Adhikarana 1 (1-4) · Śloka 5
athātō'ṣṭavidhaśastrakarmīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
chēdyā bhagandarā granthiḥ ślaiṣmikastilakālakaḥ |
vraṇavartmārbudānyarśaścarmakīlō'sthimāṁsagam ||3||
śalyaṁ jatumaṇirmāṁsasaṅghātō galaśuṇḍikā |
snāyumāṁsasirākōthō valmīkaṁ śatapōnakaḥ ||4||
adhruṣaścōpadaṁśāśca māṁsakandyadhimāṁsakaḥ |5|
View original
अथातोऽष्टविधशस्त्रकर्मीयमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
छेद्या भगन्दरा ग्रन्थिः श्लैष्मिकस्तिलकालकः |
व्रणवर्त्मार्बुदान्यर्शश्चर्मकीलोऽस्थिमांसगम् ||३||
शल्यं जतुमणिर्मांससङ्घातो गलशुण्डिका |
स्नायुमांससिराकोथो वल्मीकं शतपोनकः ||४||
अध्रुषश्चोपदंशाश्च मांसकन्द्यधिमांसकः |५|
tatra pūrvaṁ chēdyakarmaṇa ēva darśitatvāttadbhēdamēva darśayannāha- chēdyā bhagandarā ityādi| granthiḥ ślaiṣmika iti āmō na tu pakvaḥ| tilakālaka iti kṣudrarōgaparipaṭhitaḥ; na tu śūkadōṣōktaḥ, tasyāsādhyatvāt| vraṇavartmēti klinnō vraṇauṣṭhaḥ| arbudāni sarvāṇi| arśō vātikaṁ ślaiṣmikaṁ ca| carmakīla iti gudapārśvavartī māṁsāṅkuraḥ| snāyvādibhiḥ saha kōthaśabdaḥ pratyēkaṁ sambadhyatē, kōthaḥ pūtībhāvaḥ| śatapōnaka iti śūkadōṣapaṭhitaḥ; anyē tu “bhagandaragrahaṇēnāpyupāttasya śatapōnakasya punarupādānamatyantacchēdanārtham, ananyapratīkāratvāt”||1-4||
Adhikarana 2 (5-8) · Śloka 8
bhēdyā vidradhayō'nyatra sarvajādgranthayastrayaḥ ||5||
āditō yē visarpāśca vr̥ddhayaḥ savidārikāḥ |
pramēhapiḍakāḥ śōphaḥ stanarōgō'vamanthakāḥ ||6||
kumbhīkānuśayī nāḍyō vr̥ndau puṣkarikā'lajī |
prāyaśaḥ kṣudrarōgāśca puppuṭau tāludantajau ||7||
tuṇḍikērī gilāyuśca pūrvaṁ yē ca prapākiṇaḥ |
bastistathā'śmarīhētōrmēdōjā yē ca kēcana ||8||
View original
भेद्या विद्रधयोऽन्यत्र सर्वजाद्ग्रन्थयस्त्रयः ||५||
आदितो ये विसर्पाश्च वृद्धयः सविदारिकाः |
प्रमेहपिडकाः शोफः स्तनरोगोऽवमन्थकाः ||६||
कुम्भीकानुशयी नाड्यो वृन्दौ पुष्करिकाऽलजी |
प्रायशः क्षुद्ररोगाश्च पुप्पुटौ तालुदन्तजौ ||७||
तुण्डिकेरी गिलायुश्च पूर्वं ये च प्रपाकिणः |
बस्तिस्तथाऽश्मरीहेतोर्मेदोजा ये च केचन ||८||
bhēdyaviṣayaṁ darśayannāha- bhēdyā ityādi| granthayastraya iti vātapittakaphajāḥ| āditō yē visarpāścēti vātapittaślēṣmajāḥ| vidārikā kṣudrarōgēṣu| avamanthaka iti śūkadōṣēṣu| vr̥ndāviti ēkavr̥ndō vr̥ndaśca kaṇṭhagatarōgēṣu| puṣkarikā śūkadōṣēṣu| puppuṭau tāludantajāviti tālupuppuṭō dantapuppuṭaśca| pūrvaṁ yē ca prapākiṇa iti bhagandarādayaḥ| bastistathā'śmarīhētōriti aśmarīnimittamēva bastirbhēdyō nānyahētōḥ, abhēdē dhruvamaraṇādbhēdē ca saṁśayāt||5-8||
Adhikarana 3 (9) · Śloka 10
lēkhyāścatasrō rōhiṇyaḥ kilāsamupajihvikā |
mēdōjō dantavaidarbhō granthirvartmādhijihvikā ||9||
arśāṁsi maṇḍalaṁ māṁsakandī māṁsōnnatistathā |10|
View original
लेख्याश्चतस्रो रोहिण्यः किलासमुपजिह्विका |
मेदोजो दन्तवैदर्भो ग्रन्थिर्वर्त्माधिजिह्विका ||९||
अर्शांसि मण्डलं मांसकन्दी मांसोन्नतिस्तथा |१०|
lēkhyaviṣayaṁ darśayannāha- lēkhyāścatasra ityādi| catasrō rōhiṇyaḥ iti vātapittaślēṣmasannipātōtthāḥ, raktajāḥ punarēkāntāsādhyatvādiha nōktāḥ| vartma iti vraṇavartma nētravartma cētyarthaḥ| maṇḍalaṁ kaṇḍūkuṣṭhādīnām| māṁsakandī svalpamāṁsāṅkuraḥ||9||-
Adhikarana 4 (10) · Śloka 10
vēdhyāḥ sirā bahuvidhā mūtravr̥ddhirdakōdaram ||10||
View original
वेध्याः सिरा बहुविधा मूत्रवृद्धिर्दकोदरम् ||१०||
vēdhyaviṣayaṁ darśayannāha- vēdhyā ityādi||10||
Adhikarana 5 (11) · Śloka 11
ēṣyā nāḍyaḥ saśalyāśca vraṇā unmārgiṇaśca yē |11|
View original
एष्या नाड्यः सशल्याश्च व्रणा उन्मार्गिणश्च ये |११|
ēṣyaviṣayaṁ darśayannāha- ēṣyā ityādi| ēṣyā iti lōhādiśalākayā'ntaranvēṣaṇīyā ityarthaḥ, śalyasthitijñānārthaṁ, sukhēnāpakarṣaṇāya ca| unmārgī tiryaggatiḥ|11|-
Adhikarana 6 (11) · Śloka 12
āhāryāḥ śarkarāstisrō dantakarṇamalō'śmarī ||11||
śalyāni mūḍhagarbhāśca varcaśca nicitaṁ gudē |12|
View original
आहार्याः शर्करास्तिस्रो दन्तकर्णमलोऽश्मरी ||११||
शल्यानि मूढगर्भाश्च वर्चश्च निचितं गुदे |१२|
āhāryaviṣayaṁ darśayannāha- āhāryā ityādi| āhāryā ākarṣaṇīyāḥ| śarkarāstisra iti mūtraśarkarā pādaśarkarā dantaśarkarā cēti||11||-
Adhikarana 7 (12-15) · Śloka 16
srāvyā vidradhayaḥ pañca bhavēyuḥ sarvajādr̥tē ||12||
kuṣṭhāni vāyuḥ sarujaḥ śōphō yaścaikadēśajaḥ |
pālyāmayāḥ ślīpadāni viṣajuṣṭaṁ ca śōṇitam ||13||
arbudāni visarpāśca granthayaścāditaśca tē |
trayastrayaścōpadaṁśāḥ stanarōgā vidārikā ||14||
su(śu)ṣirō galaśālūkaṁ kaṇṭakāḥ kr̥midantakaḥ |
dantavēṣṭaḥ sōpakuśaḥ śītādō dantapuppuṭaḥ ||15||
pittāsr̥kkaphajāścauṣṭhyāḥ kṣudrarōgāśca bhūyaśaḥ |16|
View original
स्राव्या विद्रधयः पञ्च भवेयुः सर्वजादृते ||१२||
कुष्ठानि वायुः सरुजः शोफो यश्चैकदेशजः |
पाल्यामयाः श्लीपदानि विषजुष्टं च शोणितम् ||१३||
अर्बुदानि विसर्पाश्च ग्रन्थयश्चादितश्च ते |
त्रयस्त्रयश्चोपदंशाः स्तनरोगा विदारिका ||१४||
सु(शु)षिरो गलशालूकं कण्टकाः कृमिदन्तकः |
दन्तवेष्टः सोपकुशः शीतादो दन्तपुप्पुटः ||१५||
पित्तासृक्कफजाश्चौष्ठ्याः क्षुद्ररोगाश्च भूयशः |१६|
visrāvyaviṣayaṁ darśayannāha- srāvyā ityādi||12-15||-
Adhikarana 8 (16) · Śloka 17
