Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātō vraṇālēpanabandhavidhimadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
ālēpa ādya upakramaḥ , ēṣa sarvaśōphānāṁ sāmānyaḥ pradhānatamaśca, taṁ ca pratirōgaṁ vakṣyāmaḥ- tatō bandhaḥ pradhānaṁ, tēna śuddhirvraṇarōpaṇamasthisandhisthairyaṁ ca ||3||
View original
अथातो व्रणालेपनबन्धविधिमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
आलेप आद्य उपक्रमः , एष सर्वशोफानां सामान्यः प्रधानतमश्च, तं च प्रतिरोगं वक्ष्यामः- ततो बन्धः प्रधानं, तेन शुद्धिर्व्रणरोपणमस्थिसन्धिस्थैर्यं च ||३||
athāta ityādi| ēṣa ālēpaḥ| nanvēṣa ālēpa ādya upakramaḥ kathaṁ? dvivraṇīyē'patarpaṇasyādyatvēna paṭhitatvāt; ucyatē- auṣadhadravyēbhyō bahirantaḥpramārjanēbhya ālēpa ādya ityarthaḥ; ādyasamīpatvācchrēṣṭhatvādvā''lēpa ādya ityucyatē| sarvaśōphānāṁ sāmānya iti vātādiśōphānāṁ tulyaḥ, ālēpatvēnābhēdāt| pradhānatamaśca sarvōpakramēbhyaḥ āśupīḍāharatvāt| taṁ ca pratirōgaṁ vakṣyāma iti tamālēpaṁ, pratirōgaṁ rōgē rōgē, vakṣyāmaḥ kathayiṣyāmaḥ, asmin sthānē cikitsitē ca| tataḥ tasmādālēpāt| asthisandhisthairyaṁ cēti asthnaḥ sandhērdārḍhyaṁ ‘bhavati’ ityādhyāhāraḥ| kēcidācāryā imaṁ na paṭhanti||1-3||
Adhikarana 2 (4) · Śloka 4
tatra pratilōmamālimpēt |
pratilōmē hi samyagauṣadhamavatiṣṭhatē'nupraviśati rōmakūpān svēdavāhibhiśca sirāmukhairvīryaṁ prāpnōti ||4||
View original
तत्र प्रतिलोममालिम्पेत् |
प्रतिलोमे हि सम्यगौषधमवतिष्ठतेऽनुप्रविशति रोमकूपान् स्वेदवाहिभिश्च सिरामुखैर्वीर्यं प्राप्नोति ||४||
idānīmālēpāvacāraṇaṁ tatphalaṁ ca nirdēṣṭumāha- tatrētyādi| pratilōmamālimpēditi lōmābhimukhamālimpēt| hi yasmādarthē| avatiṣṭhatē avasthitiṁ karōti, anupraviśati ca ‘auṣadhaṁ’ ityanuvartatē||4||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
na ca śuṣyamāṇamupēkṣēta, anyatra pīḍayitavyāt |
śuṣkō hyapārthakō rukkaraśca ||5||
View original
न च शुष्यमाणमुपेक्षेत, अन्यत्र पीडयितव्यात् |
शुष्को ह्यपार्थको रुक्करश्च ||५||
ālēpasyāvasthāyāṁ kartavyatāmāha- na cētyādi| anyatra pīḍayitavyāditi pīḍanadravyairmiśrakōktairyō vraṇaḥ pīḍanīyō bhavati tasmādanyatra śuṣyamāṇaṁ nōpēkṣētētyarthaḥ| hi yasmādarthē| apārthakō niṣphalaḥ||5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
sa trividhaḥ- pralēpaḥ, pradēha, ālēpaśca |
pralēpapradēhayōrantaraṁ - tatra pralēpaḥ śītastanuraviśōṣī viśōṣī vā; pradēhastūṣṇaḥ śītō vā bahalō'bahuraviśōṣī ca; madhyamō'trālēpaḥ |
tatra, raktapittaprasādakr̥dālēpaḥ; pradēhō vātaślēṣmapraśamanaḥ śōdhanō rōpaṇaḥ śōphavēdanāpahaśca; tasyōpayōgaḥ kṣatākṣatēṣu; yastu kṣatēṣūpayujyatē sa bhūyaḥ ‘kalka’ iti sañjñāṁ labhatē niruddhālēpanasañjñaḥ; tēnāsrāvasannirōdhō mr̥dutā pūtimāṁsāpakarṣaṇamanantardōṣatā vraṇaśuddhiśca bhavati ||6||
View original
स त्रिविधः- प्रलेपः, प्रदेह, आलेपश्च |
प्रलेपप्रदेहयोरन्तरं - तत्र प्रलेपः शीतस्तनुरविशोषी विशोषी वा; प्रदेहस्तूष्णः शीतो वा बहलोऽबहुरविशोषी च; मध्यमोऽत्रालेपः |
तत्र, रक्तपित्तप्रसादकृदालेपः; प्रदेहो वातश्लेष्मप्रशमनः शोधनो रोपणः शोफवेदनापहश्च; तस्योपयोगः क्षताक्षतेषु; यस्तु क्षतेषूपयुज्यते स भूयः ‘कल्क’ इति सञ्ज्ञां लभते निरुद्धालेपनसञ्ज्ञः; तेनास्रावसन्निरोधो मृदुता पूतिमांसापकर्षणमनन्तर्दोषता व्रणशुद्धिश्च भवति ||६||
