Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō dr̥ṣṭigatarōgapratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो दृष्टिगतरोगप्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
pakṣmakōpapratiṣēdhānantaraṁ dr̥ṣṭigatānāmēva rōgāṇāmavaśiṣṭatvāttatpratiṣēdhō yukta ityāha- athāta ityādi| dr̥ṣṭigatarōgētyatra dr̥ṣṭiśabdēna dr̥ṣṭyāśrayaṁ maṇḍalamabhiprētam||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
trayaḥ sādhyāstrayō'sādhyā yāpyāḥ ṣaṭ ca bhavanti hi |3|
View original
त्रयः साध्यास्त्रयोऽसाध्या याप्याः षट् च भवन्ति हि |३|
dr̥ṣṭigatadvādaśarōgāṇāṁ madhyē sādhyānāṁ sādhanārthaṁ, yāpyānāṁ yāpanārthamasādhyānāṁ parihārarthamāha- traya ityādi| dhūmadarśipittavidagdhadr̥ṣṭiślēṣmavidagdhadr̥ṣṭayastrayaḥ sādhyāḥ| trayō'sādhyā iti hrasvajāḍya(tya)nākulāndhyagambhīrikākhyāḥ| yāpyāḥ ṣaṭ cēti aruṇādayō vicitravarṇāntāḥ ṣaṭ kācāḥ| cakārō'tra bhinnakramē; tēna yāpyaśabdānantaramupāttēna caśabdēna sādhyāsādhyatvaṁ samuccīyatē; tēna ṣaṇṇāṁ rōgāṇāmavasthāviśēṣēṇa sādhyatvayāpyatvāsādhyatvāni; tathā ca tē prāgavasthāyāṁ sādhyāḥ, uttarāvasthāyāmasādhyāḥ, paraṁ ślaiṣmikaṁ liṅganāśaṁ vihāya|3|-
Adhikarana 3 (3) · Śloka 3
tatraikasya pratīkāraḥ kīrtitō dhūmadarśinaḥ ||3||
View original
तत्रैकस्य प्रतीकारः कीर्तितो धूमदर्शिनः ||३||
tatra sādhyēṣu triṣu madhyē dhūmadarśinaḥ prāguktamēva pratīkāraṁ nirdiśannāha- tatrētyādi| pratīkāraḥ hētuvyādhiviparītā kriyā| kīrtitaḥ pittābhiṣyandapratiṣēdhē||3||
Adhikarana 4 (4-5) · Śloka 6
dr̥ṣṭau pittavidagdhāyāṁ vidagdhāyāṁ kaphēna ca |
pittaślēṣmaharaṁ kuryādvidhiṁ śastrakṣatādr̥tē ||4||
nasyasēkāñjanālēpapuṭapākaiḥ satarpaṇaiḥ |
ādyē tu traiphalaṁ pēyaṁ sarpistraivr̥tamuttarē ||5||
tailvakaṁ cōbhayōḥ pathyaṁ kēvalaṁ jīrṇamēva vā |6|
View original
दृष्टौ पित्तविदग्धायां विदग्धायां कफेन च |
पित्तश्लेष्महरं कुर्याद्विधिं शस्त्रक्षतादृते ||४||
नस्यसेकाञ्जनालेपपुटपाकैः सतर्पणैः |
आद्ये तु त्रैफलं पेयं सर्पिस्त्रैवृतमुत्तरे ||५||
तैल्वकं चोभयोः पथ्यं केवलं जीर्णमेव वा |६|
idānīṁ pittakaphavidagdhadr̥śōrapi hētuvyādhiviparītaṁ cikitsitamāha- dr̥ṣṭau pittavidagdhāyāmityādi| pittaślēṣmaharaṁ pittaślēṣmābhiṣyandaharaṁ; tēna pittavidagdhadr̥ṣṭau pittābhiṣyandaharōvidhiḥ, kaphavidagdhadr̥ṣṭau tu kaphābhiṣyandaharō vidhiḥ| śastrakṣatādr̥tē sirāvyadhaṁ varjayitvā| tamēva pittaślēṣmābhiṣyandaharaṁ vidhimāha- nasyasēkētyādi| tatra kaphavidagdhadr̥ṣṭyāṁ kaphābhiṣyandaharaṁ nasyādi, pittavidagdhadr̥ṣṭyāṁ tu pittābhiṣyandaharaṁ nasyādi| pittakaphavidagdhadr̥ṣṭyāṁ vaiśēṣikaṁ sāmānyaṁ ca snēhōpakramamāha- ādyē tu traiphalamityādi| ādyē pittavidagdhadr̥ṣṭyākhyē, traiphalaṁ triphalākvāthakalkābhyāṁ saṁskr̥taṁ ghr̥taṁ; kēcit ‘triphalāyā rasaprasthaṁ’ ityādikaṁ vidēhōktaṁ traiphalamāmananti; tannēcchati gayī| traivr̥taṁ trivr̥tāsaṁskr̥taṁ, na punarapatānakōktam| uttarē ślēṣmavidagdhadr̥ṣṭyākhyē iti| tilvakaḥ paṭṭikārōdhrastēna saṁskr̥taṁ tailvakam| kēvalam asaṁskr̥tam| jīrṇaṁ purāṇam| anuktamapi snēhādanantaraṁ vamanādi kartavyaṁ, tantrāntaradarśanāt||4-5||-
Adhikarana 5 (6-7) · Śloka 8
gairikaṁ saindhavaṁ kr̥ṣṇā gōdantasya maṣī tathā ||6||
gōmāṁsaṁ maricaṁ bījaṁ śirīṣasya manaḥśilā |
vr̥ntaṁ kapitthānmadhunā svayaṅguptāphalāni ca ||7||
catvāra ētē yōgāḥ syurubhayōrañjanē hitāḥ |8|
View original
गैरिकं सैन्धवं कृष्णा गोदन्तस्य मषी तथा ||६||
गोमांसं मरिचं बीजं शिरीषस्य मनःशिला |
वृन्तं कपित्थान्मधुना स्वयङ्गुप्ताफलानि च ||७||
चत्वार एते योगाः स्युरुभयोरञ्जने हिताः |८|
idānīṁ bahiḥparimārjanārthamañjanayōgāṁścaturō nirdiśannāha- gairikamityādi| tatra gairikamādau kr̥tvā gōdantamaṣīṁ yāvadēkō yōgaḥ, gōmāṁsādikō manaḥśilāṁ yāvaddvitīyō yōgaḥ, vr̥ntaṁ kapitthānmadhunēti tr̥tīyō yōgaḥ, svayaṅguptāphalāni madhunēti caturthō yōgaḥ, iti yōgacatuṣṭayaṁ prabhāvāt pittakaphavidagdhadr̥ṣṭyōrhitamityarthaḥ| kēcidatra pittavidagdhadr̥ṣṭau rātrāvañjanaṁ, kaphavidagdhadr̥ṣṭau divēti kālavibhāgaṁ manyantē||6-7||-
Adhikarana 6 (8-9) · Śloka 10
kubjakāśōkaśālāmrapriyaṅgunalinōtpalaiḥ ||8||
puṣpairharēṇukr̥ṣṇāhvāpathyāmalakasaṁyutaiḥ |
sarpirmadhuyutaiścūrṇairvēṇunāḍyāmavasthitaiḥ ||9||
añjayēd dvāvapi bhiṣak pittaślēṣmavibhāvitau |10|
View original
कुब्जकाशोकशालाम्रप्रियङ्गुनलिनोत्पलैः ||८||
पुष्पैर्हरेणुकृष्णाह्वापथ्यामलकसंयुतैः |
सर्पिर्मधुयुतैश्चूर्णैर्वेणुनाड्यामवस्थितैः ||९||
अञ्जयेद् द्वावपि भिषक् पित्तश्लेष्मविभावितौ |१०|
adhunā dvayōrapi puṣpāñjanamāha- kubjakāśōkētyādi| kubjakāśōkau svanāmaprasiddhau, śālaḥ sarjabhēdaḥ, nalinam īṣadraktaṁ padmaṁ, utpalaṁ nīlōtpalaṁ, harēṇuḥ rēṇukā, kr̥ṣṇāhvā pippalī, vēṇunāḍyāmavasthānaṁ śaktyutkarṣārtham| pittaślēṣmavibhāvitāviti pittaślēṣmavidagdhadr̥ṣṭī ityarthaḥ||8-9||-
Adhikarana 7 (10-11) · Śloka 12
āmrajambūdbhavaṁ puṣpaṁ tadrasēna harēṇukām ||10||
piṣṭvā kṣaudrājyasaṁyuktaṁ prayōjyamathavā'ñjanam |
nalinōtpalakiñjalkagairikairgōśakr̥drasaiḥ ||11||
guḍikāñjanamētadvā dinarātryandhayōrhitam |12|
View original
आम्रजम्बूद्भवं पुष्पं तद्रसेन हरेणुकाम् ||१०||
पिष्ट्वा क्षौद्राज्यसंयुक्तं प्रयोज्यमथवाऽञ्जनम् |
नलिनोत्पलकिञ्जल्कगैरिकैर्गोशकृद्रसैः ||११||
गुडिकाञ्जनमेतद्वा दिनरात्र्यन्धयोर्हितम् |१२|
idānīṁ dinarātryandhāñjanadvayamāha- āmrētyādi| āmrajambūdbhavaṁ yat puṣpaṁ tadrasēna rasacaturthāṁśaṁ harēṇukācūrṇaṁ piṣṭvā rasakriyāpākēna vipācya madhughr̥tayuktaṁ dinarātryandhayōḥ pittakaphavidagdhadr̥ṣṭyaparaparyāyayōrdravāñjanaṁ yōjyam| tathā nalinādibhirgōśakr̥drasapiṣṭairguṭikāñjanaṁ hitaṁ; nalinam īṣadraktaṁ padmaṁ, utpalaṁ nīlōtpalaṁ, kiñjalkaḥ kēśaraḥ, sa ca nalinōtpalayōrēva| kēcit ‘gōyakr̥drasaiḥ’ iti paṭhanti; gōśabdasya paśuvācitvādajādayō gr̥hyantē; yakr̥drasaḥ kālakhaṇḍarasa iti vyākhyānayanti||10-11||-
Adhikarana 8 (12) · Śloka 13
rasāñjanarasakṣaudratālīśasvarṇagairikam ||12||
gōśakr̥drasasaṁyuktaṁ pittōpahatadr̥ṣṭayē |13|
View original
रसाञ्जनरसक्षौद्रतालीशस्वर्णगैरिकम् ||१२||
गोशकृद्रससंयुक्तं पित्तोपहतदृष्टये |१३|
adhunā divāndhyē vaiśēṣikaṁ cūrṇāñjanamāha- rasāñjanētyādi| rasa iti jātīpatrarasa ityarthaḥ, āmalakīpatrarasa ityanyē| atra dravadravyaiḥ kaṭhinadravyabhāvanāṁ vidhāya cūrṇāñjanaṁ kartavyam| pittōpahatadr̥ṣṭayē pittavidagdhadr̥ṣṭayē||12||-