sīvyā mēdaḥsamutthāśca bhinnāḥ sulikhitā gadāḥ ||16||
sadyōvraṇāśca yē caiva calasandhivyapāśritāḥ |17|
View original
सीव्या मेदःसमुत्थाश्च भिन्नाः सुलिखिता गदाः ||१६||
सद्योव्रणाश्च ये चैव चलसन्धिव्यपाश्रिताः |१७|
sīvyaviṣayaṁ darśayannāha- sīvyā ityādi| mēdaḥsamutthā iti yē kēcana mēdōbhavavikārāḥ| bhinnā iti vidīrṇā ityarthaḥ| sulikhitā gadā iti niravaśēṣalikhitā ityarthaḥ| vyapāśritā iti viśēṣēṇāśritā ityarthaḥ| ‘sādhyāḥ’ iti kēcit paṭhanti||16||-
Adhikarana 9 (17) · Śloka 18
na kṣārāgniviṣairjuṣṭā na ca mārutavāhinaḥ ||17||
nāntarlōhitaśalyāśca... |18|
View original
न क्षाराग्निविषैर्जुष्टा न च मारुतवाहिनः ||१७||
नान्तर्लोहितशल्याश्च... |१८|
atha kē na sīvyā ityāha- na kṣārētyādi||17||
Adhikarana 10 (18) · Śloka 18
... tēṣu samyagviśōdhanam |18|
View original
... तेषु सम्यग्विशोधनम् |१८|
tēṣu kiṁ kartavyamityāha- tēṣvityādi|18|-
Adhikarana 11 (18-19) · Śloka 19
pāṁśurōmanakhādīni calamasthi bhavēcca yat ||18||
ahr̥tāni yatō'mūni pācayēyurbhr̥śaṁ vraṇam |
rujaśca vividhāḥ kuryustasmādētān viśōdhayēt ||19||
View original
पांशुरोमनखादीनि चलमस्थि भवेच्च यत् ||१८||
अहृतानि यतोऽमूनि पाचयेयुर्भृशं व्रणम् |
रुजश्च विविधाः कुर्युस्तस्मादेतान् विशोधयेत् ||१९||
kān viśōdhayēdityāha- pāṁśvityādi| anyē ‘tr̥ṇādīni’ iti paṭhanti| kasmādētē viśōdhyā ityāha- ahr̥tānītyādi||18-19||
Adhikarana 12 (20-26) · Śloka 26
tatō vraṇaṁ samunnamya sthāpayitvā yathāsthitam |
sīvyēt sūkṣmēṇa sūtrēṇa valkēnāśmantakasya vā ||20||
śaṇajakṣaumasūtrābhyāṁ snāyvā bālēna vā punaḥ |
mūrvāguḍūcītānairvā sīvyēdvēllitakaṁ śanaiḥ ||21||
sīvyēdgōphaṇikāṁ vā'pi sīvyēdvā tunnasēvanīm |
r̥jugranthimathō vā'pi yathāyōgamathāpi vā ||22||
dēśē'lpamāṁsē sandhau ca sūcī vr̥ttā'ṅguladvayam |
āyatā tryaṅgulā tryasrā māṁsalē cā'pi pūjitā ||23||
dhanurvakrā hitā marmaphalakōśōdarōpari |
ityētāstrividhāḥ sūcīstīkṣṇāgrāḥ susamāhitāḥ ||24||
kārayēnmālatīpuṣpavr̥ntāgraparimaṇḍalāḥ |
nātidūrē nikr̥ṣṭē vā sūcīṁ karmaṇi pātayēt ||25||
dūrādrujō vraṇauṣṭhasya sannikr̥ṣṭē'valuñcanam ||26||
View original
ततो व्रणं समुन्नम्य स्थापयित्वा यथास्थितम् |
सीव्येत् सूक्ष्मेण सूत्रेण वल्केनाश्मन्तकस्य वा ||२०||
शणजक्षौमसूत्राभ्यां स्नाय्वा बालेन वा पुनः |
मूर्वागुडूचीतानैर्वा सीव्येद्वेल्लितकं शनैः ||२१||
सीव्येद्गोफणिकां वाऽपि सीव्येद्वा तुन्नसेवनीम् |
ऋजुग्रन्थिमथो वाऽपि यथायोगमथापि वा ||२२||
देशेऽल्पमांसे सन्धौ च सूची वृत्ताऽङ्गुलद्वयम् |
आयता त्र्यङ्गुला त्र्यस्रा मांसले चाऽपि पूजिता ||२३||
