? sadyaḥkṣatavraṇamupētya prāpya| kimbhūtaṁ śōphaṁ? śyāvamityādiviśēṣaṇaviśiṣṭam| dōṣabahulasyēti kuṣṭhavātaraktadipūrvarūpādidōṣadūṣitadhātōḥ, taduktaṁ tayōḥ pūrvarūpē ‘kṣatavisarpaṇam’ (ni. 5) iti; anyē tu tridōṣabahulasyētyarthamāhuḥ| kīrṇaṁ vyāptam||7||
Adhikarana 8 (8) · Śloka 8
sidhyanti vātakaphapittakr̥tā visarpāḥ sarvātmakaḥ kṣatakr̥taśca na siddhimēti |
paittānilāvapi ca darśitapūrvaliṅgau sarvē ca marmasu bhavanti hi kr̥cchrasādhyāḥ ||8||
View original
सिध्यन्ति वातकफपित्तकृता विसर्पाः सर्वात्मकः क्षतकृतश्च न सिद्धिमेति |
पैत्तानिलावपि च दर्शितपूर्वलिङ्गौ सर्वे च मर्मसु भवन्ति हि कृच्छ्रसाध्याः ||८||
tēṣāṁ sādhyāsādhyātvamāha- sidhyantītyādi| na siddhimēti na sādhyatāṁ yāti| darśitapūrvaliṅgā iti gaṇḍayuktō vātavisarpaḥ, srōtōjakardamanibhaḥ pittavisarpa iti| anyē tu ‘pittātmakō'ñjanavapuśca tathā na sidhyēt’ iti paṭhanti, cakārēṇa gaṇḍairyadā'tiviṣamairityēvaṁviśiṣṭō vātikō'pyasādhya iti samuccīyata iti vyākhyānayanti| gaṇḍairyadā tu viṣamairityādinā vātajasya, srōtōjakardamanibhairityādinā| pittajasyāsādhyatvamuktaṁ yat punarucyatē tat kṣatajasyāsādhyatāprasaṅgēna, prasaṅgōktaṁ ca na paunaruktyamarhati||8||
Adhikarana 9 (9) · Śloka 10
śōphaṁ na pakvamiti pakvamupēkṣatē yō yō vā vraṇaṁ pracurapūyamasādhuvr̥ttaḥ |
abhyantaraṁ praviśati pravidārya tasya sthānāni pūrvavihitāni tataḥ sa pūyaḥ ||9||
tasyātimātragamanādgatirityataśca nāḍīva yadvahati tēna matā tu nāḍī |10|
View original
शोफं न पक्वमिति पक्वमुपेक्षते यो यो वा व्रणं प्रचुरपूयमसाधुवृत्तः |
अभ्यन्तरं प्रविशति प्रविदार्य तस्य स्थानानि पूर्वविहितानि ततः स पूयः ||९||
तस्यातिमात्रगमनाद्गतिरित्यतश्च नाडीव यद्वहति तेन मता तु नाडी |१०|
nāḍīṁ nirdiśannāha- śōphamityādi| vraṇamityatrōpēkṣata iti sambandhaḥ| asādhuvr̥ttaḥ ahitāhārācāraḥ| sthānāni tvagādīni vraṇavāstuśabdābhihitāni| tasya pūyasya| ataścēti cakārō nāḍīniruktipakṣāntarasamuccayē| tāmēva nāḍīniruktimāha- nāḍīva yadvahati tēna matā tu nāḍī; yēna hētunā nāḍīvat praṇālīvadvahati yāti tēna hētunā nāḍī matētyarthaḥ| śōphaṁ na pakvamityādi hētuḥ, abhyantaramityādi samprāptiḥ, nāḍīvētyādi niruktiḥ||9||
Adhikarana 10 (10) · Śloka 10
dōṣaistribhirbhavati sā pr̥thagēkaśaśca sammūrcchitairapi ca śalyanimittatō'nyā ||10||
View original
दोषैस्त्रिभिर्भवति सा पृथगेकशश्च सम्मूर्च्छितैरपि च शल्यनिमित्ततोऽन्या ||१०||
