Skip to content
AYANAAYURVEDAby Dr Vijaya Dwarampudi
Open navigation
Explore AyurvedaBook appointment

6. r̥tucaryādhyāyaḥ

Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2

athāta r̥tucaryamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1|| yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||

View original

अथात ऋतुचर्यमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१|| यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||

🔊 Audio coming soon

athāta ityādi| r̥tavō dvimāsikāḥ śiśirādayō hēmantāntāḥ ṣaṭ, varṣādayaḥ prāvr̥ḍantā vā; tēṣu caryā caraṇaṁ vartanaṁ; tadadhikr̥tya kr̥tō'dhyāyaḥ r̥tucaryaḥ, taṁ vyākhyāsyāmaḥ| r̥tucaryamiti kēcidanyathā vyākhyānayanti- caradhātōrgatibhakṣaṇārthasya caryamiti rūpaṁ, tēna, āhārō vihāraśca caryaśabdēnōcyatē| anyē tu ‘athāta r̥tucaryānāmādhyāyam’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- caryā śāstraniyamita ācāraḥ, r̥tuṣu r̥tūnāṁ vā caryā r̥tucaryā, r̥tucaryārthō'dhyāyaḥ r̥tucaryā; yathā pradīpārthā mallikā pradīpa iti; nāmaśabdaḥ sañjñāyām| r̥tucaryāṁ nāma svasthavr̥ttē'pi vakṣyati||1-2||

Adhikarana 2 (3) · Śloka 3

kālō hi nāma (bhagavān ) svayambhuranādimadhyanidhanaḥ | atra rasavyāpatsampattī jīvitamaraṇē ca manuṣyāṇāmāyattē | sa sūkṣmāmapi kalāṁ na līyata iti kālaḥ, saṅkalayati kālayati vā bhūtānīti kālaḥ ||3||

View original

कालो हि नाम (भगवान् ) स्वयम्भुरनादिमध्यनिधनः | अत्र रसव्यापत्सम्पत्ती जीवितमरणे च मनुष्याणामायत्ते | स सूक्ष्मामपि कलां न लीयत इति कालः, सङ्कलयति कालयति वा भूतानीति कालः ||३||

🔊 Audio coming soon

tatra yadaṅgabhūtā r̥tavastamēva prathamaṁ svaguṇakarmaniruktibhirdarśayannāha- kālō hi nāmētyādi| hi upadarśanē, nāmaśabdaḥ prasiddhau, kāla iti prasiddha upadarśyatē| svayambhūriti na kēnāpyutpādyatē| anādimadhyētyādi- ādiḥ utpattiḥ, ādyantayōrantarā madhyaṁ, nidhanaṁ vināśaḥ, ētairvarjitaḥ| svadharmēṇa kālamuktvā karmaṇā cikitsōpayōgitāṁ nidarśayannāha- atra rasavyāpadityādi|- atra kālē| rasasya madhurādēḥ, rasaśabdēnātra rasavaddravyamucyatē'bhēdōpacārādityanyē; vyāpad vipannatā, sampattiḥ sampannatā, āyattē adhīnē| jīvitamaraṇē cēti cakārō'traśabdamihānuvartayati, tēna jīvitamaraṇē atra kālē āyattē; jīvitasyōtpattyadhīnatvāditi sāmarthyādutpattirapi kālādhīnaiva| kathamēkasmāt kāladravyāt sampadvyāpattī jīvitamaraṇē ca parasparaviruddhē syātāṁ? na hyēkasmādagnēḥ śītōṣṇau, ēkasmādvā pradīpāt prakāśatamasī, iti| satyaṁ, kālaśabdēnātra kālatvōpādhiḥ śītādibhēdabhinnaḥ śiśirādirabhidhīyatē, tasya ca samyaṅmithyābhyāṁ yōgābhyāmanyōnyaviruddhayōrapi kāryayōḥ sambhava ityadōṣaḥ| kālasya niruktiṁ kurvannāha- sa sūkṣmāmityādi|- saḥ kālaḥ, sūkṣmāmapi stōkāmapi, kalāṁ bhāgaṁ, na līyatē gatimattvāt śliṣṭō na bhavati; anyē tu ‘na līyatē’ ityatra ‘kalīyatē’ iti paṭhanti vyākhyānayanti ca- kalīyatē saṅkhyāyatē iti kālaḥ| niruktipakṣāntaramāha- saṅkalayatītyādi|- saṅkalayati saṁharaṇādēkarāśīkarōti bhūtānīti vā kālaḥ, saṅkalayati sukhaduḥkhābhyāṁ bhūtāni yōjayatīti vā kālaḥ, kālayati saṅkṣipatīti vā kālaḥ, athavā kālayati mr̥tyusamīpaṁ nayatīti vā kālaḥ; anyē tu ‘kālayati’ ityatra ‘kalayati’ iti paṭhanti, ‘kalayati saṅkhyātīti vā kāla’ iti ca vyākhyānayanti||3||

Adhikarana 3 (4) · Śloka 4

tasya saṁvatsarātmanō bhagavānādityō gativiśēṣēṇākṣinimēṣakāṣṭhākalāmuhūrtāhōrātrapakṣamāsartvayanasaṁvatsarayugapravibhāgaṁ karōti ||4||

View original

तस्य संवत्सरात्मनो भगवानादित्यो गतिविशेषेणाक्षिनिमेषकाष्ठाकलामुहूर्ताहोरात्रपक्षमासर्त्वयनसंवत्सरयुगप्रविभागं करोति ||४||

🔊 Audio coming soon

tasya saṁvatsarētyādi| tasya kālasya| kiṁviśiṣṭasya? saṁvatsarātmanaḥ saṁvatsarasvarūpasya; saṁvatsarātmanaḥ saṁvatsaraśarīrasyētyanyē| bhagavānāditya ityupalakṣaṇaṁ; tēna candrō'pi gr̥hyatē, niśākaraṇatvādihētutvāt; athavā ravirēva bhagavān māhātmyavān svaraśmibhiḥ śītōṣṇavarṣāḥ kurutē, kālavibhāgaṁ ca gativiśēṣēṇātmīyēnōdayāstagamanalakṣaṇēna| nanu, saṁvatsarātmana iti kimuktaṁ? yēna, r̥tvāvr̥ttirdivasāvr̥ttirvā kālaḥ, tēna r̥tvātmanō dinātmanō vēti vaktavyaṁ; naitadasti, na hyēkasminr̥tau dinē vā r̥tvantarāṇāṁ dināntarāṇāṁ vā sarvēṣāṁ dharmāvarōdhaḥ kutaḥ? śītōṣṇavr̥ṣṭibhēdēna tēṣāmatyantabhinnatvāt; saṁvatsarē punarēkasminnēva sarvēṣāṁ bhūtabhavadbhaviṣyatāṁ divasānāmr̥tūnāṁ saṁvatsarāntarāṇāṁ ca dharmō'varudhyata iti yathōktamēva nyāyyam||4||

Adhikarana 4 (5) · Śloka 5

tatra laghvakṣarōccāraṇamātrō'kṣinimēṣaḥ, pañcadaśā'kṣinimēṣāḥ kāṣṭhā, triṁśatkāṣṭhāḥ kalā, viṁśatikalō muhūrtaḥ kalādaśabhāgaśca, triṁśanmuhūrtamahōrātraṁ, pañcadaśāhōrātrāṇi pakṣaḥ, sa ca dvividhaḥ- śuklaḥ kr̥ṣṇaśca, tau māsaḥ ||5||

View original

तत्र लघ्वक्षरोच्चारणमात्रोऽक्षिनिमेषः, पञ्चदशाऽक्षिनिमेषाः काष्ठा, त्रिंशत्काष्ठाः कला, विंशतिकलो मुहूर्तः कलादशभागश्च, त्रिंशन्मुहूर्तमहोरात्रं, पञ्चदशाहोरात्राणि पक्षः, स च द्विविधः- शुक्लः कृष्णश्च, तौ मासः ||५||

