Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ pānātyayapratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः पानात्ययप्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
mūrcchāpratiṣēdhānantaraṁ pittapradhānasāmyāt asaṁvittijanakasāmyācca pānātyayapratiṣēdhārambhō yukta ityata āha- athāta ityādi| pānātyaya ityatra ādiśabdō luptō jñēyaḥ, tēna paramadādīnāṁ grahaṇam||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
madyamuṣṇaṁ tathā tīkṣṇaṁ sūkṣmaṁ viśadamēva ca |
rūkṣamāśukaraṁ caiva vyavāyi ca vikāśi ca ||3||
View original
मद्यमुष्णं तथा तीक्ष्णं सूक्ष्मं विशदमेव च |
रूक्षमाशुकरं चैव व्यवायि च विकाशि च ||३||
tatrādau madyaguṇapraṇayanaṁ , ēvaṅguṇamapi madyaṁ mithyōpayuktaṁ pānātyayādikaṁ karōtīti pratipādanārtham | madyamityādi| āśukaraṁ śīghrakāri| vyavāyi sarvaṁ dēhaṁ vyāpya paścāt pākaṁ yāti| vikāśi sandhibandhavimōcakam| yadyapi sūtrasthānē madyaguṇā uktāstathā'pyadhikakhyāpanārthamatrāpyuktāḥ||3||
Adhikarana 3 (4-5) · Śloka 5
auṣṇyācchītōpacāraṁ tattaikṣṇyāddhanti manōgatim |
viśatyavayavān saukṣmyādvaiśadyātkaphaśukranut ||4||
mārutaṁ kōpayēdraukṣyādāśutvāccāśukarmakr̥t |
harṣadaṁ ca vyavāyitvādvikāśitvādvisarpati ||5||
View original
औष्ण्याच्छीतोपचारं तत्तैक्ष्ण्याद्धन्ति मनोगतिम् |
विशत्यवयवान् सौक्ष्म्याद्वैशद्यात्कफशुक्रनुत् ||४||
मारुतं कोपयेद्रौक्ष्यादाशुत्वाच्चाशुकर्मकृत् |
हर्षदं च व्यवायित्वाद्विकाशित्वाद्विसर्पति ||५||
madyaguṇānabhidhāya karmāṇyāha- auṣṇyādityādi| ‘auṣṇyācchītōpacāram’ ityanēna pittakōpitvaṁ sūcitam| manōgatiṁ bāhyādhyātmikāṁ karaṇaprāptim| avayavān hr̥dayaujaḥprabhr̥tīn| harṣadaṁ manōharṣakaraṁ; na tu puṁstvadaṁ, śukraharatvāt||4-5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
tadamlaṁ rasataḥ prōktaṁ laghu rōcanadīpanam |
kēcillavaṇavarjyāṁstu rasānatrādiśanti hi ||6||
View original
तदम्लं रसतः प्रोक्तं लघु रोचनदीपनम् |
केचिल्लवणवर्ज्यांस्तु रसानत्रादिशन्ति हि ||६||
madyasya karmābhidhāya rasamāha- tadamlaṁ rasata ityādi| tat madyam| amlam amlarasōtkaṭaṁ, tēna itarē'pi pañcarasā anurasatvēna madyē bōddhavyāḥ| tathā cōktam,- “madyasya ṣaḍrasatvē'pi vyaktō'mlō rasa ucyatē”- iti| ēkīyamatamāha- kēcillavaṇavarjyānityādi||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
snigdhaistadannairmāṁsaiśca bhakṣyaiśca saha sēvitam |
bhavēdāyuḥprakarṣāya balāyōpacayāya ca ||7||
View original
स्निग्धैस्तदन्नैर्मांसैश्च भक्ष्यैश्च सह सेवितम् |
भवेदायुःप्रकर्षाय बलायोपचयाय च ||७||
ēvaṅguṇamapi madyaṁ yathā sēvyamānaṁ guṇāya bhavati tathā''ha snigdhaistadannairityādi| snigdhairityupalakṣaṇaṁ; tēna itarē'pi madyaviparītaguṇāḥ śītādayō jñēyāḥ| tat madyam| balāya ōjasē, upacayāya ca māṁsōpacayāya||7||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
kāmyatā manasastuṣṭirdhairyaṁ tējō'tivikramaḥ |
vidhivat sēvyamānē tu madyē sannihitā guṇāḥ ||8||
View original
काम्यता मनसस्तुष्टिर्धैर्यं तेजोऽतिविक्रमः |
विधिवत् सेव्यमाने तु मद्ये सन्निहिता गुणाः ||८||
anantarōktavidhinā sēvyamānēna madyēna kāmyatādayō'pi guṇā bhavantīti darśayannāha- kāmyatētyādi| kāmyatā kamanīyatvam| tējaḥ prabhā| sannihitāḥ samyagavasthitāḥ||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
tadēvānannamajñēna sēvyamānamamātrayā |
kāyāgninā hyagnisamaṁ samētya kurutē madam ||9||
View original
तदेवानन्नमज्ञेन सेव्यमानममात्रया |
कायाग्निना ह्यग्निसमं समेत्य कुरुते मदम् ||९||
vidhirahitaṁ sēvyamānaṁ madyaṁ yat karōti tadāha- tadēvānannamityādi| tadēva madyam, agnisamaṁ vahnitulyam, ajñēna uktamadyapānavidhānānabhijñēna, anannam annarahitam atimātrayā ca sēvyamānaṁ, kāyāgninā jaṭharānalēna, samētya militvā, madaṁ kurutē iti piṇḍārthaḥ||9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
madēna karaṇānāṁ tu bhāvānyatvē kr̥tē sati |
nigūḍhamapi bhāvaṁ svaṁ prakāśīkurutē'vaśaḥ ||10||
View original
मदेन करणानां तु भावान्यत्वे कृते सति |
निगूढमपि भावं स्वं प्रकाशीकुरुतेऽवशः ||१०||
madēnāvaśaḥ puruṣō yat karōti tadāha- madēnētyādi| karaṇānāṁ manōbuddhīndriyāṇāṁ, bhāvānyatvē svarūpānyathātvē kr̥tē sati, nigūḍhamapi saṁvr̥tamapi, bhāvam abhiprāyaṁ, svam ātmīyaṁ prakāśīkurutē prakaṭīkurutē, avaśō madaparavaśa iti piṇḍārthaḥ||10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
tryavasthaśca madō jñēyaḥ pūrvō madhyō'tha paścimaḥ |11|
View original
त्र्यवस्थश्च मदो ज्ञेयः पूर्वो मध्योऽथ पश्चिमः |११|
atha katiprakārō mada ityāha- tryavasthaścētyādi| tryavasthaḥ triprakāraḥ| tē ca trayaḥ prakārāḥ pūrvādayaḥ|11|-
Adhikarana 10 (11) · Śloka 11
pūrvē vīryaratiprītiharṣabhāṣyādivardhanam ||11||
View original
पूर्वे वीर्यरतिप्रीतिहर्षभाष्यादिवर्धनम् ||११||
pūrvamadalakṣaṇamāha- pūrvē ityādi| pūrvē prathamē madē, vīryam utsāhalakṣaṇaṁ, ratiḥ harṣaḥ, prītiḥ tr̥ptiḥ, harṣaḥ tuṣṭiḥ; ādiśabdāt hāsyādayaḥ||11||
Adhikarana 11 (12) · Śloka 12
pralāpō madhyamē mōhō yuktāyuktakriyāstathā |12|