tadbhēdānāha- sa trividha ityādi| pralēpapradēhayōrvāstavābhēdē'pi vyāvahārikaṁ bhēdaṁ darśayannāha- tatra pralēpa ityādi| antaraṁ bhēdaḥ, sthānāsanavat| pralēpaṁ lakṣaṇairnirdiśannāha- pralēpa ityādi| aviśōṣī apīḍayitavyē vraṇaśōphē, viśōṣī pīḍayitavyē; ētēna yēna kalkēna candanavallipyatē sa pralēpaḥ; anyē ‘śītastanuḥ’ ityādilakṣaṇaṁ pradēhasya iti vadanti| lakṣaṇaiḥ pradēhaṁ nirdiśannāha- pradēha ityādi| uṣṇaḥ śītō vēti viṣayāpēkṣayā; tatra vātabahulē kaphabahulē vā uṣṇaḥ, pittaraktabahulē śītaḥ| bahalaḥ sthūlaḥ, ētēna yastu kalkaḥ piṇḍīkr̥tya vraṇasyōpari dīyatē sa pradēhaḥ| ‘uṣṇaḥ śītō vā’ ityādilakṣaṇaṁ ‘pralēpasya’ iti kēcinmanyantē| lakṣaṇāntaraṁ nirdiśya kāryabhēdaṁ nirdiśannāha- tatrētyādi| tatrēti tayōrmadhyē| kēcidatrālēpanasthānē ‘pradēha’ iti paṭhanti, anyē tu pradēhasthānē ālēpaṁ paṭhanti| ālēpasya sāmānyaviṣayaṁ darśayannāha- tasyētyādi| kṣatākṣatēṣu vraṇavraṇaśōphēṣvityarthaḥ| viṣayāntarēṇālēpasya nāmāntaramāha- yastvityādi| tuśabdō'vadhāraṇē| bhūyaḥśabdō'tra punararthē| niruddhā niṣiddhā| anyē tvatra ‘nirōdhyālēpanasañjñāṁ’ iti paṭhanti; tatrāpi sa ēvārthaḥ| kalkasañjñasyālēpasya karma āha- tēnētyādi| āsrāvasannirōdha iti āsrāvō raktādyāsrāvaḥ| anantardōṣatēti dōṣō'tra pūyaḥ, tēnābhyantarapūyavarjitatvam| vraṇaśuddhiścēti dōṣaduṣṭinivr̥ttiḥ; cakārādvraṇarōpaṇasya grahaṇam||6||
Adhikarana 5 (7-10) · Śloka 10
avidagdhēṣu śōphēṣu hitamālēpanaṁ bhavēt |
yathāsvaṁ dōṣaśamanaṁ dāhakaṇḍūrujāpaham ||7||
tvakprasādanamēvāgryaṁ māṁsaraktaprasādanam |
dāhapraśamanaṁ śrēṣṭhaṁ rujākaṇḍūvināśanam ||8||
marmadēśēṣu yē rōgā guhyēṣvapi tathā nr̥ṇām |
saṁśōdhanāya tēṣāṁ hi kuryādālēpanaṁ bhiṣak ||9||
(ṣaḍbhāgaṁ paittikē snēhaṁ caturbhāgaṁ tu vātikē |
aṣṭabhāgaṁ tu kaphajē snēhamātrāṁ pradāpayēt) ||10||
View original
अविदग्धेषु शोफेषु हितमालेपनं भवेत् |
यथास्वं दोषशमनं दाहकण्डूरुजापहम् ||७||
त्वक्प्रसादनमेवाग्र्यं मांसरक्तप्रसादनम् |
दाहप्रशमनं श्रेष्ठं रुजाकण्डूविनाशनम् ||८||
मर्मदेशेषु ये रोगा गुह्येष्वपि तथा नृणाम् |
संशोधनाय तेषां हि कुर्यादालेपनं भिषक् ||९||
(षड्भागं पैत्तिके स्नेहं चतुर्भागं तु वातिके |
अष्टभागं तु कफजे स्नेहमात्रां प्रदापयेत्) ||१०||
ālēpasyātmaviṣayē kālāvadhimāha- avidagdhēṣvityādi| avidagdhēṣvālēpanaṁ hitaṁ, vidagdhēṣu punaḥ pradēha ēva, yasya ‘upanāha’ iti sañjñāntaram| yathāsvaṁ dōṣaśamanamiti vātādidōṣēṣu madhyē yadālēpanaṁ dravyaguṇāpēkṣayā yasya dōṣasya śamanaṁ bhavēt tat tatra hitamityarthaḥ| dāhakaṇḍūrujāpahamiti dāhaḥ pittasya, kaṇḍūḥ kaphasya, rujā vātasya, ētā apahanti| dūṣyaprasādanatvamālēpasya nirdēṣṭumāha- tvakprasādanamēvāgryamiti|- agryaṁ pradhānam| dāhakaṇḍūrujāpahamiti pūrvasminnēva ślōkē dāhādīnāṁ paṭhitatvādiha punaḥ pāṭhō dūṣyakr̥tā api dāhādayō bhavantīti bōdhanārtham||7-10||
Adhikarana 6 (11) · Śloka 11
tasya pramāṇaṁ mahiṣārdracarmōtsēdhamupadiśanti ||11||
View original
तस्य प्रमाणं महिषार्द्रचर्मोत्सेधमुपदिशन्ति ||११||
tanutvamālēpasya guṇaḥ, tanutvaṁ kiṁ pramāṇamityāha- tasyētyādi| pradēhastu mahiṣārdracarmōcchrāyāpēkṣayā sthūla iti| yē tu tanutvaṁ pradēhaguṇaṁ manyatē, tēṣāṁ matē pradēhasyaitat pramāṇam||11||
Adhikarana 7 (12-15) · Śloka 15
na cālēpaṁ rātrau prayuñjīta , mā bhūcchaityavihatōṣmaṇastadanirgamādvikārapravr̥ttiriti ||12||
pradēhasādhyē vyādhau tu hitamālēpanaṁ divā |
pittaraktābhighātōtthē saviṣē ca viśēṣataḥ ||13||
na ca paryuṣitaṁ lēpaṁ kadācidavacārayēt |
uparyupari lēpaṁ ca na kadācit pradāpayēt ||14||
ūṣmāṇaṁ vēdanāṁ dāhaṁ ghanatvājjanayēt sa hi |
na ca tēnaiva lēpēna pradēhaṁ dāpayēt punaḥ |
śuṣkabhāvātsa nirvīryō yuktō'pi syādapārthakaḥ ||15||
View original
न चालेपं रात्रौ प्रयुञ्जीत , मा भूच्छैत्यविहतोष्मणस्तदनिर्गमाद्विकारप्रवृत्तिरिति ||१२||
प्रदेहसाध्ये व्याधौ तु हितमालेपनं दिवा |
पित्तरक्ताभिघातोत्थे सविषे च विशेषतः ||१३||
न च पर्युषितं लेपं कदाचिदवचारयेत् |
उपर्युपरि लेपं च न कदाचित् प्रदापयेत् ||१४||
ऊष्माणं वेदनां दाहं घनत्वाज्जनयेत् स हि |
न च तेनैव लेपेन प्रदेहं दापयेत् पुनः |
शुष्कभावात्स निर्वीर्यो युक्तोऽपि स्यादपार्थकः ||१५||