🔊 Audio coming soon

idānīṁ saṁvatsarāṁśān nimēṣādīn vivaritumāha- tatra laghvakṣarētyādi| tatra tēṣu madhyē| laghvakṣaramakārādi, tasyōccāraṇaṁ kaṇṭhatālvādivyāpārēṇōdīraṇaṁ, tatpramāṇō nimēṣaḥ| nanu, laghvakṣarōccāraṇādinā nimēṣādayō vibhajyanta, tat kathaṁ bhagavānādityō gativiśēṣēṇa nimēṣādīnāṁ vibhāgaṁ karōtītyuktaṁ? naiṣa dōṣaḥ, yatō jyautiṣikā nimēṣādipravibhāgēna śaṅkucchāyāmāgamōktāmarkagatyāpi pramāṇayanti; sā punaḥ sarvajanaprasiddhēti na nirdiṣṭā| kalādaśabhāgaścēti kalāyā daśamō bhāgastrisraḥkāṣṭhāḥ| ‘triṁśatkalō muhūrta’ iti pāṭhō nibandhairvistarēṇa dūṣitaḥ| ‘śuklaḥ kr̥ṣṇaśca’ iti pakṣakramō'māvāsyāvadhiṁ māsaṁ jñāpayati; anyē tu ‘kr̥ṣṇaḥ śuklaśca’ iti paṭhanti||5||

Adhikarana 5 (6) · Śloka 6

tatra māghādayō dvādaśa māsāḥ, dvimāsikamr̥tuṁ kr̥tvā ṣaḍr̥tavō bhavanti; tē śiśiravasantagrīṣmavarṣāśaraddhēmantāḥ | tēṣāṁ tapastapasyau śiśiraḥ, madhumādhavau vasantaḥ, śuciśukrau grīṣmaḥ, nabhōnabhasyau varṣāḥ, iṣōrjau śarat, sahaḥsahasyau hēmanta iti ||6||

View original

तत्र माघादयो द्वादश मासाः, द्विमासिकमृतुं कृत्वा षडृतवो भवन्ति; ते शिशिरवसन्तग्रीष्मवर्षाशरद्धेमन्ताः | तेषां तपस्तपस्यौ शिशिरः, मधुमाधवौ वसन्तः, शुचिशुक्रौ ग्रीष्मः, नभोनभस्यौ वर्षाः, इषोर्जौ शरत्, सहःसहस्यौ हेमन्त इति ||६||

🔊 Audio coming soon

tatra māghādaya ityādi| tatra tēṣāmr̥tūnāṁ madhyē| tapāḥ māghaḥ, tapasyaḥ phālgunaḥ| madhuḥ caitraḥ, mādhavaḥ vaiśākhaḥ| śuciḥ jyēṣṭhaḥ, śukraḥ āṣāḍhaḥ; anyē tu śukrō jyēṣṭhaḥ, śucirāṣāḍha iti manyantē| nabhāḥ śrāvaṇaḥ, nabhasyaḥ bhādrapadaḥ| iṣaḥ āśvinaḥ, ūrjaḥ kārtikaḥ| sahāḥ mārgaśīrṣaḥ, sahasyaḥ pauṣaḥ| śiśirādirayamr̥tuvibhāgō rasabalamadhikr̥tyōktaḥ| carakē'pi tasyāśitīyē (ca. sū. a. 6) rasabalaniṣpattyarthaṁ śiśirādivibhāgō darśitaḥ| anyē tvanyathā vyākhyānayanti- tatrēti gaṅgāyā uttarē dēśē śiśirādyr̥tuvibhāgō bōddhavyaḥ iti; ayamarthō gayadāsācāryēṇa bahudhā dūṣitaḥ||6||

Adhikarana 6 (7) · Śloka 7

ta ētē śītōṣṇavarṣalakṣaṇāścandrādityayōḥ kālavibhāgakaratvādayanē dvē bhavatō dakṣiṇamuttaraṁ ca | tayōrdakṣiṇaṁ varṣāśaraddhēmantāḥ; tēṣu bhagavānāpyāyatē sōmaḥ, amlalavaṇamadhurāśca rasā balavantō bhavanti, uttarōttaraṁ ca sarvaprāṇināṁ balamabhivardhatē | uttaraṁ ca śiśiravasantagrīṣmāḥ, tēṣu bhagavānāpyāyatē'rkaḥ, tiktakaṣāyakaṭukāśca rasā balavantō bhavanti, uttarōttaraṁ ca sarvaprāṇināṁ balamupahīyatē ||7||

View original

त एते शीतोष्णवर्षलक्षणाश्चन्द्रादित्ययोः कालविभागकरत्वादयने द्वे भवतो दक्षिणमुत्तरं च | तयोर्दक्षिणं वर्षाशरद्धेमन्ताः; तेषु भगवानाप्यायते सोमः, अम्ललवणमधुराश्च रसा बलवन्तो भवन्ति, उत्तरोत्तरं च सर्वप्राणिनां बलमभिवर्धते | उत्तरं च शिशिरवसन्तग्रीष्माः, तेषु भगवानाप्यायतेऽर्कः, तिक्तकषायकटुकाश्च रसा बलवन्तो भवन्ति, उत्तरोत्तरं च सर्वप्राणिनां बलमुपहीयते ||७||

🔊 Audio coming soon

ta ētē śītōṣṇavarṣētyādi| ta ētē ṣaḍr̥tavaḥ, śītōṣṇavarṣalakṣaṇairlakṣitāḥ| atra śītaṁ vātakr̥tam, auṣṇyamādityakr̥taṁ, varṣaścandrakr̥taḥ; śītavarṣau candrakr̥tāvityanyē| ētaiśca ṣaḍr̥tubhirdvē ayanē bhavataḥ| kuta ityāha- candrādityayōḥ kālavibhāgakaratvāt| kē tē dvē ayanē iti pr̥ṣṭa āha- dakṣiṇamuttaraṁ ca| atra dakṣiṇamayanaṁ candrakālaṁ vibhāgayati, uttaramayanamādityakālamiti| tayōrdakṣiṇamityādi|- tayōrdakṣiṇōttarāyaṇayōrmadhyē varṣāśaraddhēmantā dakṣiṇāyanaṁ; tēṣu varṣādiṣūttarōttaraṁ bhagavān sōma āpyāyatē adhikabalō bhavati, na kēvalaṁ sōma ēva balavān bhavati rasāścāmlādayō varṣādiṣu yathāsaṅkhyamuttarōttaraṁ balavantō bhavanti; uttarōttaraṁ cēti cakārō vyatikramēṇa sambandhanīyaḥ, tēna sarvaprāṇināṁ cōttarōttaraṁ balamabhivardhatē ityarthaḥ| uttaramityādi|- śiśiravasantagrīṣmā uttarāyaṇaṁ, tēṣu śiśirādiṣūttarōttaraṁ bhagavānarka āpyāyatē adhikabalō bhavati; tiktādayō rasāśca śiśirādiṣu yathāsaṅkhyamuttarōttaraṁ ca balavantō bhavanti| balamapahīyatē balahānirbhavati| ‘tē śiśiravasantagrīṣmavarṣāśaraddhēmantāḥ’ iti sūtrē yadyapi prāguttarāyaṇaṁ paṭhitaṁ, tathā'pi bhāṣyē yat prathamaṁ dakṣiṇāyanasya vyākhyānaṁ taduttarāyaṇatō'pi dakṣiṇāyanasya vaiśiṣṭyaṁ pratipādayati; kutaḥ? visargatvāt prāṇināṁ balakaratvāccēti||7||

Adhikarana 7 (8) · Śloka 8

bhavati cātra- śītāṁśuḥ klēdayatyurvīṁ vivasvān śōṣayatyapi | tāvubhāvapi saṁśritya vāyuḥ pālayati prajāḥ ||8||

View original

भवति चात्र- शीतांशुः क्लेदयत्युर्वीं विवस्वान् शोषयत्यपि | तावुभावपि संश्रित्य वायुः पालयति प्रजाः ||८||

🔊 Audio coming soon

amumēvārthamupasaṁharannāha- bhavati cātrētyādi| śītāṁśuḥ candraḥ| klēdayati ārdrīkarōti| urvīṁ bhūmim| vivasvān ādityaḥ śōṣayati| tāvubhāvāpīti tau candrasūryau| saṁśritya āśritya, vāyuḥ prajāḥ pālayati rakṣati| candramāśrityāpyāyanaṁ jagataḥ karōti, sūryamāśritya śōṣaṇaṁ; tatō yathākālaṁ rasābhinirvr̥ttiḥ, tēna prajā vardhayatīti piṇḍārthaḥ||8||

Adhikarana 8 (9) · Śloka 9

atha khalvayanē dvē yugapat saṁvatsarō bhavati | tē tu pañca yugamiti sañjñāṁ labhantē | sa ēṣa nimēṣādiryugaparyantaḥ kālaścakravat parivartamānaḥ kālacakramityucyata ityēkē ||9||