saṅkhyāṁ niyamayannāha- dōṣairityādi| dōṣaiḥpr̥thagiti tisraḥ, ēkaśaśca sannipatitairanyā, aparāśca tisraḥ| sammūrcchitairapi ca dvidōṣasaṁyōgōtthāḥ; anyathā apicakārau nirarthakau syātām| sammūrcchitairmiśrībhūtairityarthaḥ| śalyanimittatō'nyā abhighātajā'parētyarthaḥ| gayī tu tribhirdōṣaiḥ pr̥thak tisraḥ, ēkaśaśca sammūrcchitairanyā sānnipātikī, śalyanimittā ca pañcamīti pañcaiva nāḍya iti vyākhyānayati||10||
Adhikarana 11 (11) · Śloka 11
tatrānilāt paruṣasūkṣmamukhī saśūlā phēnānuviddhamadhikaṁ sravati kṣapāyām |11|
View original
तत्रानिलात् परुषसूक्ष्ममुखी सशूला फेनानुविद्धमधिकं स्रवति क्षपायाम् |११|
tēṣāṁ vātādīnāṁ pratyēkaṁ viśiṣṭaṁ lakṣaṇamāha- tatrānilādityādi| phēnānuviddhaṁ phēnamiśram|11|-
Adhikarana 12 (11) · Śloka 11
tr̥ṭtāpatōdasadanajvarabhēdahētuḥ pītaṁ sravatyadhikamuṣṇamahaḥsu pittāt ||11||
View original
तृट्तापतोदसदनज्वरभेदहेतुः पीतं स्रवत्यधिकमुष्णमहःसु पित्तात् ||११||
tr̥ṭtāpētyādi| tr̥ṭtāpādīnāṁ hētuḥ tr̥ṣādīn karōtītyarthaḥ||11||
Adhikarana 13 (12) · Śloka 12
jñēyā kaphādbahughanārjunapicchilāsrā rātrisrutiḥ stimitarukkaṭhinā sakaṇḍūḥ |12|
View original
ज्ञेया कफाद्बहुघनार्जुनपिच्छिलास्रा रात्रिस्रुतिः स्तिमितरुक्कठिना सकण्डूः |१२|
jñēyā kaphādityādi| bahughanārjunapicchilāsrēti vipulasāndradhavalapicchilasrāvētyarthaḥ| atrāsraśabdaḥ srāvavācī cintya ēva| anyē tu ‘kaphādbahughanārjunapicchilasrut’ iti paṭhanti, tatra srut srāva ityarthaḥ| stimitarugiti mandavēdanētyarthaḥ|12|-
Adhikarana 14 (12) · Śloka 12
dōṣadvayābhihitalakṣaṇadarśanēna tisrō gatīrvyatikaraprabhavāstu vidyāt ||12||
View original
दोषद्वयाभिहितलक्षणदर्शनेन तिस्रो गतीर्व्यतिकरप्रभवास्तु विद्यात् ||१२||
dvandvajā āha- dōṣadvayābhihitētyādi| vyatikaraprabhavā dvandvajāḥ; vātapittajā, pittakaphajā, vātakaphajā cēti tisraḥ| gayī tu dōṣadvayābhihitētyādi dvandvajānāṁ lakṣaṇaṁ na paṭhati||12||
Adhikarana 15 (13) · Śloka 13
dāhajvaraśvasanamūrcchanavaktraśōṣā yasyāṁ bhavantyabhihitāni ca lakṣaṇāni |
tāmādiśēt pavanapittakaphaprakōpāddhōrāmasukṣayakarīmiva kālarātrim ||13||
View original
दाहज्वरश्वसनमूर्च्छनवक्त्रशोषा यस्यां भवन्त्यभिहितानि च लक्षणानि |
तामादिशेत् पवनपित्तकफप्रकोपाद्धोरामसुक्षयकरीमिव कालरात्रिम् ||१३||
sānnipātikīmāha- dāhajvarētyādi| asukṣayakarīṁ prāṇāpahāriṇīṁ; kāmiva? kālarātrimiva yamabhaginīmiva||13||
Adhikarana 16 (14) · Śloka 14
naṣṭaṁ kathañcidanumārgamudīritēṣu sthānēṣu śalyamacirēṇa gatiṁ karōti |
