60. amānuṣōpasargapratiṣēdhādhyāyaḥ

Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2

athātō'mānuṣōpasargapratiṣēdhamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1|| yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||

kāyacikitsāpāriśēṣyāt bhūtavidyāmārabdhukāma ādau mūtrakr̥cchrānantaraṁ mūtrakr̥cchrē pratikṣaṇamalpālpaṁ mēhatō'samyagācamanēnāśaucādamānuṣōpasargasambhāvanāyāmamānuṣajanyavyādhipratiṣēdhārambhō yukta ityata āha- athāta ityādi| athēti kāyacikitsānantaram| ata iti hētau| hētuścapātanikāyāmēva prakaṭīkr̥taḥ| amānuṣā dēvādigrahāḥ, tēṣāmupasarga upadravaḥ, tasya pratiṣēdhaḥ cikitsitaṁ, tadvividhaprakāramābhimukhyēna śiṣyāṇāṁ vyākhyāsyāmaḥ| anyē tu ‘amānuṣōpasarga’ ityatra ‘amānuṣābādha’ iti paṭhanti; amānuṣāṇi bhūtāni, tēṣāmābādhā pīḍēti vyākhyānayanti||1-2||

Adhikarana 2 (3) · Śloka 3

niśācarēbhyō rakṣyastu nityamēva kṣatāturaḥ | iti yat prāgabhihitaṁ vistarastasya vakṣyatē ||3||

niśācarēbhya ityādi| atra niśācarā dēvādigrahā ucyantē, niśāvihāritvādasr̥gādibhōjanatvācca; yadvraṇitōpāsanīyē ‘rakṣāṁsi’ ityuktaṁ tadrakṣasāṁ viśēṣēṇa tathāsvarūpakhyāpanāya| prāgiti dvivraṇīyē| anyē tu niśācaraśabdēna rākṣasānēvāhuḥ||3||

Adhikarana 3 (4) · Śloka 4

guhyānāgatavijñānamanavasthā'sahiṣṇutā | kriyā vā'mānuṣī yasmin sagrahaḥ parikīrtyatē ||4||

idānīṁ sāmānyagrahalakṣaṇamāha- guhyētyādi| guhyāṁ guptam, anāgataṁ bhāvi, tayōrvijñānam| anavasthā anavasthitiḥ| asahiṣṇutā krōdhanatvam| amānuṣī kriyā varadānādikā, laṅganaplavanādikētyanyē, amānuṣī yā mānuṣaiḥ kartuṁ na śakyatē| yasmin āturē| sagrahō grahasahitaḥ||4||

Adhikarana 4 (5) · Śloka 5

aśuciṁ bhinnamaryādaṁ kṣataṁ va yadi vā'kṣatam | hiṁsyurhiṁsāvihārārthaṁ satkārārthamathāpi vā ||5||

yādr̥śaṁ bhūtāni hiṁsanti, yādr̥śaṁ vā jighr̥kṣanti, tamāha- aśucimityādi| bhinnamaryādaṁ tyaktōcitakramam, abhakṣyabhakṣaṇē agamyāgamanē tathā hiṁsādau ca pravr̥ttatvāt; kṣataṁ vraṇitam, akṣataṁ vraṇarahitamapi śaucādihīnaṁ hiṁsyuḥ| hiṁsāvihārō vadhakrīḍā, tadarthaṁ; satkārārthaṁ pūjārthaṁ; anyē vihāraśabdēna ratiṁ manyantē, tatra hiṁsāyāṁ yā ratistadartham||5||

Adhikarana 5 (6) · Śloka 6

asaṅkhyēyā grahagaṇā grahādhipatayastu yē | vyajyantē vividhākārā bhidyantē tē tathā'ṣṭadhā ||6||

grahāṇāmasaṅkhyēyatvaṁ grahādhipānāṁ cāṣṭatvaṁ darśayannāha- asaṅkhyēyā ityādi| grahādhipatayō dēvadaityādayaḥ| tuśabdaḥ punararthē| vyajyantē pr̥thak pratīyantē| vividhākārā vividhalakṣaṇāḥ| tē punaraṣṭadhā bhidyantē| anyē tu ‘grahādhipatibhistu tē| vyañjanaiḥ’ iti paṭhitvā vyākhyānayanti- tē grahagaṇā yadyapyasaṅkhyēyāstathā'pi grahādhipatibhiḥ svasvāmibhiḥ kr̥tvā aṣṭadhā bhidyantē aṣṭabhēdabhinnā bhavantītyarthaḥ; kiṁviśiṣṭāstē? vyañjanairvividhākārā vilakṣaṇāḥ||6||

Adhikarana 6 (7) · Śloka 7

dēvāstathā śatrugaṇāśca tēṣāṁ gandharvayakṣāḥ pitarō bhujaṅgāḥ | rakṣāṁsi yā cāpi piśācajātirēṣō'ṣṭakō dēvagaṇō grahākhyaḥ ||7||

tēṣāmaṣṭavidhatvamāha- dēvatāstathētyādi| dīvyantīti dēvāḥ| tēṣāṁ dēvānāṁ śatrugaṇā daityasamūhāḥ| gandharvā dēvagāyanā hāhāhūhūprabhr̥tayaḥ| yakṣāḥ kubērādayaḥ | pitaraḥ agniṣvāttādayaḥ| bhujaṅgā vāsukiprabhr̥tayaḥ| rakṣāṁsi manuṣyabhakṣaṇakārīṇi hētiprahētikulajātāni| piśācāḥ piśitāśānāḥ, tēṣāṁ jātiḥ||7||

