Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō dravadravyavidhimadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो द्रवद्रव्यविधिमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi| dravadravyāṇi pānīyakṣīrādīni, tēṣāṁ vidhirvidhānaṁ bhēda ityarthaḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
pānīyamāntarīkṣamanirdēśyarasamamr̥taṁ jīvanaṁ tarpaṇaṁ dhāraṇamāśvāsajananaṁ śramaklamapipāsāmadamūrcchātandrānidrādāhapraśamanamēkāntataḥ pathyatamaṁ ca ||3||
View original
पानीयमान्तरीक्षमनिर्देश्यरसममृतं जीवनं तर्पणं धारणमाश्वासजननं श्रमक्लमपिपासामदमूर्च्छातन्द्रानिद्रादाहप्रशमनमेकान्ततः पथ्यतमं च ||३||
pānīyamityādi| antarīkṣādāgatamāntarīkṣaṁ, na punastatra bhavaṁ; kutaḥ? mēghajatvāt; tatra jātaṁ cētyēkē| anirdēśarasam avyaktarasamaprakaṭarasamityarthaḥ, atyalparasatvāt; na punastasya rasō nāsti| amr̥tamiti amr̥tamivētyarthaḥ, amr̥tatvaṁ punarasya dōṣaprakōpasyākaraṇāt; ‘amr̥taṁ brahmarūpam’ ityanyē| jīvanaṁ prāṇadhāraṇaṁ, ‘saumyadhātuvr̥ddhikaram’ iti kēcit, ‘ōjōvr̥ddhikaram’ ityanyē| tarpaṇaṁ tr̥ptijanakam| dhāraṇamiti śastrapātādivyathāsu mūrcchatāṁ śarīraṁ dadhātīti dhāraṇam| āśvāsajananamiti mārgādiśuṣkadēhānāṁ prāṇajananam| śramētyādi praśamanaśabdaḥ śramādibhiḥ saha pratyēkamabhisambadhyatē, śramādīnāṁ praśamanamityarthaḥ; bahvāyāsakr̥taṁ kaṣṭaṁ śramaḥ; alpāyāsakr̥taḥ śrama ēva klamaḥ; madaḥ pūgaphalēnēva mattatā, sa ca viṣamadyaśōṇitōtthō vikāraḥ; tandrānidrayōḥ kaphavātakr̥tayōrapi praśamanaṁ sparśēna, yā tu svābhāvikī nidrā tāṁ karōtyēva pītaṁ sat; tandrā nidrābhēdaḥ, nidrā prasiddhaiva| ēkāntataḥ pathyatamamiti ēkāntatō'tiśayēnētyarthaḥ, tarhi tamappratyayaḥ kathaṁ? ucyatē- svārthikatvāt; ētēnātiśayēna pathyamityarthaḥ; ‘anyēṣāmākāśaguṇabhūyiṣṭhabhūmisalilānāṁ pathyānāṁ prakr̥ṣṭaṁ pathyaṁ pathyatamam; ēkāntagrahaṇēna sarvakāladēśapuruṣavyādhiṣu prayōgō'sya dyōtyatē’ ityēkē; ‘tamappratyayēna svasthasyātiśayēna hitamityabhihitam’ ityaparē||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tadēvāvanipatitamanyatamaṁ rasamupalabhatē sthānaviśēṣānnadīnadasarastaḍāgavāpīkūpacuṇṭīprasravaṇōdbhidavikirakēdārapalvalādi ṣu sthānēṣvavasthitamiti ||4||
View original
तदेवावनिपतितमन्यतमं रसमुपलभते स्थानविशेषान्नदीनदसरस्तडागवापीकूपचुण्टीप्रस्रवणोद्भिदविकिरकेदारपल्वलादि षु स्थानेष्ववस्थितमिति ||४||
tasyānirdēśyarasasyāpi nirdēśyarasatvē kāraṇaṁ nirdiśannāha- tadityādi| tadēvāvanipatitamāntarikṣaṁ jalaṁ bhūmiprāptam| anyatamaṁ madhurādiṣvēkatamam| upalabhatē prāpnōtītyarthaḥ| sthānaviśēṣāt dēśabhēdādityarthaḥ| kē punastē sthānaviśēṣā ityāha- nadītyādi| nadyō gaṅgādyāḥ; nadāḥ sindhuśōṇādayaḥ; sarō divyakhyātaṁ puruṣavyāpāraṁ vinā; puruṣavyāpārakr̥tastaḍāgaḥ, ‘talāva’ iti lōkē, kēcidviparyayēṇārthamāhuḥ; vāpī iṣṭakādibhirbaddhā sasōpānatīrthā ‘puṣkariṇī’ iti lōkē; kūpō mr̥ttikēṣṭakādibhirbaddhō'sōpānaḥ; cuṇṭī avabaddhakūpaḥ, anyē ‘bhuā giripalvalaṁ vā’ ityāhuḥ, bhuā nadyāḥ samīpē tatkālakr̥tā laghukūpikā, palvalamakhātagarta iti; prasravaṇamuccapradēśāt prasravajjalasthānaṁ parvatāśritam; udbhidaṁ punarnimnapradēśādūrdhvōttiṣṭhajjalasthānaṁ; vikiraṁ vālukādi vikīrya gr̥hyamāṇōdakasthānaṁ; kēdāraḥ prasiddhaḥ; palvalamānūpadēśajaṁ tr̥ṇādicchannaṁ saraḥ| ādigrahaṇāt hradasamudrādigrahaṇam||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
tatra, ‘lōhitakapilapāṇḍunīlapītaśuklēṣvavanipradēśēṣu madhurāmlalavaṇakaṭutiktakaṣāyāṇi yathāsaṅkhyamudakāni sambhavanti’ ityēkē bhāṣantē ||5||
View original
तत्र, ‘लोहितकपिलपाण्डुनीलपीतशुक्लेष्ववनिप्रदेशेषु मधुराम्ललवणकटुतिक्तकषायाणि यथासङ्ख्यमुदकानि सम्भवन्ति’ इत्येके भाषन्ते ||५||
paramatamāha- tatrētyādi||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
tattu na samyak; pr̥thivyādīnāmanyōnyānupravēśakr̥taḥ salilarasō bhavatyutkarṣāpakarṣēṇa |
tatra, svalakṣaṇabhūyiṣṭhāyāṁ bhūmāvamlaṁ lavaṇaṁ ca; ambuguṇabhūyiṣṭhāyāṁ madhuraṁ; tējōguṇabhūyiṣṭhāyāṁ kaṭukaṁ tiktaṁ ca; vāyuguṇabhūyiṣṭhāyāṁ kaṣāyam; ākāśaguṇabhūyiṣṭhāyāmavyaktarasam, avyaktaṁ hyākāśamityataḥ; tat pradhānamavyaktarasatvāt, tatpēyamāntarīkṣālābhē ||6||
View original
तत्तु न सम्यक्; पृथिव्यादीनामन्योन्यानुप्रवेशकृतः सलिलरसो भवत्युत्कर्षापकर्षेण |
तत्र, स्वलक्षणभूयिष्ठायां भूमावम्लं लवणं च; अम्बुगुणभूयिष्ठायां मधुरं; तेजोगुणभूयिष्ठायां कटुकं तिक्तं च; वायुगुणभूयिष्ठायां कषायम्; आकाशगुणभूयिष्ठायामव्यक्तरसम्, अव्यक्तं ह्याकाशमित्यतः; तत् प्रधानमव्यक्तरसत्वात्, तत्पेयमान्तरीक्षालाभे ||६||
tannirākr̥tya svamatamāha- tattvityādi| kr̥ta iti janitaḥ| utkarṣāpakarṣēṇēti vr̥ddhihrāsābhyām| svalakṣaṇabhūyiṣṭhāyāṁ pr̥thivyāmātmaguṇabahulāyām | ‘tatra pr̥thivyambuguṇabāhulyānmadhura’ ityādinā rasavijñānīya uktasya sāmānyavidhērutsargākhyasya ‘tatra svalakṣaṇabhūyiṣṭhāyāṁ bhūmāvamlam’ ityādikō viśēṣavidhirapavādākhyō'tra prōktaḥ| anyē tu bhūtadvayaguṇasaṁyōgaṁ rasaviśēṣahētumāhuḥ| tathāhi- ‘tatra svalakṣaṇōdakabhūyiṣṭhāyāṁ bhūmau madhuraṁ, pr̥thivyanilabhūyiṣṭhāyāmamlaṁ, jalāgniguṇabhūyiṣṭhāyāṁ lavaṇaṁ, vāyvagniguṇabhūyiṣṭhāyāṁ kaṭukaṁ, pr̥thivyanilaguṇabhūyiṣṭhāyāṁ kaṣāyam, ākāśaguṇabhūyiṣṭhāyāmavyaktarasam’ iti||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
tatrāntarīkṣaṁ caturvidham |
tadyathā- dhāraṁ, kāraṁ, tauṣāraṁ, haimamiti |
tēṣāṁ dhāraṁ pradhānaṁ, laghutvāt; tat punardvividhaṁ- gāṅgaṁ, sāmudraṁ cēti |
tatra gāṅgamāśvayujē māsi prāyaśō varṣati |
tayōrdvayōrapi parīkṣaṇaṁ kurvīta- śālyōdanapiṇḍamakuthitamavidagdhaṁ rajatabhājanōpahitaṁ varṣati dēvē bahiṣkurvīta, sa yadi muhūrtaṁ sthitastādr̥śa ēva bhavati tadā gāṅgaṁ patatītyavagantavyaṁ; varṇānyatvē sikthapraklēdē ca sāmudramiti vidyāt, tannōpādēyam |
sāmudramapyāśvayujē māsi gr̥hītaṁ gāṅgavadbhavati |
gāṅgaṁ punaḥ pradhānaṁ, tadupādadītāśvayujē māsi |
śuciśuklavitatapaṭaikadēśacyutamathavā harmyatalaparibhraṣṭamanyairvā śucibhirbhājanairgr̥hītaṁ sauvarṇē rājatē mr̥nmayē vā pātrē nidadhyāt |
tat sarvakālamupayuñjīta, tasyālābhē bhaumam |
taccākāśaguṇabahulam |
tat punaḥ saptavidham |
tadyathā- kaupaṁ, nādēyaṁ, sārasaṁ, tāḍāgaṁ, prāsravaṇam, audbhidaṁ, cauṇṭyamiti ||7||
View original
तत्रान्तरीक्षं चतुर्विधम् |
तद्यथा- धारं, कारं, तौषारं, हैममिति |
तेषां धारं प्रधानं, लघुत्वात्; तत् पुनर्द्विविधं- गाङ्गं, सामुद्रं चेति |
तत्र गाङ्गमाश्वयुजे मासि प्रायशो वर्षति |
तयोर्द्वयोरपि परीक्षणं कुर्वीत- शाल्योदनपिण्डमकुथितमविदग्धं रजतभाजनोपहितं वर्षति देवे बहिष्कुर्वीत, स यदि मुहूर्तं स्थितस्तादृश एव भवति तदा गाङ्गं पततीत्यवगन्तव्यं; वर्णान्यत्वे सिक्थप्रक्लेदे च सामुद्रमिति विद्यात्, तन्नोपादेयम् |
सामुद्रमप्याश्वयुजे मासि गृहीतं गाङ्गवद्भवति |
गाङ्गं पुनः प्रधानं, तदुपाददीताश्वयुजे मासि |
शुचिशुक्लविततपटैकदेशच्युतमथवा हर्म्यतलपरिभ्रष्टमन्यैर्वा शुचिभिर्भाजनैर्गृहीतं सौवर्णे राजते मृन्मये वा पात्रे निदध्यात् |
तत् सर्वकालमुपयुञ्जीत, तस्यालाभे भौमम् |
तच्चाकाशगुणबहुलम् |
तत् पुनः सप्तविधम् |
तद्यथा- कौपं, नादेयं, सारसं, ताडागं, प्रास्रवणम्, औद्भिदं, चौण्ट्यमिति ||७||
tatrētyādi| dhārābhiḥ patatīti dhāram| karā varṣōpalāḥ, tēṣāṁ tōyaṁ kāram| tauṣāram avaśyāyajaṁ niśājalam| tadēva saṁhatāvayavatvēna sphaṭikaśilāśakalasadr̥śāvayavaṁ himaṁ, tadbhavaṁ haimam| tadityādi| gāṅgamākāśādhiṣṭhānaṁ, sāmudraṁ punaravanyadhiṣṭhānam| tatrētyādi| ētēna ‘gāṅgamāśvayuja ēva grahītavyaṁ na bhādrapadē māsi’ ityuktaṁ bhavati| tayōriti tayōrgāṅgasāmudrayōrityarthaḥ| kathaṁ parīkṣaṇamityāha- śālyōdanētyādi| avidagdham avivarṇam| rūpyamayē bhājanē'mlarasē sāmudratōyaṁ vinā śālyannaṁ na kōthamēti| dinasya rātrēśca pañcadaśō bhāgō muhūrtaḥ| avagantavyaṁ jñātavyamityarthaḥ| varṇānyatvē ityādi| praklēdaḥ kōthaḥ| tannōpādēyamiti dōṣalatvāt| sāmudramityādi| ētēna sāmudrasyānupādēyasyāpi kadācidēvōpādēyatā darśitā| āntarikṣasya grahaṇōpāyaṁ darśayannāha- śucītyādi| śuciranupahataḥ| harmyatalaparibhraṣṭamiti dhavalagr̥hōparibhūmikāyāḥ sakāśādadhaḥ patadgr̥hītam| tadityādi kaupamityādikaṁ sarvaṁ prāgēva vyākhyātam||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
tatra varṣāsvāntarikṣamaudbhidaṁ vā sēvēta, mahāguṇatvāt; śaradi sarvaṁ, prasannatvāt; hēmantē sārasaṁ tāḍāgaṁ vā; vasantē kaupaṁ prāsravaṇaṁ vā; grīṣmē'pyēvaṁ; prāvr̥ṣi cauṇṭyamanabhivr̥ṣṭaṁ sarvaṁ cēti ||8||
View original
तत्र वर्षास्वान्तरिक्षमौद्भिदं वा सेवेत, महागुणत्वात्; शरदि सर्वं, प्रसन्नत्वात्; हेमन्ते सारसं ताडागं वा; वसन्ते कौपं प्रास्रवणं वा; ग्रीष्मेऽप्येवं; प्रावृषि चौण्ट्यमनभिवृष्टं सर्वं चेति ||८||
tatrētyādi| atra varṣāśabdō varṣāntē āśvayujē vartatē na tu bhādrapadē, tatrāntarikṣajalasya niṣiddhatvāt; taduktaṁ- “balāhakādyāḥ samadāḥ kīṭā lūtāśca khēcarāḥ| tadviṣōtsargasaṁsargādagrāhyaṁ tattadā jalam” iti| tarhi bhādrapadē kiṁ pātavyam? atrōcyatē- bhādrapadē māsyākāśaguṇabhūyiṣṭhabhūmyāśritamāntarikṣavadbhavatīti tatpayaḥ pēyamiti| anyē punastaptaśītamambhō bhādrapadē pāyayanti, pūrvasthāpitaṁ māhēndraṁ vā; anyē tu ‘varṣāsvāntarikṣamaudbhidaṁ kaupaṁ vā’ iti paṭhanti, tacca kaupaṁ vidāhaparihārārthaṁ sakṣaudraṁ pēyamiti vyākhyānayanti| śaradi sarvaṁ ‘pātavyam’ iti śēṣaḥ| prasannatvāditi prasannatvaṁ nirdōṣatvamagastyōdayāt| prāvr̥ṣi cauṇṭyamanavamanabhivr̥ṣṭaṁ sarvaṁ cēti anavaṁ purātanaṁ, tacca sārasaṁ tāḍāgaṁ vā; anabhivr̥ṣṭamanābhasaṁ, tacca kaupam| paraṁ yatra na vr̥ṣṭō dēvastadā sarvamēva pātavyaṁ yadi vā saṁskr̥taṁ bhavēt kvathanādibhiḥ; sarvatraivābhinavasya jalasya praviṣṭatvāt| anyē tu ‘anavam’ ityasya sthānē ‘anabhinavam’ iti paṭhanti; atrāpi sa ēvārthaḥ||8||
Adhikarana 8 (9-10) · Śloka 10
kīṭamūtrapurīṣāṇḍaśavakōthapradūṣitam |
tr̥ṇaparṇōtkarayutaṁ kaluṣaṁ viṣasaṁyutam ||9||
yō'vagāhēta varṣāsu pibēdvā'pi navaṁ jalam |
sa bāhyābhyantarān rōgān prāpnuyāt kṣipramēva tu ||10||
View original
कीटमूत्रपुरीषाण्डशवकोथप्रदूषितम् |
तृणपर्णोत्करयुतं कलुषं विषसंयुतम् ||९||
योऽवगाहेत वर्षासु पिबेद्वाऽपि नवं जलम् |
स बाह्याभ्यन्तरान् रोगान् प्राप्नुयात् क्षिप्रमेव तु ||१०||
idānīṁ navasya salilasya bāhyābhyantaraprayōgē bāhyābhyantarānēva ca rōgānnirdiśannāha- kīṭētyādi| kīṭādibhiḥ saha kōthaśabdaḥ pratyēkamabhisambadhyatē, kōthaḥ śaṭitatvaṁ; kīṭāḥ saviṣā vr̥ścikādayaḥ, śavō mr̥taprāṇiśarīraṁ, pradūṣitaṁ vikr̥tīkr̥tam| tr̥ṇaparṇōtkarayutamiti tr̥ṇaparṇānāmutkaraḥ samūhastēna yutam| kaluṣaṁ malinam| viṣasaṁyutamiti sthāvarajaṅgamaviṣayuktamityarthaḥ| varṣāsviti āśvayujaṁ vihāyāṣāḍhaśrāvaṇabhādrapadā gr̥hyantē| varṣāśabdō'yaṁ prāvr̥ṣi varṣāsu ca vartatē| tadāha- “varṣāsu caturō māsān mātrāvadudakaṁ pibēt” iti| bāhyābhyantarān rōgāniti bāhyāḥ kuṣṭhādayaḥ, ābhyantarāstūdarādayaḥ; tē ca yathāsaṅkhyamavagāhapānābhyāṁ jñēyāḥ||9-10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
tatra yat paṅkaśaivalahaṭhatr̥ṇapadmapatraprabhr̥tibhiravacchannaṁ raviśaśikiraṇānilairnābhijuṣṭaṁ gandhavarṇarasōpasr̥ṣṭaṁ tadvyāpannamiti vidyāt |
tasya sparśarūparasagandhavīryavipākadōṣāḥ ṣaṭ sambhavanti |
tatra, kharatā paicchilyamauṣṇyaṁ dantagrāhitā ca sparśadōṣaḥ, paṅkasikatāśaivālabahuvarṇatā rūpadōṣaḥ; vyaktarasatā rasadōṣaḥ; aniṣṭagandhatā gandhadōṣaḥ; yadupayuktaṁ tr̥ṣṇāgauravaśūlakaphaprasēkānāpādayati sa viryadōṣaḥ; yadupayuktaṁ cirādvipacyatē viṣṭambhayati vā sa vipākadōṣa iti |
ta ētē āntarikṣē na santi ||11||
View original
तत्र यत् पङ्कशैवलहठतृणपद्मपत्रप्रभृतिभिरवच्छन्नं रविशशिकिरणानिलैर्नाभिजुष्टं गन्धवर्णरसोपसृष्टं तद्व्यापन्नमिति विद्यात् |
तस्य स्पर्शरूपरसगन्धवीर्यविपाकदोषाः षट् सम्भवन्ति |
तत्र, खरता पैच्छिल्यमौष्ण्यं दन्तग्राहिता च स्पर्शदोषः, पङ्कसिकताशैवालबहुवर्णता रूपदोषः; व्यक्तरसता रसदोषः; अनिष्टगन्धता गन्धदोषः; यदुपयुक्तं तृष्णागौरवशूलकफप्रसेकानापादयति स विर्यदोषः; यदुपयुक्तं चिराद्विपच्यते विष्टम्भयति वा स विपाकदोष इति |
त एते आन्तरिक्षे न सन्ति ||११||
vyāpannalakṣaṇamāha- tatrētyādi| paḍkaḥ kardamaḥ; śaivālaṁ śaivalaṁ; haṭhaḥ jalakumbhikā, ‘abhūmilagnamūlastr̥ṇaviśēṣaḥ’ ityēkē| avacchannam ācchāditam| nābhijuṣṭaṁ na spr̥ṣṭam| upasr̥ṣṭaṁ saṁyutam| vyāpannaṁ dōṣākrāntam| tānēva ṣaḍdōṣānnirdiśannāha- tatrētyādi| auṣṇyaṁ bhūbāṣpajanitaṁ, na punaragnyātapakr̥tam| dantagrāhitā atiśītatā'bhiprētā| paṅkētyādi sikatā vālukā| aniṣṭagandhatā visrādigandhatā| vyaktarasatā rasanēndriyagrāhyamadhurādirasatā| yadupayuktamityādi kaphaprasēkaḥ ślēṣmasravaṇam| vīryaṁ cācintyakriyāhētuḥ| yadupayuktamityādi viṣṭambhō guḍguḍāśabdaḥ| ta ētē iti ētē pūrvōktāḥ ṣaḍdōṣāḥ| āntarikṣē ityasyōpalakṣaṇatvādākāśaguṇabhūyiṣṭhē'pi na sambhavanti||11||
Adhikarana 10 (12) · Śloka 12
vyāpannasya cāgnikvathanaṁ sūryātapapratāpanaṁ taptāyaḥpiṇḍasikatālōṣṭrāṇāṁ vā nirvāpaṇaṁ prasādanaṁ ca kartavyaṁ, nāgacampakōtpalapāṭalāpuṣpaprabhr̥tibhiścādhivāsanamiti ||12||
View original
व्यापन्नस्य चाग्निक्वथनं सूर्यातपप्रतापनं तप्तायःपिण्डसिकतालोष्ट्राणां वा निर्वापणं प्रसादनं च कर्तव्यं, नागचम्पकोत्पलपाटलापुष्पप्रभृतिभिश्चाधिवासनमिति ||१२||
vyāpannānāṁ prasannatōpāyaṁ darśayannāha- vyāpannānāmityādi| agnikvathanaṁ mahādōṣaduṣṭasya, sūryātapapratāpanamalpadōṣē, taptāyaḥpiṇḍādinirvāpaṇaṁ madhyadōṣē| lōṣṭraḥ kaṭhinō mr̥nmayaḥ| nirvāpaṇaṁ jalē niḥkṣēpaṇamityarthaḥ| prasādanaṁ ca kartavyamiti agnikvathanādisvarūpaṁ prasādanaṁ nānyat| gandhāpanayanē upāyamāha- nāgētyādi| nāgō nāgakēśaraḥ, campakō rājacampakaḥ, utpalaṁ saugandhikaṁ; prabhr̥tigrahaṇāt kētakīmallikādipuṣpāṇi||12||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
sauvarṇē rājatē tāmrē kāṁsyē maṇimayē'pi vā |
puṣpāvataṁsaṁ bhaumē vā sugandhi salilaṁ pibēt ||13||
View original
सौवर्णे राजते ताम्रे कांस्ये मणिमयेऽपि वा |
पुष्पावतंसं भौमे वा सुगन्धि सलिलं पिबेत् ||१३||
tadudakaṁ guṇavadapi kimmayapātrasthaṁ pēyamityāha- sauvarṇē ityādi| puṣpāvataṁsaṁ puṣpasugandhīkr̥tam||13||
Adhikarana 12 (14-16) · Śloka 16
vyāpannaṁ varjayēnnityaṁ tōyaṁ yaccāpyanārtavam |
dōṣasañjananaṁ hyētannādadītāhitaṁ tu tat ||14||
vyāpannamudakaṁ yastu pibatīhāprasāditam |
śvayathuṁ pāṇḍurōgaṁ ca tvagdōṣamavipākatām ||15||
śvāsakāsapratiśyāyaśūlagulmōdarāṇi ca |
anyānvā viṣamānrōgānprāpnuyādacirēṇa saḥ ||16||
View original
व्यापन्नं वर्जयेन्नित्यं तोयं यच्चाप्यनार्तवम् |
दोषसञ्जननं ह्येतन्नाददीताहितं तु तत् ||१४||
व्यापन्नमुदकं यस्तु पिबतीहाप्रसादितम् |
श्वयथुं पाण्डुरोगं च त्वग्दोषमविपाकताम् ||१५||
श्वासकासप्रतिश्यायशूलगुल्मोदराणि च |
अन्यान्वा विषमान्रोगान्प्राप्नुयादचिरेण सः ||१६||
vyāpannādivarjanamāha- vyāpannamityādi| anārtavamiti r̥tuviśēṣānupayōgyam, anr̥tuvr̥ṣṭamiti kēcit| aprasādhitamiti kvathanādyasaṁskr̥tam||14-16||
Adhikarana 13 (17) · Śloka 17
