Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō miśrakamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो मिश्रकमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
ṣaṣṭyupakramāṇāṁ madhyē vimlāpanapācanadāraṇapīḍanaśōdhanarōpaṇōtsādanāvasādanānāmaṣṭānāṁ pradhānānāmiha nirdiṣṭānāṁ miśrīkr̥tya kathanānmiśrakākhyō'dhyāya ityarthaḥ; anyē tu śōphasya vraṇasya ca miśrayōgakathanānmiśraka iti vadanti||1-2||
Adhikarana 2 (3-7) · Śloka 7
mātuluṅgyagnimanthau ca bhadradāru mahauṣadham |
ahiṁsrā caiva rāsnā ca pralēpō vātaśōphajit ||3||
dūrvā ca nalamūlaṁ ca madhukaṁ candanaṁ tathā |
śītalāśca gaṇāḥ sarvē pralēpaḥ pittaśōphahr̥t ||4||
āgantujē raktajē ca hyēṣa ēva vidhiḥ smr̥taḥ |
vidhirviṣaghnō viṣajē pittaghnō'pi hitastathā ||5||
ajagandhā'śvagandhā ca kālā saralayā saha |
ēkaiṣikājaśr̥ṅgī ca pralēpaḥ ślēṣmaśōphahr̥t ||6||
ētē vargāstrayō lōdhraṁ pathyā piṇḍītakāni ca |
anantā cēti lēpō'yaṁ sānnipātikaśōphahr̥t ||7||
View original
मातुलुङ्ग्यग्निमन्थौ च भद्रदारु महौषधम् |
अहिंस्रा चैव रास्ना च प्रलेपो वातशोफजित् ||३||
दूर्वा च नलमूलं च मधुकं चन्दनं तथा |
शीतलाश्च गणाः सर्वे प्रलेपः पित्तशोफहृत् ||४||
आगन्तुजे रक्तजे च ह्येष एव विधिः स्मृतः |
विधिर्विषघ्नो विषजे पित्तघ्नोऽपि हितस्तथा ||५||
अजगन्धाऽश्वगन्धा च काला सरलया सह |
एकैषिकाजशृङ्गी च प्रलेपः श्लेष्मशोफहृत् ||६||
एते वर्गास्त्रयो लोध्रं पथ्या पिण्डीतकानि च |
अनन्ता चेति लेपोऽयं सान्निपातिकशोफहृत् ||७||
tatra prathamaṁ vimlāpanaṁ kramēṇa vātādidōṣajaśōphapratyanīkaṁ darśayannāha- mātuluṅgītyādi| mātuluṅgī bījapūrakaḥ, agnimanthaḥ araṇī, bhadradāru dēvadāru, mahauṣadhaṁ śuṇṭhī, ahiṁsrā br̥hadahiṁsrā, rāsnā surabhiḥ| dūrvētyādi| dūrvādīni dravyāṇi prasiddhāni| śītalāśca gaṇā iti kākōlyādyutpalādinyagrōdhādayaḥ| pittavimlāpanavadāgantujaraktajayōrapi darśayannāha- āgantuja ityādi| āgantujē pākapratibandhāya śītavidhiḥ smr̥taḥ| viṣajanitaśōthasyāgantubhēdasya vakṣyamāṇātidēśēna cikitsāṁ darśayannāha- vidhirityādi| vidhirviṣaghnaḥ kalpōktaḥ| ajagandhētyādi| ajagandhā bōthayikā, latauṣadhītyēkē, anyē yavānikāmāhuḥ; aśvagandhā prasiddhā; kālā ahiṁsrā; saralā aruṇamūlā trivr̥t; ēkaiṣikā śuklamūlā trivr̥t; ajaśr̥ṅgī karkaṭaśr̥ṅgī, anyē ajaśr̥ṅgī chagalaviṣāṇikā uttamāraṇī ‘mēḍhikā’ iti lōkē| pratyēkadōṣajaśōthavimlāpanamabhidhāya sānnipātikasya vimlāpanaṁ nirdēṣṭumāha- ēta ityādi| ētē vargāstrayō mātuluṅgādayaḥ, lōdhraṁ prasiddhaṁ, pathyā harītakī, piṇḍītakō madanaḥ, anantā durālabhā| kēcit piṇḍītakatrayamityādi pāṭhaṁ paṭhanti||3-7||