viśiṣṭē kālē ālēpāvacāraṇavidhiniṣēdhē, kathañcitkriyamāṇē ca dōṣamāha- na cētyādi| ētēnāsya vidhiḥ sūcyatē; tēna vātaślaiṣmikāpākiśōthē rātrau pradēha upayōktavyaḥ, tathā vidahyamānē śōthē pradēhō dēya ēva, kṣatēṣu kalkō'pi rātrau dātavya iti, tathā pittajē śōthē vātapittajē ca śatadhautaghr̥tābhyaṅgādi dātavyamiti| śaityāvihatōṣmaṇa iti ‘śōphasya’ iti śēṣaḥ| tadanirgamāt śōphōṣmāniḥsaraṇāt| vikārapravr̥ttirvikārābhivr̥ddhiḥ| śaityaruddharōmakūpatvādanirgacchannūṣmā ālēpēnāntarnītō'tyarthaṁ śōphaṁ pacatītyarthaḥ| svēdavāhibhiḥ sirāmukhaiśca vīryaṁ prāpnōtītyata ūrdhvaṁ bahuṣu pratiṣu nibandhapāṭhakramādvyatikramēṇa pāṭhakramō'dhikaśca pāṭhō dr̥śyatē; sa ucyatē- “tasya pramāṇaṁ mahiṣārdracarmōtsēdhamupadiśanti| na ca śuṣyamāṇamupēkṣētānyatra pīḍayitavyāt; śuṣkō hyapārthō rukkaraśca| sa trividha ālēpaḥ pradēhō lēpaśca| tēṣāmantaraṁ- ālēpaḥ śītastanuraviśōṣī viśōṣī ca, pradēhastūṣṇaḥ śītō vā bahulō bahuraviśōṣī ca, madhyamō lēpa iti| viśēṣatō raktapittaprasādakr̥dālēpaḥ; pralēpō vātaślēṣmapraśamanaḥ śōdhanō rōpaṇaḥ śōphavēdanāpahaśca, tasyōpayōgaḥ kṣatākṣatēṣu; yastu kṣatēṣūpayujyatē sa bhūyaḥ ‘kalka’ iti sañjñā labhatē niruddhālēpanasañjñaḥ, tēnāsrāvasannirōdhō mr̥dutā pūtimāṁsāpakarṣaṇamanantardōṣatā vraṇaśuddhiśca bhavati| ubhayaguṇō lēpaḥ| na cālēpaṁ rātrau prayuñjīta, mābhūcchaityavihatōṣmaṇastadanirgamādvikārapravr̥ttiriti| tvakprasādanamēvāgryaṁ māṁsaraktaprasādanam| dāhapraśamanaṁ śrēṣṭhaṁ tōdakaṇḍūvināśanam|| marmadēśēṣu yē rōgā guhyēṣvapi tathā nr̥ṇām| saṁśōdhanāya tēṣāṁ hi kuryādālēpanaṁ bhiṣak|| avidagdhēṣu śōthēṣu hitamālēpanaṁ bhavēt| yathāsvaṁ dōṣaśamanaṁ dāhakaṇḍūvināśanam|| ṣaḍbhāgaṁ paittikē snēhaṁ caturbhāgaṁ tu vātikē| aṣṭabhāgaṁ tu kaphajē snēhamātrāṁ pradāpayēt”- iti| ayaṁ pāṭhō vartamānēṣu pustakēṣu sarvēṣvēva paṭhyata ityasmābhiḥ kramamātraṁ darśitaṁ; na tvayaṁ paṭhanīyaḥ; paṭhanīyaḥ punaḥ prāktanapāṭha ēva, sarvapūrvācāryasammatatvāt||12-15||
Adhikarana 8 (16) · Śloka 16
ata ūrdhvaṁ vraṇabandhanadravyāṇyupadēkṣyāmaḥ; tadyathā- kṣaumakārpāsāvikadukūlakauśēyapatrōrṇacīnapaṭṭacarmāntarvalkalālābūśakalalatāvidalarajjutūlaphalasantānikālauhānīti ; tēṣāṁ vyādhiṁ kālaṁ cāvēkṣyōpayōgaḥ; prakaraṇataścaiṣāmādēśaḥ ||16||
View original
अत ऊर्ध्वं व्रणबन्धनद्रव्याण्युपदेक्ष्यामः; तद्यथा- क्षौमकार्पासाविकदुकूलकौशेयपत्रोर्णचीनपट्टचर्मान्तर्वल्कलालाबूशकललताविदलरज्जुतूलफलसन्तानिकालौहानीति ; तेषां व्याधिं कालं चावेक्ष्योपयोगः; प्रकरणतश्चैषामादेशः ||१६||
idānīṁ vraṇabandhavidhiḥ prastūyatē, sa ca dravyādhīnaḥ, atastānyēva prāgupadēṣṭumāha- kṣaumētyādi| kṣaumam atasītantubhirvyūtaṁ, anyē vastrāntaramāhuḥ; kārpāsaṁ kārpāsatanturacitam; āvikam urabhrarōmavyūtaṁ; dukūlaṁ paṭṭavastram, anyē valkalamāhuḥ; kauśēyaṁ kōśakārakr̥milālōdbhūtaṁ, yat ‘trasara’ iti lōkē; patrōrṇō rallūkākhyaḥ kambalaḥ, anyē tu ‘yairharitādīni dēvāṅgānyupyantē tē patrōrṇāḥ’, ‘dhautakauśēyam’ ityaparē, ‘māgadhapauṇḍrakādidēśēṣu nāgavr̥kṣādayaścatvārō vr̥kṣāstatpatrēbhyō jātairharitatantubhirūrṇārūpairvayatē yattat patrōrṇam’ ityēkē; cīnapaṭṭaṁ cīnadēśa ēvōtpadyatē, taddēśajanāstu ‘cīnayugapaṭṭam’ iti vadanti, sa ca patrōrṇasyaiva bhēdaḥ, anyē nētramāhuḥ; carma ēṇādīnām, aparē carmavadbandhanadravyam, athavā suvarṇapiṣṭikāliptacarmatantubhisturuṣkairyāni vayantē tāni carmaśabdēnōcyantē; bāhyavalkalamantyaṁ ca tyaktvā madhyaṁ yadgr̥hyatē tadantarvalkalam; alābūśakalaṁ tumbīphalakarparikā; latāvidalaṁ śyāmalatādipāṭitārdhaṁ; kēcidvidalaśabdaṁ carmādibhiḥ saha sambadhnanti, anyē tu vidalaśabdēna vaṁśavētrādikambikāmāhuḥ; latāśabdēna ca śyāmalatādīnāṁ grahaṇaṁ; rajjurmuñjabalvajādivalitaḥ; tūlaphalaṁ śālmalīphalādi; santānikā kṣīrasantānikā, anyē ‘kuśalasantānikā’ iti