Adhikarana 7 (8) · Śloka 8

santuṣṭaḥ śucirapi cēṣṭagandhamālyō nistandrī hyavitathasaṁskr̥taprabhāṣī | tējasvī sthiranayanō varapradātā brahyaṇyō bhavati naraḥ sa dēvajuṣṭaḥ ||8||

dēvādigrahagr̥hītānāṁ pratyēkaṁ lakṣaṇamāha- santuṣṭa ityādi| śuciḥ śaucayuktaḥ| iṣṭāni abhilaṣitāni gandhamālyāni yasya saḥ; gandhāḥ kuṅkumacandanādikāḥ, mālyāni puṣpāṇi| ‘śucirapi cēṣṭamālyagandha’ ityatrānyē ‘śucirahatēṣṭagandhamālya’ iti paṭhanti, anupahatagandhamālya iti vyākhyānayanti| avitathasaṁskr̥taprabhāṣī avitathaprabhāṣī saṁskr̥taprabhāṣī ca, avitathaṁ yathārtham sthiranayanō nimēṣarahitaḥ||8||

Adhikarana 8 (9) · Śloka 9

saṁsvēdī dvijagurudēvadōṣavaktā jihmākṣō vigatabhayō vimārgadr̥ṣṭiḥ | santuṣṭō bhavati na cānnapānajātairduṣṭātmā bhavati ca dēvaśatrujuṣṭaḥ ||9||

saṁsvēdītyādi| saṁsvēdī prasvēdayuktaḥ| jihmākṣō vakralōcanaḥ| vimārgadr̥ṣṭiḥ vimārgadarśanaḥ, nāstika ityarthaḥ| annaṁ bhaktādi, pānaṁ jalādi, tēṣāṁ jātaiḥ samūhaiḥ| duṣṭātmā duṣṭasvabhāvaḥ| dēvaśatrujuṣṭō daityagrahajuṣṭa ityarthaḥ||9||

Adhikarana 9 (10) · Śloka 10

hr̥ṣṭātmā pulinavanāntarōpasēvī svācāraḥ priyaparigītagandhamālyaḥ | nr̥tyan vai prahasati cāru cālpaśabdaṁ gandharvagrahaparipīḍitō manuṣyaḥ ||10||

hr̥ṣṭātmētyādi| hr̥ṣṭātmā harṣayuktaḥ| pulinavanāntarōpasēvī pulinavanamadhyē krīḍanaśīlaḥ; pulinaṁ jalamadhyōtthitabhūtapradēśaḥ| svācāraḥ śōbhanācāraḥ| priyāṇi parigītagandhamālyāni yasya sa tathā| cāru yathā bhavati ēvaṁ nr̥tyam alpaśabdaṁ yathā tathā prahasati īṣaddhasatītyarthaḥ| ēvambhūtō manuṣyō gandharvagrajuṣṭō jñēyaḥ||10||

Adhikarana 10 (11) · Śloka 11

tāmrākṣaḥ priyatanuraktavastradhārī gambhīrō drutamatiralpavāk sahiṣṇuḥ | tējasvī vadati ca kiṁ dadāmi kasmai yō yakṣagrahaparipīḍitō manuṣyaḥ ||11||

tāmrākṣa ityādi| tāmrākṣō raktanētraḥ| priyatanuraktavastradhārī kamanīyasūkṣmaraktavastraparidhānaśīlaḥ| gambhīrō gambhīraśīlaḥ, pracurasattva ityarthaḥ drutamatiḥ udbhāntamanāḥ, alpavāk alpavaktā, sahiṣṇuḥ kṣamāyuktaḥ||11||

Adhikarana 11 (12) · Śloka 12

prētēbhyō visr̥jati saṁstarēṣu piṇḍān śāntātmā jalamapi cāpasavyavastraḥ | māṁsēpsustilaguḍapāyasābhikāmastadbhuktō bhavati pitr̥grahābhibhūtaḥ ||12||

prētēbhya ityādi| prētēbhyō mr̥tēbhyaḥ, visr̥jati dadāti, saṁstarēṣu darbhasaṁstarēṣu, piṇḍān annamayān, śāntātmā śāntasvabhāvaḥ| jalamapi cēti na paraṁ darbhasaṁstarēṣu piṇḍān dadāti api tu apasavyahastō dakṣiṇahastō jalamapi dadāti cētyarthaḥ| pāyasaḥ kṣīrasiddhāḥ taṇḍulāḥ| abhikāmaḥ abhilāṣukaḥ| tadbhuktaḥ tilādibhōjanaḥ||12||

Adhikarana 12 (13) · Śloka 13

bhūmau yaḥ prasarati sarpavat kadācit sr̥kkiṇyau vilikhati jihvayā tathaiva | nidrālurgaḍamadhudugdhapāyasēpsurvijñēyō bhavati bhujaṅgamēna juṣṭaḥ ||13||

ya ityādi| yō bhūmau sarpavat prasarati urasā bhramati sa bhujaṅgamēna juṣṭa iti sambandhaḥ| sr̥kkiṇyau ōṣṭhaprāntau| vilikhati vilēḍhi, dhātunāmanēkārthakatvāt| tathaivēti sarpavat| anyē tu ‘tathaiva’ ityatra ‘prasaktaṁ’ iti paṭhanti, tatra prasaktaṁ santataṁ vilēḍhītyarthaḥ||13||