View original

अथ खल्वयने द्वे युगपत् संवत्सरो भवति | ते तु पञ्च युगमिति सञ्ज्ञां लभन्ते | स एष निमेषादिर्युगपर्यन्तः कालश्चक्रवत् परिवर्तमानः कालचक्रमित्युच्यत इत्येके ||९||

🔊 Audio coming soon

pariśiṣṭaṁ pūrvasūtrādvyakhyātumāha- atha khalvayanē ityādi| yugapadēkakālamayanadvayaṁ saṁvatsaraḥ, na pr̥thag dakṣiṇāyanamuttarāyaṇaṁ vā| nanu, ‘māghādayō dvādaśamāsāḥ saṁvatsaraḥ’ ityuktam, tat kiṁ punarabhidhānēna? ucyatē, pūrvōditē hi māghādayō dvādaśamāsā vyastā akramapaṭhitāśca saṁvatsara ityāśaṅkā syāt, ‘athakhalvayanē dvē’ ityādinirdēśē kriyamāṇē yēna kramēṇa ṣaḍr̥tuvibhāgē'yanadvayamuktaṁ tēnaiva cēdayanadvayaṁ yugapat syāttadā saṁvatsara iti vyastānāmakramapaṭhitānāṁ ca māghādīnāṁ saṁvatsaratvaṁ nirastamiti| idānīṁ yugapravibhāgaṁ darśayannāha- tē tvityādi| tē punaḥ pañca saṁvatsarāḥ yugamiti sañjñāṁ prāpnuvanti| iyaṁ ca yugasya pāribhāṣikī sañjñā, paramārthatastu kr̥tādayaścatvārō yugaviśēṣāḥ| sa ēṣa ityādi sa ēṣaḥ kālaḥ||9||

Adhikarana 9 (10) · Śloka 10

iha tu varṣāśaraddhēmantavasantagrīṣmaprāvr̥ṣaḥ ṣaḍr̥tavō bhavanti, dōṣōpacayaprakōpōpaśamanimittaṁ; tē tu bhādrapadādyēna dvimāsikēna vyākhyātāḥ; tadyathā- bhādrapadāśvayujau varṣāḥ, kārtikamārgaśīrṣau śarat, pauṣamāghau hēmantaḥ, phālgunacaitrau vasantaḥ, vaiśākhajyēṣṭhau grīṣmaḥ; āṣāḍhaśrāvaṇau prāvr̥ḍiti ||10||

View original

इह तु वर्षाशरद्धेमन्तवसन्तग्रीष्मप्रावृषः षडृतवो भवन्ति, दोषोपचयप्रकोपोपशमनिमित्तं; ते तु भाद्रपदाद्येन द्विमासिकेन व्याख्याताः; तद्यथा- भाद्रपदाश्वयुजौ वर्षाः, कार्तिकमार्गशीर्षौ शरत्, पौषमाघौ हेमन्तः, फाल्गुनचैत्रौ वसन्तः, वैशाखज्येष्ठौ ग्रीष्मः; आषाढश्रावणौ प्रावृडिति ||१०||

🔊 Audio coming soon

saṁśōdhanāśrayaṁ darśanaṁ darśayannāha- ihētyādi| iha asminnadhyāyē, tuśabdaḥ punararthaḥ| asminnadhyāyē punaḥ kimarthaṁ varṣādayaḥ r̥tava ityāha- dōṣōpacayādyartham| nanu, idaṁ darśanaṁ vyādhihētuvātādisañcayādyarthatvāt prāk kartuṁ yujyatē| naivaṁ, tatra vātādihētūnāṁ rasānāṁ niṣpattēstadēva darśanaṁ prāk kr̥taṁ, athavā ‘hēmantē śiśirē caiva vasantē cāpi mōkṣayēt’- (sū. a. 5) ityādiślōkē śiśirādīnāmādau nirdiṣṭatvāt| nanu, prāvr̥ḍvarṣayōḥ kō bhēdaḥ? ucyatē, prathamaḥ pravr̥ṣṭēḥ kālaḥ prāvr̥ḍ, tasyānubandhō varṣāḥ| sañcayāt prakōpō balavān, tasya cikitsitaṁ saṁśōdhanamityatra varṣādayō r̥tava uktāḥ, tathā carakē'pi rōgabhiṣagjitīyē vimānē saṁśōdhanamadhikr̥tya varṣādayō'bhihitāḥ| yadyapi dōṣasañcayādinimittaṁ varṣādayaḥ kathitāḥ, tathā'pi sañcayādiṣu saṁśōdhanaṁ kāryamityasya prādhānyaṁ; śiśirādayastu rasaṁ balaṁ cādhikr̥tyōktāḥ, varṣādayastu saṁśōdhanamadhikr̥tya sañcayādyarthamiti tātparyārthaḥ| anyē tvanyathā vyākhyānayanti- gaṅgāyā dakṣiṇē dēśē varṣādyr̥tuvibhāgō jñātavya iti; ayamapi gayadāsācāryēṇa dūṣitaḥ||10||

Adhikarana 10 (11) · Śloka 11

tatra, varṣāsvōṣadhayastaruṇyō'lpavīryā āpaścāpraśāntāḥ kṣitimalaprāyāḥ, tā upayujyamānā nabhasi mēghāvatatē jalapraklinnāyāṁ bhūmau klinnadēhānāṁ prāṇināṁ śītavātaviṣṭambhitāgnīnāṁ vidahyantē, vidāhāt pittasañcayamāpādayanti; sa sañcayaḥ śaradi praviralamēghē viyatyupaśuṣyati paṅkē'rkakiraṇapravilāyitaḥ paittikān vyādhīñjanayati | tā ēvauṣadhayaḥ kālapariṇāmāt pariṇatavīryā balavatyō hēmantē bhavantyāpaśca praśāntāḥ snigdhā atyarthaṁ gurvyāśca, tā upayujyamānā mandakiraṇatvādbhānōḥ satuṣārapavanōpastambhitadēhānāṁ dēhināmavidagdhāḥ snēhācchaityādgauravādupalēpācca ślēṣmasañcayamāpādayanti; sa sañcayō vasantē'rkaraśmipravilāyita īṣatstabdhadēhānāṁ dēhināṁ ślaiṣmikān vyādhīñjanayati | tā ēvauṣadhayō nidāghē niḥsārā rūkṣā atimātraṁ laghvyō bhavantyāpaśca, tā upayujyamānāḥ sūryapratāpōpaśōṣitadēhānāṁ dēhināṁ raukṣyāllaghutvācca vāyōḥ sañcayamāpādayanti; sa sañcayaḥ prāvr̥ṣi cātyarthaṁ jalōpaklinnāyāṁ bhūmau klinnadēhānāṁ dēhināṁ śītavātavarṣēritō vātikān vyādhīñjanayati | ēvamēṣa dōṣāṇāṁ sañcayaprakōpahēturuktaḥ ||11||

View original

तत्र, वर्षास्वोषधयस्तरुण्योऽल्पवीर्या आपश्चाप्रशान्ताः क्षितिमलप्रायाः, ता उपयुज्यमाना नभसि मेघावतते जलप्रक्लिन्नायां भूमौ क्लिन्नदेहानां प्राणिनां शीतवातविष्टम्भिताग्नीनां विदह्यन्ते, विदाहात् पित्तसञ्चयमापादयन्ति; स सञ्चयः शरदि प्रविरलमेघे वियत्युपशुष्यति पङ्केऽर्ककिरणप्रविलायितः पैत्तिकान् व्याधीञ्जनयति | ता एवौषधयः कालपरिणामात् परिणतवीर्या बलवत्यो हेमन्ते भवन्त्यापश्च प्रशान्ताः स्निग्धा अत्यर्थं गुर्व्याश्च, ता उपयुज्यमाना मन्दकिरणत्वाद्भानोः सतुषारपवनोपस्तम्भितदेहानां देहिनामविदग्धाः स्नेहाच्छैत्याद्गौरवादुपलेपाच्च श्लेष्मसञ्चयमापादयन्ति; स सञ्चयो वसन्तेऽर्करश्मिप्रविलायित ईषत्स्तब्धदेहानां देहिनां श्लैष्मिकान् व्याधीञ्जनयति | ता एवौषधयो निदाघे निःसारा रूक्षा अतिमात्रं लघ्व्यो भवन्त्यापश्च, ता उपयुज्यमानाः सूर्यप्रतापोपशोषितदेहानां देहिनां रौक्ष्याल्लघुत्वाच्च वायोः सञ्चयमापादयन्ति; स सञ्चयः प्रावृषि चात्यर्थं जलोपक्लिन्नायां भूमौ क्लिन्नदेहानां देहिनां शीतवातवर्षेरितो वातिकान् व्याधीञ्जनयति | एवमेष दोषाणां सञ्चयप्रकोपहेतुरुक्तः ||११||

