Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaśchāyāvipratipattimadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातश्छायाविप्रतिपत्तिमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
atra chāyāśabdānantaraṁ luptādiśabdanirdēśāddhrīśrītuṣṭyādivipratipattayō grāhyāḥ| varṇaprabhāśritā yā bhavati sā chāyāśabdēnōcyatē| chāyāprabhayōstu bhēdaḥ śāstrakārairuktaḥ; tathā ca- “varṇamākrāmati cchāyā prabhā varṇaprakāśinī| āsannā lakṣyatē cchāyā prabhā dūrācca lakṣyatē” (ca. i. a. 7)- iti| na kēvalaṁ varṇaprabhācchāyānāṁ lakṣaṇabhēdaḥ, saṅkhyābhēdō'pyasti; tathāhi- caturvidhō varṇaḥ- gauraḥ, kr̥ṣṇaḥ, śyāmaḥ, gauraśyāma iti; prabhā saptavidhā- raktā, pītā, sitā, śyāvā, haritā, pāṇḍurā, asitā, iti; chāyā pañcavidhā- snigdhā, vimalā, rūkṣā, malinā, saṅkṣiptā, iti||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
śyāvā lōhitikā nīlā pītikā vā'pi mānavam |
abhidravanti yaṁ chāyāḥ sa parāsurasaṁśayam ||3||
View original
श्यावा लोहितिका नीला पीतिका वाऽपि मानवम् |
अभिद्रवन्ति यं छायाः स परासुरसंशयम् ||३||
chāyāviruddhapratipattiṁ darśayannāha- śyāvētyādi| atra yadyapi śyāvā lōhitikā nīlētyādayaḥ prākr̥tāśchāyāḥ, tathā'pyabhūtapūrvā ākasmikā viparyayēṇa yā puruṣamabhidravanti tā iha gr̥hyantē; abhidravanti anusaranti upatiṣṭhantītyarthaḥ| parāsurgataprāṇaḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
hrīrapakramatē yasya prabhāsmr̥tidhr̥tiśriyaḥ |
akasmādyaṁ bhajantē vā sa gatāsurasaṁśayam ||4||
View original
ह्रीरपक्रमते यस्य प्रभास्मृतिधृतिश्रियः |
अकस्माद्यं भजन्ते वा स गतासुरसंशयम् ||४||
pūrvādhyāyanirdiṣṭaśīlavikr̥tīḥ, tathā chāyāsadr̥śīṁ prabhāṁ nirdiśannāha- hrīrityādi| hrīrlajjā, prabhā pūrvōktalakṣaṇā, smr̥tiḥ pūrvānubhūtasmaraṇaṁ, dhr̥tiḥ niyamātmikā tuṣṭiḥ santōṣa ityarthaḥ, śrīḥ kamanīyatā| prabhāvikr̥tiṁ vihāyāparāḥ śīlavikr̥tayō jñēyāḥ| kēcit paṭhanti- ‘hrīśriyau naśyatō yasya tēja ōjaḥ smr̥tiḥ prabhāḥ’ iti; śēṣaṁ samaṁ paṭhanti, vyākhyānayanti ca- śrīrdhanaṁ; tējō'tra cēṣṭālakṣaṇaṁ balamabhidhīyatē; ōjastu śuklaṁ hr̥dayasthaṁ dhātudhāma; śōbhādhanatējasāṁ vaiparītyaṁ vārṣikamariṣṭaṁ, smr̥tibalādiviparyayaḥ ṣāṇmāsikamariṣṭam||4||
Adhikarana 4 (5-10) · Śloka 10
yasyādharauṣṭhaḥ patitaḥ kṣiptaścōrdhvaṁ tathōttaraḥ |
ubhau vā jāmbavābhāsau durlabhaṁ tasya jīvitam ||5||
āraktā daśanā yasya śyāvā vā syuḥ patanti vā |
khañjanapratimā vā'pi taṁ gatāyuṣamādiśēt ||6||
kr̥ṣṇā stabdhā'valiptā vā jihvā śūnā ca yasya vai |
karkaśā vā bhavēdyasya sō'cirādvijahātyasūn ||7||