Adhikarana 9 (13-14) · Śloka 14
śītaṁ sauvīrakaṁ vā'pi piṣṭvā'tha rasabhāvitam ||13||
kūrmapittēna matimān bhāvayēdrauhitēna vā |
cūrṇāñjanamidaṁ nityaṁ prayōjyaṁ pittaśāntayē ||14||
View original
शीतं सौवीरकं वाऽपि पिष्ट्वाऽथ रसभावितम् ||१३||
कूर्मपित्तेन मतिमान् भावयेद्रौहितेन वा |
चूर्णाञ्जनमिदं नित्यं प्रयोज्यं पित्तशान्तये ||१४||
aparamapi cūrṇāñjanamāha- śītētyādi| śītaṁ rasañjanaṁ, karpūramanyē| sauvīrakaṁ sauvīrāñjanam| rasabhāvitamiti catuṣpadamr̥gapakṣimāṁsarasabhāvitamityarthaḥ| kēcidrasa iti sāmānyōktyā rasāñjanasauvīrāñjanayōrēva rasaṁ saṅgr̥hṇanti, tadabhāvē ca tayōrēva cūrṇāḍhakamudakāḍhakē prakṣipya ahōrātraparyuṣitaṁ prātarmarditaṁ pūtaṁ svarasavat prayōjyamityarthaḥ| kēcicca prastutatvādrasaśabdēna gōśakr̥drasaṁ gr̥hṇanti||13-14||
Adhikarana 10 (15) · Śloka 15
kāśamarīpuṣpamadhukadārvīrōdhrarasāñjanaiḥ |
sakṣaudramañjanaṁ tadvaddhitamatrāmayē sadā ||15||
View original
काशमरीपुष्पमधुकदार्वीरोध्ररसाञ्जनैः |
सक्षौद्रमञ्जनं तद्वद्धितमत्रामये सदा ||१५||
divāndhyē kalkāñjanamāha- kāśmarīpuṣpētyādi| atrēti pittavidagdhadr̥ṣṭau| kēcit kāśmīrapuṣpādirasakriyāñjanamētadityāhuḥ||15||
Adhikarana 11 (16) · Śloka 16
srōtōjaṁ saindhavaṁ kr̥ṣṇāṁ rēṇukāṁ cāpi pēṣayēt |
ajāmūtrēṇa tā vartyaḥ kṣaṇadāndhyāñjanē hitāḥ ||16||
View original
स्रोतोजं सैन्धवं कृष्णां रेणुकां चापि पेषयेत् |
अजामूत्रेण ता वर्त्यः क्षणदान्ध्याञ्जने हिताः ||१६||
rātryāndhyē kaphavidagdhadr̥ṣṭyaparaparyāyē vartyañjanamāha- srōtōjamityādi||16||
Adhikarana 12 (17) · Śloka 18
kālānusārivāṁ kr̥ṣṇāṁ nāgaraṁ madhukaṁ tathā |
tālīśapatraṁ kṣaṇadē gāṅgēyaṁ ca yakr̥drasē ||17||
kr̥tāstā vartayaḥ piṣṭāśchāyāśuṣkāḥ sukhāvahāḥ |18|
View original
कालानुसारिवां कृष्णां नागरं मधुकं तथा |
तालीशपत्रं क्षणदे गाङ्गेयं च यकृद्रसे ||१७||
कृतास्ता वर्तयः पिष्टाश्छायाशुष्काः सुखावहाः |१८|
aparamapi naktandhyē vartyañjanamāha- kālānusārivāmityādi| kālānusārivā tagaraṁ, kṣaṇadē dvē haridrē, gāṅgēyaṁ mustā| yakr̥drasē chāgalyādikālakhaṇḍarasē; anyē ‘śakr̥drasē’ iti paṭhanti, śakr̥drasē gōmayarasē iti vyākhyānayanti||17||-
Adhikarana 13 (18) · Śloka 19
manaḥśilābhayāvyōṣabalākālānusārivāḥ ||18||
saphēnā vartayaḥ piṣṭāśchāgakṣīrasamanvitāḥ |19|
View original
मनःशिलाभयाव्योषबलाकालानुसारिवाः ||१८||
सफेना वर्तयः पिष्टाश्छागक्षीरसमन्विताः |१९|
anyadapi rātryāndhyē vartyañjanamāha- manaḥśilētyādi||18||-
Adhikarana 14 (19-20) · Śloka 21
gōmūtrapittamadirāyakr̥ddhātrīrasē pacēt ||19||
kṣudrāñjanaṁ rasēnānyadyakr̥tastraiphalē'pi vā |
gōmūtrājyārṇavamalapippalīkṣaudrakaṭphalaiḥ ||20||
saindhavōpahitaṁ yuñjyānnihitaṁ vēṇugahvarē |21|
View original
गोमूत्रपित्तमदिरायकृद्धात्रीरसे पचेत् ||१९||
क्षुद्राञ्जनं रसेनान्यद्यकृतस्त्रैफलेऽपि वा |
गोमूत्राज्यार्णवमलपिप्पलीक्षौद्रकट्फलैः ||२०||
सैन्धवोपहितं युञ्ज्यान्निहितं वेणुगह्वरे |२१|
idānīṁ rasakriyāñjanatritayamāha- gōmūtrētyādi| atra mūtrapittayakr̥ntyajādīnāmēva| madirā piṣṭasurā| gōmūtrādirasēna kṣudrāñjanaṁ vipacēdityēkō yōgaḥ, kṣudrāñjanaṁ rasakriyāñjanamityarthaḥ; rasēna yakr̥ta iti dvitīyō yōgaḥ; traiphalē'pi vēti tr̥tīyō yōgaḥ| gōmūtrājyārṇavamalētyādi| ētadrasakriyāñjanatritayamapyēkaikaṁ gōmūtrājyādibhiḥ saṁyuktaṁ vēṇugahvarē vaṁśanalikābhyantarē vyavasthitamañjanaṁ rātryandhē yuñjyādityarthaḥ||19-20||-
Adhikarana 15 (21-22) · Śloka 22
mēdō yakr̥ddhr̥taṁ cājaṁ pippalyaḥ saindhavaṁ madhu ||21||
rasamāmalakāccāpi pakvaṁ samyaṅnidhāpayēt |
kōśē khadiranirmāṇē tadvat kṣudrāñjanaṁ hitam ||22||
View original
मेदो यकृद्धृतं चाजं पिप्पल्यः सैन्धवं मधु ||२१||
रसमामलकाच्चापि पक्वं सम्यङ्निधापयेत् |
कोशे खदिरनिर्माणे तद्वत् क्षुद्राञ्जनं हितम् ||२२||
ślēṣmavidagdhadr̥ṣṭyāmaparamapi rasakriyāñjanamāha- mēdō yakr̥ddhr̥taṁ cājamityādi| mēdō yakr̥ddhr̥taṁ cēti trayamētacchagalīnām| mēdōyakr̥ti sarvamēkīkr̥tya rasakriyāpākēna pakvaṁ khadiratarusāranirmitabhājanē sūkṣmamukhē br̥hanmadhyakuharē nikṣiptaṁ kṣudrāñjanaṁ rasakriyāñjanāparaparyāyaṁ hitamityarthaḥ||21-22||
Adhikarana 16 (23) · Śloka 23
harēṇumagadhājāsthimajjailāyakr̥danvitam |
yakr̥drasēnāñjanaṁ vā ślēṣmōpahatadr̥ṣṭayē ||23||
View original
हरेणुमगधाजास्थिमज्जैलायकृदन्वितम् |
यकृद्रसेनाञ्जनं वा श्लेष्मोपहतदृष्टये ||२३||
anyadapi kaphavidagdhadr̥ṣṭāvañjanamāha- harēṇvityādi| harēṇuḥ harēṇukā, magadhājāsthimajjēti pippalīvituṣabījāni| ētad harēṇvādi yakr̥dravēṇa piṣṭamañjanaṁ ślēṣmōpahatadr̥ṣṭayē naktāndhāya hitamityarthaḥ| idamañjanamēkīyamatābhiprāyēṇa gayadāsācāryēṇa paṭhitaṁ vyākhyātaṁ ca||23||
Adhikarana 17 (24) · Śloka 24
vipācya gōdhāyakr̥dardhapāṭitaṁ supūritaṁ māgadhikābhiragninā |
niṣēvitaṁ tadyakr̥dañjanēna nihanti naktāndhyamasaṁśayaṁ khalu ||24||
View original
विपाच्य गोधायकृदर्धपाटितं सुपूरितं मागधिकाभिरग्निना |
निषेवितं तद्यकृदञ्जनेन निहन्ति नक्तान्ध्यमसंशयं खलु ||२४||
idānīṁ naktāndhyē kaphavidagdhadr̥ṣṭyaparaparyāyē prayōgamāha- vipācyētyādi| gōdhāyakr̥dardhapāṭitaṁ kr̥tvā pippalībhiḥ pūritaṁ śucimr̥dā liptamagninā vipācya tryahaṁ bhakṣitaṁ sat, tathā tadantaḥsvinnā pippalī madhunā'ñjanēna niḥsandēhaṁ naktāndhyaṁ nihantītyarthaḥ||24||
Adhikarana 18 (25) · Śloka 25
tathā yakr̥cchāgabhavaṁ hutāśanē vipācya samyaṅmagadhāsamanvitam |
prayōjitaṁ pūrvavadāśvasaṁśayaṁ jayēt kṣapāndhyaṁ sakr̥dañjanānnr̥ṇām ||25||
View original
तथा यकृच्छागभवं हुताशने विपाच्य सम्यङ्मगधासमन्वितम् |
प्रयोजितं पूर्ववदाश्वसंशयं जयेत् क्षपान्ध्यं सकृदञ्जनान्नृणाम् ||२५||
naktāndhyē'paramapi prayōgamāha- tathā yakr̥cchāgabhavamityādi| prayōjitaṁ pūrvavaditi yakr̥dbhakṣaṇavidhinā prayōjitaṁ, pippalī punarañjanavidhinētyarthaḥ||25||
Adhikarana 19 (26) · Śloka 26
plīhā yakr̥ccāpyupabhakṣitē ubhē prakalpya śūlyē ghr̥tatailasaṁyutē |
tē sārṣapasnēhasamāyutē'ñjanaṁ naktāndhyamāśvēva hataḥ prayōjitē ||26||
View original
प्लीहा यकृच्चाप्युपभक्षिते उभे प्रकल्प्य शूल्ये घृततैलसंयुते |
ते सार्षपस्नेहसमायुतेऽञ्जनं नक्तान्ध्यमाश्वेव हतः प्रयोजिते ||२६||
aparamapi naktāndhyayōgamāha- plīhētyādi| plīhā udaravāmapārśvasthaṁ māṁsakhaṇḍaṁ, yakr̥t dakṣiṇapārśvasthaṁ kālakhaṇḍāparaparyāyaṁ, tē ubhē api prastutatvād gōdhācchāgayōrēva grāhyē| prakalpya khaṇḍaśaḥ kalpayitvā| śūlyē śūlapākapakvē||26||
