Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ śōṇitavarṇanīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः शोणितवर्णनीयमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
tatra pāñcabhautikasya caturvidhasya ṣaḍrasasya dvividhavīryasyāṣṭavidhavīryasya vā'nēkaguṇasyōpayuktasyāhārasya samyakpariṇatasya yastējōbhūtaḥ sāraḥ paramasūkṣmaḥ sa `rasaḥ’ ityucyatē, tasya hr̥dayaṁ sthānaṁ, sa hr̥dayāccaturviṁśatidhamanīranupraviśyōrdhvagādaśa daśādhōgāminyaścatasraśca tiryaggāḥ kr̥tsnaṁ śarīramaharahastarpayati vardhayati dhārayati yāpayati cādr̥ṣṭahētukēna karmaṇā |
tasya śarīramanusaratō'numānādgatirupalakṣayitavyā kṣayavr̥ddhivaikr̥taiḥ |
tasmin sarvaśarīrāvayavadōṣadhātumalāśayānusāriṇi rasē jijñāsā- kimayaṁ saumyastaijasa? iti |
atrōcyatē- sa khalu dravānusārī snēhanajīvanatarpaṇadhāraṇādibhirviśēṣaiḥ saumya ityavagamyatē ||3||
View original
तत्र पाञ्चभौतिकस्य चतुर्विधस्य षड्रसस्य द्विविधवीर्यस्याष्टविधवीर्यस्य वाऽनेकगुणस्योपयुक्तस्याहारस्य सम्यक्परिणतस्य यस्तेजोभूतः सारः परमसूक्ष्मः स `रसः’ इत्युच्यते, तस्य हृदयं स्थानं, स हृदयाच्चतुर्विंशतिधमनीरनुप्रविश्योर्ध्वगादश दशाधोगामिन्यश्चतस्रश्च तिर्यग्गाः कृत्स्नं शरीरमहरहस्तर्पयति वर्धयति धारयति यापयति चादृष्टहेतुकेन कर्मणा |
तस्य शरीरमनुसरतोऽनुमानाद्गतिरुपलक्षयितव्या क्षयवृद्धिवैकृतैः |
तस्मिन् सर्वशरीरावयवदोषधातुमलाशयानुसारिणि रसे जिज्ञासा- किमयं सौम्यस्तैजस? इति |
अत्रोच्यते- स खलु द्रवानुसारी स्नेहनजीवनतर्पणधारणादिभिर्विशेषैः सौम्य इत्यवगम्यते ||३||
śōṇitōtpattē rasādhīnatvādrasamēva darśayannāha- tatrētyādi| itthambhūtasyāhārasya yaḥ sāraḥ sa `rasa’ ityucyata iti piṇḍārthaḥ| pāñcabhautikasyēti pr̥thivyādibhūtadravyabhēdēna, caturvidhasyēti pēyalēhyabhōjyabhakṣyabhēdēna, ṣaḍrasasyēti madhurādirasabhēdēna, dvividhavīryasyēti śītōṣṇavīryabhēdēna, pakṣāntaramāha- aṣṭavidhavīryasya vēti śītōṣṇasnigdharūkṣaviśadapicchilamr̥dutīkṣṇabhēdēna, anēkaguṇasyēti śītādidravādiguṇabhēdēna viṁśatiguṇasya, upayuktasyēti samyakpariṇatasyētyanēnaivōpayuktapadārthasya labdhatvādyadupayuktagrahaṇaṁ karōti tat samyagyōgaṁ svāsthyavr̥ttīyadvādaśavidhāśanapravicāramapēkṣyōpayōgaṁ prāpayati| tējōbhūta iti tējasā bhūtastējōbhūtō vahnisambhūta ityarthaḥ; anyē tu tējaḥśabdēna ghr̥tamāhuḥ, tatra tējōbhūtō ghr̥tavadutpanna ityarthaḥ; anyē tu vadanti- bhūtaśabdō'trōpamānārthaḥ, tatra tējōbhūtō ghr̥tākāra ityarthaḥ| sāra iti viḍādimalarahita ityarthaḥ| paramasūkṣma iti atiśayēnāsthūlāvayavaḥ, sūkṣmasrōtō'nusārītyarthaḥ| rasasya sthānamāha- tasyētyādi| tasya rasasya sarvadēhānusāritvē'pi hr̥dayaṁ sthānaṁ ; hr̥dayaśabdēnātra hr̥dayōpalakṣitaḥ pradēśa ucyatē, na tu sākṣāddhr̥dayaṁ; kutaḥ? hr̥dayasyaujaḥsthānatvāt| rasasya kriyāṁ nirdiśannāha- sa hr̥dayādityādi| tarpayatīti bālamadhyasthavirān sarvānēva prīṇayati; anyē garbhaṁ tarpayatīti manyantē, tasyāhārāsambhavāt; vardhayatīti bālaṁ; dhārayatīti madhyaṁ sampūrṇadhātutvāt, kēcit `dhārayati’ ityatra `jīvayati’ iti paṭhanti, atrāpi sa ēvārthaḥ; yāpayatīti vr̥ddhaṁ kṣīyamāṇadēhatvāt| kēcidatra `hr̥dayāt’ ityādi pāṭhaṁ `catasraśca tiryaggāḥ’ ityantaṁ na paṭhanti, `kr̥tsnaṁ śarīraṁ’ ityādi ca paṭhanti| kutaḥ punarayaṁ tarpaṇādi karōtītyāha- adr̥ṣṭahētukēna karmaṇā; prāktanakarmaṇētyarthaḥ| anyē tu kēṣāñcidēva martumicchūnāṁ kutō na tarpaṇādi karōtīti pr̥ṣṭa āha- adr̥ṣṭahētukēna karmaṇēti| tasya śarīramityādi tasyēti rasasya| anusarataḥ anugacchataḥ| kṣayavr̥ddhivaikr̥tairiti vaikr̥taṁ vikāraḥ; kṣayavikāraiḥ `rasakṣayē hr̥tpīḍā kampa’ ityādibhiḥ, vr̥ddhivikāraiḥ `hr̥dayōtklēdaṁ’ ityādibhiḥ| tatra kṣayavr̥ddhivikārairvikr̥tasya; kṣayavr̥ddhivaikr̥taiścētyatra cakārō draṣṭavyaḥ, tēna sarvaśarīratarpaṇādibhiścāvikr̥tasya gatiranumantavyētyarthaḥ| rasasvabhāvaṁ vinirdēṣṭumāha- tasminnityādi| tasminniti pūrvōktē rasē| jijñāsā jñātumicchā| kimayaṁ saumyaḥ kaphavat, athavā taijasaḥ pittavat? iti saṁśayaḥ| atrōcyata ityādi| anusārī anusaraṇaśīlaḥ, snēhanaḥ snēhayatīti, jīvanō jīvayatīti, tarpaṇaḥ prīṇanaḥ śarīrasya, ādiśabdādavaṣṭambhanādayaḥ| viśēṣaiḥ bhēdaiḥ| avagamyatē avabudhyatē||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
sa khalvāpyō rasō yakr̥tplīhānau prāpya rāgamupaiti ||4||
View original
स खल्वाप्यो रसो यकृत्प्लीहानौ प्राप्य रागमुपैति ||४||
