Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō bhūmipravibhāgīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो भूमिप्रविभागीयमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
bhūmēḥ prakr̥ṣṭō vibhāgō bhūmipravibhāgaḥ, bhūmipravibhāgārthō'dhyāyō bhūmipravibhāgīyaḥ| pūrvādhyāyē bhūmiparīkṣā bhūtakāryaiḥ śītōṣṇavarṣādibhistathā parvatavr̥kṣādibhiḥ kr̥tā, iha tvadhyāyē bhūtaguṇairēva parīkṣā kartavyēti| kēcidatrāntarālē miśrakādhyāyaṁ paṭhanti; tanna, pūrvācāryairapaṭhitatvāt||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
śvabhraśarkarāśmaviṣamavalmīkaśmaśānāghātanadēvatāyatanasikatābhiranupahatāmanūṣarāmabhaṅgurāmadūrōdakāṁ snigdhāṁ prarōhavatīṁ mr̥dvīṁ sthirāṁ samāṁ kr̥ṣṇāṁ gaurīṁ lōhitāṁ vā bhūmimauṣadhagrahaṇāya parīkṣēta |
tasyāṁ jātamapi kr̥miviṣaśastrātapapavanadahanatōyasambādhamārgairanupahatamēkarasaṁ puṣṭaṁ pr̥thvavagāḍhamūlamudīcyāṁ cauṣadhamādadītētyēṣa bhūmiparīkṣāviśēṣaḥ sāmānyaḥ ||3||
View original
श्वभ्रशर्कराश्मविषमवल्मीकश्मशानाघातनदेवतायतनसिकताभिरनुपहतामनूषरामभङ्गुरामदूरोदकां स्निग्धां प्ररोहवतीं मृद्वीं स्थिरां समां कृष्णां गौरीं लोहितां वा भूमिमौषधग्रहणाय परीक्षेत |
तस्यां जातमपि कृमिविषशस्त्रातपपवनदहनतोयसम्बाधमार्गैरनुपहतमेकरसं पुष्टं पृथ्ववगाढमूलमुदीच्यां चौषधमाददीतेत्येष भूमिपरीक्षाविशेषः सामान्यः ||३||
sa bhūmivibhāgō dvividhaḥ- sāmānyō viśiṣṭaśca| tatra prathamaṁ sāmānyamēva bhūmivibhāgamāha- śvabhrētyādi| anupahatāmiti śvabhrādibhiḥ sikatāntaiḥ saha pratyēkaṁ sambadhyatē| śvabhraśarkarāśmabhirviṣamō nimnōnnataḥ, tēnānupahatāmiti sambandhaḥ| śvabhraṁ bilaṁ; śarkarā pakvabhāṇḍasūkṣmakhaṇḍaṁ śarkarēti lōkē; aśmā pāṣāṇaḥ; valmīkēti, nanu valmīkamūrdhanyēva śvētakapōtī gr̥hyatē, tat kathaṁ valmīkajātauṣadhiniṣēdhaḥ? satyam, āśīviṣaviṣaistasyā divyauṣadhērvīryaṁ na hanyatē, athavā tatraiva sā viśēṣēṇa vīryavatī bhavatityadōṣaḥ; śmaśānaṁ mr̥tamartyadāhasthānam; āghātanaṁ vadhasthānaṁ; sikatā vālukā; anupahatām; anupadrutām; anūṣarām ūṣaravarjitām; abhaṅgurāṁ rājirahitāṁ; adūrōdakatvēna sādhāraṇatvamuktaṁ; snigdhāṁ cikkaṇāṁ; prarōhavatīṁ bījāṅkurajananīṁ; mr̥dvīṁ kōmalāṁ; asthirāṁ vātatōyādibhiracalitamr̥ttikām; samām animnōnnatāṁ; gaurīṁ suvarṇavarṇāṁ; auṣadhagrahaṇāyēti auṣadhagrahaṇārtham| na kēvalaṁ bhūmiguṇairēva bhēṣajāni vibhajanīyāni, kiṁ tarhi