Adhikarana 20 (27) · Śloka 27
nadījaśimbītrikaṭūnyathāñjanaṁ manaḥśilā dvē ca niśē ya(śa)kr̥dgavām |
sacandanēyaṁ guṭikā'thavā'ñjanaṁ praśasyatē vai divasēṣvapaśyatām ||27||
View original
नदीजशिम्बीत्रिकटून्यथाञ्जनं मनःशिला द्वे च निशे य(श)कृद्गवाम् |
सचन्दनेयं गुटिकाऽथवाऽञ्जनं प्रशस्यते वै दिवसेष्वपश्यताम् ||२७||
idānīṁ divāndhyē pittavidagdhadr̥ṣṭyaparaparyāyē'ñjanamāha- nadījētyādi| nadījaṁ saindhavaṁ; śimbīśabdēnātra haritamudgāḥ, cakṣuṣyatvāt; anyē śimbīsthānē śimbēti paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ; añjanaṁ sauvīrāñjanam| gavāṁ chāgādīnām| candanaṁ raktacandanam| guṭikā vaṭīkr̥tyāñjanaṁ; athavā'ñjanamiti cūrṇāñjanamathavētyarthaḥ| vipācya gōdhāyakr̥dardhapāṭitamityādikaṁ sacandanēyaṁ guṭikā'thavāñjanamiti paryantaṁ yōgacatuṣṭayaṁ nibandhakārairanārṣīkr̥taṁ, tēraiva subhāṣitatvādupayōgārhatvācca vyākhyātaṁ; tasmānmayā'pi paṭhitaṁ vyākhyātaṁ ca||27||
Adhikarana 21 (28) · Śloka 28
bhavanti yāpyāḥ khalu yē ṣaḍāmayā harēdasr̥ktēṣu sirāvimōkṣaṇaiḥ |
virēcayēccāpi purāṇasarpiṣā virēcanāṅgōpahitēna sarvadā ||28||
View original
भवन्ति याप्याः खलु ये षडामया हरेदसृक्तेषु सिराविमोक्षणैः |
विरेचयेच्चापि पुराणसर्पिषा विरेचनाङ्गोपहितेन सर्वदा ||२८||
idānīṁ sādhyānāṁ cikitsitamabhidhāya yāpyānāṁ cikitsitamāha- bhavantītyādi| bhavanti yāpyā iti atra ‘upēkṣyamāṇā’ iti śēṣaḥ, ētēna tēṣāṁ pragavasthāyāṁ sādhyatvam| yāpyāḥ ṣaḍāmayā iti| nanu ślaiṣmikakācasya sādhyatvāt kathaṁ ṣaḍ yāpyāḥ? satyaṁ, yāpyabāhulyādētadvyapadēśaḥ| tēṣviti prathamadvitīyapaṭalaprāptēṣu timirāvasthēṣu kācēṣvityarthaḥ, na tu rāgaprāptēṣu, yatastatra sirāvyadhaniṣēdhaḥ; tathā cōktaṁ- ‘timirē rāgiṇi bhiṣak sirāmōkṣaṁ vivarjayēt’- iti| sirāvimōkṣaṇairityanēnaiva snēhasvēdau pūrvakarmasañjñakāvākṣiptau mantavyau| virēcanāṅgōpahitēnēti virēcanadravyasaṁskr̥tēnētyarthaḥ||28||
Adhikarana 22 (29) · Śloka 30
payōvimiśraṁ pavanōdbhavē hitaṁ vadanti pañcāṅgulatailamēva tu |
bhavēddhr̥taṁ traiphalamēva śōdhanaṁ viśēṣataḥ śōṇitapittarōgayōḥ ||29||
trivr̥dvirēkaḥ kaphajē praśasyatē tridōṣajē tailamuśanti tatkr̥tam |30|
View original
पयोविमिश्रं पवनोद्भवे हितं वदन्ति पञ्चाङ्गुलतैलमेव तु |
भवेद्धृतं त्रैफलमेव शोधनं विशेषतः शोणितपित्तरोगयोः ||२९||
त्रिवृद्विरेकः कफजे प्रशस्यते त्रिदोषजे तैलमुशन्ति तत्कृतम् |३०|
sarvatimirāṇāṁ sāmānyaṁ śōdhanamabhidhāya viśēṣaśōdhanamāha- payōvimiśramityādi| pañcāṅgulatailam ēraṇḍatailam| viśēṣataḥ śōṇitapittarōgayōriti traiphalaṁ ghr̥taṁ sarvatimirēṣu hitaṁ, anayōrviśēṣata ityarthaḥ| trivr̥ddhirēka iti trivr̥tā siddhaghr̥tēna virēka ityarthaḥ| tatkr̥tamiti trivr̥tā saṁskr̥tamityarthaḥ; anyē tu tairvātapittakaphaghnairdravyaiḥ saṁskr̥taṁ tatkr̥taṁ vadanti| dvandvajēṣu timirēṣu tvanuktamapi saṁśōdhanaṁ vyāmiśraṁ kartavyam||29||-
Adhikarana 23 (30) · Śloka 31
purāṇasarpistimirēṣu sarvaśō hitaṁ bhavēdāyasabhājanasthitam ||30||
hitaṁ ca vidyāttriphalāghr̥taṁ sadā kr̥taṁ ca yanmēṣaviṣāṇanāmabhiḥ |31|
View original
पुराणसर्पिस्तिमिरेषु सर्वशो हितं भवेदायसभाजनस्थितम् ||३०||
हितं च विद्यात्त्रिफलाघृतं सदा कृतं च यन्मेषविषाणनामभिः |३१|
saṁśōdhanamabhidhāya sāmānyaṁ saṁśamanamāha- purāṇasarpirityādi| sarvata iti pānābhyañjananasyādiṣu, sarvēṣvēva vātādijanyanayanavikārēṣvityanyē| triphalāghr̥taṁ triphalākvāthakalkapakvaṁ ghr̥tam| kr̥taṁ saṁskr̥taṁ ‘ghr̥taṁ’ iti śēṣaḥ| mēṣaviṣāṇanāmabhiḥ mēṣaśr̥ṅgīphalairityarthaḥ||30||-
Adhikarana 24 (31) · Śloka 32
sadā'valihyāttriphalaṁ sucūrṇitāṁ ghr̥tapragāḍhāṁ timirē'tha pittajē ||31||
samīrajē tailayutāṁ kaphātmakē madhupragāḍhāṁ vidadhīta yuktitaḥ |32|
View original
सदाऽवलिह्यात्त्रिफलं सुचूर्णितां घृतप्रगाढां तिमिरेऽथ पित्तजे ||३१||
समीरजे तैलयुतां कफात्मके मधुप्रगाढां विदधीत युक्तितः |३२|
sāmānyaṁ saṁśamanamabhidhāya viśēṣasaṁśamanamāha- sadētyādi| sadēti nityagē āvasthikē ca kālē ityarthaḥ| pittajē ityatrānuktamapi raktajaṁ timiraṁ bōddhavyaṁ, tatrāpi ghr̥tēna triphalāprayōgaḥ| kēcit “sadā'valihyāttriphalāṁ sucūrṇitaṁ ghr̥tapragāḍhāṁ timirāturō naraḥ| kaphābhibhūtaḥ khalu tailasaṁyutāṁ madhupragāḍhāmapi vā prayōjayēt” īdr̥śaṁ pāṭhaṁ paṭhanti; sa ca jējjaṭācāryēṇa dūṣitaḥ; tasmāt pūrvapāṭha ēva nyāyyaḥ||31||-
Adhikarana 25 (32) · Śloka 32
gavāṁ śakr̥tkvāthavipakvamuttamaṁ hitaṁ tu tailaṁ timirēṣu nāvanam ||32||
View original
गवां शकृत्क्वाथविपक्वमुत्तमं हितं तु तैलं तिमिरेषु नावनम् ||३२||
idānīṁ ślēṣmatimirē nasyamāha- gavāṁ śakr̥dityādi| sāmānyasnēhapākaparibhāṣayā gōśakr̥tkvāthēna tailamakalkaṁ paktavyaṁ, ētattailaṁ tantrāntaradarśanāt kaphajē timirē bōddhavyaṁ; anyē tu timirēṣviti bahuvacanāt sarvatimirēṣu bōddhavyamiti vadanti||32||
Adhikarana 26 (33) · Śloka 33
hitaṁ ghr̥taṁ kēvala ēva paittikē hyajāvikaṁ yanmadhurairvipācitam |33|
View original
हितं घृतं केवल एव पैत्तिके ह्यजाविकं यन्मधुरैर्विपाचितम् |३३|
pittajē timirē nasyamāha- hitamityādi| kēvala ēva paittikē nānyadōṣasampr̥ktē timirē ityarthaḥ| madhurairvipācitamiti kākōlyādikvāthakalkavipakvamityarthaḥ| ‘kēvala ēva’ ityatra ‘kēvalamēva’ iti kēcit paṭhanti, tatra kēvalamasaṁskr̥tamityarthaḥ, ajāvikaṁ ghr̥tamiti ca vyākhyānayanti|33|-
Adhikarana 27 (33) · Śloka 33
tailaṁ sthirādau madhurē ca yadgaṇē tathā'ṇutailaṁ pavanāsr̥gutthayōḥ ||33||
View original
तैलं स्थिरादौ मधुरे च यद्गणे तथाऽणुतैलं पवनासृगुत्थयोः ||३३||
vātaraktajayōstimirayōrnasyamāha- tailamityādi| sthirādau vidārigandhādau, siddhamiti śēṣaḥ| tathā madhurē gaṇē kākōlyādikē yat siddhaṁ, tathā'ṇutailaṁ vātavyādhicikitsitōktam||33||
Adhikarana 28 (34) · Śloka 34
sahāśvagandhātibalāvarīśr̥taṁ hitaṁ ca nasyē trivr̥taṁ yadīritam |
jalōdbhavānūpajamāṁsasaṁskr̥tāddhr̥taṁ vidhēyaṁ payasō yadutthitam ||34||
View original
सहाश्वगन्धातिबलावरीशृतं हितं च नस्ये त्रिवृतं यदीरितम् |
जलोद्भवानूपजमांससंस्कृताद्धृतं विधेयं पयसो यदुत्थितम् ||३४||