idānīṁ kramaniṣpattyā śōṇitaṁ darśayannāha- sa khalvityādi| khaluśabdō'pyarthaḥ| āpyō'pi rasō rāgamupaiti lōhitatvaṁ gacchati||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
ślōkau cātra bhavataḥ- rañjitāstējasā tvāpaḥ śarīrasthēna dēhinām |
avyāpannāḥ prasannēna raktamityabhidhīyatē ||5||
View original
श्लोकौ चात्र भवतः- रञ्जितास्तेजसा त्वापः शरीरस्थेन देहिनाम् |
अव्यापन्नाः प्रसन्नेन रक्तमित्यभिधीयते ||५||
tamēvārthaṁ ślōkēna spaṣṭīkurvannāha- bhavataścātrētyādi| śarīrasthēna yakr̥tlīhasthēnaiva, prasannēna prakr̥tisthēna, irtthabhūtēna tējasā rañjakanāmnā, avyāpannā ēvaṅguṇaviśiṣṭā āpō rañjitā lōhitīkr̥tāḥ satyō raktamityucyatē| āpō'tra rasaḥ||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
rasādēva striyā raktaṁ rajaḥsañjñaṁ pravartatē |
tadvarṣāddvādaśādūrdhvaṁ yāti pañcāśataḥ kṣayam ||6||
View original
रसादेव स्त्रिया रक्तं रजःसञ्ज्ञं प्रवर्तते |
तद्वर्षाद्द्वादशादूर्ध्वं याति पञ्चाशतः क्षयम् ||६||
raktārtavayōrabhēdaṁ darśayannāha- rasādēvētyādi| rajaḥsañjñamiti sañjñāntaramētat strīyōnipravr̥ttasya raktasya, r̥tukālajaṁ raktamēva rajaḥsañjñamucyata ityarthaḥ| tadvarṣāddvādaśādūrdhvamiti tadrajaḥsañjñaṁ śōṇitaṁ dvādaśavarṣādanantaraṁ pravartata iti sambandhaḥ| tasya nivr̥tti kālamāha- yāti pañcāśataḥ kṣayamiti| `rasādēva rajaḥ strīṇāṁ māsi māsi tryahaṁ sravēt| tadvarṣāddvādaśādūrdhvaṁ yāvat pañcāśataṁ samāḥ’- ityanyē paṭhanti| samāḥ varṣāṇi||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
ārtavaṁ śōṇitaṁ tvāgnēyam, agnīṣōmīyatvādgarbhasya ||7||
View original
आर्तवं शोणितं त्वाग्नेयम्, अग्नीषोमीयत्वाद्गर्भस्य ||७||
raktārtavayōḥ saumyarasasambhūtayōrapi svabhāvabhēdaṁ darśayannāha- ārtavamityādi| tuśabdō'tra bhēdē, tēna rasāt saumyājjātamapyārtavaṁ śōṇitaṁ cāgnēyam| kutaḥ kāraṇādityāha- agnīṣōmīyatvādgarbhasyēti|- ārtavamāgnēyaṁ, śukraṁ saumyaṁ, tābhyāmagnīṣōmīyō garbhō bhavati| nanu yadyārtavamapi saumyaṁ bhavati, tadā saumyārabdhaḥ saumya ēva garbhō bhavati; na caivam, agnīṣōmīyatvādgarbhasyētyatrārtavasyāgnēyatvamucyatē, ārtavaśōṇitayōḥ svabhāvābhēdādārtavasyāgnēyatvē uktē śōṇitasyāpyāgnēyatvamuktamēvēti| `ārtavaśōṇitaṁ tvāgnēyam’- ityanyē paṭhanti; `ārtavaṁ ca tacchōṇitaṁ cētyārtavaśōṇitaṁ; tuśabdō'trāvadhāraṇē, tēnārtavasyāgnēyatvamavadhārayati’ iti vyākhyānayanti| raktaṁ punaranuṣṇaśītamēvamācāryā manyantē||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
pāñcabhautikaṁ tvaparē jīvaraktamāhurācāryāḥ ||8||
View original
पाञ्चभौतिकं त्वपरे जीवरक्तमाहुराचार्याः ||८||
śōṇitasvabhāvē matāntaramāha- pāñcabhautikamityādi| jīvaraktamiti jīvatulyaṁ raktam| kutaḥ? jīvaccharīrē raktadarśanāt, mr̥taśarīrē cādarśanāt; natu jīvaraktamōja iti, ēvaṁ prastutasyaiva raktasya lakṣaṇamanuktaṁ syāt||8||
Adhikarana 8 (9) · Śloka 9
visratā dravatā rāgaḥ spandanaṁ laghutā tathā |
bhūmyādīnāṁ guṇā hyētē dr̥śyantē cātra śōṇitē ||9||
View original
विस्रता द्रवता रागः स्पन्दनं लघुता तथा |
भूम्यादीनां गुणा ह्येते दृश्यन्ते चात्र शोणिते ||९||
tadēva pāñcabhautikatvaṁ sukhabōdhārthaṁ spaṣṭayitumāha- visratētyādi| visratā āmagandhatā, bhūmiguṇaḥ; dravatā dravabhāvaḥ, ayamambuguṇaḥ; rāgō raktatā, tējōguṇaḥ; spandanaṁ kiñciccalanaṁ, vātaguṇaḥ; laghutā agurutvam, ākāśaguṇaḥ| bhūmyādīnāmityatrādiśabdēnāptējōvāyvākāśā gr̥hyantē| hi yasmādarthē, yasmādētē visratādayaḥ pr̥thivyādīnāṁ guṇā atra śōṇitē dr̥śyantē, tasmādraktaṁ pāñcabhautikamiti||9||
Adhikarana 9 (10) · Śloka 10
rasādraktaṁ tatō māṁsaṁ māṁsānmēdaḥ prajāyatē |
mēdasō'sthi tatō majjā majjñaḥ śukraṁ tu jāyatē ||10||
View original
रसाद्रक्तं ततो मांसं मांसान्मेदः प्रजायते |
मेदसोऽस्थि ततो मज्जा मज्ज्ञः शुक्रं तु जायते ||१०||
