Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'pasmārapratiṣēdhamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातोऽपस्मारप्रतिषेधमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
amānuṣōpasargapratiṣēdhānantaraṁ manaḥpraduṣṭisāmānyāt grahacikitsitasyātrāpi śastatvādapasmārapratiṣēdhārambhaḥ- athāta ityādi| athētyādikaṁ pūrvavadvyākhyēyam| apaśabdō gamanārthaḥ, smāraḥ smaraṇaṁ, apagataḥ smārō yasmin rōgē sō'pasmāraḥ; tasya pratiṣēdhaḥ cikitsitam||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
smr̥tirbhūtārthavijñānamapaśca parivarjanē |
apasmāra iti prōktastatō'yaṁ vyādhirantakr̥t ||3||
View original
स्मृतिर्भूतार्थविज्ञानमपश्च परिवर्जने |
अपस्मार इति प्रोक्तस्ततोऽयं व्याधिरन्तकृत् ||३||
apasmārasya niruktimāha- smr̥tirityādi| bhūtārthajñānāpasmaraṇādayaṁ vyādhirapasmāra iti prōktaḥ| antakr̥t vināśakr̥t, apasmaraṇabhāvājjalāgnyādau prapatanāt; anyē tu antakr̥davasthāyāṁ, sā cāvasthā ‘apasmarantaṁ bahuśaḥ kṣīṇaṁ’ ityādikā||3||
Adhikarana 3 (4-6) · Śloka 6
mithyātiyōgēndriyārthakarmaṇāmabhisēvanāt |
viruddhamalināhāravihārakupitairmalaiḥ ||4||
vēganigrahaśīlānāmahitāśucibhōjinām |
rajastamōbhibhūtānāṁ gacchatāṁ ca rajasvalām ||5||
tathā kāmabhayōdvēgakrōdhaśōkādibhirbhr̥śam |
cētasyabhihatē puṁsāmapasmārō'bhijāyatē ||6||
View original
मिथ्यातियोगेन्द्रियार्थकर्मणामभिसेवनात् |
विरुद्धमलिनाहारविहारकुपितैर्मलैः ||४||
वेगनिग्रहशीलानामहिताशुचिभोजिनाम् |
रजस्तमोभिभूतानां गच्छतां च रजस्वलाम् ||५||
तथा कामभयोद्वेगक्रोधशोकादिभिर्भृशम् |
चेतस्यभिहते पुंसामपस्मारोऽभिजायते ||६||
apasmārōtpattikāraṇasya cittābhighātasya hētūnāha- mithyētyādi| atrāyōgō luptō draṣṭavyaḥ, tēna mithyāyōgāyōgātiyōgaiḥ; kēcit mithyādiyōgēti paṭhitvā ādiśabdēnaiva atiyōgamayōgaṁ ca gr̥hṇanti| indriyārthānāṁ sparśādīnāṁ, karmaṇāṁ kāyavāṅmānasānām| atha śabdādīnāṁ mithyāyōgādayaḥ kathyantē- tatra paruṣēṣṭavināśādiśravaṇaṁ mithyāyōgaḥ, paṭahādyatiśabdaśravaṇamatiyōgaḥ, sarvaśō'śravaṇamayōgaḥ; tathā śītādisparśānāṁ vaiparītyēnōpasēvanaṁ mithyāyōgaḥ, atiśītādīnāmatisēvanamatiyōgaḥ; sarvaśō'sēvanamayōgaḥ; ativikr̥tādidarśanaṁ mithyāyōgaḥ, atitējasāmatidarśanamatiyōgaḥ; sarvathā'navalōkanamayōgaḥ; tathā'yōgyarasānāmādānaṁ mithyāyōgaḥ, rasānāmatyādānamatiyōgaḥ, rasānāṁ sarvathā'nādānamayōgaḥ; pūtyādyāghrāṇaṁ mithyāyōgaḥ, atitīkṣṇādigandhānāmatyāghrāṇamatiyōgaḥ, sarvaśō'ghrāṇamayōgaḥ; tathā kāyikakarmaṇō vyāyāmādērniṣiddhakālādiṣu sēvanaṁ mithyāyōgaḥ, atisēvanamatiyōgaḥ, sarvaśō'nupasēvanamayōgaḥ, tathā vācanikakarmaṇaḥ paruṣānr̥tādibhāṣaṇaṁ mithyāyōgaḥ, ativācanādikamatiyōgaḥ, sarvathā maunamayōgaḥ, tathā mānasakarmaṇaḥ śōkādicintanaṁ mithyāyōgaḥ, atimātracintanādikamatiyōgaḥ, sarvathācintanamayōgaḥ| viruddhaṁ hitāhitīyōktam| malinaśabda āhāravihārābhyāṁ sambadhyatē; tatra malināhāraḥ pūtidvēṣṭāmēdhyaparyuṣitāḥ, malinō vihārō dr̥ṣṭādr̥ṣṭārthaḥ smārtavacanāt jñātavyaḥ| kupitairmalairityatra malā vātapittaślēṣmāṇō rajastamasī ca, dēhamalinīkaraṇāducyantē| vēgētyādi| vēgā viṇmūtrādīnāṁ tēṣāṁ vēgānāṁ nigrahō dhāraṇaṁ, tatra śīlā vēganigraharatāḥ| ahitāśucibhōjināmiti yadyapyēṣō'rthō viruddhamalināhārāt ityanēnaiva prāptaḥ, tathā'pyatyarthahētutvāpādanārthaṁ punaḥ pāṭhaḥ| rajasvalāṁ dr̥ṣṭārtavām| ētairhētubhiścittē upahatē dūṣitē sati apasmārō'bhijāyatē||4-6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
hr̥tkampaḥ śūnyatā svēdō dhyānaṁ mūrcchā pramūḍhatā |
nidrānāśaśca tasmiṁstu bhaviṣyati bhavantyatha ||7||
View original
हृत्कम्पः शून्यता स्वेदो ध्यानं मूर्च्छा प्रमूढता |
निद्रानाशश्च तस्मिंस्तु भविष्यति भवन्त्यथ ||७||
hētūnabhidhāya pūrvarūpamāha- hr̥dityādi| pramūḍhatā atiśayēna vicētanatvam| tasmin apasmārē||7||
Adhikarana 5 (8-10) · Śloka 10
sañjñāvahēṣu srōtaḥsu dōṣavyāptēṣu mānavaḥ |
rajastamaḥparītēṣu mūḍhō bhrāntēna cētasā ||8||
vikṣipan hastapādaṁ ca vijihmabhrūrvilōcanaḥ |
dantān khādan vaman phēnaṁ vivr̥tākṣaḥ patēt kṣitau ||9||
alpakālāntaraṁ cāpi punaḥ sañjñāṁ labhēta saḥ |
sō'pasmāra iti prōktaḥ... |10|
View original
सञ्ज्ञावहेषु स्रोतःसु दोषव्याप्तेषु मानवः |
रजस्तमःपरीतेषु मूढो भ्रान्तेन चेतसा ||८||
विक्षिपन् हस्तपादं च विजिह्मभ्रूर्विलोचनः |
दन्तान् खादन् वमन् फेनं विवृताक्षः पतेत् क्षितौ ||९||
अल्पकालान्तरं चापि पुनः सञ्ज्ञां लभेत सः |
सोऽपस्मार इति प्रोक्तः... |१०|
prāgrūpamabhidhāya rūpamāha- sañjñāvahēṣvityādi| sañjñāvahēṣu srōtaḥsviti kathaṁ bahuvacanaṁ, yatō dhamanīvyākaraṇē ‘dvābhyāṁ prabudhyatē’ ityanēna dvē ēva sañjñāvahē srōtasī uktē? satyaṁ, dvayōrapi srōtasōḥ sūkṣmāṇāṁ pratānānāṁ bahutvāt srōtaḥsvityuktam| dōṣavyāptēṣu vātādidōṣābhibhūtēṣu| rajastamaḥparītēṣu rajastamōvyāptēṣu| mūḍhō mōhayuktaḥ| kēna kr̥tvā mūḍhaḥ? bhrāntēna cētasā cittabhrāntyētyarthaḥ| vikṣipan itastataḥ kṣipan | vijihmabhrūḥ vilōcanaḥ vakrabhrūnētraḥ| vivr̥tākṣa ucchalitākṣaḥ| yasmin vikārē vikṣipan hastapādamityādicēṣṭaḥ san āturaḥ kṣitau patati sa vikārō'pasmāra iti prōkta iti sambandhaḥ||8-10||-
Adhikarana 6 (10) · Śloka 11
... sa ca dr̥ṣṭaścaturvidhaḥ ||10||
vātapittakaphairnr̥̄ṇāṁ caturthaḥ sannipātataḥ |11|
View original
... स च दृष्टश्चतुर्विधः ||१०||
वातपित्तकफैर्नॄणां चतुर्थः सन्निपाततः |११|
apasmārasya saṅkhyāmāha- sa ca dr̥ṣṭa ityādi| caturvidha iti saṅkhyākaraṇaṁ dvandvajāpasmāraniṣēdhārtham| dvandvajāsambhavastu vyādhisvabhāvāt| cāturvidhyaṁ vivr̥ṇvannāha- vātapittakaphairityādi| vātādibhiḥ trayaḥ||10||-
Adhikarana 7 (11-12) · Śloka 12