paṭhanti, kuśalasantānikā kōlikavr̥ttiḥ dvitritanturacitā ‘vaya’ iti lōkē prasiddhā, markaṭavāsaṁ kēcidāhuḥ; lōhāni suvarṇatrapusīsādīni| kva punastēṣāmupayōga ityāha- tēṣāmityādi| tēṣāṁ kṣaumādīnām| vyādhiṁ kālaṁ cāvēkṣyōpayōga iti tatra vātaślaiṣmikaṁ vyādhiṁ kālaṁ ca śītamavēkṣya vraṇabandhanadravyāṇāṁ ghanānāmupayōgaḥ, raktapaittikaṁ vyādhimuṣṇaṁ ca kālamavēkṣya tanūnāmupayōgaḥ, cakārādgāḍhasthānamavēkṣya ghanānāmupayōgaḥ, śithilasthānamavēkṣya tanūnāmupayōga iti| vargōktānāṁ vraṇabandhanadravyāṇāṁ saṅkṣēpēṇādēśamāha- prakaraṇataścaiṣāmādēśa iti|- prakaraṇataḥ prakaraṇamavēkṣya, ēṣāṁ vraṇabandhanadravyāṇāmādēśanaṁ; tadyathā- sarpādidaṣṭasyāriṣṭābandhō rakṣā(jvā)dibhiḥ, raktātipravr̥ttau raktanivr̥ttyarthaṁ santānikayā badhnīyāt, pāṭitaśyāmalatādyairbhagnasandhānāya bandhaḥ kartavyaḥ, lauhaiḥ suvarṇādibhirdantān badhnīyāt, trapvādibhirarbudagranthyādīn, alābuśakalēna śirōvraṇān badhnīyāt; ēvamanyēṣāmapi yathārhamādēśanam||16||
Adhikarana 9 (17) · Śloka 17
tatra kōśadāmasvastikānuvēllitamu(pra)tōlīmaṇḍalasthagikāyamakakhaṭvācīnavibandhavitānagōphaṇāḥ pañcāṅgī cēti caturdaśa bandhaviśēṣāḥ |
tēṣāṁ nāmabhirēvākr̥tayaḥ prāyēṇa vyākhyātāḥ ||17||
View original
तत्र कोशदामस्वस्तिकानुवेल्लितमु(प्र)तोलीमण्डलस्थगिकायमकखट्वाचीनविबन्धवितानगोफणाः पञ्चाङ्गी चेति चतुर्दश बन्धविशेषाः |
तेषां नामभिरेवाकृतयः प्रायेण व्याख्याताः ||१७||
idānīṁ bandhaviśēṣān saṅkhyayā nirdēṣṭumāha- tatra kōśētyādi| ēṣāmākāraṁ nirdēṣṭumāha- tēṣāmityādi| prāyōgrahaṇānnāmnaiva sarvēṣāmākr̥tīrvaktuṁ na śakyatē, tasmāt paratantrōktalakṣaṇamapyatraiva samyagākr̥tivijñānāya ślōkairupadēkṣyāmaḥ| tadyathā- “pūrayitvauṣadhairbandhaḥ kriyatē kōśakākr̥tiḥ| kōśakākhyaḥ sa vijñēyō, vaidyairbandhanavarjitaḥ|| dāmākr̥tiṁ catuṣpādāṁ dāmākhyaṁ, svastikaṁ punaḥ| svastikākr̥timāsīvya , paścādāvēṣṭya badhyatē|| anuvēllitaṁ tadvidyāt, mutōlīlakṣaṇaṁ śr̥ṇu| bahvaṅghrirmuṭikākārō jālavadbahurandhrakaḥ|| mutōlībandha ēṣa syāt sañjñāntaramataḥ śr̥ṇu| gōtuṇḍikāṁ cālanīṁ ca tāmēvāhurbhiṣagvarāḥ|| maṇḍalaṁ vēṣṭanākāraṁ vidadhyāt, sthagikāṁ punaḥ | sthagikāmiva cāpūrya bhēṣajaiḥ paṭṭakēna ca|| badhyatē maṇḍalākārō yamalavraṇayōstu yaḥ| bandhaṁ yamakanāmānaṁ bhiṣajō varṇayanti tam|| khaṭvākāraścatuṣpādaḥ khaṭvābandhaḥ prakīrtitaḥ| cīnabandhaṁ vijānīyāccīrābhirbahubhirvr̥tam| vibandhō vividhō bandhaḥ sa ca ṣaṭcīndhi(ri)kāyutaḥ || jñēyō vitānasañjñastu vitānākārasaṁyutaḥ| pāṣāṇaguḍakōtkṣēpakāriṇīṁ gōphaṇāṁ viduḥ|| tadākr̥tiṁ bhiṣakkuryādgōphaṇāṁ, pañcakambibhiḥ| pañcāṅgīṁ tu vr̥tāṁ kuryāt sandhānāya cikitsakaḥ”- iti||17||
Adhikarana 10 (18) · Śloka 18
tatra kōśamaṅguṣṭhāṅguliparvasu vidadhyāt, dāma sambādhē'ṅgē, sandhikūrcakabhrūstanāntaratalakarṇēṣu svastikaṁ, anuvēllitaṁ śākhāsu, grīvāmēḍhrayōḥ mu(pra)tōlīṁ, vr̥ttē'ṅgē maṇḍalam, aṅguṣṭhāṅgulimēḍhrāgrēṣu sthagikāṁ, yamalavraṇayōryamakaṁ, hanuśaṅkhagaṇḍēṣu khaṭvām, apāṅgayōścīnaṁ, pr̥ṣṭhōdarōraḥsu vibandhaṁ, mūrdhani vitānaṁ, cibukanāsauṣṭhāṁsabastiṣu gōphaṇāṁ, jatruṇa ūrdhvaṁ pañcāṅgīmiti; yō vā yasmin śarīrapradēśē suniviṣṭō bhavati taṁ tasmin vidadhyāt ||18||
View original
तत्र कोशमङ्गुष्ठाङ्गुलिपर्वसु विदध्यात्, दाम सम्बाधेऽङ्गे, सन्धिकूर्चकभ्रूस्तनान्तरतलकर्णेषु स्वस्तिकं, अनुवेल्लितं शाखासु, ग्रीवामेढ्रयोः मु(प्र)तोलीं, वृत्तेऽङ्गे मण्डलम्, अङ्गुष्ठाङ्गुलिमेढ्राग्रेषु स्थगिकां, यमलव्रणयोर्यमकं, हनुशङ्खगण्डेषु खट्वाम्, अपाङ्गयोश्चीनं, पृष्ठोदरोरःसु विबन्धं, मूर्धनि वितानं, चिबुकनासौष्ठांसबस्तिषु गोफणां, जत्रुण ऊर्ध्वं पञ्चाङ्गीमिति; यो वा यस्मिन् शरीरप्रदेशे सुनिविष्टो भवति तं तस्मिन् विदध्यात् ||१८||