tatra sapta kaluṣasya prasādanāni bhavanti |
tadyathā- katakagōmēdakabisagranthiśaivālamūlavastrāṇi muktāmaṇiścēti ||17||
View original
तत्र सप्त कलुषस्य प्रसादनानि भवन्ति |
तद्यथा- कतकगोमेदकबिसग्रन्थिशैवालमूलवस्त्राणि मुक्तामणिश्चेति ||१७||
tatrētyādi| katakaṁ śaśakapurīṣapratimaṁ phalaṁ; gōmēdakaḥ puṣparāgābhō maṇiḥ, matkōlamiti kēcit; bisagranthiḥ padmamūlaṁ; śaivālamūlaṁ prasiddham; muktā mauktikaṁ; maṇiḥ sphaṭikādiḥ| ētēna rūpadōṣāpayanōpāyō darśitaḥ| anyē tu bisagranthītyasyāgrē ‘parṇīmūlaṁ’ iti paṭhanti; tatra parṇī pānīyapr̥ṣṭhajā, tasyā mūlaṁ jaṭā||17||
Adhikarana 14 (18) · Śloka 18
pañca nikṣēpaṇāni bhavanti |
tadyathā- phalakaṁ, tryaṣṭakaṁ, muñjavalaya, udakamañcikā, śikyaṁ cēti ||18||
View original
पञ्च निक्षेपणानि भवन्ति |
तद्यथा- फलकं, त्र्यष्टकं, मुञ्जवलय, उदकमञ्चिका, शिक्यं चेति ||१८||
pañcētyādi| nikṣēpaṇaṁ yatra jalaṁ nikṣipyatē sthāpyatē, tēna bhūmyādisparśābhāvāddōṣāntarānudayaḥ| phalakaṁ śālmalīkāṣṭhādiviracitaṁ, tryaṣṭakam aṣṭāsradaṇḍatrayasaṁyōgaḥ, muñjavalayō muñjādiviracitō valayākāraḥ, udakamañcikā ākāśāntarālē nirantaranihitavētravēṇvādiviracitā vētragr̥hādyabhidhānā, śikyaṁ muñjādiviracitaṁ prasiddham||18||
Adhikarana 15 (19) · Śloka 19
sapta śītīkaraṇāni bhavanti; tadyathā- pravātasthāpanam, udakaprakṣēpaṇaṁ, yaṣṭikābhrāmaṇaṁ, vyajanaṁ, vastrōddharaṇaṁ, vālukāprakṣēpaṇaṁ, śikyāvalambanaṁ cēti ||19||
View original
सप्त शीतीकरणानि भवन्ति; तद्यथा- प्रवातस्थापनम्, उदकप्रक्षेपणं, यष्टिकाभ्रामणं, व्यजनं, वस्त्रोद्धरणं, वालुकाप्रक्षेपणं, शिक्यावलम्बनं चेति ||१९||
saptētyādi| udakaprakṣēpaṇamiti salilapūrṇē bhājanē vastrādipīḍitē ākaṇṭhamaparaśītasalilanikṣēpaḥ| yaṣṭikābhrāmaṇaṁ yantrayaṣṭyādibhrāmaṇam| vyajanamiti vyajanādinā vātalīkaraṇam| vastrōddharaṇaṁ vastrēṇa gālanam| vālukāprakṣēpaṇam udakapātrasya vālukāmadhyē nikṣēpaṇam| śikyāvalambanaṁ prasiddham||19||
Adhikarana 16 (20) · Śloka 20
nirgandhamavyaktarasaṁ tr̥ṣṇāghnaṁ śuci śītalam |
acchaṁ laghu ca hr̥dyaṁ ca tōyaṁ guṇavaducyatē ||20||
View original
निर्गन्धमव्यक्तरसं तृष्णाघ्नं शुचि शीतलम् |
अच्छं लघु च हृद्यं च तोयं गुणवदुच्यते ||२०||
kīdr̥śaṁ punarupādēyaṁ bhaumamityāha- nirgandhamityādi| śuci anupahatam| laghu cēti cakāraḥ samastaguṇavattvē'tyantaguṇakāri, alpaguṇavattvē tvalpaguṇakārīti tāratamyasūcakaḥ| hr̥dyaṁ cētyatra tu kvathitajalasya hr̥dayāpriyatvē'pyupagrahaṇārthama| guṇavat praśastaguṇōpētam||20||
Adhikarana 17 (21) · Śloka 21
tatra nadyaḥ paścimābhimukhāḥ pathyāḥ, laghūdakatvāt; pūrvābhimukhāstu na praśasyantē, gurūdakatvāt; dakṣiṇābhimukhā nātidōṣalāḥ, sādhāraṇatvāt |
tatra sahyaprabhavāḥkuṣṭhaṁ janayanti, vindhyaprabhavāḥ kuṣṭhaṁ pāṇḍurōgaṁ ca, malayaprabhavāḥ kr̥mīn, mahēndraprabhavāḥ ślīpadōdarāṇi, himavatprabhavā hr̥drōgaśvayathuśirōrōgaślīpadagalagaṇḍān, prācyāvantyā aparāvantyāścārśāṁsyupajanayanti, pāriyātraprabhavāḥ pathyā balārōgyakarya iti ||21||
View original
तत्र नद्यः पश्चिमाभिमुखाः पथ्याः, लघूदकत्वात्; पूर्वाभिमुखास्तु न प्रशस्यन्ते, गुरूदकत्वात्; दक्षिणाभिमुखा नातिदोषलाः, साधारणत्वात् |
तत्र सह्यप्रभवाःकुष्ठं जनयन्ति, विन्ध्यप्रभवाः कुष्ठं पाण्डुरोगं च, मलयप्रभवाः कृमीन्, महेन्द्रप्रभवाः श्लीपदोदराणि, हिमवत्प्रभवा हृद्रोगश्वयथुशिरोरोगश्लीपदगलगण्डान्, प्राच्यावन्त्या अपरावन्त्याश्चार्शांस्युपजनयन्ति, पारियात्रप्रभवाः पथ्या बलारोग्यकर्य इति ||२१||
idānīṁ jāṅgalapaścimadēśasthānūpapūrvadēśasthasādhāraṇamadhyadēśasthānāṁ nadīnāṁ guṇānnirdiśannāha- tatra nadya ityādi| paścimābhimukhā jāṅgalapaścimadēśasthāḥ paścimasamudragāḥ, pūrvābhimukhāḥ ānūpadēśasthāḥ pūrvasamudragāḥ, dakṣiṇābhimukhāḥ madhyadēśasthāḥ| śailādibhēdēna guṇānnirdiśannāha- tatrētyādi| malayaprabhavā iti malayaprabhavā hi nadyō dvividhā bhavanti- pāṣāṇasikatāvāhinyaḥ, apāṣāṇasikatāvāhinyaśca; tatra pāṣāṇasikatāvāhinyaḥ pathyāḥ, apāṣāṇasikatāvāhinyaḥ kr̥mīn janayanti| himavatprabhavā iti tā api dvividhāḥ- himavaduparibhāgaprabhavāḥ pathyāḥ, adhōbhāgaprabhavāstu hr̥drōgādihētavaḥ| viśiṣṭadēśāśritaparvataprabhavāṇāṁ nadīnāṁ salilaguṇaṁ darśayannāha- prācyētyadi| avantī ujjayinī tayōpalakṣitō dēśastasya pūrvasyāṁ jātāḥ prācyāvantyāḥ, paścimasyāṁ jātā aparāvantyāḥ śailāḥ, tēṣu yā nadyaḥ; ētēna viśiṣṭadēśāśritaparvataprabhavāṇāṁ nadīnāṁ salilaguṇa uktaḥ| ‘ujjayinyupalakṣitē dēśē yāḥ prācīṁ paścimāṁ cābhimukhaṁ yānti tāḥ prācyāvantyā aparāvantyāśca, na tu ujjayinīprabhavēṣu parvatēṣu’ ityanyē| ayamarthō gayadāsēna dūṣitaḥ| pāriyātrētyādi pāriyātraḥ parvatabhēdaḥ, tatra prabhavā nadyō dvividhāḥ- taḍāgajā darījāśca; tatra taḍāgajāḥ pathyāḥ, darījā dōṣalāḥ||21||
Adhikarana 18 (22) · Śloka 22
nadyaḥ śīghravahā laghvyaḥ prōktā yāścāmalōdakāḥ |
gurvyaḥ śaivālasañchannāḥ kaluṣā mandagāśca yāḥ ||22||
View original
नद्यः शीघ्रवहा लघ्व्यः प्रोक्ता याश्चामलोदकाः |
गुर्व्यः शैवालसञ्छन्नाः कलुषा मन्दगाश्च याः ||२२||
nadīnāṁ dhanvānūpasādhāraṇaśailāśrayāṇāṁ sarvāsāmēva śēṣībhūtaṁ viśēṣaṁ darśayannāha- nadya ityādi||22||
Adhikarana 19 (23) · Śloka 23
prāyēṇa nadyō maruṣu satiktā lavaṇānvitāḥ |
laghvyaḥ samadhurāścaiva pauruṣēyā balē hitāḥ ||23||
View original
प्रायेण नद्यो मरुषु सतिक्ता लवणान्विताः |
लघ्व्यः समधुराश्चैव पौरुषेया बले हिताः ||२३||
idānīṁ viśiṣṭadēśaprabhavāṇāṁ nadīnāṁ guṇaviśēṣaṁ darśayannāha- prāyēṇētyādi| maruṣu prasiddhēṣu marudēśēṣu, natu jāṅgalaśabdābhihitēṣu| pauruṣēyā vr̥ṣyā ityarthaḥ| anyē tu ‘īṣatkaṣāyā madhurā laghupākā balē hitāḥ’ iti paṭhanti||23||
Adhikarana 20 (24) · Śloka 24
tatra sarvēṣāmēva bhaumānāṁ grahaṇaṁ pratyūṣasi, tatra hyamalatvaṁ śaityaṁ cādhikaṁ bhavati, sa ēva cāpāṁ parō guṇa iti ||24||
View original
तत्र सर्वेषामेव भौमानां ग्रहणं प्रत्यूषसि, तत्र ह्यमलत्वं शैत्यं चाधिकं भवति, स एव चापां परो गुण इति ||२४||
bhaumānāṁ dināpēkṣaṁ grahaṇakālaṁ niyamayannāha- tatrētyādi| pratyūṣasi prabhātē| sa ēva cāpāṁ parō guṇa iti sa ca śaityāmalatvalakṣaṇō'pāṁ paramō guṇa ityarthaḥ| anyē tu ‘śaityaṁ cāpāṁ parō guṇaḥ’ iti paṭhanti| tatra cakārō'malasūcanārthaḥ||24||
Adhikarana 21 (25) · Śloka 25
divārkakiraṇairjuṣṭaṁ niśāyāminduraśmibhiḥ |
arūkṣamanabhiṣyandi tattulyaṁ gaganāmbunā ||25||
View original
दिवार्ककिरणैर्जुष्टं निशायामिन्दुरश्मिभिः |
अरूक्षमनभिष्यन्दि तत्तुल्यं गगनाम्बुना ||२५||
tatra bhaumānāmarkasōmakarasaṁskārajaguṇēnāntarikṣatulyatvaṁ tadalābhē upādānāyāha- divētyādi| arkagrahaṇē siddhē divāgrahaṇaṁ samastadinaprāptyarthaṁ, kiraṇagrahaṇaṁ durdinavyudāsārtham| divāniśītivacanāt sarō'pi candrārkakarasambaddhaṁ satyapyarkē candrasambandhādarūkṣaṁ, satyapi candrē'rkasambandhādanabhiṣyandi| dōṣān vyādhīn jhaṭiti yadabhiṣyandatē utpādayati tadabhiṣyandi, viparyayēṇānabhiṣyandi| niśāgrahaṇaṁ samastarātriprāptyartham| yadyapi paurṇamāsyāmēva sakalarātrau candrasambandhō nānyāsu, tathā'pi ēkayā'pi paurṇamāsyā rātryā'tiśāyī saṁskāraḥ kr̥tō'nyāsvapyanuvartatē| ētēnātiśītōṣṇasnigdharūkṣaṁ ninditamityuktaṁ bhavati||25||
Adhikarana 22 (26) · Śloka 26
gaganāmbu tridōṣaghnaṁ gr̥hītaṁ yat subhājanē |
balyaṁ rasāyanaṁ mēdhyaṁ pātrāpēkṣi tataḥ param ||26||
View original
गगनाम्बु त्रिदोषघ्नं गृहीतं यत् सुभाजने |
बल्यं रसायनं मेध्यं पात्रापेक्षि ततः परम् ||२६||
kiṅguṇaṁ punargaganāmbu yēnaitattulyamucyata ityāha- gaganāmbvityādi| balyamupacayaujaḥśaktikaratvāt| viśiṣṭarasādyutpādanādrasāyanaṁ svasthāturōpayōgi| mēdhyaṁ pavitram| pātrāpēkṣi tataḥ paramiti atiśrēṣṭhabhājanē gr̥hītamadhikaṁ guṇaṁ karōtītyarthaḥ| anyē tu mēdhyasthānē śītamiti paṭhanti| pūrvaṁ dōṣaśamanādi nōktamadhunā agastyōdayadarśanaviśēṣaprabhāvāduktam||26||
Adhikarana 23 (27) · Śloka 27
rakṣōghnaṁ śītalaṁ hlādi jvaradāhaviṣāpaham |
candrakāntōdbhavaṁ vāri pittaghnaṁ vimalaṁ smr̥tam ||27||
View original
रक्षोघ्नं शीतलं ह्लादि ज्वरदाहविषापहम् |
चन्द्रकान्तोद्भवं वारि पित्तघ्नं विमलं स्मृतम् ||२७||
candrakāntamaṇiprabhavajalasya guṇamāha- rakṣōghnamitādi| rakṣōghnaṁ rākṣasabhayaharam| hlādi sukhāvaham| candrakāntōdbhavamiti candrakāntamaṇiprabhavam| idaṁ tu candrakiraṇānupravēśānnābhasaṁ, maṇiprādurbhūtatvādbhaumamityubhayātmakam||27||
Adhikarana 24 (28) · Śloka 29
mūrcchāpittōṣṇadāhēṣu viṣē raktē madātyayē |
bhramaklamaparītēṣu tamakē vamathau tathā ||28||
ūrdhvagē raktapittē ca śītamambhaḥ praśasyatē |29|
View original
मूर्च्छापित्तोष्णदाहेषु विषे रक्ते मदात्यये |
भ्रमक्लमपरीतेषु तमके वमथौ तथा ||२८||
ऊर्ध्वगे रक्तपित्ते च शीतमम्भः प्रशस्यते |२९|
śītōṣṇaviṣayamāha- mūrcchētyādi| pittōṣṇadāhēṣviti uṣṇē śaradi grīṣmē ca| madātyayē madyavikārē| bhramaścakrārūḍhasyēva| parītēṣu yuktēṣu| tamakaḥ śvāsō mōhō vā| vamathau chardirōgē||28||-
Adhikarana 25 (29-30) · Śloka 30
pārśvaśūlē pratiśyāyē vātarōgē galagrahē ||29||
ādhmānē stimitē kōṣṭhē sadyaḥśuddhē navajvarē |
hikkāyāṁ snēhapītē ca śītāmbu parivarjayēt ||30||
View original
पार्श्वशूले प्रतिश्याये वातरोगे गलग्रहे ||२९||
आध्माने स्तिमिते कोष्ठे सद्यःशुद्धे नवज्वरे |
हिक्कायां स्नेहपीते च शीताम्बु परिवर्जयेत् ||३०||
pārśvētyādi| stimitē kōṣṭhē āmakōṣṭhē ityarthaḥ| sadyaḥśuddhē iti yasmin dinē śōdhanaṁ kr̥taṁ tatrētyēkē, aparē tu saptāhamityāhuḥ| yadyapyauṣṇyaṁ sparśadōṣa uktastathā'pyavasthāyāṁ vyavahārārthatvēnōpādēyam; anyē tu pūrvamauṣṇyaṁ bhūbāṣpajanitamēva dōṣatvēnōktam, idaṁ tvagnyātapakr̥tamiti samādadhati||29-30||
Adhikarana 26 (31-36) · Śloka 37
nādēyaṁ vātalaṁ rūkṣaṁ dīpanaṁ laghu lēkhanam |
tadabhiṣyandi madhuraṁ sāndraṁ guru kaphāvaham ||31||
tr̥ṣṇāghnaṁ sārasaṁ balyaṁ kaṣāyaṁ madhuraṁ laghu |
tāḍāgaṁ vātalaṁ svādu kaṣāyaṁ kaṭupāki ca ||32||
vātaślēṣmaharaṁ vāpyaṁ sakṣāraṁ kaṭu pittalam |
sakṣāraṁ pittalaṁ kaupaṁ ślēṣmaghnaṁ dīpanaṁ laghu ||33||
cauṇṭyamagnikaraṁ rūkṣaṁ madhuraṁ kaphakr̥nna ca |
kaphaghnaṁ dīpanaṁ hr̥dyaṁ laghu prasravaṇōdbhavam ||34||
madhuraṁ pittaśamanamavidāhyaudbhidaṁ smr̥tam |
vaikiraṁ kaṭu sakṣāraṁ ślēṣmaghnaṁ laghu dīpanam ||35||
kaidāraṁ madhuraṁ prōktaṁ vipākē guru dōṣalam |
tadvatpālvalamuddiṣṭaṁ viśēṣāddōṣalaṁ tu tat ||36||
sāmudramudakaṁ visraṁ lavaṇaṁ sarvadōṣakr̥t |37|
View original
नादेयं वातलं रूक्षं दीपनं लघु लेखनम् |
तदभिष्यन्दि मधुरं सान्द्रं गुरु कफावहम् ||३१||
तृष्णाघ्नं सारसं बल्यं कषायं मधुरं लघु |
ताडागं वातलं स्वादु कषायं कटुपाकि च ||३२||
वातश्लेष्महरं वाप्यं सक्षारं कटु पित्तलम् |
सक्षारं पित्तलं कौपं श्लेष्मघ्नं दीपनं लघु ||३३||
चौण्ट्यमग्निकरं रूक्षं मधुरं कफकृन्न च |
कफघ्नं दीपनं हृद्यं लघु प्रस्रवणोद्भवम् ||३४||
मधुरं पित्तशमनमविदाह्यौद्भिदं स्मृतम् |
वैकिरं कटु सक्षारं श्लेष्मघ्नं लघु दीपनम् ||३५||
कैदारं मधुरं प्रोक्तं विपाके गुरु दोषलम् |
तद्वत्पाल्वलमुद्दिष्टं विशेषाद्दोषलं तु तत् ||३६||
सामुद्रमुदकं विस्रं लवणं सर्वदोषकृत् |३७|
samastanadīnāṁ śēṣaguṇamāha- nādēyamityādi| dvividhaṁ kaupaṁ sakṣāramavyaktarasaṁ ca; yat sakṣāraṁ tat pittalaṁ, itaranna pittalam||31-36||-
Adhikarana 27 (37-38) · Śloka 39
anēkadōṣamānūpaṁ vāryabhiṣyandi garhitam ||37||
ēbhirdōṣairasaṁyuktaṁ niravadyaṁ tu jāṅgalam |
pākē'vidāhi tr̥ṣṇāghnaṁ praśastaṁ prītivardhanam ||38||
dīpanaṁ svādu śītaṁ ca tōyaṁ sādhāraṇaṁ laghu |39|
View original
अनेकदोषमानूपं वार्यभिष्यन्दि गर्हितम् ||३७||
एभिर्दोषैरसंयुक्तं निरवद्यं तु जाङ्गलम् |
पाकेऽविदाहि तृष्णाघ्नं प्रशस्तं प्रीतिवर्धनम् ||३८||
दीपनं स्वादु शीतं च तोयं साधारणं लघु |३९|
ānūpadhanvasādhāraṇaguṇairnirdiśannāha- anēkētyādi| atra sparśarūparasagandhavīryavipākāḥ prāguktā dōṣā jñēyāḥ| ēbhiriti ēbhiḥ pūrvōktaiḥ sparśādibhirityarthaḥ| avidāhi adāhakārītyarthaḥ||37-38||-
Adhikarana 28 (39) · Śloka 40
kaphamēdō'nilāmaghnaṁ dīpanaṁ bastiśōdhanam ||39||
śvāsakāsajvaraharaṁ pathyamuṣṇōdakaṁ sadā |40|
View original
कफमेदोऽनिलामघ्नं दीपनं बस्तिशोधनम् ||३९||
श्वासकासज्वरहरं पथ्यमुष्णोदकं सदा |४०|
uṣṇōdakaguṇamāha- kaphētyādi| pathyaṁ hitam| uṣṇōdakamardhāvaśiṣṭamudakam||39||-
Adhikarana 29 (40) · Śloka 41
yat kvāthyamānaṁ nirvēgaṁ niṣphēnaṁ nirmalaṁ laghu ||40||
caturbhāgāvaśēṣaṁ tu tattōyaṁ guṇavat smr̥tam |41|
View original
यत् क्वाथ्यमानं निर्वेगं निष्फेनं निर्मलं लघु ||४०||
चतुर्भागावशेषं तु तत्तोयं गुणवत् स्मृतम् |४१|
uṣṇōdakabhēdamāha- yadityādi| nirvēgaṁ niścalam||40||-
Adhikarana 30 (41) · Śloka 42
na ca paryuṣitaṁ dēyaṁ kadācidvāri jānatā ||41||
amlībhūtaṁ kaphōtklēdi na hitaṁ tat pipāsavē |42|
View original
न च पर्युषितं देयं कदाचिद्वारि जानता ||४१||
अम्लीभूतं कफोत्क्लेदि न हितं तत् पिपासवे |४२|
paryuṣitamuṣṇōdakaṁ na dātavyamityāha- na cētyādi| paryuṣitaṁ rātryuṣitam||41||-
Adhikarana 31 (42) · Śloka 43
madyapānātsamudbhūtē rōgē pittōtthitē tathā ||42||
sannipātasamutthē ca śr̥taśītaṁ praśasyatē |43|
View original
मद्यपानात्समुद्भूते रोगे पित्तोत्थिते तथा ||४२||
सन्निपातसमुत्थे च शृतशीतं प्रशस्यते |४३|
śr̥taśītaviṣayamāha- madyapānādityādi| pūrvaṁ madātyayē śītam, atra tu madātyayasamudbhūtē rōgē śr̥taśītaṁ; madātyayē madātyayasamudbhūtē rōgē cōbhayasminnapi śr̥taśītaṁ prayōktavyamityarthaḥ||42||-
Adhikarana 32 (43) · Śloka 44
snigdhaṁ svādu himaṁ hr̥dyaṁ dīpanaṁ bastiśōdhanam ||43||
vr̥ṣyaṁ pittapipāsāghnaṁ nālikērōdakaṁ guru |44|
View original
स्निग्धं स्वादु हिमं हृद्यं दीपनं बस्तिशोधनम् ||४३||
वृष्यं पित्तपिपासाघ्नं नालिकेरोदकं गुरु |४४|
udakaprasaṅgēna nārikēlaphalasalilasyāpi guṇaṁ nidarśayannāha- snigdhamityādi| nārikēlōdakamīṣatpakvārdranārikēlaphalāntarvarti salilamityarthaḥ| jējjhaṭastu ‘laghu’ iti paṭhati, laghutvaṁ ca śīghrapariṇāmitvamicchati||43||-
Adhikarana 33 (44) · Śloka 45
dāhātīsārapittāsr̥ṅmūrcchāmadyaviṣārtiṣu ||44||
śr̥taśītaṁ jalaṁ śastaṁ tr̥ṣṇācchardibhramēṣu ca |45|
View original
दाहातीसारपित्तासृङ्मूर्च्छामद्यविषार्तिषु ||४४||
शृतशीतं जलं शस्तं तृष्णाच्छर्दिभ्रमेषु च |४५|
adhunā śr̥taśītasya śēṣaviṣayamāha- dāhētyādi||44||-
Adhikarana 34 (45-46) · Śloka 46
arōcakē pratiśyāyē prasēkē śvayathau kṣayē ||45||
mandē'gnāvudarē kuṣṭhē jvarē nētrāmayē tathā |
vraṇē ca madhumēhē ca pānīyaṁ mandamācarēt ||46||
iti jalavargaḥ |
View original
अरोचके प्रतिश्याये प्रसेके श्वयथौ क्षये ||४५||
मन्देऽग्नावुदरे कुष्ठे ज्वरे नेत्रामये तथा |
व्रणे च मधुमेहे च पानीयं मन्दमाचरेत् ||४६||
इति जलवर्गः |
kēṣu rōgēṣu jalaṁ mandaṁ pēyamityāha- arōcakē ityādi| yāvat pratiṣēdhayitumaśakyaṁ tāvadācarēditi mandārthaḥ| ayaṁ pānīyavargō nibandhakārairviparītakramēṇa paṭhitaḥ| asmābhistu yathaiva gurubhiḥ kathitastathaiva kramēṇa vyākhyātaḥ| iti pānīyavargaḥ||45-46||
Adhikarana 35 (47) · Śloka 47
atha kṣīravargaḥ |
gavyamājaṁ tathā cauṣṭramāvikaṁ māhiṣaṁ ca yat |
aśvāyāścaiva nāryāśca karēṇūnāṁ ca yatpayaḥ ||47||