vēpamānō daśan dantān śvasan phēnaṁ vamannapi ||11||
yō brūyādvikr̥taṁ sattvaṁ kr̥ṣṇaṁ māmanudhāvati |
tatō mē cittanāśaḥ syāt sō'pasmārō'nilātmakaḥ ||12||
View original
वेपमानो दशन् दन्तान् श्वसन् फेनं वमन्नपि ||११||
यो ब्रूयाद्विकृतं सत्त्वं कृष्णं मामनुधावति |
ततो मे चित्तनाशः स्यात् सोऽपस्मारोऽनिलात्मकः ||१२||
vātādijatvēnāpasmāralakṣaṇamāha- vēpamāna ityādi| vēpamānaḥ kampamānaḥ| daśan khādan dantān| śvasan śvāsaṁ kurvan| vikr̥taṁ vikr̥tarūpaṁ sattvam| kr̥ṣṇamityatra kr̥ṣṇasattvadarśanam, asata ēva sañjñāvahasrōtōgatavātaprabhāvāt; na punaḥ sattvaṁ piśācādikaṁ bhūtamabhiprētam| tantrāntarē'pi “paruṣāruṇakr̥ṣṇāni paśyēdrūpāṇi cānilāt” ityādinā kr̥ṣṇādirūpadarśanamēvōktam| ēvaṁ pittakaphāpasmārayōrapi bōddhavyam||11-12||
Adhikarana 8 (13) · Śloka 14
tr̥ṭtāpasvēdamūrcchārtō dhunvannaṅgāni vihvalaḥ |
yō brūyādvikr̥taṁ sattvaṁ pītaṁ māmanudhāvati ||13||
tatō mē cittanāśaḥ syāt sa pittabhava ucyatē |14|
View original
तृट्तापस्वेदमूर्च्छार्तो धुन्वन्नङ्गानि विह्वलः |
यो ब्रूयाद्विकृतं सत्त्वं पीतं मामनुधावति ||१३||
ततो मे चित्तनाशः स्यात् स पित्तभव उच्यते |१४|
pittāpasmāralakṣaṇamāha- tr̥ḍityādi| tr̥ṭ pipāsā| tāpaḥ santāpaḥ| dhunvan vikṣipan| aṅgāni hastapādādīni| vihvalō vikalaḥ||13||-
Adhikarana 9 (14-15) · Śloka 15
śītahr̥llāsanidrārtaḥ patan bhūmau vaman kapham ||14||
yō brūyādvikr̥taṁ sattvaṁ śuklaṁ māmanudhāvati |
tatō mē cittanāśaḥ syāt sō'pasmāraḥ kaphātmakaḥ ||15||
View original
शीतहृल्लासनिद्रार्तः पतन् भूमौ वमन् कफम् ||१४||
यो ब्रूयाद्विकृतं सत्त्वं शुक्लं मामनुधावति |
ततो मे चित्तनाशः स्यात् सोऽपस्मारः कफात्मकः ||१५||
kaphajāpasmāralakṣaṇamāha- śītahr̥llāsētyādi| hr̥llāsaḥ thūtkaraṇam||14-15||
Adhikarana 10 (16) · Śloka 16
hr̥di tōdastr̥ḍutklēdastriṣvapyētēṣu saṅkhyayā |16|
View original
हृदि तोदस्तृडुत्क्लेदस्त्रिष्वप्येतेषु सङ्ख्यया |१६|
vātādyapasmārēṣu pratyēkamēkaikaṁ lakṣaṇamāha- hr̥di tōda ityādi| hr̥di tōdō vyathā, -vātikē; tr̥ṭ pipāsā,-paittikē; utklēśaḥ ślēṣmaniṣṭhīvanaṁ, -kaphajē; ētēṣu triṣu vātādijāpasmārēṣu yathāsaṅkhyaṁ hr̥ttōdādilakṣaṇaṁ jñēyamiti sambandhaḥ|16|-
Adhikarana 11 (16) · Śloka 16
pralāpaḥ kūjanaṁ klēśaḥ pratyēkaṁ tu bhavēdiha ||16||
View original
प्रलापः कूजनं क्लेशः प्रत्येकं तु भवेदिह ||१६||
vātādijāpasmārēṣu pratyēkaṁ pralāpādilakṣaṇatritayamāha- pralāpaḥ kūjanamityādi| pralāpādikaṁ trayaṁ vātādijāpasmārēṣu triṣvapi pratyēkaṁ bōddhavyaṁ na yathāsaṅkhyam||16||
Adhikarana 12 (17) · Śloka 17
sarvaliṅgasamavāyaḥ sarvadōṣaprakōpajē |17|
View original
सर्वलिङ्गसमवायः सर्वदोषप्रकोपजे |१७|
sarvajāpasmāralakṣaṇamāha- sarvaliṅgasamavāya ityādi| sarvaliṅgasamavāyō vātādiliṅgasamāvēśaḥ| sarvadōṣaprakōpaja iti prakōpōpādānāt svakīyakāraṇaprakupitadōṣatrayaja iti bōddhavyaṁ, na kupitaikadōṣaprakōpitasarvadōṣaja iti|17|-