kuṭilā sphuṭitā vā'pi śuṣkā vā yasya nāsikā |
avasphūrjati magnā vā na sa jīvati mānavaḥ ||8||
saṅkṣiptē viṣamē stabdhē raktē srastē ca lōcanē |
syātāṁ vā prasrutē yasya sa gatāyurnarō dhruvam ||9||
kēśāḥ sīmantinō yasya saṅkṣiptē vinatē bhruvau |
luṇḍanti cākṣipakṣmāṇi sō'cirādyāti mr̥tyavē ||10||
View original
यस्याधरौष्ठः पतितः क्षिप्तश्चोर्ध्वं तथोत्तरः |
उभौ वा जाम्बवाभासौ दुर्लभं तस्य जीवितम् ||५||
आरक्ता दशना यस्य श्यावा वा स्युः पतन्ति वा |
खञ्जनप्रतिमा वाऽपि तं गतायुषमादिशेत् ||६||
कृष्णा स्तब्धाऽवलिप्ता वा जिह्वा शूना च यस्य वै |
कर्कशा वा भवेद्यस्य सोऽचिराद्विजहात्यसून् ||७||
कुटिला स्फुटिता वाऽपि शुष्का वा यस्य नासिका |
अवस्फूर्जति मग्ना वा न स जीवति मानवः ||८||
सङ्क्षिप्ते विषमे स्तब्धे रक्ते स्रस्ते च लोचने |
स्यातां वा प्रस्रुते यस्य स गतायुर्नरो ध्रुवम् ||९||
केशाः सीमन्तिनो यस्य सङ्क्षिप्ते विनते भ्रुवौ |
लुण्डन्ति चाक्षिपक्ष्माणि सोऽचिराद्याति मृत्यवे ||१०||
chāyādivipratipattyanantaraṁ vaiparītyasāmānyādōṣṭhādīnāmapyavayavānāṁ vikr̥tiṁ darśayannāha- yasyētyādi| adharauṣṭhaḥ adhastana ōṣṭhaḥ| patitaḥ lambāyamānaḥ| uttara uparitana ōṣṭhaḥ| ūrdhvaṁ kṣiptaḥ ūrdhvaṁ caḍhi(li)ta ityarthaḥ| jāmbavābhāsāviti pakvajambūphalasadr̥śavarṇau| ōṣṭhāriṣṭēna dantāriṣṭēna ca sānnipātikakālapramāṇēna mriyatē| āraktā ityādi| atra śyāvadantatvamariṣṭaṁ sāmānyaviṣayaṁ, na punarvisūcīviṣayamēva| khañjanapratimā iti mardanādinā āmāgāradhūmānuracitamupastaraṇaṁ khañjanamucyatē, yaṁ kharajimityāhurmr̥daṅgavādakāḥ; anyē khañjarīṭamāhuḥ, tadvarṇaḥ śuklakr̥ṣṇa ityarthaḥ| kr̥ṣṇētyādi| viśēṣatastu jihvā avaliptēvāvaliptā, na punarmalōtpattyādinā; pramēhapūrvarūpē tu malōtpattyā'nulēpō lakṣyanimittatvādariṣṭaṁ na bhavati| śūnā śvayathuyuktā| vijahāti viśēṣēṇa tyajati| asūn prāṇān| ētadariṣṭaṁ pākṣikam| kuṭilētyādi|- kuṭilā vakrā| sphuṭitā vikasitā| avasphūrjati śabdāyatē| magnā buḍitā| ētadariṣṭaṁ cakṣurariṣṭaṁ ca saptarātrikam| saṅkṣiptē saṅkucitē| viṣamē nimnōnnatē| stabdhē'tra niścēṣṭē| srastē adhaḥpatitē| syātāṁ bhavētām| kēśā ityādi| sīmantaḥ kēśamārgaḥ| saṅkṣiptē saṅkucitē, vinatē adhaḥpatitē| luṇḍanti anavarataṁ calantītyarthaḥ| pakṣmāṇi cakṣurācchādanarōmāṇi | bhruvāvapi sīmantinyāviti sambadhnanti kēcit| ētadariṣṭaṁ svasthasya ṣaḍrātrādāturasya trirātrānmaraṇāya| kēcidatra sīmantāriṣṭaṁ tathā jihvānētravikārāriṣṭaṁ ca jvaraviṣayamēvācakṣatē, jvara ēvaiṣāṁ tēṣu pradēśēṣūktatvāt; naitadityanyē, punarvacanāt; tēṣāṁ jvara ēvōktatvāt punariha tadvacanamanarthakamēva syāt||5-10||
Adhikarana 5 (11-16) · Śloka 16
nāharatyannamāsyasthaṁ na dhārayati yaḥ śiraḥ |