kēvalavātajē timirē nasyamāha- sahētyādi| sahā mudgaparṇī, māṣaparṇītyanyē| varī śatāvarī| ētairvipakvaṁ tailaṁ vātārabdhē timirē nasyē hitam| trivr̥taṁ yadīritamiti mahāvātavyādhicikitsitē tribhiḥ sarpirvasāmajjabhirvr̥taṁ trivr̥taṁ tailaṁ yadīritaṁ tadatra hitaṁ; kēcidētairēva mudgaparṇyādibhirdravyaistrivr̥taṁ tailaṁ siddhaṁ vātārabdhatimirē nasyē hitamiti vadanti| vātārabdhatimirē dvitīyaṁ nasyamāha - jalōdbhavētyādi| jalōdbhavā matsādayaḥ, ānūpāḥ kūlacarāḥ, tēṣāṁ māṁsēna kṣīrapākakalpēna saṁskr̥tāddugdhānmathyamānād yaddhr̥tamuddhr̥taṁ tat sahāśvagandhādibhiranantarōktairvipakvaṁ vātārabdhatimirē nasyaṁ vidhēyam| kēcijjalōdbhavaśabdēna padmādīni gr̥hṇanti, tannēcchanti nibandhakārāḥ||34||
Adhikarana 29 (35) · Śloka 35
sasaindhavaḥ kravyabhugēṇamāṁsayōrhitaḥ sasarpiḥ samadhuḥ puṭāhvayaḥ |35|
View original
ससैन्धवः क्रव्यभुगेणमांसयोर्हितः ससर्पिः समधुः पुटाह्वयः |३५|
nasyamabhidhāya puṭapākamāha- sasaindhava ityādi| kravyabhujō gr̥dhrādayaḥ, ēṇaḥ kr̥ṣṇasāraḥ| puṭāhvayaḥ puṭapākaḥ| tasya vidhānaṁ kriyākalpē vakṣyati|35|-
Adhikarana 30 (35) · Śloka 35
vasā'tha gr̥dhrōragatāmracūḍajā sadā praśastā madhukānvitā'ñjanē ||35||
View original
वसाऽथ गृध्रोरगताम्रचूडजा सदा प्रशस्ता मधुकान्विताऽञ्जने ||३५||
vātajatimirē puṭapākamabhidhāyāñjanamrāha- vasētyādi| uragaḥ kr̥ṣṇasarpaḥ, tāmracūḍaḥ kukkuṭaḥ, madhukānvitā yaṣṭīmadhukasaṁyutā; ētā gr̥dhrādijāstisrō vasā yaṣṭīmadhukacūrṇānvitā ēkaśō dviśaḥ samastā vā'ñjanē hitāḥ||35||
Adhikarana 31 (36) · Śloka 36
pratyañjanaṁ srōtasi yatsamutthitaṁ kramādrasakṣīraghr̥tēṣu bhāvitam |36|
View original
प्रत्यञ्जनं स्रोतसि यत्समुत्थितं क्रमाद्रसक्षीरघृतेषु भावितम् |३६|
idānīṁ vātajatimirē snēhāñjanēna jaḍībhūtasya cakṣuṣa upakārārthaṁ pratyañjanamāha- pratyañjanamityādi| yat añjanasyānu prayujyatē tat pratyañjanam| tatra tīkṣṇāñjanasya mr̥dvañjanamanu prayujyatē, mr̥dvañjanasya tīkṣṇāñjanam| srōtasi yat samutthitaṁ sindhusrōtasi varṇasārpaṇasayōḥ srōtasi vā yat samutthitaṁ srōtōñjanaṁ, sauvīrāñjanamityanyē| rasaśca cakṣuṣyamr̥gapakṣimāṁsarasaḥ| pr̥thak pr̥thak saptāhaṁ rasakṣīraghr̥tēṣu bhāvitaṁ cūrṇāñjanaṁ prayōjyam|36|-
Adhikarana 32 (36-37) · Śloka 37
sthitaṁ daśāhatrayamētadañjanaṁ kr̥ṣṇōragāsyē kuśasampravēṣṭitē ||36||
tanmālatīkōrakasaindhavāyutaṁ sadā'ñjanaṁ syāttimirē'tha rāgiṇi |
subhāvitaṁ vā payasā dinatrayaṁ kācāpahaṁ śāstravidaḥ pracakṣatē ||37||
View original
स्थितं दशाहत्रयमेतदञ्जनं कृष्णोरगास्ये कुशसम्प्रवेष्टिते ||३६||
तन्मालतीकोरकसैन्धवायुतं सदाऽञ्जनं स्यात्तिमिरेऽथ रागिणि |
सुभावितं वा पयसा दिनत्रयं काचापहं शास्त्रविदः प्रचक्षते ||३७||
arāgitimiracikitsitaṁ pratipādya vātajarāgitimirācikitsitaṁ pratipādayannāha- sthitamityādi| daśāhatrayaṁ māsamēkamityarthaḥ| ētadañjanaṁ srōtōñjanaṁ, sauvīrañjanamityanyē| tataḥ srōtōñjanaṁ kr̥ṣṇasarpamukhē yathōditaprakārēṇa nivāsitaṁ paścānmālatīkōrakasaindhavēna samudāyasamabhāgēna yutamañjanaṁ kāryaṁ; mālatīkōrakāḥ jātīkusumāni| timirē'tha rāgiṇi vātakācē ityarthaḥ| vātakācē'paramapyañjanamāha- subhāvitamityādi| anyē tu jātīkōrakayuktatvāt vātapittakācāpahaṁ vadanti, tannēcchati gayī||36-37||
Adhikarana 33 (38) · Śloka 38
havirhitaṁ kṣīrabhavaṁ tu paittikē vadanti nasyē madhurauṣadhaiḥ kr̥tam |
tattarpaṇē caiva hitaṁ prayōjitaṁ sajāṅgalastēṣu ca yaḥ puṭāhvayaḥ ||38||
View original
हविर्हितं क्षीरभवं तु पैत्तिके वदन्ति नस्ये मधुरौषधैः कृतम् |
तत्तर्पणे चैव हितं प्रयोजितं सजाङ्गलस्तेषु च यः पुटाह्वयः ||३८||
pittatimirarōgacikitsitamāha- havirityādi| haviḥ ghr̥taṁ, kṣīrabhavaṁ kṣīramathanōdbhūtaṁ, paittikē ‘timirē’ iti śēṣaḥ| madhurauṣadhaiḥ kākōlyādibhiḥ, kr̥taṁ saṁskr̥taṁ; anyē tu kṣīramapi kākōlyadibhiḥ sādhitaṁ manyantē, tēna kākōlyādisādhitāt kṣīrānmathyamānādutthitaṁ ghr̥taṁ kākōlyādibhirēva sādhitaṁ pittajatimirē hitamiti vadanti| kēcidiha kr̥tamityasya sthānē śr̥tamiti paṭhanti, tatra śr̥taṁ pakvam| tattarpaṇa ityādi| na kēvalaṁ tadghr̥taṁ nasyē hitaṁ, kiṁ tarhi tarpaṇē'kṣipūraṇaparyāyē prayōjitaṁ hitam| tathā tēṣu madhurauṣadhēṣu yō jāṅgalamāṁsayuktaḥ puṭapākaḥ sa pittatimirē snēhārthaṁ hitaḥ||38||
Adhikarana 34 (39) · Śloka 39
rasāñjanakṣaudrasitāmanaḥśilāḥ kṣudrāñjanaṁ tanmadhukēna saṁyutam |39|
View original
रसाञ्जनक्षौद्रसितामनःशिलाः क्षुद्राञ्जनं तन्मधुकेन संयुतम् |३९|
pittatimirē rasakriyāñjanamāha- rasāñjanamityādi| rasāñjanādikr̥taṁ kṣudrāñjanaṁ phāṇitākr̥ti pittatimirē hitam| kṣudrāñjanamityatra kēcidrasāñjanamiti paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ|39|-
Adhikarana 35 (39) · Śloka 39
samāñjanaṁ vā kanakārōdbhavaṁ sucūrṇitaṁ śrēṣṭhamuśanti tadvidaḥ ||39||
View original
समाञ्जनं वा कनकारोद्भवं सुचूर्णितं श्रेष्ठमुशन्ति तद्विदः ||३९||
idānīṁ pittatimirē pratyañjanamāha- samāñjanamityādi| samāñjanaṁ tulyasauvīrāñjanaṁ, kanakākarōdbhavaṁ tutthakaṁ, śrēṣṭham uttamaṁ, uśanti icchanti, pratyañjanamityadhyāhāryam| tadvidaḥ śālākinaḥ| kēcit samāñjanamityatra rasāñjanamitipaṭhanti||39||
Adhikarana 36 (40) · Śloka 40
bhillōṭagandhōdakasēkasēcitaṁ pratyañjanē cātra hitaṁ tu tutthakam |40|
View original
भिल्लोटगन्धोदकसेकसेचितं प्रत्यञ्जने चात्र हितं तु तुत्थकम् |४०|
pittamirē'paramapi pratyañjanamāha- bhillōṭētyādi bhillōṭakō himavadāsannabhūmijaḥ kakubhānukāriphalō vr̥kṣaviśēṣaḥ, gandhā ēlādigaṇōktāḥ, udakamatra kaṣāyaḥ, tatsēkasēcitaṁ tutthakaṁ pratyañjanē hitam| anyē bhillōṭakasvābhāvikagandhōdakasēkasēcitamāhuḥ| kēcidamuṁ pratyañjanaṁ na paṭhanti|40|-
Adhikarana 37 (40) · Śloka 40
samēṣaśr̥ṅgāñjanabhāgasammitaṁ jalōdbhavaṁ kācamalaṁ vyapōhati ||40||
View original
समेषशृङ्गाञ्जनभागसम्मितं जलोद्भवं काचमलं व्यपोहति ||४०||
pittajē timirē rāgaprāptē cikitsāmāha- samēṣētyādi| mēṣaśr̥ṅgaḥ putrajīvānukārī vr̥kṣaḥ, añjanaṁ sauvīrāñjanaṁ, ētayōrbhāgēna aṁśēna sammitaṁ tulyabhāgaṁ jalōdbhavaṁ srōtōñjanaṁ, añjanēna kācamalaṁ pittakācaṁ vyapōhati| anyē jalōdbhavaṁ śaṅkhaṁ vadanti||40||
Adhikarana 38 (41) · Śloka 41
palāśarōhītamadhūkajā rasāḥ kṣaudrēṇa yuktā madirāgramiśritāḥ |41|
View original
पलाशरोहीतमधूकजा रसाः क्षौद्रेण युक्ता मदिराग्रमिश्रिताः |४१|
paittikē kācē rasakriyāñjanamāha- palāśarōhītētyādi| palāśaḥ kiṁśukaḥ, rōhitō dāḍimapuṣpatulyapuṣpaḥ, madhūkaḥ svanāmaprasiddhō vr̥kṣaviśēṣaḥ, ētēṣāṁ rasāḥ; madirāgraṁ madirāyā uparyacchō bhāgaḥ| kiṁśukādirasakṣaudramadirāgrāṇi samabhāgāni āhr̥tya rasakriyā kāryā, sā cāñjanātpittakācamalaṁ vyapōhati|41|-
Adhikarana 39 (41) · Śloka 41
uśīralōdhratriphalāpriyaṅgubhiḥ pacēttu nasyaṁ kapharōgaśāntayē ||41||