View original
प्रलापो मध्यमे मोहो युक्तायुक्तक्रियास्तथा |१२|
madhyamadalakṣaṇamāha- pralāpa ityādi| yuktāyuktakriyā iti kadācidayuktāḥ kadācidyuktāḥ kriyā ityarthaḥ|12|-
Adhikarana 12 (12) · Śloka 12
visañjñaḥ paścimē śētē naṣṭakarmakriyāguṇaḥ ||12||
View original
विसञ्ज्ञः पश्चिमे शेते नष्टकर्मक्रियागुणः ||१२||
paścimamadalakṣaṇamāha- visañjña ityādi| paścimē paścimamadē| naṣṭakarmakriyāguṇa iti naṣṭāni karmāṇi kriyāguṇāḥ kriyāphalāni ca yasya sa tathā; atra guṇaśabdaḥ phalē vartatē| kēcit, ‘buddhismr̥tiprītikaraḥ sukhaśca pānānnanidrārucivr̥ddhihētuḥ| sampāṭhagītasvaravardhanaśca prōktō'tiramyaḥ prathamō madō hi|| avyaktabuddhismr̥tivāgvicēṣṭaḥ sōnmattalīlākrutirapraśāntaḥ| ālasyanidrābhihatō muhuśca madhyēna mattaḥ puruṣō madēna|| gacchēdagamyāṁ na gurūṁśca manyēt khādēdabhakṣyāṇi ca naṣṭasañjñaḥ| brūyācca guhyāni hr̥disthitāni mattō madēna pravarēṇa martyaḥ’ iti paṭhanti; vyākhyānayanti ca- avyaktabuddhismr̥tivāgiti aspaṣṭabuddhismaraṇavacanaḥ; vicēṣṭō vigatakāyaparispandaḥ, sōnmattalīlākr̥tiriti saha unmattalīlākr̥tibhyāṁ vartatē iti tathā unmattakrīḍākāra ityarthaḥ| ayaṁ pāṭhaḥ pūrvō vā paṭhanīyaḥ, na tu pāṭhadvayaṁ paṭhanīyam||12||
Adhikarana 13 (13) · Śloka 13
ślaiṣmikānalpapittāṁśca snigdhānmātrōpasēvinaḥ |
pānaṁ na bādhatē'tyarthaṁ viparītāṁstu bādhatē ||13||
View original
श्लैष्मिकानल्पपित्तांश्च स्निग्धान्मात्रोपसेविनः |
पानं न बाधतेऽत्यर्थं विपरीतांस्तु बाधते ||१३||
idānīṁ puruṣaviśēṣēṇa sēvyamānaṁ madyaṁ nātibādhāṁ kurutē ityāha- ślaiṣmikānalpapittāṁścētyādi| viparītān pittādhikarūkṣātimātrasēvinaḥ||13||
Adhikarana 14 (14) · Śloka 14
nirbhaktamēkāntata ēva madyaṁ niṣēvyamāṇaṁ manujēna nityam |
utpādayēt kaṣṭatamān vikārānāpādayēccāpi śarīramēdam ||14||
View original
निर्भक्तमेकान्तत एव मद्यं निषेव्यमाणं मनुजेन नित्यम् |
उत्पादयेत् कष्टतमान् विकारानापादयेच्चापि शरीरमेदम् ||१४||
nirbhaktamēkāntata ēva madyamityādi| nirbhaktam āhārarahitam| śarīrabhēdaṁ dēhanāśam| yadyapyayamarthastadēvānannamityādinaivōktaḥ tathā'pi nirbhaktamiti yadatra punaruktaṁ tannirbhaktapānasyātigarhitatvakhyāpanārtham||14||
Adhikarana 15 (15-16) · Śloka 26
kruddhēna bhītēna pipāsitēna śōkābhitaptēna bubhukṣitēna |
vyāyāmabhārādhvaparikṣatēna vēgāvarōdhābhihatēna cāpi ||15||
atyamlabhakṣyāvatatōdarēṇa sājīrṇabhuktēna tathā'balēna |
uṣṇābhitaptēna ca sēvyamānaṁ karōti madyaṁ vividhān vikārān ||26||
View original
क्रुद्धेन भीतेन पिपासितेन शोकाभितप्तेन बुभुक्षितेन |
व्यायामभाराध्वपरिक्षतेन वेगावरोधाभिहतेन चापि ||१५||
अत्यम्लभक्ष्यावततोदरेण साजीर्णभुक्तेन तथाऽबलेन |
उष्णाभितप्तेन च सेव्यमानं करोति मद्यं विविधान् विकारान् ||२६||
idānīṁ kruddhādibhiḥ sēvyamānaṁ madyaṁ vikārān janayatīti pratipādayitumāha- kruddhēnētyādi| vyāyāmabhārādhvaparikṣatēnēti vyāyāmādibhiḥ parikhinnēnētyarthaḥ| abhihatēna pīḍitēna| atyamlabhakṣyāvatatōdarēṇa atyamlabhakṣaṇāvr̥tajaṭharēṇa||15-16||
Adhikarana 16 (17) · Śloka 17
pānātyayaṁ paramadaṁ pānājīrṇamathāpi vā |
pānavibhramamugraṁ ca tēṣāṁ vakṣyami lakṣaṇam ||17||
View original
पानात्ययं परमदं पानाजीर्णमथापि वा |
पानविभ्रममुग्रं च तेषां वक्ष्यमि लक्षणम् ||१७||
kē tē vividhā vikārāstānāha- pānātyayamityādi||17||
Adhikarana 17 (18) · Śloka 19
stambhāṅgamardahr̥dayagrahatōdakampāḥ pānātyayē'nilakr̥tē śirasō rujaśca |
svēdapralāpamukhaśōṣaṇadāhamūrcchāḥ pittātmakē vadanalōcanapītatā ca ||18||
ślēṣmātmakē vamathuśītakaphaprasēkāḥ sarvātmakē bhavati sarvavikārasampat |19|
View original
स्तम्भाङ्गमर्दहृदयग्रहतोदकम्पाः पानात्ययेऽनिलकृते शिरसो रुजश्च |
स्वेदप्रलापमुखशोषणदाहमूर्च्छाः पित्तात्मके वदनलोचनपीतता च ||१८||
श्लेष्मात्मके वमथुशीतकफप्रसेकाः सर्वात्मके भवति सर्वविकारसम्पत् |१९|
idānīṁ pānātyayasya vātādibhēdēna lakṣaṇamāha- stambhētyādi| stambhaḥ stabdhatā|18|-
Adhikarana 18 (19) · Śloka 20
ūṣmāṇamaṅgagurutāṁ virasānanatvaṁ ślēṣmādhikatvamaruciṁ malamūtrasaṅgam ||19||
liṅgaṁ parasya tu madasya vadanti tajjñāstr̥ṣṇāṁ rujāṁ śirasi sandhiṣu cāpi bhēdam |20|
View original
ऊष्माणमङ्गगुरुतां विरसाननत्वं श्लेष्माधिकत्वमरुचिं मलमूत्रसङ्गम् ||१९||
लिङ्गं परस्य तु मदस्य वदन्ति तज्ज्ञास्तृष्णां रुजां शिरसि सन्धिषु चापि भेदम् |२०|
paramadalakṣaṇamāha- ūṣmāṇamityādi| virasānanatvaṁ virasamukhatvam| ślēṣmādhikatvaṁ kaphōtkarṣatvam | parasya tu madasya paramadasyētyarthaḥ| bhēdamiti bhēda iva bhēdaḥ| paramadādīnāṁ trayāṇāṁ dōṣatrayajanitatvāt pr̥thagdōṣaliṅgaṁ nōktam||19||-
Adhikarana 19 (20) · Śloka 21
ādhmānamudgiraṇamamlarasō vidāhō'jīrṇasya pānajanitasya vadanti liṅgam ||20||
jñēyāni tatra bhiṣajā suviniścitāni pittaprakōpajanitāni ca kāraṇāni |21|
View original
आध्मानमुद्गिरणमम्लरसो विदाहोऽजीर्णस्य पानजनितस्य वदन्ति लिङ्गम् ||२०||
ज्ञेयानि तत्र भिषजा सुविनिश्चितानि पित्तप्रकोपजनितानि च कारणानि |२१|
pānājīrṇalakṣaṇamāha- ādhmānamityādi| udgiraṇaṁ chardiḥ| ajīrṇasya pānajanitasya pānājīrṇasya| kāraṇāni lakṣaṇāni, kāraṇasyāpi vyādhilakṣaṇatvāt||20||-