śōṇitaprasaṅgēnānyēṣāmapi dhātūnāṁ kramēṇōtpattiṁ darśayannāha- rasādraktamityādi| sa khalvāpyō rasō yakr̥tplīhānau prāpya rāgamupaitītyanēnaiva rasādēva raktasya bhavanē uktē rasāt punaḥ śōṇitasambhavanavacanaṁ niyamārtham| tēna rasāt kramōtpattyā śōṇitamēva bhavati na parē dhātava iti| ētēna yugapadēva sarvadhātuṣu rasasañcārādrasēnaiva sarvadhātupōṣaṇamiti tantrāntarīyaṁ vacō nirastam| nanu, yadi pariṇamanti rasādayō raktādibhāvēna, tarhi sarvēṣāmutsādaḥ syāt? santatyā pariṇāma iti cēttarhi sarvēṣāṁ pūrvēṣāmalpatā syāduttarēṣāṁ bāhulyamiti? naitadasti| tēṣāṁ rasādīnāṁ malasthūlāṇubhāgaviśēṣēṇa trividhaḥ pariṇāmō bhavati; tadyathā- annāt pacyamānādviṇmūtraṁ malaḥ, sārō rasaḥ; rasādagnipakvānmalaḥ kaphaḥ, sthūlō bhāgō rasaḥ, aṇubhāgō raktaṁ; raktādagnipakvānmalaḥ pittaṁ, sthūlabhāgaḥ śōṇitam, aṇubhāgastu māṁsamiti; tatō'pyātmapāvakapacyamānānmalaḥ śrōtranāsākarṇākṣiprajananādisrōtōmalaḥ, sthūlabhāgō māṁsaṁ, sūkṣmō mēdaḥ; tatō'pi nijavahnipacyamānānmalaḥ svēdaḥ, sthūlōṁ'śō mēda ēva, sūkṣmabhāgō'sthi; tatō'pi pacyamānānmalaḥ kēśalōmaśmaśrūṇi, sthūlō'sthi, sūkṣmastu majjā; tatō'pi majjñaḥ pāvakapacyamānānmalō nayanapurīṣatvacāṁ snēhaḥ, sthūlō bhāgō majjā, sūkṣmaḥ śukraṁ; tataḥ punaḥ pacyamānādupamalō nōtpadyatē sahasradhādhmātasuvarṇavat, sthūlō bhāgaḥ śukramēva, snēhabhāgaḥ sūkṣmastējōbhūtamōjaḥ| pūrvōkta ēvārthaḥ ślōkābhyāṁ kathyatē- “sthūlāṇvaṁśamalaiḥ sarvē bhidyantē dhātavastridhā| svaḥ sthūlōṁ'śaḥ paraṁ sūkṣmastanmalaṁ yāti tanmalaḥ|| svāgnibhiḥ pacyamānēṣu malaḥ ṣaṭsu rasādiṣu| na śukrē pacyamānē'pi hēmanīvākṣayē malaḥ - iti| ākr̥ṣṭāṇḍakōṣasya puṁsaḥ śmaśrupātācchmaśru śukramala ityēkē| tanna, śmaśruhīnasyāpi śukradarśanāt| nanu, māṁsānmēdaḥ prajāyata ityanarthakaṁ, ‘majjñaḥ śukraṁ tu jāyatē’ ityēkēnaiva kriyāpadēna prajāyata ityasyārthasya labdhatvāt| satyaṁ, prajāyata iti kriyāpadaṁ rasādīnāṁ mēdaḥparyantānāṁ viśiṣṭakāryāntarōtpādadarśanārtham, ēbhya ēvōpadhātavaḥ svabhāvādutpadyantē na punarasthyādibhya iti| tathāhi - rasāt stanyamārtavaṁ ca, raktāt kaṇḍarāḥ sirāśca, māṁsādvasātvacau, mēdasaḥ snāyusandhī iti| śukraṁ tu jāyata iti dvitīyajāyatēgrahaṇēna śukrē viśiṣṭadharmavattā uktā; śukraṁ hi svāgnipacyamānamapi nāṇubhāgamutpādayati| anyē tu ‘mēdaḥ prajāyatē’ ityatra `pravartatē’ iti paṭhanti, `śukraṁ tu jāyatē’ ityatra `śukrasya sambhava’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- sambhavāśabdō'tra pōṣaṇē na tvapūrvōtpādanē, yatō rasādīnāṁ śukrāntānāmāgarbhādēvōtpattiriti||10||
Adhikarana 10 (11-12) · Śloka 12
tatraitēṣāṁ dhātūnāmannapānarasaḥ prīṇayitā ||11||
rasajaṁ puruṣaṁ vidyādrasaṁ rakṣēt prayatnataḥ |
annātpānāñca matimānācārāñcāpyatandritaḥ ||12||
View original
तत्रैतेषां धातूनामन्नपानरसः प्रीणयिता ||११||
रसजं पुरुषं विद्याद्रसं रक्षेत् प्रयत्नतः |
अन्नात्पानाञ्च मतिमानाचाराञ्चाप्यतन्द्रितः ||१२||
rasasya nirdiṣṭasya prādhānyaṁ darśayitumāha- tatraiṣāmityādi| tatra tēṣu dhātuṣu madhyē| ētēṣāṁ dhātūnāṁ prāguktānāṁ raktādīnām| annapānarasaḥ annapānasya sāraḥ| prīṇayitā tarpayitētyarthaḥ| atandritō'nalasa ityarthaḥ||11-12||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
tatra ‘rasa’ gatau dhātuḥ, aharahargacchatītyatō rasaḥ ||13||
View original
तत्र ‘रस’ गतौ धातुः, अहरहर्गच्छतीत्यतो रसः ||१३||
rasasyaiva niruktimāha- tatra rasagatāvityādi||13||
Adhikarana 12 (14-15) · Śloka 15
sa khalu trīṇi trīṇi kalāsahasrāṇi pañcadaśa ca kalā ēkaikasmin dhātāvavatiṣṭhatē; ēvaṁ māsēna rasaḥ śukraṁ strīṇāṁ cārtavaṁ bhavati ||14||
bhavati cātra- aṣṭādaśasahasrāṇi saṅkhyā hyasmin samuccayē |
kalānāṁ navatiḥ prōktā svatantraparatantrayōḥ ||15||
View original
स खलु त्रीणि त्रीणि कलासहस्राणि पञ्चदश च कला एकैकस्मिन् धाताववतिष्ठते; एवं मासेन रसः शुक्रं स्त्रीणां चार्तवं भवति ||१४||
भवति चात्र- अष्टादशसहस्राणि सङ्ख्या ह्यस्मिन् समुच्चये |
कलानां नवतिः प्रोक्ता स्वतन्त्रपरतन्त्रयोः ||१५||
rasadhāturdhātvantarāṇāṁ svabhāvaṁ janayannēkaikasmin dhātau kiyantaṁ kālamavatiṣṭhata ityāha- sa khalvityādi| avatiṣṭhatē avasthitiṁ karōtītyarthaḥ, pariṇāmaṁ gacchannēva tiṣṭhati pacyamānasthālītaṇḍulavat, na punarasya gamananivr̥ttiḥ| trīṇi trīṇi kalāsahasrāṇi pañcadaśa ca kalā ityasyārthaḥ- rasaḥ kilaikāhēnaiva sampadyatē, tadanantaraṁ yē ṣaṭdhātavastē pratyēkaṁ pañcabhiḥ pañcabhirahōbhiḥ sampadyantē| yāvatā kālēna rasaḥ śukratāṁ yāti tāvantaṁ vaktumāha- ēvaṁ māsēnētyādi| atrārtavaśabdō'yaṁ śukrē vartatē na tu rajasi, rajō hi rasādraktavat saptamē'hani jāyatē; athavā yadyayamārtavaśabdaḥ śukrē na vartatē tadā'tra śukrōtpattyadhikārē strīṇāṁ śukrasyānuktatvāt ṣaḍdhātutvaṁ syāt, tasmādārtavaśabdaḥ śukrē vartatē; anyē tu punaratrārtavaśabdaṁ rajasyēva vartayanti, cakārēṇa strīśukraṁ samuccinvanti śukrē'pi garbhajananaśaktidyōtanārtham| tathā cōktaṁ- `yadā nāryāvupēyātāṁ vr̥ṣasyantyau kathañcana| muñcataḥ śukramanyō'nyamanasthistatra jāyatē’ (śā. a. 2)- iti| asmin pakṣē māsēnārtavasya bhavanamupacayō'bhiprētaḥ prakāśaśca; yasmādārtavasya raktavat saptāhēnaivōtpattiriti| idānīṁ samudāyasaṅkhyāmāha- aṣṭādaśētyādi| aṣṭādaśasahasrāṇītyādinā triṁśaddināni kathitāni| svatantraparatantrayōriti samānatantrāsamānatantrayōrityarthaḥ||14-15||