Adhikarana 13 (14) · Śloka 14

māṁsāsr̥gvividhasurāvikāralipsurnirlajjō bhr̥śamatiniṣṭhurō'tiśūraḥ | krōdhālurvipulabalō niśāvihārī śaucadviḍ bhavati ca rakṣasā gr̥hītaḥ ||14||

māṁsāsr̥gityādi| vividhāḥ surāvikārā mādhvīkādayaḥ| lipsuḥ āsvādayitumicchuḥ| śaucadviṭ śaucaṁ dvēṣṭi aśucirityarthaḥ|||14||

Adhikarana 14 (15) · Śloka 15

uddhastaḥ kr̥śaparuṣaścirapralāpī durgandhō bhr̥śamaśucistathā'tilōlaḥ | bahvāśī vijanahimāmburātrisēvī vyāvignō bhramati rudan piśācajuṣṭaḥ ||15||

uddhasta ityādi| uddhastō vikr̥tadarśanaḥ| kr̥śō durbalaḥ| paruṣaḥ karkaśaḥ| cirapralāpī cirakālaṁ bahukṣaṇaṁ vyāpya pralāpī| atilōlaḥ aticapalaḥ| anyē tu ‘atilōluḥ’ iti paṭhitvā aśanalōlupa iti vyākhyānayanti, yathā- bhīmō bhīmasēna iti| bahvāśī pracurabhōktā| vijanaṁ nirjanasthānaṁ, himāmbusēvī śītāmbusēvī, rātrisēvī rātrivihārītyarthaḥ| vyāvigna udvignaḥ| anyē tvatra ‘vyācēṣṭaṁ’ iti paṭhanti, viruddhacēṣṭaṁ yathā bhavati tathā bhramatītyēvaṁ vyākhyānayanti||15||

Adhikarana 15 (16) · Śloka 16

sthūlākṣastvaritagatiḥ svaphēnalēhī nidrāluḥ patati ca kampatē ca yō'ti | yaścādridviradanagādivicyutaḥ san saṁsr̥ṣṭō na bhavati vārdhakēna juṣṭaḥ ||16||

asādhyalakṣaṇamāha- sthūlākṣa ityādi| svaphēnalēhīti ētēnāsya mukhē phēnāgamanamapyuktam| yō grahēṇa saṁsr̥ṣṭaḥ sthūlākṣa ityādilakṣaṇayuktaḥ syāt sa na bhavati vinaśyatītyarthaḥ| yaśca adryādērvicyutaḥ patitaḥ san grahēṇa saṁsr̥jyatē sō'pi vinaśyati| adriḥ parvataḥ, dviradō hastī, nagō vr̥kṣaḥ, ādiśabdāt śvabhranadītaṭādayaḥ| vārdhakēna juṣṭaḥ vr̥ddhabhāvēna gr̥hīta ityarthaḥ; anyē ‘vardhakēna’ iti paṭhanti, vardhakēna chēdakēna hiṁsārthinā kēnacidgrahēṇa juṣṭō gr̥hīta iti vyākhyānayanti||16||

Adhikarana 16 (17-18) · Śloka 18

dēvagrahāḥ paurṇamāsyāmasurāḥ sandhyayōrapi | gandharvāḥ prāyaśō'ṣṭamyāṁ yakṣāśca pratipadyatha ||17|| kr̥ṣṇakṣayē ca pitaraḥ pañcamyāmapi cōragāḥ | rakṣāṁsi niśi paiśācāścaturdaśyāṁ viśanti ca ||18||

idānīṁ dēvādigrahāṇāṁ grahaṇakālamāha- dēvagrahā ityādi| asurā asuragrahāḥ| sandhyayōrapītyatra apiśabdaḥ pādapūraṇē| prāyōśō'ṣṭamyāmiti prāyaḥśabdāt sandhayayōrapi gandharvā viśantīti labhyatē| pitaraḥ pitr̥grahāḥ| kr̥ṣṇakṣayē kr̥ṣṇapakṣakṣayē, amāvasyāyāmityarthaḥ| pañcamyāmapīti apiśabdāt kr̥ṣṇapakṣakṣayē'pi| uragā nāgagrahāḥ||17-18||

Adhikarana 17 (19) · Śloka 19

darpaṇādīn yathā chāyā śītōṣṇaṁ prāṇinō yathā | svamaṇiṁ bhāskarasyōsrā yathā dēhaṁ ca dēhadhr̥k | viśanti ca na dr̥śyantē grahāstadvaccharīriṇam ||19||

nanu, dēhaṁ viśantō grāhāḥ kutō na lakṣyanta ityāha- darpaṇādīnityādi| darpaṇa ādarśaḥ, ādiśabdāt jalasnēhakhaṅgādigrahaṇam| svamaṇiṁ sūryakāntaṁ, bhāskarayōsrāḥ sūryaraśmayaḥ| dēhaṁ garbhaśarīraṁ, dēhadhr̥k jīvaḥ, anyē dēhadhr̥kśabdēna manaḥ pratipādayanti| nanu, bhūtaiḥ śarīrē'nupravēśaḥ kriyatē na tu śarīriṇi, tat kathaṁ śarīriṇamiti? ucyatē- atra śarīriśabdēna śarīramabhiprētaṁ, sthānini sthānōpacārāt| yathā chāyāśītōṣṇādayō darpaṇaprāṇiprabhr̥tīn viśantō na dr̥śyantē tadvadgrahā apītyarthaḥ| atra chāyādidr̥ṣṭāntacatuṣṭayēna ādyairhētubhiḥ śarīraṁ kṣōbhayitvaivānupraviśya liṅgairātmānaṁ darśayantītyarthaḥ| yathā dēhaṁ ca dēhadhr̥gityanēna svamūrtimantarnidhāya viśantīti pradarśitam||19||