bandhaviṣayamāha- tatrētyādi| tatrēti caturdaśabandhēṣu madhyē| parvaśabdō'ṅguṣṭhāṅgulibhiḥ saha sambadhyatē| dāma sambādhē'ṅgē iti saṅkaṭē'ṅgē| sandhikūrcakabhrūstanāntaratalakarṇēṣviti kṣipramarmōpariṣṭādubhayataḥ kūrcakaḥ, pādāṅguṣṭhāṅgulyōrmadhyē kṣipramiti marma; bhrūstanāntaramiti antaraśabdaḥ pratyēkaṁ sambadhyatē; talamiha hastapādatalam| śākhāsviti śākhāsu sakthibāhuṣu| bāhupārśvōdarōrupr̥ṣṭhādikaṁ vr̥ttamaṅgam| aṅguṣṭhāṅgulimēḍhrāgrēṣviti agraśabdō'trāṅguṣṭhādibhiḥ saha pratyēkaṁ sambadhyatē| hanuśaṅkhagaṇḍēṣviti hanurmukhasandhiḥ, śaṅkhō bhrūkarṇayōrantaraṁ, gaṇḍō gallaḥ| apāṅgayōścīnamiti apāṅgayōrnētrāntapradēśayōḥ| hr̥dayōrdhvaṁ stanayōrmadhyaṁ grīvāmūlādadhastāduraḥ| mūrdhā mastakam| cibukanāsauṣṭhāṁsabastiṣu gōphaṇāmiti cibukamōṣṭhādhō māṁsāsthipiṇḍikā , aṁsō bāhuśiraḥ, bastirmūtrāśayaḥ| jatruṇa ūrdhvaṁ grīvāmūlādupari| ādyasūtrāt ‘vidadhyāt’ iti kriyāpadaṁ sarvatrānuvartatē| uktaṁ dēśaniyamaṁ prayōjanavaśēna vyabhicārayannāha- yō vētyādi| suniviṣṭaḥ śōbhanākāraḥ||18||
Adhikarana 11 (19) · Śloka 19
yantraṇamūrdhvamadhastiryak ca ||19||
View original
यन्त्रणमूर्ध्वमधस्तिर्यक् च ||१९||
bandhō mr̥dusamāvagāḍhabhēdāttrividhaḥ, sa ca yantraṇamantarēṇa na sambhavati, atō yantraṇaṁ nirdēṣṭumāha- yantraṇamūrdhvamadhastiryak cēti| yantraṇaṁ paṭṭagranthērbandhanaṁ, taccōrdhvādibhēdēna triprakāraṁ, vraṇākr̥tīnāṁ nānāvidhatvāt| cakāra ūrdhvādibhēdānēva samuccinōti||19||
Adhikarana 12 (20) · Śloka 20
tatra ghanāṁ kavalikāṁ dattvā vāmahastaparikṣēpamr̥jumanāviddhamasaṅkucitaṁ mr̥du paṭṭaṁ nivēśya badhnīyāt |
na ca vraṇasyōpari kuryādgranthimābādhakaraṁ ca ||20||
View original
तत्र घनां कवलिकां दत्त्वा वामहस्तपरिक्षेपमृजुमनाविद्धमसङ्कुचितं मृदु पट्टं निवेश्य बध्नीयात् |
न च व्रणस्योपरि कुर्याद्ग्रन्थिमाबाधकरं च ||२०||
bandhāvacāraṇaṁ nirdiśannāha- tatrētyādi|- tatrēti vākyōpakramē| ghanāṁ kavalikāmiti auṣadhavastrayōrantarē yā dīyatē auṣadhasaṁsthāpanārthamaudumbarāditvak patrāṇi vā, sā ‘kavalikā’ ityucyatē; anyē dviguṇacaturguṇamr̥dukarpaṭaviracitāṁ kavalikāmāhuḥ| vāmahastaparikṣēpamiti vāmahastaparikṣēpāddr̥ṣṭyā racitō bandhō maṅgalamāvahati; anyē tu ‘paṭṭē vāmahastaparikṣiptē dakṣiṇahastēna sādhu bandhō niṣpadyatē’ ityācakṣatē; aparē tu vāmadakṣiṇaparikṣēpāvubhāvapi viṣayē kartavyau,kriyāsaukaryārthaṁ tu vāmahastaparikṣēpa uktaḥ| r̥jutvaṁ sannivēśaviśēṣāpēkṣam| anāviddham anākulitam, asaṅkīrṇamityaparē| asaṅkucitaṁ valivarjitam| mr̥du kōmalam| vāmahastaparikṣēparjutvādiguṇayuktaṁ paṭṭaṁ nivēśya saṁsthāpya badhnīyādityarthaḥ| ābādhakāraṁ cēti ā samantataḥ pīḍākaraṁ granthiṁ na kuryādityarthaḥ| sa ca vāmadakṣiṇapārśvayōstathā pr̥ṣṭhē'pi kriyamāṇaḥ svapnābādhakaraḥ syāditi||20||
Adhikarana 13 (21) · Śloka 21
na ca vikēśikauṣadhē atisnigdhē atirūkṣē viṣamē vā kurvīta; yasmādatisnēhāt klēdō, raukṣyācchēdō, durnyāsādvraṇavartmāvagharṣaṇamiti ||21||
View original
न च विकेशिकौषधे अतिस्निग्धे अतिरूक्षे विषमे वा कुर्वीत; यस्मादतिस्नेहात् क्लेदो, रौक्ष्याच्छेदो, दुर्न्यासाद्व्रणवर्त्मावघर्षणमिति ||२१||
tatrauṣadhakalkavraṇavartyōḥ snigdhādibhāvaṁ niyamayannāha- na cētyādi| vikēśikauṣadhē iti tilakalkamadhughr̥tāktavastrasya sūtrasya vā vartirvikēśikā, sā ca pūtimāṁsōtsaṅgagatipūyagarbhēṣu vraṇēṣu nikṣipyatē; auṣadhamiha auṣadhakalkaḥ, sa ca kēvalakalkaḥ pūtimāṁsōtsaṅgagatyasthyantarapūyavarjitēṣu vraṇēṣu dīyatē; ētadviparyayavraṇēṣu punarvikēśikauṣadhakalkayōrubhayōrapyupayōgaḥ| viṣamē durnyastē; anyē ‘viṣamē’ iti na paṭhanti| vikēśikauṣadhayōratisnigdhātirūkṣadurnyastayōrdōṣaṁ vaktumāha- yasmādatisnēhāt klēda iti|- klēdō vraṇasyārdratvam| chēdaḥ saṁhatayōrvraṇauṣṭhayōrdvidhākaraṇam| durnyāsāt duṣpravēśāt| vraṇavartma vraṇamukham| gayadāsācāryastvanyathā''pātanikāṁ gr̥hītvā pāṭhamanyathā paṭhati- “atisnēhātirūkṣayōrvikēśikauṣadhayōrdōṣaṁ yuktiyuktasnēhatō guṇaṁ ca vaktumāha- kasmāt? atisnēhāt klēdō raukṣyācchēdō yuktasnēhāt samyaguparōha” iti||21||