Adhikarana 20 (21) · Śloka 22
hr̥dgātratōdavamathujvarakaṇṭhadhūmamūrcchākaphasravaṇamūrdharujō vidāhaḥ ||21||
dvēṣaḥ surānnavikr̥tēṣu ca tēṣu tēṣu taṁ pānavibhramamuśantyakhilēna dhīrāḥ |22|
View original
हृद्गात्रतोदवमथुज्वरकण्ठधूममूर्च्छाकफस्रवणमूर्धरुजो विदाहः ||२१||
द्वेषः सुरान्नविकृतेषु च तेषु तेषु तं पानविभ्रममुशन्त्यखिलेन धीराः |२२|
pānavibhramalakṣaṇamāha- hr̥dityādi| vamathuḥ chardiḥ, kaṇṭhadhūmaḥ kaṇṭhē dhūmōdvamanamiva , mūrdharujā śiraḥpīḍā||21||-
Adhikarana 21 (22) · Śloka 23
hīnōttarauṣṭhamatiśītamamandadāhaṁ tailaprabhāsyamati(pi)pānahataṁ vijahyāt ||22||
jihvauṣṭhadantamasitaṁ tvathavā'pi nīlaṁ pītē ca yasya nayanē rudhiraprabhē ca |23|
View original
हीनोत्तरौष्ठमतिशीतममन्ददाहं तैलप्रभास्यमति(पि)पानहतं विजह्यात् ||२२||
जिह्वौष्ठदन्तमसितं त्वथवाऽपि नीलं पीते च यस्य नयने रुधिरप्रभे च |२३|
idānīmasādhyalakṣaṇamāha- hīnōttarauṣṭhamityādi| hīnōttarauṣṭhaḥ svabhāvauṣṭhādalpauṣṭhaḥ| amandadāhaṁ tīvradāham| kadācidatiśītaṁ kadācittīvradāham| pānahataṁ pānapīḍitam| vijahyāt tyajēt| asitaṁ kr̥ṣṇam| pītē pītavarṇē||22||-
Adhikarana 22 (23) · Śloka 23
hikkājvarau vamathuvēpathupārśvaśūlāḥ kāsabhramāvapi ca pānahataṁ bhajantē ||23||
View original
हिक्काज्वरौ वमथुवेपथुपार्श्वशूलाः कासभ्रमावपि च पानहतं भजन्ते ||२३||
idānīmupadravānāha- hikkājvarāvityādi| vamathuḥ chardiḥ, vēpathuḥ kampaḥ||23||
Adhikarana 23 (24) · Śloka 24
tēṣāṁ nivāraṇamidaṁ hi mayōcyamānaṁ vyaktābhidhānamakhilēna vidhiṁ nibōdha |24|
View original
तेषां निवारणमिदं हि मयोच्यमानं व्यक्ताभिधानमखिलेन विधिं निबोध |२४|
tēṣāṁ nivāraṇamityādi| tēṣāṁ pānātyayādīnām|24|-
Adhikarana 24 (24) · Śloka 25
madyaṁ tu cukramaricārdrakadīpyakuṣṭhasauvarcalāyutamalaṁ pavanasya śāntyai ||24||
pr̥thvīkadīpyakamahauṣadhahiṅgubhirvā sauvarcalēna ca yutaṁ vitarēt sukhāya |25|
View original
मद्यं तु चुक्रमरिचार्द्रकदीप्यकुष्ठसौवर्चलायुतमलं पवनस्य शान्त्यै ||२४||
पृथ्वीकदीप्यकमहौषधहिङ्गुभिर्वा सौवर्चलेन च युतं वितरेत् सुखाय |२५|
tamēva vidhimāha- madyamityādi| dīpyakaḥ ajamōdā, yavānītyaparē| sauvarcalāyutam īṣatsauvarcalayuktam| alaṁ samartham| pavanasya vātajamadātyayasya| vitarēt dadyāt||24||-
Adhikarana 25 (25) · Śloka 26
āmrātakāmraphaladāḍimamātuluṅgaiḥ kuryācchubhānyapi ca ṣāḍavapānakāni ||25||
sēvēta vā phalarasōpahitān rasādīnānūpavargapiśitānyapi gandhavanti |26|
View original
आम्रातकाम्रफलदाडिममातुलुङ्गैः कुर्याच्छुभान्यपि च षाडवपानकानि ||२५||
सेवेत वा फलरसोपहितान् रसादीनानूपवर्गपिशितान्यपि गन्धवन्ति |२६|
kiṁ madātyayē madyamēva sēvyamutānyadapītyāha- āmrātakāmrētyādi| dāḍimamatra amlamēva| ṣāḍavō yūṣaviśēṣaḥ| āmrātakādibhiḥ kvathitairikṣuvikārayutaiḥ ṣāḍavaḥ kāryaḥ| tathā ca tantrāntarē ṣāḍavakalpanā,- “yutamikṣuvikārēṇa kvathitaṁ cūtajaṁ phalam| ghr̥taśuṇṭhītilayutaṁ vijñēyō ghanaṣāḍavaḥ”- iti| phalarasōpahitān mātuluṅgarasayuktān| rasādīn māṁsarasayūṣādīn| ānūpavargapiśitāni kūlacarādivargamāṁsāni| gandhavantīti prabhūtahiṅgujīrakādiyutāni||25||-
Adhikarana 26 (26) · Śloka 26
pittātmakē madhuravargakaṣāyamiśraṁ madyaṁ hitaṁ samadhuśarkaramiṣṭagandham ||26||
View original
पित्तात्मके मधुरवर्गकषायमिश्रं मद्यं हितं समधुशर्करमिष्टगन्धम् ||२६||
pittajamadātyayacikitsāmāha- pittātmakē madhuravargakaṣāyamiśramityādi| madhuravargō guḍūcīvarjitaḥ kākōlyādiḥ, tantrāntarasaṁvādāt| iṣṭagandham ēlātvakpatrakādyaiḥ surabhīkr̥tam||26||
Adhikarana 27 (27) · Śloka 27
pītvā ca madyamapi cēkṣurasapragāḍhaṁ niḥśēṣataḥ kṣaṇamavasthitamullikhēcca |
lāvaiṇatittirirasāṁśca pibēdanamlān maudgān sukhāya saghr̥tān sasitāṁśca yūṣān ||27||
View original
पीत्वा च मद्यमपि चेक्षुरसप्रगाढं निःशेषतः क्षणमवस्थितमुल्लिखेच्च |
लावैणतित्तिरिरसांश्च पिबेदनम्लान् मौद्गान् सुखाय सघृतान् ससितांश्च यूषान् ||२७||
pittātmakē madātyayē vamanamāha- pītvētyādi| ullikhēt vamēt| yadyapi pittē vamanaṁ na kāryaṁ tathā'pi pittasya kaphasthānagatatvādvamanaṁ hitamēva, vyādhipratyanīkatvādvā| kiṁ pittātmakē ētadēva kāryamutānyadapītyāha- lāvaiṇatittirirasānityādi| kēcit ‘maudgān sukhāya saghr̥tān sasitāṁśca yūṣān’ ityatra ‘maudgān saśarkaraghr̥tān sa hitāya yūṣān’ iti paṭhanti; sa iti pittapānātyayīti ca vyākhyānayanti||27||
Adhikarana 28 (28) · Śloka 28
pānātyayē kaphakr̥tē kaphamullikhēcca madyēna bimbividulōdakasaṁyutēna |
sēvēta tiktakaṭukāṁśca rasānudārān yūṣāṁśca tiktakaṭukōpahitān hitāya ||28||
View original
पानात्यये कफकृते कफमुल्लिखेच्च मद्येन बिम्बिविदुलोदकसंयुतेन |
सेवेत तिक्तकटुकांश्च रसानुदारान् यूषांश्च तिक्तकटुकोपहितान् हिताय ||२८||
kaphajamadātyayacikitsāmāha- pānātyayē kaphakr̥tē ityādi| bimbī ōṣṭhōpamaphalā vidulō vētasaḥ| kaphamadātyayē'paramapyauṣadhamāha- sēvētētyādi| tiktakaṭukān tiktakaṭukadravyasaṁskr̥tān| rasān māṁsarasān; udārān jāṅgalajān, mēdaskānityarthaḥ| yūṣān mudgādiyūṣān| tiktāni durālabhādīni, kaṭukāni pippalyādīni, upahitān saṁskr̥tān||28||