View original
उशीरलोध्रत्रिफलाप्रियङ्गुभिः पचेत्तु नस्यं कफरोगशान्तये ||४१||
idānīṁ kaphatimirē nasyamāha- uśīralōdhrētyādi| uśīrādibhirdravyaiḥ kalkīkr̥taiḥ sāmānyasnēhapākaparibhāṣayā'nuktamapi tilatailaṁ pācanīyaṁ, vidēhadarśanāt||41||
Adhikarana 40 (42) · Śloka 42
viḍaṅgapāṭhākiṇihīṅgudītvacaḥ prayōjayēddhūmamuśīrasaṁyutāḥ |42|
View original
विडङ्गपाठाकिणिहीङ्गुदीत्वचः प्रयोजयेद्धूममुशीरसंयुताः |४२|
kaphatimirē dhūmamāha- viḍaṅgētyādi| kiṇihī apāmārgaḥ| nanu timirē dhūmō niṣiddhaḥ, kathamatrōcyatē? satyaṁ, pittatimirē ēva dhūmō niṣiddhō na kaphajē, atō na dōṣaḥ|42|-
Adhikarana 41 (42) · Śloka 42
vanaspatikvāthavipācitaṁ ghr̥taṁ hitaṁ haridrānaladē ca tarpaṇam ||42||
View original
वनस्पतिक्वाथविपाचितं घृतं हितं हरिद्रानलदे च तर्पणम् ||४२||
kaphatimirē tarpaṇamāha- vanaspatikvāthētyādi| vanaspatayaḥ kṣīravr̥kṣāḥ, tatkr̥takvāthē caturguṇē haridrānaladakalkacaturthāṁśaṁ ghr̥taṁ pakvaṁ kaphatimirē tarpaṇē akṣipūraṇāparaparyāyē hitam| naladam uśīram||42||
Adhikarana 42 (43) · Śloka 43
samāgadhō mākṣikasaindhavāḍhyaḥ sajāṅgalaḥ syāt puṭapāka ēva ca |43|
View original
समागधो माक्षिकसैन्धवाढ्यः सजाङ्गलः स्यात् पुटपाक एव च |४३|
kaphatimirē puṭapākamāha- samāgadha ityādi| māgadhī pippalī| āḍhya utkaṭaḥ| sajāṅgalaḥ jāṅgalamr̥gapakṣimāṁsakr̥taḥ| kēcit ‘āḍhyaḥ’ ityatra ‘ājya’ iti paṭhanti| tatrājyaṁ ghr̥tam| kēcidamuṁ puṭapākaṁ rāgiṇi kaphatimirē vadanti, tannēcchati gayī|43|-
Adhikarana 43 (43) · Śloka 43
manaḥśilātryūṣaṇaśaṅkhamākṣikaiḥ sasindhukāsīsarasāñjanaiḥ kriyāḥ ||43||
View original
मनःशिलात्र्यूषणशङ्खमाक्षिकैः ससिन्धुकासीसरसाञ्जनैः क्रियाः ||४३||
kaphatimirē rasakriyāñjanamāha- manaḥśilētyādi| manaḥśilādibhiḥ kāsīsarasāñjanāntaiścūrṇīkr̥taiḥ salilacaturthāṁśanikṣiptairagnipākāt phāṇitākr̥tīkr̥tai rasakriyā| mākṣikaṁ madhu||43||
Adhikarana 44 (44) · Śloka 44
hitē ca kāsīsarasāñjanē tathā vadanti pathyē guḍanāgarairyutē |44|
View original
हिते च कासीसरसाञ्जने तथा वदन्ति पथ्ये गुडनागरैर्युते |४४|
kaphatimirē'paramapi rasakriyāñjanamāha- hitē ityādi| tathēti rasakriyāñjanaprakārēṇētyarthaḥ| pathyē iti pathō'napētē ityarthaḥ| kaphakācasya śalākākarmasādhyatvāttatrāñjanādikaṁ na nirdiṣṭam|44|-
Adhikarana 45 (44-45) · Śloka 45
yadañjanaṁ vā bahuśō niṣēcitaṁ samūtravargē triphalōdakē śr̥tē ||44||
niśācarāsthisthitamētadañjanaṁ kṣipēcca māsaṁ salilē'sthirē punaḥ |
mēṣasya puṣpairmadhukēna saṁyutaṁ tadañjanaṁ sarvakr̥tē prayōjayēt ||45||
View original
यदञ्जनं वा बहुशो निषेचितं समूत्रवर्गे त्रिफलोदके शृते ||४४||
निशाचरास्थिस्थितमेतदञ्जनं क्षिपेच्च मासं सलिलेऽस्थिरे पुनः |
मेषस्य पुष्पैर्मधुकेन संयुतं तदञ्जनं सर्वकृते प्रयोजयेत् ||४५||
sarvajakācacikitsāmāha- yadañjanamityādi| añjanaṁ srōtōñjanam| bahuśō bahūna vārān niṣēcitamityatra ‘dhmātaṁ sat’ ityadhyāhāryam| mūtravargē aṣṭasvapi mūtrēṣu| śr̥tē kvāthīkr̥tē| niśācarāsthisthitamityādi| niśācarāṇāṁ gr̥dhrādīnāṁ nalakē vigatamajjani mūtravargādisēcitaṁ tadañjanaṁ nikṣipya paścānnalakamukhaṁ pidhāya vahati sarijjalē nikhātakīlakōpari sūtrēṇa baddhvā māsaṁ yāvat sthāpayēt, tatastaduddhr̥tya śōṣayitvā mēṣaśr̥ṅgapuṣpayaṣṭīmadhukacūrṇasamāṁśaṁ tadañjanaṁ sarvakr̥tē rāgitimirē prayōjayēt| ‘mēṣasya puṣpairmadhukēna saṁyutaṁ’ ityatra kēcid ‘yutaṁ tu puṣpairmadhuśigrukōdbhavaiḥ’ iti paṭhanti| tatra madhurmadhūkaḥ tasya sāraḥ, śigruḥ śōbhāñjanakastasya puṣpāṇi||44-45||
Adhikarana 46 (46) · Śloka 46
kriyāśca sarvāḥ, kṣatajōdbhavē hitaḥ kramaḥ parimlāyini cāpi pittahr̥t |46|
View original
क्रियाश्च सर्वाः, क्षतजोद्भवे हितः क्रमः परिम्लायिनि चापि पित्तहृत् |४६|
sānnipātikarāgitimirasya cikitsāmāha- kriyāścētyādi| kriyā atra tarpaṇapuṭapākādikāḥ, sarvā vātapittakaphamirōktāḥ, anyē tu kriyāśca sarvā vātapittakaphatimirōktā rasakriyā ityāhuḥ| raktatimirē tathā parimlāyini timirē ca kaḥ krama ityāha- kṣatajōdbhava ityādi| pittahr̥t kramaḥ pittatimirāpahanasyatarpaṇādikrama ityarthaḥ| ēṣa ēva kramō'rāgiṇi raktatimirē, rāgiṇi punaḥ pittakācāpahō vidhiḥ|46|-
Adhikarana 47 (46) · Śloka 46
kramō hitaḥ syandaharaḥ prayōjitaḥ samīkṣya dōṣēṣu yathāsvamēva ca ||46||
View original
क्रमो हितः स्यन्दहरः प्रयोजितः समीक्ष्य दोषेषु यथास्वमेव च ||४६||
idānīṁ vātādijēṣu timirēṣu rāgārāgaprāptēṣu vātādijanitābhiṣyandacikitsitamatidiśannāha- krama ityādi| yathāsvamiti yō yasyātmīya ityarthaḥ| tēna vātatimirē vātābhiṣyandakramaḥ, pittatimirē pittābhiṣyandōktaḥ, ēvaṁ śēṣēṣu||46||
Adhikarana 48 (47) · Śloka 47
dōṣōdayē naiva ca viplatiṅgatē dravyāṇi nasyādiṣu yōjayēdbudhaḥ |47|
View original
दोषोदये नैव च विप्लतिङ्गते द्रव्याणि नस्यादिषु योजयेद्बुधः |४७|
sa ēva vātābhiṣyandādikramō vātāditimirēṣu kadā kartavya iti darśayannāha- dōṣōdaya ityādi| dōṣōdaya iti dōṣōdayamātrē tāvadvātasyandādyuktakramō na kartavyaḥ| tathā viplutiṅgatē; kō'rthaḥ? samastanayanavyāptiparē syandōktakramō na kartavyaḥ| ētēna laṅghanavirēcananiṁrūhānuvāsanaśirōvirēcanādinā tryahamatikramya paścādvātasyandādyuktanasyādidravyāṇi vātādijanitatimirēṣu (nasyatarpaṇādiṣu) yōjayēdityarthaḥ| anyē ‘viplutiṅgatē’ ityatra ‘viplutē gadē’ iti paṭhanti; tatra viśabdō vividhārthaḥ, tēna vividhatāṁ gatē gada ityarthaḥ|47|-
Adhikarana 49 (47) · Śloka 47
punaśca kalpē'ñjanavistaraḥ śubhaḥ pravakṣyatē'nyastamapīha yōjayēt ||47||
View original
पुनश्च कल्पेऽञ्जनविस्तरः शुभः प्रवक्ष्यतेऽन्यस्तमपीह योजयेत् ||४७||
idānīṁ kriyākalpē vakṣyamāṇamañjanavistaramatrōpadiśannāha- punaścētyādi| kalpē kriyākalpē ityarthaḥ| anyaḥ aparaḥ| tamiti añjanavistaramityarthaḥ||47||
Adhikarana 50 (48) · Śloka 48
ghr̥taṁ purāṇaṁ triphalāṁ śatāvarīṁ paṭōlamudgāmalakaṁ yavānapi |
niṣēvamāṇasya narasya yatnatō bhayaṁ sughōrāttimirānna vidyatē ||48||
View original
घृतं पुराणं त्रिफलां शतावरीं पटोलमुद्गामलकं यवानपि |
निषेवमाणस्य नरस्य यत्नतो भयं सुघोरात्तिमिरान्न विद्यते ||४८||
idānīṁ bahirāśrayaṁ cikitsitaṁ pratipādyāntarāśrayaṁ pratipādayannāha- ghr̥tamityādi||48||
Adhikarana 51 (49) · Śloka 49
śatāvarīpāyasa ēva kēvalastathā kr̥tō vā''malakēṣu pāyasaḥ |
prabhūtasarpistriphalōdakōttarō yavaudanō vā timiraṁ vyapōhati ||49||
View original
शतावरीपायस एव केवलस्तथा कृतो वाऽऽमलकेषु पायसः |