ēkāgradr̥ṣṭirmūḍhātmā sadyaḥ prāṇān jahāti saḥ ||11||
balavān durbalō vā'pi sammōhaṁ yō'dhigacchati |
utthāpyamānō bahuśastaṁ pakvaṁ bhiṣagādiśēt ||12||
uttānaḥ sarvadā śētē pādau vikurutē ca yaḥ |
viprasāraṇaśīlō vā na sa jīvati mānavaḥ ||13||
śītapādakarōcchvāsaśchinnōcchvāsaśca yō bhavēt |
kākōcchvāsaśca yō martyastaṁ dhīraḥ parivarjayēt ||14||
nidrā na chidyatē yasya yō vā jāgarti sarvadā |
muhyēdvā vaktukāmaśca pratyākhyēyaḥ sa jānatā ||15||
uttarauṣṭhaṁ ca yō lihyādutkārāṁśca karōti yaḥ |
prētairvā bhāṣatē sārdhaṁ prētarūpaṁ tamādiśēt ||16||
View original
नाहरत्यन्नमास्यस्थं न धारयति यः शिरः |
एकाग्रदृष्टिर्मूढात्मा सद्यः प्राणान् जहाति सः ||११||
बलवान् दुर्बलो वाऽपि सम्मोहं योऽधिगच्छति |
उत्थाप्यमानो बहुशस्तं पक्वं भिषगादिशेत् ||१२||
उत्तानः सर्वदा शेते पादौ विकुरुते च यः |
विप्रसारणशीलो वा न स जीवति मानवः ||१३||
शीतपादकरोच्छ्वासश्छिन्नोच्छ्वासश्च यो भवेत् |
काकोच्छ्वासश्च यो मर्त्यस्तं धीरः परिवर्जयेत् ||१४||
निद्रा न छिद्यते यस्य यो वा जागर्ति सर्वदा |
मुह्येद्वा वक्तुकामश्च प्रत्याख्येयः स जानता ||१५||
उत्तरौष्ठं च यो लिह्यादुत्कारांश्च करोति यः |
प्रेतैर्वा भाषते सार्धं प्रेतरूपं तमादिशेत् ||१६||
kāyāvayavakriyāvipratipattimadhikr̥tyāha- nāharatītyādi|- nāharati na gilati, āsyasthaṁ mukhastham| mūḍhātmā vismr̥tiśīlaḥ| sadya iti tasminnēvāhani prāṇaparikṣaya ityavagantavyam| balavānityādi| atra sammōhaṁ mūrcchām| bahuśō vāraṁvāram| pakvaṁ kālapakvaṁ mr̥tyugrastamityarthaḥ| asminnariṣṭē saptarātraṁ jīvitāvadhiḥ| uttāna ityādi| śētē svapiti| vikurutē muhurmuhustatprasāraṇasaṅkōcau karōti| viprasāraṇaśīlaḥ pādasaṅkōcanaśīlaḥ| ētadariṣṭaṁ sadyōmaraṇakaram| śītapādētyādi pādau karāvucchvāsaśca trayamētadyadaikadaiva śītaṁ bhavati tadaitadariṣṭaṁ jñēyam| chinnōcchvāsaśca chitvā cchitvā ūrdhvaṁ śvasitītyarthaḥ| kākōcchvāsa iti kākavadvyāttānanaḥ śvasitītyarthaḥ| ētadariṣṭaṁ sadyōmaraṇakaram| nidrētyādi| lihyāt svādayēt| utkārān udgārānityarthaḥ| prētaiḥ mr̥taiḥ| sārdhaṁ sahētyarthaḥ||11-16||
Adhikarana 6 (17-29) · Śloka 29
khēbhyaḥ sarōmakūpēbhyō yasya raktaṁ pravartatē |
puruṣasyāviṣārtasya sadyō jahyāt sa jīvitam ||17||
vātāṣṭhīlā tu hr̥dayē yasyōrdhvamanuyāyinī |
rujānnavidvēṣakarī sa parāsurasaṁśayam ||18||
ananyōpadravakr̥taḥ śōphaḥ pādasamutthitaḥ |
puruṣaṁ hanti, nārīṁ tu mukhajō guhyajō dvayam ||19||
atisārō jvarō hikkā chardiḥ śūnāṇḍamēḍhratā |
śvāsinaḥ kāsinō vā'pi yasya taṁ kṣīṇamādiśēt ||20||
svēdō dāhaśca balavān hikkā śvāsaśca mānavam |
balavantamapi prāṇairviyuñjanti na saṁśayaḥ ||21||