Adhikarana 13 (16) · Śloka 16
sa śabdārcirjalasantānavadaṇunā viśēṣēṇānudhāvatyēvaṁ śarīraṁ kēvalam ||16||
View original
स शब्दार्चिर्जलसन्तानवदणुना विशेषेणानुधावत्येवं शरीरं केवलम् ||१६||
dr̥ṣṭāntatrayēṇa śarīrē rasagatiṁ tridhā darśayannāha- sa śabdārcirjalasantānavadityādi| saḥrasaḥ, santānaśabdaḥ śabdādibhiḥ saha pratyēkaṁ sambadhyatē| aṇunā viśēṣēṇa sūkṣmaprakārēṇa| anudhāvati sañcarati| ēvaṁśabdō niyamārthaḥ| śarīraṁ kēvalaṁ sakalanityarthaḥ| tatra śabdasantānavadityanēna tiryaggāmitvaṁ rasasyōktam, arciḥsantānavadityanēnōrdhvagāmitvaṁ, jalasantānavadityanēnādhōgāmitvamiti| kēcidanyathā vyākhyānayanti- `śabdādidr̥ṣṭāntatrayēṇa tīkṣṇamadhyamandāgnayō nirdiṣṭāḥ| śabdasantānavattīkṣṇāgnīnāṁ rasaḥ sañcarati, arciḥsantānavanmadhyāgnīnāṁ, jalasantānavanmandāgnīnām’ iti| tēna tīkṣṇāgnīnāmaṣṭāhēnaiva rasaḥ śukrībhavati, mandāgnērmāsēnaiva | ayamarthō gayadāsācāryēṇa bahudhā dūṣitaḥ| dīptāgnēstu kiñcinyūnēna māsēna śukraṁ bhavati, mandāgnēstu kiñcidadhikēna māsēnētyayamarthō nyāyya iti||16||
Adhikarana 14 (17) · Śloka 17
vājīkaraṇyastvōṣadhayaḥ svabalaguṇōtkarṣādvirēcanavadupayuktāḥ śukraṁ śīghraṁ virēcayanti ||17||
View original
वाजीकरण्यस्त्वोषधयः स्वबलगुणोत्कर्षाद्विरेचनवदुपयुक्ताः शुक्रं शीघ्रं विरेचयन्ति ||१७||
yadi māsēna rasaḥ śukrībhavati tarhi vājīkarīṇāṁ mahauṣadhīnāṁ prayōgō niṣphalaḥ syādityāha- vājīkaraṇya ityādi| vājīkaraṇyastvōṣadhaya iti yābhirōṣadhibhiḥ strīṣu narō vājīva samarthō bhavati tā vājīkaraṇyaḥ| svabalaguṇōtkarṣāditi svaśabdō balaguṇābhyāṁ saha pratyēkaṁ saṁvadhyatē, utkarṣaśabdō'pi| atra kāścidōṣadhayaḥ svabalōtkarṣāt, kāścit svaguṇōtkarṣāt, kāścit svabalaguṇōtkarṣāt, tatra saṅkalpapādalēpaviśiṣṭakāntāsparśādayaḥ svabalōtkarṣāt, svaprabhāvōtkarṣādityarthaḥ; ghr̥takṣīrādayaḥ svaguṇōtkarṣāt, svasnēhādyutkarṣādityarthaḥ; māṣādayaḥ svabalaguṇōtkarṣāt, svaprabhāvasnēhādyutkarṣādityarthaḥ; utkarṣa ādhikyam| vājīkaraṇya iti bahuvacanamādyarthē, tēna balyabr̥ṁhaṇīyajīvanasaṅgrahaṇādayō'pi tadvadvācyā iti||17||
Adhikarana 15 (18) · Śloka 18
yathāhi puṣpamukulasthō gandhō na śakyamihāstīti vaktuṁ, naiva nāstīti; atha cāsti, satāṁ bhāvānāmabhivyaktiriti jñātvā , kēvalaṁ saukṣmyānnābhivyajyatē; sa ēva vivr̥tapatrakēśarē puṣpē kālāntarēṇābhivyaktiṁ gacchati; ēvaṁ bālānāmapi vayaḥpariṇāmācchukraprādurbhāvō bhavati, rōmarājyādayaśca viśēṣā nārīṇām ||18||
View original
यथाहि पुष्पमुकुलस्थो गन्धो न शक्यमिहास्तीति वक्तुं, नैव नास्तीति; अथ चास्ति, सतां भावानामभिव्यक्तिरिति ज्ञात्वा , केवलं सौक्ष्म्यान्नाभिव्यज्यते; स एव विवृतपत्रकेशरे पुष्पे कालान्तरेणाभिव्यक्तिं गच्छति; एवं बालानामपि वयःपरिणामाच्छुक्रप्रादुर्भावो भवति, रोमराज्यादयश्च विशेषा नारीणाम् ||१८||
nanu, yadi māsēna rasaḥ śukrībhavati tarhi bālānāmaśnatāmapi tat kathaṁ na dr̥śyata iti dr̥ṣṭāntamāha- yathētyādi| yathāhītyavyayaṁ yathādr̥ṣṭāntatāpratipādanārtham| puṣpamukulastha iti kusumakalikāmadhyasthaḥ| ihēti puṣpamukulē, gandhō'styēvēti nāstyēvēti ca vaktuṁ na śakyam| pāramārthikaṁ rūpamāha- atha cāstīti|- athaśabdaḥ sambōdhanē ; caśabda ēvārthē, astyēvētyarthaḥ| yuktimāha- satāṁ bhāvānāmabhivyaktiriti jñātvēti; pūrvaṁ santa ēva bhāvāḥ paścāddhētumāsādyābhivyajyantē, yathā- tilēṣu tailamityādi| yadyastyēviti tarhi mukulāvasthāyāmēva kathaṁ nābhivyajyata ityāha- kēvalaṁ saukṣmyānnābhivyajyata iti| sa ēvētyādi| sa ēva gandhō vivr̥tapatrakēśarē kusumē kālāntarēṇōpacitō'bhivyaktiṁ gacchati| ēvaṁ bālānāmityādi itthaṁ bālānāmapi vayaḥpariṇāmācchukraprādurbhāvō vyaktībhāvō bhavati| rōmarājyādayaśca viśēṣā bhāvā vayaḥpariṇāmānnārīṇāmapi prādurbhavanti, ādiśabdāt stanyārtavādayaḥ; rōmarājyādayaścēti cakārō nārīṇāṁ cētyatra draṣṭavyaḥ; tēna puruṣāṇāmapi śmaśruprabhr̥tayō gr̥hyantē| atra kēcit `rajasi cōpacīyamānē śanaiḥ śanaiḥ stanagarbhāśayayōnyabhivr̥ddhirbhavati’- iti paṭhanti, na tu nibandhakārāḥ, kutaḥ? ādiśabdāttadarthasya labdhatvāditi||18||