Adhikarana 14 (22) · Śloka 22
tatra vraṇāyatanaviśēṣādbandhaviśēṣastrividhō bhavati- gāḍhaḥ, samaḥ, śithila iti ||22||
View original
तत्र व्रणायतनविशेषाद्बन्धविशेषस्त्रिविधो भवति- गाढः, समः, शिथिल इति ||२२||
idānīmuktasaṅkhyakamapi bandhaṁ vraṇākr̥tiviśēṣēṇa trividhaṁ darśayannāha- tatrētyādi| vraṇāyatanaviśēṣāditi vraṇānāmāyatanaṁ sthānamaṅgapratyaṅgādikaṁ, tadviśēṣādgāḍhādayō bandhaviśēṣā bhavanti| nanu, dōṣakālaviśēṣādapyagrē bandhaviśēṣāṇāṁ darśitatvāddōṣakālāvapyatra vācyāviti? ucyatē, dōṣakālau hi vraṇāyatanaviśēṣamātrakarāviti na pr̥thaguktau; anyē tu vraṇāyatanaviśēṣādityasyāgrē cakārō luptō draṣṭavya iti paṭhanti, tēnānuktadōṣakālaviśēṣō'pi labhyatē, tasmādapi bandhaviśēṣā bhavanti| vraṇāyatanaviśēṣāditi anyē'nyathā vyākhyānayanti ‘vraṇānāṁ vātādyārabdhānāṁ viśēṣāttathā''yatanānāṁ sthānānāmaṅgapratyaṅgādikānāṁ kālaviśēṣāttrayō bandhaviśēṣā bhavanti” iti| ‘vraṇāyatanaṁ vraṇākārō vraṇasannivēśa’ ityanyē vyācakṣatē; idaṁ cāsaṅgatamēvēti||22||
Adhikarana 15 (23) · Śloka 23
pīḍayannarujō gāḍhaḥ sōcchvāsaḥ śithilaḥ smr̥taḥ |
naiva gāḍhō na śithilaḥ samō bandhaḥ prakīrtitaḥ ||23||
View original
पीडयन्नरुजो गाढः सोच्छ्वासः शिथिलः स्मृतः |
नैव गाढो न शिथिलः समो बन्धः प्रकीर्तितः ||२३||
gāḍhādibandhānāṁ lakṣaṇaṁ nirdiśannāha- pīḍayannarujō gāḍha iti|- gāḍhō bandhaḥ pīḍayannapyavagāḍhamānō'pi na rujati| sōcchvāsaḥ anavagāḍhakaḥ||23||
Adhikarana 16 (24) · Śloka 24
tatra sphikkukṣikakṣāvaṅkṣaṇōruśiraḥsu gāḍhaḥ, śākhāvadanakarṇakaṇṭhamēḍhramuṣkapr̥ṣṭhapārśvōdarōraḥsu samaḥ, akṣṇōḥ sandhiṣu ca śithila iti ||24||
View original
तत्र स्फिक्कुक्षिकक्षावङ्क्षणोरुशिरःसु गाढः, शाखावदनकर्णकण्ठमेढ्रमुष्कपृष्ठपार्श्वोदरोरःसु समः, अक्ष्णोः सन्धिषु च शिथिल इति ||२४||
prāgēva vraṇāyatanaviśēṣādbandhaviśēṣaṁ nirdiśannāha- tatrētyādi| sphicau kaṭiprōthau, vaṅkṣaṇa ūrusandhiḥ, maḍhrō mēhanaṁ, muṣkō'ṇḍakōṣaḥ||24||
Adhikarana 17 (25) · Śloka 25
tatra paittikaṁ gāḍhasthānē samaṁ badhnīyāt, samasthānē śithilaṁ, śithilasthānē naiva; ēvaṁ śōṇitaduṣṭaṁ ca; ślaiṣmikaṁ śithilasthānē samaṁ, samasthānē gāḍhaṁ, gāḍhasthānē gāḍhataraṁ; ēvaṁ vātaduṣṭaṁ ca ||25||
View original
तत्र पैत्तिकं गाढस्थाने समं बध्नीयात्, समस्थाने शिथिलं, शिथिलस्थाने नैव; एवं शोणितदुष्टं च; श्लैष्मिकं शिथिलस्थाने समं, समस्थाने गाढं, गाढस्थाने गाढतरं; एवं वातदुष्टं च ||२५||
dōṣaviśēṣādbandhaviśēṣaṁ nirdēṣṭumāha- tatrētyādi||25||
Adhikarana 18 (26) · Śloka 26
tatra paittikaṁ śaradi grīṣmē dvirahnō badhnīyāt, raktōpadrutamapyēvaṁ; ślaiṣmikaṁ hēmantavasantayōstryahāt , vātōpadrutamapyēvam |
ēvamabhyūhya bandhaviparyayaṁ ca kuryāt ||26||
View original
तत्र पैत्तिकं शरदि ग्रीष्मे द्विरह्नो बध्नीयात्, रक्तोपद्रुतमप्येवं; श्लैष्मिकं हेमन्तवसन्तयोस्त्र्यहात् , वातोपद्रुतमप्येवम् |
एवमभ्यूह्य बन्धविपर्ययं च कुर्यात् ||२६||
kālaviśēṣādapi bandhaviśēṣaṁ darśayannāha- tatrētyādi| dvirahnō badhnīyāditi divasasya madhyē dvau vārau badhnīyādityarthaḥ| ēvamabhyūhyēti ēvamanēna prakārēṇa, abhyūhya svayamapi vitarkya, bandhaviparyayaṁ bandhasyānyathātvamavasthāvaśāt kuryāditi| tadyathā- pittaślaiṣmikaṁ dvyahādbadhnīyāt prātargrīṣmaśaradōḥ, hēmantē paittikamaharahaḥ, varṣādiṣvapi ślaiṣmikaṁ dvyahē sāyamiti||26||
Adhikarana 19 (27) · Śloka 27
tatra, samaśithilasthānēṣu gāḍhaṁ baddhē vikēśikauṣadhanairarthakyaṁ śōphavēdanāprādurbhāvaśca, gāḍhasamasthānēṣu śithilaṁ baddhē vikēśikauṣadhapatanaṁ paṭṭasañcārādvraṇavartmāvagharṣaṇamiti; gāḍhaśithilasthānēṣu samaṁ baddhē ca guṇābhāva iti ||27||