Adhikarana 29 (29) · Śloka 29
pathyaṁ yavānnavikr̥tāni ca jāṅgalāni ślēṣmaghnamanyadapi yacca niratyayaṁ syāt |29|
View original
पथ्यं यवान्नविकृतानि च जाङ्गलानि श्लेष्मघ्नमन्यदपि यच्च निरत्ययं स्यात् |२९|
ślēṣmajapānātyayē'paramapi yaddhitaṁ tadāha- pathyamityādi| pathyaṁ hitam| yavānnavikr̥tāni yavānnāni vividhaprakāraiḥ kr̥tānītyarthaḥ| atra annaśabdaḥ pēyalēhyavyavacchēdakaḥ| jāṅgalāni jāṅgalamāṁsāni| niratyayaṁ nirdōṣam|29|-
Adhikarana 30 (29) · Śloka 29
kuryācca sarvamatha sarvabhavē vidhānaṁ dvandvōdbhavē dvayamavēkṣya yathāpradhānam ||29||
View original
कुर्याच्च सर्वमथ सर्वभवे विधानं द्वन्द्वोद्भवे द्वयमवेक्ष्य यथाप्रधानम् ||२९||
sannipātajadvandvajamadātyayacikitsāmāha- kuryādityādi| sarvaṁ pratyēkadōṣajapānātyayacikitsitam| sarvabhavē sannipātōdbhavē| dvandvabhavē dvandvajē| yathāpradhānaṁ yōgapradhānamityarthaḥ; ētēna samasannipātē sarvapradhānaṁ kāryam, ēkatamādhikē ca tatpradhānamityarthaḥ; ēvaṁ dvandvajē'pi||29||
Adhikarana 31 (30) · Śloka 30
sāmānyamanyadapi yacca samagramagryaṁ vakṣyāmi yacca manasō madakr̥t sukhaṁ ca |30|
View original
सामान्यमन्यदपि यच्च समग्रमग्र्यं वक्ष्यामि यच्च मनसो मदकृत् सुखं च |३०|
sāmānyamanyadapītyādi| anyadapi yat sāmānyaṁ manasō harṣakr̥t vakṣyāmi tat samagramapi sarvēṣāmagryaṁ śrēṣṭhaṁ sukhaṁ ca, sukhahētutvādityarthaḥ|30|-
Adhikarana 32 (30-33) · Śloka 34
tvaṅgāgapuṣpamagadhailamadhūkadhānyaiḥ ślakṣṇairajājimaricaiśca kr̥taṁ samāṁśaiḥ ||30||
pānaṁ kapittharasavāriparūṣakāḍhyaṁ pānātyayēṣu vidhivatsrutamambarāntē |
hrīvērapadmaparipēlavasamprayuktaiḥ puṣpairvilipya karavīrajalōdbhavaiśca ||31||
piṣṭaiḥ sapadmakayutairapi sārivādyaiḥ sēkaṁ jalaiśca vitarēdamalaiḥ suśītaiḥ |
tvakpatracōcamaricailabhujaṅgapuṣpaślēṣmātakaprasavavalkaguḍairupētam ||32||
drākṣāyutaṁ hr̥tamalaṁ madirāmayārtaistatpānakaṁ śuci sugandhi narairniṣēvyam |
piṣṭvā pibēcca madhukaṁ kaṭurōhiṇīṁ ca drākṣāṁ ca mūlamasakr̥t trapuṣībhavaṁ yat ||33||
kārpāsinīmatha ca nāgabalāṁ ca tulyāṁ pītvā sukhī bhavati sādhu suvarcalāṁ ca |34|
View original
त्वङ्गागपुष्पमगधैलमधूकधान्यैः श्लक्ष्णैरजाजिमरिचैश्च कृतं समांशैः ||३०||
पानं कपित्थरसवारिपरूषकाढ्यं पानात्ययेषु विधिवत्स्रुतमम्बरान्ते |
ह्रीवेरपद्मपरिपेलवसम्प्रयुक्तैः पुष्पैर्विलिप्य करवीरजलोद्भवैश्च ||३१||
पिष्टैः सपद्मकयुतैरपि सारिवाद्यैः सेकं जलैश्च वितरेदमलैः सुशीतैः |
त्वक्पत्रचोचमरिचैलभुजङ्गपुष्पश्लेष्मातकप्रसववल्कगुडैरुपेतम् ||३२||
द्राक्षायुतं हृतमलं मदिरामयार्तैस्तत्पानकं शुचि सुगन्धि नरैर्निषेव्यम् |
पिष्ट्वा पिबेच्च मधुकं कटुरोहिणीं च द्राक्षां च मूलमसकृत् त्रपुषीभवं यत् ||३३||
कार्पासिनीमथ च नागबलां च तुल्यां पीत्वा सुखी भवति साधु सुवर्चलां च |३४|
pānātyayacikitsāmāha- tvagityādi| nāgapuṣpaṁ nāgakēśaram, ēlā sūkṣmailā, ajājī uttarāpathē prasiddhō jīrakaviśēṣaḥ| samāṁśaiḥ tulyabhāgaiḥ| pānaṁ pānakam| kapittharasaḥ kapitthasvarasaḥ| srutaṁ gālitam| ambarāntē vastrāntē| hrīvērētyādi| hrīvērādiyuktaiḥ karavīrajalōdbhavaiḥ puṣpaiḥ piṣṭairvilipya padmakayutaiḥ sārivādibhiśca pralipya, amalaiḥ suśītaiśca jalaiḥ sēkaṁ vitarēt dadyāditi piṇḍārthaḥ| hrīvēraḥ vālakam| padmakaṁ padmakāṣṭhaṁ, jalōdbhavapuṣpatvēna padmasya parigrahāt| kārtikakuṇḍastu ‘sapadmakayutaiḥ’ ityanēna padmakasahitapriyaṅgvādyabhidhāya tēna yuktaiḥ karavīrādipuṣpairhrībērādiyuktairiti vyākhyānayati, padmakaṁ jalajaṁ manyatē| paripēlavō vanyakaḥ| jalōdbhavaiḥ nīlōtpalaprabhr̥tibhiḥ| sapadmakayutairapi sārivādyairiti sapadmakaḥ padmakasahitaḥ priyaṅgvādiḥ, tēna yutaiḥ sārivādibhirityarthaḥ| tvagityādi|- tvak vanavāsikātvak| ślēṣmātakaprasavaṁ bahuvārapuṣpam| hr̥tamalaṁ vastragālitam| madirāmayārtaiḥ pānātyayapīḍitaiḥ| sugandhiśōbhanagandhi| kēcit tvakpatraśabdēna tvakpatrikāmāhuḥ| piṣṭvētyādi| asakr̥diti sādhviti ca padaṁ piṣṭvētyatra sambandhanīyam| madhukādistrapusīmūlānta ēkō yōgaḥ| kārpāsinīmityādiḥ sādhusuvarcalāṁ cētyantō dvitīyaḥ| kārpāsinī vanakārpāsinī| suvarcalā sūryabhaktā| kārpāsinīmatha cētyatra kārpāsamēvamathēti kēcit paṭhanti, kārpāsaṁ kārpāsīmūlaṁ, ēvamasakr̥t piṣṭvēti ca vyākhyānayanti||30-33||-
Adhikarana 33 (34) · Śloka 35
kāśmaryadāruviḍadāḍimapippalīṣu drākṣānvitāsu kr̥tamambuni pānakaṁ yat ||34||
tadbījapūrakarasāyutamāśu pītaṁ śāntiṁ parāṁ paramadē tvacirāt karōti |35|
View original
काश्मर्यदारुविडदाडिमपिप्पलीषु द्राक्षान्वितासु कृतमम्बुनि पानकं यत् ||३४||
तद्बीजपूरकरसायुतमाशु पीतं शान्तिं परां परमदे त्वचिरात् करोति |३५|
paramadē cikitsāmāha- kāśmaryētyādi| kāśmaryaṁ gambhārīphalaṁ, kr̥taṁ saṁskr̥taṁ, ambuni pānīyē||34||-
Adhikarana 34 (35-36) · Śloka 36
drākṣāsitāmadhukajīrakadhānyakr̥ṣṇāsvēvaṁ kr̥taṁ trivr̥tayā ca pibēttathaiva ||35||
sauvarcalāyutamudārarasaṁ phalāmlaṁ bhārgīśr̥tēna ca jalēna hitō'vasēkaḥ ||36||
View original
द्राक्षासितामधुकजीरकधान्यकृष्णास्वेवं कृतं त्रिवृतया च पिबेत्तथैव ||३५||