śyāvā jihvā bhavēdyasya savyaṁ cākṣi nimajjati |
mukhaṁ ca jāyatē pūti yasya taṁ parivarjayēt ||22||
vaktramāpūryatē'śrūṇāṁ svidyataścaraṇāvubhau |
cakṣuścākulatāṁ yāti yamarāṣṭraṁ gamiṣyataḥ ||23||
atimātraṁ laghūni syurgātrāṇi gurukāṇi vā |
yasyākasmāt sa vijñēyō gantā vaivasvatālayam ||24||
paṅkamatsyavasātailaghr̥tagandhāṁśca yē narāḥ |
mr̥ṣṭagandhāṁśca yē vānti gantārastē yamālayam ||25||
yūkā lalāṭamāyānti baliṁ nāśnanti vāyasāḥ |
yēṣāṁ cāpi ratirnāsti yātārastē yamālayam ||26||
jvarātisāraśōphāḥ syuryasyānyōnyāvasādinaḥ |
prakṣīṇabalamāṁsasya nāsau śakyaścikitsitam ||27||
kṣīṇasya yasya kṣuttr̥ṣṇē hr̥dyairmiṣṭairhitaistathā |
na śāmyatō'nnapānaiśca tasya mr̥tyurupasthitaḥ ||28||
pravāhikā śiraḥśūlaṁ kōṣṭhaśūlaṁ ca dāruṇam |
pipāsā balahāniśca tasya mr̥tyurupasthitaḥ ||29||
View original
खेभ्यः सरोमकूपेभ्यो यस्य रक्तं प्रवर्तते |
पुरुषस्याविषार्तस्य सद्यो जह्यात् स जीवितम् ||१७||
वाताष्ठीला तु हृदये यस्योर्ध्वमनुयायिनी |
रुजान्नविद्वेषकरी स परासुरसंशयम् ||१८||
अनन्योपद्रवकृतः शोफः पादसमुत्थितः |
पुरुषं हन्ति, नारीं तु मुखजो गुह्यजो द्वयम् ||१९||
अतिसारो ज्वरो हिक्का छर्दिः शूनाण्डमेढ्रता |
श्वासिनः कासिनो वाऽपि यस्य तं क्षीणमादिशेत् ||२०||
स्वेदो दाहश्च बलवान् हिक्का श्वासश्च मानवम् |
बलवन्तमपि प्राणैर्वियुञ्जन्ति न संशयः ||२१||
श्यावा जिह्वा भवेद्यस्य सव्यं चाक्षि निमज्जति |
मुखं च जायते पूति यस्य तं परिवर्जयेत् ||२२||
वक्त्रमापूर्यतेऽश्रूणां स्विद्यतश्चरणावुभौ |
चक्षुश्चाकुलतां याति यमराष्ट्रं गमिष्यतः ||२३||
अतिमात्रं लघूनि स्युर्गात्राणि गुरुकाणि वा |
यस्याकस्मात् स विज्ञेयो गन्ता वैवस्वतालयम् ||२४||
पङ्कमत्स्यवसातैलघृतगन्धांश्च ये नराः |
मृष्टगन्धांश्च ये वान्ति गन्तारस्ते यमालयम् ||२५||
यूका ललाटमायान्ति बलिं नाश्नन्ति वायसाः |
येषां चापि रतिर्नास्ति यातारस्ते यमालयम् ||२६||
ज्वरातिसारशोफाः स्युर्यस्यान्योन्यावसादिनः |
प्रक्षीणबलमांसस्य नासौ शक्यश्चिकित्सितम् ||२७||
क्षीणस्य यस्य क्षुत्तृष्णे हृद्यैर्मिष्टैर्हितैस्तथा |
न शाम्यतोऽन्नपानैश्च तस्य मृत्युरुपस्थितः ||२८||
प्रवाहिका शिरःशूलं कोष्ठशूलं च दारुणम् |
पिपासा बलहानिश्च तस्य मृत्युरुपस्थितः ||२९||
śarīradēśaviśēṣāśritavyādhiviśēṣānariṣṭakr̥tān darśayannāha- khēbhya ityādi| khēbhyaḥ srōtōbhyaḥ| jahyāt tyajēt| vātāṣṭhīlētyādi|- vātāṣṭhīlēva vātāṣṭhīlā, na tu vātavyādhipaṭhitā vātāṣṭhīlēha gr̥hyatē; atha saiva hr̥dayamāgatyaivaṁlakṣaṇā yadā bhavati tadā'riṣṭamiti| rujānnavidvēṣakarī cēti rujākarī annavidvēṣakarī cētyarthaḥ| ananyētyādi ananyōpadravaiḥ kr̥taḥ, kō'rthaḥ? śōphasyaivōpadravaiḥ śvāsapipāsādaurbalyādibhiḥ kr̥ta