View original
अथ क्षीरवर्गः |
गव्यमाजं तथा चौष्ट्रमाविकं माहिषं च यत् |
अश्वायाश्चैव नार्याश्च करेणूनां च यत्पयः ||४७||
idānīṁ kṣīrasyāṣṭavidhāṁ yōnimāha- gavyamityādi| karēṇurhastinī| aśvāyāśca nāryāśca karēṇūnāṁ cēti cakāratrayamanuktasamānajātīyakṣīrāṇāṁ samuccayārthaṁ, tēnāśvatarīkharīmr̥gīkhaṅginīkṣīrāṇāmapi grahaṇam| tat punarbhūyasā nōpayujyata iti na kr̥taṁ sākṣāttadgrahaṇam||47||
Adhikarana 36 (48) · Śloka 48
tattvanēkauṣadhirasaprasādaṁ prāṇadaṁ guru |
madhuraṁ picchilaṁ śītaṁ snigdhaṁ ślakṣṇaṁ saraṁ mr̥du |
sarvaprāṇabhr̥tāṁ tasmāt sātmyaṁ kṣīramihōcyatē ||48||
View original
तत्त्वनेकौषधिरसप्रसादं प्राणदं गुरु |
मधुरं पिच्छिलं शीतं स्निग्धं श्लक्ष्णं सरं मृदु |
सर्वप्राणभृतां तस्मात् सात्म्यं क्षीरमिहोच्यते ||४८||
sarvēṣāmēva kṣīrāṇāṁ daśavidhaṁ guṇaṁ nirdiśannāha- tattvityādi| tattvanēkauṣadhirasaprasādamiti tuśabdaḥ punararthē, ōṣadhiśabdēna sarvadravyāṇi na tu phalapākāvasānāḥ, rasaḥ sāraḥ kiṭṭabhāva(ga)rahita ōjaḥśukrādivat, ētēna śuklatvaṁ dyōtyatē| prāṇadamagnisōmādidhāraṇādupacayādikaraṇādvā| picchilaṁ viśadaviparītam| ślakṣṇaṁ kharaviparītam| ēvamidaṁ kṣīraṁ daśaguṇayuktaṁ bhavati| jējjhaṭastu “tattvanēkauṣadhirasaprasādaḥ kṣīratāṁ gataḥ| sarvaprāṇabhr̥tāṁ tasmāt sātmyaṁ kṣīramihōcyatē” iti paṭhati, vyāravyānayati ca- kṣīratāṁ gataḥ kṣīratvaṁ prāptaḥ| prāṇabhr̥tāṁ prāṇināṁ jarāyujānām| sātmyaṁ nāma susvaṁ yat karōti taducyatē||48||
Adhikarana 37 (49) · Śloka 49
tatra sarvamēva kṣīraṁ prāṇināmapratiṣiddhaṁ jātisātmyāt, vātapittaśōṇitamānasēṣvapi vikārēṣvaviruddhaṁ, jīrṇajvarakāsaśvāsaśōṣakṣayagulmōnmādōdaramūrcchābhramamadadāhapipāsāhr̥dbastidōṣa- pāṇḍurōgagrahaṇīdōṣārśaḥśūlōdāvartātisārapravāhikāyōnirōgagarbhāsrāvaraktapittaśramaklamaharaṁ, pāpmāpahaṁ balyaṁ vr̥ṣyaṁ vājīkaraṇaṁ rasāyanaṁ mēdhyaṁ vayaḥsthāpanamāyuṣyaṁ jīvanaṁ br̥ṁhaṇaṁ sandhānaṁ vamanavirēcanāsthāpanaṁ tulyaguṇatvāccaujasō vardhanaṁ bālavr̥ddhakṣatakṣīṇānāṁ kṣudvyavāyavyāyāmakarśitānāṁ ca pathyatamam ||49||
View original
तत्र सर्वमेव क्षीरं प्राणिनामप्रतिषिद्धं जातिसात्म्यात्, वातपित्तशोणितमानसेष्वपि विकारेष्वविरुद्धं, जीर्णज्वरकासश्वासशोषक्षयगुल्मोन्मादोदरमूर्च्छाभ्रममददाहपिपासाहृद्बस्तिदोष- पाण्डुरोगग्रहणीदोषार्शःशूलोदावर्तातिसारप्रवाहिकायोनिरोगगर्भास्रावरक्तपित्तश्रमक्लमहरं, पाप्मापहं बल्यं वृष्यं वाजीकरणं रसायनं मेध्यं वयःस्थापनमायुष्यं जीवनं बृंहणं सन्धानं वमनविरेचनास्थापनं तुल्यगुणत्वाच्चौजसो वर्धनं बालवृद्धक्षतक्षीणानां क्षुद्व्यवायव्यायामकर्शितानां च पथ्यतमम् ||४९||
sarvēṣāmēva samānaguṇānāṁ kṣīrāṇāṁ samānakarma nirdēṣṭumāha- tatrētyādi| sarvam aṣṭavidhamapātyarthaḥ| prāṇināṁ jarāyujānām| jātisātmyāt manuṣyādijātisukhakaratvāt| mānasēṣu vikārēṣu rajastamaḥsaṁsargajēṣu| jīrṇajvarētyādi jīrṇaśabdamēkē jvarēṇa saha sambadhnanti, anyē tu klamāntairjvarādibhiḥ saha, jīrṇatvēnaitēṣu prāyēṇa vātapittānubandhō bhavatītyāhuḥ| haraśabdō jvarādibhiḥ klamāntaiḥ sarvaiḥ saha pratyēkamabhisambadhyatē| kāsēti kāsō'tra kaphakāsaṁ tyaktvā, śōṣō'tra mukhakaṇṭhatālūnāṁ, kṣayō rājayakṣmā, gulmōdarayōrvātapaittikayōḥ, mūrcchābhramamadapipāsāsu kaphāmarahitāsu, hr̥dayadōṣāṇāṁ vātapittaprāyāṇāṁ, pāṇḍurōgē vātapittaprāyē, grahaṇīpradōṣē jīrṇāvasthāyām, arśassu raktapittaprabalēṣu, atisārē vātapittaśōṇitaprāyē pakvāvasthāyāṁ, pravāhikāyāṁ vātapittaprabalāyāṁ, garbhasrāvē āmānvayādinā; raktapittē kaphapradhānē, agnimāndyē ca na dēyam| balyaṁ māṁsōpacayakaram, anyē ōjasō vardhanamiti; tanmatē ‘ōjasō vardhanam’ iti pāṭhō'grē na bhavati| vr̥ṣyaṁ śukrajanakaṁ, vājīkaraṇaṁ śukrapravartanam, ētēna janakapravartakamityuktam| rasāyanaṁ satatōpayōgāt| mēdhyaṁ mēdhājanakaṁ pavitraṁ vā| pāpmāpahaṁ pāpōpaśamanaṁ viśēṣatō gavyam| vayaḥsthāpanaṁ jarayā vinā| āyuṣyaṁ āyuṣē hitam| sandhānaṁ bhagnasya| vamanavirēcanāsthāpanamiti vamanaṁ vamanadravyasaṁyōgi; virēcanaṁ saratvānmr̥dukōṣṭhasya, ‘rēcanadravyasaṁyōgādvirēcanam’ ityanyē; āsthāpanam āsthāpanadravyasaṁyōgi, āsthāpanaṁ nirūhaṇamityanarthāntaram| tulyaguṇatvāccaujasō vardhanamiti yāvanta ēvaujasō guṇāstāvanta ēva kṣīrasyāpi, tēna taistairēvātmaguṇaistēṣāṁ samānānāmōjasō guṇānāmabhivardhanam| jējjhaṭastu ‘gavyaṁ tu śītaṁ snigdhaṁ madhuramavidāhī’ iti paṭhati, śēṣaṁ tu samaṁ; tanmatē gōkṣīrasyaiva guṇāḥ||49||
Adhikarana 38 (50) · Śloka 51
alpābhiṣyandi gōkṣīraṁ snigdhaṁ guru rasāyanam |
raktapittaharaṁ śītaṁ madhuraṁ rasapākayōḥ ||50||
jīvanīyaṁ tathā vātapittaghnaṁ paramaṁ smr̥tam |51|
View original
अल्पाभिष्यन्दि गोक्षीरं स्निग्धं गुरु रसायनम् |
रक्तपित्तहरं शीतं मधुरं रसपाकयोः ||५०||
जीवनीयं तथा वातपित्तघ्नं परमं स्मृतम् |५१|
sāmānyēna kṣīrasya guṇamabhidhāya gavyasyaiva viśiṣṭaṁ guṇakarma nirdiśannāha- gōkṣīramityādi| dōṣadhātumalasrōtasāṁ mandaklēdaprāptijanakamalpābhiṣyandi||50||-
Adhikarana 39 (51-52) · Śloka 53
gavyatulyaguṇaṁ tvājaṁ viśēṣācchōṣiṇāṁ hitam ||51||
dīpanaṁ laghu saṅgrāhi śvāsakāsāsrapittanut |
ajānāmalpakāyatvāt kaṭutiktaniṣēvaṇāt ||52||
nātyambupānādvyāyāmāt sarvavyādhiharaṁ payaḥ |53|
View original
गव्यतुल्यगुणं त्वाजं विशेषाच्छोषिणां हितम् ||५१||
दीपनं लघु सङ्ग्राहि श्वासकासास्रपित्तनुत् |
अजानामल्पकायत्वात् कटुतिक्तनिषेवणात् ||५२||
नात्यम्बुपानाद्व्यायामात् सर्वव्याधिहरं पयः |५३|
ajākṣīraguṇamāha- gavyatulyaguṇamityādi| guṇaśabdastatkāryē phalē vartatē| atrālpakāyatvādayaḥ svarūpaviśēṣēṇa na kṣīrapathyatvē hētavaḥ, tēṣāmalpakāyatvādīnāmavyādiṣvapi sambhavāt; atō dvayamēva kṣīrapathyāpathyavibhāgē hēturjātiviśēṣō bhramaṇādiviśēṣaśca| sarvavyādhiharaṁ sarvadōṣaharam||51-52||-
Adhikarana 40 (53) · Śloka 54
rūkṣōṣṇaṁ lavaṇaṁ kiñcidauṣṭraṁ svādurasaṁ laghu ||53||
śōphagulmōdarārśōghnaṁ kr̥mikuṣṭhaviṣāpaham |54|
View original
रूक्षोष्णं लवणं किञ्चिदौष्ट्रं स्वादुरसं लघु ||५३||
शोफगुल्मोदरार्शोघ्नं कृमिकुष्ठविषापहम् |५४|
idānīmauṣṭrakṣīraguṇamāha- rūkṣētyādi||53||-
Adhikarana 41 (54) · Śloka 55
āvikaṁ madhuraṁ snigdhaṁ guru pittakaphāvaham ||54||
pathyaṁ kēvalavātēṣu kāsē cānilasambhavē |55|
View original
आविकं मधुरं स्निग्धं गुरु पित्तकफावहम् ||५४||
पथ्यं केवलवातेषु कासे चानिलसम्भवे |५५|
āvikakṣīraguṇamāha- āvikamityādi| kaphāvahaṁ kaphakaram| kēvalavātēṣviti kēvalēṣvanāvr̥tēṣu, asaṁyuktēṣvapītyarthaḥ| anyē tvēvaṁ paṭhanti- “āvikaṁ madhuraṁ snigdhamuṣṇaṁ pittakaphāvaham| guru śuddhē'nilē pathyaṁ sēkaścānilaśōṇitē”- iti| śuddhē'nilē anāvr̥tē, anilaśōṇitē raktāvr̥tē vātē, sēkaḥ pariṣēkaḥ||54||-
Adhikarana 42 (55) · Śloka 56
mahābhiṣyandi madhuraṁ māhiṣaṁ vahnināśanam ||55||
nidrākaraṁ śītataraṁ gavyāt snigdhataraṁ guru |56|
View original
महाभिष्यन्दि मधुरं माहिषं वह्निनाशनम् ||५५||
निद्राकरं शीततरं गव्यात् स्निग्धतरं गुरु |५६|
mahiṣīkṣīramāha- mahābhiṣyandītyādi| dōṣadhātumalasrōtasāmatiśayaklēdaprāptijanakaṁ mahābhiṣyandi| gavyāt snigdhataraṁ gōkṣīrāt snigdhataramityarthaḥ||55||-
Adhikarana 43 (56) · Śloka 57
uṣṇamaikaśaphaṁ balyaṁ śākhāvātaharaṁ payaḥ ||56||
madhurāmlarasaṁ rūkṣaṁ lavaṇānurasaṁ laghu |57|
View original
उष्णमैकशफं बल्यं शाखावातहरं पयः ||५६||
मधुराम्लरसं रूक्षं लवणानुरसं लघु |५७|
aśvādikṣīramāha- uṣṇamityādi| ēkaśaphā aśvādayaḥ, śaphaḥ khuraḥ| ‘śākhā bāhujaṅghē, tadvātaharam’ ityēkē; ‘śākhā raktādayō dhātavaḥ’ ityanyē| ‘kāñjikasyēva prabhāvādādhāraprabhāvācca śākhāyāṁ hanti, kōṣṭhē karōtī’ ityāmananti||56||-
Adhikarana 44 (57) · Śloka 58
nāryāstu madhuraṁ stanyaṁ kaṣāyānurasaṁ himam ||57||
nasyāścyōtanayōḥ pathyaṁ jīvanaṁ laghu dīpanam |58|
View original
नार्यास्तु मधुरं स्तन्यं कषायानुरसं हिमम् ||५७||
नस्याश्च्योतनयोः पथ्यं जीवनं लघु दीपनम् |५८|
mānuṣaṁ kṣīramāha- nāryāstvityādi| āścyōtanamakṣipūraṇam||57||-
Adhikarana 45 (58) · Śloka 59
hastinyā madhuraṁ vr̥ṣyaṁ kaṣāyānurasaṁ guru ||58||
snigdhaṁ sthairyakaraṁ śītaṁ cakṣuṣyaṁ balavardhanam |59|
View original
हस्तिन्या मधुरं वृष्यं कषायानुरसं गुरु ||५८||
स्निग्धं स्थैर्यकरं शीतं चक्षुष्यं बलवर्धनम् |५९|
hastinīkṣīramāha- hastinyā ityādi| sthairyakaraṁ śarīradārḍhyakaram, anyē ‘tāruṇsthāpakam’ ityāhuḥ||58||-
Adhikarana 46 (59) · Śloka 60
prāyaḥ prābhātikaṁ kṣīraṁ guru viṣṭambhi śītalam ||59||
rātryāḥ sōmaguṇatvācca vyāyāmābhāvatastathā |60|
View original
प्रायः प्राभातिकं क्षीरं गुरु विष्टम्भि शीतलम् ||५९||
रात्र्याः सोमगुणत्वाच्च व्यायामाभावतस्तथा |६०|
prābhātikaṁ kṣīramāha- prāya ityādi| viṣṭambhō guḍaguḍāśabdaḥ||59||-
Adhikarana 47 (60) · Śloka 61
divākarābhitaptānāṁ vyāyāmānilasēvanāt ||60||
śramaghnaṁ vātanuccaiva cakṣuṣyaṁ cāparāhṇikam |61|
View original
दिवाकराभितप्तानां व्यायामानिलसेवनात् ||६०||
श्रमघ्नं वातनुच्चैव चक्षुष्यं चापराह्णिकम् |६१|
āparāhṇikakṣīramāha- divākarētyādi| aparāhṇō dināntabhāgaḥ| vr̥ddhānumatau pāṭhāvimau||60||-
Adhikarana 48 (61) · Śloka 61
payō'bhiṣyandi gurvāmaṁ prāyaśaḥ parikīrtitam ||61||
View original
पयोऽभिष्यन्दि गुर्वामं प्रायशः परिकीर्तितम् ||६१||
āmakṣīramāha- paya ityādi||61||
Adhikarana 49 (62) · Śloka 62
tadēvōktaṁ laghutaramanabhiṣyandi vai śr̥tam |62|
View original
तदेवोक्तं लघुतरमनभिष्यन्दि वै शृतम् |६२|
pakvasya guṇamāha- tadityādi| śr̥taṁ pakvam, āvartitamityarthaḥ| anabhiṣyandi kiñcidabhiṣyandītyarthaḥ|62|
Adhikarana 50 (62) · Śloka 62
varjayitvā striyāḥ stanyamāmamēva hi taddhitam ||62||
View original
वर्जयित्वा स्त्रियाः स्तन्यमाममेव हि तद्धितम् ||६२||
strīkṣīrē pākaniṣēdhamāha- varjayitvētyādi| striyāḥ stanyaṁ varjayitvā'nyadugdhāni śr̥tānyēva hitāni bhavantītyarthaḥ| tat strībhavaṁ stanyamāmamakvathitamēva hitam||62||
Adhikarana 51 (63) · Śloka 63
dhārōṣṇaṁ guṇavat kṣīraṁ viparītamatō'nyathā |63|
View original
धारोष्णं गुणवत् क्षीरं विपरीतमतोऽन्यथा |६३|
tēṣāṁ sarvakṣīrāṇāmēva dōhanakāladhārāpātōṣṇānāṁ guṇaviśēṣaṁ nirdiśannāha- dhārōṣṇamityādi| guṇavat guṇānvitaṁ, viparītamaguṇavat, atō'nyathēti dhārōṣṇaṁ yanna bhavati|63|
Adhikarana 52 (63) · Śloka 63
tadēvātiśr̥taṁ śītaṁ guru br̥ṁhaṇamucyatē ||63||
View original
तदेवातिशृतं शीतं गुरु बृंहणमुच्यते ||६३||
atipakvamāha- tadityādi| br̥ṁhaṇaṁ dēhavr̥ddhikaram||63||
Adhikarana 53 (64) · Śloka 64
aniṣṭagandhamamlaṁ ca vivarṇaṁ virasaṁ ca yat |
varjyaṁ salavaṇaṁ kṣīraṁ yacca vigrathitaṁ bhavēt ||64||
iti kṣīravargaḥ |
View original
अनिष्टगन्धमम्लं च विवर्णं विरसं च यत् |
वर्ज्यं सलवणं क्षीरं यच्च विग्रथितं भवेत् ||६४||
इति क्षीरवर्गः |
kīdr̥śaṁ kṣīraṁ varjyamityāha- aniṣṭētyādi| vivarṇaṁ śuklādvarṇāntaramāpannam| virasaṁ madhurādanyarasam| vigrathitamamlādidravyasaṁyōgēna vigrathitāvayavaṁ, yallōkē vinaṣṭamiti prasiddham||64||
Adhikarana 54 (65) · Śloka 65
atha dadhivargaḥ |
dadhi tu madhuramamlamatyamlaṁ cēti; tatkaṣāyānurasaṁ snigdhamuṣṇaṁ pīnasaviṣamajvarātisārārōcakamūtrakr̥cchrakārśyāpahaṁ vr̥ṣyaṁ prāṇakaraṁ maṅgalyaṁ ca ||65||
View original
अथ दधिवर्गः |
दधि तु मधुरमम्लमत्यम्लं चेति; तत्कषायानुरसं स्निग्धमुष्णं पीनसविषमज्वरातिसारारोचकमूत्रकृच्छ्रकार्श्यापहं वृष्यं प्राणकरं मङ्गल्यं च ||६५||
atha dadhibhēdānāha- dadhītyādi| ētēna triprakāraṁ dadhyuktam| sāmānyadadhiguṇamāha- tadityādi| uṣṇamuṣṇavīryam| vr̥ṣyaṁ śukrakaram| maṅgalyaṁ maṅgalahētuḥ| anyē tvēvaṁ paṭhanti- ‘dadhi tu madhuraṁ sr̥ṣṭamūtrapurīṣaṁ gurvamlamabhiṣyandi ślēṣmapittaśōphavardhanaṁ kārśyāpahaṁ rōcanaṁ maṅgalyaṁ ca, tadēva cōddhr̥tasāraṁ grāhyanabhiṣyandi ca, sasaraṁ kaphamēdaḥśukrakr̥t, tridōṣakr̥nmandajātam’ iti||65||
Adhikarana 55 (66) · Śloka 66
mahābhiṣyandi madhuraṁ kaphamēdōvivardhanam |
kaphapittakr̥damlaṁ syādatyamlaṁ raktadūṣaṇam ||66||
View original
महाभिष्यन्दि मधुरं कफमेदोविवर्धनम् |
कफपित्तकृदम्लं स्यादत्यम्लं रक्तदूषणम् ||६६||
atha triprakārasyāpi dadhnō guṇamāha- mahētyādi| mahābhiṣyandīti pūrvavadvyākhyēyam||66||
Adhikarana 56 (67) · Śloka 67
vidāhi sr̥ṣṭaviṇmūtraṁ mandajātaṁ tridōṣakr̥t |67|
View original
विदाहि सृष्टविण्मूत्रं मन्दजातं त्रिदोषकृत् |६७|
mandajātaguṇamāha- vidāhītyādi| tridōṣakr̥diti dōṣān vātapittaślēṣmāṇaḥ karōtīti dōṣakr̥diti siddhē trigrahaṇamētajjñāpayati yanmandajātaṁ dadhi trīnapi dōṣān yaugapadyēna tulyabalasvēna ca kōpayati, na punaḥ paripāṭhyā hīnādhikabhāvēna vā|67|
Adhikarana 57 (67) · Śloka 68
snigdhaṁ vipākē madhuraṁ dīpanaṁ balavardhanam ||67||
vātāpahaṁ pavitraṁ ca dadhi gavyaṁ rucipradam |68|
View original
स्निग्धं विपाके मधुरं दीपनं बलवर्धनम् ||६७||
वातापहं पवित्रं च दधि गव्यं रुचिप्रदम् |६८|
gōdadhyāha- snigdhamityādi||67||-
Adhikarana 58 (68) · Śloka 69
dadhyājaṁ kaphapittaghnaṁ laghu vātakṣayāpaham ||68||
durnāmaśvāsakāsēṣu hitamagnēśca dīpanam |69|
View original
दध्याजं कफपित्तघ्नं लघु वातक्षयापहम् ||६८||
दुर्नामश्वासकासेषु हितमग्नेश्च दीपनम् |६९|
ajādadhyāha- dadhyājamityādi||68||-
Adhikarana 59 (69) · Śloka 70
vipākē madhuraṁ vr̥ṣyaṁ vātapittaprasādanam ||69||
balāsavardhanaṁ snigdhaṁ viśēṣāddadhi māhiṣam |70|
View original
विपाके मधुरं वृष्यं वातपित्तप्रसादनम् ||६९||
बलासवर्धनं स्निग्धं विशेषाद्दधि माहिषम् |७०|
mahiṣīdadhyāha- vipākē ityādi| balāsaḥ ślēṣmā| snigdhapadabalāsavardhanapadābhyāṁ saha ‘viśēṣāt’ iti sambadhyatē||69||-
Adhikarana 60 (70) · Śloka 71
vipākē kaṭu sakṣāraṁ guru bhēdyauṣṭrikaṁ dadhi ||70||
vātamarśāṁsi kuṣṭhāni kr̥mīn hantyudarāṇi ca |71|
View original
विपाके कटु सक्षारं गुरु भेद्यौष्ट्रिकं दधि ||७०||
वातमर्शांसि कुष्ठानि कृमीन् हन्त्युदराणि च |७१|
uṣṭrīdadhyāha- vipākē ityādi| sakṣāramīṣatkṣāram||70||-
Adhikarana 61 (71) · Śloka 72
kōpanaṁ kaphavātānāṁ durnāmnāṁ cāvikaṁ dadhi ||71||
rasē pākē ca madhuramatyabhiṣyandi dōṣalam |72|
View original
कोपनं कफवातानां दुर्नाम्नां चाविकं दधि ||७१||
रसे पाके च मधुरमत्यभिष्यन्दि दोषलम् |७२|
mēṣīdadhyāha- kōpanamityādi| durnāmāni arśāṁsi| dōṣalamapathyatvēna vikārakāri||71||-
Adhikarana 62 (72) · Śloka 73
dīpanīyamacakṣuṣyaṁ vāḍavaṁ dadhi vātalam ||72||
rūkṣamuṣṇaṁ kaṣāyaṁ ca kaphamūtrāpahaṁ ca tat |73|
View original
दीपनीयमचक्षुष्यं वाडवं दधि वातलम् ||७२||
रूक्षमुष्णं कषायं च कफमूत्रापहं च तत् |७३|
aśvādadhyāha- dīpanīyamityādi| vāḍavamāśvam||72||-
Adhikarana 63 (73) · Śloka 74
snigdhaṁ vipākē madhuraṁ balyaṁ santarpaṇaṁ guru ||73||
cakṣuṣyamagryaṁ dōṣaghnaṁ dadhi nāryā guṇōttaram |74|
View original
स्निग्धं विपाके मधुरं बल्यं सन्तर्पणं गुरु ||७३||
चक्षुष्यमग्र्यं दोषघ्नं दधि नार्या गुणोत्तरम् |७४|
mānuṣīdadhyāha- snigdhamityādi| cakṣuṣyamagryaṁ śrēṣṭhaṁ cakṣuṣyamityarthaḥ| guṇōttaraṁ guṇōtkr̥ṣṭam||73||-
Adhikarana 64 (74) · Śloka 75
laghu pākē balāsaghnaṁ vīryōṣṇaṁ paktināśanam ||74||
kaṣāyānurasaṁ nāgyā dadhi varcōvivardhanam |75|
View original