🔊 Audio coming soon

pittādīnāṁ sañcayaprakōpau varṣādiṣu yathā sahētukau bhavatastathā nirdiśannāha- tatra varṣāsvityādi| tatra tēṣu r̥tuṣu madhyē, ōṣadhayō gōdhūmacaṇakaśālyādayaḥ, taruṇyaḥ abhinavāḥ, alpavīryā alpaśaktayaḥ, ‘bhavanti’ ityadhyāhāraḥ; anyē tu vīryaśabdaṁ śītōṣṇākhyavīryavācinaṁ manyantē| nanu, varṣāsu gōdhūmādayaḥ purātanā ēva bhavanti, kathamabhinavā ityucyantē? naiṣa dōṣaḥ, gōdhūmacaṇakaśālyādayō'ntaḥsūkṣmajalapravēśānmradimānamupagatāḥ kiñcittiraskr̥taśaktayaḥ prarōhadharmiṇyaḥ prōcchūnatāmupagatā anavā api taruṇya ityucyantē, śākādayastu nūtanā ēva prayujyantē| āpaścāpraśāntā apariṇatāḥ, navatvāt; aprasannāḥ kaluṣā ityanyē; kṣitimalaprāyāḥ pr̥thivyāstr̥ṇaparṇōtkaraśavakōthādimalabahulāḥ, atrāpi ‘bhavanti’ ityadhyāhāraḥ| tā upayujyamānā ityādi| vidahyantē amlapākamupayānti| kāstāḥ? pūrvōktā ōṣadhaya āpaśca| kiṁ kriyamāṇāḥ? upayujyamānāḥ| kēṣāmamlapākamupayānti? dēhināṁ; kiṁviśiṣṭānāṁ? śītavātaviṣṭambhitāgnīnāṁ; śītēna kupitō vātaḥ śītavātaḥ (śārīraḥ ), tēna mandavēgīkr̥tāgnīnāṁ; na punarbāhyēna śītavātēna; yatastēna bahirlōmakūparōdhēnōṣmaṇō'nirgamādantaragnērbalamēdhatē| punaḥ kimbhūtānāṁ dēhināṁ? klinnadēhānāṁ ārdrībhūtaśarīrāṇām| kasyāṁ satyāṁ? bhūmau| kiṁviśiṣṭāyāṁ? jalapraklinnāyāṁ; pānīyēna suṣṭhu stimitāyām| kva sati? nabhasi, ākāśē| kiṁviśiṣṭē? mēghāvatatē, mēghavyāptē| vidāhāt amlapākāt| pittasañcayamiti saṁhatirūpā vr̥ddhiḥ sañcayaḥ; svasthānavr̥ddhirityanyē| sañcīyamānamapi pittamr̥tuśaityāttasmin kālē na kupyati| sa sañcaya ityādi| sa ēva pittasya varṣākālōpacitaḥ sañcayaḥ, śaradyalpamēghē ākāśē sūryaraśmibhiḥ pravilāyitaḥ san pittōdbhavān vyādhīnutpādayati| tā ēvētyādi tā ēvauṣadhayaḥ pūrvōktāḥ| kālapariṇāmāt kālaparipākāt| pariṇatavīryāḥ sañjātaśaktikāḥ| balavatyō dēhōpacayahētavaḥ, anyathā pariṇatavīryabalavatōrēkārthatvāt punaruktiḥ syāt| āpaśca praśāntāḥ svacchāḥ; kṣitimalāpagamādityanyē| tā iti pūrvōktā ōṣadhaya āpaśca| upayujyamānāḥ khādyamānāḥ pīyamānāśca| satuṣārapavanōpastambhitadēhānāmiti satuṣārapavanēna himārdravātēnōpastambhitānyāpyāyitāni dēhāni śarīrāṇi yēṣāṁ tē tathōktāḥ| tā ōṣadhaya āpaśca kiṁviśiṣṭāḥ? avidagdhāḥ, madhurapākamupagatāḥ| r̥tvādisvabhāvāt kaphasya sañcīyamānasya himānīvaśāttadānīṁ styānataiva bhavati na prakōpaḥ| sa sañcaya ityādi| arkaraśmipravilāyita iti styānaghr̥tavadvilayanamātraṁ vasantē bhavati, na tūpaśōṣaṇākhyaḥ praśamaḥ, kasmāt? arkasya nātitīkṣṇatvācchlēṣmaprācuryācca| ślaiṣmikān vyādhīn annadvēṣahr̥dayōtklēdādīn| tā ēvauṣadhaya ityādi| nidāghē grīṣmē| niḥsārāḥ nirgatasārāḥ , sārō'tra gauravam| rūkṣāḥ niḥsnēhāḥ| na kēvalamōṣadhaya ēvaṁvidhā bhavanti āpaśca bhavantītyarthaḥ| tā upayujyamānā ityādi|- tā anantaranirdiṣṭā auṣadhayō raukṣyalaghutvābhyāṁ hētubhyāṁ sūryapratāpōpaśōṣitadēhānāṁ dēhināṁ nr̥̄ṇāṁ vātasañcayamāpādayantīti piṇḍārthaḥ| yadyapi śītasya vāyōruṣṇē grīṣmē sañcayō na yujyatē , tathā'pi vātaguṇēṣu sarvēṣu raukṣyaṁ pradhānaṁ, tēnauṣadhīnāmatyartharaukṣyēṇa rūkṣasya vāyōrgrīṣmē sañcayaḥ syādityadōṣaḥ | sa sañcayaḥ prāvr̥ṣītyādi| sa vātasañcayaḥ śītavātavarṣēritō vātikān vyādhīn kōṣṭhatōdasañcaraṇādīn janayati| kva kālē? prāvr̥ṣi; kēṣāṁ vātikān vyādhīn janayati? dēhināṁ; kiṁviśiṣṭānāṁ? klinnadēhānāṁ; kasyāṁ satyāṁ? bhūmāvatyarthaṁ jalōpaklinnāyām| ēvamēṣa ityādi| ēvamanēna prakārēṇa, ēṣa iti kālasvabhāvakr̥tauṣadhitāruṇyādiryāvacchītavātavarṣēritō vātikān vyādhīñjanayatīti dōṣāṇāṁ yau sañcayaprakōpau tayōrayaṁ hēturuktaḥ| nanu, dōṣōpacayaprakōpōpaśamanimittamiti trayāṇāṁ cayādīnāṁ pratijñātatvāt kathaṁ sañcayaprakōpau vyākhyāyōpasaṁhāraḥ? naiṣa dōṣaḥ, prakōpē hi saṁśōdhanaṁ kāryaṁ; tatra yadi yathāpratijñaṁ trīn praśamasahitān vyākhyāti tadā praśamāntaritaḥ prakōpōpakramavidhiḥ syāt; tasmāt sañcayaprakōpāvēva tāvat pr̥thagākhyāti||11||

Adhikarana 11 (12) · Śloka 12

tatra varṣāhēmantagrīṣmēṣu sañcitānāṁ dōṣāṇāṁ śaradvasantaprāvr̥ṭsu ca prakupitānāṁ nirharaṇaṁ kartavyam ||12||

View original

तत्र वर्षाहेमन्तग्रीष्मेषु सञ्चितानां दोषाणां शरद्वसन्तप्रावृट्सु च प्रकुपितानां निर्हरणं कर्तव्यम् ||१२||