प्रभूतसर्पिस्त्रिफलोदकोत्तरो यवौदनो वा तिमिरं व्यपोहति ||४९||
āhāraviśēṣamāha- śatāvarītyādi| śatāvarīpāyasa iti śatāvarīmūlaśr̥tēna payasā kr̥taḥ śatāvarīpāyasaḥ, āmalakēṣu pāyasa iti āmalakaśr̥tapayasā kr̥taḥ pāyasa ityarthaḥ| anyē tu śatāvarīsvarasasiddhā yavāgūḥ śatāvarīpāyasaḥ, āmalakasvarasasiddhā yavāgūścāmalakapāyasaḥ| prabhūtasarpirityādi pracuraghr̥tō yavaudanō vāṭyasañjñakaḥ gr̥ñjāsañjñakō vā, triphalōdakē pracurē sādhita ityarthaḥ||49||
Adhikarana 52 (50-51) · Śloka 51
jīvantiśākaṁ suniṣaṇṇakaṁ ca sataṇḍulīyaṁ varavāstukaṁ ca |
cillī tathā mūlakapōtikā ca dr̥ṣṭērhitaṁ śākunajāṅgalaṁ ca ||50||
paṭōlakarkōṭakakāravēllavārtākutarkārikarīrajāni |
śākāni śigrvārtagalāni caiva hitānī dr̥ṣṭērghr̥tasādhitāni ||51||
View original
जीवन्तिशाकं सुनिषण्णकं च सतण्डुलीयं वरवास्तुकं च |
चिल्ली तथा मूलकपोतिका च दृष्टेर्हितं शाकुनजाङ्गलं च ||५०||
पटोलकर्कोटककारवेल्लवार्ताकुतर्कारिकरीरजानि |
शाकानि शिग्र्वार्तगलानि चैव हितानी दृष्टेर्घृतसाधितानि ||५१||
āhārōpayōgicakṣuṣyaśākānāha- jīvantiśākamityādi| jīvantī ḍōḍikā, suniṣaṇṇakaṁ catuṣpatrī, anyē śiravālikāmāhuḥ, varavāstukaṁ, ṭaṅkavāstukaṁ, cillī kṣētravāstukaḥ, mūlakapōtikā bālamūlakaṁ, śākunaṁ lāvādikaṁ, jāṅgalam ēṇādijātaṁ, tarkārī araṇikā, karīrō gūḍhapatraḥ, śigruḥ śōbhāñjanakaḥ, ārtagalō nīlasahacaraḥ||50-51||
Adhikarana 53 (52) · Śloka 52
vivarjayētsirāmōkṣaṁ timirē rāgamāgatē |
yantrēṇōtpīḍitō dōṣō nihanyādāśu darśanam ||52||
View original
विवर्जयेत्सिरामोक्षं तिमिरे रागमागते |
यन्त्रेणोत्पीडितो दोषो निहन्यादाशु दर्शनम् ||५२||
sēvyamuddiśya parihāryamāha- vivarjayēdityādi||52||
Adhikarana 54 (53) · Śloka 53
arāgi timiraṁ sādhyamādyaṁ paṭalamāśritam |
kr̥cchraṁ dvitīyē rāgi syāttr̥tīyē yāpyamucyatē ||53||
View original
अरागि तिमिरं साध्यमाद्यं पटलमाश्रितम् |
कृच्छ्रं द्वितीये रागि स्यात्तृतीये याप्यमुच्यते ||५३||
idānīṁ mandadhiyāṁ sukhasmaraṇāya sādhyādibhēdamāha- arāgītyādi||53||
Adhikarana 55 (54) · Śloka 54
rāgaprāptēṣvapi hitāstimirēṣu tathā kriyāḥ |
yāpanārthaṁ yathōddiṣṭāḥ sēvyāścāpi jalaukasaḥ ||54||
View original
रागप्राप्तेष्वपि हितास्तिमिरेषु तथा क्रियाः |
यापनार्थं यथोद्दिष्टाः सेव्याश्चापि जलौकसः ||५४||
rāgaprāptēṣu vidhyantaraṁ yāpanārthaṁ pūrvamuktamapyanuvadannāha- rāgaprāptēṣvityādi| tr̥tīyapaṭalaprāptarāgitimirēṣu yāpanārthaṁ tathā kriyā hitā yathōddiṣṭā ityarthaḥ| tatra sirāmōkṣasya niṣiddhatvādavaśyākarṣaṇīyaśōṇitē upāyāntaramāha- sēvyā ityādi||54||
Adhikarana 56 (55-56) · Śloka 56
ślaiṣmikē liṅganāśē tu karma vakṣyāmi siddhayē |
na cēdardhēndugharmāmbubindumuktākr̥tiḥ sthiraḥ ||55||
viṣamō vā tanurmadhyē rājimān vā bahuprabhaḥ |
dr̥ṣṭisthō lakṣyatē dōṣaḥ sarujō vā salōhitaḥ ||56||
View original
श्लैष्मिके लिङ्गनाशे तु कर्म वक्ष्यामि सिद्धये |
न चेदर्धेन्दुघर्माम्बुबिन्दुमुक्ताकृतिः स्थिरः ||५५||
विषमो वा तनुर्मध्ये राजिमान् वा बहुप्रभः |
दृष्टिस्थो लक्ष्यते दोषः सरुजो वा सलोहितः ||५६||
anauṣadhasādhyē ślaiṣmikē liṅganāśē'rdhēndvādyākr̥tiviśiṣṭō dr̥ṣṭisthō dōṣō na cēllakṣyatē tadā sādhanārthaṁ śastrakarma vakṣyāmīti nirdiśannāha- ślaiṣmika ityādi| liṅganāśō dr̥ṣṭināśaḥ| karma śastrakarma| gharmāmbubinduḥ prasvēdabinduḥ| ākr̥tiśabdō'rdhēndvādibhiḥ pratyēkaṁ sambandhanīyaḥ| sthiraḥ kaṭhinaḥ| viṣamō vā tanurmadhyē iti yatō madhyē tanurata ēva viṣamō nimnōnnata ityarthaḥ||55-56||
Adhikarana 57 (57-60) · Śloka 61
snigdhasvinnasya tasyātha kālē nātyuṣṇaśītalē |
yantritasyōpaviṣṭasya svāṁ nāsāṁ paśyataḥ samam ||57||
matimān śuklabhāgau dvau kr̥ṣṇānmuktvā hyapāṅgataḥ |
unmīlya nayanē samyak sirājālavivarjitē ||58||
nādhō nōrdhvaṁ na pārśvābhyāṁ chidrē daivakr̥tē tataḥ |
śalākayā prayatnēna viśvastaṁ yavavakrayā ||59||
madhyapradēśinyaṅguṣṭhasthirahastagr̥hītayā |
dakṣiṇēna bhiṣak savyaṁ vidhyēt savyēna cētarat ||60||
vāribindvāgamaḥ samyag bhavēcchabdastathā vyadhē |61|
View original
स्निग्धस्विन्नस्य तस्याथ काले नात्युष्णशीतले |
यन्त्रितस्योपविष्टस्य स्वां नासां पश्यतः समम् ||५७||
मतिमान् शुक्लभागौ द्वौ कृष्णान्मुक्त्वा ह्यपाङ्गतः |
उन्मील्य नयने सम्यक् सिराजालविवर्जिते ||५८||
नाधो नोर्ध्वं न पार्श्वाभ्यां छिद्रे दैवकृते ततः |
शलाकया प्रयत्नेन विश्वस्तं यववक्रया ||५९||
मध्यप्रदेशिन्यङ्गुष्ठस्थिरहस्तगृहीतया |
दक्षिणेन भिषक् सव्यं विध्येत् सव्येन चेतरत् ||६०||
वारिबिन्द्वागमः सम्यग् भवेच्छब्दस्तथा व्यधे |६१|
tadēva śastrakarma nirdiśannāha- snigdhasvinnasyētyādi| nātyuṣṇaśītē sādhāraṇē mārgaśīrṣē caitrē vā| śuklabhāgau dvāvapi dvau śuklatārakāṁśāvityarthaḥ| kr̥ṣṇāt kr̥ṣṇatārakāntāt, muktvā parityajya, apāṅgataḥ apāṅgasamīpē, vidhyēdityarthaḥ| samyagiti nātiprasāritaṁ nātisaṅkucitaṁ yathā syādityarthaḥ| daivakr̥tē chidrē iti chidramiva chidraṁ na paramārthataśchidramasti| viśvastaṁ asantrastaṁ yathā syāt| savyaṁ vāmanētraṁ, savyēna vāmahastēna, itarat dakṣiṇanayanam| samyagviddhalakṣaṇamāha- vāribindvāgama ityādi| samyagiti padaṁ vyadha ityatra sambadhyatē| asamyagvyadhē ca raktanirgamanamaśabdatā ca||57-60||-
Adhikarana 58 (61-63) · Śloka 64
saṁsicya viddhamātraṁ tu yōṣitstanyēna kōvidaḥ ||61||
sthirē dōṣē calē vā'pi svēdayēdakṣi bāhyataḥ |
samyak śalākāṁ saṁsthāpya bhaṅgairanilanāśanaiḥ ||62||
śalākāgrēṇa tu tatō nirlikhēddr̥ṣṭimaṇḍalam |
vidhyatō yō'nyapārśvē'kṣṇastaṁ ruddhvā nāsikāpuṭam ||63||
ucchiṅghanēna hartavyō dr̥ṣṭimaṇḍalagaḥ kaphaḥ |64|
View original
संसिच्य विद्धमात्रं तु योषित्स्तन्येन कोविदः ||६१||
स्थिरे दोषे चले वाऽपि स्वेदयेदक्षि बाह्यतः |
सम्यक् शलाकां संस्थाप्य भङ्गैरनिलनाशनैः ||६२||
शलाकाग्रेण तु ततो निर्लिखेद्दृष्टिमण्डलम् |
विध्यतो योऽन्यपार्श्वेऽक्ष्णस्तं रुद्ध्वा नासिकापुटम् ||६३||
उच्छिङ्घनेन हर्तव्यो दृष्टिमण्डलगः कफः |६४|
samyagviddhē nētrē sati kiṁ kāryamityāha- saṁsicyētyādi| yōṣitstanyēna nārīkṣīrēṇa| kōvidō dhīmān vaidyaḥ| sthirē acalē| śalākāṁ saṁsthāpya niścalīkr̥tya| bhaṅgaiḥ pallavaiḥ| svēdānantaraṁ kiṁ kartavyamityāha- śalākāgrēṇētyādi| tataḥ svēdānantaraṁ; dr̥ṣṭimaṇḍalaṁ nirlikhēt ślēṣmasaṁhativiślēṣārtham| śalākāgravinirlēkhanādviśliṣṭakaphasya nirharaṇōpāyamāha- vidhyata ityādi| vidhyatō'kṣṇō'nyapārśvē yō nāsāpuṭastaṁ nāsāpuṭaṁ ruddhvā dr̥ṣṭimaṇḍalagaḥ kapha ucchiṅghanēna hartavya iti piṇḍārthaḥ||61-63||-