लघु पाके बलासघ्नं वीर्योष्णं पक्तिनाशनम् ||७४||
कषायानुरसं नाग्या दधि वर्चोविवर्धनम् |७५|
hastinīdadhyāha- laghvityādi||74||-
Adhikarana 65 (75) · Śloka 76
dadhīnyuktāni yānīha gavyādīni pr̥thak pr̥thak ||75||
vijñēyamēvaṁ sarvēṣu gavyamēva guṇōttaram |76|
View original
दधीन्युक्तानि यानीह गव्यादीनि पृथक् पृथक् ||७५||
विज्ञेयमेवं सर्वेषु गव्यमेव गुणोत्तरम् |७६|
sarvēṣāṁ gōdadhi śrēṣṭhamityāha- dadhīnītyādi| ēvamētēna prakārēṇa, ēvāvadhāraṇē||75||-
Adhikarana 66 (76) · Śloka 77
vātaghnaṁ kaphakr̥t snigdhaṁ br̥ṁhaṇaṁ nātipittakr̥t ||76||
kuryādbhaktābhilāṣaṁ ca dadhi yat suparisrutam |77|
View original
वातघ्नं कफकृत् स्निग्धं बृंहणं नातिपित्तकृत् ||७६||
कुर्याद्भक्ताभिलाषं च दधि यत् सुपरिस्रुतम् |७७|
vastrādigālitadadhiguṇamāha- vātaghnamityādi| suparisrutaṁ suṣṭhu gālitaṁ vastrādibhiḥ||76||-
Adhikarana 67 (77) · Śloka 78
śr̥tāt kṣīrāttu yajjātaṁ guṇavaddadhi tat smr̥tam ||77||
vātapittaharaṁ rucyaṁ dhātvagnibalavardhanam |78|
View original
शृतात् क्षीरात्तु यज्जातं गुणवद्दधि तत् स्मृतम् ||७७||
वातपित्तहरं रुच्यं धात्वग्निबलवर्धनम् |७८|
kvathitakṣīrajātasya dadhnō guṇamāha- śr̥tādityādi||77||-
Adhikarana 68 (78) · Śloka 79
dadhnaḥ sarō gururvr̥ṣyō vijñēyō'nilanāśanaḥ ||78||
vahnērvidhamanaścāpi kaphaśukravivardhanaḥ |79|
View original
दध्नः सरो गुरुर्वृष्यो विज्ञेयोऽनिलनाशनः ||७८||
वह्नेर्विधमनश्चापि कफशुक्रविवर्धनः |७९|
dadhyavayavaviśēṣāṇāṁ guṇaviśēṣaṁ darśayannāha- dadhna ityādi| saraḥ dadhna uparitanō bhāgaḥ snēhabahulaḥ ‘tara’ iti prasiddhaḥ| vahnērvidhamanaḥ agnināśanaḥ| vr̥ṣyaḥ śukravardhana iti cōbhayamativr̥ddhikaratvaprāptayē; ētēna janakapravartakamuktam||78||-
Adhikarana 69 (79) · Śloka 80
dadhi tvasāraṁ rūkṣaṁ ca grāhi viṣṭambhi vātalam ||79||
dīpanīyaṁ laghutaraṁ sakaṣāyaṁ rucipradam |80|
View original
दधि त्वसारं रूक्षं च ग्राहि विष्टम्भि वातलम् ||७९||
दीपनीयं लघुतरं सकषायं रुचिप्रदम् |८०|
uddhr̥tasnēhasya dadhnō guṇamāha- dadhītyādi| asāraṁ sārarahitam| viṣṭambhīti savātatōdaśūlā malasyāpravr̥ttirviṣṭambhaḥ; anyē ‘viṣṭambhō guḍaguḍāśabdaḥ’ iti prāhuḥ||79||-
Adhikarana 70 (80) · Śloka 81
śaradgrīṣmavasantēṣu prāyaśō dadhi garhitam ||80||
hēmantē śiśirē caiva varṣāsu dadhi śasyatē |81|
View original
शरद्ग्रीष्मवसन्तेषु प्रायशो दधि गर्हितम् ||८०||
हेमन्ते शिशिरे चैव वर्षासु दधि शस्यते |८१|
r̥tubhēdēna hēyōpādēyatāmāha- śaradityādi||80||-
Adhikarana 71 (81-83) · Śloka 83
tr̥ṣṇāklamaharaṁ mastu laghu srōtōviśōdhanam ||81||
amlaṁ kaṣāyaṁ madhuramavr̥ṣyaṁ kaphavātanut |
prahlādanaṁ prīṇanaṁ ca bhinattyāśu malaṁ ca tat |
balamāvahatē kṣipraṁ bhaktacchandaṁ karōti ca ||82||
svādvamlamatyamlakamandajātaṁ tathā śr̥takṣīrabhavaṁ saraśca |
asāramēvaṁ dadhi saptadhā'smin vargē smr̥tā mastuguṇāstathaiva ||83||
iti dadhivargaḥ |
View original
तृष्णाक्लमहरं मस्तु लघु स्रोतोविशोधनम् ||८१||
अम्लं कषायं मधुरमवृष्यं कफवातनुत् |
प्रह्लादनं प्रीणनं च भिनत्त्याशु मलं च तत् |
बलमावहते क्षिप्रं भक्तच्छन्दं करोति च ||८२||
स्वाद्वम्लमत्यम्लकमन्दजातं तथा शृतक्षीरभवं सरश्च |
असारमेवं दधि सप्तधाऽस्मिन् वर्गे स्मृता मस्तुगुणास्तथैव ||८३||
इति दधिवर्गः |
mastuguṇamāha- tr̥ṣṇētyādi| mastu adhōdadhi jalamiśraṁ; tacca saptavidhaṁ dadhibhēdāt; anyē tu dadhitakrajabhēdēna mastu dvividhamicchanti| malaṁ mūtrapurīṣam| bhaktacchandaṁ bhōjanābhilāṣam||81-83||
Adhikarana 72 (84) · Śloka 84
atha takravargaḥ |
takraṁ tu madhuramamlaṁ kaṣāyānurasamuṣṇavīryaṁ laghurūkṣamagnidīpanaṁ garaśōphātisāragrahaṇīpāṇḍurōgārśaḥplīhagulmārōcakaviṣamajvaratr̥ṣṇācchardiprasēkaśūlabhēdaḥślēṣmānilaharaṁ madhuravipākaṁ hr̥dyaṁ mūtrakr̥cchrasnēhavyāpatpraśamanamavr̥ṣyaṁ ca ||84||
View original
अथ तक्रवर्गः |
तक्रं तु मधुरमम्लं कषायानुरसमुष्णवीर्यं लघुरूक्षमग्निदीपनं गरशोफातिसारग्रहणीपाण्डुरोगार्शःप्लीहगुल्मारोचकविषमज्वरतृष्णाच्छर्दिप्रसेकशूलभेदःश्लेष्मानिलहरं मधुरविपाकं हृद्यं मूत्रकृच्छ्रस्नेहव्यापत्प्रशमनमवृष्यं च ||८४||
atha takraguṇānāha- takramityādi| garaṁ kr̥trimaṁ viṣaṁ, sadābhāvinaṁ varjayitvā'nyē viṣamajvarāḥ, prasēkō lālāsrāvaḥ| snēhavyāpat snēhātiyōgāyōgasamutthō vikāraḥ| avr̥ṣyam aśukralam| tacca tantrāntarē trividhaṁ- “rūkṣamardhōddhr̥tasnēhaṁ yataścānuddhr̥taṁ ghr̥tam| takraṁ dōṣāgnibalavittrividhaṁ tat prayōjayēt” (ca. ci. a. 14)- iti| tantrāntarē sarvēṣāmēvaitēṣāṁ pr̥thagguṇōpavarṇanaṁ kr̥tam||84||
Adhikarana 73 (85) · Śloka 85
manthanādipr̥thagbhūtasnēhamardhōdakaṁ ca yat |
nātisāndradravaṁ takraṁ svādvamlaṁ tuvaraṁ rasē |
yattu sasnēhamajalaṁ mathitaṁ ghōlamucyatē ||85||
View original
मन्थनादिपृथग्भूतस्नेहमर्धोदकं च यत् |
नातिसान्द्रद्रवं तक्रं स्वाद्वम्लं तुवरं रसे |
यत्तु सस्नेहमजलं मथितं घोलमुच्यते ||८५||
atha kīdr̥k takraṁ yasyāyaṁ guṇanirdēśaḥ kr̥taḥ? ucyatē- manthanādītyādi| ghōlamāha- yattvityādi| tattu dadhiguṇamēva| sasnēhaṁ sajalamudaśvit; tadguṇāstu matāntarādbōddhavyāḥ||85||
Adhikarana 74 (86) · Śloka 86
naiva takraṁ kṣatē dadyānnōṣṇakālē na durbalē |
na mūrcchābhramadāhēṣu na rōgē raktapaittikē ||86||
View original
नैव तक्रं क्षते दद्यान्नोष्णकाले न दुर्बले |
न मूर्च्छाभ्रमदाहेषु न रोगे रक्तपैत्तिके ||८६||
tasya takrasya niṣēdhaviṣayamāha- naivētyādi| uṣṇakālē śaradgrīṣmayōḥ||86||
Adhikarana 75 (87) · Śloka 87
śītakālē'gnimāndyē ca kaphōtthēṣvāmayēṣu ca |
mārgāvarōdhē duṣṭē ca vāyau takraṁ praśasyatē ||87||
View original
शीतकालेऽग्निमान्द्ये च कफोत्थेष्वामयेषु च |
मार्गावरोधे दुष्टे च वायौ तक्रं प्रशस्यते ||८७||
kēṣu praśastamityāha- śītakāla ityādi| mārgāvarōdhē srōtaḥśōdhakatvāt| duṣṭē ca vāyau vikr̥tē vātē; sa ca prāyaḥ kōṣṭhasthō jñēyaḥ||87||
Adhikarana 76 (88) · Śloka 88
tat punarmadhuraṁ ślēṣmaprakōpaṇaṁ pittapraśamanaṁ ca; amlaṁ vātaghnaṁ pittakaraṁ ca ||88||
View original
तत् पुनर्मधुरं श्लेष्मप्रकोपणं पित्तप्रशमनं च; अम्लं वातघ्नं पित्तकरं च ||८८||
takrasya rasaviśēṣēṇa guṇaviśēṣamāha- tadityādi||88||
Adhikarana 77 (89) · Śloka 89
vātē'mlaṁ saindhavōpētaṁ, svādu pittē saśarkaram |
pibēttakraṁ kaphē cāpi vyōṣakṣārasamanvitam ||89||
View original
वातेऽम्लं सैन्धवोपेतं, स्वादु पित्ते सशर्करम् |
पिबेत्तक्रं कफे चापि व्योषक्षारसमन्वितम् ||८९||
saṁyōgaviśēṣēṇa tridōṣaharatvamāha- vātē ityādi||89||
Adhikarana 78 (90) · Śloka 90
grāhiṇī vātalā rūkṣā durjarā takrakūrcikā |90|
View original
ग्राहिणी वातला रूक्षा दुर्जरा तक्रकूर्चिका |९०|
tasya hētvantarairvigrathitasya ghanībhūtāvayavasya svaguṇān nirdiśannāha- grāhiṇītyādi| vinaṣṭaṁ takraṁ ghanāvayavaṁ takrakūrcikā|90|
Adhikarana 79 (90) · Śloka 90
takrāllaghutarō maṇḍaḥ kūrcikādadhitakrajaḥ ||90||
View original
तक्राल्लघुतरो मण्डः कूर्चिकादधितक्रजः ||९०||
idānīṁ takrāddadhimastunastathā takramastunō'pi viśēṣaṁ guṇēṣu darśayannāha- takrādityādi| maṇḍō mastukaḥ; kūrcikābhūtaṁ yaddadhi takraṁ ca tābhyāṁ jātō yō maṇḍaḥ sa takrāllaghutaraḥ, prākr̥tadadhijātaṁ punarmastu lāghavāttakrasamamēva| anyē tvēvaṁ paṭhanti, ‘dadhikūrcikatakrajaḥ’ iti| takra prākr̥tadadhijaḥ, kūrcikībhūtadadhijaḥ, kūrcikībhūtatakraja iti mastutrayasaṅgrahaḥ| ‘takratulyō dadhimaṇḍō viṣṭambhārucināśana’ iti ca kvacit paṭhyatē| prākr̥tamastu ca grīṣmādividāhēna sujātasya dadhnō'cchō bhāga ucyatē||90||
Adhikarana 80 (91) · Śloka 91
guruḥ kilāṭō'nilahā puṁstvanidrāpradaḥ smr̥taḥ |91|
View original
गुरुः किलाटोऽनिलहा पुंस्त्वनिद्राप्रदः स्मृतः |९१|
takrakūrcikāprastāvē kṣīrakūrcikāmāha- gururityādi| kūrcikībhūtakṣīrasya ghanabhāgaḥ kilāṭaḥ; yaṁ lōkāḥ kṣīrāṁśumityāhuḥ, sūdāstu ‘kilāṭī’ iti| puṁstvaṁ śukram|91|
Adhikarana 81 (91) · Śloka 91
madhurau br̥ṁhaṇau vr̥ṣyau tadvatpīyūṣamōraṭau ||91||
View original
मधुरौ बृंहणौ वृष्यौ तद्वत्पीयूषमोरटौ ||९१||
pīyūṣamōraṭāvāha- madhurāvityādi| tadvaditi kilāṭatulyau| pīyūṣaḥ sadyaḥprasūtāyā gōḥ kṣīraṁ saptāhaṁ yāvat, tadēva saptāhāt paratō yāvat prasannatāṁ na gacchati tāvat ‘mōraṭa’ ityucyatē| jējjaṭastu ‘vinaṣṭakṣīrabhavaṁ mastu mōraṭam’ ityāha||91||
Adhikarana 82 (92) · Śloka 92
navanītaṁ punaḥ sadyaskaṁ laghu sukumāraṁ madhuraṁ kaṣāyamīṣadamlaṁ śītalaṁ mēdhyaṁ dīpanaṁ hr̥dyaṁ saṅgrāhi pittānilaharaṁ vr̥ṣyamavidāhi kṣayakāsavraṇaśōṣārśō'rditāpahaṁ, cirōtthitaṁ guru kaphamēdōvivardhanaṁ balakaraṁ br̥ṁhaṇaṁ śōṣaghnaṁ viśēṣēṇa bālānāṁ praśasyatē ||92||
View original
नवनीतं पुनः सद्यस्कं लघु सुकुमारं मधुरं कषायमीषदम्लं शीतलं मेध्यं दीपनं हृद्यं सङ्ग्राहि पित्तानिलहरं वृष्यमविदाहि क्षयकासव्रणशोषार्शोऽर्दितापहं, चिरोत्थितं गुरु कफमेदोविवर्धनं बलकरं बृंहणं शोषघ्नं विशेषेण बालानां प्रशस्यते ||९२||
sadyaskaṁ navanītamāha- navanītamityādi| sadyaskaṁ sadyōbhavam| sukumāraṁ dēhasaukumāryakaram| saṅgrāhi prabhāvāttakrāvayavasambandhācca, ata ēvāmlam| cirōtthitasya navanītasya guṇamāha- gurvityādi| balakaramōjaskaram| br̥ṁhaṇaṁ dēhōpacayakaram| viśēṣēṇātiśayēnētyarthaḥ||92||
Adhikarana 83 (93) · Śloka 93
kṣīrōtthaṁ punarnavanītamutkr̥ṣṭasnēhamādhuryamatiśītaṁ saukumāryakaraṁ cakṣuṣyaṁ saṅgrāhi raktapittanētrarōgaharaṁ prasādanaṁ ca ||93||
View original
क्षीरोत्थं पुनर्नवनीतमुत्कृष्टस्नेहमाधुर्यमतिशीतं सौकुमार्यकरं चक्षुष्यं सङ्ग्राहि रक्तपित्तनेत्ररोगहरं प्रसादनं च ||९३||
kṣīramathanōtthitasya navanītasya guṇamāha- kṣīrōtthamityādi| dadhyutthitanavanītāpēkṣayā utkr̥ṣṭē snēhamādhuryē yasmin tattathā| atiśītamapi tadapēkṣayaiva| prasādanaṁ cēti raktapittanētrarōgayōḥ| prasādanasthānē ‘varṇaprasādanīyam’ iti kēcit paṭhanti||93||
Adhikarana 84 (94) · Śloka 94
santānikā punarvātaghnī tarpaṇī vr̥ṣyā balyā snigdhā rucyā madhurā madhuravipākā raktapittaprasādanī gurvī ca ||94||
View original
सन्तानिका पुनर्वातघ्नी तर्पणी वृष्या बल्या स्निग्धा रुच्या मधुरा मधुरविपाका रक्तपित्तप्रसादनी गुर्वी च ||९४||
kṣīrōtthanavanītaprasaṅgēna kṣīrōtthasantānikāmāha- santānikētyādi| santānikā kṣīrasyōpari styānō bhāgaḥ kṣīrasara ityarthaḥ| tarpaṇī tr̥ptijanikā||94||
Adhikarana 85 (95) · Śloka 95
vikalpa ēṣa dadhyādiḥ śrēṣṭhō gavyō'bhivarṇitaḥ |
vikalpānavaśiṣṭāṁstu kṣīravīryātsamādiśēt ||95||
iti takravargaḥ |
View original
विकल्प एष दध्यादिः श्रेष्ठो गव्योऽभिवर्णितः |
विकल्पानवशिष्टांस्तु क्षीरवीर्यात्समादिशेत् ||९५||
इति तक्रवर्गः |
nanu cāṣṭānāṁ kṣīrāṇāṁ nirdiṣṭatvādiha takramastutakrakūrcikākilāṭapīyūṣamōraṭanavanītasantānikādayaḥ kasya kṣīrasyōktā ityāha- vikalpa ityādi| vikalpō bhēdaḥ prakāraḥ| dadhi ādiryasya sa dadhyādiḥ| gavya iti gōrēva| abhivarṇitaḥ kathitaḥ| na punarajāviprabhr̥tīnāṁ, yataḥ śrēṣṭhaḥ sarvēbhyaḥ pradhānam| tat kimajādīnāṁ dadhyādi na sambhavatītyāha- vikalpānityādi| avaśiṣṭān urvaritān| kṣīravīryāditi kṣīravīryaṁ kṣīraguṇa ityarthaḥ| yathā'jādīnāṁ kṣīraguṇastadanuguṇastattakrādiguṇō vācya ityarthaḥ||95||
Adhikarana 86 (96) · Śloka 96
atha ghr̥tam |
ghr̥taṁ tu madhuraṁ saumyaṁ mr̥du śītavīryamanabhiṣyandi snēhanamudāvartōnmādāpasmāraśūlajvarānāhavātapittapraśamanamagnidīpanaṁ smr̥timatimēdhākāntisvaralāvaṇyasaukumāryaujastējōbalakaramāyuṣyaṁ vr̥ṣyaṁ mēdhyaṁ vayaḥsthāpanaṁ guru cakṣuṣyaṁ ślēṣmābhivardhanaṁ pāpmālakṣmīpraśamanaṁ viṣaharaṁ rakṣōghnaṁ ca ||96||
View original
अथ घृतम् |
घृतं तु मधुरं सौम्यं मृदु शीतवीर्यमनभिष्यन्दि स्नेहनमुदावर्तोन्मादापस्मारशूलज्वरानाहवातपित्तप्रशमनमग्निदीपनं स्मृतिमतिमेधाकान्तिस्वरलावण्यसौकुमार्यौजस्तेजोबलकरमायुष्यं वृष्यं मेध्यं वयःस्थापनं गुरु चक्षुष्यं श्लेष्माभिवर्धनं पाप्मालक्ष्मीप्रशमनं विषहरं रक्षोघ्नं च ||९६||
atha ghr̥tamāha- ghr̥taṁ tvityādi| ētē sāmānyaghr̥tasya guṇāḥ, anyē tu gavyasyaivēti guṇaśrēṣṭhatvādityāhuḥ| saumyatvamuṣṇē'pi yathā'vikṣīrē, ata ēva śītavīryamityuktam| anabhiṣyandīti atrēṣadarthē nañ; tēna, alpābhiṣyandītyarthaḥ; ētēna dōṣadhātumalasrōtasāṁ mandaklēdaprāptijananam| snēhanaṁ snigdhatvāpādakam| udāvartādipraśamanaṁ nirāmāṇāmēva natu sāmānām| jvarasya jīrṇasya praśamanaṁ śāntikaramityarthaḥ| smr̥tyādibhirbalāntaiḥ saha karaśabdaḥ pratyēkamabhisambadhyatē| smr̥tiḥ atītasmaraṇam; anāgatajñānaṁ matiḥ; mēdhā granthadhāraṇaśaktiḥ; kāntiḥ śōbhā; lāvaṇyaṁ rūpātiśayaḥ; saukumāryaṁ mārdavamaṅgānām; ōjō hr̥di sthitaṁ dhātudhāma; tējaḥ parākramaḥ, anyē prabhāmāhuḥ, sā ca mahāpañjikāyāṁ niṣiddhā; balamupacayaḥ| mēdhyaṁ pavitram| vayaḥsthāpanamiti yāvadēvāyuḥ pramitaṁ tāvadēvāyuḥ sthāpayatyanābādham| pāpādīni hanti prabhāvāt| rakṣōghnaṁ rākṣasabhayaharam| ‘tridōṣāpakarṣaṇam’ iti kēcit paṭhanti, sa tu nātiprasiddhaḥ pāṭhaḥ| tatrāpi vātapittasambaddhasyaiva kaphasya hantr̥tvaṁ, natu kēvalasya||96||
Adhikarana 87 (97) · Śloka 97
vipākē madhuraṁ śītaṁ vātapittaviṣāpaham |
cakṣuṣyamagryaṁ balyaṁ ca gavyaṁ sarpirguṇōttaram ||97||
View original
विपाके मधुरं शीतं वातपित्तविषापहम् |
चक्षुष्यमग्र्यं बल्यं च गव्यं सर्पिर्गुणोत्तरम् ||९७||
sāmānyēna ghr̥taguṇamabhidhāya gavyaghr̥tasya viśēṣaguṇamāha- vipākē ityādi| cakṣuṣyamagryamiti sarvacakṣuṣyaśrēṣṭhamityarthaḥ| guṇōttaraṁ guṇōtkr̥ṣṭam||97||
Adhikarana 88 (98) · Śloka 98
ājaṁ ghr̥taṁ dīpanīyaṁ cakṣuṣyaṁ balavardhanam |
kāsē śvāsē kṣayē cāpi pathyaṁ pākē ca tallaghu ||98||
View original
आजं घृतं दीपनीयं चक्षुष्यं बलवर्धनम् |
कासे श्वासे क्षये चापि पथ्यं पाके च तल्लघु ||९८||
ājaṁ ghr̥tamāha- ājamityādi||98||
Adhikarana 89 (99) · Śloka 99
madhuraṁ raktapittaghnaṁ guru pākē kaphāvaham |
vātapittapraśamanaṁ suśītaṁ māhiṣaṁ ghr̥tam ||99||
View original
मधुरं रक्तपित्तघ्नं गुरु पाके कफावहम् |
वातपित्तप्रशमनं सुशीतं माहिषं घृतम् ||९९||
māhiṣaghr̥tamāha- madhuramityādi||99||
Adhikarana 90 (100) · Śloka 100
auṣṭraṁ kaṭu ghr̥taṁ pākē śōphakrimiviṣāpaham |
dīpanaṁ kaphavātaghnaṁ kuṣṭhagulmōdarāpaham ||100||
View original
औष्ट्रं कटु घृतं पाके शोफक्रिमिविषापहम् |
दीपनं कफवातघ्नं कुष्ठगुल्मोदरापहम् ||१००||
auṣṭraghr̥tamāha- auṣṭramityādi||100||
Adhikarana 91 (101) · Śloka 101
pākē laghvāvikaṁ sarpirna ca pittaprakōpaṇam |
kaphē'nilē yōnidōṣē śōṣē kampē ca taddhitam ||101||
View original
पाके लघ्वाविकं सर्पिर्न च पित्तप्रकोपणम् |
कफेऽनिले योनिदोषे शोषे कम्पे च तद्धितम् ||१०१||
āvikaghr̥tamāha- pākē ityādi||101||
Adhikarana 92 (102) · Śloka 102
pākē laghūṣṇavīryaṁ ca kaṣāyaṁ kaphanāśanam |
dīpanaṁ baddhamūtraṁ ca vidyādaikaśaphaṁ ghr̥tam ||102||
View original
पाके लघूष्णवीर्यं च कषायं कफनाशनम् |
दीपनं बद्धमूत्रं च विद्यादैकशफं घृतम् ||१०२||
āśvaghr̥tamāha- pākē ityādi| aikaśaphaṁ ghr̥tamaśvāyā ghr̥tamityarthaḥ||102||
Adhikarana 93 (103) · Śloka 103
cakṣuṣyamagryaṁ strīṇāṁ tu sarpiḥ syādamr̥tōpamam |
vr̥ddhiṁ karōti dēhāgnyōrlaghupākaṁ viṣāpaham ||103||
View original
चक्षुष्यमग्र्यं स्त्रीणां तु सर्पिः स्यादमृतोपमम् |
वृद्धिं करोति देहाग्न्योर्लघुपाकं विषापहम् ||१०३||