Adhikarana 18 (20) · Śloka 20

tapāṁsi tīvrāṇi tathaiva dānaṁ vratāni dharmō niyamāśca satyam | guṇāstathā'ṣṭāvapi tēṣu nityā vyastāḥ samastāśca yathāprabhāvam ||20||

idānīṁ grahāṇāṁ tīvratapōniyamādiyuktatvaṁ prabhāvavattāṁ ca darśayitumāha- tapāṁsi tīvrāṇītyādi| tapaḥ tapanalakṣaṇam upavāsādi| vratāni śāstrōditavidhinā bhōjanādiniyamanādi| dharmaḥ kāyavāṅmanasāṁ sucaritam| guṇāḥ tathā'ṣṭāviti aṇimā, laghimā, mahimā, garimā, prāptiḥ, prākāmyaṁ īśitvaṁ, vaśitvaṁ, ityaṣṭau; anyē tu- “āvēśaścētasō jñānamarthānāṁ chandataḥ kriyā| dr̥ṣṭiḥ śrōtraṁ smr̥tiḥ kāntiriṣṭataścāpyadarśanam”- ityaṣṭavidhamaiścaryamāhuḥ| tēṣu grahēṣvētē guṇā nityā na kādācitkāḥ| vyastā dvitricaturāḥ| samastāḥ sarvē| yō yasya prabhāva iti yathāprabhāvam| tatra vyastā guṇā asurādigrahāṇāṁ, samastā dēvagrahāṇām||20||

Adhikarana 19 (21) · Śloka 21

na tē manuṣyaiḥ saha saṁviśanti na vā manuṣyān kvacidāviśanti | yē tvāviśantīti vadanti mōhāttē bhūtavidyāviṣayādapōhyāḥ ||21||

tapōniyamādiyuktā hi dēvādigrahāḥ kathañcidapyaśuciṁ dēhaṁ nāviśantītyāha- na tē manuṣyairityādi| tē dēvayōnayō manuṣyaiḥ saha na saṁviśanti ēkatra na bhavantītyarthaḥ| na vā manuṣyān mānuṣadēhān kvacidāviśanti anupraviśantītyarthaḥ| yē punarvaidyā āviśantīti mōhādajñānāt pravadanti tē vaidyā bhūtavidyāviṣayādapōhyā apasāraṇīyāstyājyā ityarthaḥ| ‘apōhyā’ ityatra ‘apētā’ ityanyē paṭhanti, tatra grahajñānādbāhyā ityarthaḥ||21||

Adhikarana 20 (22) · Śloka 22

tēṣāṁ grahāṇāṁ paricārakā yē kōṭīsahasrāyutapahmasaṅkhyāḥ | asr̥gvasāmāṁsabhujaḥ subhīmā niśāvihārāśca tamāviśanti ||22||

kē tarhi gr̥hṇantītyāha- tēṣāmityādi| tēṣāṁ dēvādīnāṁ, paricārakāḥ prēṣyāḥ karmakarā ityarthaḥ| kōṭī śatalakṣapramāṇaṁ, ayutaṁ daśasahasraṁ, ētēna kōṭyāḥ śatalakṣaparimitāyā yat sahasraṁ tādr̥śairdaśabhiḥ sahasrairatrāyutaṁ bōddhavyaṁ, tēṣāṁ padmaṁ caturdaśapramāṇaṁ tadēva saṅkhyā yēṣāṁ tē tathā| prāk ‘asaṅkhyēyā grahagaṇā’ ityabhidhāya atra kōṭyādisaṅkhyāyā abhidhānaṁ grahagaṇānāmanyōnyasādr̥śyakhyāpanārtham| subhīmā atyarthaṁ bhayaṅkarāḥ| niśāvihārā rātrau bhramaṇaśīlāḥ||22||

Adhikarana 21 (23) · Śloka 23

niśācarāṇāṁ tēṣāṁ hi yē dēvagaṇamāśritāḥ | tē tu tatsattvasaṁsargādvijñēyāstu tadañjanāḥ ||23||

dēvādyanucarāṇāṁ svaprabhūṇāmivānukārō bhavatītyāha- niśācarāṇāmityādi| tēṣāṁ niśācarāṇāmanucarāṇāṁ madhyē ya anucarā yaṁ dēvagaṇamāśritāstē tadañjanāḥ tallkṣaṇā vijñēyā iti sambandhaḥ| kuta ityāha- tatsatvasaṁsargāt dēvādisattvasamyōgādityarthaḥ||23||

Adhikarana 22 (24) · Śloka 24

dēvagrahā iti punaḥ prōcyantē'śucayaśca yē | dēvavacca namasyantē pratyarthyantē ca dēvavat ||24||

dēvagrahā ityādi| yē punaranucarāḥ śucayastē dēvagrahā iti prōcyantē| kutaḥ? yataḥ śucayaḥ, śucitvaṁ punastatsaṁsargādēva| dēvavacca namasyantē dēvavannamaskriyantē| pratyarthyantē dēvavadityarthaḥ| anyē tu vyākhyānayanti- tadañjanāstaddēvākārāstathāvidhā ēva bhavantītyāha- aśucayastu tē; tē punaraśucayō mōhāndhatvādaśuddhāḥ, ata ēva gr̥hṇanti| dēvavannamaskāraḥ pūjā ca tadañjanatvādēva||24||