Adhikarana 59 (64-68) · Śloka 68
nirabhra iva gharmāṁśuryadā dr̥ṣṭiḥ prakāśatē ||64||
tadā'sau likhitā samyag jñēyā yā cāpi nirvyathā |
(ēvaṁ tvaśakyē nirhartuṁ dōṣē pratyāgatē'pi vā ||65||
snēhādyairupapannasya vyadhō bhūyō vidhīyatē) |
tatō dr̥ṣṭēṣu rūpēṣu śalākāmāharēcchanaiḥ ||66||
ghr̥tēnābhyajya nayanaṁ vastrapaṭṭēna vēṣṭayēt |
tatō gr̥hē nirābādhē śayītōttāna ēva ca ||67||
udgārakāsakṣavathuṣṭhīvanōtkampanāni ca |
tatkālaṁ nācarēdūrdhvaṁ yantraṇā snēhapītavat ||68||
View original
निरभ्र इव घर्मांशुर्यदा दृष्टिः प्रकाशते ||६४||
तदाऽसौ लिखिता सम्यग् ज्ञेया या चापि निर्व्यथा |
(एवं त्वशक्ये निर्हर्तुं दोषे प्रत्यागतेऽपि वा ||६५||
स्नेहाद्यैरुपपन्नस्य व्यधो भूयो विधीयते) |
ततो दृष्टेषु रूपेषु शलाकामाहरेच्छनैः ||६६||
घृतेनाभ्यज्य नयनं वस्त्रपट्टेन वेष्टयेत् |
ततो गृहे निराबाधे शयीतोत्तान एव च ||६७||
उद्गारकासक्षवथुष्ठीवनोत्कम्पनानि च |
तत्कालं नाचरेदूर्ध्वं यन्त्रणा स्नेहपीतवत् ||६८||
samyaglikhitalakṣaṇamāha- nirabhra ityādi| nirabhrō nirmēghaḥ, gharmāṁśuḥ ādityaḥ| tatō dr̥ṣṭēṣvityādi| śalākāmāhr̥tya kiṁ kuryādityāha- ghr̥tēnābhyajyētyādi| nirābādhē dhūlidhūmavātātapādirahitē| uttānaśayanamr̥jūkaraṇārthaṁ| udgārētyādi| kṣavathuḥ chikkā| tatkālamiti yāvacchalākā nētrē tiṣṭhati| tata ūrdhvaṁ yantraṇā āhārādīnāṁ niyamaḥ, snēhapītavat snēhapānōktaḥ kāryaḥ||64-68||
Adhikarana 60 (69) · Śloka 69
tryahāt tryahācca dhāvēta kaṣāyairanilāpahaiḥ |
vāyōrbhayāt tryahādūrdhvaṁ svēdayēdakṣi pūrvavat ||69||
View original
त्र्यहात् त्र्यहाच्च धावेत कषायैरनिलापहैः |
वायोर्भयात् त्र्यहादूर्ध्वं स्वेदयेदक्षि पूर्ववत् ||६९||
tryahādityādi| dhāvēta prakṣālayēt| anilāpahaiḥ ēraṇḍamūlādivātāpahacakṣuṣyadravyaiḥ kṣīrāmbusādhitaiḥ| prakṣālanānantaraṁ kiṁ kartavyamityāha- vāyōrbhayādityādi| pūrvavaditi bāhyatō mr̥du svēdayēdityarthaḥ||69||
Adhikarana 61 (70) · Śloka 70
daśāhamēvaṁ saṁyamya hitaṁ dr̥ṣṭiprasādanam |
paścātkarma ca sēvēta laghvannaṁ cāpi mātrayā ||70||
View original
दशाहमेवं संयम्य हितं दृष्टिप्रसादनम् |
पश्चात्कर्म च सेवेत लघ्वन्नं चापि मात्रया ||७०||
daśāhamēvamityādi| ēvamuttānaśayanādinā daśāhaṁ niyamya tadanantaraṁ paścātkarma nasyatarpaṇaśirōbastyādikaṁ yaddr̥ṣṭiprasādanaṁ dr̥ṣṭērnairmalyajananaṁ tat sēvētēti piṇḍārthaḥ||70||
Adhikarana 62 (71) · Śloka 71
sirāvyadhavidhau pūrvaṁ narā yē ca vivārjitāḥ |
na tēṣāṁ nīlikāṁ vidhyēdanyatrābhihitādbhiṣak ||71||
View original
सिराव्यधविधौ पूर्वं नरा ये च विवार्जिताः |
न तेषां नीलिकां विध्येदन्यत्राभिहिताद्भिषक् ||७१||
idānīṁ ślaiṣmikē'pi liṅganāśē kēṣāñcit puruṣāṇāṁ śastraniṣēdhaṁ darśayannāha- sirāvyadhavidhau pūrvamityādi| narā yē ca vivarjitā iti sirāvyadhavidhau yē narā bālasthavirādayō vivarjitāstēṣāṁ nīlikāṁ liṅganāśāparaparyāyāṁ na vidhyēt| anyatrābhihitāditi tathā'bhihitāt kathitāddaivakr̥tācchidrādanyatra na vidhyēt| cakārastu sirāviddhaiḥ puruṣairyē krōdhādayō vivarjanīyāstē'pi nīlikāyāṁ varjanīyā iti jñāpayati||71||
Adhikarana 63 (72) · Śloka 72
pūryatē śōṇitēnākṣi sirāvēdhādvisarpatā |
tatra strīstanyayaṣṭyāhvapakvaṁ sēkē hitaṁ ghr̥tam ||72||
View original
पूर्यते शोणितेनाक्षि सिरावेधाद्विसर्पता |
तत्र स्त्रीस्तन्ययष्ट्याह्वपक्वं सेके हितं घृतम् ||७२||
daivakr̥tacchidrādanyatra kasmānna nīlikāṁ vidhyēdityāha- pūryata ityādi| visarpatā śōṇitēnākṣi pūryata ityarthaḥ| pramādāddaivakr̥tacchidrādanyatrāpi viddhē sati vyāpadupaśamanārthaṁ cikitsitamāha- tatrētyādi||72||
Adhikarana 64 (73-79) · Śloka 79
apāṅgāsannaviddhē tu śōphaśūlāśruraktatāḥ |
tatrōpanāhaṁ bhrūmadhyē kuryāccōṣṇājyasēcanam ||73||
vyadhēnāsannakr̥ṣṇēna rāgaḥ kr̥ṣṇaṁ ca pīḍyatē |
tatrādhaḥśōdhanaṁ sēkaḥ sarpiṣā raktamōkṣaṇam ||74||
athāpyupari viddhē tu kaṣṭā ruk sampravartatē |
tatra kōṣṇēna haviṣā pariṣēkaḥ praśasyatē ||75||
śūlāśrurāgāstvatyarthamadhōvēdhēna picchilaḥ |
śalākāmanu cāsrāvastatra pūrvacikitsitam ||76||
rāgāśruvēdanāstambhaharṣāścātivighaṭṭitē |
snēhasvēdau hitau tatra hitaṁ cāpyanuvāsanam ||77||
dōṣastvadhō'pakr̥ṣṭō'pi taruṇaḥ punarūrdhvagaḥ |
kuryācchuklāruṇaṁ nētraṁ tīvraruṅnaṣṭadarśanam ||78||
madhuraistatra siddhēna ghr̥tēnākṣṇaḥ prasēcanam |
śirōbastiṁ ca tēnaiva dadyānmāṁsaiśca bhōjanam ||79||
View original
अपाङ्गासन्नविद्धे तु शोफशूलाश्रुरक्तताः |
तत्रोपनाहं भ्रूमध्ये कुर्याच्चोष्णाज्यसेचनम् ||७३||
व्यधेनासन्नकृष्णेन रागः कृष्णं च पीड्यते |
तत्राधःशोधनं सेकः सर्पिषा रक्तमोक्षणम् ||७४||
अथाप्युपरि विद्धे तु कष्टा रुक् सम्प्रवर्तते |
तत्र कोष्णेन हविषा परिषेकः प्रशस्यते ||७५||
शूलाश्रुरागास्त्वत्यर्थमधोवेधेन पिच्छिलः |
शलाकामनु चास्रावस्तत्र पूर्वचिकित्सितम् ||७६||
रागाश्रुवेदनास्तम्भहर्षाश्चातिविघट्टिते |
स्नेहस्वेदौ हितौ तत्र हितं चाप्यनुवासनम् ||७७||
दोषस्त्वधोऽपकृष्टोऽपि तरुणः पुनरूर्ध्वगः |
कुर्याच्छुक्लारुणं नेत्रं तीव्ररुङ्नष्टदर्शनम् ||७८||
मधुरैस्तत्र सिद्धेन घृतेनाक्ष्णः प्रसेचनम् |
शिरोबस्तिं च तेनैव दद्यान्मांसैश्च भोजनम् ||७९||
idānīmasthānavēdhāt saṅkṣēpēṇa vyāpadamabhidhāya vistarēṇāpi vyāpadō nirdiśannāha- apāṅgētyādi| tatra cikitsāmāha- tatrōpanāhamityādi| cikitsāmāha- tatrādha ityādi| adhaḥśōdhanaṁ virēkaḥ, raktamōkṣaṇamatra jalaukōbhiḥ| athētyādi| kaṣṭā tīvrā| cikitsāmāha- tatra kōṣṇēnētyādi| śūlētyādi| anu śalākāṁ śalākāyā anantaramēvētyarthaḥ| cikitsāmāha- tatrētyādi| pūrvacikitsitaṁ strīstanyayaṣṭyāhvētyādikam| harṣō rōmāñcaprāyō vēdanāviśēṣaḥ, ativighaṭṭitē aticālitē| cikitsāmāha- snēhasvēdāvityādi| taruṇō liṅganāśamaprāptaḥ| cikitsāmāha- madhurairityādi| madhuraiḥ yaṣṭīmadhukādibhiḥ tēnaiva yaṣṭīmadhukādisiddhēnaiva||73-79||
Adhikarana 65 (80) · Śloka 80
dōṣastu sañjātabalō ghanaḥ sampūrṇamaṇḍalaḥ |
prāpya naśyēcchalākāgraṁ tanvabhramiva mārutam ||80||
View original
दोषस्तु सञ्जातबलो घनः सम्पूर्णमण्डलः |
प्राप्य नश्येच्छलाकाग्रं तन्वभ्रमिव मारुतम् ||८०||
dōṣastu sañjātētyādi||80||
Adhikarana 66 (81) · Śloka 81
mūrdhābhighātavyāyāmavyavāyavamimūrcchanaiḥ |
dōṣaḥ pratyēti kōpācca viddhō'titaruṇaśca yaḥ ||81||
View original
मूर्धाभिघातव्यायामव्यवायवमिमूर्च्छनैः |
दोषः प्रत्येति कोपाच्च विद्धोऽतितरुणश्च यः ||८१||
nirlikhitasyāpi dōṣasya punarāvr̥ttikāraṇānyāha- mūrdhābhighātētyādi| pratyēti āgacchati| taruṇō liṅganāśamaprāptaḥ||81||