धनुर्वक्रा हिता मर्मफलकोशोदरोपरि |
इत्येतास्त्रिविधाः सूचीस्तीक्ष्णाग्राः सुसमाहिताः ||२४||
कारयेन्मालतीपुष्पवृन्ताग्रपरिमण्डलाः |
नातिदूरे निकृष्टे वा सूचीं कर्मणि पातयेत् ||२५||
दूराद्रुजो व्रणौष्ठस्य सन्निकृष्टेऽवलुञ्चनम् ||२६||
tatra saptānāṁ chēdyādikarmaṇāmavacāraṇasyānyatra darśitatvāt sīvyasya punaratraiva vistarēṇa nirdiśannāha- tatō vraṇamityādi| samunnamya unnataṁ kr̥tvā| aśmantakaḥ amlalōṭakasadr̥śō vr̥kṣaḥ| kṣaumamiti kṣumā atasī tasyā idaṁ kṣaumam| snāyuriti śaṇākāra upadhātuviśēṣaḥ, yēna dhanūṁṣi nahyantē| mūrvā caurasnāyuḥ, yayā pūrvadēśē guṇān kurvanti dhanuṣām| anyē kōvidārasadr̥śayugmapatrāṁ latāviśēṣāṁ mūrvāmācakṣatē| tānairiti tantubhirityarthaḥ| vēllitakaṁ vakram| gōphaṇikāṁ gōphaṇākārām| tunnasēvanīmiti yathā vastraṁ pāṭitaṁ tantuvāyakāḥ sandadhati tadvattunnasēvanīṁ sīvyēt| r̥jugranthimiti r̥jugranthēḥ sadr̥śō bandhō yasyāṁ sēvanyāṁ sā r̥jugranthiḥ| tryasrēti tridhārētyarthaḥ| phalakōṣaḥ aṇḍakōṣaḥ| susamāhitāḥ iti suhastā ityarthaḥ| parimaṇḍalā iti vartulā ityarthaḥ| sannikr̥ṣṭē nikaṭa ityarthaḥ| avaluccanamiti truṭanamityarthaḥ||20-26||-
Adhikarana 13 (27-28) · Śloka 28
atha kṣaumapicucchannaṁ susyūtaṁ pratisārayēt |
priyaṅgvañjanayaṣṭyāhvarōdhracūrṇaiḥ samantataḥ ||27||
śallakīphalacūrṇairvā kṣaumadhyāmēna vā punaḥ |
tatō vraṇaṁ yathāyōgaṁ baddhvā''cārikamādiśēt ||28||
View original
अथ क्षौमपिचुच्छन्नं सुस्यूतं प्रतिसारयेत् |
प्रियङ्ग्वञ्जनयष्ट्याह्वरोध्रचूर्णैः समन्ततः ||२७||
शल्लकीफलचूर्णैर्वा क्षौमध्यामेन वा पुनः |
ततो व्रणं यथायोगं बद्ध्वाऽऽचारिकमादिशेत् ||२८||
sīvanasya paścātkarma darśayannāha- atha kṣaumētyādi| kṣaumēṇa atasīvastrēṇa, picunā kārpāsatūlēna, ābhyāṁ dvābhyāṁ channamityarthaḥ| susyūtamiti ‘samyaksīvitam’ iti lōkē| pratisārayēt avacūrṇayēdityarthaḥ| avacūrṇanadravyāṇyāha- priyaṅgvañjanētyādi| añjanaṁ sauvīrāñjanam| samantata iti sarvatrētyarthaḥ| kṣaumadhyāmēnēti atasībhavavastrabhasmanā| ācārikamādiśēditi vraṇitōpāsanīyōktamācāraṁ kathayēdityarthaḥ| kēcidiha chēdyādīni gadyēnaiva paṭhanti yāvat ‘baddhvā''cārikamādiśēt’ iti||27-28||
Adhikarana 14 (29) · Śloka 29
ētadaṣṭavidhaṁ karma samāsēna prakīrtitam |
cikitsitēṣu kārtsnyēna vistarastasya vakṣyatē ||29||
View original
एतदष्टविधं कर्म समासेन प्रकीर्तितम् |
चिकित्सितेषु कार्त्स्न्येन विस्तरस्तस्य वक्ष्यते ||२९||
saṅkṣēpōktiriyaṁ, vistarō'sya vakṣyata iti darśayannāha- ētadityādi| aṣṭagrahaṇaṁ punaryadiha kr̥taṁ taccarakōktaṣaṭsaṅkhyānirākaraṇārtham ||29||