Adhikarana 13 (17) · Śloka 18
animittāgamādvyādhērgamanādakr̥tē'pi ca ||17||
āgamāccāpyapasmāraṁ vadantyanyē na dōṣajam |18|
View original
अनिमित्तागमाद्व्याधेर्गमनादकृतेऽपि च ||१७||
आगमाच्चाप्यपस्मारं वदन्त्यन्ये न दोषजम् |१८|
svamatēnāpasmārasya dōṣajatvaṁ pradarśya paramatēnāgantukatvamāha- animittāgamādityādi| animittāgamāt akāraṇōtpādanāt, ākasmikōdbhavādityarthaḥ| gamanādakr̥tē'pi cētyatra ‘pratīkārē’ iti śēṣaḥ ; tēna pratīkārē akr̥tē'pi vyādhērgamanādupaśamādityarthaḥ| akr̥tē'pītyatra akr̥tāditi kvacit; tatra, akr̥tāt pratīkāradbhēṣajēnēti draṣṭavyam āgamāccēti svakīyāt; na punaścētarasmāt, tatra dōṣajatvēnāpasmārasya darśitatvāt| ‘vadantyanyē na dōṣajaṁ’ ityatra anyē ‘vadantyanyōnyadōṣajam’ iti paṭhanti, anyōnyadōṣajaṁ rajastamōdōṣajamityarthaḥ| aparē tu ‘anyōnyadūṣaṇāt’ iti paṭhanti| tatra kāyamanasōranyōnyadūṣaṇāt||17||-
Adhikarana 14 (18-21) · Śloka 21
kramōpayōgāddōṣāṇāṁ kṣaṇikatvāttathaiva ca ||18||
āgamādvaiśvarūpyācca sa tu nirvarṇyatē budhaiḥ |
dēvē varṣatyapi yathā bhūmau bījāni kānicit ||19||
śaradi pratirōhanti tathā vyādhisamudbhavaḥ |
sthāyinaḥ kēcidalpēna kālēnābhipravardhitāḥ ||20||
darśayanti vikārāṁstu viśvarūpānnisargataḥ |
apasmārō mahāvyādhistasmāddōṣaja ēva tu ||21||
View original
क्रमोपयोगाद्दोषाणां क्षणिकत्वात्तथैव च ||१८||
आगमाद्वैश्वरूप्याच्च स तु निर्वर्ण्यते बुधैः |
देवे वर्षत्यपि यथा भूमौ बीजानि कानिचित् ||१९||
शरदि प्रतिरोहन्ति तथा व्याधिसमुद्भवः |
स्थायिनः केचिदल्पेन कालेनाभिप्रवर्धिताः ||२०||
दर्शयन्ति विकारांस्तु विश्वरूपान्निसर्गतः |
अपस्मारो महाव्याधिस्तस्माद्दोषज एव तु ||२१||
paramatanirākaraṇāya svamatamāha- kramōpayōgādityādi| sa tu punarapasmāraḥ kramōpayōgādityādihētubhiścaturbhirdōṣaja ēva budhaiḥ paṇḍitairnirvarṇyatē kathyata ityarthaḥ| atra hētumāha- kramōpayōgāddōṣāṇāmiti sañcayādikramēṇa dōṣāṇāṁ vikārajananayōgādityarthaḥ; ētēna, animittāgamādvyādhēriti hēturnirākr̥taḥ| tathā sarvapāriṣadatvādāyurvēdasya saugatamatamavalambya ‘gamanādakr̥tē'pi ca’ ityasya hētōrnirākaraṇāya hētumāha- kṣaṇikatvāttathaiva cēti| tathaiva vātādīnāṁ kṣaṇikatvāddvitīyō'pi hēturnirākr̥taḥ| yatō yāvanmātrō dōṣavēgō'bhūt tāvanmātrasyāpagamādakr̥tē'pi pratīkārē vyādhērapagamaḥ| tr̥tīyaṁ hētumāha- āgamāccēti; svatantrāt paratantrāccētyarthaḥ| tatrāgamē svatantrē paratantrē ca vātika-paittika-ślaiṣmika-sānnipātikāścatvārō'pasmārā abhihitā iti| caturthaṁ hētumāha- vaiśvarūpyāccēti viśvēṣāṁ samastānāṁ vātapittaślēṣmaṇāṁ manōdōṣayō rajastamasōśca rūpaṁ nānāprakāraṁ liṅgaṁ yasyāpasmārasya sa tathā, tadbhāvō vaiśvarūpyaṁ tasmāt| ‘sa tu’ ityatrānyē ‘tatra’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- tatra