ityarthaḥ; itthambhūtaḥ śōphaḥ pādasamutthitaḥ puruṣaṁ hanti, itthambhūtaḥ śvayathurmukhajō nārīm, itthambhūta ēva śōphō guhyajō dvayaṁ puruṣaṁ nārīṁ ca hantīti sambandhaḥ| anyē tu “anyairupadravaiḥ pāṇḍurōgādibhiḥ kr̥tō'nyōpadravakr̥taḥ, nānyōpadravaiḥ kr̥tō'nanyōpadravakr̥taḥ; pāṇḍurōgōdarārśaḥprabhr̥ti śvayathukāraṇaṁ vihāyānyakāraṇasamutthaḥ pādaśōphō'sādhyaḥ, pāṇḍurōgādikr̥tastu sādhya” iti manyatē| aparē tu ‘ananyōpadravagata’ iti paṭhanti, atrānanyaḥ svakīyōpadrava ucyatē, tamananyōpadravaṁ svakīyōpadravaṁ śvāsapipāsādaurbalyādikaṁ gataḥ prāpta ityarthaḥ, svakīyōpadravaṁ vihāyānyōpadravapāṇḍurōgādigatō nāriṣṭamiti bhāvaḥ| aparē ‘ānanōpadravagata’ iti manyantē, tatra ‘pādācchōpha ānanaṁ mukhamupadravaiḥ saha gataḥ prāptaḥ’ ityarthaḥ| atisāra ityādi| kāsavataḥ śvāsavatō vā puruṣasya yadā'tisārādayō bhavanti tadā taṁ puruṣaṁ, kṣīṇaṁ mr̥tamādiśēt kathayēdityarthaḥ| ētadariṣṭaṁ saptarātrikam| svēda ityādi| balavān atiśayēna| viyuñjanti prāṇaiḥ saha viyōgaṁ kurvanti mārayantītyarthaḥ| ētadariṣṭaṁ trirātrikam| śyāvētyādi| savyaṁ cākṣi nimajjati vāmamakṣi buḍatītyarthaḥ| yasya mukhaṁ ca jāyatē pūti mukhaṁ śaṭitaṁ bhavatītyarthaḥ; ētattritayamapi samudāyēnaivāriṣṭaṁ; kēcididamariṣṭaṁ sānnipātikamāhuḥ; ata ēva maraṇamaryādā'pi tatpramāṇēnaiva| vaktramityādi| āpūryatē bhriyatē, aśrūṇāṁ cakṣurambhasām| svidyata iti svēdayuktau bhavataḥ| ākulatāṁ yātīti ōdanamaṇḍādinēva pūrṇē akṣiṇītyarthaḥ| gamiṣyatō gantumicchataḥ puruṣasya| caraṇāviti dvivacanēna dvitvē labdhē ubhaśabdō yaugapadyajñāpanārthaḥ| ētadariṣṭaṁ mauhūrtikaṁ prāharikaṁ ca| atimātramityādi| atra gātrāṇi paricārakaiḥ saṁvāhakaiścōtthāpyamānānyakasmāt kāraṇaṁ vinā laghūni laghutarāṇi, gurūṇi bhāravanti; athavā gurūṇi sthūlāni, laghūni kr̥śāni; syurbhavēyuḥ| vaivasvatō yamaḥ, ālayaṁ gr̥haṁ, gantāḥ gamiṣyatītyarthaḥ| paṅkētyādi| mr̥ṣṭān gandhān yē puruṣā vānti śōbhanagandhān muñcantītyarthaḥ| ētadariṣṭaṁ vārṣikam| yūkētyādi| baliṁ kākabalim| yasya ratirnāsti yasya sukhaṁ nāsti, na ramatē kvāpītyarthaḥ, paralōkē baddharatitvāt; ētadariṣṭaṁ vārṣikam| jvarētyādi| anyōnyāvasādina iti parasparōpadraviṇaḥ| balamutsāhalakṣaṇam| pravāhikā atisārabhēdaḥ| upasthitaḥ samīpasthita ityarthaḥ||17-29||
Adhikarana 7 (30) · Śloka 30
viṣamēṇōpacārēṇa karmabhiśca purākr̥taiḥ |
anityatvācca jantūnāṁ jīvitaṁ nidhanaṁ vrajēt ||30||
View original
विषमेणोपचारेण कर्मभिश्च पुराकृतैः |
अनित्यत्वाच्च जन्तूनां जीवितं निधनं व्रजेत् ||३०||