sā phēnilaṁ mathitamacchamasr̥gvimiśramuṣṇaṁ sravēta sahasā sarujā ca nityam ||14||
View original
नष्टं कथञ्चिदनुमार्गमुदीरितेषु स्थानेषु शल्यमचिरेण गतिं करोति |
सा फेनिलं मथितमच्छमसृग्विमिश्रमुष्णं स्रवेत सहसा सरुजा च नित्यम् ||१४||
śalyanimittāṁ darśayannāha- naṣṭamityādi| udīritēṣu sthānēṣu tvagādiṣu| mathitamunmathitamiva| uṣṇamuṣṇasparśaṁ; ‘srāvaṁ’ ityadhyāhāraḥ||14||
Adhikarana 17 (15) · Śloka 15
yāvatyō gatayō yaiśca kāraṇaiḥ sambhavanti hi |
tāvantaḥ stanarōgāḥ syuḥ strīṇāṁ tairēva hētubhiḥ ||15||
View original
यावत्यो गतयो यैश्च कारणैः सम्भवन्ति हि |
तावन्तः स्तनरोगाः स्युः स्त्रीणां तैरेव हेतुभिः ||१५||
idānīṁ stanarōgāṇāṁ saṅkhyāṁ hētuṁ ca darśayannāha- yāvatya ityādi| yāvatyō yāvatpramāṇā gatayaḥ, yaiśca kāraṇairvātapittakaphasannipātābhighātaiḥ, tāvantaḥ tāvatpramāṇāḥ||15||
Adhikarana 18 (16) · Śloka 16
dhamanyaḥ saṁvr̥tadvārāḥ kanyānāṁ stanasaṁśritāḥ |
dōṣāvisaraṇāttāsāṁ na bhavanti stanāmayāḥ ||16||
View original
धमन्यः संवृतद्वाराः कन्यानां स्तनसंश्रिताः |
दोषाविसरणात्तासां न भवन्ति स्तनामयाः ||१६||
idānīṁ samānāyāmapi jātāvasambhūtagarbhāṇāṁ tē rōgā na bhavantīti darśayannāha- dhamanya ityādi| kanyānāmasambhūtagarbhāṇāṁ strīṇāmityarthaḥ| avisaraṇam aprasaraṇam||16||
Adhikarana 19 (17) · Śloka 17
tāsāmēva prajātānāṁ garbhiṇīnāṁ ca tāḥ punaḥ |
svabhāvādēva vivr̥tā jāyantē sambhavantyataḥ ||17||
View original
तासामेव प्रजातानां गर्भिणीनां च ताः पुनः |
स्वभावादेव विवृता जायन्ते सम्भवन्त्यतः ||१७||
tāsāmēva sagarbhāṇāṁ prajātānāṁ ca tā ēva dhamanyō vivr̥tadvārā bhavantīti darśayannāha- tāsāmēvētyādi| prajātānāṁ prasūtānām| tā iti dhamanyaḥ| vivr̥tāḥ prasr̥tadvārāḥ, jāyantē bhavantītyarthaḥ| sambhavantīti ‘stanarōgā’ iti śēṣaḥ||17||
Adhikarana 20 (18) · Śloka 18
rasaprasādō madhuraḥ pakvāhāranimittajaḥ |
kr̥tsnadēhāt stanau prāptaḥ stanyamityabhidhīyatē ||18||
View original
रसप्रसादो मधुरः पक्वाहारनिमित्तजः |
कृत्स्नदेहात् स्तनौ प्राप्तः स्तन्यमित्यभिधीयते ||१८||
‘sakṣīrau vā'pyadugdhau vā prāpya dōṣā’ iti strīkṣīrasya stanarōgāṇāṁ hētutvēnōktatvāt strīkṣīrasyaiva sambhavamāha- rasaprasāda ityādi|- rasaprasādaḥ rasasya prasādō dhāma sārastēja ityarthaḥ| pakvāhāranimittaja iti prādhānyāt pakvāhāranimittaśabdēna rasaḥ kathyatē, tēna rasaja ityarthaḥ| stanyaniruktimāha- kr̥tsnadēhādityādi| rasadhātōrvyānavikṣiptasya sarvadēhagatatvāt||18||