सौवर्चलायुतमुदाररसं फलाम्लं भार्गीशृतेन च जलेन हितोऽवसेकः ||३६||
paramadē pānakāntaramāha- drākṣētyādi| drākṣādiṣu dravyēṣu ēvaṁ bījapūrakarasasaṁskārēṇa kr̥taṁ pānakaṁ trivr̥tayā trijaṭayā ca kr̥taṁ pānakaṁ pibēt| tathaiva sauvarcalāyutamityādi|- udārarasaṁ jāṅgalamāṁsarasaṁ, sauvarcalāyutam īṣatsauvarcalāyutaṁ, dāḍimādyamlaphalēnāmlaṁ tathaiva pibēdityarthaḥ| avasēkaḥ pariṣēkaḥ||35-36||
Adhikarana 35 (37) · Śloka 37
ikṣvākudhāmārgavavr̥kṣakāṇi kākāhvayōdumbarikāśca dugdhē |
vipācya tasyāñjalinā vamēddhi madyaṁ pibēccāhni gatē tvajīrṇē ||37||
View original
इक्ष्वाकुधामार्गववृक्षकाणि काकाह्वयोदुम्बरिकाश्च दुग्धे |
विपाच्य तस्याञ्जलिना वमेद्धि मद्यं पिबेच्चाह्नि गते त्वजीर्णे ||३७||
pānājīrṇacikitsāmāha- ikṣvākvityādi| ikṣvākvādīni dravyāṇi kṣīrapākavidhānēna dugdhē vipācya tasya kuḍavēnājīrṇē pānājīrṇē vamēta, tataśca ahni divasē gatē atītē sati madyaṁ pibēt agnidīpanārtham| ikṣākuḥ tiktālābūḥ| dhāmārgavaḥ pītaghōṣaḥ| vr̥kṣakaḥ kuṭajaphalam| kākāhvayā udumbarikāgō(kā)ṣṭhōdumbarikā| anyē gatē tvajīrṇē apagatē pānājīrṇē iti vyākhyānayanti||37||
Adhikarana 36 (38) · Śloka 39
tvakpippalībhujagapuṣpaviḍairupētaṁ sēvēta hiṅgumaricailayutaṁ phalāmlam |
uṣṇāmbusaindhavayutāstvathavā viḍatvakcavyailahiṅgumagadhāphalamūlaśuṇṭhīḥ ||38||
hr̥dyaiḥ khaḍairapi ca bhōjanamatra śastaṁ... |39|
View original
त्वक्पिप्पलीभुजगपुष्पविडैरुपेतं सेवेत हिङ्गुमरिचैलयुतं फलाम्लम् |
उष्णाम्बुसैन्धवयुतास्त्वथवा विडत्वक्चव्यैलहिङ्गुमगधाफलमूलशुण्ठीः ||३८||
हृद्यैः खडैरपि च भोजनमत्र शस्तं... |३९|
kimmayaṁ madyaṁ pānājīrṇē pibēdityāha- tvagityādi| tvakpippalīprabhr̥tiyutaṁ madyaṁ sēvēta, tathā hiṅgumaricādiyutaṁ madyaṁ sēvēta| bhujagapuṣpaṁ nāgapuṣpam| phalāmlaṁ dāḍimabījapūrakādibhiramlīkr̥taṁ madyam| uṣṇāmbusaindhavayutā ityādi| atrāpi sēvētēti sambadhyatē| magadhāphalamūlamiti pippalyāḥ phalamūlamityarthaḥ| bhōjanamāha- hr̥dyairityādi| khaḍā yūṣaviśēṣāḥ| atra pānājīrṇē| ‘hr̥dyaiḥ’ ityatra ‘madyaiḥ’ ityanyē paṭhanti| aparē ‘khaḍaiḥ’ ityatra ‘phalaiḥ’ iti paṭhanti| ‘viḍatvak’ ityatra ‘yathōktaṁ’ iti kēcit paṭhanti||38||-
Adhikarana 37 (39-41) · Śloka 41
... drākṣākapitthaphaladāḍimapānakaṁ yat |
tat pānavibhramaharaṁ madhuśarkarāḍhyamāmrātakōlarasapānakamēva cāpi ||39||
kharjūravētrakakarīraparūṣakēṣu drākṣātrivr̥tsu ca kr̥taṁ sasitaṁ himaṁ vā |
śrīparṇiyuktamathavā tu pibēdimāni yaṣṭyāhvayōtpalahimāmbuvimiśritāni ||40||
kṣīripravālabisajīrakanāgapuṣpapatrailavālusitasārivapadmakāni |
āmrātabhavyakaramardakapitthakōlavr̥kṣāmlavētraphalajīrakadāḍimāni ||41||
View original
... द्राक्षाकपित्थफलदाडिमपानकं यत् |
तत् पानविभ्रमहरं मधुशर्कराढ्यमाम्रातकोलरसपानकमेव चापि ||३९||
खर्जूरवेत्रककरीरपरूषकेषु द्राक्षात्रिवृत्सु च कृतं ससितं हिमं वा |
श्रीपर्णियुक्तमथवा तु पिबेदिमानि यष्ट्याह्वयोत्पलहिमाम्बुविमिश्रितानि ||४०||
क्षीरिप्रवालबिसजीरकनागपुष्पपत्रैलवालुसितसारिवपद्मकानि |
आम्रातभव्यकरमर्दकपित्थकोलवृक्षाम्लवेत्रफलजीरकदाडिमानि ||४१||
pānavibhramacikitsāmāha- drākṣākapitthētyādi| atra phalaśabdēna viśiṣṭāni mātuluṅgādiphalāni gr̥hyantē| na kēvalaṁ drākṣādipānakaṁ madhuśarkarāḍhyaṁ pānavibhramē śastam, āmrātakōlarasapānakamapi| athavā kharjūrādiṣu kr̥taṁ saṁskr̥taṁ saśarkaraṁ śrīparṇīyuktaṁ himaṁ pānakaṁ pānavibhramē śastam| karīrō marudēśajaḥ, tasya phalam| śrīparṇīyuktaṁ kāśmarīphalayuktam| athavētyādi|- athavā imāni kṣīripravālādīni dāḍimāntāni yaṣṭyāhvayōtpalahimāmbuvimiśritāni atra pānavibhramē pibēt| yaṣṭyāhvayōtpalahimāmbuvimiśritānīti yaṣṭīmadhunīlōtpalayuktaṁ yat himāmbu tēna vimiśritānītyarthaḥ| kṣīripravālā vaṭādipallavāḥ| bhavyaṁ tālaphalapramāṇam uttarāpathajam, anyē karmaraṅgamāhuḥ||39-41||
Adhikarana 38 (42) · Śloka 42
sēvēta vā maricajīrakanāgapuṣpatvakpatraviśvacavikailayutān rasāṁśca |
sūkṣmāmbarasrutahimāṁśca sugandhigandhān pānōdbhavānnudati saptagadānaśēṣān ||42||
View original
सेवेत वा मरिचजीरकनागपुष्पत्वक्पत्रविश्वचविकैलयुतान् रसांश्च |
सूक्ष्माम्बरस्रुतहिमांश्च सुगन्धिगन्धान् पानोद्भवान्नुदति सप्तगदानशेषान् ||४२||
idānīṁ pānātyayādīnāṁ cikitsāmāha- sēvētētyādi| rasān māṁsarasān| samagrān sampūrṇān; sampūrṇatvaṁ caiṣāṁ maricādibhiḥ sarvairēvānvitatvam| sūkṣmāmbarasrutahimān sūkṣmavastragālitaśītānityarthaḥ| sugandhigandhān atyarthamagurvādidhūpitān| nudati sphōṭayati| pānōdbhavān saptagadān catvārō madātyayāḥ, trayaśca paramadapānājīrṇapānavibhramāḥ, pānātyayaprabhavatvāttēṣāṁ; ēvaṁ sapta||42||
Adhikarana 39 (43-44) · Śloka 44
pañcēndriyārthaviṣayā mr̥dupānayōgā hr̥dyāḥ sukhāśca manasaḥ satataṁ niṣēvyāḥ |
pānātyayēṣu vikaṭōrunitambavatyaḥ pīnōnnatastanabharānatamadhyadēśāḥ ||43||
prauḍhāḥ striyō'bhinavayauvanapīnagātryaḥ sēvyāśca pañcaviṣayātiśayasvabhāvāḥ ||44||
View original
पञ्चेन्द्रियार्थविषया मृदुपानयोगा हृद्याः सुखाश्च मनसः सततं निषेव्याः |
पानात्ययेषु विकटोरुनितम्बवत्यः पीनोन्नतस्तनभरानतमध्यदेशाः ||४३||