kasmādētānyariṣṭānyutpadyantē yēbhyō jīvitaṁ nidhanaṁ yātītyāha- viṣamēṇētyādi| prakr̥tērbalādīn bhāvānavēkṣya kr̥ta upacāraḥ samōpacāraḥ, tadviparītō viṣamōpacāraḥ| purākr̥taiḥ pūrvajanmārjitaiḥ, karmabhiḥ śarīrasthāpakaiḥ, ‘kṣīṇaiḥ’ ityadhyāhāraḥ| anityatvāditi vināśitvādityarthaḥ| nidhanaṁ vināśaḥ| anyē, ariṣṭādanyatō'pi maraṇamutpadyata ityāhuḥ| tathāhi- yuktivyapāśrayaṁ maraṇamuktaṁ ‘viṣamēṇōpacārēṇa’ ityanēna, daivavyapāśrayaṁ tu maraṇaṁ ‘karmabhiśca purākr̥taiḥ’ ityanēnōktaṁ, svabhāvādapyanityaṁ jīvitaṁ bhavatīti ‘anityatvācca’ ityanēnōcyatē, ētēna trihētukaṁ maraṇamuktam| nanu, sarvatrāriṣṭamantē maraṇāyōtpadyatē, tat kathaṁ maraṇē hētvantarāṇyuktāni? satyam, ullaṅghitacikitsāmārgairdōṣairjanyatē maraṇaṁ, riṣṭamapi ca tathāvidhairēva dōṣairjanyatē, ata ēkasāmagrījanitamēvāriṣṭamiti na dōṣa iti manyantē||30||
Adhikarana 8 (31-32) · Śloka 32
prētā bhūtāḥ piśācāśca rakṣāṁsi vividhāni ca |
maraṇābhimukhaṁ nityamupasarpanti mānavam ||31||
tāni bhēṣajavīryāṇi pratighnanti jighāṁsayā |
tasmānmōghāḥ kriyāḥ sarvā bhavantyēva gatāyuṣām ||32||
View original
प्रेता भूताः पिशाचाश्च रक्षांसि विविधानि च |
मरणाभिमुखं नित्यमुपसर्पन्ति मानवम् ||३१||
तानि भेषजवीर्याणि प्रतिघ्नन्ति जिघांसया |
तस्मान्मोघाः क्रियाः सर्वा भवन्त्येव गतायुषाम् ||३२||
kasmāt punarmaraṇamapratisādhanamityata āha- prētā ityādi| prētāḥ prāṇinō vigatiṁ prāptāḥ, bhūtā yamānucarāḥ, piśācāḥ piśitāśanā dēvayōnayaḥ, rakṣāṁsi rāvaṇānucarādīni, upasarpanti samīpaṁ gacchanti, pratighnanti vināśayanti, jighāṁsayā hantumicchayā, mōghā niṣphalāḥ| anyē vyākhyānayanti- śārīravyādhiṣu kriyāvaiphalyahētavaḥ prāguktāḥ; tathāhi- “sa sthiratvānmahattvācca dhātvanukramaṇēna ca| nihantyauṣadhavīryāṇi mantrān duṣṭagrahō yathā”- (sū. a. 23) iti| āgantuṣu punaratra bhūtānubandhācca kriyāvaiphalyaṁ darśayati- prētā ityādinā| tatra prētā akr̥taikōddiṣṭā bhaviṣyatpitr̥bhēdāḥ, bhūtāḥ piśācabhēdāḥ, rakṣāṁsi vividhāni cēti brahmarākṣasādibhēdādvividhāni nānāprakārāṇītyarthaḥ| cakāradvayamauṣadhavīryōpaghātē tulyasāmarthyaṁ samuccinōti| tathāhi- yathā ‘sa sthiratvāt’ ityādau śārīravyādhikriyāpratighātasāmarthyamuktaṁ, tathā''gantuvyādhikriyāpratighātasāmarthyamapyatra ‘prētā’ ityādau||31-32||
Adhikarana puShpikA · Śloka 31
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē chāyāvipratipattirnāmaikatriṁśattamō'dhyāyaḥ ||31||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने छायाविप्रतिपत्तिर्नामैकत्रिंशत्तमोऽध्यायः ||३१||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ sūtrasthānē ēkatriṁśattamō'dhyāyaḥ||31||