Adhikarana 16 (19) · Śloka 19
sa ēvānnarasō vr̥ddhānāṁ (jarā) paripakvaśarīratvādaprīṇanō bhavati ||19||
View original
स एवान्नरसो वृद्धानां (जरा) परिपक्वशरीरत्वादप्रीणनो भवति ||१९||
nanu rasasyōpacayakaratvādvr̥ddhēnāpi vardhitavyamityāha- sa ēvānnarasa ityādi| sa ēvānnarasa iti aśēṣadhātupōṣakō'pi vr̥ddhānāmaprīṇana īṣatprīṇanō bhavati, jīvanamātraṁ karōtītyarthaḥ| kuta ityāha- paripakvaśarīratvāt||19||
Adhikarana 17 (20) · Śloka 20
ta ētē śarīradhāraṇāddhātava ityucyantē ||20||
View original
त एते शरीरधारणाद्धातव इत्युच्यन्ते ||२०||
rasādidhātūnāṁ niruktiṁ kurvannāha- ta ētē śarīradhāraṇādityādi| yadyapi kvacidaduṣṭā dōṣā api dēhadhāraṇāddhātuśabdēnōcyantē, tathā'pyatra rasādīnāmadhikr̥tatvāt ēva dhātavaḥ kathyantē||20||
Adhikarana 18 (21) · Śloka 21
tēṣāṁ kṣayavr̥ddhī śōṇitanimittē, tasmāttadadhikr̥tya vakṣyāmaḥ |
tatra, phēnilamaruṇaṁ kr̥ṣṇaṁ paruṣaṁ tanu śīghragamaskandi ca vātēna duṣṭaṁ; nīlaṁ pītaṁ haritaṁ śyāvaṁ visramaniṣṭaṁ pipīlikāmakṣikāṇāmaskandi ca pittēna duṣṭaṁ; gairikōdakapratīkāśaṁ snigdhaṁ śītalaṁ bahalaṁ picchilaṁ cirasrāvi māṁsapēśīprabhaṁ ca ślēṣmaduṣṭaṁ; sarvalakṣaṇasaṁyuktaṁ kāñjikābhaṁ viśēṣatō durgandhi ca sannipātaduṣṭaṁ; dvidōṣaliṅgaṁ saṁsr̥ṣṭam ||21||
View original
तेषां क्षयवृद्धी शोणितनिमित्ते, तस्मात्तदधिकृत्य वक्ष्यामः |
तत्र, फेनिलमरुणं कृष्णं परुषं तनु शीघ्रगमस्कन्दि च वातेन दुष्टं; नीलं पीतं हरितं श्यावं विस्रमनिष्टं पिपीलिकामक्षिकाणामस्कन्दि च पित्तेन दुष्टं; गैरिकोदकप्रतीकाशं स्निग्धं शीतलं बहलं पिच्छिलं चिरस्रावि मांसपेशीप्रभं च श्लेष्मदुष्टं; सर्वलक्षणसंयुक्तं काञ्जिकाभं विशेषतो दुर्गन्धि च सन्निपातदुष्टं; द्विदोषलिङ्गं संसृष्टम् ||२१||
prastutaṁ śōṇitamēvādhikartumāha- tēṣāmityādi| tēṣāmiti dhātūnām| tadadhikr̥tyēti śōṇitamadhikr̥taṁ kr̥tvētyarthaḥ| tatra phēnilamityādi| phēnilaṁ phēnasahitam| aruṇam īṣadraktam; tadēva pākābhimukhaṁ kr̥ṣṇam| paruṣam apicchilaṁ, rūkṣamityanyē| tanu accham| śīghragam āśuprasr̥ti| askandi cēti styānatvarahitam| nīlamityādi|- nīlaṁ haritaṁ, śyāvaṁ sāmapittaduṣṭaṁ, pītaṁ nirāmapittaduṣṭaṁ, śyāvaṁ haritakr̥ṣṇam| visram āmagandhi| aniṣṭaṁ pipīlikādīnāmananusaraṇādavagantavyam| askandi cēti styānatvarahitam| gairikētyādi|- gairikōdakapratīkāśaṁ pāṇḍulōhitam| bahalaṁ ghanam| māṁsapēśīprabhaṁ styānatvāt| sarvētyādi|- sarvalakṣaṇayuktaṁ vātādilakṣaṇayuktam| atra kēcit pittavadraktēnātikr̥ṣṇaṁ ’ iti paṭhanti, na tu nibandhakārāḥ| dvidōṣaliṅgamityādi|- saṁsr̥ṣṭaṁ dōṣadvayayuktamityarthaḥ| atra kvacit ‘jīvaśōṇitamanyatrōpadēkṣyāmaḥ’ iti pāṭhaḥ, na tu nibandhēṣu||21||
Adhikarana 19 (22) · Śloka 22
indragōpakapratīkāśamasaṁhatamavivarṇaṁ ca prakr̥tisthaṁ jānīyāt ||22||
View original
इन्द्रगोपकप्रतीकाशमसंहतमविवर्णं च प्रकृतिस्थं जानीयात् ||२२||
raktavikr̥tīrabhidhāya prakr̥tiṁ vaktumāha- indragōpakapratīkāśamityādi| indragōpakaḥ prāvr̥ṭkālaja udbhijjaḥ `indravadhūḥ’ iti lōkē, sa cānēkaprakāravarṇaḥ, atra tu rakta ēva gr̥hyatē| asaṁhataṁ nātyacchaṁ nātighanaṁ, na styāyatītyanyē| avivarṇamiti indragōpakavarṇamapīṣadvividhavarṇam, ētēna padmālaktakaguñjāphalavarṇamityuktam; athavā vastrādilagnaṁ sat prakṣālyamānamapi na vivarṇatāṁ yātītyavivarṇam||22||
Adhikarana 20 (23) · Śloka 23
visrāvyāṇyanyatra vakṣyāmaḥ ||23||
View original
विस्राव्याण्यन्यत्र वक्ष्यामः ||२३||
śōṇitasya srāvaṇaviṣayamatidēśēna darśayannāha- visrāvyāṇītyādi| anyatrēti aṣṭavidhaśastrakarmīyē||23||
Adhikarana 21 (24) · Śloka 24
athāvisrāvyāḥ- sarvāṅgaśōphaḥ, kṣīṇasya cāmlabhōjananimittaḥ, pāṇḍurōgyarśasōdariśōṣigarbhiṇīnāṁ ca śvayathavaḥ ||24||
View original
अथाविस्राव्याः- सर्वाङ्गशोफः, क्षीणस्य चाम्लभोजननिमित्तः, पाण्डुरोग्यर्शसोदरिशोषिगर्भिणीनां च श्वयथवः ||२४||
visrāvyaniṣēdhaviṣayaṁ darśayannāha- athāvisrāvyā ityādi| kṣīṇasya puṁsō'mlabhōjananimittō yaḥ sō'visrāvya ityarthaḥ| tathā pāṇḍurōgyādīnāṁ śōthā avisrāvyāḥ; ētēṣāṁ vraṇaśōthā ēkāṅgajā api na srāvyāḥ||24||
Adhikarana 22 (25) · Śloka 25
śastravisrāvaṇaṁ dvividhaṁ- pracchānaṁ , sirāvyadhanaṁ ca ||25||
View original
शस्त्रविस्रावणं द्विविधं- प्रच्छानं , सिराव्यधनं च ||२५||
śastravisrāvaṇasya dvaividhyamāha- śastrētyādi||25||
Adhikarana 23 (26) · Śloka 26
tatra, r̥jvasaṅkīrṇaṁ sūkṣmaṁ samamanavagāḍhamanuttānamāśu ca śastraṁ pātayēnmarmasirāsnāyusandhīnāṁ cānupaghāti ||26||