प्रौढाः स्त्रियोऽभिनवयौवनपीनगात्र्यः सेव्याश्च पञ्चविषयातिशयस्वभावाः ||४४||
ēvaṁ pānātyayādīnāṁ cikitsitamabhidhāyādhunā pānātyayacikitsāmēvāha- pañcēndriyārthaviṣayā ityādi| pañcēndriyārthaviṣayā iti pañcēndriyārthāḥ śabdasparśarūparasagandhāḥ, tēṣāṁ viṣayāḥ karaṇāni| mr̥dupānayōgāḥ mr̥dumadyayōgāḥ; tē ca paiṣṭikagauḍikamādhvīkādayaḥ| hr̥dyā hr̥dayahitā hr̥dayapriyāśca| sukhāḥ sukhakarāḥ| vikaṭōrunitambavatyaḥ vikaṭau śrēṣṭhau vistīrṇau vā ūrūyāsāṁ tā vikaṭōravaḥ, nitambavatyaḥ śrēṣṭhanitambāḥ; yasmādatra praśaṁsāyāṁ vatuppratyayaḥ| pīnōnnatastanabharānatamadhyadēśāḥ pīnōnnatastanabharēṇa ānata īṣannamrō madhyadēśō yāsāṁ tāstathā| prauḍhāḥ kāmakṣamāḥ| pañcaviṣayāḥ śabdādyatiśayāḥ, ta ēva svabhāvō yāsāṁ tāstathā| śrībrahmadēvastu pañcānāṁ viṣayāṇāmatiśayēna sva ātmīyō bhāvō'bhiprāyō yāsāṁ tāstathā| ‘pañcēndriyārthaviṣayātiśayasvabhāvā ’ ityanyē paṭhanti, vyākhyānayanti ca- pañcēndriyārthaviṣayāṇāṁ śabdādīnāmatiśayō yāsāṁ tāstathētyarthaḥ||43-44||
Adhikarana 40 (45) · Śloka 45
pibēdrasaṁ puṣpaphalōdbhavaṁ vā sitāmadhūkatrisugandhiyuktam |
sañcūrṇya saṁyōjya ca nāgapuṣpairajājikr̥ṣṇāmaricaiśca tulyaiḥ ||45||
View original
पिबेद्रसं पुष्पफलोद्भवं वा सितामधूकत्रिसुगन्धियुक्तम् |
सञ्चूर्ण्य संयोज्य च नागपुष्पैरजाजिकृष्णामरिचैश्च तुल्यैः ||४५||
aparaṁ pānātyayē kiṁ kāryamityāha- pibēdrasaṁ puṣpaphalōdbhavamityādi| puṣpaphalōdbhavaṁ kūṣmāṇḍōdbhavam| madhūkō guḍapuṣpaḥ| trisugandhi trijātakam||45||
Adhikarana 41 (46) · Śloka 46
varṣābhūyaṣṭyāhvamadhūkalākṣātvakkarbudārāṅkurajīrakāṇi |
drākṣāṁ ca kr̥ṣṇāmatha kēśaraṁ ca kṣīrē samālōḍya pibēt sukhēpsuḥ ||46||
View original
वर्षाभूयष्ट्याह्वमधूकलाक्षात्वक्कर्बुदाराङ्कुरजीरकाणि |
द्राक्षां च कृष्णामथ केशरं च क्षीरे समालोड्य पिबेत् सुखेप्सुः ||४६||
varṣābhūyaṣṭyāhvētyādi| varṣābhūprabhr̥tīni kēśarāntāni kṣīrē samālōḍya sukhēpsuḥ puruṣaḥ pibēditi piṇḍārthaḥ| varṣābhūḥ śvētapunarnavā, tvak cōcaṁ, karbudārāṅkurāḥ kāñcanārāṅkurāḥ||46||
Adhikarana 42 (47) · Śloka 47
bhavēcca madyēna tu yēna pātitaḥ prakāmapītēna surāsavādinā |
tadēva tasmai vidhivat pradāpayēdviparyayē bhraṁśamavaśyamr̥cchati ||47||
View original
भवेच्च मद्येन तु येन पातितः प्रकामपीतेन सुरासवादिना |
तदेव तस्मै विधिवत् प्रदापयेद्विपर्यये भ्रंशमवश्यमृच्छति ||४७||
madātyayēṣu sāmānyamadyapānē uktē'pi viśēṣavidhimāha- bhavēdityādi| yēna surāsavādinā madyēna prakāmapītēna puruṣaḥ pātitō bhavēt, tadēva surāsavādikaṁ madyaṁ tasmai puruṣāya vidhivat sauvarcalādiyuktaṁ pradāpayēt| kasmāttadēva tasmai pradāpayēdityāha- viparyaya ityādi| yasmādviparyayē kr̥tē asau puruṣō, bhraṁśaṁ klēśaṁ, r̥cchati prāpnōti, tasmāttadēva madyaṁ tasmai pradāpayēdityarthaḥ||47||
Adhikarana 43 (48) · Śloka 48
yathā narēndrōpahatasya kasyacidbhavēt prasādastata ēva nānyataḥ |
dhruvaṁ tathā madyahatasya dēhinō bhavēt prasādastata ēva nānyataḥ ||48||
View original
यथा नरेन्द्रोपहतस्य कस्यचिद्भवेत् प्रसादस्तत एव नान्यतः |
ध्रुवं तथा मद्यहतस्य देहिनो भवेत् प्रसादस्तत एव नान्यतः ||४८||
madyapīḍitasya puṁsō yathā madyādēva svāsthyaṁ syāttathā dr̥ṣṭāntamāha- yathētyādi| tata iti narēndrādityarthaḥ| dvitīyatataḥśabdēna madyaṁ parāmr̥śyatē||48||
Adhikarana 44 (49) · Śloka 49
vicchinnamadyaḥ sahasā yō'timadyaṁ niṣēvatē |
tasya pānātyayōddiṣṭā vikārāḥ sambhavanti hi ||49||
View original
विच्छिन्नमद्यः सहसा योऽतिमद्यं निषेवते |
तस्य पानात्ययोद्दिष्टा विकाराः सम्भवन्ति हि ||४९||
idānīmanuktasaṅgrahāyāha- vicchinnamadya ityādi| vicchinnamadyaḥ tyaktamadyaḥ| sahasā avimr̥śyaiva| pānātyayōddiṣṭā dhvaṁsakādayaḥ| tathā ca tantrāntaram,- “vicchinnamadyaḥ sahasā yō'timadyaṁ niṣēvatē| bhavētāṁ mārutāt kaṣṭau tasya dhvaṁsakavikṣayau”- ityādi||49||
Adhikarana 45 (50) · Śloka 50
madyasyāgnēyavāyavyau guṇāvambu(mbhō)vahāni tu |
srōtāṁsi śōṣayēyātāṁ tēna tr̥ṣṇōpajāyatē ||50||
View original
मद्यस्याग्नेयवायव्यौ गुणावम्बु(म्भो)वहानि तु |
स्रोतांसि शोषयेयातां तेन तृष्णोपजायते ||५०||
madyapānādyathā tr̥ṣṇōtpattistathā''ha- madyasyētyādi| āgnēyavāyavyau guṇau taikṣṇyarūkṣau| ambuvahāni srōtāṁsītyatrāmbuvahasrōtaḥśabdēnāmbu kathyatē, upacārāt| anyē tu vyākhyānayanti- yaiḥ srōtōbhirudakaṁ vahanti tānyēva srōtāṁsi tau tīkṣṇarūkṣau guṇau śōṣayitvā tata ādhārasrōtaḥśōṣāttadāśrayasyāmbunō'pi śōṣaḥ, tēna hētunā madyēnāpi tr̥ṣōpajāyatē| ‘madyasya’ ityādipāṭhasthānē kēcit ‘madyamāgnēyabhāvāt’ ityādi pāṭhaṁ paṭhanti, sa cābhāvānna likhitaḥ||50||
Adhikarana 46 (51) · Śloka 51
pāṭalōtpalakandēṣu mudgaparṇyāṁ ca sādhitam |
pibēnmāgadhikōnmiśraṁ tatrāmbhō himaśītalam ||51||
View original
पाटलोत्पलकन्देषु मुद्गपर्ण्यां च साधितम् |
पिबेन्मागधिकोन्मिश्रं तत्राम्भो हिमशीतलम् ||५१||
madyajatr̥ṣṇācikitsāmāha- pāṭalētyādi| pāṭalā sugandhipuṣpavr̥kṣaḥ, utpalavyaktibahutvāt kandēṣviti bahutvamuktam| tatrēti tr̥ṣṇāyām| himaḥ tuṣāraḥ, tadvacchītalaṁ himaśītalam| pāṭalādisādhitamambhō himaśītalaṁ pippalīcūrṇamiśraṁ tr̥ṣṇāyāṁ pibēditi piṇḍārthaḥ||51||