Adhikarana 15 (30) · Śloka 30
hīnātiriktaṁ tiryak ca gātracchēdanamātmanaḥ |
ētāścatasrō'ṣṭavidhē karmaṇi vyāpadaḥ smr̥tāḥ ||30||
View original
हीनातिरिक्तं तिर्यक् च गात्रच्छेदनमात्मनः |
एताश्चतस्रोऽष्टविधे कर्मणि व्यापदः स्मृताः ||३०||
tatrāṣṭānāmapi karmaṇāṁ vyāpadaṁ darśayannāha- hīnātiriktamityādi| gātracchēdanamātmanaḥ iti śastrakarma kurvataḥ svaśarīra chēdanamityarthaḥ| catasrō vyāpada iti; anyē tu ‘ētā hi tisra’ iti paṭhanti; sa tu pramādapāṭhaḥ||30||
Adhikarana 16 (31) · Śloka 31
ajñānalōbhāhitavākyayōgabhayapramōhairaparaiśca bhāvaiḥ |
yadā prayuñjīta bhiṣak kuśastraṁ tadā sa śēṣān kurutē vikārān ||31||
View original
अज्ञानलोभाहितवाक्ययोगभयप्रमोहैरपरैश्च भावैः |
यदा प्रयुञ्जीत भिषक् कुशस्त्रं तदा स शेषान् कुरुते विकारान् ||३१||
vyāpadō hētūn darśayannāha- ajñānētyādi| ahitavākyayōgaḥ śatruvacanaprayōgaḥ| pramōhē vaicittyam | aparaiśca bhāvairiti prayōjanavyagratvādibhirityarthaḥ| kuśastramiti īṣacchastram| sa śēṣāniti sa iti vaidyaḥ śēṣān aparānityarthaḥ||31||
Adhikarana 17 (32) · Śloka 32
taṁ kṣāraśastrāgnibhirauṣadhaiśca bhūyō'bhiyuñjānamayuktiyuktam |
jijīviṣurdūrata ēva vaidyaṁ vivarjayēdugraviṣāhitulyam ||32||
View original
तं क्षारशस्त्राग्निभिरौषधैश्च भूयोऽभियुञ्जानमयुक्तियुक्तम् |
जिजीविषुर्दूरत एव वैद्यं विवर्जयेदुग्रविषाहितुल्यम् ||३२||
prāguktājñānādidōṣadūṣitaṁ vaidyaṁ pratyāturaḥ kiṁ kuryādityāha- taṁ kṣāraśastrāgnibhirityādi| taṁ tathāvidhaṁ bhiṣakchadmacaram| ayuktiyuktaṁ yathā bhavatītyarthaḥ| jijīviṣuḥ jīvitumicchuḥ| dūrata ēva vaidyaṁ vivarjayēditi tasmai darśanamapi na dadyāt||32||
Adhikarana 18 (33) · Śloka 33
tadēva yuktaṁ tvati marmasandhīn hiṁsyāt sirāḥ snāyumathāsthi caiva |
mūrkhaprayuktaṁ puruṣaṁ kṣaṇēna prāṇairviyuñjyādathavā kadācit ||33||
View original
तदेव युक्तं त्वति मर्मसन्धीन् हिंस्यात् सिराः स्नायुमथास्थि चैव |
मूर्खप्रयुक्तं पुरुषं क्षणेन प्राणैर्वियुञ्ज्यादथवा कदाचित् ||३३||
hīnavyāpadamabhidhāyātiriktaśastravyāpadaṁ darśayannāha- tadēvētyādi|- tadēva śastraṁ, yuktaṁ prayuktaṁ, tu punararthē, atīti atiśayēna, prāṇairviyuñjyāditi prāṇaiḥ saha viyōgaṁ kārayēdityarthaḥ||33||
Adhikarana 19 (34-35) · Śloka 35
bhramaḥ pralāpaḥ patanaṁ pramōhō vicēṣṭanaṁ saṁlayanōṣṇatē ca |
srastāṅgatā mūrcchanamūrdhvavātastīvrā rujō vātakr̥tāśca tāstāḥ ||34||
māṁsōdakābhaṁ rudhiraṁ ca gacchēt sarvēndriyārthōparamastathaiva |
daśārdhasaṅkhyēṣvapi vikṣatēṣu sāmānyatō marmasu liṅgamuktam ||35||