Adhikarana 3 (8) · Śloka 8
snigdhāmlalavaṇō vātē kōṣṇaḥ, śītaḥ payōyutaḥ |
pittē, cōṣṇaḥ kaphē kṣāramūtrāḍhyastatpraśāntayē ||8||
View original
स्निग्धाम्ललवणो वाते कोष्णः, शीतः पयोयुतः |
पित्ते, चोष्णः कफे क्षारमूत्राढ्यस्तत्प्रशान्तये ||८||
dōṣabhēdēna lēpasya saṁskāraviśēṣaṁ nirdiśannāha- snigdhētyādi| āḍhyō bahula ityarthaḥ||8||
Adhikarana 4 (9) · Śloka 9
śaṇamūlakaśigrūṇāṁ phalāni tilasarṣapāḥ |
saktavaḥ kiṇvamatasī dravyāṇyuṣṇāni pācanam ||9||
View original
शणमूलकशिग्रूणां फलानि तिलसर्षपाः |
सक्तवः किण्वमतसी द्रव्याण्युष्णानि पाचनम् ||९||
vimlāpanamabhidhāya pācanāni nirdiśannāha- śaṇamūlakētyādi| phalaśabdaḥ śaṇādibhiḥ sarṣapāntaiḥ saha pratyēkaṁ sambadhyatē| śaṇaḥ paripākē sasvanaphalaḥ, śigruḥ śōbhāñjanakaḥ, kiṇvaṁ surābījaṁ yadbahiḥ prakṣipyatē, atasī ‘alasī’ iti lōkē prasiddhā, dravyāṇyuṣṇāni uṣṇavīryāṇi kuṣṭhāguruprabhr̥tīni| ētēnānuktapācanadravyasaṅgraha uktaḥ| pācanaṁ śōthasya| śēṣaṁ prasiddham| ētēṣāṁ vyastānāṁ samastānāṁ ca pācanatvaṁ, saktūnāṁ śītavīryatvē'pi prabhāvaviśēṣāt pācanatvaṁ saṁyōgaviśēṣādvā||9||
Adhikarana 5 (10) · Śloka 10
cirabilvō'gnikō dantī citrakō hayamārakaḥ |
kapōtakaṅkagr̥dhrāṇāṁ purīṣāṇi ca dāraṇam |
kṣāradravyāṇi vā yāni kṣārō vā dāraṇaṁ param ||10||
View original
चिरबिल्वोऽग्निको दन्ती चित्रको हयमारकः |
कपोतकङ्कगृध्राणां पुरीषाणि च दारणम् |
क्षारद्रव्याणि वा यानि क्षारो वा दारणं परम् ||१०||
pācanamabhidhāya dāraṇaṁ nirdiśannāha- cirabilva ityādi| cirabilvō vr̥ddhakarañjaḥ ‘cirihili’ iti lōkē; agnikaḥ kalikārikā, anyē bhallātakamāhuḥ; dantī dantinī; citrakaḥ prasiddhaḥ; hayamāraḥ karavīraḥ| purīṣaśabdaḥ kapōtādibhiḥ saha pratyēkaṁ sambadhyatē| kapōtō vanavāsī pāṇḍukaḥ, kaṅkaḥ kaṅkamallaḥ na punaḥ kākaḥ; gr̥dhrō māṁsāśī pakṣiviśēṣaḥ| dāraṇaṁ vidāraṇaṁ, pakvaśōthasya| dāraṇadravyayōgabhēdaṁ darśayannāha- kṣāradravyāṇītyādi| kṣāradravyāṇi muṣkakakuṭajapalāśāśvakarṇapāribhadrādīni| kṣārō vēti ētairdravyaiḥ siddhaḥ pratisāraṇīyaḥ| paramiti kr̥cchrō dāraṇamityarthaḥ; bālavr̥ddhādiṣvayōjanīyaḥ; dvividhaṁ hi pakvaśōthadāraṇaṁ sukumāraṁ kr̥cchraṁ cēti; tatra kapōtapurīṣādi sukumāraṁ, kṣāraḥ kr̥cchramiti||10||
Adhikarana 6 (11) · Śloka 11