svadōṣaguṇairapīti darśayannāha- tasyāṁ jātamityādi| krimyādibhiḥ sambādhamārgāntaiḥ saha pratyēkamanupahataśabdaḥ sambadhyatē; sambādhaḥ saṅkaṭaḥ| ēkarasam utkr̥ṣṭarasam| pr̥thvavagāḍhamūlaṁ cēti pr̥thu pr̥thuvalkalaṁ, avagāḍhamūlaṁ bhūmyantaḥsthitaṁ mūlaṁ yasya tattathā; cakārādanupahatapraśastamūlatvaṁ ca samuccīyatē| udīcyāmiti uttarasyāṁ diśi, ētēnōttarābhimukhō bhūtvā gr̥hṇīyādityarthaḥ viśēṣō bhēdaḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
viśēṣatastu tatra, aśmavatī sthirā gurvī śyāmā kr̥ṣṇā vā sthūlavr̥kṣaśasyaprāyā svaguṇabhūyiṣṭhā; snigdhā śītalā''sannōdakā snigdhaśasyatr̥ṇakōmalavr̥kṣaprāyā śuklā'mbuguṇabhūyiṣṭhā; nānāvarṇā laghvaśmavatī praviralālpapāṇḍuvr̥kṣaprarōhā'gniguṇabhūyiṣṭhā; rūkṣā bhasmarāsabhavarṇā tanuvr̥kṣālparasakōṭaravr̥kṣaprāyā'nilaguṇabhūyiṣṭhā; mr̥dvī samā śvabhravatyavyaktarasajalā sarvatō'sāravr̥kṣā mahāparvatavr̥kṣaprāyā śyāmā cākāśaguṇabhūyiṣṭhā ||4||
View original
विशेषतस्तु तत्र, अश्मवती स्थिरा गुर्वी श्यामा कृष्णा वा स्थूलवृक्षशस्यप्राया स्वगुणभूयिष्ठा; स्निग्धा शीतलाऽऽसन्नोदका स्निग्धशस्यतृणकोमलवृक्षप्राया शुक्लाऽम्बुगुणभूयिष्ठा; नानावर्णा लघ्वश्मवती प्रविरलाल्पपाण्डुवृक्षप्ररोहाऽग्निगुणभूयिष्ठा; रूक्षा भस्मरासभवर्णा तनुवृक्षाल्परसकोटरवृक्षप्रायाऽनिलगुणभूयिष्ठा; मृद्वी समा श्वभ्रवत्यव्यक्तरसजला सर्वतोऽसारवृक्षा महापर्वतवृक्षप्राया श्यामा चाकाशगुणभूयिष्ठा ||४||
sāmānyabhūmērguṇaṁ pradarśya viśiṣṭaṁ pratibhūtaṁ guṇaṁ nirdiśannāha- viśēṣatastvityādi| svaguṇabhūyiṣṭhētyarthaḥ| tanuvr̥kṣā hrasvavr̥kṣētyarthaḥ| asya pāñcabhautikaviśēṣaguṇakathanasyāyamabhiprāyaḥ- pr̥thivyādyutkaṭatvēna dravyāṇāṁ svasyāṁ svasyāṁ bhūmau jātaṁ grāhyam, ēvaṁ balavattarāṇyauṣadhāni bhavanti||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
atra kēcidāhurācāryāḥ- prāvr̥ḍvarṣāśaraddhēmantavasantagrīṣmēṣu yathāsaṅkhyaṁ mūlapatratvakkṣīrasāraphalānyādadītēti; tattu na samyak, saumyāgnēyatvājjagataḥ |
saumyānyauṣadhāni saumyēṣvr̥tuṣvādadīta, āgnēyānyāgnēyēṣu; ēvamavyāpannaguṇāni bhavanti |
saumyānyauṣadhmani saumyēṣvr̥tuṣu gr̥hītāni sōmaguṇabhūyiṣṭhāyāṁ bhūmau jātānyatimadhurasnigdhaśītāni jāyantē |
ētēna śēṣaṁ vyākhyātam ||5||
View original
अत्र केचिदाहुराचार्याः- प्रावृड्वर्षाशरद्धेमन्तवसन्तग्रीष्मेषु यथासङ्ख्यं मूलपत्रत्वक्क्षीरसारफलान्याददीतेति; तत्तु न सम्यक्, सौम्याग्नेयत्वाज्जगतः |