View original
तत्र, समशिथिलस्थानेषु गाढं बद्धे विकेशिकौषधनैरर्थक्यं शोफवेदनाप्रादुर्भावश्च, गाढसमस्थानेषु शिथिलं बद्धे विकेशिकौषधपतनं पट्टसञ्चाराद्व्रणवर्त्मावघर्षणमिति; गाढशिथिलस्थानेषु समं बद्धे च गुणाभाव इति ||२७||
gāḍhādisthānē'pyanyathākr̥tānāṁ bandhānāṁ dōṣaṁ vaktumāha- tatrētyādi| cakārō'tra rāgaṁ samuccinōti; gāḍhabandhadōṣō'yam||27||
Adhikarana 20 (28) · Śloka 28
aviparītabandhē vēdanōpaśāntirasr̥kprasādō mārdavaṁ ca ||28||
View original
अविपरीतबन्धे वेदनोपशान्तिरसृक्प्रसादो मार्दवं च ||२८||
yathōcitabandhaguṇamāha- aviparītabandha ityādi||28||
Adhikarana 21 (29) · Śloka 29
abadhyamānō daṁśamaśakatr̥ṇakāṣṭhōpalapāṁśuśītavātātapaprabhr̥tibhirviśēṣairabhihanyatē vraṇaḥ, vividhavēdanōpadrutaśca duṣṭatāmupaiti, ālēpanādīni cāsya viśōṣamupayānti ||29||
View original
अबध्यमानो दंशमशकतृणकाष्ठोपलपांशुशीतवातातपप्रभृतिभिर्विशेषैरभिहन्यते व्रणः, विविधवेदनोपद्रुतश्च दुष्टतामुपैति, आलेपनादीनि चास्य विशोषमुपयान्ति ||२९||
bandhavyatirēkē dōṣaṁ vaktumāha- abadhyamāna ityādi| daṁśō vanamakṣikā, upalaḥ pāṣāṇaḥ, pāṁśurdhūliḥ, ātapō gharmaḥ| duṣṭatāmupaiti vaikr̥taṁ yāti||29||
Adhikarana 22 (30-31) · Śloka 31
cūrṇitaṁ mathitaṁ bhagnaṁ viśliṣṭamatipātitam |
asthisnāyusirācchinnamāśu bandhēna rōhati ||30||
sukhamēvaṁ vraṇī śētē sukhaṁ gacchati tiṣṭhati |
sukhaṁ śayyāsanasthasya kṣipraṁ saṁrōhati vraṇaḥ ||31||
View original
चूर्णितं मथितं भग्नं विश्लिष्टमतिपातितम् |
अस्थिस्नायुसिराच्छिन्नमाशु बन्धेन रोहति ||३०||
सुखमेवं व्रणी शेते सुखं गच्छति तिष्ठति |
सुखं शय्यासनस्थस्य क्षिप्रं संरोहति व्रणः ||३१||
bandhasyātyantaguṇaṁ darśayannāha- cūrṇitamityādi| cūrṇitaṁ bahudhā khaṇḍīkr̥taṁ, mathitaṁ vilōḍitaṁ, bhagnaṁ kāṇḍabhagnaṁ, viśliṣṭaṁ sandhicyutam, atipātitaṁ sthānāccyutamavalambamānam| chinnaśabdō'sthyādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| cūrṇitādiṣu gamanāgamanasthānaśayanēṣvapi caturṣu bandhaḥ praśasta ityāha- sukhamityādi| śētē svapiti, tiṣṭhati ūrdhvībhūta āstē, śayyāsanasthasya sukhaṁ ‘bhavati’ ityadhyāhāraḥ||30-31||
Adhikarana 23 (32) · Śloka 32
abandhyāḥ pittaraktābhighātaviṣanimittā yadā śōphadāhapākarāgatōdavēdanābhibhūtāḥ kṣārāgnidagdhāḥ pākāt prakuthitapraśīrṇamāṁsāśca bhavanti ||32||
View original
अबन्ध्याः पित्तरक्ताभिघातविषनिमित्ता यदा शोफदाहपाकरागतोदवेदनाभिभूताः क्षाराग्निदग्धाः पाकात् प्रकुथितप्रशीर्णमांसाश्च भवन्ति ||३२||
yēṣu bandha ēvānarthakarastān darśayannāha- abandhyā ityādi| nimittaśabdaḥ pittādibhiḥ saha pratyēkaṁ sambadhyatē| kadā punarētē'bandhanīyā ityāha- yadētyādi| tōdākhyaiva vēdanā tayā'bhibhūtā vātānuviddhā ityarthaḥ| atra bandhēnātyarthaṁ tōdōtpattirēva syāt, tasmānna bandhaḥ kartavya iti| ‘tōdadāhābhibhūtā’ ityanyē paṭhanti| ‘yadā ca śōphatōdadāharāgapākavēdanābhibhūtā’ iti kēcit paṭhanti| pākāt prakuthitapraśīrṇamāṁsāśca bhavantīti yē vraṇāḥ pākāt pratisrastamāṁsāśca bhavanti tē'pi na bandhyā ityarthaḥ||32||
Adhikarana 24 (33-35) · Śloka 35
kuṣṭhināmagnidagdhānāṁ piḍakā madhumēhinām |
karṇikāścōnduruviṣē viṣajuṣṭāśca yē vraṇāḥ ||33||
māṁsapākē na badhyantē gudapākē ca dāruṇē |
svabuddhyā cāpi vibhajētkr̥tyākr̥tyāṁśca buddhimān ||34||
dēśaṁ dōṣaṁ ca vijñāya vraṇaṁ ca vraṇakōvidaḥ |
r̥tūṁśca parisaṅkhyāya tatō bandhānnivēśayēt ||35||
View original
कुष्ठिनामग्निदग्धानां पिडका मधुमेहिनाम् |
कर्णिकाश्चोन्दुरुविषे विषजुष्टाश्च ये व्रणाः ||३३||
मांसपाके न बध्यन्ते गुदपाके च दारुणे |
स्वबुद्ध्या चापि विभजेत्कृत्याकृत्यांश्च बुद्धिमान् ||३४||
देशं दोषं च विज्ञाय व्रणं च व्रणकोविदः |
ऋतूंश्च परिसङ्ख्याय ततो बन्धान्निवेशयेत् ||३५||