apasmārē| yadaivaṁ tarhi vātapittaślēṣmaṇāṁ sadaiva dēhē sadbhāvāt santatamapasmāraḥ syādatastannirākaraṇārthamāha- dēvē varṣatītyādi| varṣatyapi mēghē bhūmau sukr̥ṣṭāyāmapi aṅkurajananasamarthānyapi kānicidbījāni śaradyēva prarōhanti, tathā sarvarōgabījānāṁ vātādīnāṁ kadācit kasyacidapasmārādivyādhēraṅkurasthānīyasya nidānādisaṅgamē satyapi dūṣyādisamudāyēnaiva samudbhavō bhavatītyarthaḥ| anyē tvanyathā vyākhyānayanti- nanu, sañcayādikramēṇōpayōgaścēddōṣāṇāṁ tadā punaḥ kathamalpēnaiva kālēna tadvikārōdgamaḥ syādityata āha- dēvē'varṣatītyādi| avarṣati dēvē yathā śaratkālē bhūmau stimitvāt kānicidbījāni prarōhantyēva, tathā'lpēnāpi kālēna śarīrasthā dōṣāḥ kiñcidupacitā vikāraṁ janayantīti| ētadēva spaṣṭīkurvannāha- sthāyina ityādi| sthāyinaḥ avaśyamavasthāyinō vātādayaḥ, paraṁ kēcidalpēnāpi kālēnābhipravardhitāḥ santō viśvarūpān nānārūpān vikārān darśayanti| kutaḥ? nisargatō dūṣaṇasvabhāvādityarthaḥ| apasmārō mahāvyādhirityādi| tasmāditi pūrvōktakramōpayōgādihētusamūhādapasmārō dōṣajō na tu bhūtāvēśaja iti siddhāntaḥ ||18-21||
Adhikarana 15 (22-23) · Śloka 24
tasya kāryō vidhiḥ sarvō ya unmādēṣu vakṣyatē |
purāṇasarpiṣaḥ pānamabhyaṅgaścaiva pūjitaḥ ||22||
upayōgō grahōktānāṁ yōgānāṁ tu viśēṣataḥ |
tataḥ sidhyanti tē sarvē yōgairanyaiśca sādhayēt |
śigrukaṭvaṅgakiṇvāhinimbatvagrasasādhitam ||23||
caturguṇē gavāṁ mūtrē tailamabhyañjanē hitam |24|
View original
तस्य कार्यो विधिः सर्वो य उन्मादेषु वक्ष्यते |
पुराणसर्पिषः पानमभ्यङ्गश्चैव पूजितः ||२२||
उपयोगो ग्रहोक्तानां योगानां तु विशेषतः |
ततः सिध्यन्ति ते सर्वे योगैरन्यैश्च साधयेत् |
शिग्रुकट्वङ्गकिण्वाहिनिम्बत्वग्रससाधितम् ||२३||
चतुर्गुणे गवां मूत्रे तैलमभ्यञ्जने हितम् |२४|
idānīṁ cikitsitamāha- tasya kāryō vidhirityādi| tasya apasmārasya| nanu, unmādē yō vidhiḥ paṭhiṣyamāṇō'sti taṁ vidhimapasmārē nirdiśya tatraiva kimiti nātidiśyatē? ucyatē,- unmādē tasyātiśayēna hitatvādityarthaḥ| abhyaṅgaścaivēti purāṇasarpiṣā, asya tridōṣaghnatvāt| grahōktavidhimupadiśati- upayōga ityādi| śigrukaṭvaṅgētyādi| śigruḥ śōbhāñjanakaḥ, kaṭvaṅgaḥ araluḥ, syōnāka ityanyē, kiṇihī śvētasyandaḥ; tvagrasasādhitamiti tvag valkalaṁ, rasaḥ svarasaḥ; ētēna kalkasvarasābhyāṁ sādhitamiti bōddhavyam| gavāṁ mūtrē iti cētōvikāraharatvēna hasticchāgabhēḍamūtrāṇāṁ nirdiṣṭatvāttanniṣēdhārthaṁ ‘gavāṁ mūtrē’ iti kr̥tam| tailaṁ tilatailam||22-23||-
Adhikarana 16 (24) · Śloka 25
gōdhānakulanāgānāṁ pr̥ṣatarkṣagavāmapi ||24||
pittēṣu siddhaṁ tailaṁ ca pānābhyaṅgēṣu pūjitam |25|
View original
गोधानकुलनागानां पृषतर्क्षगवामपि ||२४||
पित्तेषु सिद्धं तैलं च पानाभ्यङ्गेषु पूजितम् |२५|
dvitīyatailamāha- gōdhānakulanāgānāmityādi| nāgō hastī| pr̥ṣataḥ citralō mr̥gaḥ| r̥kṣō bhallūkaḥ| gōdhādīnāṁ pittēṣu pr̥thak snēhasamēṣu siddhaṁ tailamityarthaḥ||24||-