dravyāṇāṁ picchilānāṁ tu tvaṅmūlāni prapīḍanam |
yavagōdhūmamāṣāṇāṁ cūrṇāni ca samāsataḥ ||11||
View original
द्रव्याणां पिच्छिलानां तु त्वङ्मूलानि प्रपीडनम् |
यवगोधूममाषाणां चूर्णानि च समासतः ||११||
tataḥ paraṁ pīḍanaṁ darśayannāha- dravyāṇāmityādi| picchiladravyāṇi śālmalīśēluvaṭaparṇādīni| prapīḍanaṁ marmādisamīpasūkṣmamukhavraṇapīḍanam| samāsataḥ saṅkṣēpataḥ| prapīḍanaṁ cētthaṁ kartavyaṁ- vraṇamukhaṁ bahiḥkr̥tya lēpayēt, liptvā ca śōṣayēt śuṣkaṁ sat pīḍanaṁ bhavati||11||
Adhikarana 7 (12) · Śloka 12
śāṅkhinyaṅkōṭhasumanaḥkaravīrasuvarcalāḥ |
śōdhanāni kaṣāyāṇi vargaścāragvadhādikaḥ ||12||
View original
शाङ्खिन्यङ्कोठसुमनःकरवीरसुवर्चलाः |
शोधनानि कषायाणि वर्गश्चारग्वधादिकः ||१२||
atha śōdhanaṁ darśayannāha- śaṅkhinītyādi| śaṅkhinī yavatiktābhēdaḥ sudugdhā br̥hatpatrā; aṅkōṭhaḥ saṅgrāhī cīritasvalpapatraḥ,‘aṅkōlla’ iti lōkē; sumanā jātī; karavīraḥ prasiddhaḥ; suvarcalā sūryāvartaḥ, sauñca(ca)līti lōkē| śaṅkhinyādīnāṁ kaṣāyā āragvadhādiśca dhāvanādidvārēṇa śōdhanaḥ| śōdhanaṁ punaraṣṭavidhaṁ kaṣāyavartikalkaghr̥tatailarasakriyācūrṇadhūpanabhēdēna| ētaccāṣṭavidhamapi kramēṇātraiva vakṣyati| kaṣāyastu śr̥taśītaphāṇṭasvarasabhēdēna caturvidhō grāhyaḥ| kalkaṁ cātra pañcamaṁ pr̥thagēva vakṣyati||12||
Adhikarana 8 (13-14) · Śloka 15
ajagandhā'jaśr̥ṅgī ca gavākṣī lāṅgalāhvayā |
pūtīkaścitrakaḥ pāṭhā viḍaṅgailāharēṇavaḥ ||13||
kaṭutrikaṁ yavakṣārō lavaṇāni manaḥśilā |
kāsīsaṁ trivr̥tā dantī haritālaṁ surāṣṭrajā ||14||
saṁśōdhanīnāṁ vartīnāṁ dravyāṇyētāni nirdiśēt |15|
View original
अजगन्धाऽजशृङ्गी च गवाक्षी लाङ्गलाह्वया |
पूतीकश्चित्रकः पाठा विडङ्गैलाहरेणवः ||१३||
कटुत्रिकं यवक्षारो लवणानि मनःशिला |
कासीसं त्रिवृता दन्ती हरितालं सुराष्ट्रजा ||१४||
संशोधनीनां वर्तीनां द्रव्याण्येतानि निर्दिशेत् |१५|
kaṣāyamabhidhāya vartimāha- ajagandhētyādi| gavākṣī indravāruṇī; lāṅgalāhvayā kalikārikā; pūtīkaḥ cirabilvaḥ, ‘kaṇṭakī viṭapakarañja’ ityēkē; harēṇavō rēṇukāḥ; lavaṇāni saindhavasauvarcalabiḍagaḍasāmudrikāṇi pañca, anyē gaḍasthānē kālalavaṇēna saha pañcasaṅkhyāmāhuḥ, kālalavaṇaṁ tu nirgandhaṁ sauvarcalabhēdaḥ; surāṣṭrajā tumburumr̥t ‘turī’ iti lōkē, aparē sāmānyēna kr̥ṣṇamr̥ttikāmāhuḥ| śēṣāṇi dravyāṇi kiñcitpūrvaṁ vyākhyātāni kiñcitprasiddhāni| ētairdravyaiḥ sūtravartiṁ liptvā vraṇē nikṣipēt, ēvaṁ vartirbhavati||13-14||-
Adhikarana 9 (15) · Śloka 15