mānuṣīghr̥tamāha- cakṣuṣyamityādi| cakṣuṣyamagryaṁ sarvacakṣuṣyaśrēṣṭham||103||
Adhikarana 94 (104) · Śloka 104
kaṣāyaṁ baddhaviṇmūtraṁ tiktamagnikaraṁ laghu |
hanti kārēṇavaṁ sarpiḥ kaphakuṣṭhaviṣakrimīn ||104||
View original
कषायं बद्धविण्मूत्रं तिक्तमग्निकरं लघु |
हन्ति कारेणवं सर्पिः कफकुष्ठविषक्रिमीन् ||१०४||
hāstinaghr̥tamāha- kaṣāyamityādi| kārēṇavaṁ hāstinam||104||
Adhikarana 95 (105) · Śloka 105
kṣīraghr̥taṁ punaḥ saṅgrāhi raktapittabhramamūrcchāpraśamanaṁ nētrarōgahitaṁ ca ||105||
View original
क्षीरघृतं पुनः सङ्ग्राहि रक्तपित्तभ्रममूर्च्छाप्रशमनं नेत्ररोगहितं च ||१०५||
kṣīrōtthaghr̥taguṇamāha- kṣīraghr̥tamityādi| kṣīramathanāt samudbhūtanavanītōtthitaṁ ghr̥taṁ kṣīraghr̥tam| saṅgrāhi prabhāvāt| bhramaḥ cakrārūḍhasyēva| mūrcchā cētanācyutiḥ||105||
Adhikarana 96 (106) · Śloka 106
sarpirmaṇḍastu madhuraḥ sarō yōniśrōtrākṣiśirasāṁ śūlaghnō bastinasyākṣipūraṇēṣūpadiśyatē ||106||
View original
सर्पिर्मण्डस्तु मधुरः सरो योनिश्रोत्राक्षिशिरसां शूलघ्नो बस्तिनस्याक्षिपूरणेषूपदिश्यते ||१०६||
ghr̥tamaṇḍasya guṇamāha- sarpirmaṇḍastvityādi| vilīnaghr̥tasya ghanībhūta uparitanō bhāgō maṇḍaḥ||106||
Adhikarana 97 (107-111) · Śloka 111
sarpiḥ purāṇaṁ saraṁ kaṭuvipākaṁ tridōṣāpahaṁ mūrcchāmadōnmādōdarajvaragaraśōṣāpasmārayōniśrōtrākṣiśira śūlaghnaṁ dīpanaṁ bastinasyapūraṇēṣūpadiśyatē ||107||
bhavati cātra- purāṇaṁ timiraśvāsapīnasajvarakāsanut |
mūrcchākuṣṭhaviṣōnmādagrahāpasmāranāśanam ||108||
(ēkādaśaśataṁ caiva vatsarānuṣitaṁ ghr̥tam |
rakṣōghnaṁ kumbhasarpiḥ syāt paratastu mahāghr̥tam ||109||
pēyaṁ mahāghr̥taṁ bhūtaiḥ kaphaghnaṁ pavanādhikaiḥ |
balyaṁ pavitraṁ mēdhyaṁ ca viśēṣāttimirāpaham ||110||
sarvabhūtaharaṁ caiva ghr̥tamētat praśasyatē) ||111||
iti ghr̥tavargaḥ |
View original
सर्पिः पुराणं सरं कटुविपाकं त्रिदोषापहं मूर्च्छामदोन्मादोदरज्वरगरशोषापस्मारयोनिश्रोत्राक्षिशिर शूलघ्नं दीपनं बस्तिनस्यपूरणेषूपदिश्यते ||१०७||
भवति चात्र- पुराणं तिमिरश्वासपीनसज्वरकासनुत् |
मूर्च्छाकुष्ठविषोन्मादग्रहापस्मारनाशनम् ||१०८||
(एकादशशतं चैव वत्सरानुषितं घृतम् |
रक्षोघ्नं कुम्भसर्पिः स्यात् परतस्तु महाघृतम् ||१०९||
पेयं महाघृतं भूतैः कफघ्नं पवनाधिकैः |
बल्यं पवित्रं मेध्यं च विशेषात्तिमिरापहम् ||११०||
सर्वभूतहरं चैव घृतमेतत् प्रशस्यते) ||१११||
इति घृतवर्गः |
purāṇaghr̥taguṇamāha- sarpirityādi| purāṇaṁ daśavarṣasthitam| viṣarudhiramadyajā madāstrayaḥ, garaḥ saṁyōgaviṣam| pūraṇē'kṣipūraṇē| ēkādaśaśatamiti ēkādaśōttaraṁ śatamityarthaḥ| bhūtaiḥ prāṇibhiḥ| ācāryastu ‘kaumbhaṁ tu śatavatsaram’ ityāha| ayaṁ pāṭhō nibandhēṣu na dr̥śyatē, asmābhistu bahuvaidyapaṭhitatvāt paṭhitaḥ||107-111||
Adhikarana 98 (112-113) · Śloka 113
atha tailāni |
tailaṁ tvāgnēyamuṣṇaṁ tīkṣṇaṁ madhuraṁ madhuravipākaṁ br̥ṁhaṇaṁ prīṇanaṁ vyavāyi sūkṣmaṁ viśadaṁ guru saraṁ vikāsi vr̥ṣyaṁ tvakprasādanaṁ mēdhāmārdavamāṁsasthairyavarṇabalakaraṁ cakṣuṣyaṁ baddhamūtraṁ lēkhanaṁ tiktakaṣāyānurasaṁ pācanamanilabalāsakṣayakaraṁ krimighnamaśitapittajananaṁ yōniśiraḥkarṇaśūlapraśamanaṁ garbhāśayaśōdhanaṁ ca, tathā chinnabhinnaviddhōtpiṣṭacyutamathitakṣatapiccitabhagnasphuṭitakṣārāgnidagdhaviśliṣṭadāritā bhihatadurbhagnamr̥gavyālavidaṣṭaprabhr̥tiṣu ca pariṣēkābhyaṅgāvagāhādiṣu tilatailaṁ praśasyatē ||112||
tadbastiṣu ca pānēṣu nasyē karṇākṣipūraṇē |
annapānavidhau cāpi prayōjyaṁ vātaśāntayē ||113||
View original
अथ तैलानि |
तैलं त्वाग्नेयमुष्णं तीक्ष्णं मधुरं मधुरविपाकं बृंहणं प्रीणनं व्यवायि सूक्ष्मं विशदं गुरु सरं विकासि वृष्यं त्वक्प्रसादनं मेधामार्दवमांसस्थैर्यवर्णबलकरं चक्षुष्यं बद्धमूत्रं लेखनं तिक्तकषायानुरसं पाचनमनिलबलासक्षयकरं क्रिमिघ्नमशितपित्तजननं योनिशिरःकर्णशूलप्रशमनं गर्भाशयशोधनं च, तथा छिन्नभिन्नविद्धोत्पिष्टच्युतमथितक्षतपिच्चितभग्नस्फुटितक्षाराग्निदग्धविश्लिष्टदारिता भिहतदुर्भग्नमृगव्यालविदष्टप्रभृतिषु च परिषेकाभ्यङ्गावगाहादिषु तिलतैलं प्रशस्यते ||११२||
तद्बस्तिषु च पानेषु नस्ये कर्णाक्षिपूरणे |
अन्नपानविधौ चापि प्रयोज्यं वातशान्तये ||११३||
jaṅgamasnēhōttamaṁ ghr̥taṁ nirdiśya sthāvarasnēhōttamaṁ tailaṁ guṇakarmabhyāṁ nirdiśannāha- tailamityādi| tilēṣu bhavaṁ tailaṁ tilatailam| āgnēyamuṣṇamiti prabhā āgnēyī na cōṣṇā, kṣāra uṣṇaḥ saumyaśca, matsyā uṣṇā na tvāgnēyāḥ, ata ēvāgnēyamuṣṇamityubhayamuktam| br̥ṁhaṇaṁ dhātupuṣṭikaratvēna śarīradārḍhyāvahatvāt; na ca lēkhanatvamapyasya viruddhaṁ, mēdōharatvāt| na khalu tailaṁ mēdōghnamapi māṁsaṁ na karōti, pratiniyataśaktitvāddravyāṇām| prīṇanaṁ tr̥ptijanakam| vyavāyi apariṇatamēva vyāpya dēhaṁ pacyatē| sūkṣmaṁ sūkṣmasrōtōnusāri| viśadaṁ nirmalam| vikāsi sandhibandhavimōcakam| vr̥ṣyaṁ śukralam, anyē tu dhātupōṣaṇakaraṇādvr̥ṣyaṁ, sadyaḥ punaravr̥ṣyamēva| yaduktaṁ jātūkarṇēna- ‘aśukrārthē tailalavaṇam’ iti| tvakprasādanamabhyaṅgē bhōjanē ca| varṇō gaurādiḥ| balakaramutsāhakaram| cakṣuṣyaṁ pariṇāmē, na tu pūraṇēna| lēkhanaṁ mēdōharam| anilabalāsakṣayakaramiti militavātabalāsayōḥ kṣayakaraṁ, na kēvalasya vātasya na ca kēvalasya ślēṣmaṇaḥ; athavā kṣayō mārgaḥ, anilabalāsasrōtaḥśōdhanamityarthaḥ| aśitapittajananam jalpatanūkaraṇapittayōrjanakaṁ, śitaṁ hi tanūkaraṇaṁ, nañīṣadarthē, tēnālpatanūkaraṇamiti labhyatē; kēcidaśitamiti pr̥thak paṭhanti, tacca mahāpañjikāyāṁ dūṣitam| chinnaṁ dvidhābhūtaṁ, bhinnaṁ vidāritaṁ, viddhaṁ sūcyādibhiḥ, utpiṣṭaṁ cūrṇitaṁ, cyutaṁ sthānādadhōgataṁ, mathitaṁ vilōḍitaṁ, kṣatamuraḥkṣatādi, piñcitaṁ cippaṭībhūtaṁ ‘cirpitaṁ’ iti lōkē, bhagnaṁ sandhimuktādibhēdaṁ, sphuṭitaṁ bahudhā khaṇḍībhūtaṁ, viśliṣṭaṁ sandhiviślēṣamātrayuktaṁ, dāritaṁ sphāṭi(ḍi)tamityarthaḥ, abhihataṁ laguḍādibhiḥ, durbhagnaṁ cūrṇitātipātitaṁ majjānugatādikaṁ kr̥cchrasādhyaṁ duṣṭaṁ bhagnaṁ, mr̥gavyālavidaṣṭaṁ duṣṭamr̥gabhakṣitam| pariṣēkaḥ aṅgōpari tailadhārādinipātaḥ, abhyaṅgaḥ prasiddhaḥ, avagāhō'pakrīḍanam | annapānavidhāviti vidhau saṁskaraṇē||112-113||
Adhikarana 99 (114) · Śloka 114
ēraṇḍatailaṁ madhuramuṣṇaṁ tīkṣṇaṁ dīpanaṁ kaṭu kaṣāyānurasaṁ sūkṣmaṁ srōtōviśōdhanaṁ tvacyaṁ vr̥ṣyaṁ madhuravipākaṁ vayaḥsthāpanaṁ yōniśukraviśōdhanamārōgyamēdhākāntismr̥tibalakaraṁ vātakaphaharamadhōbhāgadōṣaharaṁ ca ||114||
View original
एरण्डतैलं मधुरमुष्णं तीक्ष्णं दीपनं कटु कषायानुरसं सूक्ष्मं स्रोतोविशोधनं त्वच्यं वृष्यं मधुरविपाकं वयःस्थापनं योनिशुक्रविशोधनमारोग्यमेधाकान्तिस्मृतिबलकरं वातकफहरमधोभागदोषहरं च ||११४||
ēraṇḍatailasya guṇakarmāṇyāha- ēraṇḍatailamityādi| adhōbhāgadōṣaharaṁ virēcanēna dōṣaharamityarthaḥ||114||
Adhikarana 100 (115) · Śloka 115
nimbātasīkusumbhamūlakajīmūtakavr̥kṣakakr̥tavēdhanārkakampillakahastikarṇapr̥thvīkāpīlu- karañjēṅgudīśigrusarṣapasuvarcalāviḍaṅgajyōtiṣmatīphalatailāni tīkṣṇāni laghūnyuṣṇavīryāṇi kaṭūni kaṭuvipākāni sarāṇyanilakaphakr̥mikuṣṭhapramēhaśirōrōgāpaharāṇi cēti ||115||
View original
निम्बातसीकुसुम्भमूलकजीमूतकवृक्षककृतवेधनार्ककम्पिल्लकहस्तिकर्णपृथ्वीकापीलु- करञ्जेङ्गुदीशिग्रुसर्षपसुवर्चलाविडङ्गज्योतिष्मतीफलतैलानि तीक्ष्णानि लघून्युष्णवीर्याणि कटूनि कटुविपाकानि सराण्यनिलकफकृमिकुष्ठप्रमेहशिरोरोगापहराणि चेति ||११५||
nimbādiphalasnēhaguṇānāha- nimbētyādi| jīmūtakō dēvadālī, vr̥kṣakaḥ kuṭajaḥ, kr̥tavēdhanaḥ kōśātakī, arkaḥ prasiddhaḥ, kampillakō rēcanikaḥ, hastikarṇō mahāparṇō ‘bhūpalāśa’ ityucyatē, anyē raktairaṇḍamāhuḥ, pr̥thvīkā kr̥ṣṇajīrakaḥ, pīluḥ prasiddhaḥ, karañjō vr̥kṣakarañjaḥ, iṅgudī kaṇṭakī(ka)vr̥kṣaḥ prasiddhaḥ, anyē putrajīvakamāhuḥ, śigruḥ śōbhāñjanaphalaṁ, suvarcalā sūryāvartaḥ, viḍaṅgaḥ kr̥mihā, jyōtīṣmati kākamardanikā| nimbatailaṁ tantrāntarē palitaharamuktam, ihāpi sāmānyēna śirōrōgāpaharatvēna palitaharatvamucyatē||115||
Adhikarana 101 (116-119) · Śloka 119
vātaghnaṁ madhuraṁ tēṣu kṣaumaṁ tailaṁ balāpaham |
kaṭupākamacakṣuṣyaṁ snigdhōṣṇaṁ gurupittalam ||116||
kr̥mighnaṁ sārṣapaṁ tailaṁ kaṇḍūkuṣṭhāpahaṁ laghu |
kaphamēdōnilaharaṁ lēkhanaṁ kaṭu dīpanam ||117||
kr̥mighnamiṅgudītailamīṣattiktaṁ tathā laghu |
kuṣṭhāmayakr̥miharaṁ dr̥ṣṭiśukrabalāpaham ||118||
vipākē kaṭukaṁ tailaṁ kausumbhaṁ sarvadōṣakr̥t |
raktapittakaraṁ tīkṣṇamacakṣuṣyaṁ vidāhi ca ||119||
View original
वातघ्नं मधुरं तेषु क्षौमं तैलं बलापहम् |
कटुपाकमचक्षुष्यं स्निग्धोष्णं गुरुपित्तलम् ||११६||
कृमिघ्नं सार्षपं तैलं कण्डूकुष्ठापहं लघु |
कफमेदोनिलहरं लेखनं कटु दीपनम् ||११७||
कृमिघ्नमिङ्गुदीतैलमीषत्तिक्तं तथा लघु |
कुष्ठामयकृमिहरं दृष्टिशुक्रबलापहम् ||११८||
विपाके कटुकं तैलं कौसुम्भं सर्वदोषकृत् |
रक्तपित्तकरं तीक्ष्णमचक्षुष्यं विदाहि च ||११९||
ēṣu kēṣāñcit sāmānyaguṇādviśēṣaṁ nirdiśannāha- vātaghnamityādi| kṣaumamiti atasībhavam||116-119||
Adhikarana 102 (120) · Śloka 120
kirātatiktakātimuktakabibhītakanālikērakōlākṣōḍajīvantīpriyālakarbudāra- sūryavallītrapusairvārukakarkārukūṣmāṇḍaprabhr̥tīnāṁ tailāni madhurāṇi madhuravipākāni vātapittapraśamanāni śītavīryāṇyabhiṣyandīni sr̥ṣṭamūtrāṇyagnisādanāni cēti ||120||
View original
किराततिक्तकातिमुक्तकबिभीतकनालिकेरकोलाक्षोडजीवन्तीप्रियालकर्बुदार- सूर्यवल्लीत्रपुसैर्वारुककर्कारुकूष्माण्डप्रभृतीनां तैलानि मधुराणि मधुरविपाकानि वातपित्तप्रशमनानि शीतवीर्याण्यभिष्यन्दीनि सृष्टमूत्राण्यग्निसादनानि चेति ||१२०||
kaṭūnyabhidhāya madhurāṇi nirdiśannāha- kirātētyādi| atimuktaka āvāntakaḥ, kōlō badaramajjā, akṣōḍa uttarāpathē prasiddhaḥ, jīvantī svarṇajīvantīphalaṁ, priyālaḥ prasiddhō madhurāmlaphalaḥ, karbudāraḥ kāñcanāraḥ; sūryavallī arkapuṣpī, ‘sūryāvartabhēdaḥ’ ityanyē, suvarcalāyāḥ pūrvamēva paṭhitatvāt; trapusaṁ karkaṭīphalaṁ ‘triṣuḍī’ iti lōkē, ērvārurgrīṣmakarkaṭikā, karkāru vāḍavaṁ trapusam| prabhr̥tigrahaṇāt kāliṅgādīnāṁ grahaṇam| agnisādanāni agnimāndyakarāṇi| kirātatiktakādīnāṁ tiktānāmapi madhurāṇi tailāni pratyakṣadr̥ṣṭatvāt||120||
Adhikarana 103 (121) · Śloka 121
madhūkakāśmaryapalāśatailāni madhurakaṣāyāṇi kaphapittapraśamanāni ||121||
View original
मधूककाश्मर्यपलाशतैलानि मधुरकषायाणि कफपित्तप्रशमनानि ||१२१||
madhūkādīnāṁ tailānyāha- madhūkētyādi| palāśaḥ kiṁśukaḥ||121||
Adhikarana 104 (122) · Śloka 122
tuvarakabhallātakatailē uṣṇē madhurakaṣāyē tiktānurasē vātakaphakuṣṭhamēdōmēhakr̥mipraśamanē ubhayatōbhāgadōṣaharē ca ||122||
View original
तुवरकभल्लातकतैले उष्णे मधुरकषाये तिक्तानुरसे वातकफकुष्ठमेदोमेहकृमिप्रशमने उभयतोभागदोषहरे च ||१२२||
tuvarakāditailamāha- tuvarakētyādi| tuvarakaṁ paścimārṇavatīrajātamāhuḥ| taduktaṁ- “patraistu kēśarākāraiḥ kapitthasadr̥śaiḥ phalaiḥ| vr̥kṣastuvarakō nāma paścimārṇavatīrajaḥ”- iti| ubhayatōbhāgadōṣaharē cēti vamanēna virēcanēna cētyarthaḥ||122||
Adhikarana 105 (123) · Śloka 123
saraladēvadāruśiṁśapāgurugaṇḍīrasārasnēhāstiktakaṭukaṣāyā duṣṭavraṇaśōdhanāḥ kr̥mikaphakuṣṭhānilaharāśca ||123||
View original
सरलदेवदारुशिंशपागुरुगण्डीरसारस्नेहास्तिक्तकटुकषाया दुष्टव्रणशोधनाः कृमिकफकुष्ठानिलहराश्च ||१२३||
sārasnēhānāha- saralētyādi| saralādayaḥ prasiddhāḥ| gaṇḍīraḥ sārapradhānastaruviśēṣaḥ| sārastvantargataḥ pradhānabhūtō'vayavaviśēṣaḥ||123||
Adhikarana 106 (124) · Śloka 124
tumbīkōśāmradantīdravantīśyāmāsaptalānīlikākampillakaśaṅkhinīsnēhāstiktakaṭukaṣāyā adhōbhāgadōṣaharāḥ kr̥mikaphakuṣṭhānilaharā duṣṭavraṇaśōdhanāśca ||124||
View original
तुम्बीकोशाम्रदन्तीद्रवन्तीश्यामासप्तलानीलिकाकम्पिल्लकशङ्खिनीस्नेहास्तिक्तकटुकषाया अधोभागदोषहराः कृमिकफकुष्ठानिलहरा दुष्टव्रणशोधनाश्च ||१२४||
tumbyādīnāṁ snēhamāha- tumbītyādi| tumbī tiktālābuḥ, kōśāmraḥ ‘kōśamba’ iti prasiddhaḥ, dantī dantinī, dravantī śambarī, śyāmā vr̥ddhadārukaḥ, saptalā sātalēti prasiddhā, nīlinī śrīphalikā, kampillakaḥ prasiddhaḥ, śaṅkhinī śvētaśrīphalikā, anyē yavatiktābhēdamāhuḥ| adhōbhāgadōṣaharā iti virēcanēna dōṣaharā ityarthaḥ||124||
Adhikarana 107 (125) · Śloka 125
yavatiktātailaṁ sarvadōṣapraśamanamīṣattiktamagnidīpanaṁ lēkhanaṁ mēdhyaṁ pathyaṁ ca ||125||
View original
यवतिक्तातैलं सर्वदोषप्रशमनमीषत्तिक्तमग्निदीपनं लेखनं मेध्यं पथ्यं च ||१२५||
yavatiktātailamāha- yavatiktātailamityādi| yavatiktā yavakṣētrēṣu jāyatē tiktasaptāṣṭapatrā ‘yavēntikā’ iti prasiddhā||125||
Adhikarana 108 (126) · Śloka 126
ēkaiṣikātailaṁ madhuramatiśītaṁ pittaharamanilaprakōpaṇaṁ ślēṣmābhivardhanaṁ ca ||126||
View original
एकैषिकातैलं मधुरमतिशीतं पित्तहरमनिलप्रकोपणं श्लेष्माभिवर्धनं च ||१२६||
ēkaiṣikātailamāha- ēkaiṣikātailamityādi| ēkaiṣikā aviddhakaraṇī ‘pāṭhā’ iti lōkē, trivr̥diti jējjhaṭaḥ||126||
Adhikarana 109 (127) · Śloka 127
sahakāratailamīṣattiktamatisugandhi vātakaphaharaṁ rūkṣaṁ madhurakaṣāyaṁ rasavannātipittakaraṁ ca ||127||
View original
सहकारतैलमीषत्तिक्तमतिसुगन्धि वातकफहरं रूक्षं मधुरकषायं रसवन्नातिपित्तकरं च ||१२७||
āmratailamāha- sahakāratailamityādi| sahakāratailamāmratailam| tacca ‘āmrasya taruṇaphalavr̥ntabhaṅgamātrata ēva jātam’ iti gayī, ‘tatphalamajjasnēhaḥ’ ityanyē||127||
Adhikarana 110 (128) · Śloka 128
phalōdbhavāni tailāni yānyuktānīha kānicit |
guṇān karma ca vijñāya phalānīva vinirdiśēt ||128||
View original
फलोद्भवानि तैलानि यान्युक्तानीह कानिचित् |
गुणान् कर्म च विज्ञाय फलानीव विनिर्दिशेत् ||१२८||
phalānāmānantyāt phalaguṇātidēśaṁ tailē'pyāha- phalōdbhavānītyādi| iha jagati| phalānīvēti phalasadr̥śaguṇāḥ karmāṇi cētyarthaḥ; athavā iha tailavargē yāni kānicit phalōdbhavāni tailānyuktāni tāni tāvaduktaguṇakarmabhyāmēva jñēyāni, śēṣāṇi tu phalatailāni phalasya guṇān karma ca vijñāya phalānīva vinirdiśēdityarthaḥ| kēcittu ‘yānyuktānīha kānicit’ ityasya sthānē ‘yānītyuktāni kānicit’ iti paṭhanti, śēṣaṁ ca samam| tacca subōdham||128||
Adhikarana 111 (129) · Śloka 129
yāvantaḥ sthāvarāḥ snēhāḥ samāsātparikīrtitāḥ |
sarvē tailaguṇā jñēyāḥ sarvē cānilanāśanāḥ ||129||
View original
यावन्तः स्थावराः स्नेहाः समासात्परिकीर्तिताः |
सर्वे तैलगुणा ज्ञेयाः सर्वे चानिलनाशनाः ||१२९||
sarvēṣāṁ sthāvarāṇāṁ snēhānāṁ tilatailaguṇatvamāha- yāvanta ityādi| sarvē tailaguṇā jñēyā iti ētēna tilatailē yē kēciddharmāḥ yāni ca kānicit karmāṇi tānyaparēṣvapi tailēṣu vartanta ityuktaṁ, na tu sarvē tilatailadharmāḥ sarvāṇi tilatailakarmāṇi; anyē tu guṇaśabdēna sarvasādhāraṇīṁ snigdhatāmāhuḥ||129||
Adhikarana 112 (130) · Śloka 130
sarvēbhyastviha tailēbhyastilatailaṁ viśiṣyatē |
niṣpattēstadguṇatvācca tailatvamitarēṣvapi ||130||
View original
सर्वेभ्यस्त्विह तैलेभ्यस्तिलतैलं विशिष्यते |
निष्पत्तेस्तद्गुणत्वाच्च तैलत्वमितरेष्वपि ||१३०||
tilatailaprādhānyakathanadvārēṇētarēṣāṁ tailānāmapi tailatvamāha- sarvēbhyastvityādi| niṣpattēriti yathā tailaṁ tilānāṁ niṣpadyatē tathaivairaṇḍāditailamapīti niṣpattisāmyādityarthaḥ| tadguṇatvāccēti kaiścittilatailakarmabhiḥ kaiścittilatailadharmaiśca samānatvāt||130||
Adhikarana 113 (131) · Śloka 131