View original
भ्रमः प्रलापः पतनं प्रमोहो विचेष्टनं संलयनोष्णते च |
स्रस्ताङ्गता मूर्च्छनमूर्ध्ववातस्तीव्रा रुजो वातकृताश्च तास्ताः ||३४||
मांसोदकाभं रुधिरं च गच्छेत् सर्वेन्द्रियार्थोपरमस्तथैव |
दशार्धसङ्ख्येष्वपि विक्षतेषु सामान्यतो मर्मसु लिङ्गमुक्तम् ||३५||
marmasandhisirāsnāyvasthipañcānāṁ chēdanāt pañcaprakārāmatiriktaśastravyāpadaṁ darśayitvēdānīṁ tēṣvēva marmādiṣu viddhēṣu yāni liṅgāni bhavanti tāni sāmānyēna darśayannāha- bhrama ityādi|- bhramaḥ cakrārūḍhasyēva| pralāpaḥ asambaddhabhāṣaṇam| patanam anūrdhvasthitiḥ| pramōhaḥ naivātyantaṁ cittanāśaḥ| vicēṣṭanaṁ vigatakāyaparispandanam| saṁlayanaṁ suṣuptāvasthasyēva cittasyākarmaṇyatā| uṣṇatā śarīrasya paritāpaḥ| srastāṅgatā śarīraśaithilyam| mūrcchanaṁ cētanācyutiḥ| ūrdhvavāta iti śvāsō'trābhiprētō na rōgaviśēṣaḥ| māṁsōdakābhaṁ māṁsadhāvanajalasadr̥śam| uparamō nivr̥ttiḥ| daśārdhasaṅkhyēṣviti ‘tadēva yuktaṁ’ ityādiślōkōktēṣu marmasandhiśirāsnāyvasthiṣu pañcasu kṣatēṣu viddhēṣu||34-35||
Adhikarana 20 (36-39) · Śloka 39
surēndragōpapratimaṁ prabhūtaṁ raktaṁ sravēdvai kṣatataśca vāyuḥ |
karōti rōgān vividhān yathōktāṁśchinnāsu bhinnāsvathavā sirāsu ||36||
kaubjyaṁ śarīrāvayavāvasādaḥ kriyāsvaśaktistumulā rujaśca |
cirādvrraṇō rōhati yasya cāpi taṁ snāyuviddhaṁ manujaṁ vyavasyēt ||37||
śōphātivr̥ddhistumulā rujaśca balakṣayaḥ parvasu bhēdaśōphau |
kṣatēṣu sandhiṣvacalācalēṣu syāt sandhikarmōparatiśca liṅgam ||38||
ghōrā rujō yasya niśādinēṣu sarvāsvavasthāsu na śāntirasti |
tr̥ṣṇāṅgasādau śvayathuśca ruk ca tamasthividdhaṁ manujaṁ vyavasyēt ||39||
View original
सुरेन्द्रगोपप्रतिमं प्रभूतं रक्तं स्रवेद्वै क्षततश्च वायुः |
करोति रोगान् विविधान् यथोक्तांश्छिन्नासु भिन्नास्वथवा सिरासु ||३६||
कौब्ज्यं शरीरावयवावसादः क्रियास्वशक्तिस्तुमुला रुजश्च |
चिराद्व्र्रणो रोहति यस्य चापि तं स्नायुविद्धं मनुजं व्यवस्येत् ||३७||
शोफातिवृद्धिस्तुमुला रुजश्च बलक्षयः पर्वसु भेदशोफौ |
क्षतेषु सन्धिष्वचलाचलेषु स्यात् सन्धिकर्मोपरतिश्च लिङ्गम् ||३८||
घोरा रुजो यस्य निशादिनेषु सर्वास्ववस्थासु न शान्तिरस्ति |
तृष्णाङ्गसादौ श्वयथुश्च रुक् च तमस्थिविद्धं मनुजं व्यवस्येत् ||३९||
amarmaviddhasirādiliṅgaṁ darśayannāha- surēndatyādi| surēndragōpapratimamiti indragōpakīṭasannibhamityarthaḥ| yathōktāniti śōṇitavarṇanīyōktaśirōrōgādhimanthādīn| kaubjyamityādi kaubjyamiti antarbahirāyāmajaṁ dvidhā| avayavāvasāda iti avayavasya svakarmaṇyasāmarthyam| kriyāsvaśaktiriti sāmānyēna sarvaśarīrasya, kriyāścātrōtkṣēpaṇāpakṣēpaṇaprasāraṇākuñcanalakṣaṇāḥ| tumulā gahanāḥ; anyē tu “vātapittaślēṣmajanitā ēkatra vyākulībhūtavēdanāstumulā ucyantē” iti vadanti| vyavasyēt jānīyādityarthaḥ| śōphātivr̥ddhirityādi śōphaḥ prasiddhaḥ| parvasviti sandhiṣu| bhēdaḥ sphuṭanamiva| calēṣviti śākhāhanukaragrīvāsu calāḥ sandhayaḥ||36-39||