ētairēvauṣadhaiḥ kuryātkalkānapi ca śōdhanān ||15||
View original
एतैरेवौषधैः कुर्यात्कल्कानपि च शोधनान् ||१५||
vartimuktvā kalkamāha- ētairēvauṣadhairityādi| ētairauṣadhairajagandhādibhiḥ surāṣṭrajāntaiḥ||15||
Adhikarana 10 (16) · Śloka 17
arkōttamāṁ snuhīkṣīraṁ piṣṭvā kṣārōttamāni ca |
jātīmūlaṁ haridrē dvē kāsīsaṁ kaṭurōhiṇīm ||16||
pūrvōddiṣṭāni cānyāni kuryāt saṁśōdhanaṁ ghr̥tam |17|
View original
अर्कोत्तमां स्नुहीक्षीरं पिष्ट्वा क्षारोत्तमानि च |
जातीमूलं हरिद्रे द्वे कासीसं कटुरोहिणीम् ||१६||
पूर्वोद्दिष्टानि चान्यानि कुर्यात् संशोधनं घृतम् |१७|
kalkamabhidhāya śōdhanaghr̥tamāha- arkōttamāmityādi| arkaḥ akarmūlam, uttamā triphalā, anyē tu punararkōttamamityabhinnapadēna mandārakamāhuḥ; snuhīkṣīraṁ sēhuṇḍadugdhaṁ; kṣārōttamāni kṣāraśrēṣṭhadravyāṇi muṣkakakuṭajapalāśāśvakarṇādīni; jātīmūlaṁ jātyā jaṭā; anyē ‘jātukanda’, iti paṭhanti, tatra jātukandō gugguluka uttarāpathē prasiddhaḥ; pūrvōddiṣṭāni śōdhanavartinirdiṣṭāni| śēṣaṁ sugamam||16||-
Adhikarana 11 (17-18) · Śloka 18
mayūrakō rājavr̥kṣō nimbaḥ kōśātakī tilāḥ ||17||
br̥hatī kaṇṭakārī ca haritālaṁ manaḥśilā |
śōdhanāni ca yōjyāni tailē dravyāṇi śōdhanē ||18||
View original
मयूरको राजवृक्षो निम्बः कोशातकी तिलाः ||१७||
बृहती कण्टकारी च हरितालं मनःशिला |
शोधनानि च योज्यानि तैले द्रव्याणि शोधने ||१८||
tailaṁ śōdhanaṁ nirdiśannāha- mayūraka ityādi| mayūrakō'pāmārgaḥ; rājavr̥kṣaḥ kiramālakaḥ| kōśātakī ghōṣakaḥ, ‘ghusuṇḍī’ iti lōkē| śōdhanāni ca yōjyānīti śōdhanavartinirdiṣṭāni, vamanavirēcananirdiṣṭānītyanyē| śēṣaṁ prasiddham||17-18||
Adhikarana 12 (19) · Śloka 19
kāsīsē saindhavē kiṇvē vacāyāṁ rajanīdvayē |
śōdhanāṅgēṣu cānyēṣu cūrṇaṁ kurvīta śōdhanam ||19||
View original
कासीसे सैन्धवे किण्वे वचायां रजनीद्वये |
शोधनाङ्गेषु चान्येषु चूर्णं कुर्वीत शोधनम् ||१९||
śōdhanacūrṇāni nirdiśannāha- kāsīsa ityādi| śōdhanāṅgēṣu cānyēṣviti śōdhanavartinirdiṣṭēṣu vamanavirēcanāṅgadravyēṣu ca; kānicit pūrvaṁ vyākhyātāni kānicit prasiddhāni dravyāṇi||19||
Adhikarana 13 (20) · Śloka 20
sālasārādisārēṣu paṭōlatriphalāsu ca |
rasakriyā vidhātavyā śōdhanī śōdhanēṣu ca ||20||
View original
सालसारादिसारेषु पटोलत्रिफलासु च |
रसक्रिया विधातव्या शोधनी शोधनेषु च ||२०||