Adhikarana 17 (25) · Śloka 25
tīkṣṇairubhayatōbhāgaiḥ śiraścāpi viśōdhayēt ||25||
View original
तीक्ष्णैरुभयतोभागैः शिरश्चापि विशोधयेत् ||२५||
tailamabhidhāya śirōvirēcanamāha- tīkṣṇairityādi| tīkṣṇairubhayatōbhāgaiḥ viṣāṇikābrāhmīkāravēllakādibhiḥ| anyē tu ‘tīkṣṇairubhayatōbhāgaiḥ śirasaśca virēcanaiḥ’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- tīkṣṇairityubhayatra sambadhyatē| tēna ubhayatōbhāgairvamanavirēcanaistīkṣṇaiśca śirōvirēcanairupācarēditi sambadhyatē||25||
Adhikarana 18 (26) · Śloka 26
pūjāṁ rudrasya kurvīta tadgaṇānāṁ ca nityaśaḥ |26|
View original
पूजां रुद्रस्य कुर्वीत तद्गणानां च नित्यशः |२६|
kēcidatra daivavyapāśrayaṁ cikitsitaṁ paṭhanti- pūjāṁ rudrasyētyādi|26|-
Adhikarana 19 (26) · Śloka 27
vātikaṁ bastibhiścāpi paittikaṁ tu virēcanaiḥ ||26||
kaphajaṁ vamanairdhīmānapasmāramupācarēt |27|
View original
वातिकं बस्तिभिश्चापि पैत्तिकं तु विरेचनैः ||२६||
कफजं वमनैर्धीमानपस्मारमुपाचरेत् |२७|
sāmānyaṁ cikitsitaṁ nirdiśya vātādibhēdēnāpasmārāṇāṁ cikitsāṁ nirdiśannāha- vātikamityādi| kēcidimaṁ pāṭhaṁ pañcagavyākhyaghr̥tapāṭhasyāgrē paṭhanti||26||-
Adhikarana 20 (27-28) · Śloka 28
kulatthayavakōlāni śaṇabījaṁ palaṅkaṣām ||27||
jaṭilāṁ pañcamūlyau dvē pathyāṁ cōtkvāthya yatnataḥ |
bastamūtrayutaṁ sarpiḥ pacēttadvātikē hitam ||28||
View original
कुलत्थयवकोलानि शणबीजं पलङ्कषाम् ||२७||
जटिलां पञ्चमूल्यौ द्वे पथ्यां चोत्क्वाथ्य यत्नतः |
बस्तमूत्रयुतं सर्पिः पचेत्तद्वातिके हितम् ||२८||
vātādijāpasmārēṣu ghr̥taṁ nirdiśannāha- kulatthētyādi| kōlaṁ badaram| palaṅkaṣā gugguluḥ| jaṭilā māṁsī| pañcamūlyau dvē iti śāliparṇyādirbilvādiśca, ēraṇḍabilvādyē ityanyē| pathyā harītakī| ‘yatnata’ ityatrānyē ‘yōgata’ iti paṭhanti| yōgatōgrahaṇāt kvāthamūtrayōrmadhyē ēkaṁ caturguṇamēkaṁ ca samaṁ grāhyamiti vyākhyānayanti||27-28||
Adhikarana 21 (29) · Śloka 29
kākōlyādipratīvāpaṁ siddhaṁ ca prathamē gaṇē |
payōmadhusitāyuktaṁ ghr̥taṁ tat paittikē hitam ||29||
View original
काकोल्यादिप्रतीवापं सिद्धं च प्रथमे गणे |
पयोमधुसितायुक्तं घृतं तत् पैत्तिके हितम् ||२९||
kākōlyādipratīvāpamityādi| kākōlyādipratīvāpaṁ kākōlyādikalkam| siddhaṁ ca prathamē gaṇē vidārigandhādikē kvāthīkr̥tē iti jñēyam| kutaḥ? kākōlyādikalkōpadēśāt| payaḥ kṣīram| sitā śarkarā| kṣīrādiprakṣēpayuktaṁ ghr̥taṁ hitam||29||
Adhikarana 22 (30) · Śloka 30
kr̥ṣṇāvacāmustakādyairyuktamāragvadhādikē |
pakvaṁ ca mūtravargē tu ślēṣmāpasmāriṇē hitam ||30||
View original
कृष्णावचामुस्तकाद्यैर्युक्तमारग्वधादिके |
पक्वं च मूत्रवर्गे तु श्लेष्मापस्मारिणे हितम् ||३०||