Adhikarana 47 (52) · Śloka 53
sarpistailavasāmajjadadhibhr̥ṅgarasairyutam |
kvāthēna bilvayavayōḥ sarvagandhaiśca pēṣitaiḥ ||52||
pakvamabhyañjanē śrēṣṭhaṁ... |53|
View original
सर्पिस्तैलवसामज्जदधिभृङ्गरसैर्युतम् |
क्वाथेन बिल्वयवयोः सर्वगन्धैश्च पेषितैः ||५२||
पक्वमभ्यञ्जने श्रेष्ठं... |५३|
tr̥ṣṇāyāṁ kvāthamabhidhāyōpacārārthaṁ snēhamāha- sarpistailavasāmajjētyādi| bhr̥ṅgarasō bhr̥ṅgarājarasaḥ| bilvaṁ bilvaphalam| yavāḥ prasiddhāḥ| sarvagandhā ēlādipaṭhitāḥ| pēṣitāḥ kalkīkr̥tāḥ| dadhibhr̥ṅgarasairiti dvibhēdabhinnabhr̥ṅgāpēkṣayā rasasyāpi dvividhatvaṁ, tatō bahuvacanam| dadhnā bhr̥ṅgarasēna bilvayavayōḥ kvāthēna pratyēkaṁ caturguṇēna sarvagandhaiḥ kalkīkr̥taiḥ snēhacaturthāṁśaiḥ sarpistailaṁ vasā majjēti catuḥsnēhaṁ pakvamabhyañjanē śastamiti sambandhaḥ| anyē'tra majjāsthānē dugdhaṁ paṭhanti, vyākhyānayanti ca- tailavasēti yadyapi dravadravyamadhyē tailavasē paṭhitē tathā'pi snēhasya snēhāntarēṇāsaṁskārāt sarpistailavasēti snēhasya trayaṁ dugdhādicaturdravaiḥ pakvamabhyañjanē śastamiti||52||-
Adhikarana 48 (53) · Śloka 53
...sēkē kvāthaśca śītalaḥ |53|
View original
...सेके क्वाथश्च शीतलः |५३|
abhyañjanasnēhamabhidhāya sēkamāha- sēkē kvātha ityādi| sēkē pariṣēkē| kvāthaśca śītala iti madhuraśītadravyakr̥tō himasannibhaḥ| ētāvabhyaṅgasēkau satr̥ṣi madātyayē kāryau; anyē madyajatr̥ṣṇāyāmēvābhyaṅgasēkāvicchanti|53|
Adhikarana 49 (53) · Śloka 54
rasavanti ca bhōjyāni yathāsvamavacārayēt ||53||
pānakāni suśītāni hr̥dyāni surabhīṇi ca |54|
View original
रसवन्ति च भोज्यानि यथास्वमवचारयेत् ||५३||
पानकानि सुशीतानि हृद्यानि सुरभीणि च |५४|
satr̥ṣi madātyayē bhōjyāni nirdiśannāha- rasavantītyādi| rasavanti pracuramadhurarasāni| bhōjyāni bhaktāni| yathāsvaṁ yathādōṣapratyanīkamiti; ētēna yadbhōjyaṁ yasya dōṣasya pratyanīkaṁ taddōṣajē satr̥ṣi madātyayē tadbhōjyamavacārayēdityarthaḥ| pānakāni drākṣādāḍimādikr̥tāni| hr̥dyāni manaḥpriyāṇi| surabhīṇi karpūrādyadhivāsitāni||53||-
Adhikarana 50 (54) · Śloka 54
tvacaṁ prāptastu pānōṣmā pittaraktābhimūrcchitaḥ |
dāhaṁ prakurutē ghōraṁ pittavattatra bhēṣajam ||54||
View original
त्वचं प्राप्तस्तु पानोष्मा पित्तरक्ताभिमूर्च्छितः |
दाहं प्रकुरुते घोरं पित्तवत्तत्र भेषजम् ||५४||
idānīṁ madyōṣmaṇō dāhakāritvamatidēśēna tajjanyadāhasya cikitsitaṁ ca ślōkēnāha- tvacamityādi| pānōṣmā madyapānōṣmā| pittaraktābhimūrcchitaḥ pittaraktasampr̥ktaḥ| ghōraṁ bhayāvaham| pittavattatra bhēṣajaṁ madhuraśītādi| ‘pānōṣmā’ ityatra ‘madyōṣmā’ iti kēcit paṭhanti||54||
Adhikarana 51 (55-56) · Śloka 56
śītaṁ vidhānamata ūrdhvamahaṁ pravakṣyē dāhapraśāntikaramr̥ddhimatāṁ narāṇām |
tatrāditō malayajēna hitaḥ pradēhaścandrāṁśuhāratuhinōdakaśītalēna ||55||
śītāmbuśītalataraiśca śayānamēnaṁ hārairmr̥ṇālavalayairabalāḥ spr̥śēyuḥ |
bhinnōtpalōjjvalahimē śayanē śayīta patrēṣu vā sajalabinduṣu padminīnām ||56||
View original
शीतं विधानमत ऊर्ध्वमहं प्रवक्ष्ये दाहप्रशान्तिकरमृद्धिमतां नराणाम् |
तत्रादितो मलयजेन हितः प्रदेहश्चन्द्रांशुहारतुहिनोदकशीतलेन ||५५||
शीताम्बुशीतलतरैश्च शयानमेनं हारैर्मृणालवलयैरबलाः स्पृशेयुः |
भिन्नोत्पलोज्ज्वलहिमे शयने शयीत पत्रेषु वा सजलबिन्दुषु पद्मिनीनाम् ||५६||
dāhapratīkāramatidēśēnābhidhāyēśvarāṇāṁ puruṣāṇāṁ viśiṣṭaṁ pratīkāramāha- śītamityādi| tatrēti dāhē| ādita iti ādau| malayajēnēti surabhicandanēna | pradēhaḥ pratanurlēpaḥ| malayajaviśēṣaṇamāha- candrāṁśuhāratuhinōdakaśītalēnēti|- hārō muktāhāraḥ, tuhinōdakaṁ himapānīyaṁ, tadvacchītalēnētyarthaḥ| anyē ‘cadrāṁśuhārahimanirmalaśītalēna’ iti, aparē ‘candrāṁśuhārakarakāhimaśītalēna’ iti paṭhanti| karakāḥ sphaṭikaguṭikākārā vr̥ṣṭijalajāḥ pāṣāṇāḥ, himaṁ tuṣāraḥ, śēṣaṁ samam| śītāmbuśītalataraiḥ śītōdakavadatiśayaśītalaiḥ| ētadviśēṣaṇaṁ hārairmr̥ṇālavalayairityanayōḥ| ‘śītāmbuśītalakaraiḥ’ ityanyē; śītāmbuvat śītalahastaiḥ| śayānaṁ viśrāntaṁ na tu svapantaṁ, tādr̥gdāhārtasya nidrāyā asambhavāt| anyē ‘mr̥ṇālavalayaiḥ’ ityatra ‘tuṣāravimalaiḥ’ iti paṭhitvā hārairityasya viśēṣaṇaṁ manyantē| abalāḥ prauḍhastriyaḥ| spr̥śēyuḥ sparśanaṁ kuryuḥ| dāhārtasya sukhōtpādanāya śayanamāha- bhinnōtpalōjjvalahimē iti|- praphullanīlōtpalōjjvalaśītalē ēvaṁvidhē śayanē śayīta| pakṣāntaramāha- patrēṣu vētyādi| sajalabinduṣu padminīnāṁ patrēṣu vā śayītēti sambandhaḥ||55-56||
Adhikarana 52 (57) · Śloka 57
āsādayan pavanamāhr̥tamaṅganābhiḥ kahlārapadmadalaśaivalasañcayēṣu |
kāntairvanāntapavanaiḥ parimr̥śyamānaḥ śaktaścarēdbhavanakānanadīrghikāsu ||57||
View original
आसादयन् पवनमाहृतमङ्गनाभिः कह्लारपद्मदलशैवलसञ्चयेषु |
कान्तैर्वनान्तपवनैः परिमृश्यमानः शक्तश्चरेद्भवनकाननदीर्घिकासु ||५७||