Adhikarana 21 (40) · Śloka 40
yathāsvamētāni vibhāvayēcca liṅgāni marmasvabhitāḍitēṣu |40|
View original
यथास्वमेतानि विभावयेच्च लिङ्गानि मर्मस्वभिताडितेषु |४०|
sirādīnāṁ marmarahitānāṁ viddhalakṣaṇamabhidhāya sirādimarmaviddhalakṣaṇamatidēśēna darśayannāha- yathāsvamityādi| cakārō'yaṁ bhinnakramē ētāni cētyatra draṣṭavyaḥ, tēna na kēvalaṁ bhramapralāpādīni pūrvōktāni , kintu avamarmaviddhasirādiliṅgānyapi yathāsvaṁ bōddhavyānītyarthaḥ|40|-
Adhikarana 22 (40) · Śloka 40
sparśaṁ na jānāti vipāṇḍuvarṇō yō māṁsamarmaṇyabhitāḍitaḥ syāt ||40||
View original
स्पर्शं न जानाति विपाण्डुवर्णो यो मांसमर्मण्यभिताडितः स्यात् ||४०||
anuktasya māṁsasya marmaviddhalakṣaṇaṁ darśayannāha- sparśamityādi| sirādivanmāṁsamapi pūrvaṁ kutō na nirdiṣṭamiti cēt? kēvalamāṁsaviddhasyāvyāpakatvāt| kēcidācāryā bhramapralāpādīni liṅgāni sadyaḥprāṇaharādīnāṁ marmaṇāṁ manyantē, ata ēva tēṣāṁ matē daśārdhasaṅkhyēṣvityatra sadyaḥprāṇaharakālāntaraprāṇaharaviśalyaprāṇaharavaikalyakararujākarākhyēṣu pañcasu marmasviti vyākhyānaṁ, tathā tēṣāṁ matē yāni sirādīnāṁ ‘surēndragōpapratimāṁ’ ityādilakṣaṇānyuktāni tānyapi sirādimarmaviddhēṣu jñātavyāni, na punarmarmarahitasirādividdhēṣu, ata ēva tēṣāṁ matē ‘yathāsvamētāni vibhāvayēcca’ ityatra na cakārārthaṁ kathayanti, kintu surēndragōpapratimamityādyuktalakṣaṇēṣvantarbhāvayanti yathāsvamityādipāṭham||40||
Adhikarana 23 (41) · Śloka 41
ātmānamēvātha jaghanyakārī śastrēṇa yō hanti hi karma kurvan |
tamātmavānātmahanaṁ kuvaidyaṁ vivarjayēdāyurabhīpsamānaḥ ||41||
View original
आत्मानमेवाथ जघन्यकारी शस्त्रेण यो हन्ति हि कर्म कुर्वन् |
तमात्मवानात्महनं कुवैद्यं विवर्जयेदायुरभीप्समानः ||४१||
atiriktaśastravyāpadamabhidhāya vaidyasyaivātmagātracchēdanavyāpadaṁ darśayannāha- ātmānamēvētyādi| ātmānamēvēti svāṅgamēvētyarthaḥ; śastragrahaṇadhāraṇāvacāraṇānabhijñatvāddhinastītyarthaḥ| jaghanyakārī atihīnakarmakārī| taṁ tathāvidhaṁ kuvaidyam| ātmavān buddhimān, ‘ātura’ iti śēṣaḥ| ātmahanam ātmacchēdinam, ātmatudam iti kēcit paṭhanti| āyuḥ jīvitam||41||
Adhikarana 24 (42) · Śloka 42
tiryak praṇihitē śastrē dōṣāḥ pūrvamudāhr̥tāḥ |