rasakriyāṁ śōdhanīṁ nirdiśannāha- sālasārādisārēṣvityādi| rasakriyā phāṇitākr̥tiḥ, ‘kākavī’ iti lōkē| vidhātavyā kartavyā| śōdhanēṣu cēti śōdhanavartinirdiṣṭēṣu, athavōrdhvādhaḥśōdhanēṣu vamanavirēcanadravyēṣu, śēṣaṁ prasiddham| rasakriyākalpanā cēyaṁ- dravyāpēkṣayā'ṣṭaguṇaṁ ṣōḍaśaguṇaṁ vā jalaṁ dattvā'ṣṭabhāgāvaśēṣaḥ ṣōḍaśabhāgāvaśēṣō vā kvāthaḥ kāryaḥ, tataḥ pūtaṁ kaṣāyaṁ punastāvat pacēdyāvat phāṇitākr̥tiḥ||20||
Adhikarana 14 (21) · Śloka 21
śrīvēṣṭakē sarjarasē saralē dēvadāruṇi |
sārēṣvapi ca kurvīta matimān vraṇadhūpanam ||21||
View original
श्रीवेष्टके सर्जरसे सरले देवदारुणि |
सारेष्वपि च कुर्वीत मतिमान् व्रणधूपनम् ||२१||
pariśiṣṭamaṣṭamaṁ dhūpanaṁ darśayannāha- śrīvēṣṭaka ityādi| śrīvēṣṭakaḥ saralarasō navanītapiṇḍaprāyaḥ, ‘guggulī’ iti lōkē prasiddhaḥ; sarjarasaḥ ‘rālā’ iti lōkē prasiddhaḥ; saralē saralavr̥kṣatvacītyarthaḥ| sārēṣviti anuktēṣu sālasārādisārēṣvityarthaḥ| śēṣaṁ prasiddham| atra śōdhanaprakaraṇē kēcit “ētairēvauṣadhaiḥ kuryāt kalkānapi ca śōdhanān” asyāgrē “kāsīsakaṭurōhiṇyōrjātīkandaharidrayōḥ| pūrvōddiṣṭēṣu cāṅgēṣu kuryāttailaghr̥tāni vai”- iti pāṭhaṁ paṭhanti, vyākhyānayanti ca- kandaharidrayōrityatra kandaśabdō dāruharidrāparihārāya| ‘jātukandaharidrayōḥ’ ityanyē paṭhanti, atra jātukandō gugguluḥ| pūrvōddiṣṭēṣu cāṅgēṣviti śaṅkhinyādiṣu ajagandhādiṣu ca| ēṣāṁ kaṣāyādīnāṁ vraṇadhāvanādau dvivraṇīyē yathōktaviṣayamavacāraṇam||21||
Adhikarana 15 (22-23) · Śloka 23
kaṣāyāṇāmanuṣṇānāṁ vr̥kṣāṇāṁ tvakṣu sādhitaḥ |
śr̥taḥ śītakaṣāyō vā rōpaṇārthaṁ praśasyatē ||22||
sōmāmr̥tāśvagandhāsu kākōlyādau gaṇē tathā |
kṣīriprarōhēṣvapi ca vartayō rōpaṇāḥ smr̥tāḥ ||23||
View original
कषायाणामनुष्णानां वृक्षाणां त्वक्षु साधितः |
शृतः शीतकषायो वा रोपणार्थं प्रशस्यते ||२२||
सोमामृताश्वगन्धासु काकोल्यादौ गणे तथा |
क्षीरिप्ररोहेष्वपि च वर्तयो रोपणाः स्मृताः ||२३||
rōpaṇamapi dhūpanavarjyaṁ śōdhanamiva saptavidhaṁ kaṣāyādibhēdēna darśayannāha- kaṣāyāṇāmityādi| kaṣāyāṇāmanuṣṇānāmiti nyagrōdhōdumbarāśvatthaplakṣaprabhr̥tīnām| śr̥taṁ śītakaṣāyaṁ vētyupalakṣaṇaṁ, tēna phāṇṭasvarasāvapi gr̥hyētē| dravyamuṣṇōdakē rātrau sthāpitaṁ ‘śītakaṣāyaḥ’ ityucyatē| rōpaṇārthaṁ saṁrōhaṇārtham| rōpaṇavartīdravyāṇi nirdiśannāha- sōmētyādi| sōmaḥ sōma ēva, ‘sōmavalkala’ ityanyē, aparē ‘sōmā brāhmī’ ityāhuḥ; amr̥tā guḍūcī; kṣīriprarōhā nyagrōdhōdumbarādīnāmaṅkurāḥ| śēṣaṁ prasiddham||22-23||
Adhikarana 16 (24) · Śloka 24
samaṅgā sōmasaralā sōmavalkaḥ sacandanaḥ |
kākōlyādiśca kalkaḥ syāt praśastō vraṇarōpaṇē ||24||