🔊 Audio coming soon

prakōpē yathāvasaraṁ saṁśōdhanavidhērāsañjanārthaṁ tamēva vidhiṁ vaktumāha- tatra varṣētyādi| varṣādiṣu yē sañcitā dōṣāsta ēva yadā śaradādiṣu prakupitā bhavanti tadā nirharaṇaṁ kartavyam| nirharaṇamākarṣaṇaṁ vamanādinā| prakupitānāmiti praśabdō bahudōṣāṇāmēva saṁśōdhanamiti darśayati; madhyadōṣēṣu pācanādi, alpadōṣēṣu punarlaṅghanapipāsānigrahādi yathartuvidhisamācāraścēti cakārō darśayati| nanu, varṣādiṣu śaradādiṣu cayaprakōpayōranantaramēvōktatvāt kimarthamatra varṣāhēmantagrīṣmēṣvityādipāṭhaḥ? prakupitānāṁ nirharaṇaṁ kartavyamityēva vaktuṁ yuktam| satyaṁ, śaradādiṣvēva prakupitānāṁ nirharaṇaṁ yathā syādanyatra mābhūditi niyamārthaṁ punaḥ śaradādigrahaṇaṁ; yadi punaḥ śaradādigrahaṇaṁ na kriyēta, tadā grīṣmādiṣu hētubāhulyāt prakupitēṣu dōṣēṣu vamanādayō vidhīyēran; na caitadiṣyatē, grīṣmādiṣu hi vamanādayō vidhīyamānā vyāpadaṁ maraṇaṁ vōtpādayanti| prāvr̥ṭsu cēti cakāraḥ saṁśōdhanasādhyēṣvatipātiṣu rōgēṣu grīṣmādiṣvapi saṁśōdhanaṁ kartavyamiti jñāpayati| varṣādiṣu sañcayasya pūrvamēvōktatvāt punarvarṣādigrahaṇaṁ yathāsvamr̥tuvihita āhārācārākhyaḥ svasthavr̥ttōditō vidhiḥ kartavya iti sūcayati| śaradādīnāmr̥tūnāṁ dvitīyamāsē saṁśōdhanaṁ kartavyam; tatra pittasaṁśōdhanaṁ mārgaśīrṣē, kaphanirharaṇaṁ caitrē, vātasya śrāvaṇē, ēvaṁ hi sādhāraṇaḥ kālaḥ, trimāsāntaritāśca dōṣā bhavanti| tathā cāha- “grīṣmādisañcitān dōṣān trimāsāntaritān harēt”- iti||12||

Adhikarana 12 (13) · Śloka 13

tatra paittikānāṁ vyādhīnāmupaśamō hēmantē, ślaiṣmikāṇāṁ nidāghē, vātikānāṁ śaradi , svabhāvata ēva; ta ētē sañcayaprakōpōpaśamā vyākhyātāḥ ||13||

View original

तत्र पैत्तिकानां व्याधीनामुपशमो हेमन्ते, श्लैष्मिकाणां निदाघे, वातिकानां शरदि , स्वभावत एव; त एते सञ्चयप्रकोपोपशमा व्याख्याताः ||१३||

🔊 Audio coming soon

upaśamaṁ vyākhyātukāma āha- tatra paittikānāmityādi| svabhāvataḥ svalakṣaṇataḥ, svalakṣaṇaṁ punarēṣāṁ śītōṣṇavarṣādi| nanu, yadi kālasvabhāvādēva dōṣāṇāmupaśamastarhi śāstravaiyarthyaṁ syāt; na ca vaiyarthyaṁ dr̥śyatē, taduktavidhānādapyupaśamadarśanāt| satyamētat, dōṣāṇāṁ svabhāvavināśitvē'pi cayādivisadr̥śasantānōtpattau śāstraṁ hētutayā vyāpriyamāṇaṁ nānarthakaṁ; vināśakāraṇābhāvē'pi hi ghaṭādīnāṁ visadr̥śakapālalakṣaṇōtpādē mudgarādihētvantarasāphalyamasti||13||

Adhikarana 13 (14) · Śloka 14

tatra, pūrvāhṇē vasantasya liṅgaṁ, madhyāhnē grīṣmasya, aparāhṇē prāvr̥ṣaḥ , pradōṣē vārṣikaṁ, śāradamardharātrē, pratyuṣasi haimantamupalakṣayēt; ēvamahōrātramapi varṣamiva śītōṣṇavarṣalakṣaṇaṁ dōṣōpacayaprakōpōpaśamairjānīyāt ||14||

View original

तत्र, पूर्वाह्णे वसन्तस्य लिङ्गं, मध्याह्ने ग्रीष्मस्य, अपराह्णे प्रावृषः , प्रदोषे वार्षिकं, शारदमर्धरात्रे, प्रत्युषसि हैमन्तमुपलक्षयेत्; एवमहोरात्रमपि वर्षमिव शीतोष्णवर्षलक्षणं दोषोपचयप्रकोपोपशमैर्जानीयात् ||१४||

🔊 Audio coming soon

sāṁvatsarikaṁ vidhiṁ dinē'pyatidēṣṭumāha- tatra pūrvāhṇa ityādi| tatrēti ahōrātrē| śāradamardharātra iti bhūgōlādhaḥsthitasūryatvādardharātrē śāradaṁ liṅgamātapābhāvē'pi gōlakagaṇitavidō jyōtirvidō manyantē; bhiṣajastu kālasvabhāvādāhāravaśāccēti| ahōrātramapi varṣamivētyādi|- śītōṣṇavarṣairyē dōṣōpacayaprakōpōpaśamāstairahōrātramapi varṣamiva jānīyāditi sambandhaḥ| ētēnāhōrātrikē sañcayādāvanāgatābādhōktadantadhāvanādipratīkārairnirharaṇaṁ kartavyamityuktam| nanu, pratidinaṁ dōṣāṇāṁ sañcayaprakōpapraśamēṣu satsu kathamārtavāḥ sañcayādayō bhavanti, divasairēvartūnāmārabdhatvāt, āhnikacayakōpayōḥ pratyahamēva pratītatvāt| satyam, āhnikau cayaprakōpāvahōrātramāśritya sōmasūryānilānāmuṣṇādiguṇamātrōtpannatvādalpakāraṇau, alpēnaivānāgatābādhavidhānēna śāntimupayātaḥ; r̥tubhavau tu cayaprakōpau mārgāntaragatasōmasūryānilakr̥tairdravyarasaguṇavīryavipākaprabhāvairnirantarōpacitatvādahōrātramātrāśritārkādiguṇādatyantabhinnairārabhyamāṇau mahākāraṇakau mahataiva saṁśōdhanādividhinā śāntiṁ gacchataḥ||14||

Adhikarana 14 (15) · Śloka 15

tatra, avyāpannēṣu r̥tuṣvavyāpannā ōṣadhayō bhavantyāpaśca; tā upayujyamānāḥ prāṇāyurbalavīryaujaskaryō bhavanti ||15||

View original

तत्र, अव्यापन्नेषु ऋतुष्वव्यापन्ना ओषधयो भवन्त्यापश्च; ता उपयुज्यमानाः प्राणायुर्बलवीर्यौजस्कर्यो भवन्ति ||१५||

🔊 Audio coming soon

sō'yaṁ dōṣacayādiravyāpannēṣu r̥tuṣu bhavatīti darśayannāha- tatrāvyāpannēṣvityādi| prāṇā agnīṣōmādayaḥ, āyuḥ śarīrēndriyasattvātmamanasāṁ saṁyōgaḥ, balamutsāhōpacayalakṣaṇaṁ, vīryaṁ śaktiḥ, ōjaḥ hr̥dayāśritaṁ saptadhātusnēhaḥ||15||

Adhikarana 15 (16) · Śloka 16

tēṣāṁ punarvyāpadō'dr̥ṣṭakāritāḥ, śītōṣṇavātavarṣāṇi khalu viparītānyōṣadhīrvyāpādayantyapaśca ||16||

View original

तेषां पुनर्व्यापदोऽदृष्टकारिताः, शीतोष्णवातवर्षाणि खलु विपरीतान्योषधीर्व्यापादयन्त्यपश्च ||१६||

🔊 Audio coming soon

kutaḥ punaḥ r̥tūnāṁ vyāpada ityāha- tēṣāṁ punarityādi| tēṣāṁ r̥tūnām| vyāpadaḥ śītōṣṇavātavarṣāṇāmēva vaiparītyam| adr̥ṣṭēna sarvajanasāmānyēnādharmēṇa, kāritāḥ kartuṁ prayōjitāḥ| śītōṣṇētyādi| viparītāni hīnamithyātiyuktāni| ōṣadhīrapaśca vyāpādayanti viruddhatāṁ prāpayanti| anyē tu śītōṣṇavātavarṣāṇītyādipāṭhamanyathā kr̥tvā''pātanikāpūrvaṁ paṭhanti| tadyathā- adharmastāvad vyāpadāṁ sambhavē prayōjakaḥ kartā; kaḥ punaḥ svatantraḥ kartā? ityāha- śītōṣṇavarṣāṇāṁ vaiparītyamōṣadhīrvyāpādayatyapaśca||16||