Adhikarana 23 (25) · Śloka 25

svāmiśīlakriyācārāḥ krama ēṣa surādiṣu | niṟutēryā duhitarastāsāṁ sa prasavaḥ smr̥taḥ ||25||

svāmiśīlakriyācārā ityādi| śīlaṁ svabhāvaḥ| kramaścāyaṁ pūrvōktadēvagrahaśucitvādikaḥ| surādiṣu, dēvagrahēṣu, yatastē'pi svāmiśīlakriyācārāḥ| dēvagrahā ityādikaṁ ca ślōkaṁ kārtikakuṇḍō na paṭhati| tadañjanatvēnaivāsyārthasya labdhatvāt| nanu, yadi ‘tatsattvasaṁsargācchucayaḥ’ tat kathaṁ māṁsādibhuja ityāha- niṟutēryā duhitara ityādi| niṟutī rakṣasāṁ pitāmahaḥ, tasya yā duhitaraḥ putryastāsāṁ sa dēvādyanucaragaṇaḥ prasavaḥ, ataḥ prasūtibhāvaṁ na tyajati||25||

Adhikarana 24 (26) · Śloka 26

satyatvādapavr̥ttēṣu vr̥ttistēṣāṁ gaṇaiḥ kr̥tā |26|

tēṣāṁ vr̥ttiviṣayamāha- satyatvādityādi| satyatvāt śāstrōktānuṣṭhānāt| apavr̥ttēṣu viparitānuṣṭhānaparēṣu| gaṇaiḥ grahagaṇaiḥ| tēṣāmanucarāṇāṁ vr̥ttiḥ kr̥tā| kēcit ‘gaṇaiḥ’ ityatra ‘grahaiḥ’ iti paṭhitvā grahaiḥ kr̥tā vr̥ttiriti ca vyākhyānayanti|26|-

Adhikarana 25 (26) · Śloka 27

hiṁsāvihārā yē kēciddēvabhāvamupāśritāḥ ||26|| bhūtānīti kr̥tā sañjñā tēṣāṁ sañjñāpravaktr̥bhiḥ |27|

atō grahāṇāṁ bhūtasañjñatvaṁ darśayannāha- hiṁsāvihārā ityādi| hiṁsāvihārā vadhakrīḍanāḥ| dēvabhāvaṁ dēvarūpam| tēṣāṁ hiṁsāvihārāṇāṁ bhūtānīti sañjñā kr̥tā||26||-

Adhikarana 26 (27) · Śloka 28

grahasañjñāni bhūtāni yasmadvēttyanayā bhiṣak ||27|| vidyayā bhūtavidyātvamata ēva nirucyatē |28|

bhūtavidyāyā niruktimāha- grahasañjñānītyādi||27||-

Adhikarana 27 (28) · Śloka 29

tēṣāṁ śāntyarthamanvicchan vaidyastu susamāhitaḥ ||28|| japaiḥ saniyamairhōmairārabhēta cikitsitum |29|

idānīṁ cikitsitamāha- tēṣāmityādi| tēṣāṁ dēvādyanucarāṇām| susamāhitaḥ suṣṭhu sāvadhānaḥ, ātmānaṁ parirakṣannityarthaḥ| japairityādi| japaiḥ ōṅkārapūrvakagāyatryādyāvartanairayutalakṣakōṭiprayutōpalakṣitaiḥ| ētēna daivavyapāśrayaṁ cikitsitamuktam||28||-

Adhikarana 28 (29) · Śloka 30

raktāni gandhamālyāni bījāni madhusarpiṣī ||29|| bhakṣyāśca sarvē sarvēṣāṁ sāmānyō vidhirucyatē |30|

sarvagrahāṇāṁ sāmānyacikitsāmāha- raktānītyādi| raktānigandhamālyāni kuṅkumaraktakaravīrādīni| bījāni sarṣapayavaprabhr̥tīni | bhakṣyāśca sarvē laṅḍukaphēnakaguḍādayaḥ||29||-

Adhikarana 29 (30) · Śloka 30

vastrāṇi gandhamālyāni māṁsāni rudhirāṇi ca yāni yēṣāṁ yathēṣṭāni tāni tēbhyaḥ pradāpayēt ||30||

sarvēṣāṁ dēvādigrahāṇāṁ viśēṣacikitsitamāha- vastrāṇītyādi| yāni vastrādīni yēṣāṁ dēvādyanucarāṇāṁ yathā yādr̥śāni iṣṭāni tāni vastrādīni tēbhyaḥ pradāpayēditi sambandhaḥ| iṣṭatvaṁ ca vastrādivastūnāṁ vividhānāṁ 'santuṣṭaḥ śucirapi cēṣṭagandhamālyaḥ' ityādigrahalakṣaṇatō'pi jñātavyam| 'vastrāṇi madyamāṁsāni kṣīrāṇi' iti kvacit pāṭhaḥ||30||

Adhikarana 30 (31) · Śloka 32

hiṁsanti manujān yēṣu prāyaśō divasēṣu tu ||31|| dinēṣu tēṣu dēyāni tadbhūtavinivr̥ttayē |32|

vastrādipradānakālamāha- hiṁsanti manujānityādi| dēyāni vastrādīni||31||-

Adhikarana 31 (32) · Śloka 33

dēvagrahē dēvagr̥hē hutvā'gniṁ prā(dā) payēdvalim ||32|| kuśasvastikapūpājyacchatrapāyasasambhr̥tam |33|

balipradānāya vyākhyānamāha- dēvētyādi| dēvagr̥hē dēvāyatanē, kuśā darbhāḥ, svastikō yavādicūrṇaiḥ kr̥tō'dhōbhāgē vistīrṇa ūrdhvabhāgē tīkṣṇō madhyē valitrayamudrāṅkitō bhakṣyaviśēṣaḥ, pūpaḥ pūpalikā, ājyaṁ ghr̥tam; ētaiḥ sambhr̥taṁ baliṁ dāpayēdityarthaḥ||32||-