grāmyānūpaudakānāṁ ca vasāmēdōmajjānō gurūṣṇamadhurā vātaghnāḥ, jāṅgalaikaśaphakravyādādīnāṁ laghuśītakaṣāyā raktapittaghnāḥ, pratudaviṣkirāṇāṁ ślēṣmaghnāḥ |
tatra ghr̥tatailavasāmēdōmajjānō yathōttaraṁ guruvipākā vātaharāśca ||131||
iti tailavargaḥ |
View original
ग्राम्यानूपौदकानां च वसामेदोमज्जानो गुरूष्णमधुरा वातघ्नाः, जाङ्गलैकशफक्रव्यादादीनां लघुशीतकषाया रक्तपित्तघ्नाः, प्रतुदविष्किराणां श्लेष्मघ्नाः |
तत्र घृततैलवसामेदोमज्जानो यथोत्तरं गुरुविपाका वातहराश्च ||१३१||
इति तैलवर्गः |
snēhasamānatvādvasādiguṇakarmāha- grāmyētyādi| grāmyā gavōṣṭrabastādayaḥ, ānūpā mahiṣādayaḥ, audakā matsyādayaḥ| jāṅgalētyādi jāṅgalā ēṇādayaḥ, ēkaśaphā aśvādayaḥ, kravyādā vyāghrādayaḥ| pratudētyādi pratudāḥ kapōtapārāvatādayaḥ, viṣkirā lāvādayaḥ||131||
Adhikarana 114 (132) · Śloka 132
atha madhuvargaḥ |
madhu tu madhuraṁ kaṣāyānurasaṁ rūkṣaṁ śītamagnidīpanaṁ varṇyaṁ svaryaṁ laghu sukumāraṁ lēkhanaṁ hr̥dyaṁ vājīkaraṇaṁ sandhānaṁ śōdhanaṁ rōpaṇaṁ(saṅgrāhi ) cakṣuṣyaṁ prasādanaṁ sūkṣmamārgānusāri pittaślēṣmamēdōmēhahikkāśvāsakāsātisāraccharditr̥ṣṇākr̥miviṣapraśamanaṁ hlādi tridōṣapraśamanaṁ ca; tattu laghutvāt kaphaghnaṁ, paicchilyānmādhuryāt kaṣāyabhāvācca vātapittaghnam ||132||
View original
अथ मधुवर्गः |
मधु तु मधुरं कषायानुरसं रूक्षं शीतमग्निदीपनं वर्ण्यं स्वर्यं लघु सुकुमारं लेखनं हृद्यं वाजीकरणं सन्धानं शोधनं रोपणं(सङ्ग्राहि ) चक्षुष्यं प्रसादनं सूक्ष्ममार्गानुसारि पित्तश्लेष्ममेदोमेहहिक्काश्वासकासातिसारच्छर्दितृष्णाकृमिविषप्रशमनं ह्लादि त्रिदोषप्रशमनं च; तत्तु लघुत्वात् कफघ्नं, पैच्छिल्यान्माधुर्यात् कषायभावाच्च वातपित्तघ्नम् ||१३२||
idānīṁ madhvāha, tasya sāmānyaṁ svaguṇaṁ nirdiśannāha- madhvityādi| rūkṣadīpanalaghutvādiguṇayuktaṁ purāṇaṁ, navamētadviparītamiti| sukumāraṁ saukumāryakaram| lēkhanaṁ pattalīkaraṇam| hr̥dyaṁ hr̥dayapriyaṁ hitaṁ ca| vājīkaraṇaṁ śukralam| sandhānaṁ bhagnasya| śōdhanaṁ duṣṭavraṇasya| rōpaṇaṁ śuddhavraṇasya| cakṣuṣyaṁ cakṣuṣē hitam| prasādanaṁ cakṣuṣōrdēhasya ca| hlādi sukhakāri| tridōṣaśamanamiti yadyapi śaityaraukṣyalāghavairvātakāritvaṁ madhuratvādinā ca kaphakāritvaṁ tathā'pi dravyaguṇōbhayaprabhāvāttridōṣaghnatvam||132||
Adhikarana 115 (133) · Śloka 133
pauttikaṁ bhrāmaraṁ kṣaudraṁ mākṣikaṁ chātramēva ca |
ārghyamauddālakaṁ dālamityaṣṭau madhujātayaḥ ||133||
View original
पौत्तिकं भ्रामरं क्षौद्रं माक्षिकं छात्रमेव च |
आर्घ्यमौद्दालकं दालमित्यष्टौ मधुजातयः ||१३३||
tadbhēdānāha- pauttikamityādi| piṅgalā mahatyō makṣikāḥ puttikāḥ, tadbhavaṁ pauttikam; anyē ‘maśakōpamā makṣikāḥ kr̥ṣṇavarṇāḥ puttikāḥ’ iti vadanti| bhramarāḥ prasiddhāḥ, tadbhavaṁ bhrāmaram| makṣikāḥ piṅgalā ēva svalpāḥ kṣudrāḥ, tadbhavaṁ kṣaudram| piṅgalavarṇā mahatyō makṣikāstadbhavaṁ mākṣikam; anyē ‘atyalpā makṣikāḥ’ ityāhuḥ| pītakapiṅgalā ‘baga’ iti lōkē yat kurvanti chatrakākāraṁ haimavatē vanē mālavavanē ca tacchātram| “madhūkavr̥kṣapuṣpēbhyō jaratkārvāśramōdbhavāḥ| sravantyārdhyaṁ madhu prāhuḥ śvētakaṁ mālavē janāḥ|| tīkṣṇatuṇḍāstu yāḥ pītavarṇāḥ ṣaṭpadasannibhāḥ| arghā nāma ca tadbhūtamārghyamityaparē jaguḥ”- iti| uṣṇēna sahārghyaṁ na virudhyatē| yaduktaṁ- “madhūnyuṣṇairvirudhyantē'nyatrārghyāt”- iti| uddālakāḥ kapilakīṭāḥ svalpāḥ prāyaśō valmīkēṣvantarmadhu cinvanti, tadbhavamauddālakam| dālamiti dalaṁ patraṁ, taduparisthitaṁ dālam; anyē tu kapilā ēva svalpatarā makṣikāḥ prāyēṇa vr̥kṣakōṭarōdbhavā ‘dalā’ ityucyantē, tadbhavaṁ dālamiti||133||
Adhikarana 116 (134-139) · Śloka 140
viśēṣātpauttikaṁ tēṣu rūkṣōṣṇaṁ saviṣānvayāt |
vātāsr̥kpittakr̥cchēdi vidāhi madakr̥nmadhu ||134||
paicchilyāt svādubhūyastvādbhrāmaraṁ gurusañjñitam |
kṣaudraṁ viśēṣatō jñēyaṁ śītalaṁ laghu lēkhanam ||135||
tasmāllaghutaraṁ rūkṣaṁ mākṣikaṁ pravaraṁ smr̥tam |
śvāsādiṣu ca rōgēṣu praśastaṁ tadviśēṣataḥ ||136||
svādupākaṁ guru himaṁ picchilaṁ raktapittajit |
śvitramēhakr̥mighnaṁ ca vidyācchātraṁ guṇōttaram ||137||
ārghyaṁ madhvaticakṣuṣyaṁ kaphapittaharaṁ param |
kaṣāyaṁ kaṭu pākē ca balyaṁ tiktamavātakr̥t ||138||
auddālakaṁ rucikaraṁ svaryaṁ kuṣṭhaviṣāpaham |
kaṣāyamamlamuṣṇaṁ ca pittakr̥t kaṭupāki ca ||139||
chardimēhapraśamanaṁ madhu rūkṣaṁ dalōdbhavam |140|
View original
विशेषात्पौत्तिकं तेषु रूक्षोष्णं सविषान्वयात् |
वातासृक्पित्तकृच्छेदि विदाहि मदकृन्मधु ||१३४||
पैच्छिल्यात् स्वादुभूयस्त्वाद्भ्रामरं गुरुसञ्ज्ञितम् |
क्षौद्रं विशेषतो ज्ञेयं शीतलं लघु लेखनम् ||१३५||
तस्माल्लघुतरं रूक्षं माक्षिकं प्रवरं स्मृतम् |
श्वासादिषु च रोगेषु प्रशस्तं तद्विशेषतः ||१३६||
स्वादुपाकं गुरु हिमं पिच्छिलं रक्तपित्तजित् |
श्वित्रमेहकृमिघ्नं च विद्याच्छात्रं गुणोत्तरम् ||१३७||
आर्घ्यं मध्वतिचक्षुष्यं कफपित्तहरं परम् |
कषायं कटु पाके च बल्यं तिक्तमवातकृत् ||१३८||
औद्दालकं रुचिकरं स्वर्यं कुष्ठविषापहम् |
कषायमम्लमुष्णं च पित्तकृत् कटुपाकि च ||१३९||
छर्दिमेहप्रशमनं मधु रूक्षं दलोद्भवम् |१४०|
tēṣāṁ pratyēkaṁ guṇamāha- viśēṣādityādi| saviṣānvayāditi saviṣapuṣpāhāramakṣikāsambhatvāt| chēdi mēdōgranthyādīnām| madakr̥diti viṣānvayatvādēva viṣamadakr̥t||134-139||-
Adhikarana 117 (140) · Śloka 141
br̥ṁhaṇīyaṁ madhu navaṁ nātiślēṣmaharaṁ samam ||140||
mēdaḥsthaulyāpahaṁ grāhi purāṇamatilēkhanam |141|
View original
बृंहणीयं मधु नवं नातिश्लेष्महरं समम् ||१४०||
मेदःस्थौल्यापहं ग्राहि पुराणमतिलेखनम् |१४१|
navapurāṇayōrguṇamāha- br̥ṁhaṇīyamityādi| āśayāccyāvitasyālpakālasthāpitatvēna navatvam, ētadviparyayēṇa purāṇatvam||140||-
Adhikarana 118 (141) · Śloka 141
dōṣatrayaharaṁ pakvamāmamamlaṁ tridōṣakr̥t ||141||
View original
दोषत्रयहरं पक्वमाममम्लं त्रिदोषकृत् ||१४१||
pakvāmayōrguṇamāha- dōṣatrayaharamityādi| pakvatvamagnisaṁyōgāt, ghanībhāvādityēkē; ‘agnisaṁyōganiṣēdhānninditamētat, tasmānmadhunaḥ kālaviśēṣasthityā pariṇāmāt pakvatvamāmatvaṁ ca jñēyam’ ityanyē||141||
Adhikarana 119 (142) · Śloka 142
tadyuktaṁ vividhairyōgairnihanyādāmayān bahūn |
nānādravyātmakatvācca yōgavāhi paraṁ madhu ||142||
View original
तद्युक्तं विविधैर्योगैर्निहन्यादामयान् बहून् |
नानाद्रव्यात्मकत्वाच्च योगवाहि परं मधु ||१४२||
anēkakarmakāriṇīṁ yōgavāhitāṁ darśayannāha- tadyuktamityādi| yōgairiti auṣadhasamūhairityarthaḥ| yādr̥gdravyēṇa saṁyōjyantē tādr̥k karma kurvantīti yōgavāhitvaṁ, tēṣāṁ madhyē paramutkr̥ṣṭaṁ madhvityarthaḥ||142||
Adhikarana 120 (143-145) · Śloka 145
tattu nānādravyarasaguṇavīryavipākaviruddhānāṁ puṣparasānāṁ makṣikāsambhavatvāccānuṣṇōpacāram ||143||
uṣṇairvirudhyatē sarvaṁ viṣānvayatayā madhu |
uṣṇārtamuṣṇairuṣṇē vā tannihanti yathā viṣam ||144||
tatsaukumāryācca tathaiva śaityānnānauṣadhīnāṁ rasasambhavācca |
uṣṇairvirudhyēta viśēṣataśca tathā'ntarīkṣēṇa jalēna cāpi ||145||
View original
तत्तु नानाद्रव्यरसगुणवीर्यविपाकविरुद्धानां पुष्परसानां मक्षिकासम्भवत्वाच्चानुष्णोपचारम् ||१४३||
उष्णैर्विरुध्यते सर्वं विषान्वयतया मधु |
उष्णार्तमुष्णैरुष्णे वा तन्निहन्ति यथा विषम् ||१४४||
तत्सौकुमार्याच्च तथैव शैत्यान्नानौषधीनां रससम्भवाच्च |
उष्णैर्विरुध्येत विशेषतश्च तथाऽन्तरीक्षेण जलेन चापि ||१४५||
idānīmuktāyāmapi hitāhitīyē prakramāgatāyāmanuṣṇōpacāratāyāṁ hētuṁ darśayannāha- tattvityādi| tanmadhu anuṣṇōpacāraṁ bhavatīti sambandhaḥ| kasmādityāha- puṣparasānāṁ makṣikāsambhavatvāt, kimbhūtānāṁ nānādravyarasaguṇavīryavipākaviruddhānāṁ; ‘puṣparasaviṣamakṣikāsambhavatvāt’ ityanyē paṭhanti; puṣparasaviṣasañcāriṇyō makṣikāḥ puṣparasaviṣamakṣikāḥ| ‘anuṣṇōpacāraṁ yōgavāhi ca’ iti kēciddvayaṁ paṭhanti; tanna, pūrvamuktatvādyōgavāhitāyāḥ| (makṣikā hi puṣparasasañcāriṇyastatsambhavaṁ madhvapi vīryēṇōṣṇaṁ bhavati, tasmānmadhūṣṇadravyēṇa nōpacaryatē yujyatē, uṣṇēna saha viruddhatvād viṣavaditi bhāvaḥ|) uṣṇēna saha virōdhē hētumāha- uṣṇairityādi| uṣṇairiti uṣṇasparśaiḥ, na tūṣṇavīryaiḥ| viṣānvayatayā viṣāhāramakṣikāprasavatayā| uṣṇārtaṁ gharmapīḍitam| uṣṇairdravyaiḥ saha| uṣṇē dēśē kālē vā| uktamēva sukhabōdhanārthamāha- tadityādi| sukumāraṁ hyuṣṇēna virudhyatē; yathā navanītastyānaghr̥tajalakusumāni| śītasyāpi svabhāvataḥ śītēnāpi kēnacidvirōdhamāha- tathā'ntarīkṣēṇa jalēna cāpi; khajalēna svabhāvataḥ; apiśabdādārghyamuṣṇēna saha na virudhyatē||143-145||
Adhikarana 121 (146) · Śloka 146
uṣṇēna madhu saṁyuktaṁ vamanēṣvavacāritam |
apākādanavasthānānna virudhyēta pūrvavat ||146||
View original
उष्णेन मधु संयुक्तं वमनेष्ववचारितम् |
अपाकादनवस्थानान्न विरुध्येत पूर्ववत् ||१४६||
vamanaviṣayē uṣṇēnāpyavirōdhamāha- uṣṇēnētyādi| yadyapi vamanē uṣṇasya madhunā virōdhō nōktaḥ, tathā'pi vr̥ddhā na prayuñjatē vamanasyādhōgatibhayāt||146||
Adhikarana 122 (147) · Śloka 147
madhvāmātparatastvanyadāmaṁ kaṣṭaṁ na vidyatē |
viruddhōpakramatvāttat sarvaṁ hanti yathā viṣam ||147||
iti madhuvargaḥ |
View original
मध्वामात्परतस्त्वन्यदामं कष्टं न विद्यते |
विरुद्धोपक्रमत्वात्तत् सर्वं हन्ति यथा विषम् ||१४७||
इति मधुवर्गः |
anyēbhyō'jīrṇēbhyaḥ sakāśānmadhvajīrṇaṁ kaṣṭāvahamityāha- madhvityādi| madhvāmaṁ madhvajīrṇam| parata ūrdhvam| āmasya svēdōṣṇōdakādaya upakramāḥ, tē cōṣṇatvānmadhunō viruddhāḥ| sarvaṁ prāṇinam||147||
Adhikarana 123 (148-149) · Śloka 150
athēkṣuvargaḥ |
ikṣavō madhurā madhuravipākā guravaḥ śītāḥ snigdhā balyā vr̥ṣyā mūtralā raktapittapraśamanāḥ kr̥mikaphakarāścēti |
tē cānēkavidhāḥ |
tadyathā- ||148||
pauṇḍrakō bhīrukaścaiva vaṁśakaḥ śvētapōrakaḥ |
kāntārastāpasēkṣuśca kāṣṭhēkṣuḥ sūcipatrakaḥ ||149||
naipālō dīrghapatraśca nīlapōrō'tha kōśakr̥t |
ityētā jātayaḥ sthaulyād, ... |150|
View original
अथेक्षुवर्गः |
इक्षवो मधुरा मधुरविपाका गुरवः शीताः स्निग्धा बल्या वृष्या मूत्रला रक्तपित्तप्रशमनाः कृमिकफकराश्चेति |
ते चानेकविधाः |
तद्यथा- ||१४८||
पौण्ड्रको भीरुकश्चैव वंशकः श्वेतपोरकः |
कान्तारस्तापसेक्षुश्च काष्ठेक्षुः सूचिपत्रकः ||१४९||
नैपालो दीर्घपत्रश्च नीलपोरोऽथ कोशकृत् |
इत्येता जातयः स्थौल्याद्, ... |१५०|
athēkṣūṇāṁ sāmānyaṁ guṇamāha- ikṣava ityādi| itiśabdaḥ prakāravācī, tēna bhōradaśatapatrapāṇḍukavētrakōdravakacaṇiprabhr̥tayō bahvayō jātayō gr̥hyantē| sthaulyāditi sthaulyāt sāmānyādēva dvādaśajātayō bhavantītyarthaḥ||148-149||-
Adhikarana 124 (150-154) · Śloka 155
... guṇān vakṣyāmyataḥ param ||150||
suśītō madhuraḥ snigdhō br̥ṁhaṇaḥ ślēṣmalaḥ saraḥ |
avidāhī gururvr̥ṣyaḥ pauṇḍrakō bhīrukastathā ||151||
ābhyāṁ tulyaguṇaḥ kiñcitsakṣārō vaṁśakō mataḥ |
vaṁśavacchvētapōrastu kiñciduṣṇaḥ sa vātahā ||152||
kāntāratāpasāvikṣū vaṁśakānugatau matau |
ēvaṅguṇastu kāṣṭhēkṣuḥ sa tu vātaprakōpaṇaḥ ||153||
sūcīpatrō nīlapōrau naipālō dīrghapatrakaḥ |
vātalāḥ kaphapittaghnāḥ sakaṣāyā vidāhinaḥ ||154||
kōśakārō guruḥ śītō raktapittakṣayāpahaḥ |155|
View original
... गुणान् वक्ष्याम्यतः परम् ||१५०||
सुशीतो मधुरः स्निग्धो बृंहणः श्लेष्मलः सरः |
अविदाही गुरुर्वृष्यः पौण्ड्रको भीरुकस्तथा ||१५१||
आभ्यां तुल्यगुणः किञ्चित्सक्षारो वंशको मतः |
वंशवच्छ्वेतपोरस्तु किञ्चिदुष्णः स वातहा ||१५२||
कान्तारतापसाविक्षू वंशकानुगतौ मतौ |
एवङ्गुणस्तु काष्ठेक्षुः स तु वातप्रकोपणः ||१५३||
सूचीपत्रो नीलपोरौ नैपालो दीर्घपत्रकः |
वातलाः कफपित्तघ्नाः सकषाया विदाहिनः ||१५४||
कोशकारो गुरुः शीतो रक्तपित्तक्षयापहः |१५५|
guṇānityādi||150-154||-
Adhikarana 125 (155) · Śloka 156
atīva madhurō mūlē madhyē madhura ēva tu ||155||
agrēṣvakṣiṣu vijñēya ikṣūṇāṁ lavaṇō rasaḥ ||156||
View original
अतीव मधुरो मूले मध्ये मधुर एव तु ||१५५||
अग्रेष्वक्षिषु विज्ञेय इक्षूणां लवणो रसः ||१५६||
tēṣāmavayavaviśēṣēṇa guṇaviśēṣamāha- atīvētyādi| agrēṣvakṣiṣu vijñēya iti ikṣūṇāmakṣīṇi parvasandhiṣu prarōhajananasamarthā aṅkurāḥ| anyē ‘tvakṣu ca’ iti paṭhanti, tvakṣu valkalēṣu||155||-
Adhikarana 126 (157) · Śloka 157
avidāhī kaphakarō vātapittanivāraṇaḥ |
vaktraprahlādanō vr̥ṣyō dantaniṣpīḍitō rasaḥ ||157||
View original
अविदाही कफकरो वातपित्तनिवारणः |
वक्त्रप्रह्लादनो वृष्यो दन्तनिष्पीडितो रसः ||१५७||
dantaniṣpīḍitēkṣurasasya guṇamāha- avidāhītyādi|- br̥hallaghupañjikayōḥ; jējjhaṭastu- “kaphakr̥ccāvidāhī ca raktapittanibarhaṇaḥ| śarkarāsamavīryastu dantaniṣpīḍitō rasaḥ”- iti paṭhati| śarkarāsamavīrya ityatra vīryaśabdaḥ śaktayabhidhāyakaḥ, natu śītādivīryavācakaḥ| kasmādavidāhī? ucyatē- bahirasthāyitvēna vātātapādyanupahatatvāt||157||
Adhikarana 127 (158) · Śloka 158
gururvidāhī viṣṭambhī yāntrikastu prakīrtitaḥ |158|
View original
गुरुर्विदाही विष्टम्भी यान्त्रिकस्तु प्रकीर्तितः |१५८|
yantrapīḍitēkṣurasasya guṇamāha- gururityādi| yantrapīḍitasya bahiścirasthityā vātātapādisaṁyōgē tvagādibhiḥ saha pīḍanācca gurutvādayō bhavanti| gurutvaṁ cirapākitvam| vidāhīti “dravyasvabhāvādaya gauravādvā cirēṇa pākaṁ jaṭharāgniyōgāt| pittaprakōpaṁ vidahat karōti tadannapānaṁ kathitaṁ vidāhi”- iti| viṣṭambhō guḍaguḍāśabdaḥ, anyē tu savātatōdaśūlā malasyāpravr̥ttirviṣṭambhaḥ|158|
Adhikarana 128 (158) · Śloka 158
pakvō guruḥ saraḥ snigdhaḥ satīkṣṇaḥ kaphavātanut ||158||
View original
पक्वो गुरुः सरः स्निग्धः सतीक्ष्णः कफवातनुत् ||१५८||
tasyāgnipakvasya guṇamāha- pakva ityādi||158||
Adhikarana 129 (159) · Śloka 159
phāṇitaṁ guru madhuramabhiṣyandi br̥ṁhaṇamavr̥ṣyaṁ tridōṣakr̥cca ||159||
View original
फाणितं गुरु मधुरमभिष्यन्दि बृंहणमवृष्यं त्रिदोषकृच्च ||१५९||
phāṇitasya guṇamāha- phāṇitamityādi| phāṇitaṁ kṣudraguḍaḥ ‘kākavī’ iti lōkē| asya tridōṣakaratvaṁ prabhāvāt||159||
Adhikarana 130 (160) · Śloka 160
guḍaḥ sakṣāramadhurō nātiśītaḥ snigdhō mūtraraktaśōdhanō nātipittajidvātaghnō mēdaḥkr̥mikaphakarō balyō vr̥ṣyaśca ||160||
View original
गुडः सक्षारमधुरो नातिशीतः स्निग्धो मूत्ररक्तशोधनो नातिपित्तजिद्वातघ्नो मेदःकृमिकफकरो बल्यो वृष्यश्च ||१६०||
tasyaiva pākādatighanabhāvaṁ gatasya guḍasañjñā, tamāha- guḍa ityādi| sakṣāra īṣatkṣāraḥ| ētē'nirmalaguḍaguṇāḥ||160||
Adhikarana 131 (161) · Śloka 161
pittaghnō madhuraḥ śuddhō vātaghnō'sr̥kprasādanaḥ |161|
View original
पित्तघ्नो मधुरः शुद्धो वातघ्नोऽसृक्प्रसादनः |१६१|
nirmalaguḍasya guṇamāha- pittaghna ityādi| śuddhō nirmalō dhavala ityarthaḥ|161|
Adhikarana 132 (161) · Śloka 161
sapurāṇō'dhikaguṇō guḍaḥ pathyatamaḥ smr̥taḥ ||161||
View original
सपुराणोऽधिकगुणो गुडः पथ्यतमः स्मृतः ||१६१||
purāṇasya guḍasya guṇamāha- sētyādi| sapurāṇa īṣatpurāṇaḥ||161||
Adhikarana 133 (162) · Śloka 162
matsyaṇḍikākhaṇḍaśarkarā vimalajātā uttarōttaraṁ śītāḥ snigdhāḥ gurutarā madhuratarā vr̥ṣyā raktapittapraśamanāstr̥ṣṇāpraśamanāśca ||162||
View original
मत्स्यण्डिकाखण्डशर्करा विमलजाता उत्तरोत्तरं शीताः स्निग्धाः गुरुतरा मधुरतरा वृष्या रक्तपित्तप्रशमनास्तृष्णाप्रशमनाश्च ||१६२||
tasya guḍasya saṁskāraviśēṣēṇa nāmāntaraṁ guṇāntaraṁ cāha- matsyaṇḍikētyādi| matsyaṇḍikā dravakhaṇḍaḥ ‘khaṇḍadrava’ iti lōkē; khaṇḍaḥ prasiddhaḥ; śarkarā sitōpalā ‘tavarāja’ iti lōkē| guḍānmatsyaṇḍikā tataḥ khaṇḍastataḥ śarkarēti vaimalyōtkarṣē śaityādiprakarṣa ityarthaḥ||162||
Adhikarana 134 (163) · Śloka 163
yathā yathaiṣāṁ vaimalyaṁ madhuratvaṁ tathā tathā |
snēhagauravaśaityāni saratvaṁ ca tathā tathā ||163||
View original
यथा यथैषां वैमल्यं मधुरत्वं तथा तथा |
स्नेहगौरवशैत्यानि सरत्वं च तथा तथा ||१६३||
pūrvōktamēva spaṣṭayati- yathētyādi| ēṣāmikṣuvikārāṇām| gauravaṁ vātapittahāritvaṁ, gauravaṁ madhuravipākitvamityanyē| anyē tu ‘snēhalāghavaśaityāni’ iti paṭhanti||163||
Adhikarana 135 (164) · Śloka 164
yō yō matsyaṇḍikākhaṇḍaśarkarāṇāṁ svakō guṇaḥ |
tēna tēnaiva nirdēśyastēṣāṁ visrāvaṇō guṇaḥ ||164||
View original
यो यो मत्स्यण्डिकाखण्डशर्कराणां स्वको गुणः |
तेन तेनैव निर्देश्यस्तेषां विस्रावणो गुणः ||१६४||
matsyaṇḍikādīnāṁ karaṇē'panīyamānasya malasya guṇamāha- yō ya ityādi| svakō guṇaḥ śītādirityarthaḥ| tēna tēnaiva svakīyēna svakīyēnaiva guṇēna| kō nirdēśya ityāha- tēṣāṁ visrāvaṇō guṇa iti; nirdēśyaḥ kathanīyaḥ| guṇaḥ samalakṣārō'vayavaviśēṣaḥ| kathaṁ samalakṣārō guṇaḥ kathyatē? ucyatē- yō yatsambandhī bhavati sa tu tadguṇa ēva , tatsambhūtatvāt||164||
Adhikarana 136 (165) · Śloka 165
sārasthitā suvimalā niḥkṣārā ca yathā yathā |
tathā guṇavatī sarvā vijñēyā śarkarā budhaiḥ ||165||
View original
सारस्थिता सुविमला निःक्षारा च यथा यथा |
तथा गुणवती सर्वा विज्ञेया शर्करा बुधैः ||१६५||
śarkarāyā utkarṣamāha- sārētyādi||165||
Adhikarana 137 (166) · Śloka 166
madhuśarkarā punaśchardyatīsāraharī rūkṣā chēdanī prasādanī kaṣāyamadhurā madhuravipākā ca ||166||
View original
मधुशर्करा पुनश्छर्द्यतीसारहरी रूक्षा छेदनी प्रसादनी कषायमधुरा मधुरविपाका च ||१६६||
madhuśarkarāguṇamāha- madhuśarkarētyādi| pākāt kālāntaraśōṣaṇādvā ghanībhūtāvayavaṁ madhu śarkarātulyatvāt ‘madhuśarkarā’ ityucyatē| chēdanī kaphādīnāṁ piṇḍībhūtānāṁ bhēdakāriṇī||166||
Adhikarana 138 (167) · Śloka 167
yavāsaśarkarā madhurakaṣāyā tiktānurasā ślēṣmaharī sarā cēti ||167||
View original
यवासशर्करा मधुरकषाया तिक्तानुरसा श्लेष्महरी सरा चेति ||१६७||
yavāsaśarkarāguṇamāha- yavāsaśarkarētyādi| yavāsakvāthapākaghanībhāvāccharkarā kr̥tā yavāsaśarkarā||167||
Adhikarana 139 (168) · Śloka 168
yāvatyaḥ śarkarāḥ prōktāḥ sarvā dāhapraṇāśanāḥ |
raktapittapraśamanāśchardimūrcchātr̥ṣāpahāḥ ||168||
View original
यावत्यः शर्कराः प्रोक्ताः सर्वा दाहप्रणाशनाः |
रक्तपित्तप्रशमनाश्छर्दिमूर्च्छातृषापहाः ||१६८||
avaśiṣṭaśarkarāguṇamāha- yāvatya ityādi||168||
Adhikarana 140 (169) · Śloka 169
rūkṣaṁ madhūkapuṣpōtthaṁ phāṇitaṁ vātapittakr̥t |
kaphaghnaṁ madhuraṁ pākē kaṣāyaṁ bastidūṣaṇam ||169||
itīkṣuvargaḥ |
View original
रूक्षं मधूकपुष्पोत्थं फाणितं वातपित्तकृत् |
कफघ्नं मधुरं पाके कषायं बस्तिदूषणम् ||१६९||
इतीक्षुवर्गः |
madhūkapuṣpōtthaphāṇitasya guṇamāha- rūkṣamityādi| bastidūṣaṇamiti mūtrāśayē vātādiprakōpakāri||169||
Adhikarana 141 (170) · Śloka 171
atha madyavargaḥ |
sarvaṁ pittakaraṁ madyamamlaṁ rōcanadīpanam |
bhēdanaṁ kaphavātaghnaṁ hr̥dyaṁ bastiviśōdhanam ||170||
pākē laghu vidāhyuṣṇaṁ tīkṣṇamindriyabōdhanam |
vikāsi sr̥ṣṭaviṇmūtraṁ... |171|
View original
अथ मद्यवर्गः |
सर्वं पित्तकरं मद्यमम्लं रोचनदीपनम् |
भेदनं कफवातघ्नं हृद्यं बस्तिविशोधनम् ||१७०||
पाके लघु विदाह्युष्णं तीक्ष्णमिन्द्रियबोधनम् |
विकासि सृष्टविण्मूत्रं... |१७१|
atha madyāni guṇakarmabhyāṁ nirdiśannāha- sarvamityādi| sarvaṁ paiṣṭikaṁ mārdvīkaṁ gauḍaṁ ca trividhaṁ hi madyam| amlamiti lavaṇavarjyaṁ pañcarasatvē'pyamlasyōtkaṭatvādamlakāryakāritvāccāmlamityuktam| indriyabōdhanam indriyapāṭavakaram| vikāsi sandhibandhavimōcakam| sr̥ṣṭaviṇmūtraṁ viṣṭhāmūtrapravartakam| ētē sarvamadyaguṇāḥ||170||-
Adhikarana 142 (171-173) · Śloka 173
... śr̥ṇu tasya viśēṣaṇam ||171||
mārdvīkamavidāhitvānmadhurānvayatastathā |
raktapittē'pi satataṁ budhairna pratiṣidhyatē ||172||
madhuraṁ taddhi rūkṣaṁ ca kaṣāyānurasaṁ laghu |
laghupāki saraṁ śōṣaviṣamajvaranāśanam ||173||
View original
... शृणु तस्य विशेषणम् ||१७१||
मार्द्वीकमविदाहित्वान्मधुरान्वयतस्तथा |
रक्तपित्तेऽपि सततं बुधैर्न प्रतिषिध्यते ||१७२||
मधुरं तद्धि रूक्षं च कषायानुरसं लघु |
लघुपाकि सरं शोषविषमज्वरनाशनम् ||१७३||
mārdvīkamāha- mārdvīkamityādi| mārdvīkamavidāhitvāditi mārdvīkaṁ drākṣōdbhavam| madhurānvayatō madhuradravyaprabhavatvāt||171-173||
Adhikarana 143 (174) · Śloka 175
mārdvīkālpāntaraṁ kiñcit khārjūraṁ vātakōpanam |
tadēva viśadaṁ rucyaṁ kaphaghnaṁ karśanaṁ laghu ||174||
kaṣāyamadhuraṁ hr̥dyaṁ sugandhīndriyabōdhanam |175|
View original
मार्द्वीकाल्पान्तरं किञ्चित् खार्जूरं वातकोपनम् |
तदेव विशदं रुच्यं कफघ्नं कर्शनं लघु ||१७४||
कषायमधुरं हृद्यं सुगन्धीन्द्रियबोधनम् |१७५|
khārjūramāha- mārdvīkētyādi| alpāntaraṁ stōkabhēdam| karśanaṁ kārśyakaram||174||-
Adhikarana 144 (175) · Śloka 176
kāsārśōgrahaṇīdōṣamūtrāghātānilāpahā ||175||
stanyaraktakṣayahitā surā br̥ṁhaṇadīpanī |176|
View original
कासार्शोग्रहणीदोषमूत्राघातानिलापहा ||१७५||
स्तन्यरक्तक्षयहिता सुरा बृंहणदीपनी |१७६|
surāguṇamāha- kāsārśa ityādi| surā lōhitavarṇā piṣṭakiṇvakalkēna kiñcitkaluṣā| ētē sarvasurāguṇāḥ||175||-
Adhikarana 145 (176) · Śloka 177
kāsārśōgrahaṇīśvāsapratiśyāyavināśanī ||176||
śvētā mūtrakaphastanyaraktamāṁsakarī surā |177|
View original
कासार्शोग्रहणीश्वासप्रतिश्यायविनाशनी ||१७६||
श्वेता मूत्रकफस्तन्यरक्तमांसकरी सुरा |१७७|
śvētasurāguṇamāha- kāsārśa ityādi| śvētasurā śvētapunarnavādimūlaśālipiṣṭakakiṇvaprabhavā ‘katōlī’ ita prasiddhā||176||-
Adhikarana 146 (177) · Śloka 178
chardyarōcakahr̥tkukṣitōdaśūlapramardanī ||177||
prasannā kaphavātārśōvibandhānāhanāśanī |178|
View original
छर्द्यरोचकहृत्कुक्षितोदशूलप्रमर्दनी ||१७७||
प्रसन्ना कफवातार्शोविबन्धानाहनाशनी |१७८|
prasannāguṇamāha- chardītyādi| tōdaḥ pīḍā, śūlaṁ dvādaśaprakāramuktalakṣaṇam| prasannā surāyā maṇḍa uparyacchō bhāgaḥ| vibandhō vātādīnāmapravr̥ttiḥ| ānāha udarāpūraḥ||177||-
Adhikarana 147 (178) · Śloka 179
pittalā'lpakaphā rūkṣā yavairvātaprakōpaṇī |178|
viṣṭambhinī surā gurvī... ||179||
View original
पित्तलाऽल्पकफा रूक्षा यवैर्वातप्रकोपणी |१७८|
विष्टम्भिनी सुरा गुर्वी... ||१७९||
piṣṭasurāṁ kathayitvā kudhānyasurāmāha- pittalētyādi| yavairiti bahuvacanādyavayavikātiyavā gr̥hyantē| savātatōdaśūlā malasyāpravr̥ttirviṣṭambhaḥ, anyē guḍaguḍāśabdamāhuḥ| yavakiṇvēna surēyam||178||-
Adhikarana 148 (178) · Śloka 178
... ślēṣmalaṁ tu madhūlakam ||178||
View original
... श्लेष्मलं तु मधूलकम् ||१७८||
madhūlakamāha- ślēṣmalaṁ tu madhūlakamiti| madhūlakaḥ svalpagōdhūmō madhyadēśē ‘pīśīkā’ iti khyātāḥ, markaṭahastatr̥ṇaṁ vā, tatphalakiṇvaṁ madhūlakam; ‘asañjātamadyaṁ madhūkapuṣpōttham’ iti jējjhaṭaḥ||178||
Adhikarana 149 (179) · Śloka 179
rūkṣā nātikaphā vr̥ṣyā pācanī cākṣikī smr̥tā ||179||
View original
रूक्षा नातिकफा वृष्या पाचनी चाक्षिकी स्मृता ||१७९||
ākṣikīṁ surāmāha- rūkṣētyadi| akṣasya bibhītakasya valkalaiḥ saha kr̥tā ākṣikī; ‘valkikī’ iti kēcit, atrāpi sa ēvārthaḥ||179||
Adhikarana 150 (180) · Śloka 180
tridōṣō bhēdyavr̥ṣyaśca kōhalō vadanapriyaḥ |180|
View original
त्रिदोषो भेद्यवृष्यश्च कोहलो वदनप्रियः |१८०|
kōhalaguṇamāha- tridōṣa ityādi| yavasaktukr̥taḥ kōhalaḥ ‘kauhalikā’ iti lōkē, anyē punarbhaktasurāmāhuḥ, yāmēva pauṇḍrāḥ ‘kāñcanālī’ ityāhuḥ|180| -
Adhikarana 151 (180) · Śloka 181
grāhyuṣṇō jagalaḥ paktā rūkṣastr̥ṭkaphaśōphakr̥t ||180||
hr̥dyaḥ pravāhikāṭōpadurnāmānilaśōṣahr̥t |181|
View original
ग्राह्युष्णो जगलः पक्ता रूक्षस्तृट्कफशोफकृत् ||१८०||
हृद्यः प्रवाहिकाटोपदुर्नामानिलशोषहृत् |१८१|
jagalaguṇamāha- grāhītyādi| jagalō'dhaḥ kiṭṭaṁ madyasya yō bahistyajyatē| anyē ‘kiṇvabhaktasurā jagalamityucyatē’| śōphahā lēpēna| śōṣaḥ kṣayaḥ||180||-
Adhikarana 152 (181) · Śloka 182
bakkasō hr̥tasāratvādviṣṭambhī vātakōpanaḥ ||181||
dīpanaḥ sr̥ṣṭaviṇmūtrō viśadō'lpamadō guruḥ |182|
View original
बक्कसो हृतसारत्वाद्विष्टम्भी वातकोपनः ||१८१||
दीपनः सृष्टविण्मूत्रो विशदोऽल्पमदो गुरुः |१८२|
bakkasaguṇamāha- bakkasa ityādi| bakkasō jagala ēvādravaḥ kiṇvauṣadhamātram||181||-
Adhikarana 153 (182) · Śloka 182
kaṣāyō madhuraḥ śīdhurgauḍaḥ pācanadīpanaḥ ||182||
View original
कषायो मधुरः शीधुर्गौडः पाचनदीपनः ||१८२||
guḍaśīdhumāha- kaṣāya ityādi| śīdhuḥ sasyaka ikṣurasēna kvathitēna dhātakyādibaddhapāśaḥ kālāntarēṇa niṣpannaḥ kiñcidguḍaghr̥tāvāpaḥ sasyakavācyaḥ||182||
Adhikarana 154 (183) · Śloka 183
śārkarō madhurō rucyō dīpanō bastiśōdhanaḥ |
vātaghnō madhuraḥ pākē hr̥dya indriyabōdhanaḥ ||183||
View original
शार्करो मधुरो रुच्यो दीपनो बस्तिशोधनः |
वातघ्नो मधुरः पाके हृद्य इन्द्रियबोधनः ||१८३||
śārkaraśīdhumāha- śārkara ityādi| guḍaśarkarayā khaṇḍaśarkarayā vā kriyata iti śārkaraśīdhuḥ| indriyabōdhanaḥ indriyapāṭavajanakaḥ||183||
Adhikarana 155 (184) · Śloka 184
tadvat pakvarasaḥ śīdhurbalavarṇakaraḥ saraḥ |
śōphaghnō dīpanō hr̥dyō rucyaḥ ślēṣmārśasāṁ hitaḥ ||184||
View original
तद्वत् पक्वरसः शीधुर्बलवर्णकरः सरः |
शोफघ्नो दीपनो हृद्यो रुच्यः श्लेष्मार्शसां हितः ||१८४||
pakvarasaśīdhumāha- tadvadityādi| tadvat śārkaravat| pakvarasaḥ pakvēnēkṣurasādinā kr̥taḥ||184||
Adhikarana 156 (185) · Śloka 185
karśanaḥ śītarasikaḥ śvayathūdaranāśanaḥ |
varṇakr̥jjaraṇaḥ svaryō vibandhaghnō'rśasāṁ hitaḥ ||185||
View original
कर्शनः शीतरसिकः श्वयथूदरनाशनः |
वर्णकृज्जरणः स्वर्यो विबन्धघ्नोऽर्शसां हितः ||१८५||
apakvarasaśīdhuguṇamāha- karśana ityādi| śītarasikastvapakvarasakr̥taḥ| jaraṇō'nnādipariṇāmakārī||185||
Adhikarana 157 (186) · Śloka 186
ākṣikaḥ pāṇḍurōgaghnō vraṇyaḥ saṅgrāhakō laghuḥ |
kaṣāyamadhuraḥ sīdhuḥ pittaghnō'sr̥kprasādanaḥ ||186||
View original
आक्षिकः पाण्डुरोगघ्नो व्रण्यः सङ्ग्राहको लघुः |
कषायमधुरः सीधुः पित्तघ्नोऽसृक्प्रसादनः ||१८६||
ākṣikaśīdhumāha- ākṣika ityādi| bibhītakakvāthaguḍakr̥tō dhātakīkusumādikr̥tasaṁskāraḥ śīdharākṣikaḥ| dravyaprabhāvādaparamadyāpēkṣayā prāyaśaḥ pāṇḍurōgē vraṇē cāviruddhāḥ; grāhitvamapyēvaṁ vācyam||186||
Adhikarana 158 (187) · Śloka 187
jāmbavō baddhanisyandastuvarō vātakōpanaḥ |187|
View original
जाम्बवो बद्धनिस्यन्दस्तुवरो वातकोपनः |१८७|
jāmbavaśīdhumāha- jāmbava ityādi| jambūphalarasatumbarukvāthaguḍadhātakyādikr̥tasaṁskārō jāmbavaḥ śīdhuruktaḥ| baddhanisyandō baddhamūtraḥ| tuvaraḥ kaṣāyaḥ|187|
Adhikarana 159 (187) · Śloka 188
tīkṣṇaḥ surāsavō hr̥dyō mūtralaḥ kaphavātanut ||187||
mukhapriyaḥ sthiramadō vijñēyō'nilanāśanaḥ |188|
View original
तीक्ष्णः सुरासवो हृद्यो मूत्रलः कफवातनुत् ||१८७||
मुखप्रियः स्थिरमदो विज्ञेयोऽनिलनाशनः |१८८|
āsavamāha- tīkṣṇa ityādi| surāsavaḥ surayā sūyatē tōyakāryaṁ kriyatē yasmin saḥ surāsavaḥ| saḥ sthiramadaścirakālamattatākārī||187||-
Adhikarana 160 (188) · Śloka 189
laghurmadhvāsavaśchēdī mēhakuṣṭhaviṣāpahaḥ ||188||
tiktaḥ kaṣāyaḥ śōphaghnastīkṣṇaḥ svāduravātakr̥t |189|
View original
लघुर्मध्वासवश्छेदी मेहकुष्ठविषापहः ||१८८||
तिक्तः कषायः शोफघ्नस्तीक्ष्णः स्वादुरवातकृत् |१८९|
madhvāsavamāha- laghurityādi| madhvāsavō madhuguḍābhyāṁ sandhānam||188||-
Adhikarana 161 (189) · Śloka 190
tīkṣṇaḥ kaṣāyō madakr̥ddurnāmakaphagulmahr̥t ||189||
kr̥mimēdōnilaharō mairēyō madhurō guruḥ |190|
View original
तीक्ष्णः कषायो मदकृद्दुर्नामकफगुल्महृत् ||१८९||
कृमिमेदोनिलहरो मैरेयो मधुरो गुरुः |१९०|
mairēyasañjñakatriyōnimāsavamāha- tīkṣṇa ityādi| tatra mairēyō nāma surāsavayōḥ pratyēkaniṣpāditayōrēkīkr̥tya punaḥ sandhānānmairēyaḥ| surā paiṣṭī, āsavaśca guḍayōniḥ, madhu ca dēyamiti triyōnitvam| yadi vā paiṣṭī madhvāsavō guḍaścēti sandhānāttriyōnitvēna mairēyō dvividhō bhavati||189||-
Adhikarana 162 (190) · Śloka 190
balyaḥ pittaharō varṇyō hr̥dyaścēkṣurasāsavaḥ ||190||
View original
बल्यः पित्तहरो वर्ण्यो हृद्यश्चेक्षुरसासवः ||१९०||
ikṣurasāsavamāha- balya ityādi| ‘mr̥dvīkēkṣurasāsavaḥ’ iti dvayamanyē paṭhanti| mārdvīkaṁ madyamuktam, ayaṁ tvāsavaḥ||190||
Adhikarana 163 (191) · Śloka 191
śīdhurmadhūkapuṣpōtthō vihāhyagnibalapradaḥ |
rūkṣaḥ kaṣāyaḥ kaphahr̥dvātapittaprakōpaṇaḥ ||191||
View original
शीधुर्मधूकपुष्पोत्थो विहाह्यग्निबलप्रदः |
रूक्षः कषायः कफहृद्वातपित्तप्रकोपणः ||१९१||
puṣpayōniṁ śīdhumāha- śīdhurityādi| atra madhūkapuṣpōtthē kēcidguḍaṁ nēcchanti, śīdhutvādguḍamicchantyanyē||191||
Adhikarana 164 (192) · Śloka 192
nirdiśēdrasataścānyān kandamūlaphalāsavān |192|
View original
निर्दिशेद्रसतश्चान्यान् कन्दमूलफलासवान् |१९२|
anuktasaṅgrahāyāha- nirdiśēdityādi| kandādyupalakṣaṇaṁ, tēna kāṇḍatvagāsavā api gr̥hyantē|192|
Adhikarana 165 (192) · Śloka 193
navaṁ madyamabhiṣyandi guru vātādikōpanam ||192||
aniṣṭagandhi virasamahr̥dyaṁ ca vidāhi ca |193|
View original
नवं मद्यमभिष्यन्दि गुरु वातादिकोपनम् ||१९२||
अनिष्टगन्धि विरसमहृद्यं च विदाहि च |१९३|
navamadyasya dōṣamāha- navamityādi| navatvamajātarasaprasādatvēna, anyē tu ‘anatītasaṁvatsaraṁ navam’ ityāhuḥ||192||-
Adhikarana 166 (193) · Śloka 194
sugandhi dīpanaṁ hr̥dyaṁ rōciṣṇu kr̥mināśanam ||193||
sphuṭasrōtaskaraṁ jīrṇaṁ laghu vātakaphāpaham |194|
View original
सुगन्धि दीपनं हृद्यं रोचिष्णु कृमिनाशनम् ||१९३||
स्फुटस्रोतस्करं जीर्णं लघु वातकफापहम् |१९४|
jīrṇasya guṇamāha- sugandhītyādi| rōciṣṇu sādhu rōcatē, tr̥ptasyāpi rucikaram| purāṇatvaṁ jātarasaprasādanatvēna gandhādisampattyā; ‘atītasaṁvatsaraṁ jīrṇam’ ityanyē vadanti||193||-
Adhikarana 167 (194-195) · Śloka 196
ariṣṭō dravyasaṁyōgasaṁskārādadhikō guṇaiḥ ||194||
bahudōṣaharaścaiva dōṣāṇāṁ śamanaśca saḥ |
dīpanaḥ kaphavātaghnaḥ saraḥ pittāvirōdhanaḥ ||195||
śūlādhmānōdaraplīhajvarājīrṇārśasāṁ hitaḥ |196|
View original
अरिष्टो द्रव्यसंयोगसंस्कारादधिको गुणैः ||१९४||
बहुदोषहरश्चैव दोषाणां शमनश्च सः |
दीपनः कफवातघ्नः सरः पित्ताविरोधनः ||१९५||
शूलाध्मानोदरप्लीहज्वराजीर्णार्शसां हितः |१९६|
āsavaprasaṅgēna tatsadr̥śāriṣṭaguṇamāha- ariṣṭa ityādi| dravyasaṁyōgaḥ abhayācitrakādisaṁyōgaḥ| saṁskārācca madyādadhikakarmatā| bahudōṣaharaścaivēti dōṣaśabdō vyādhivācī| dōṣāṇāṁ śamana ityasya bhāṣyaṁ- kaphavātaghna iti| pittāvirōdhana iti nañīṣadarthē, tēnēṣat pittaṁ hantīti manyatē| bahuvyādhihara ityētasya tu bhāṣyaṁ- śūlādhmānōdarādīnāṁ hita iti; śūlādikē hita ityarthaḥ, anyē ‘kaphavātaghnatvaṁ viśēṣataḥ’ ityāhuḥ||194-195||-
Adhikarana 168 (196) · Śloka 196
pippalyādikr̥tō gulmakapharōgaharaḥ smr̥taḥ ||196||
View original
पिप्पल्यादिकृतो गुल्मकफरोगहरः स्मृतः ||१९६||
pippalyādyariṣṭamāha- pippalyādītyādi||196||
Adhikarana 169 (197) · Śloka 197
cikitsitēṣu vakṣyantē'riṣṭā rōgaharāḥ pr̥thak |197|
View original
चिकित्सितेषु वक्ष्यन्तेऽरिष्टा रोगहराः पृथक् |१९७|