Adhikarana 16 (17) · Śloka 17

tāsāmupayōgādvividharōgaprādurbhāvō marakō vā bhavēditi ||17||

View original

तासामुपयोगाद्विविधरोगप्रादुर्भावो मरको वा भवेदिति ||१७||

🔊 Audio coming soon

vyāpannānāmōṣadhīnāmapāṁ cōpayōgāddōṣaṁ vaktumāha- tāsāmupayōgādityādi||17||

Adhikarana 17 (18) · Śloka 18

tatra, avyāpannānāmōṣadhīnāmapāṁ cōpayōgaḥ ||18||

View original

तत्र, अव्यापन्नानामोषधीनामपां चोपयोगः ||१८||

🔊 Audio coming soon

r̥tuvyāpadāṁ cikitsāsūtraṁ darśayannāha- tatrāvyāpannānāmityādi| avyāpannaśabda ubhayatra sambadhyatē; tēna, avyāpannāḥ purāṇā ōṣadhayaḥ, āpaścāvyāpannāḥ kvathitāḥ| anyē tu ‘tatrāvyāpannānāmōṣadhīnāmapāṁ cōpayōga’ ityatra ‘tatra purāṇābhirōṣadhibhiranupahatavīryābhiḥ kriyāḥ kāryāḥ’ ityādipāṭhaṁ paṭhanti; sa cātyarthamaprasiddha iti na likhitaḥ||18||

Adhikarana 18 (19) · Śloka 19

kadācidavyāpannēṣvapi r̥tuṣu kr̥tyābhiśāparakṣaḥkrōdhādharmairupadhvasyantē janapadāḥ, viṣauṣadhipuṣpagandhēna vā vāyunōpanītēnākramyatē yō dēśastatra dōṣaprakr̥tyaviśēṣēṇa kāsaśvāsavamathupratiśyāyaśirōrugjvarairupatapyantē, grahanakṣatracaritairvā, gr̥hadāraśayanāsanayānavāhanamaṇiratnōpakaraṇagarhitalakṣaṇanimittaprādurbhāvairvā ||19||

View original

कदाचिदव्यापन्नेष्वपि ऋतुषु कृत्याभिशापरक्षःक्रोधाधर्मैरुपध्वस्यन्ते जनपदाः, विषौषधिपुष्पगन्धेन वा वायुनोपनीतेनाक्रम्यते यो देशस्तत्र दोषप्रकृत्यविशेषेण कासश्वासवमथुप्रतिश्यायशिरोरुग्ज्वरैरुपतप्यन्ते, ग्रहनक्षत्रचरितैर्वा, गृहदारशयनासनयानवाहनमणिरत्नोपकरणगर्हितलक्षणनिमित्तप्रादुर्भावैर्वा ||१९||

🔊 Audio coming soon

r̥tuvyāpadbhyō'nyairapi hētubhirvyādhisambhavaṁ darśayannāha- kadācidityādi| kadācinna sarvakālam| kr̥tyā kupitamantriṇō'bhicārakarmajanitō rākṣasīviśēṣaḥ, anyē tu sarvarāṣṭracchēdyabhicāraḥ, abhicārastvēkapuruṣavyāpādaka ēva; abhiśāpō gurusiddhādīnāmākrōśaḥ; rakṣāṁsi hiṁsāvihārāṇi hētiprahētikulajātāni, tēṣāṁ kradhō rakṣaḥkrōdhaḥ; adharmaḥ kāyavāṅmanasāṁ duścaritam| upadhvasyantē upadūyantē| janapadā lōkāḥ| viṣauṣadhipuṣpagandhēnētyādi | viṣāṇāmōṣadhīnāṁ ca yāni puṣpāṇi tēṣāṁ gandhēna| kiṁviśiṣṭēna? vāyunōpanītēna vāyunā samīpamānītēna; tēna yē śvāsakāsādayastairupatapyantē janapadāḥ| ōṣadhayaḥ suvilindavr̥kṣādayaḥ| anyē tu kāsaśvāsētyādipāṭhamanyathā paṭhanti- ‘kāsaśvāsapratiśyāyagandhājñānabhramaśirōrugjvaramasūrikādibhirupatapyantē’ iti, vyākhyānayanti ca- tatra nāsārandhrānugatēna vāyunā kāsaśvāsapratiśyāyagandhājñānabhramaśirōrujaḥ, tvagindriyagatēna jvaramasūrikādayaḥ| grahanakṣatracaritairvēti grahāṇāṁ śanaiścarādīnāṁ garhitasthānasthitānāṁ pracārō grahacaritaṁ; nakṣatrāṇi aśvinyādīni, tēṣāṁ caritamulkāpātādibhirjanmanakṣatrābhihananam| gr̥hadārētyādi gr̥hādīnāṁ yāni garhitāni ninditāni lakṣaṇāni cihnāni tannimittaṁ prādurbhāva utpattiryēṣāṁ vyādhīnāṁ tairvā upatapyantē janapadāḥ, dārā bhāryāḥ, śayanaṁ khaṭvā, āsanaṁ pīṭhaṁ, yānaṁ dōlārathādi, vāhanaṁ hastyaśvādi, maṇiḥ sphaṭikādiḥ; gr̥hādayō maṇiparyantāsta ēva ratnānīti samāsaḥ, anyathā maṇiratnayōrēkārthatvāt punaruktatā syāt; anyē tu maṇayaḥ sarpādīnāṁ praśastāvayavaviśēṣāḥ, ratnāni māṇikyādīni, upakaraṇāni ghaṭapiṭharaśūrpādīni; athavā gr̥hādīnyēvōpakaraṇāni| anyē tu gr̥hadārētyādigadyē gr̥hadāraśabdau nimittaśabdaṁ ca parityajya ‘śayanāsanayānavāhanamaṇiratnōpakaraṇagarhitalakṣaṇaprādurbhāvairvā’ iti paṭhanti||19||

Adhikarana 19 (20) · Śloka 20

tatra, sthānaparityāgaśāntikarmaprāyaścittamaṅgalajapahōmōpahārējyāñjalinamaskāratapōniyama- dayādānadīkṣābhyupagamadēvatābrāhmaṇaguruparairbhavitavyam, ēvaṁ sādhu bhavati ||20||

View original

तत्र, स्थानपरित्यागशान्तिकर्मप्रायश्चित्तमङ्गलजपहोमोपहारेज्याञ्जलिनमस्कारतपोनियम- दयादानदीक्षाभ्युपगमदेवताब्राह्मणगुरुपरैर्भवितव्यम्, एवं साधु भवति ||२०||

🔊 Audio coming soon

idānīmr̥tuvyāpadādikr̥tānāṁ rōgāṇāṁ sāmānyēna cikitsāṁ darśayannāha- tatra sthānētyādi| r̥tukōpasyādharmakāritvāttatra daivavyapāśrayaṁ bhēṣajam| śāntirindriyavijayaḥ, athavā vēdōktamantrairyajanādikaṁ; prāyaścittaṁ prāktanakarmōpaśamārthaṁ smārtavacanēna cāndrāyaṇādi, athavā “prāyō nāma tapaḥ prōktaṁ cittaṁ niścaya ucyatē| tapōniściyasaṁyuktaṁ prāyaścittamiti smr̥tam”- iti; maṅgalaṁ praśastauṣadhamaṇidhāraṇādi; japa ōṅkārapūrvakamr̥gyajuḥsāmāvartanaṁ; hōmō lakṣakōṭiprayutōpalakṣitaḥ; upahāraḥ dēvādiṣu gavāśvaprabhr̥tīnāmupā(na)yanam, anyē upahārō dēvatānāṁ sapaśurbaliḥ; ijyā yāgaḥ; añjaliḥ bhaktyā karasampuṭavidhānaṁ; namaskārō dēvadvijagurubhyaḥ kāyavāṅmānasaḥ praṇāmaḥ; tapaḥ tāpanālakṣaṇamupavāsādi; niyamaḥ śāstrōditō vidhirmaunādiḥ, dayā prāṇiṣu kr̥pā; dānaṁ yathāvibhavaṁ vittavisargaḥ; dīkṣā gurutō mantrādigrahaṇaṁ; abhyupagamaḥ guruvākyādīnāmaṅgīkāraḥ; paraśabdaḥ sthānaparityāgādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| ēvaṁ sādhu bhavati ēvaṁ kuśalaṁ bhavatītyarthaḥ||20||