Adhikarana 32 (33) · Śloka 33

asurāya yathākālaṁ vidadhyāccatvarādiṣu ||33||

asurāya yathākālamityādi| asurāya asuragrahāya| yathākālamiti sandhyākālē| vidadhyāt dadyāt, balimityarthaḥ| catvarādiṣu catuṣpathyādiṣu||33||

Adhikarana 33 (34) · Śloka 34

gandharvasya gavāṁ madhyē madyamāṁsāmbujāṅgalam |34|

gandharvasyētyādi| ambu pānīyaṁ, jāṅgalaṁ māṁsaṁ, tacca māṁsōpadānāllabdham, ataḥ pr̥thagupādānaṁ tasya viśēṣaparigrahārtham; anyē ‘madyamāṁsāmbujākulaṁ’ iti paṭhanti, madyamāṁsāmbujākulaṁ madyādyākulaṁ sammr̥taṁ balimityarthaḥ| puṣpapriyatvāt gandharvāṇāmambujaṁ kamalōtpalādi|34|-

Adhikarana 34 (34) · Śloka 35

hr̥dyē vēśmani yakṣasya kulmāṣāsr̥ksurādibhiḥ ||34|| atimuktakakundābjaiḥ puṣpaiśca vitarēdvalim |35|

hr̥dyē ityādi| kulmāṣāsr̥ksurādibhiḥ kulmāṣā yavapiṣṭakr̥tāḥ śr̥ṅgāṭakādayaḥ, asr̥k raktam, ādiśabdāt bhakṣyādayaḥ| atimuktakakundābjairiti atimuktakō mādhavīlatā ‘avētaka’ iti lōkē, ambujāni utpalādīni| kulmāṣādibhiratimuktakādipuṣpaiśca manōjñē gr̥hē yakṣasya baliṁ dadyādityarthaḥ||34||

Adhikarana 35 (35) · Śloka 35

nadyāṁ pitr̥grahāyēṣṭaṁ kuśāstaraṇabhūṣitam ||35||

nadyāmityādi| iṣṭaṁ baliṁ tilaguḍapāyasādikam||35||

Adhikarana 36 (36) · Śloka 36

tatraivōpaharēccāpi nāgāya vividhaṁ balim |36|

tatraivatyādi| tatraiva nadyām| vividhaṁ guḍamadhvāsavapāyasairnānāprakāram|36|-

Adhikarana 37 (36) · Śloka 36

catuṣpathē rākṣasasya bhīmēṣu gahanēṣu vā ||36||

catuṣpatha ityādi| atrāpi ‘vitarēdvaliṁ’ iti sambadhyatē| vividhaṁ māṁsāsr̥ksurāvikārairanēkaprakāram| kiṁ catuṣpathē ēva baliṁ dadyādityāha- bhīmēṣu gahanēṣu vā; ‘sthānēṣu’ ityadhyāhāryam||36||

Adhikarana 38 (37) · Śloka 37

śūnyāgārē piśācasya tīvraṁ balimupāharēt |37|

śūnyāgāra ityādi| tīvraṁ baliṁ āmamāṁsapaśūpahāramadyōtkaṭam|37|-

Adhikarana 39 (37) · Śloka 38

pūrvamācaritairmantrairbhūtavidyānidarśitaiḥ ||37|| na śakyā balibhirjētuṁ yōgaistān samupācarēt |38|

pūrvōktavidhānēna jētumaśakyānāṁ viśēṣavidhānamāha- pūrvamityādi||37||-

Adhikarana 40 (38-39) · Śloka 39

ajarkṣacarmarōmāṇi śalyakōlūkayōstathā ||38|| hiṅgu mūtraṁ ca bastasya dhūmamasya prayōjayēt | ētēna śāmyati kṣipraṁ balavānapi yō grahaḥ ||39||

prāgyōgairityuktamatastānēva yōgānāha- ajētyādi| ajaḥ chagalaḥ||38-39||

Adhikarana 41 (40) · Śloka 41

gajāhvapippalīmūlavyōṣāmalakasarṣapān | gōdhānakulamārjārar̥ṣyapittaprapēṣitān ||40|| nasyābhyañjanasēkēṣu vidadhyādyōgatattvavit |41|

gajāhvētyādi| gajāhvā gajapippalī| mārjārō biḍālaḥ, r̥ṣyō nīlāṇḍō mr̥gabhēdaḥ, pittaśabdō gōdhādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| tēna gajāhvādīn gōdhādipittapēṣitānnasyādiṣu dadyāditi sambandhaḥ| anyē r̥ṣyasthānē matsyēti paṭhanti; tanna, ādyapustakē r̥ṣyasya pāṭhō dr̥śyatē na matsyasya| nasyādiṣu pittapiṣṭēna kathaṁ sēkaḥ kartuṁ pāryata ityataḥ kiñcittōyamālōḍanārthaṁ dēyam| ata ēva yōgatattvavidityuktam| anyē tu ‘nasyābhyañjanayōgēṣu’ iti paṭhanti, abhyañjanamatra añjanamabhiprētaṁ nasyasāhacaryāditi ca vyākhyānayanti| mārjārar̥ṣya(kṣa)pittaprapēṣitānityatrāsaṁhitānirdēśaśchandōbhaṅgabhītēḥ||40||-