सौम्यान्यौषधानि सौम्येष्वृतुष्वाददीत, आग्नेयान्याग्नेयेषु; एवमव्यापन्नगुणानि भवन्ति |
सौम्यान्यौषध्मनि सौम्येष्वृतुषु गृहीतानि सोमगुणभूयिष्ठायां भूमौ जातान्यतिमधुरस्निग्धशीतानि जायन्ते |
एतेन शेषं व्याख्यातम् ||५||
saumyēṣu varṣāhēmantaśiśirēṣvityarthaḥ| āgnēyēṣu śaradvasantagrīṣmēṣu| ātyayikē kāryē punaḥ pūrvāhṇādiṣu vasantādiṣu yathāyathamauṣadhānyādadīta| ayamabhiprāyaḥ- āgnēyānyauṣadhānyāgnēyēṣu r̥tuṣu gr̥hītānyāgnēyaguṇabhūyiṣṭhāyāṁ bhūmāvatikaṭurūkṣōṣṇāni jāyanta iti||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
tatra pr̥thivyambuguṇabhūyiṣṭhāyāṁ bhūmau jātāni virēcanadravyāṇyādadīta , agnyākāśamārutaguṇabhūyiṣṭhāyāṁ vamanadravyāṇi, ubhayaguṇabhūyiṣṭhāyāmubhayatōbhāgāni, ākāśaguṇabhūyiṣṭhāyāṁ saṁśamanāni, ēvaṁ balavattarāṇi bhavanti ||6||
View original
तत्र पृथिव्यम्बुगुणभूयिष्ठायां भूमौ जातानि विरेचनद्रव्याण्याददीत , अग्न्याकाशमारुतगुणभूयिष्ठायां वमनद्रव्याणि, उभयगुणभूयिष्ठायामुभयतोभागानि, आकाशगुणभूयिष्ठायां संशमनानि, एवं बलवत्तराणि भवन्ति ||६||
vamanādidravyāṇi kīdr̥śāyāṁ bhūmau grahītavyānītyāha- tatrētyādi| saṁśamanānīti yaddravyaṁ na vāmayati na virēcayati vyādhinā sahaikībhūya tatsthamēva vyādhimupaśamayati tat saṁśamanamucyatē||6||
Adhikarana 6 (7-9) · Śloka 9
sarvāṇyēva cābhinavāni, anyatra madhughr̥taguḍapippalīviḍaṅgēbhyaḥ ||7||
viḍaṅgaṁ pippalī kṣaudraṁ sarpiścāpyanavaṁ hitam |
śēṣamanyatvabhinavaṁ gr̥hṇīyāddōṣavarjitam ||8||
(sarvāṇyēva sakṣīrāṇi vīryavanti;) tēṣāmasampattāvatikrāntasaṁvatsarāṇyādadītēti ||9||
View original
सर्वाण्येव चाभिनवानि, अन्यत्र मधुघृतगुडपिप्पलीविडङ्गेभ्यः ||७||
विडङ्गं पिप्पली क्षौद्रं सर्पिश्चाप्यनवं हितम् |
शेषमन्यत्वभिनवं गृह्णीयाद्दोषवर्जितम् ||८||
(सर्वाण्येव सक्षीराणि वीर्यवन्ति;) तेषामसम्पत्तावतिक्रान्तसंवत्सराण्याददीतेति ||९||
sarvāṇītyādi| sarvāṇyēva cābhinavāni ‘balavattarāṇī’ ityatrāpi sambadhyatē| abhinavamatra pariṇatikālānantaratvamabhiprētaṁ, na punarjanmanavatvam| ētasyaivāpavādasūtraṁ darśayannāha- anyatrētyādi| dōṣavarjitamiti krimiviṣaśastrādyupaghātādidōṣaistyaktam| atrāntarē vr̥ddhaiḥ paṭhitaḥ pāṭhaḥ- sarvāṇītyādi| tatra sakṣīrāṇi sarasānītyarthaḥ| madhvādīni yathōktāni yadā na prāpyantē tadā kiṁ kartavyamityāha- tēṣāmityādi | tēṣāṁ madhughr̥tādīnām asampattau atyantapurāṇānāmaprāptau||7-9||
Adhikarana 7 (10) · Śloka 10