Adhikarana 20 (21) · Śloka 21

ata ūrdhvamavyāpannānāmr̥tūnāṁ lakṣaṇānyupadēkṣyāmaḥ ||21||

View original

अत ऊर्ध्वमव्यापन्नानामृतूनां लक्षणान्युपदेक्ष्यामः ||२१||

🔊 Audio coming soon

ata ūrdhvamityādi| avyāpannāḥ prasannāḥ||21||

Adhikarana 21 (22-23) · Śloka 23

vāyurvātyuttaraḥ śītō rajōdhūmākulā diśaḥ | channastuṣāraiḥ savitā himānaddhā jalāśayāḥ ||22|| darpitā dhvāṅkṣakhaṅgāhvamahiṣōrabhrakuñjarāḥ | rōdhrapriyaṅgupunnāgāḥ puṣpitā himasāhvayē ||23||

View original

वायुर्वात्युत्तरः शीतो रजोधूमाकुला दिशः | छन्नस्तुषारैः सविता हिमानद्धा जलाशयाः ||२२|| दर्पिता ध्वाङ्क्षखङ्गाह्वमहिषोरभ्रकुञ्जराः | रोध्रप्रियङ्गुपुन्नागाः पुष्पिता हिमसाह्वये ||२३||

🔊 Audio coming soon

r̥tuprakōpē hi pūrvaṁ śāntyādikamuktam, adhunā prasannartulakṣaṇānyāha- vāyurvātyuttara ityādi| tatra ṣaḍr̥tuṣu madhyē, hēmantē uttaradiśō jātatvāduttarō vāyurvāti vahati| rajaḥ dhūliḥ; ākulā vyāptāḥ| himānaddhā himasambaddhāḥ| darpitā harṣitāḥ| dhvāṅkṣaḥ kākaḥ, khaṅgaḥ gaṇḍakaḥ, urabhrō mēṣaḥ| punnāga iti nāgakēśaram | himasāhvayē hēmantē||22-23||

Adhikarana 22 (24) · Śloka 24

śiśirē śītamadhikaṁ vātavr̥ṣṭyākulā diśaḥ | śēṣaṁ hēmantavat sarvaṁ vijñēyaṁ lakṣaṇaṁ budhaiḥ ||24||

View original

शिशिरे शीतमधिकं वातवृष्ट्याकुला दिशः | शेषं हेमन्तवत् सर्वं विज्ञेयं लक्षणं बुधैः ||२४||

🔊 Audio coming soon

prasannaśiśirartulakṣaṇamāha- śiśira ityādi| vātavr̥ṣṭyēti vātēna miśritā vr̥ṣṭirvātavr̥ṣṭiḥ||24||

Adhikarana 23 (25-28) · Śloka 28

siddhavidyādharavadhūcaraṇālaktakāṅkitē | malayē candanalatāpariṣvaṅgādhivāsitē ||25|| vāti kāmijanānandajananō'naṅgadīpanaḥ | dampatyōrmānabhidurō vasantē dakṣiṇō'nilaḥ ||26|| diśō vasantē vimalāḥ kānanairupaśōbhitāḥ | kiṁśukāmbhōjabakulacūtāśōkādipuṣpitaiḥ ||27|| kōkilāṣaṭpadagaṇairupagītā manōharāḥ | dakṣiṇānilasaṁvītāḥ sumukhāḥ pallavōjjvalāḥ ||28||

View original

सिद्धविद्याधरवधूचरणालक्तकाङ्किते | मलये चन्दनलतापरिष्वङ्गाधिवासिते ||२५|| वाति कामिजनानन्दजननोऽनङ्गदीपनः | दम्पत्योर्मानभिदुरो वसन्ते दक्षिणोऽनिलः ||२६|| दिशो वसन्ते विमलाः काननैरुपशोभिताः | किंशुकाम्भोजबकुलचूताशोकादिपुष्पितैः ||२७|| कोकिलाषट्पदगणैरुपगीता मनोहराः | दक्षिणानिलसंवीताः सुमुखाः पल्लवोज्ज्वलाः ||२८||

🔊 Audio coming soon

adhunā vasantalakṣaṇamāha- siddhētyādi| vasantē dakṣiṇadiśō jātatvānmalayaparvatasthitacandanasurabhirdakṣiṇō vāyurvāti| anyadapi vasantalakṣaṇamāha- diśō vasanta ityādi| vasantē diśō vimalā rajōdhūmādivarjitatvānnirmalā bhavanti| diśa ēva ca kiṁśukādivr̥kṣapuṣpitaiḥ kānanairupaśōbhitā bhūṣitā bhavanti| tā ēva diśaḥ kōkilāṣaṭpadagaṇaurupagītā madhuradhvaniyuktā bhavanti| dakṣiṇānilasaṁvītā dakṣiṇavātēnāvr̥tā diśa ityarthaḥ| sumukhāḥ śōbhanāvakāśāḥ| pallavōjjavalāḥ pallavaiḥ kr̥tvā śr̥ṅgāritāḥ||25-28||

Adhikarana 24 (29-30) · Śloka 30

grīṣmē tīkṣṇāṁśurādityō mārutō naiṟutō'sukhaḥ | bhūstaptā saritastanvyō diśaḥ prajvalitā iva ||29|| bhrāntacakrāhvayugalāḥ payaḥpānākulā mr̥gāḥ | dhvastavīruttr̥ṇalatā viparṇāṅkitapādapāḥ ||30||

View original

ग्रीष्मे तीक्ष्णांशुरादित्यो मारुतो नैरृतोऽसुखः | भूस्तप्ता सरितस्तन्व्यो दिशः प्रज्वलिता इव ||२९|| भ्रान्तचक्राह्वयुगलाः पयःपानाकुला मृगाः | ध्वस्तवीरुत्तृणलता विपर्णाङ्कितपादपाः ||३०||

🔊 Audio coming soon

avyāpannagrīṣmartulakṣaṇamāha- grīṣma ityādi| asukha iti grīṣmē hi naiṟutō vāyurasukhapradō bhavati| tanvyaḥ alpapravāhāḥ| bhrāntacakrāhvayugalā iti jalāśayānvēṣitayā bhrāntacakravākayugalā diśō bhavanti| payaḥpānākulā iti udakapānāya vyagrā mr̥gā bhavanti| dhvastavīruttr̥ṇalatā iti vīrudhaḥ viṭapāḥ, tr̥ṇāni prasiddhāni, latā vallī, ētē vīrudādayō dhvastā adhaḥpatitā bhavanti| viparṇāṅkitapādapā iti viparṇairvigalitapatraiḥ, aṅkitāścihnitāḥ, pādapā vr̥kṣā bhavanti||29-30||

Adhikarana 25 (31-32) · Śloka 32

prāvr̥ṣyambaramānaddhaṁ paścimānilakarṣitaiḥ | ambudairvidyududdyōtaprasrutaistumulasvanaiḥ ||31|| kōmalaśyāmaśaṣpāḍhyā śakragōpōjjvalā mahī | kadambanīpakuṭajasarjakētakabhūṣitā ||32||

View original

प्रावृष्यम्बरमानद्धं पश्चिमानिलकर्षितैः | अम्बुदैर्विद्युदुद्द्योतप्रस्रुतैस्तुमुलस्वनैः ||३१|| कोमलश्यामशष्पाढ्या शक्रगोपोज्ज्वला मही | कदम्बनीपकुटजसर्जकेतकभूषिता ||३२||

🔊 Audio coming soon

avyāpannaprāvr̥ḍr̥tulakṣaṇamāha- prāvr̥ṣītyādi| paścimānilakarṣitairambudairambaramākāśaṁ prāvr̥ṣi ānaddhamācchāditaṁ bhavati| kathambhūtairambudairityāha- vidyududdyōtētyādi|- vidyududdyōtēna saha prasrutaiḥ kṣaritaiḥ, tumulasvanaiḥ pracaṇḍagarjitaiḥ| mahī ca prāvr̥ṣi kathambhūtā bhavatītyāha- kōmalētyādi|- śaṣpaṁ bālatr̥ṇam, āḍhyā samr̥ddhā| śakragōpaḥ indravadhūḥ, anyē jyōtiriṅgaṇamāhuḥ| nīpō dhūlīkadambaḥ||31-32||

Adhikarana 26 (33-34) · Śloka 34

tatra varṣāsu nadyō'mbhaśchannōkhātataṭadrumāḥ | vāpyaḥ prōtphullakumudanīlōtpalavirājitāḥ ||33|| bhūravyaktasthalaśvabhrā bahuśasyōpaśōbhitā | nātigarjatsravanmēghaniruddhārkagrahaṁ nabhaḥ ||34||