uktānuktamarthaṁ sukhapāṭhārthaṁ ślōkairnirdiśannāha- kuṣṭhināmityādi| kuṣṭhiprabhr̥tīnāṁ māṁsapākē sati vraṇā na badhyantē| madhumēhināṁ piḍakā iti gudapākē ca dāruṇa iti bandhō na kārya ityarthaḥ| kr̥tyākr̥tyān sādhyāsādhyān | dēśaṁ sphikkukṣikakṣādikam| dōṣaṁ vātādikam| vraṇakōvidō vraṇavidvān r̥tūn śītōṣṇasādhāraṇān| parisaṅkhyāya samyagbuddhvā| nivēśayēt kuryādityarthaḥ||33-35||
Adhikarana 25 (36-45) · Śloka 45
ūrdhvaṁ tiryagadhastācca yantraṇā trividhā smr̥tā |
yathā ca badhyatē bandhastathā vakṣyāmyaśēṣataḥ ||36||
ghanāṁ kavalikāṁ dattvā mr̥du caivāpi paṭṭakam |
vikēśikāmauṣadhaṁ ca nātisnigdhaṁ samācarēt ||37||
praklēdayatyatisnigdhā tathā rūkṣā kṣiṇōti ca |
yuktasnēhā rōpayati durnyastā vartma gharṣati ||38||
viṣamaṁ ca vraṇaṁ kuryāt stambhayēt srāvayēttathā |
yathāvraṇaṁ viditvā tu yōgaṁ vaidyaḥ prayōjayēt ||39||
pittajē raktajē vā'pi sakr̥dēva parikṣipēt |
asakr̥t kaphajē vā'pi vātajē ca vicakṣaṇaḥ ||40||
talēna pratipīḍyātha srāvayēdanulōmataḥ |
sarvāṁśca bandhān gūḍhāntān sandhīṁśca vinivēśayēt ||41||
ōṣṭhasyāpyēṣa sandhānē yathōddiṣṭō vidhiḥ smr̥taḥ |
buddhyōtprēkṣyābhiyuktēna tathā cāsthiṣu jānatā ||42||
uttiṣṭhatō niṣaṇṇasya śayanaṁ cādhigacchataḥ |
gacchatō vividhairyānairnāsya duṣyati sa vraṇaḥ ||43||
yē ca syurmāṁsasaṁsthā vai tvaggatāśca tathā vraṇāḥ |
sandhyasthikōṣṭhalaprāptāśca sirāsnāyugatāstathā ||44||
tathā'vagāḍhagambhīrāḥ sarvatō viṣamasthitāḥ |
naitē sādhayituṁ śakyā r̥tē bandhādbhavanti hi ||45||
View original
ऊर्ध्वं तिर्यगधस्ताच्च यन्त्रणा त्रिविधा स्मृता |
यथा च बध्यते बन्धस्तथा वक्ष्याम्यशेषतः ||३६||
घनां कवलिकां दत्त्वा मृदु चैवापि पट्टकम् |
विकेशिकामौषधं च नातिस्निग्धं समाचरेत् ||३७||
प्रक्लेदयत्यतिस्निग्धा तथा रूक्षा क्षिणोति च |
युक्तस्नेहा रोपयति दुर्न्यस्ता वर्त्म घर्षति ||३८||
विषमं च व्रणं कुर्यात् स्तम्भयेत् स्रावयेत्तथा |
यथाव्रणं विदित्वा तु योगं वैद्यः प्रयोजयेत् ||३९||
पित्तजे रक्तजे वाऽपि सकृदेव परिक्षिपेत् |
असकृत् कफजे वाऽपि वातजे च विचक्षणः ||४०||
तलेन प्रतिपीड्याथ स्रावयेदनुलोमतः |
सर्वांश्च बन्धान् गूढान्तान् सन्धींश्च विनिवेशयेत् ||४१||
ओष्ठस्याप्येष सन्धाने यथोद्दिष्टो विधिः स्मृतः |
बुद्ध्योत्प्रेक्ष्याभियुक्तेन तथा चास्थिषु जानता ||४२||
उत्तिष्ठतो निषण्णस्य शयनं चाधिगच्छतः |
गच्छतो विविधैर्यानैर्नास्य दुष्यति स व्रणः ||४३||
ये च स्युर्मांससंस्था वै त्वग्गताश्च तथा व्रणाः |
सन्ध्यस्थिकोष्ठलप्राप्ताश्च सिरास्नायुगतास्तथा ||४४||
तथाऽवगाढगम्भीराः सर्वतो विषमस्थिताः |
नैते साधयितुं शक्या ऋते बन्धाद्भवन्ति हि ||४५||
kēcit suśrutādhyāyinō gadyōktasyārthasya vyaktyarthaṁ saṅgrahaślōkān paṭhanti- ūrdhvamityādi| viṣamaṁ ca vraṇaṁ kuryāditi vaiṣamyamiha nimnōnnatatvēna| stambhayēt srāvayēttathēti stambhanaṁ srāvaṇaṁ cēha pūyasyaivēti| sakr̥dēva parikṣipēditi ēkavāramēva paṭṭēna vēṣṭayēditi| sarvāṁśca bandhānityādi sarvān bandhān sandhīṁśca sarvān bandhān sandhīṁśca sarvān guptāntān vinivēśayēt viniyōjayēt kuryādityarthaḥ| ōṣṭhasyētyādi|- ēṣa yathōddiṣṭō vidhirōṣṭhasyāpi sandhānē smr̥taḥ| buddhyōtprēkṣyētyādi| abhiyuktēna jānatā vaidyēna buddhyā'bhyūhyāsthiṣvapi sandhānāya yathōddiṣṭō vidhiḥ kartavya iti| tathētyādi| avagāḍhatayā gambhīrā ityarthaḥ| gayadāsācāryēṇāyaṁ pāṭhō'nārṣa ēva kr̥taḥ, tanmatānusāriṇā brahmadēvēna kvacidvyākhyātaḥ, tābhyāṁ gr̥hītatvādasmābhirlikhitō vyākhyātaśca kvaciditi||36-45||
Adhikarana puShpikA · Śloka 18
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē vraṇālēpanabandhavidhirnāmāṣṭādaśō'dhyāyaḥ ||18||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने व्रणालेपनबन्धविधिर्नामाष्टादशोऽध्यायः ||१८||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ sūtrasthānē'ṣṭādaśō'dhyāyaḥ||18||