View original
तत्र, ऋज्वसङ्कीर्णं सूक्ष्मं सममनवगाढमनुत्तानमाशु च शस्त्रं पातयेन्मर्मसिरास्नायुसन्धीनां चानुपघाति ||२६||
atra pracchānamadhikr̥tyāha - tatrētyādi| r̥ju prāñjalam| asaṅkīrṇaṁ na saṅkaṭaṁ, viśālamityarthaḥ; anyē parasparāsaṁsr̥ṣṭamityāhuḥ| sūkṣmaṁ nātimahāmukhaśastrakr̥tam| samaṁ tulyarēkham| anavagāḍham adūragatikam| anuttānaṁ kiñcinmāṁsaspr̥gityarthaḥ| āśu avilambitaṁ yathā bhavatyēvaṁ śastraṁ pātayēt||26||
Adhikarana 24 (27-28) · Śloka 28
tatra, durdinē durviddhē śītavātayōrasvinnē bhuktamātrē skandatvācchōṇitaṁ na sravatyalpaṁ vā sravati ||27||
madamūrcchāśramārtānāṁ vātaviṇmūtrasaṅginām |
nidrābhibhūtabhītānāṁ nr̥ṇāṁ nāsr̥k pravartatē ||28||
View original
तत्र, दुर्दिने दुर्विद्धे शीतवातयोरस्विन्ने भुक्तमात्रे स्कन्दत्वाच्छोणितं न स्रवत्यल्पं वा स्रवति ||२७||
मदमूर्च्छाश्रमार्तानां वातविण्मूत्रसङ्गिनाम् |
निद्राभिभूतभीतानां नृणां नासृक् प्रवर्तते ||२८||
raktasyāyōgaṁ cikitsārthamāha- tatra durdina ityādi| durdina iti nityagakāladōṣaḥ| kēcid ‘durdinē’ iti na paṭhanti| durviddhē iti vaidyakriyādōṣaḥ| śītavātayōriti kālakr̥tō dōṣaḥ| bhuktamātra iti āvasthikakāladōṣaḥ; ‘abhuktavata’ ityanyē paṭhanti| skandatvāt styānatvāt| madō viṣamadyajō vikāraḥ, ārtānāṁ pīḍitānām| vātaviṇmūtrasaṅgināmiti saṅgō'pravartanam||27-28||
Adhikarana 25 (29) · Śloka 29
tadduṣṭaṁ śōṇitamanirhriyamāṇaṁ śōphadāharāgapākavēdanā janayēt ||29||
View original
तद्दुष्टं शोणितमनिर्ह्रियमाणं शोफदाहरागपाकवेदना जनयेत् ||२९||
duṣṭaraktasyāsrutidōṣamupadiśannāha- tadduṣṭamityādi||29||
Adhikarana 26 (30) · Śloka 30
atyuṣṇē'tisvinnē'tividdhē'jñairvisrāvitamatipravartatē ; tadatipravr̥ttaṁ śirō'bhitāpamāndhyamadhimanthatimiraprādurbhāvaṁ dhātukṣayamākṣēpakaṁ dāhaṁ pakṣāghātamēkāṅgavikāraṁ hikkāṁ śvāsakāsau pāṇḍurōgaṁ maraṇaṁ cāpādayati ||30||
View original
अत्युष्णेऽतिस्विन्नेऽतिविद्धेऽज्ञैर्विस्रावितमतिप्रवर्तते ; तदतिप्रवृत्तं शिरोऽभितापमान्ध्यमधिमन्थतिमिरप्रादुर्भावं धातुक्षयमाक्षेपकं दाहं पक्षाघातमेकाङ्गविकारं हिक्कां श्वासकासौ पाण्डुरोगं मरणं चापादयति ||३०||
atiyōgaṁ vyāpadaścōpadiśannāha- atyuṣṇa ityādi| atyuṣṇē atyuṣṇakālē| atisvinnē atisvēditē| atividdhē'jñairiti ājñā adr̥ṣṭakarmāṇaḥ| śirō'bhitāpaṁ śiraḥśūlam| āndhyam andhatām| adhimanthaḥ cakṣūrōgō'bhiṣyandapūrvakaḥ, timiraṁ liṅganāśaḥ, prādurbhāvaśabdō'dhimanthatimirābhyāṁ sambadhyatē| śirōbhitāpādīn śirasyatihr̥taṁ raktaṁ karōti, dhātukṣayaṁ sarvatraivātihr̥tam| ēkāṅgavikāramiti ēkasminnaṅgē ya utpadyatē sa ēkāṅgavikāraḥ, sa cātra vātajanitaḥ||30||
Adhikarana 27 (31) · Śloka 31
tasmānna śītē nātyuṣṇē nāsvinnē nātitāpitē |
yavāgūṁ prati pītasya śōṇitaṁ mōkṣayēdbhiṣak ||31||
View original
तस्मान्न शीते नात्युष्णे नास्विन्ने नातितापिते |
यवागूं प्रति पीतस्य शोणितं मोक्षयेद्भिषक् ||३१||
ayōgātiyōgau sahētukau nirdiśya samyagyōgaṁ sahētukaṁ nirdiśannāha- tasmādityādi| na śītē nātyuṣṇē sādhāraṇē kālē| nāsvinnē nātisvēditē| nātitāpitē sūryatāpādibhiḥ| yavāgūratra tilayavāgūḥ, tasyāḥ sadyaḥsnēhanīyatvādraktōtklēśakaratvācca| pratipītasyēti pratiśabdō'tra pānāntaraṁ sūcayati; tēna yavāgvā dvitīyapānānantaraṁ tr̥tīyapānānantaraṁ vētyarthaḥ; anyē tu ‘yavāgūrviraladravā bahusikthā, tāṁ pratipītasya, sā hi prāyaśaḥ praklēdanātmikā svēdalatvāddravōṣṇatvācca śōṇitaṁ vilāyayati; pratiśabdō'tra mātrārthaḥ, tēna yavāgūṁ mātrayā pītavata ityarthaḥ’||31||
Adhikarana 28 (32) · Śloka 32
samyaggatvā yadā raktaṁ svayamēvāvatiṣṭhatē |
śuddhaṁ tadā vijānīyāt samyagvisrāvitaṁ ca tat ||32||
View original
सम्यग्गत्वा यदा रक्तं स्वयमेवावतिष्ठते |
शुद्धं तदा विजानीयात् सम्यग्विस्रावितं च तत् ||३२||
idānīṁ samyagyōgasya suviśuddhasya caikēnaiva vākyēna lakṣaṇaṁ vaktumāha- samyagityādi| samyaggatvā yadā raktamiti gatvā niḥsr̥tya, yadā samyagraktaṁ raktavarṇaṁ śōṇitaṁ bhavati tadā śuddhaṁ vijānīyāt; samyagvisrāvitapakṣē tvayamarthaḥ- samyaggatvēti samyak pravartanaṁ kr̥tvā, yadā raktaṁ rudhiraṁ, svayamēvāvatiṣṭhatē avasthitiṁ karōti, tadā samyagvisrāvitaṁ ca tadraktaṁ vijānīyāt| cakārēṇaitallakṣaṇadvayaṁ labhyatē| anyē tu samyaggatvētyādiślōkasya vyākhyānamanyathā kr̥tvā sārdhaślōkēna vyākhyānayanti- “na cātivēgaṁ nāvēgaṁ samyagyuktyā viniḥsr̥tam| vihāya duṣṭatāṁ svēna rūpēṇa hyavatiṣṭhatē|| prayatnamanapēkṣyāsr̥k tadā śuddhaṁ vinirdiśēt”- iti||32||