View original

तत्र वर्षासु नद्योऽम्भश्छन्नोखाततटद्रुमाः | वाप्यः प्रोत्फुल्लकुमुदनीलोत्पलविराजिताः ||३३|| भूरव्यक्तस्थलश्वभ्रा बहुशस्योपशोभिता | नातिगर्जत्स्रवन्मेघनिरुद्धार्कग्रहं नभः ||३४||

🔊 Audio coming soon

avyāpannavarṣālakṣaṇamāha- tatra varṣāsvityādi|- varṣāsu ambhasā pānīyēna channā utkhātataṭadrumāśca nadyō bhavanti| sōpānasahitāḥ kūpaviśēṣāḥ vāpyaḥ| bhūravyaktasthalaśvabhrēti bhūmiśca adr̥śyasthalagartā bhavati| nātigarjadityādi atigarjitavarjitaṁ parjanyō yō'sau mēghastēna niruddhārkagrahaṁ nabhō bhavati||33-34||

Adhikarana 27 (35-36) · Śloka 36

babhruruṣṇaḥ śaradyarkaḥ śvētābhravimalaṁ nabhaḥ | tathā sarāṁsyamburuhairbhānti haṁsāṁsaghaṭṭitaiḥ ||35|| paṅkaśuṣkadrumākīrṇā nimnōnnatasamēṣu bhūḥ | bāṇasaptāhvabandhūkakāśāsanavirājitā ||36||

View original

बभ्रुरुष्णः शरद्यर्कः श्वेताभ्रविमलं नभः | तथा सरांस्यम्बुरुहैर्भान्ति हंसांसघट्टितैः ||३५|| पङ्कशुष्कद्रुमाकीर्णा निम्नोन्नतसमेषु भूः | बाणसप्ताह्वबन्धूककाशासनविराजिता ||३६||

🔊 Audio coming soon

śarallakṣaṇamāha- babhrurityādi|- babhruḥ kapilapiṅgalaḥ| śvētābhravimalaṁ nabha iti nabha ākāśaṁ, śvētābhraṁ vimalaṁ ca bhavati| haṁsāṁsaghaṭṭitairiti haṁsaskandhacālitaiḥ| paṅkaśuṣkadrumākīrṇā nimnōnnatasamēṣu bhūriti nimnādiṣu pradēśēṣu yathāsaṅkhyaṁ paṅkādikīrṇā bhavati; drumāśca valmīkakāriṇyaḥ sūkṣmāḥ pipīlikāḥ| bāṇētyādi bāṇaḥ sahacaraḥ, saptāhvaḥ saptaparṇaḥ, bandhūkaḥ bandhujīvakaḥ, ‘vādulī’ iti lōkē| “matsyāmlabhōjinaḥ prācyā nityaṁ cānūpasēvinaḥ| ślīpadaṁ galagaṇḍāśca prāyastēṣu bhavanti hi|| nimnatōyagatān matsyān bhakṣayanti samudrajān| prāyaśaḥ kuṣṭhinastēna manuṣyā dakṣiṇāpathē|| tailāmlabhōjinō nityaṁ gōdhūmavidalāśinaḥ| bhūyiṣṭhamarśasāstēna khañjāścāvantijā narāḥ|| māṁsakāmāḥ surākāmāḥ strīkāmāḥ sāhasē ratāḥ| māgadhāstēna bhūyiṣṭhaṁ dr̥śyantē rājayakṣmiṇaḥ|| tīkṣṇānyannāni sēvantē bāhlīkāstu viśēṣataḥ| abhiṣyandīni māṁsāni tathā dhānyōdakāni ca|| prakr̥tyā cāpyabhiṣyaṇṇāḥ sēvantē mānavāḥ sadā| tēna bāhlīkadēśēṣu prāyō vyādhirbalāsakaḥ|| nānādēśasvabhāvā yē nānāhārāstathaiva ca| nānācārā naikasattvā dharmiṇō'dharmiṇastathā| tēṣāṁ sātmyaṁ ca sattvaṁ ca r̥tukālaṁ ca lakṣayēt| bhaiṣajyaṁ tu tataḥ kuryāddēhaṁ vijñāya dēhinām|| yasya dēśasya yatsātmyaṁ yaccāsya caritaṁ bhavēt| tēna bhēṣajasaṁyuktaṁ bhaiṣajyamupakalpayēt|| ārōgyaṁ tēna varṇaujō balaṁ vīryaṁ ca jāyatē| varjanādr̥tusātmyānāṁ kr̥śō nityaṁ sudurbalaḥ|| nityaṁ rōgābhibhūtaśca pumān sātmyavivarjanāt|| tasmāt sātmyaṁ niṣēvēta hyasātmyaṁ parivarjayēt|| sātmyasēvī jitakrōdhō nityaṁ cāpi jitēndriyaḥ|| jīrṇabhōjī mitasvapnaḥ sukhaṁ jīvatyanāmayaḥ|| r̥tavaḥ prāgvinirdiṣṭā balayōgasvabhāvataḥ| tēṣu garbhā niṣiktāstu tathārūpāstathāyuṣaḥ| tān vijñāya tatō buddhyā praśastānninditānapi|| tatō'syāhārasaṁyuktaṁ bhēṣajaṁ cāvacārayēt| tatō'syārōgatā dēhē balaṁ vīryaṁ ca vardhatē” iti||35-36||

Adhikarana 28 (37) · Śloka 37

svaguṇairatiyuktēṣu viparītēṣu vā punaḥ | viṣamēṣvapi vā dōṣāḥ kupyantyr̥tuṣu dēhinām ||37||

View original

स्वगुणैरतियुक्तेषु विपरीतेषु वा पुनः | विषमेष्वपि वा दोषाः कुप्यन्त्यृतुषु देहिनाम् ||३७||

🔊 Audio coming soon

idānīmadhyāyaparisamāptau vyāpatsaṅgrahaślōkaḥ- svaguṇairityādi| svaguṇairatiyuktēṣviti svaguṇā r̥tūnāmanantarōktāḥ, tairatiyuktēṣu atiśayayuktēṣu r̥tuṣu, dōṣā dēhināṁ kupyantīti sarvatra sambandhanīyam; athavā r̥tūnāṁ svaguṇāḥ śītōṣṇavarṣāṇi, tairatiyuktēṣu| viparītēṣviti mandaśītādiyuktēṣu, anyē tu śītē uṣṇam, uṣṇē śītaṁ, varṣāsvavr̥ṣṭiriti r̥tuvaiparītyamāhuḥ| viṣamēṣvapīti vaiṣamyaṁ punaḥ r̥tūnāṁ varṣāliṅgaṁ śaradi, śaraliṅgaṁ hēmantē, anyartuliṅgamanyasmin; ēvamanulōmavilōmābhyāṁ śēṣamr̥tuvaiṣamyamudāhāryam; anyē tu, r̥tūnāṁ yathōktaliṅgānāmēkasminnr̥tau sarvēṣāṁ liṅgānāṁ bhāvō'bhāvaścēti vaiṣamyamāhuḥ| ētēna svaguṇātiyōgādr̥tūnāṁ ṣaḍ vyāpattayaḥ, viparītēṣu ṣaḍ, viṣamēṣu ca ṣaḍēva; iti r̥tūnāmaṣṭādaśa vyāpattaya uktāḥ||37||

Adhikarana 29 (38) · Śloka 38

harēdvasantē ślēṣmāṇaṁ pittaṁ śaradi nirharēt | varṣāsu śamayēdvāyuṁ prāgvikārasamucchrayāt ||38||

View original

हरेद्वसन्ते श्लेष्माणं पित्तं शरदि निर्हरेत् | वर्षासु शमयेद्वायुं प्राग्विकारसमुच्छ्रयात् ||३८||

🔊 Audio coming soon

harēdvasantē ślēṣmāṇamityādi sugamam||38||

Adhikarana puShpikA · Śloka 6

iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē r̥tucaryā nāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ ||6||

View original

इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने ऋतुचर्या नाम षष्ठोऽध्यायः ||६||

🔊 Audio coming soon

iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ sūtrasthānē r̥tucaryādhyāyaḥ ṣaṣṭhaḥ||6||

6. r̥tucaryādhyāyaḥ — Sushruta Samhita | Ayana Ayurveda | Dr Vijaya Dwarampudi