bhavanti cātra- gōpālāstāpasā vyādhā yē cānyē vanacāriṇaḥ |
mūlāhārāśca yē tēbhyō bhēṣajavyaktiriṣyatē ||10||
View original
भवन्ति चात्र- गोपालास्तापसा व्याधा ये चान्ये वनचारिणः |
मूलाहाराश्च ये तेभ्यो भेषजव्यक्तिरिष्यते ||१०||
kutaḥ punarbhēṣajāni jñātavyānītyāha- gōpālā ityādi| gōpālā gōmahiṣyajādipālakāḥ prōcyantē, tāpasāḥ tapasvinō jaṭādhāriprabhr̥tayaḥ, vyādhā vāgurikādayaḥ, vanacāriṇō mlēcchādayaḥ||10||
Adhikarana 8 (11) · Śloka 11
sarvāvayavasādhyēṣu palāśalavaṇādiṣu |
vyavasthitō na kālō'sti tatra sarvō vidhīyatē ||11||
View original
सर्वावयवसाध्येषु पलाशलवणादिषु |
व्यवस्थितो न कालोऽस्ति तत्र सर्वो विधीयते ||११||
tatra kēcidāhurācāryāḥ prāvr̥ḍvarṣāśaraddhēmantētyādi gadyēna vyabhicārya, ślōkairvyābhicārayitumāha- sarvāvayavasādhyēṣvityādi| sarvāvayavasādhyēṣu aśēṣamūlādyavayavagrāhyēṣu yōgēṣvityarthaḥ| palāśalavaṇādiṣu patralavaṇādiṣu; patralavaṇayōgaśca vātavyādhipaṭhitō jñēyaḥ| tatra sarvō vidhīyata iti tatra tēṣu patralavaṇādiyōgēṣu, sarvaḥ samastō'pi kālaḥ prāvr̥ḍādirvidhīyatē kathyata ityarthaḥ| ētēna sarvasminnapi kālē mēlāpakaḥ kriyata ityarthaḥ||11||
Adhikarana 9 (12) · Śloka 12
gandhavarṇarasōpētā ṣaḍvidhā bhūmiriṣyatē |
tasmādbhūmisvabhāvēna bījinaḥ ṣaḍrasāyutāḥ ||12||
View original
गन्धवर्णरसोपेता षड्विधा भूमिरिष्यते |
तस्माद्भूमिस्वभावेन बीजिनः षड्रसायुताः ||१२||
yēna ca hētunā svaguṇaparityāgastamāha- gandhētyādi| gandhavarṇarasōpētēti luptādiśabdanirdēśād gandhavarṇarasasparśaśabdōpētā kathitā| ṣaḍvidhā pañcabhūtātmikā sarvalakṣaṇā ca| bījinō vr̥kṣādayaḥ| tē ca bhūmisvabhāvēna yutāḥ ṣaḍrasōpētā bhavanti; athavā ētē ṣaḍrasā bhūmisvabhāvēna yutā militāḥ santō bījinō bhavanti vr̥kṣādirūpā bhavantītyarthaḥ||12||
Adhikarana 10 (13) · Śloka 13
avyaktaḥ kila tōyasya rasō niścayaniścitaḥ |
rasaḥ sa ēva cāvyaktō vyaktō bhūmirasādbhavēt ||13||
View original
अव्यक्तः किल तोयस्य रसो निश्चयनिश्चितः |
रसः स एव चाव्यक्तो व्यक्तो भूमिरसाद्भवेत् ||१३||
yadi dravyāṇāṁ pariṇāmaviśēṣēṇa madhurādirasatā tatkathamucyatē āpyō rasa ityāha- avyakta ityādi| avyakta iti madhurādibhāvēnāparisphuṭa ityarthaḥ| kila avadhāraṇē| niścayaniścitō rasō'stītyarthaḥ| yadyēvaṁ madhurādibhēdānupapattirityata āha- rasaḥ sa ēvētyādi| sa ēvāvyaktō rasō vyaktō bhavati madhurādibhāvaṁ yāti| kasmāt? bhūmirasāditi sambandhaḥ||13||