View original
समङ्गा सोमसरला सोमवल्कः सचन्दनः |
काकोल्यादिश्च कल्कः स्यात् प्रशस्तो व्रणरोपणे ||२४||
rōpaṇakalkadravyaṁ nirdiśannāha-samaṅgētyādi|- samaṅgā añjalikārikā ‘lajjālukī’ iti lōkē prasiddhā, varāhakrāntāmaparē; sōmaḥ sōma ēva; saralā saralaḥ, viśaṁsikāmanyē; sōmavalkaḥ kaṭphalaḥ| śēṣaṁ prasiddham||24||
Adhikarana 17 (25) · Śloka 25
pr̥thakparṇyātmaguptā ca haridrē mālatī sitā |
kākōlyādiśca yōjyaḥ syādbhiṣajā rōpaṇē ghr̥tē ||25||
View original
पृथक्पर्ण्यात्मगुप्ता च हरिद्रे मालती सिता |
काकोल्यादिश्च योज्यः स्याद्भिषजा रोपणे घृते ||२५||
rōpaṇaghr̥taṁ nirdiśannāha- pr̥thakparṇītyādi| pr̥thakparṇī pr̥śniparṇī, ātmaguptā kapikacchūḥ, mālatī jātī, sitā śarkarā, śvētadūrvētyanyē| śēṣaṁ prasiddham||25||
Adhikarana 18 (26) · Śloka 26
kālānusāryāguruṇī haridrē dēvadāru ca |
priyaṅgavaśca rōdhraṁ ca tailē yōjyāni rōpaṇē ||26||
View original
कालानुसार्यागुरुणी हरिद्रे देवदारु च |
प्रियङ्गवश्च रोध्रं च तैले योज्यानि रोपणे ||२६||
rōpaṇatailamuddiśannāha- kālānusāryētyādi| kālānusāryaṁ tagaraṁ, śailajamiti kēcit| śēṣaṁ prasiddham||26||
Adhikarana 19 (27-28) · Śloka 28
kaṅgukā triphalā rōdhraṁ kāsīsaṁ śravaṇāhvayā |
dhavāśvakarṇayōstvak ca rōpaṇaṁ cūrṇamiṣyatē ||27||
priyaṅgukā sarjarasaḥ puṣpakāsīsamēva ca |
tvakcūrṇaṁ dhavajaṁ caiva rōpaṇārthaṁ praśasyatē ||28||
View original
कङ्गुका त्रिफला रोध्रं कासीसं श्रवणाह्वया |
धवाश्वकर्णयोस्त्वक् च रोपणं चूर्णमिष्यते ||२७||
प्रियङ्गुका सर्जरसः पुष्पकासीसमेव च |
त्वक्चूर्णं धवजं चैव रोपणार्थं प्रशस्यते ||२८||
rōpaṇacūrṇamāha- kaṅgukētyādi| kaṅgukāḥ kaṅgavaḥ, ‘annaviśēṣā’ ityaparē| śravaṇāhvayā muṇḍitikā| dhavaḥ śakaṭākhyaḥ, anēnaiva nāmnā prasiddhaḥ; aśvakarṇaḥ pūrvadēśē gandhamuṇḍō'śvatthasadr̥śavr̥kṣaḥ| śēṣaṁ prasiddham| kaṅgukāsthānē kēcit ‘kiṁśukā’ iti paṭhanti| dvitīyaṁ rōpaṇacūrṇamāha- priyaṅgukētyādi| atra sarvaṁ subōdham||27-28||
Adhikarana 20 (29) · Śloka 29
tvakṣu nyagrōdhavargasya triphalāyāstathaiva ca |
rasakriyāṁ rōpaṇārthē vidadhīta yathākramam ||29||
View original
त्वक्षु न्यग्रोधवर्गस्य त्रिफलायास्तथैव च |
रसक्रियां रोपणार्थे विदधीत यथाक्रमम् ||२९||
rasakriyāṁ rōpaṇīmāha- tvakṣvityādi| rasakriyāvasthāyāṁ rōpaṇarasakriyā kartavyētyarthaḥ| śēṣaṁ sugamam||29||
Adhikarana 21 (30) · Śloka 30
apāmārgō'śvagandhā ca tālapatrī suvarcalā |
utsādanē praśasyantē kākōlyādiśca yō gaṇaḥ ||30||