kr̥ṣṇāvacētyādi| kr̥ṣṇāvacāmustakādyairiti pippalyādivacādimustādyaiḥ kvathitaiḥ, āragvadhādikaiḥ kalkīkr̥taiḥ, mūtravargē'ṣṭavidhē siddhaṁ pakvaṁ ghr̥taṁ ślēṣmāpasmāriṇē hitamityarthaḥ| anyē mūtravargēṣvityatra cētōvikāraharatvēna chāgōrabhrahastimūtrāṇi gr̥hṇanti||30||
Adhikarana 23 (31-33) · Śloka 33
suradrumavacākuṣṭhasiddhārthavyōṣahiṅgubhiḥ |
mañjiṣṭhārajanīyugmasamaṅgātriphalāmbudaiḥ ||31||
karañjabījaśairīṣagirikarṇīhutāśanaiḥ |
siddhaṁ siddhārthakaṁ nāma sarpirmūtracaturguṇam ||32||
kr̥mikuṣṭhagaraśvāsabalāsaviṣamajvarān |
sarvabhūtagrahōnmādānapasmārāṁśca nāśayēt ||33||
View original
सुरद्रुमवचाकुष्ठसिद्धार्थव्योषहिङ्गुभिः |
मञ्जिष्ठारजनीयुग्मसमङ्गात्रिफलाम्बुदैः ||३१||
करञ्जबीजशैरीषगिरिकर्णीहुताशनैः |
सिद्धं सिद्धार्थकं नाम सर्पिर्मूत्रचतुर्गुणम् ||३२||
कृमिकुष्ठगरश्वासबलासविषमज्वरान् |
सर्वभूतग्रहोन्मादानपस्मारांश्च नाशयेत् ||३३||
siddhārthakaṁ sarpirāha- suradrumētyādi| suradrumaḥ dēvadāru| siddhārthaḥ sarṣapaḥ| vyōṣaṁ śuṇṭhīmarīcapippalyaḥ| rajanīyugmaṁ haridrādvayam| samaṅgā lajjāluḥ| ambudō mustā| śairīṣaṁ śirīṣabījam| girikarṇī śvētasyandā| hutāśanaḥ citrakaḥ| ētaiḥ kalkīkr̥tairmūtracaturguṇaṁ sarpiḥ siddhaṁ siddhārthakaṁ nāmēti sambandhaḥ| garaḥ kr̥trimaṁ viṣam| balāsaḥ ślēṣmā||31-33||
Adhikarana 24 (34-37) · Śloka 37
daśamūlēndravr̥kṣatvaṅmūrvābhārgīphalatrikaiḥ |
śampākaśrēyasīsaptaparṇāpāmārgaphalgubhiḥ ||34||
śr̥taiḥ kalkaiśca bhūnimbapūtīkavyōṣacitrakaiḥ |
trivr̥tpāṭhāniśāyugmasārivādvayapauṣkaraiḥ ||35||
kaṭukāyāsadantyugrānīlinīkrimiśatrubhiḥ |
sarpirēbhiśca gōkṣīradadhimūtraśakr̥drasaiḥ ||36||
sādhitaṁ pañcagavyākhyaṁ sarvāpasmārabhūtanut |
cāturthakakṣayaśvāsānunmādāṁśca niyacchati ||37||
View original
दशमूलेन्द्रवृक्षत्वङ्मूर्वाभार्गीफलत्रिकैः |
शम्पाकश्रेयसीसप्तपर्णापामार्गफल्गुभिः ||३४||
शृतैः कल्कैश्च भूनिम्बपूतीकव्योषचित्रकैः |
त्रिवृत्पाठानिशायुग्मसारिवाद्वयपौष्करैः ||३५||
कटुकायासदन्त्युग्रानीलिनीक्रिमिशत्रुभिः |
सर्पिरेभिश्च गोक्षीरदधिमूत्रशकृद्रसैः ||३६||
साधितं पञ्चगव्याख्यं सर्वापस्मारभूतनुत् |
चातुर्थकक्षयश्वासानुन्मादांश्च नियच्छति ||३७||
pañcagavyamāha- daśamūlētyādi| indravr̥kṣaḥ kuṭajaḥ, tasya tvak; anyē tvakśabdēna tvacamāhuḥ| mūrvā cōrasnāyuḥ| phalguḥ kāṣṭhōdumbarikā| śr̥taiḥ kvathitaiḥ| bhūnimbaḥ kirātakaḥ| pūtīkaḥ cirabilvaḥ| vyōṣaṁ trikaṭukam| niśāyugmaṁ haridrādvayam| sārivādvayam āsphōtā kākavallī ca| pauṣkaraṁ puṣkaramūlam| yāsō durālabhā, dantī dantinī, ugrā vacā, nīlinī rajanikā śāradaphalā, kr̥miśatruḥ viḍaṅgam, daśamūlyādibhiḥ kāṣṭhōdumbarikāntaiḥ kvathitairbhūnimbādibhiḥ kr̥miśatruparyantaiḥ| kalkīkr̥tairgōkṣīrādibhiḥ pratyēkaṁ snēhasamaiḥ sādhitaṁ sarpiḥ pañcagavyākhyaṁ sarvāpasmārādīnniyacchatītyarthaḥ ||34-37||
Adhikarana 25 (38-40) · Śloka 41
bhārgīśr̥tē pacēt kṣīrē śālitaṇḍulapāyasam |