Adhikarana 11 (14) · Śloka 14
sarvalakṣaṇasampannā bhūmiḥ sādhāraṇā smr̥tā |
dravyāṇi yatra tatraiva tadguṇāni viśēṣataḥ ||14||
View original
सर्वलक्षणसम्पन्ना भूमिः साधारणा स्मृता |
द्रव्याणि यत्र तत्रैव तद्गुणानि विशेषतः ||१४||
bhūmidravyayōḥ sādhāraṇayōḥ kāraṇamāha- sarvētyādi| sarvalakṣaṇasampannēti pr̥thivyādipañcamahābhūtalakṣaṇayuktētyarthaḥ| tadguṇāni sādhāraṇāni dravyāṇītyarthaḥ||14||
Adhikarana 12 (15) · Śloka 15
vigandhēnāparāmr̥ṣṭamavipannaṁ rasādibhiḥ |
navaṁ dravyaṁ purāṇaṁ vā grāhyamēvaṁ vinirdiśēt ||15||
View original
विगन्धेनापरामृष्टमविपन्नं रसादिभिः |
नवं द्रव्यं पुराणं वा ग्राह्यमेवं विनिर्दिशेत् ||१५||
navaṁ purāṇaṁ vā kīdr̥śaṁ dravyaṁ gr̥hyata ityāha- vigandhēnētyādi| vigandhēnāparāmr̥ṣṭamiti virōdhinā gandhēnāspr̥ṣṭamityarthaḥ| avipannaṁ rasādibhiriti akṣīṇaṁ rasādibhirityarthaḥ||15||
Adhikarana 13 (16) · Śloka 16
jaṅgamānāṁ vayaḥsthānāṁ raktarōmanakhādikam |
kṣīramūtrapurīṣāṇi jīrṇāhārēṣu saṁharēt ||16||
View original
जङ्गमानां वयःस्थानां रक्तरोमनखादिकम् |
क्षीरमूत्रपुरीषाणि जीर्णाहारेषु संहरेत् ||१६||
sthāvarāṇi niyamya jaṅgamāni niyantumāha- jaṅgamānāmityādi| vayaḥsthānāmiti taruṇānāṁ, na bālavr̥ddhānāmityarthaḥ||16||
Adhikarana 14 (17) · Śloka 17
plōtamr̥dbhāṇḍaphalakaśaṅkuvinyastabhēṣajam |
praśastāyāṁ diśi śucau bhēṣajāgāramiṣyatē ||17||
View original
प्लोतमृद्भाण्डफलकशङ्कुविन्यस्तभेषजम् |
प्रशस्तायां दिशि शुचौ भेषजागारमिष्यते ||१७||
gr̥hītauṣadhasthāpanōpāyaṁ darśayannāha- plōtētyādi| plōtaḥ; karpaṭaḥ| mr̥dbhāṇḍaṁ mr̥ttikāpātraṁ, phalakaṁ paṭṭakaṁ, śaṅkuḥ kīlakaḥ ētēṣu plōtādiṣu vinyastaṁ ghr̥tamauṣadhaṁ yasmin gr̥hē tadbhēṣajāgāraṁ bhēṣajagr̥hamiṣyata iti sambandhaḥ| praśastāyāṁ pūrvasyāmuttarasyāṁ vā| śucau dēśē| bhūmipravibhāgīyādhyāyē nibandhēṣu vyatyayēna pāṭhō dr̥śyatē; asmābhistu vr̥ddhakramarītyaiva pāṭhō likhita iti| sarvāvayavasādhyēṣvityādi yāvannavaṁ dravyaṁ purāṇaṁ vēti pāṭhaṁ kēcidācāryā na paṭhanti||17||
Adhikarana puShpikA · Śloka 36
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē bhūmipravibhāgīyō nāma ṣaṭtriṁśō'dhyāyaḥ ||36||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने भूमिप्रविभागीयो नाम षट्त्रिंशोऽध्यायः ||३६||
iti śrīḍalha(hṇa)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśruta vyākhyāyāṁ sūtrasthānē ṣaṭtriṁśō'dhyāyaḥ||36||