View original
अपामार्गोऽश्वगन्धा च तालपत्री सुवर्चला |
उत्सादने प्रशस्यन्ते काकोल्यादिश्च यो गणः ||३०||
idānīmutsādanamāha- apāmārga ityādi| apāmārgasya mūlaṁ śītalaṁ gr̥hyatē; na tu phalaṁ, tasyōṣṇavīryatvāt| tālapatrī muśalī| suvarcalā sūryāvartaḥ; asyā api mūlaṁ na tu phalaṁ, tasyōṣṇavīryatvāt| utsādana iti utsādanaṁ māṁsavardhanaṁ, lēpaprayōgādutsādanaṁ bhavati| śēṣaṁ sugamam||30||
Adhikarana 22 (31-32) · Śloka 32
kāsīsaṁ saindhavaṁ kiṇvaṁ kuruvindō manaḥśilā |
kukkuṭāṇḍakapālāni sumanōmukulāni ca ||31||
phalē śairīṣakārañjē dhātucūrṇāni yāni ca |
vraṇēṣūtsannamāṁsēṣu praśastānyavasādanē ||32||
View original
कासीसं सैन्धवं किण्वं कुरुविन्दो मनःशिला |
कुक्कुटाण्डकपालानि सुमनोमुकुलानि च ||३१||
फले शैरीषकारञ्जे धातुचूर्णानि यानि च |
व्रणेषूत्सन्नमांसेषु प्रशस्तान्यवसादने ||३२||
avasādanaṁ nirdiśannāha- kāsīsamityādi| kuruvindō lōhitaratnaṁ ‘padmarāga’ ityucyatē| kukkuṭāṇḍakapālāni kukkuṭāṇḍakarparāṇi| sumanōmukulāni cēti jātikalikētyarthaḥ|dhātucūrṇāni yāni cēti haritālapuṣpakāsīsarasāñjanaprabhr̥tīni| utsannamāṁsēṣu unnatamāṁsēṣvityarthaḥ| avasādana iti māṁsasphōṭanē||31-32||
Adhikarana 23 (33) · Śloka 33
samastaṁ vargamardhaṁ vā yathālābhamathāpi vā |
prayuñjīta bhiṣak prājñō yathōddiṣṭēṣu karmasu ||33||
View original
समस्तं वर्गमर्धं वा यथालाभमथापि वा |
प्रयुञ्जीत भिषक् प्राज्ञो यथोद्दिष्टेषु कर्मसु ||३३||
ēṣāṁ śōdhanarōpaṇādivargāṇāṁ samastānāmalābhē kalpāntaraṁ darśayannāha- samastamityādi| miśrakīyēṣu dravyagaṇēṣu tathā dravyasaṅgrahaṇīyōktēṣu tathā saṁśōdhanasaṁśamanīyōktēṣu yāni dravyāṇi tēṣāṁ samastānāmalābhē tricatuḥpañcaṣaḍādidravyāṇāmapi yōgaḥ kartavya ityarthaḥ| tēnādhyāyatrayanirdiṣṭagaṇaviṣayiṇyēvēyaṁ paribhāṣā, na samastatantravyāpinī| anyē samastamuttamabalē vyādhau, ardhaṁ madhyabalē, yathālābhaṁ hīnabalē, iti kathayanti| ayaṁ pakṣō gayadāsācāryēṇa dūṣitaḥ| yathālābhamiti yasya yasya lābhaḥ syāttattat prayuñjītētyarthaḥ| yathōddiṣṭēṣu karmasviti uktēṣu vimlāpanādikarmasvityarthaḥ||33||
Adhikarana puShpikA · Śloka 37
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē miśrakādhyāyō nāma saptatriṁśattamō'dhyāyaḥ ||37||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने मिश्रकाध्यायो नाम सप्तत्रिंशत्तमोऽध्यायः ||३७||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ sūtrasthānē saptatriṁśattamō'dhyāyaḥ||37||