tryahaṁ śuddhāya taṁ bhōktuṁ varāhāyōpakalpayēt ||38||
jñātvā ca madhurībhūtaṁ taṁ viśasyānnamuddharēt |
trīn bhāgāṁstasya cūrṇasya kiṇvabhāgēna saṁsr̥jēt ||39||
maṇḍōdakārthē dēyaśca bhārgīkvāthaḥ suśītalaḥ |
śuddhē kumbhē nidadhyācca sambhāraṁ taṁ surāṁ tataḥ ||40||
jātagandhāṁ jātarasāṁ pāyayēdāturaṁ bhiṣak |41|
View original
भार्गीशृते पचेत् क्षीरे शालितण्डुलपायसम् |
त्र्यहं शुद्धाय तं भोक्तुं वराहायोपकल्पयेत् ||३८||
ज्ञात्वा च मधुरीभूतं तं विशस्यान्नमुद्धरेत् |
त्रीन् भागांस्तस्य चूर्णस्य किण्वभागेन संसृजेत् ||३९||
मण्डोदकार्थे देयश्च भार्गीक्वाथः सुशीतलः |
शुद्धे कुम्भे निदध्याच्च सम्भारं तं सुरां ततः ||४०||
जातगन्धां जातरसां पाययेदातुरं भिषक् |४१|
bhārgīśr̥tē ityādi| bhārgīśr̥tē kṣīrē śālitaṇḍulapāyasaṁ pacēditi sambandhaḥ| atra kṣīrasādhanavidhiḥ- caturthāṁśaṁ bhārgīkalkaṁ dattvā caturguṇēna jalēna kṣīraṁ sādhanīyam| tryahaṁ śuddhāya tridinamupōṣitāya varāhāya taṁ pāyasaṁ bhōktuṁ prakalpayēt dadyādityarthaḥ| madhurībhūtaṁ ślēṣmasaṁsr̥ṣṭaṁ vidāhāvasthāmaprāptam; anyē tu madhurībhūtaṁ viṣībhūtamiti vyākhyānayanti, yatō madhuraśabdō viṣē vartatē| atha pāyasaḥ kathaṁ viṣībhavatīti cēt? satyaṁ, ādhāraprabhāvāt| viṣībhūtaṁ varāhasyaiva lālāsrāvamūrcchādiviṣaliṅgairjñātavyam| taṁ varāhaṁ, viśasya hatvā, annaṁ viṣībhūtamuddharēt| tasya cūrṇasyētyādi| tasya uddhr̥tasyānnasya śōṣitacūrṇīkr̥tasya trīn bhāgān kiṇvabhāgēna saṁsr̥jēt surābījaikabhāgēna miśrayēt| maṇḍōdakārthaṁ sandhānārthaṁ bhārgīkvāthō dēyaḥ| anyē tu maṇḍaḥ surāmaṇḍaḥ, dakārthē udakārthē bhārgīkvāthaśca dēya iti vyākhyānayanti| śuddhē kumbhē iti kr̥tasaṁskārē cāturjātakaghr̥tamadhupippalyādiviliptē ityarthaḥ| pāyasacūrṇakiṇvabhāgacatuṣṭayē bhārgīkvāthastāvānēva dēyō yāvatā samyaksurābhāvaṁ prāpnōti, tadvidaśca kalpapālāḥ praṣṭavyāḥ| surāniṣpattikālapramāṇaṁ ca jātarasāmityanēnōktam||38-40||-
Adhikarana 26 (41) · Śloka 41
sirāṁ vidhyēdatha prāptāṁ maṅgalyāni ca dhārayēt ||41||
View original
सिरां विध्येदथ प्राप्तां मङ्गल्यानि च धारयेत् ||४१||
sirāmityādi| prōktāṁ urōpāṅgalalāṭajām| anyē tu prāptāmiti paṭhanti, hanusandhimadhyagatāmiti ca vyākhyānayanti| maṅgalyāni vraṇitōpāsanīyōktāni chatrātichatrādīni | aparē tu ‘maṅgalyādi ca kārayēt’ iti paṭhanti, tacca maṅgalyamatharvavēdavihitamiti vyākhyānayanti||41||
Adhikarana puShpikA · Śloka 61
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē bhūtavidyātantrē'pasmārapratiṣēdhō nāma (dvitīyō'dhyāyaḥ, āditaḥ) ēkaṣaṣṭitamō'dhyāyaḥ ||61||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते भूतविद्यातन्त्रेऽपस्मारप्रतिषेधो नाम (द्वितीयोऽध्यायः, आदितः) एकषष्टितमोऽध्यायः ||६१||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrē'pasmārapratiṣēdhō nāmaikaṣaṣṭitamō'dhyāyaḥ||61||