Adhikarana 21 (19-22) · Śloka 23
viśastēṣvapi gātrēṣu yathā śukraṁ na dr̥śyatē |
sarvadēhāśritatvācca śukralakṣaṇamucyatē ||19||
tadēva cēṣṭayuvatērdarśanāt smaraṇādapi |
śabdasaṁśravaṇāt sparśāt saṁharṣācca pravartatē ||20||
suprasannaṁ manastatra harṣaṇē hēturucyatē |
āhārarasayōnitvādēvaṁ stanyamapi striyāḥ ||21||
tadēvāpatyasaṁsparśāddarśanāt smaraṇādapi |
grahaṇācca śarīrasya śukravat sampravartatē ||22||
snēhō nirantarastatra prasravē hēturucyatē |23|
View original
विशस्तेष्वपि गात्रेषु यथा शुक्रं न दृश्यते |
सर्वदेहाश्रितत्वाच्च शुक्रलक्षणमुच्यते ||१९||
तदेव चेष्टयुवतेर्दर्शनात् स्मरणादपि |
शब्दसंश्रवणात् स्पर्शात् संहर्षाच्च प्रवर्तते ||२०||
सुप्रसन्नं मनस्तत्र हर्षणे हेतुरुच्यते |
आहाररसयोनित्वादेवं स्तन्यमपि स्त्रियाः ||२१||
तदेवापत्यसंस्पर्शाद्दर्शनात् स्मरणादपि |
ग्रहणाच्च शरीरस्य शुक्रवत् सम्प्रवर्तते ||२२||
स्नेहो निरन्तरस्तत्र प्रस्रवे हेतुरुच्यते |२३|
tasya śarīrābhyantarasthasyādr̥śyasyāpi prasiddhōpamānēna pravartanē hētuṁ darśayannāha- viśastēṣvapītyādi| śukralakṣaṇaṁ ‘stanyamucyatē’ iti śēṣaḥ| kuta ityāha- yathā śukraṁ viśastēṣu chinnēṣvapi gātrēṣu na dr̥śyatē, tasmādvitīyaṁ hētumāha- sarvadēhāśritatvāditi, śukravat samastaśarīrāśritatvāt| śukradr̥ṣṭāntēna stanyasyābhyantaradarśanaṁ pratipādya tēnaiva dr̥ṣṭāntēna sāmagrītastasya pravartanādbahiḥ pratyakṣatāṁ pratipādayannāha- tadēvētyādi| tadēva śukraṁ pravartatē bahirniḥsarati| saṁharṣād viśiṣṭasparśasaṅkalpalakṣaṇāt| viśiṣṭasparśasaṅkalpē hētucatuṣṭayaṁ darśayannāha- iṣṭayuvatērityādi| iṣṭayuvatidarśanādihētucatuṣṭayēna yaḥ saṁharṣaḥ sa suprasanna ēva manasi bhavatīti manasō'pi suprasannasya kāraṇatvaṁ darśayannāha- suprasannamityādi| suprasannamīrṣyādyanabhibhūtam| ēvaṁ stanyamapi striyāḥ pravartatē, śukramāhārarasayōnitvāt pravartatē stanyamapi tathā, tasmāt pravartatē| nanu śukramāhārayōnyapi saṁharṣāt kāraṇāt pravartatē, atra ca kiṁ kāraṇamityāha- tadēvētyādi| tadēva stanyaṁ śukravat sampravartatē| apatyasaṁsparśādikāraṇacatuṣṭayē'pi snēhō mūlakāraṇamiti tadēva darśayannāha- snēha ityādi| prasravē stanyasravaṇē| atrāpi catvārō hētavaḥ, paramiṣṭayuvatisthānē'trāpatyagrahaṇaṁ, mūlahētuharṣasthānē snēhaḥ||19-22||-
Adhikarana 22 (23-24) · Śloka 24
tat kaṣāyaṁ bhavēdvātāt kṣiptaṁ ca plavatē'mbhasi ||23||
pittādamlaṁ sakaṭukaṁ rājyō'mbhasi ca pītikāḥ |
kaphādghanaṁ picchilaṁ ca jalē cāpyavasīdati |