Adhikarana 42 (41-42) · Śloka 42

kharāśvāśvatarōlūkakarabhaśvaśr̥gālajam ||41|| purīṣaṁ gr̥dhrakākānāṁ varāhasya ca pēṣayēt | bastamūtrēṇa tatsiddhaṁ tailaṁ syāt pūrvavaddhitam ||42||

kharāśvētyādi| kharāśvādīnāṁ purīṣaṁ bastamūtrēṇa pēṣayēt, tatastēna kalkēna chāgamūtrēṇa tatsiddhaṁ tailaṁ pūrvavaddhitaṁ syāditi sambandhaḥ| kharō gardabhaḥ, aśvatarō vēsaraḥ, karabha uṣṭraḥ, śvā kukkurō māṁsavargē prōktalakṣaṇaḥ| varāhasya cēti cakārēṇa purīṣaṁ samuccīyatē| tat tailaṁ pūrvavannasyābhyañjasēkēṣu vidadhyādityarthaḥ||41-42||

Adhikarana 43 (43) · Śloka 44

śirīṣabījaṁ laśunaṁ śuṇṭhīṁ siddhārthakaṁ vacām | mañjiṣṭhāṁ rajanīṁ kr̥ṣṇāṁ bastamūtrēṇa pēṣayēt ||43|| vartyaśchāyāviśuṣkāstāḥ sapittā nayanāñjanam |44|

śirīṣabījamityādi| siddhārthakaḥ śvētasarṣapaḥ| kr̥ṣṇā pippalī| sapittā gōpittānvitā, pradhānakalpanayā; anyē śrutatvādgōdhādyanyatamapittaṁ gr̥hṇanti| śirīṣabījādīni bastamūtrēṇa pēṣayēt, tatō vartyaḥ, sagōpittā chāyāśuṣkāḥ, tābhirnayanāñjanaṁ kāryamityarthaḥ||43||

Adhikarana 44 (44) · Śloka 45

naktamālaphalaṁ vyōṣaṁ mūlaṁ śyōnākabilvayōḥ ||44|| haridrē ca kr̥tā vartyaḥ pūrvavannayanāñajanam |45|

naktamālaphalamityādi| kr̥tā vartyaḥ pūrvavaditi bastamūtraniṣpiṣṭāḥ chāyāviśuṣkāśca sapittāḥ kāryāḥ||44||-

Adhikarana 45 (45) · Śloka 46

saindhavaṁ kaṭukāṁ hiṅgaṁ vayaḥsthāṁ ca vacāmapi | bastamūtrēṇa sampiṣṭaṁ matsyapittēna pūrvavat ||45|| yē yē grahā na sidhyanti sarvēṣāṁ nayanāñjanam |46|

yē yē grahā ityādi| vayaḥsthā guḍucī| bastamūtrēṇētyatra vāśabdō luptō draṣṭavyaḥ; tēna bastamūtrēṇa vā piṣṭaṁ matsyapittēna vēti labhyatē| pūrvavat chāyāśuṣkamañjanaṁ kāryamityarthaḥ||45||-

Adhikarana 46 (46-53) · Śloka 54

purāṇasarpirlaśunaṁ hiṅga siddhārthakaṁ vacā ||46|| gōlōmī cājalōmī ca bhūtakēśī jaṭā tathā | kukkuṭā sarpagandhā ca tathā kāṇavikāṇikē ||47|| vajraprōktā vayaḥsthā ca śr̥ṅgī mōhanavallikā | arkamūlaṁ trikaṭukaṁ latā srōtōjamañjanam ||48|| naipālī haritālaṁ ca rakṣōghnā yē ca kīrtitāḥ | siṁhavyāghrarkṣamārjāradvīpivājigavāṁ tathā ||49|| śvāvicchalyakagōdhānāmuṣṭrasya nakulasya ca | viṭtvagrōmavasāmūtraraktapittanakhādayaḥ ||50|| asmin vargē bhiṣak kuryāttailāni ca ghr̥tāni ca | pānābhyañjananasyēṣu tāni yōjyāni jānatā ||51|| avapīḍē'ñjanē caiva vidadhyādguṭikīkr̥tam | vidadhīta parīṣēkē kvathitaṁ, cūrṇitaṁ tathā ||52|| uddhūlanē, ślakṣṇapiṣṭaṁ pradēhē cāvacārayēt | ēṣa sarvavikārāṁstu mānasānaparājitaḥ ||53|| hanyādalpēna kālēna snēhādirapi ca kramaḥ |54|