tasmāt pariharan dōṣān kuryācchastranipātanam ||42||
View original
तिर्यक् प्रणिहिते शस्त्रे दोषाः पूर्वमुदाहृताः |
तस्मात् परिहरन् दोषान् कुर्याच्छस्त्रनिपातनम् ||४२||
tiryakśastrapraṇidhānakarmavyāpadaṁ darśayannāha- tiryakpraṇihita ityādi| dōṣāḥ pūrvamudāhr̥tā iti agrōpaharaṇīyādhyāyē ‘sirāsnāyucchēdanam’ (sū. a.5) ityādayō dōṣāḥ| dōṣaparihāraṁ darśayannāha- tasmādityādi||42||
Adhikarana 25 (43) · Śloka 44
mātaraṁ pitaraṁ putrān bāndhavānapi cāturaḥ |
apyētānabhiśaṅkēta vaidyē viśvāsamēti ca ||43||
visr̥jatyātmanā''tmānaṁ na cainaṁ pariśaṅkatē |44|
View original
मातरं पितरं पुत्रान् बान्धवानपि चातुरः |
अप्येतानभिशङ्केत वैद्ये विश्वासमेति च ||४३||
विसृजत्यात्मनाऽऽत्मानं न चैनं परिशङ्कते |४४|
idānīṁ vaidyaṁ pratyāturēṇa kiṁ kartavyamityāha- mātaramityādi| atra ślōkē prathamō'piśabdaḥ samuccayē, dvitīyastu sambhāvanāyām| visr̥jati dadāti| ātmanā svayamēva| ātmānaṁ śarīram| ēnaṁ vaidyam||43||-
Adhikarana 26 (44) · Śloka 44
tasmāt putravadēvainaṁ pālayēdāturaṁ bhiṣak ||44||
View original
तस्मात् पुत्रवदेवैनं पालयेदातुरं भिषक् ||४४||
vaidyēnaivaṁvidhē āturē viśvastē yat kartavyaṁ tadāha- tasmādityādi| ēmāturamityatra sambandhaḥ| sādhvēkaputravat pālayēdityarthaḥ||44||
Adhikarana 27 (45) · Śloka 45
dharmārthau kīrtimityarthaṁ satāṁ grahaṇamuttamam |
prāpnuyāt svargavāsaṁ ca hitamārabhya karmaṇā ||45||
View original
धर्मार्थौ कीर्तिमित्यर्थं सतां ग्रहणमुत्तमम् |
प्राप्नुयात् स्वर्गवासं च हितमारभ्य कर्मणा ||४५||
samyakpālanē mahadēva phalaṁ bhavatīti darśayannāha- dharmārthāvityādi| satāṁ grahaṇamuttamamiti śiṣṭānāṁ madhyē grahaṇamupādānamuttamaṁ bhavatītyarthaḥ||45||
Adhikarana 28 (46) · Śloka 46
karmaṇā kaścidēkēna dvābhyāṁ kaścittribhistathā |
vikāraḥ sādhyatē kaściccaturbhirapi karmabhiḥ ||46||
View original
कर्मणा कश्चिदेकेन द्वाभ्यां कश्चित्त्रिभिस्तथा |
विकारः साध्यते कश्चिच्चतुर्भिरपि कर्मभिः ||४६||
sādhyō'pi vyādhiranēkakarmasādhyō bhavatīti darśayannāha- karmaṇētyādi| karmaṇēti chēdyādikēna snēhādikēna vā; apiśabdāt pañcādibhirapi| kēcit ‘dharmārthau’ ityādiślōkamadhyāyāntē paṭhanti||46||
Adhikarana puShpikA · Śloka 25
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē'ṣṭavidhaśastrakarmīyō nāma pañcaviṁśō'dhyāyaḥ ||25||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थानेऽष्टविधशस्त्रकर्मीयो नाम पञ्चविंशोऽध्यायः ||२५||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ sūtrasthānē pañcaviṁśatitamō'dhyāyaḥ||25||