śēṣāriṣṭānāṁ sthānamāha- cikitsitēṣvityādi|197|
Adhikarana 170 (197) · Śloka 198
ariṣṭāsavaśīdhūnāṁ guṇān karmāṇi cādiśēt ||197||
buddhyā yathāsvaṁ saṁskāramavēkṣya kuśalō bhiṣak |198|
View original
अरिष्टासवशीधूनां गुणान् कर्माणि चादिशेत् ||१९७||
बुद्ध्या यथास्वं संस्कारमवेक्ष्य कुशलो भिषक् |१९८|
anuktasaṅgrahamāha- ariṣṭāsavētyādi| śīdhuśabdēnātra madyamāhuḥ| dravyapradhānamariṣṭaṁ, dravapradhāna āsavaḥ, ubhayapradhānaṁ madyam| buddhyā avēkṣya jñātvā, yathāsvamiti yadyasya rōgādyapēkṣayā hitaṁ dravyasaṁskārādi ētēnāriṣṭādi vidhīyatē , atastadanurūpaṁ guṇakarma vācyamityarthaḥ||197||-
Adhikarana 171 (198-202) · Śloka 203
sāndraṁ vidāhi durgandhaṁ virasaṁ kr̥milaṁ guru ||198||
ahr̥dyaṁ taruṇaṁ tīkṣṇamuṣṇaṁ durbhājanasthitam |
alpauṣadhaṁ paryuṣitamatyacchaṁ picchilaṁ ca yat ||199||
tadvarjyaṁ sarvathā madyaṁ kiñcicchēṣaṁ tu yadbhavēt |
tatra yat stōkasambhāraṁ taruṇaṁ picchilaṁ guru ||200||
kaphaprakōpi tanmadyaṁ durjaraṁ ca viśēṣataḥ |
pittaprakōpi bahalaṁ tīkṣṇamuṣṇaṁ vidāhi ca ||201||
ahr̥dyaṁ pēlavaṁ pūti kr̥milaṁ virasaṁ ca yat |
tathā paryuṣitaṁ cāpi vidyādanilakōpanam ||202||
sarvadōṣairupētaṁ tu sarvadōṣaprakōpaṇam |203|
View original
सान्द्रं विदाहि दुर्गन्धं विरसं कृमिलं गुरु ||१९८||
अहृद्यं तरुणं तीक्ष्णमुष्णं दुर्भाजनस्थितम् |
अल्पौषधं पर्युषितमत्यच्छं पिच्छिलं च यत् ||१९९||
तद्वर्ज्यं सर्वथा मद्यं किञ्चिच्छेषं तु यद्भवेत् |
तत्र यत् स्तोकसम्भारं तरुणं पिच्छिलं गुरु ||२००||
कफप्रकोपि तन्मद्यं दुर्जरं च विशेषतः |
पित्तप्रकोपि बहलं तीक्ष्णमुष्णं विदाहि च ||२०१||
अहृद्यं पेलवं पूति कृमिलं विरसं च यत् |
तथा पर्युषितं चापि विद्यादनिलकोपनम् ||२०२||
सर्वदोषैरुपेतं तु सर्वदोषप्रकोपणम् |२०३|
madyadōṣānāha- sāndramityādi| sāndraṁ ghanam| vidāhō'syāstīti vidāhi “jaṭharāgnisaṁyōgādyaḥ pākamagacchan madhyamāyāmēva pākāvasthāyāṁ vidahyamānaḥ pittaṁ kurvaṁścirakālamavatiṣṭhatē na śīghraṁ jarāṁ yāti gurutvādvastusvabhāvādvā sa vidāhayuktō bhāvō bhaṇyatē” ityāgamikāḥ; anyē ‘vidāhi vividhasantāpakāri’ ityāhuḥ| durgandhaṁ kutsitagandham| virasaṁ viruddharasamaniṣṭarasamityarthaḥ| kr̥milaṁ kr̥miyuktam| guru cirapāki| ahr̥dyam apriyam| taruṇaṁ navam| tīkṣṇaṁ mukhē duḥkhōtpādakam| uṣṇaṁ sparśataḥ| durbhājanasthitaṁ kutsitapātrastham| alpauṣadhaṁ stōkadhātakyādikam| paryuṣitaṁ sandhānabhāṇḍādanyasmin bhāṇḍē rātryuṣitam| atyaccham atitanu| picchilaṁ ślēṣmasparśavat| sarvathā sarvaiḥ prakāraiḥ| stōkasambhārādidōṣaphalamāha- tatrētyādi| stōkasambhāram alpauṣadham| pēlavam accham, anyē taruṇamāhuḥ| sarvadōṣairiti sarvadōṣaiḥ sāndrādibhiḥ||198-202||-
Adhikarana 172 (203) · Śloka 204
cirasthitaṁ jātarasaṁ dīpanaṁ kaphavātajit ||203||
rucyaṁ prasannaṁ surabhi madyaṁ sēvyaṁ madāvaham |204|
View original
चिरस्थितं जातरसं दीपनं कफवातजित् ||२०३||
रुच्यं प्रसन्नं सुरभि मद्यं सेव्यं मदावहम् |२०४|
dōṣānabhidhāyēdānīṁ madyasya guṇānāha- cirasthitamityādi| prasannaṁ nirmalam| surabhi sugandhi| madāvahaṁ harṣakāri| pūrvadōṣānvitaṁ varjyam; ētadguṇānvitaṁ sēvyam||203||-
Adhikarana 173 (204-205) · Śloka 205
tasyānēkaprakārasya madyasya rasavīryataḥ ||204||
saukṣmyādauṣṇyācca taikṣṇyācca vikāsitvācca vahninā samētya hr̥dayaṁ prāpya dhamanīrūrdhvamāgatam |
vicālyēndriyacētāṁsi vīryaṁ madayatē'cirāt ||205||
View original
तस्यानेकप्रकारस्य मद्यस्य रसवीर्यतः ||२०४||
सौक्ष्म्यादौष्ण्याच्च तैक्ष्ण्याच्च विकासित्वाच्च वह्निना समेत्य हृदयं प्राप्य धमनीरूर्ध्वमागतम् |
विचाल्येन्द्रियचेतांसि वीर्यं मदयतेऽचिरात् ||२०५||
idānīṁ yathā madyaṁ madayati tadāha- tasyētyādi| tasya ēvaṁvidhasya madyasya, vīryaṁ śaktiḥ, hr̥dayaṁ prāpyācirēṇa madayati harṣayatīti sambandhaḥ| anēkaprakāratvaṁ mr̥dvīkādiyōnibhēdēna, tathā rasavīryataśca; rasā lavaṇavarjyāḥ, vīryamuṣṇarūkṣādi| kathaṁ madayatītyāha- vicālyēndriyacētāṁsīti; vicālya kṣōbhayitvā , indriyāṇi cakṣurādīni, cētō manaḥ| kiṁviśiṣṭaṁ vīryaṁ? dhamanīrūrdhvamāgatamiti| kathaṁ punarasya dhamanībhirūrdhvagamanaṁ bhavatītyāha- vahninā samētya militvā, svabhāvēnaiva vahnērūrdhvagāmitvāt| kathaṁ punastanmadyavīryaṁ sūkṣmāṇīndriyacētāṁsi madayatītyāha- saukṣmyāditi| ūrdhvagāmitvē dvitīyaṁ hētumāha- auṣṇyāditi| āgnēyadravyasya svabhāvēnaivōrdhvagāmitvāt| kutaḥ punaracirēṇa madyavīryaṁ madayatītyāha- taikṣṇyāditi| tīkṣṇaṁ hi dravyamacirakāri bhavati| madyavīryasyācirakāritvē'paramapi hētumāha- vikāsitvāditi|- vikāsi sandhibandhavimōcanakāri| cakārēṇānuktamapi lāghavamūrdhvagamanē hētuḥ samuccīyatē||204-205||-
Adhikarana 174 (206) · Śloka 206
cirēṇa ślaiṣmikē puṁsi pānatō jāyatē madaḥ |
acirādvātikē dr̥ṣṭaḥ, paittikē śīghramēva ca ||206||
View original
चिरेण श्लैष्मिके पुंसि पानतो जायते मदः |
अचिराद्वातिके दृष्टः, पैत्तिके शीघ्रमेव च ||२०६||
śārīradōṣēṇa madabhēdamāha- cirēṇētyādi| ślaiṣmikē ślēṣmaprakr̥tikē| vātikē vātaprakr̥tikē| paittikē pittaprakr̥tikē| śīghramēva cēti cakārāttīkṣṇaśca||206||
Adhikarana 175 (207-209) · Śloka 209
sāttvikē śaucadākṣiṇyaharṣamaṇḍanalālasaḥ |
gītādhyayanasaubhāgyasuratōtsāhakr̥nmadaḥ ||207||
rājasē duḥkhaśīlatvamātmatyāgaṁ sasāhasam |
kalahaṁ sānubandhaṁ tu karōti puruṣē madaḥ ||208||
aśaucanidrāmātsaryāgamyāgamanalōlatāḥ |
asatyabhāṣaṇaṁ cāpi kuryāddhi tāmasē madaḥ ||209||
View original
सात्त्विके शौचदाक्षिण्यहर्षमण्डनलालसः |
गीताध्ययनसौभाग्यसुरतोत्साहकृन्मदः ||२०७||
राजसे दुःखशीलत्वमात्मत्यागं ससाहसम् |
कलहं सानुबन्धं तु करोति पुरुषे मदः ||२०८||
अशौचनिद्रामात्सर्यागम्यागमनलोलताः |
असत्यभाषणं चापि कुर्याद्धि तामसे मदः ||२०९||
mānasadōṣēṇa madabhēdamāha- sāttvika ityādi| sāttvikē sattvaprakr̥tikē| dākṣiṇyaṁ parāpēkṣiṇī prakr̥tiḥ| lālasaḥ abhilāṣukaḥ| suratōtsāhō maithunōdyamaḥ| rājasē rajaḥprakr̥tikē| duḥkhaśīlatvaṁ duḥkhasēvitvam| ātmatyāgaṁ sasāhasaṁ dēhanāśakāri sāhasam| anubandhaṁ nirantaram| madyakāryō madō mattatētyarthaḥ| aśaucētyādi| tāmasē tāmasaprakr̥tikē| mātsaryaṁ parāsahiṣṇutā, lōlatā abhilāṣaḥ||207-209||
Adhikarana 176 (210) · Śloka 211
raktapittakaraṁ śuktaṁ chēdanaṁ bhuktapācanam |
vaisvaryaṁ jaraṇaṁ ślēṣmapāṇḍukrimiharaṁ laghu ||210||
tīkṣṇōṣṇaṁ mūtralaṁ hr̥dyaṁ kaphaghnaṁ kaṭupāki ca |211|
View original
रक्तपित्तकरं शुक्तं छेदनं भुक्तपाचनम् |
वैस्वर्यं जरणं श्लेष्मपाण्डुक्रिमिहरं लघु ||२१०||
तीक्ष्णोष्णं मूत्रलं हृद्यं कफघ्नं कटुपाकि च |२११|
śuktādikarmāṇi darśayannāha- raktapittakaramityādi| śuktaṁ cukramucyatē; yaduktaṁ- “yanmastvādi śucau bhāṇḍē saguḍakṣaudrakāñjikam| dhānyarāśau trirātrasthaṁ śuktaṁ cukraṁ taducyatē” iti; taccēkṣurasamadhūkapuṣpapīluprabhr̥tibhiḥ kaṣāyavyatirēkēṇāsūyatē, kandādyāsutamapi śuktamāhuranyē| chēdanaṁ kaphagranthyādīnām| vaisvaryaṁ visvaratvōtpādakam| jaraṇamāmasya| ślēṣmapāṇḍuḥ ślēṣmōtkaṭaḥ pāṇḍurōga ityarthaḥ||210||-
Adhikarana 177 (211) · Śloka 211
tadvattadāsutaṁ sarvaṁ rōcanaṁ ca viśēṣataḥ ||211||
View original
तद्वत्तदासुतं सर्वं रोचनं च विशेषतः ||२११||
śuktasandhitānāṁ kandādīnāmapi śuktaguṇamāha- tadvadityādi| tadvat śuktavat| tadāsutaṁ śuktasandhitaṁ kandādikam||211||
Adhikarana 178 (212) · Śloka 212
gauḍāni rasaśuktāni madhuśuktāni yāni ca |
yathāpūrvaṁ gurutarāṇyabhiṣyandakarāṇi ca ||212||
View original
गौडानि रसशुक्तानि मधुशुक्तानि यानि च |
यथापूर्वं गुरुतराण्यभिष्यन्दकराणि च ||२१२||
śuktasya yōnibhēdēna guṇamāha- gauḍānītyādi| gauḍāni guḍōdbhavāni; “guḍāmbunā satailēna sandhānaṁ kāñjikaṁ tu yat| kandaśākaphalairyuktaṁ guḍaśuktaṁ taducyatē”- iti| rasaśuktāni ikṣurasādikr̥tāni| guḍaśuktavadikṣurasaśuktaṁ sandhēyam| madhuśuktaṁ tu “jambīrasya phalarasaṁ pippalīmūlasaṁyutam| madhubhāṇḍē vinikṣipya dhānyarāśau nidhāpayēt|| tryahēṇa tajjātarasaṁ madhuśuktamudāhr̥tam|”- iti| (madhubhāṇḍē iti madhupūrṇaprāyē bhāṇḍē ityarthaḥ; athavā madhūni kr̥tvā bhāṇḍē nikṣipyēti yōjyam|) madyaśuktamiti pāṭhāntaraṁ; tatra madyaśuktalakṣaṇamucyatē- “sarvaṁ madyaṁ pañcarasaṁ kālāntaravaśādyadā| tyaktvā'nyarasamamlatvaṁ yāti śuktaṁ taducyatē” iti| cakārēṇa dhānyayōniśuktamapyastīti samuccīyatē| yathāpūrvaṁ yō yaḥ pūrvaḥ; madyaśuktāpēkṣayā rasaśuktaṁ guru, tadapēkṣayā gauḍamityarthaḥ| dōṣadhātumalasrōtasāṁ klēdaprāptijananamabhiṣyandi||212||
Adhikarana 179 (213) · Śloka 213
tuṣāmbu dīpanaṁ hr̥dyaṁ hr̥tpāṇḍukr̥mirōganut |
grahaṇyarśōvikāraghnaṁ bhēdi sauvīrakaṁ tathā ||213||
View original
तुषाम्बु दीपनं हृद्यं हृत्पाण्डुकृमिरोगनुत् |
ग्रहण्यर्शोविकारघ्नं भेदि सौवीरकं तथा ||२१३||
tuṣāmbusauvīrakayōrguṇamāha- tuṣāmbvityādi| kāñjikabhēdāvētau| tuṣāmbusauvīrakē virēcanādhyāyōktē api sandhānasāmānyādadhikaguṇakarmadarśanāyēhōktē||213||
Adhikarana 180 (214-216) · Śloka 216
dhānyāmlaṁ dhānyayōnitvājjīvanaṁ dāhanāśanam |
sparśāt pānāttu pavanakaphatr̥ṣṇāharaṁ laghu ||214||
taikṣṇyācca nirharēdāśu kaphaṁ gaṇḍūṣadhāraṇāt |
mukhavairasyadaurgandhyamalaśōṣaklamāpaham ||215||
dīpanaṁ jaraṇaṁ bhēdi hitamāsthāpanēṣu ca |
samudramāśritānāṁ ca janānāṁ sātmyamucyatē ||216||
iti madhyavargaḥ |
View original
धान्याम्लं धान्ययोनित्वाज्जीवनं दाहनाशनम् |
स्पर्शात् पानात्तु पवनकफतृष्णाहरं लघु ||२१४||
तैक्ष्ण्याच्च निर्हरेदाशु कफं गण्डूषधारणात् |
मुखवैरस्यदौर्गन्ध्यमलशोषक्लमापहम् ||२१५||
दीपनं जरणं भेदि हितमास्थापनेषु च |
समुद्रमाश्रितानां च जनानां सात्म्यमुच्यते ||२१६||
इति मध्यवर्गः |
dhānyāmlamāha- dhānyāmlamityādi| dhānyāmlaṁ kāñjikaṁ śālijūrṇāhvakōdravādikr̥taṁ madyam| jīvanaṁ prāṇadhāraṇaṁ śālyā dikr̥tatvāt| dāhanāśanaṁ sparśāt| pānāttu pavanakaphatr̥ṣṇāharamiti pānāt savāyuṁ kaphaṁ, tayōstr̥ṣṇāṁ ca haratītyarthaḥ| śōṣō mukhasya| jaraṇaṁ pācanam| āsthāpanēṣu nirūhēṣu||214-216||
Adhikarana 181 (217-219) · Śloka 219
atha mūtrāṇi |
mūtrāṇi gōmahiṣyajāvigajahayakharōṣṭrāṇāṁ tīkṣṇānyuṣṇāni kaṭūni tiktāni lavaṇānurasāni laghūni śōdhanāni kaphavātakr̥mimēdōviṣagulmārśadarakuṣṭhaśōphārōcakapāṇḍurōgaharāṇi hr̥dyāni dīpanāni ca sāmānyataḥ ||217||
bhavataścātra- tat sarvaṁ kaṭu tīkṣṇōṣṇaṁ lavaṇānurasaṁ laghu |
śōdhanaṁ kaphavātaghnaṁ kr̥mimēdōviṣāpaham ||218||
arśōjaṭharagulmaghnaṁ śōphārōcakanāśanam |
pāṇḍurōgaharaṁ bhēdi hr̥dyaṁ dīpanapācanam ||219||
View original
अथ मूत्राणि |
मूत्राणि गोमहिष्यजाविगजहयखरोष्ट्राणां तीक्ष्णान्युष्णानि कटूनि तिक्तानि लवणानुरसानि लघूनि शोधनानि कफवातकृमिमेदोविषगुल्मार्शदरकुष्ठशोफारोचकपाण्डुरोगहराणि हृद्यानि दीपनानि च सामान्यतः ||२१७||
भवतश्चात्र- तत् सर्वं कटु तीक्ष्णोष्णं लवणानुरसं लघु |
शोधनं कफवातघ्नं कृमिमेदोविषापहम् ||२१८||
अर्शोजठरगुल्मघ्नं शोफारोचकनाशनम् |
पाण्डुरोगहरं भेदि हृद्यं दीपनपाचनम् ||२१९||
atha mūtrāṇyucyantē- mūtrāṇītyādi| aṣṭānāmapi mūtrāṇāṁ sāmānyaguṇamāha- tīkṣṇānītyādi| śōdhanāni malaśuddhikarāṇi| tat sarvamityādi| padyōktatvānna dviruktam||217-219||
Adhikarana 182 (220-221) · Śloka 221
gōmūtraṁ kaṭu tīkṣṇōṣṇaṁ sakṣāratvānna vātalam |
laghvagnidīpanaṁ mēdhyaṁ pittalaṁ kaphavātanut ||220||
śūlagulmōdarānāhavirēkāsthāpanādiṣu |
mūtraprayōgasādhyēṣu gavyaṁ mūtraṁ prayōjayēt ||221||
View original
गोमूत्रं कटु तीक्ष्णोष्णं सक्षारत्वान्न वातलम् |
लघ्वग्निदीपनं मेध्यं पित्तलं कफवातनुत् ||२२०||
शूलगुल्मोदरानाहविरेकास्थापनादिषु |
मूत्रप्रयोगसाध्येषु गव्यं मूत्रं प्रयोजयेत् ||२२१||
gōmūtraguṇamāha- gōmūtramityādi| gōmūtraṁ gōrēva na tu vr̥ṣabhasya, mahiṣīsāhacaryāt, na hi tatra mahiṣēti pāṭhaḥ; athavā vr̥ddhavyavahārādityēkē; ācāryāstu gōmahiṣyajāvīnāṁ strīṇāṁ, gajahayakharōṣṭramānuṣāṇāṁ punaḥ puṁsām, anuktavyaktikē tu mūtrapāṭhē ubhayōrapi mūtrāṇi grāhyāṇi, yatra tu vyaktayā strīpuruṣanirdēśastatra tasyaivēti nirṇītavantaḥ||220-221||
Adhikarana 183 (222) · Śloka 222
durnāmōdaraśūlēṣu kuṣṭhamēhāviśuddhiṣu |
ānāhaśōphagulmēṣu pāṇḍurōgē ca māhiṣam ||222||
View original
दुर्नामोदरशूलेषु कुष्ठमेहाविशुद्धिषु |
आनाहशोफगुल्मेषु पाण्डुरोगे च माहिषम् ||२२२||
māhiṣamūtramāha- durnāmētyādi| aviśuddhirvamanādīnām||222||
Adhikarana 184 (223) · Śloka 223
kāsaśvāsāpahaṁ śōphakāmalāpāṇḍurōganut |
kaṭutiktānvitaṁ chāgamīṣanmārutakōpanam ||223||
View original
कासश्वासापहं शोफकामलापाण्डुरोगनुत् |
कटुतिक्तान्वितं छागमीषन्मारुतकोपनम् ||२२३||
chāgamūtramāha- kāsaśvāsāpahamityādi||223||
Adhikarana 185 (224) · Śloka 224
kāsaplīhōdaraśvāsaśōṣavarcōgrahē hitam |
sakṣāraṁ tiktakaṭukamuṣṇaṁ vātaghnamāvikam ||224||
View original
कासप्लीहोदरश्वासशोषवर्चोग्रहे हितम् |
सक्षारं तिक्तकटुकमुष्णं वातघ्नमाविकम् ||२२४||
maiṣamūtramāha- kāsētyādi||224||
Adhikarana 186 (225) · Śloka 225
dīpanaṁ kaṭu tīkṣṇōṣṇaṁ vātacētōvikāranut |
āśvaṁ kaphaharaṁ mūtraṁ kr̥midadruṣu śasyatē ||225||
View original
दीपनं कटु तीक्ष्णोष्णं वातचेतोविकारनुत् |
आश्वं कफहरं मूत्रं कृमिदद्रुषु शस्यते ||२२५||
āśvamūtramāha- dīpanamityādi| cētōvikāra unmādādayaḥ||225||
Adhikarana 187 (226) · Śloka 226
satiktaṁ lavaṇaṁ bhēdi vātaghnaṁ pittakōpanam |
tīkṣṇaṁ kṣārē kilāsē ca nāgaṁ mūtraṁ prayōjayēt ||226||
View original
सतिक्तं लवणं भेदि वातघ्नं पित्तकोपनम् |
तीक्ष्णं क्षारे किलासे च नागं मूत्रं प्रयोजयेत् ||२२६||
gajamūtramāha- satiktamityādi| kilāsaṁ pāṇḍuraṁ kuṣṭham||226||
Adhikarana 188 (227) · Śloka 227
garacētōvikāraghnaṁ tīkṣṇaṁ grahaṇirōganut |
dīpanaṁ gārdabhaṁ mūtraṁ kr̥mivātakaphāpaham ||227||
View original
गरचेतोविकारघ्नं तीक्ष्णं ग्रहणिरोगनुत् |
दीपनं गार्दभं मूत्रं कृमिवातकफापहम् ||२२७||
gardabhamūtramāha- garacēta ityādi| garaḥ kr̥trimaṁ viṣam||227||
Adhikarana 189 (228) · Śloka 228
śōphakuṣṭhōdarōnmādamārutakrimināśanam |
arśōghnaṁ kārabhaṁ mūtraṁ... |228|
View original
शोफकुष्ठोदरोन्मादमारुतक्रिमिनाशनम् |
अर्शोघ्नं कारभं मूत्रं... |२२८|
kārabhamūtramāha- śōphētyādi| kārabham auṣṭram|228|
Adhikarana 190 (228) · Śloka 228
... mānuṣaṁ ca viṣāpaham ||228||
View original
... मानुषं च विषापहम् ||२२८||
mānuṣamūtramāha- mānuṣamityādi| kārabhaṁ mānuṣaṁ ca mūtraṁ viṣāpahamityarthaḥ| mānuṣamaṣṭānāṁ mūtrāṇāṁ madhyē'nuddiṣṭamapi ‘tat sarvam’ ityanēnaiva pūrvōktēna sūcitatvādvivr̥tam||228||
Adhikarana 191 (229) · Śloka 229
dravadravyāṇi sarvāṇi samāsāt kīrtitāni tu |
kāladēśavibhāgajñō nr̥patērdātumarhati ||229||
View original
द्रवद्रव्याणि सर्वाणि समासात् कीर्तितानि तु |
कालदेशविभागज्ञो नृपतेर्दातुमर्हति ||२२९||
uktānuktadravāṇāmūhārthamāha- dravadravyāṇītyādi| dēśakālavibhāgajña iti ‘vaidya’ iti śēṣaḥ||229||
Adhikarana puShpikA · Śloka 45
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dravadravyavijñānīyō nāma pañcacatvāriṁśō'dhyāyaḥ ||45||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने द्रवद्रव्यविज्ञानीयो नाम पञ्चचत्वारिंशोऽध्यायः ||४५||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ sūtrasthānē pañcacatvāriṁśattamō'dhyāyaḥ||45||