purāṇasarpirityādi| laśati bhinatti rōgāniti laśunam| siddhārthakaḥ siddhaprayōgārambhakatvāt śvētasarṣapaḥ| gōlōmī dūrvā| ajalōmī śvētadūrvā| bhūtakēśī māṁsī| jaṭā gandhamāṁsī| kukkuṭā kukkuṭaśimbī, vartamānapratiṣu kukkaṭīti dr̥śyatē, kukkaṭī kukkaṭasadr̥śakandā mahauṣadhiḥ| sarpagandhā varṣāsu chatrākārā| kāṇavikāṇikē kākōlīkṣīrakākōlyau| tathaityatra tiktēti, ‘vikāṇikē’ ityatra ‘viṣāṇikē’ iti ca kēcit paṭhanti| tiktā kaṭutumbī, viṣāṇikā mēṣaśr̥ṅgī| vajraprōktā vajrakandaḥ, snuhītyanyē; ‘vajraprōktā’ ityatrānyē ‘r̥ṣyaprōktā’ iti paṭhanti; vayaḥsthā guḍūcī| śr̥ṅgī karkaṭaśr̥ṅgī| mōhanavallikā vaṭapatrikā| latā priyaṅguḥ| srōtōñjanaṁ parṇasānadyāṁ sindhunadē vā bhavati| tallakṣaṇam,- “valmīkaśikharākāraṁ rūpē nīlōtpaladyuti| srōtōñjanaṁ praśaṁsanti tacca pratyañjanē hitam”- iti| naipālī manaḥśilā| rakṣōghnā yē prakīrtitā iti śvatēsarṣapāḥ| ‘rakṣōghnaṁ yacca kīrtitaṁ’ ityanyē, tatra rudrākṣaṁ; aparē tu ‘yadyadrakṣōghnamīritaṁ’ iti paṭhanti, gugguluprabhr̥tīniti ca vyākhyānayanti| r̥kṣō bhallūkaḥ| dvīpī citrakaḥ| mārjārō biḍālaḥ| vājī ghōṭakaḥ| śvāvit sēhi(ḍhi)kēti lōkē| śalyakō gōdhānukārī vajraśalyakaḥ| viṭ purīṣam| nakhatvacaḥ śastrēṇa tanūkṟutanakhasya tanūni khaṇḍāni| asmin vargē purāṇasarpirityādikē yāvadraktamūtratvagantē, tailāni ghr̥tāni ca bhiṣak kuryāt; tāni ca pānādiṣu jānatā vaidyēna yōjyānīti sambandhaḥ| ‘asmin vargē’ iti vargagrahaṇāt asamastēnāpyanēna tailādikaṁ kartavyamityarthaḥ| avapīḍō nasyabhēdaḥ| guṭikīkr̥taṁ vartīkr̥tam| asmin varga iti avapīḍa ityādiṣvanuvartya sambadhyatē| tēnāsmin vargē yat kvathitaṁ kvāthastat pariṣēkē vidadhīta, tathā curṇitamuddhūlanē vidadhīta, ślakṣṇapiṣṭaṁ pradēhē avacārayēdityarthaḥ| ēṣa gaṇō'parājitō nāma sarvavikārān mānasān grahakr̥tāṁścōnmādādīnalpēna kālēna nihanyāditi sambandhaḥ; anyē aparājitāniti paṭhanti, tatra aparaiḥ prayōgairajitān mānasān vikārāniti vyākhyēyam| kimēṣa ēva gaṇaḥ paramētān vikārān hanyādityāha- snēhādirapi ca kramaḥ| ādiśabdāt svēdavamanavirēkādi||46-53||-

Adhikarana 47 (54) · Śloka 54

na cācaukṣaṁ prayuñjīta prayōgaṁ dēvatāgrahē ||54||

na cācaukṣamityādi| acaukṣamapavitraṁ prayōgaṁ dēvatāgrahē dēvādigrahē na prayuñjītētyarthaḥ| anyē na cāyuktamiti paṭhanti||54||

Adhikarana 48 (55) · Śloka 55

r̥tē piśācādanyatra pratikūlaṁ na cācarēt |55|

dēvatāgraha ityatra sāmānyavacanāt sarvēṣvapi grahēṣu niṣēdhaḥ prāpta ityata āha- r̥tē piśācādityādi| r̥tē piśācāt piśācagrahaṁ vihāya, anyēṣu grahēṣu, pratikūlaṁ niṣiddham; anyatrētyatrāpi r̥tē piśācāditi sambadhyatē; tēna piśācādanyatra pratikūlaṁ na ca ācarēt; ētēna piśācagrahē acaukṣaṁ pratikūlaṁ cōcitamityuktam|55|-

Adhikarana 49 (55) · Śloka 55

vaidyāturau nihanyustē dhruvaṁ kruddhā mahaujasaḥ ||55||

piśācādanyatra pratikūlācaraṇē kiṁ syādityāha- vaidyāturau nihanyurityādi| tē dēvādigrahā dhruvamavaśyamanucitācaraṇāt kruddhāḥ santō vaidyāturau nihanyurityarthaḥ| mahaujasaḥ mahāprabhāvāḥ||55||

Adhikarana 50 (56) · Śloka 56

hitāhitīyē yaccōktaṁ nityamēva samācarēt |56|

hitāhārādikaṁ nirdiśannāha- hitāhitīyē yadityādi| yaccōktaṁ raktaśālyādikaṁ tannityamēva ācarēdityarthaḥ| ‘hitāhitīyē’ ityatra ‘hitāhitaṁ ca’ ityanyē paṭhatvā vyākhyānayanti- vraṇitōpāsanīyōktaṁ hitāhitīyōktaṁ ca hitavidhānaṁ nityaṁ samācarēdahitaṁ ca pariharēdityarthaḥ|56|-

Adhikarana 51 (56) · Śloka 56

tataḥ prāpsyati siddhiṁ ca yaśaśca vipulaṁ bhiṣak ||56||

hitācaraṇaphalamāha- tata ityādi| tatō hitāhitapratipāditakriyācaraṇāt grahamuktilakṣaṇaṁ siddhimāturaḥ prāpsyati, bhiṣak vipulaṁ yaśaśca prāpsyatīti| kārtikakuṇḍastvamuṁ pāṭhaṁ na paṭhati||56||

Adhikarana puShpikA · Śloka 60

iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē bhūtavidyātantrē'mānuṣōpasargapratiṣēdhō nāma (prathamō'dhyāyaḥ, āditaḥ) ṣaṣṭitamō'dhyāyaḥ ||60||

iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrē'mānuṣōpasargapratiṣēdhō nāma ṣaṣṭitamō'dhyāyaḥ||60||