Adhikarana 29 (33) · Śloka 33
lāghavaṁ vēdanāśāntirvyāghērvēgaparikṣayaḥ |
samyagvisrāvitē liṅgaṁ prasādō manasastathā ||33||
View original
लाघवं वेदनाशान्तिर्व्याघेर्वेगपरिक्षयः |
सम्यग्विस्राविते लिङ्गं प्रसादो मनसस्तथा ||३३||
ābhyantaramaparamapi raktaśuddhisrāvaṇasya lakṣaṇaṁ darśayannāha- lāghavamityādi| ētacchārīraṁ samyagvisrāvitē liṅgaṁ; prasādō manasastathēti punarmānasam||33||
Adhikarana 30 (34) · Śloka 34
tvagdōṣā granthayaḥ śōphā rōgāḥ śōṇitajāśca yē |
raktamōkṣaṇaśīlānāṁ na bhavanti kadācana ||34||
View original
त्वग्दोषा ग्रन्थयः शोफा रोगाः शोणितजाश्च ये |
रक्तमोक्षणशीलानां न भवन्ति कदाचन ||३४||
śōṇitasrāvaṇaphalaṁ darśayannāha- tvagdōṣā ityādi| tvagdōṣā aṣṭādaśa kuṣṭhāni nyacchanīlikādayaśca, granthayō vātādinimittā sirāgranthiśca| śōṇitajā rōgā raktagulmavidradhivisarpādayaḥ| raktamōkṣaṇaśīlānāṁ raktasrāvaṇābhyāsakāriṇām||34||
Adhikarana 31 (35) · Śloka 35
atha khalvapravartamānē raktē ēlāśītaśivakuṣṭhatagarapāṭhābhadradāruviḍaṅgacitrakatrikaṭukāgāradhūmaharidrārkāṅkuranaktamālaphalairyathālābhaṁ tribhiścaturbhiḥ samastairvā cūrṇīkr̥tairlavaṇatailapragāḍhairvraṇamukhamavagharṣayēt, ēvaṁ samyak pravartatē ||35||
View original
अथ खल्वप्रवर्तमाने रक्ते एलाशीतशिवकुष्ठतगरपाठाभद्रदारुविडङ्गचित्रकत्रिकटुकागारधूमहरिद्रार्काङ्कुरनक्तमालफलैर्यथालाभं त्रिभिश्चतुर्भिः समस्तैर्वा चूर्णीकृतैर्लवणतैलप्रगाढैर्व्रणमुखमवघर्षयेत्, एवं सम्यक् प्रवर्तते ||३५||
idānīmapravr̥ttaraktasya pravartanāyāha- atha khalviyādi| śītāśivaṁ karpūraṁ, naktamālō br̥hatkarañjaḥ| tribhiścaturbhiriti ētēnaikadvidravyaniṣēdhaḥ kr̥taḥ| lavaṇatailapragāḍhairiti saindhavatilatailōtkaṭairityarthaḥ||35||
Adhikarana 32 (36-38) · Śloka 38
athātipravr̥ttē rōdhramadhukapriyaṅgupattaṅgupattaṅgagairikasarjarasarasāñjanaśālmalīpuṣpaśaṅkhaśuktimāṣayavagōdhūmacūrṇaiḥ śanaiḥ śanairvraṇamukhamavacūrṇyāṅgulyagrēṇāvapīḍayēt sālasarjārjunārimēdamēṣaśr̥ṅgadhavadhanvanatvagbhi rvā cūrṇitābhiḥ kṣaumēṇa vā dhmāpitēna samudraphēnalākṣācūrṇairvā, yathōktarvraṇabandhanadravyairgāḍhaṁ badhnīyāt, śītācchādanabhōjanāgāraiḥ śītaiḥ pradēhapariṣēkaiścōpacarēt, kṣārēṇāgninā vā dahēdyathōktaṁ, vyadhādanantaraṁ tāmēvātipravr̥ttāṁ sirāṁ vidhyēt; kākōlyādikvāthaṁ vā śarkarāmadhumadhuraṁ pāyayēt, ēṇahariṇōrabhraśaśamahiṣavarāhāṇāṁ vā rudhiraṁ; kṣīrayūṣarasaiḥ susnigdhaiścāśnīyāt; upadravāṁśca yathāsvamupacarēt ||36||
bhavanti cātra- dhātukṣayāt srutē raktē mandaḥ sañjāyatē'nalaḥ |
pavanaśca paraṁ kōpaṁ yāti tasmāt prayatnataḥ ||37||
taṁ nātiśītairlaghubhiḥ snigdhaiḥ śōṇitavardhanaiḥ |
īṣadamlairanamlairvā bhōjanaiḥ samupācarēt ||38||
View original
अथातिप्रवृत्ते रोध्रमधुकप्रियङ्गुपत्तङ्गुपत्तङ्गगैरिकसर्जरसरसाञ्जनशाल्मलीपुष्पशङ्खशुक्तिमाषयवगोधूमचूर्णैः शनैः शनैर्व्रणमुखमवचूर्ण्याङ्गुल्यग्रेणावपीडयेत् सालसर्जार्जुनारिमेदमेषशृङ्गधवधन्वनत्वग्भि र्वा चूर्णिताभिः क्षौमेण वा ध्मापितेन समुद्रफेनलाक्षाचूर्णैर्वा, यथोक्तर्व्रणबन्धनद्रव्यैर्गाढं बध्नीयात्, शीताच्छादनभोजनागारैः शीतैः प्रदेहपरिषेकैश्चोपचरेत्, क्षारेणाग्निना वा दहेद्यथोक्तं, व्यधादनन्तरं तामेवातिप्रवृत्तां सिरां विध्येत्; काकोल्यादिक्वाथं वा शर्करामधुमधुरं पाययेत्, एणहरिणोरभ्रशशमहिषवराहाणां वा रुधिरं; क्षीरयूषरसैः सुस्निग्धैश्चाश्नीयात्; उपद्रवांश्च यथास्वमुपचरेत् ||३६||
भवन्ति चात्र- धातुक्षयात् स्रुते रक्ते मन्दः सञ्जायतेऽनलः |
पवनश्च परं कोपं याति तस्मात् प्रयत्नतः ||३७||
तं नातिशीतैर्लघुभिः स्निग्धैः शोणितवर्धनैः |
ईषदम्लैरनम्लैर्वा भोजनैः समुपाचरेत् ||३८||
atipravr̥ttau raktāsthāpanāya cikitsāṁ darśayannāha- athētyādi| pattaṅgaṁ raktacandanaṁ, sarjarasō rālā, śuktirjalaśuktiḥ| sālaḥ śaṅkuḥ, sarjaḥ śālabhēdaḥ, arjunaḥ kakubhaḥ, arimēdaḥ ‘arimañja’ iti lōkē prasiddhaḥ, mēṣaśr̥ṅgaḥ karkaṭaśr̥ṅgaḥ, dhanvanaḥ ‘dhammaṇa’ iti prasiddhaḥ; sālāditvagbhiścūrṇīkr̥tābhiḥ ‘vraṇamukhamavacūrṇyāṅgulyagrēṇāvapīḍayēt’ ityatrāpi sambadhyatē| kṣaumēṇa vā dhmāpitēna atasīvastrēṇa dagdhēna ‘vraṇamukhamavacūrṇyāṅgulyagrēṇāvapīḍayēt’ ityatrāpi sambadhyatē| yathōktairvā vraṇabandhanadravyairiti kṣaumakārpāsavastrādibhiḥ| ācchādanaṁ vastrādi, pradēhō lēpaḥ, pariṣēkō dhārāsēkaḥ| yathōktaṁ valayabindvādi bhēdēnētyarthaḥ| vyadhādanantaraṁ prākkr̥tavyadhanādadhaḥsthānē , tāmēva pūrvaviddhāṁ sirāṁ vidhyēt, raktagaticchēdanārtham| raktātisrutāvābhyantaraṁ bhēṣajaṁ darśayannāha- kākōlyādītyādi| ēṇaḥ kr̥ṣṇahariṇaḥ, hariṇastāmravarṇaḥ; ēṇādiraktaṁ pāyayēditi sambandhaḥ, raktāpyāyanārthaṁ; taccāduṣṭamasaṁskr̥taṁ ca| raktātipravr̥ttau bhōjanaṁ niyamayannāha- kṣīrētyādi| yūṣō mudgayūṣaḥ, rasō māṁsarasaḥ| susnigdhairiti śōbhanaṁ kr̥tvā ghr̥tēna snigdhīkr̥taiḥ| aśnīyāditi kṣīrādisiktamōdanaṁ bhuñjīta| pittaduṣṭaraktasyaivātipravr̥ttāvatipravr̥ttaraktasya kṣīrabhōjanam, athavā pittaprakr̥tikasyaiva raktātipravr̥ttau kṣīrabhōjanaṁ, kaphaduṣṭaraktasyaivātipravr̥ttāvatipravr̥ttaraktasya yūṣabhōjanaṁ, ślēṣmaprakr̥tikasyaiva vā; vātaduṣṭaraktasyaivātipravr̥ttāvatipravr̥ttaraktasya rasabhōjanaṁ, vātaprakr̥tikasyaiva vā; anyē tu dīptamadhyamandāgnīnāṁ yathāsaṅkhyaṁ kṣīrādisiktamōdanaṁ bhōjanamāhuḥ; sātmyāpēkṣayētyēkē| atisrutaraktasyōpadravān cikitsitumāha- upadravāṁścētyādi| upadravān śirō'bhitāpādīn| yathāsvamiti svakīyēna svakīyēnōpacārēṇētyarthaḥ| dhātukṣayādityādi| tasmādanatiśītādibhōjanaiḥ prayatnatastaṁ puruṣamupācarēditi sambandhaḥ, agnisandhukṣaṇārthaṁ śōṇitāpyāyanārthamupadravaparihārārthaṁ ca| īṣadamlairdāḍimāmalakaiḥ, tēṣāmēvāmlēṣu pradhānatvāt||36-38||
Adhikarana 33 (39-40) · Śloka 40
caturvidhaṁ yadētaddhi rudhirasya nivāraṇam |
sandhānaṁ skandanaṁ caiva pācanaṁ dahanaṁ tathā ||39||
vraṇaṁ kaṣāyaḥ sandhattē raktaṁ skandayatē himam |
tathā sampācayēdbhasma dāhaḥ saṅkōcayēt sirāḥ ||40||
View original
चतुर्विधं यदेतद्धि रुधिरस्य निवारणम् |
सन्धानं स्कन्दनं चैव पाचनं दहनं तथा ||३९||
व्रणं कषायः सन्धत्ते रक्तं स्कन्दयते हिमम् |
तथा सम्पाचयेद्भस्म दाहः सङ्कोचयेत् सिराः ||४०||
caturvidhamityādi| sandhānaṁ śastrapadasya, skandanaṁ śōṇitasya styānīkaraṇaṁ, pācanaṁ dahanaṁ ca śastrapadasya| kaṣāyaḥ kaṣāyarasadravyaṁ, tacca lōdhrādikam; anyē tu harītakyādikaṁ pañcavalkalādikaṁ cāhuḥ| himaṁ śītam| bhasma kṣaumādijanitam| dahanaṁ śalākāprabhr̥tibhiḥ||39-40||
Adhikarana 34 (41-42) · Śloka 42
askandamānē rudhirē sandhānāni prayōjayēt |
sandhānē bhraśyamānē tu pācanaiḥ samupācarēt ||41||
kalpairētaistribhirvaidyaḥ prayatēta yathāvidhi |
asiddhimatsu caitēṣu dāhaḥ parama iṣyatē ||42||
View original
अस्कन्दमाने रुधिरे सन्धानानि प्रयोजयेत् |
सन्धाने भ्रश्यमाने तु पाचनैः समुपाचरेत् ||४१||
कल्पैरेतैस्त्रिभिर्वैद्यः प्रयतेत यथाविधि |
असिद्धिमत्सु चैतेषु दाहः परम इष्यते ||४२||
idānīṁ pūrvapūrvāsiddhāvuttarōttaraṁ vidhyavasaraṁ pratipādayannāha- askandamānē ityādi| tatra prathamaṁ śītōpacārādi kartavyaṁ, tēna yadā styānībhūya raktaṁ na tiṣṭhati tadā harītakyādi pañcavalkalādi vā prayōjayēt; sandhānēna cēnna tiṣṭhati rasaṁ tadā pācanaṁ bhasma prayōjayēt; ēbhistrībhirvidhānairyadi na tiṣṭhati raktaṁ tadā dahanaṁ śōṇitasthāpanārthaṁ kartavyamityarthaḥ||41-42||
Adhikarana 35 (43) · Śloka 43
śēṣadōṣē yatō raktē na vyādhirativartatē |
sāvaśēṣē tataḥ sthēyaṁ na tu kuryādatikramam ||43||
View original
शेषदोषे यतो रक्ते न व्याधिरतिवर्तते |
सावशेषे ततः स्थेयं न तु कुर्यादतिक्रमम् ||४३||
idānīṁ raktātisrāvadōṣaṁ darśayannāha- śēṣētyādi| na vyādhirativartatē na vr̥ddhiṁ yāti| sāvaśēṣē tataḥ sthēyamiti sāvaśēṣē dōṣē raktaṁ punaḥ saṁśamanādibhirjayēt||43||
Adhikarana 36 (44) · Śloka 44
dēhasya rudhiraṁ mūlaṁ rudhirēṇaiva dhāryatē |
tasmādyatnēna saṁrakṣyaṁ raktaṁ jīva iti sthitiḥ ||44||
View original
देहस्य रुधिरं मूलं रुधिरेणैव धार्यते |
तस्माद्यत्नेन संरक्ष्यं रक्तं जीव इति स्थितिः ||४४||
kutaḥ punaḥ śōṇitasrāvaṇē'tikramō na karaṇīya ityāha- dēhasyētyādi| mūlamiti utpattisthitipralayēṣu śōṇitamēva hētuḥ, anēnaiva dhāryatē sthāpyatē||44||
Adhikarana 37 (45) · Śloka 45
srutaraktasya sēkādyaiḥ śītaiḥ prakupitē'nilē |
śōphaṁ satōdaṁ kōṣṇēna sarpiṣā pariṣēcat ||45||
View original
स्रुतरक्तस्य सेकाद्यैः शीतैः प्रकुपितेऽनिले |
शोफं सतोदं कोष्णेन सर्पिषा परिषेचत् ||४५||
śōṇitāvasēkē paścātkarma darśayannāha- srutaraktasyētyādi||45||
Adhikarana puShpikA · Śloka 14
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē śōṇitavarṇanīyō nāma caturdaśō'dhyāya ||14||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने शोणितवर्णनीयो नाम चतुर्दशोऽध्याय ||१४||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ sūtrasthānē śōṇitavarṇanīyō nāma caturdaśō'dhyāyaḥ||14||