sarvairduṣṭaiḥ sarvaliṅgamabhighātācca duṣyati ||24||
View original
तत् कषायं भवेद्वातात् क्षिप्तं च प्लवतेऽम्भसि ||२३||
पित्तादम्लं सकटुकं राज्योऽम्भसि च पीतिकाः |
कफाद्घनं पिच्छिलं च जले चाप्यवसीदति |
सर्वैर्दुष्टैः सर्वलिङ्गमभिघाताच्च दुष्यति ||२४||
stanyasya prabhavaṁ pravartanaṁ cābhidhāya prakr̥timabhidhātukāmaḥ parityājyatayā prathamaṁ vikr̥tiṁ darśayannāha- tadityādi| kṣiptaṁ cēti cakārēṇānuktamapi tanutvādikaṁ samuccīyatē| sakaṭukam īṣattiktaṁ, tiktē'pi kaṭuśabdasya pravr̥ttēḥ| ambhasi cēti cakārānnīlalōhitāśca rājyō draṣṭavyāḥ| picchilaṁ cēti cakārēṇa dōṣasamplavaḥ sūcyatē| avasīdati buḍati| abhighātāt patanapīḍanādikāt||23-24||
Adhikarana 23 (25) · Śloka 25
yat kṣīramudakē kṣiptamēkībhavati pāṇḍuram |
madhuraṁ cāvivarṇaṁ ca prasannaṁ tadvinirdiśēt ||25||
View original
यत् क्षीरमुदके क्षिप्तमेकीभवति पाण्डुरम् |
मधुरं चाविवर्णं च प्रसन्नं तद्विनिर्दिशेत् ||२५||
nirdōṣasya stanyasya lakṣaṇamāha- yadityādi| ēkībhavati ēkatvaṁ yāti milatītyarthaḥ| avivarṇam īṣatpītādivarṇam| prasannaṁ prakr̥tistham||25||
Adhikarana 24 (26) · Śloka 26
sakṣīrau vā'pyadugdhau vā prāpya dōṣaḥ stanau striyāḥ |
raktaṁ māṁsaṁ ca sandūṣya stanarōgāya kalpatē ||26||
View original
सक्षीरौ वाऽप्यदुग्धौ वा प्राप्य दोषः स्तनौ स्त्रियाः |
रक्तं मांसं च सन्दूष्य स्तनरोगाय कल्पते ||२६||
stanarōgahētuṁ stanyaṁ prakr̥tivikr̥tibhirabhinirdiśya stanarōgasamprāptiṁ darśayannāha- sakṣīrāvityādi| sakṣīrau garbhiṇyāḥ, tasyā dōhasyāsambhavāt| adugdhau prasūtāyāḥ, tasyā dōhasya sambhavāt| tatra yadā dōhyāvadugdhau bhavataḥ, tadā kṣīrabharapīḍitā dōṣāḥ kupitāḥ stanarōgāya jāyantē| stanarōgāya kalpatē stanarōgārthē samarthō bhavati||26||
Adhikarana 25 (27) · Śloka 27
pañcānāmapi tēṣāṁ tu hitvā śōṇitavidradhim |
lakṣaṇāni samānāni bāhyavidradhilakṣaṇaiḥ ||27||
View original
पञ्चानामपि तेषां तु हित्वा शोणितविद्रधिम् |
लक्षणानि समानानि बाह्यविद्रधिलक्षणैः ||२७||
tēṣāmapi saṅkṣēpārthaṁ lakṣaṇamatidēśēna nirdiśannāha- pañcānāmapītyādi| tēṣāṁ stanarōgāṇām| samānāni tulyāni, ‘bhavanti’ ityadhyāhāraḥ||27||
Adhikarana puShpikA · Śloka 10
iti suśrutasaṁhitāyāṁ nidānasthānē visarpanāḍīstanarōganidānaṁ nāma daśamō'dhyāyaḥ ||10||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां निदानस्थाने विसर्पनाडीस्तनरोगनिदानं नाम दशमोऽध्यायः ||१०||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ nidānasthānē daśamō'dhyāyaḥ||10||