Adhikarana 67 (82) · Śloka 83
śalākā karkaśā śūlaṁ, kharā dōṣapariplutim |
vraṇaṁ viśālaṁ sthūlāgrā, tīkṣṇā hiṁsyādanēkadhā ||82||
jalāsrāvaṁ tu viṣamā, kriyāsaṅgamathāsthirā |
karōti ... |83|
View original
शलाका कर्कशा शूलं, खरा दोषपरिप्लुतिम् |
व्रणं विशालं स्थूलाग्रा, तीक्ष्णा हिंस्यादनेकधा ||८२||
जलास्रावं तु विषमा, क्रियासङ्गमथास्थिरा |
करोति ... |८३|
duṣṭaśalākājanitavyāpadamāha- śalākētyādi| dōṣapariplutiḥ dōṣasya samantādāgamanam| hiṁsyādanēkadhēti anēkaprakāraṁ kṣataṁ karōtītyarthaḥ| viṣamā kr̥śasthūlā| asthirā vr̥ddhā mugdhā | ‘karōti’ iti padamantē nirdiṣṭatvāt sarvatra sambadhyatē||82||-
Adhikarana 68 (83-84) · Śloka 85
... varjitā dōṣaistasmādēbhirhitā bhavēt ||83||
aṣṭāṅgulāyatā madhyē sūtrēṇa parivēṣṭitā |
aṅguṣṭhaparvasamitā vaktrayōrmukulākr̥tiḥ ||84||
tāmrāyasī śātakumbhī śalākā syādaninditā |85|
View original
... वर्जिता दोषैस्तस्मादेभिर्हिता भवेत् ||८३||
अष्टाङ्गुलायता मध्ये सूत्रेण परिवेष्टिता |
अङ्गुष्ठपर्वसमिता वक्त्रयोर्मुकुलाकृतिः ||८४||
ताम्रायसी शातकुम्भी शलाका स्यादनिन्दिता |८५|
varjitētyādi| ēbhirdōṣairanantarōktaiḥ karkaśādibhirvirahitā| hitā kāryakāriṇī| śātakumbhī suvarṇamayī||83-84||-
Adhikarana 69 (85-86) · Śloka 86
rāgaḥ śōphō'rbudaṁ cōṣō budbudaṁ śūkarākṣitā ||85||
adhimanthādayaścānyē rōgāḥ syurvyadhadōṣajāḥ |
ahitācāratō vā'pi yathāsvaṁ tānupācarēt ||86||
View original
रागः शोफोऽर्बुदं चोषो बुद्बुदं शूकराक्षिता ||८५||
अधिमन्थादयश्चान्ये रोगाः स्युर्व्यधदोषजाः |
अहिताचारतो वाऽपि यथास्वं तानुपाचरेत् ||८६||
idānīṁ duṣṭavyadhāhārācārajān rōgānāha- rāga ityādi| cōṣa ācūṣyata iva vēdanāviśēṣaḥ| budbudaṁ budbudākārō māṁsanirgamaḥ| śūkarākṣitā adhōdr̥ṣṭitvam| tatra cikitsitamāha- yathāsvamityādi| yathāsvaṁ yathātmīyaṁ, yathādōṣamityarthaḥ||85-86||
Adhikarana 70 (87-94) · Śloka 94
rujāyāmakṣirāgē vā yōgān bhūyō nibōdha mē |
gairikaṁ sārivā dūrvā yavapiṣṭaṁ ghr̥taṁ payaḥ ||87||
sukhālēpaḥ prayōjyō'yaṁ vēdanārāgaśāntayē |
mr̥dubhr̥ṣṭaistilairvā'pi siddhārthakasamāyutaiḥ ||88||
mātuluṅgarasōpētaiḥ sukhālēpastadarthakr̥t |
payasyāsārivāpatramañjiṣṭhāmadhukairapi ||89||
ajākṣīrānvitairlēpaḥ sukhōṣṇaḥ pathya ucyatē |
dārupadmakaśuṇṭhībhirēvamēva kr̥tō'pi vā ||90||
drākṣāmadhukakuṣṭhairvā tadvat saindhavasaṁyutaiḥ |
rōdhrasaindhavamr̥dvīkāmadhukairvā'pyajāpayaḥ ||91||
śr̥taṁ sēkē prayōktavyaṁ rujārāganivāraṇam |
madhukōtpalakuṣṭhairvā drākṣālākṣāsitāyutaiḥ |
sasaindhavaiḥ śr̥taṁ kṣīraṁ rujārāganibarhaṇam ||92||
śatāvarīpr̥thakparṇīmustāmalakapadmakaiḥ |
sājakṣīraiḥ śr̥taṁ sarpirdāhaśūlanibarhaṇam ||93||
vātaghnasiddhē payasi siddhaṁ sarpiścaturguṇē |
kākōlyādipratīvāpaṁ tadyuñjyāt sarvakarmasu ||94||
View original
रुजायामक्षिरागे वा योगान् भूयो निबोध मे |
गैरिकं सारिवा दूर्वा यवपिष्टं घृतं पयः ||८७||
सुखालेपः प्रयोज्योऽयं वेदनारागशान्तये |
मृदुभृष्टैस्तिलैर्वाऽपि सिद्धार्थकसमायुतैः ||८८||
मातुलुङ्गरसोपेतैः सुखालेपस्तदर्थकृत् |
पयस्यासारिवापत्रमञ्जिष्ठामधुकैरपि ||८९||
अजाक्षीरान्वितैर्लेपः सुखोष्णः पथ्य उच्यते |
दारुपद्मकशुण्ठीभिरेवमेव कृतोऽपि वा ||९०||
द्राक्षामधुककुष्ठैर्वा तद्वत् सैन्धवसंयुतैः |
रोध्रसैन्धवमृद्वीकामधुकैर्वाऽप्यजापयः ||९१||
शृतं सेके प्रयोक्तव्यं रुजारागनिवारणम् |
मधुकोत्पलकुष्ठैर्वा द्राक्षालाक्षासितायुतैः |
ससैन्धवैः शृतं क्षीरं रुजारागनिबर्हणम् ||९२||
शतावरीपृथक्पर्णीमुस्तामलकपद्मकैः |
साजक्षीरैः शृतं सर्पिर्दाहशूलनिबर्हणम् ||९३||
वातघ्नसिद्धे पयसि सिद्धं सर्पिश्चतुर्गुणे |
काकोल्यादिप्रतीवापं तद्युञ्ज्यात् सर्वकर्मसु ||९४||
idānīṁ karkaśaśalākājanitē śūlē tathā duṣṭavyadhajē ca rōgē cikitsāmuddiśannāha- rujāyāmityādi| nibōdha jānīhi| sārivā utpalasārivā| mr̥dubhr̥ṣṭairityādi| siddhārthakaḥ sarṣapaḥ| tadarthakr̥t vēdanārāganāśakr̥t| payasyētyādi| payasyā arkapuṣpī, kṣīrakākōlītyanyē| patraṁ patrakam| dārupadmakētyādi| ēvamēvēti ajākṣīrānvitaiḥ dārupadmakādibhiḥ lēpaḥ kāryaḥ; tadvaddrākṣādibhirapi| rōdhrasaindhavētyādi| vātaghnāni bhadradārvādīni| sarvakarmasu nasyālēpanādiṣu||87-94||
Adhikarana 71 (95) · Śloka 95
śāmyatyēvaṁ na cēcchūlaṁ snigdhasvinnasya mōkṣayēt |
tataḥ sirāṁ dahēdvā'pi matimān kīrtitaṁ yathā ||95||
View original
शाम्यत्येवं न चेच्छूलं स्निग्धस्विन्नस्य मोक्षयेत् |
ततः सिरां दहेद्वाऽपि मतिमान् कीर्तितं यथा ||९५||
ēvamapyaśāmyati śūlē kiṁ kuryādityāha- śāmyatyēvamityādi| sirā'tra aupanāsikā āpāṅgyā lālāṭyā vā| na kēvalaṁ sirāṁ mōkṣayēt dahēdvā| kīrtitaṁ yathēti ‘bhrūlalāṭaśaṅkhapradēśēṣu dahēt’ ityādivākyēna||95||
Adhikarana 72 (96-99) · Śloka 99
dr̥ṣṭērataḥ prasādārthamañjanē śr̥ṇu mē śubhē |
mēṣaśr̥ṅgasya puṣpāṇi śirīṣadhavayōrapi ||96||
sumanāyāśca puṣpāṇi muktā vaidūryamēva ca |
ajākṣīrēṇa sampiṣya tāmrē saptāhamāvapēt ||97||
pravidhāya ca tadvartīryōjayēccāñjanē bhiṣak |
srōtōjaṁ vidrumaṁ phēnaṁ sāgarasya manaḥśilām ||98||
maricāni ca tadvartīḥ kārayēccāpi pūrvavat |
dr̥ṣṭisthairyārthamētattu vidadhyādañjanē hitam ||99||
View original
दृष्टेरतः प्रसादार्थमञ्जने शृणु मे शुभे |
मेषशृङ्गस्य पुष्पाणि शिरीषधवयोरपि ||९६||
सुमनायाश्च पुष्पाणि मुक्ता वैदूर्यमेव च |
अजाक्षीरेण सम्पिष्य ताम्रे सप्ताहमावपेत् ||९७||
प्रविधाय च तद्वर्तीर्योजयेच्चाञ्जने भिषक् |
स्रोतोजं विद्रुमं फेनं सागरस्य मनःशिलाम् ||९८||
मरिचानि च तद्वर्तीः कारयेच्चापि पूर्ववत् |
दृष्टिस्थैर्यार्थमेतत्तु विदध्यादञ्जने हितम् ||९९||
sirāvyadhēnāpyavaśiṣṭadōṣakaluṣitāyā dr̥ṣṭēḥ prasādanārthamañjanē āha- dr̥ṣṭērata ityādi| sumanā jātī| āvapēt pratikṣipēt| srōtōjaṁ sauvīrāñjanaṁ vidrumaṁ pravālam| mēṣaśr̥ṅgasyētyādyēkaṁ, srōtōjamityādi dvitīyam||96-99||
Adhikarana 73 (100) · Śloka 100
bhūyō vakṣyāmi mukhyāni vistarēṇāñjanāni ca |
kalpē nānāprakārāṇi tānyapīha prayōjayēt ||100||
View original
भूयो वक्ष्यामि मुख्यानि विस्तरेणाञ्जनानि च |
कल्पे नानाप्रकाराणि तान्यपीह प्रयोजयेत् ||१००||
bhūya ityādi| kalpē kriyākalpē||100||
Adhikarana puShpikA · Śloka 17
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē śālākyatantrē dr̥ṣṭigatarōgavijñānīyō nāma saptadaśō'dhyāyaḥ ||17||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते शालाक्यतन्त्रे दृष्टिगतरोगविज्ञानीयो नाम सप्तदशोऽध्यायः ||१७||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrāntargatē śālākyatantrē saptadaśō'dhyāyaḥ||17||