kiṁ kurvan śayītētyāha- āsādayannityādi| āsādayan prāpnuvan| kaṁ? pavanaṁ| kimbhūtam? āhr̥tam ānītam| aṅganābhiḥ strībhiḥ; vyañjanādibhiḥ kr̥tvētyūhyam| kahlārapadmadalaśaivalasañcayēṣu śayītēti sambadhyatē| kahlāraṁ saugandhikōtpalam| anyē ‘sañcayēṣu’ ityatra ‘sañcayēbhyaḥ’ iti paṭhitvā kahlārapadmadalaśaivalasañcayēbhyō'balābhirāhr̥tamiti sambadhnanti| ēvaṁvidhaiḥ śayanairāhlāditaḥ san kiṁ kuryādityāha- kāntairityādi| kāntaiḥ kamanīyairmr̥duśītasugandhibhiḥ, vanāntapavanaiḥ āmrādivāṭikāsamīpavātaiḥ, parimr̥śyamānaḥ spr̥śyamānaḥ, śaktaḥ samarthaḥ san, carēt bhramēt| kāsu bhavanakānanadīrghikāsu gr̥hōdyānasasōpānapuṣkariṇīṣu| anyē ‘kāntaiḥ’ ityatra ‘śītaiḥ’ iti, ‘vanāntapavanaiḥ’ ityatra ‘jalāntapavanaiḥ’, ‘parimr̥śyamāna’ ityatra ‘parimr̥jyamānaḥ,’ ‘śaktaḥ’ ityatra ‘prītaḥ’ iti paṭhanti||57||
Adhikarana 53 (58) · Śloka 59
dāhābhibhūtamathavā pariṣēcayēttu lāmajjakāmburuhacandanatōyatōyaiḥ |
visrāvitāṁ hr̥tamalāṁ navavāripūrṇāṁ padmōtpalākulajalāmadhivāsitāmbum ||58||
vāpīṁ bhajēta haricandanabhūṣitāṅgaḥ kāntākaraspr̥śanakarkaśarōmakūpaḥ |59|
View original
दाहाभिभूतमथवा परिषेचयेत्तु लामज्जकाम्बुरुहचन्दनतोयतोयैः |
विस्रावितां हृतमलां नववारिपूर्णां पद्मोत्पलाकुलजलामधिवासिताम्बुम् ||५८||
वापीं भजेत हरिचन्दनभूषिताङ्गः कान्ताकरस्पृशनकर्कशरोमकूपः |५९|
dāhābhibhūtamityādi| athavā tamāturaṁ dāhapīḍitaṁ pariṣēcayēt| kaiḥ? lāmajjakētyādibhiḥ; lāmajjakaṁ parvatōdbhūtamūlaṁ, anyē uśīramāhuḥ; amburuhaṁ padmōtpalādikaṁ; candanamatra śvētaṁ, tasyaiva dāhaharatvāt; tōyaṁ vālakaṁ; ēṣāṁ tōyaiḥ kvāthaiḥ| visrāvitāmiti niḥsāritapūrvapānīyām| hr̥tamalām ākr̥ṣṭapaṅkādikām, navavāripūrṇām aparanirmalajalabhr̥tāṁ; padmōtpalākulajalāṁ padmam īṣacchuklaṁ, utpalāni nīlōtpalāni, tairvyāptajalām| adhivāsitāmbuṁ pracuracandanādiprakṣēpēṇa sugandhitajalām| ēvaṁvidhāṁ vāpīṁ bhajēta sēvēta, ‘dāhārta ātura’ iti śēṣaḥ| kimbhūtaḥ san? candanabhūṣitāṅgaḥ śvētacandanānuliptagātraḥ| punaḥ kimbhūtaḥ? kāntētyādiviśēṣaṇayuktaḥ||58||-
Adhikarana 54 (59) · Śloka 60
tatrainamamburuhapatrasamaiḥ spr̥śantyaḥ śītaiḥ karōruvadanaiḥ kaṭhinaiḥ stanaiśca ||59||
tōyāvagāhakuśalā madhurasvabhāvāḥ saṁharṣayēyurabalāḥ sukalaiḥ pralāpaiḥ |60|
View original
तत्रैनमम्बुरुहपत्रसमैः स्पृशन्त्यः शीतैः करोरुवदनैः कठिनैः स्तनैश्च ||५९||
तोयावगाहकुशला मधुरस्वभावाः संहर्षयेयुरबलाः सुकलैः प्रलापैः |६०|
tatra tasyāṁ vāpyam| ēnaṁ dāhārtam| amburuhaṁ kamalaṁ, tasya patrasamaiḥ patratulyaiḥ; ētacca śītaiḥ karōruvadanairityasya viśēṣaṇam| ‘vadanaiḥ’ ityatra ‘jaghanaiḥ’ ityanyē| madhurasvabhāvā mr̥dupracārāḥ| sukalaiḥ pralāpaiḥ śōbhanakalāyuktaiḥ prakr̥ṣṭavacanaiḥ| tatra vāpyamēvaṁvidhaiḥ karōruvadanaiḥ stanaiśca kaṭhinaiḥ spr̥śantyō'balāḥ prauḍhastriyastōyāvagāhakuśalā mr̥dupracārāḥ sukalaiḥ pralāpairēnaṁ dāhārtaṁ saṁharṣayēyuḥ tuṣṭimutpādayēyuriti sambandhaḥ||59||-
Adhikarana 55 (60-61) · Śloka 62
dhārāgr̥hē pragalitōdakadurdinābhē klāntaḥ śayīta salilānilaśītakukṣau ||60||
gandhōdakaiḥ sakusumairupasiktabhūmau patrāmbucandanarasairupaliptakuḍyē |
jātyutpalapriyakakēśarapuṇḍarīkapunnāganāgakaravīrakr̥tōpacārē ||61||
tasmin gr̥hē kamalarēṇvaruṇē śayīta yatnāhr̥tānilavikampitapuṣpadāmni |62|
View original
धारागृहे प्रगलितोदकदुर्दिनाभे क्लान्तः शयीत सलिलानिलशीतकुक्षौ ||६०||
गन्धोदकैः सकुसुमैरुपसिक्तभूमौ पत्राम्बुचन्दनरसैरुपलिप्तकुड्ये |
जात्युत्पलप्रियककेशरपुण्डरीकपुन्नागनागकरवीरकृतोपचारे ||६१||
तस्मिन् गृहे कमलरेण्वरुणे शयीत यत्नाहृतानिलविकम्पितपुष्पदाम्नि |६२|
dhārāgr̥hē ityādi| pragalitaṁ galituṁ pravr̥ttaṁ yadudakaṁ tēna durdinasyēva ābhā yasya tattathā| klāntō glāniyuktaḥ, ‘ātura’ iti śēṣaḥ| salilēna miśritō'nilaḥ salilānilastēna śītaḥ kukṣirabhyantaraṁ yasya tat tatra| ‘sajalāmbudaśītakukṣau’ ityanyē paṭhanti; tatra sajalamēghavacchītābhyantarapradēśē| gandhōdakaiḥ ēlādigandhadravyakaṣāyaiḥ| sakusumaiḥ jātīkusumādiyutaiḥ| anyē ‘sakusumairupasiktabhūmau’ ityatra ‘paṭubhirukṣitabhūmibhāgē’ iti paṭhanti; tatra ēlādikaṣāyaiḥ paṭubhirvyaktagandhaiḥ siktō bhūmipradēśō yatra| patraṁ patrakam, ambu vālakaṁ, candanaṁ śvētacandanaṁ; rasō'tra kvāthaḥ| kuḍyaṁ bhittiḥ| ētēṣāmēva kalkakvāthābhyāmupaliptabhittikē| ‘upadigdhakuḍyē’ ityanyē; tatrāpyēka ēvārthaḥ| jātī prasiddhā, utpalaṁ nīlōtpalaṁ, priyakō bījakaḥ, kēśarō bakulaḥ, puṇḍarīkaṁ śvētapadmaṁ, punnāgō dēvavallabhaḥ svanāmaprasiddhaḥ, nāgaṁ nāgakēśaraṁ, karavīrō'tra raktakaravīraḥ, atraitēṣāṁ puṣpāṇi grāhyāṇi; taiḥ kr̥tōpacārē kr̥taracanāviśēṣē dhāragr̥hē| anyē tvēvaṁ paṭhanti- ‘māṁsītamālatr̥ṇakuṅkumapadmapatrajātyutpalāgrakaravīrakr̥tōpakārē’ iti| tamālaṁ patrakaṁ, tr̥ṇaṁ sugandhitr̥ṇaṁ, padmapatrakaṁ kamalapatraṁ, jātyutpalē pūrvavat, agrakaravīrō raktakaravīraḥ, śēṣaṁ samamiti| tasmin gr̥hē dhārāgr̥hē| kamalarēṇvaruṇē kamaladhūlīvadraktāṅgē iti dhārāgr̥haviśēṣaṇam| yatnāhr̥tānilavikampitapuṣpadāmni prakārāntarānītavacālitapuṣpamālāyuktē ||60-61||-
Adhikarana 56 (62-64) · Śloka 64
hēmantavindhyahimavanmalayācalānāṁ śītāmbhasāṁ sakadalīharitadrumāṇām ||62||
udbhinnanīlanalināmburuhākarāṇāṁ candrōdayasya ca kathāḥ śr̥ṇuyānmanōjñāḥ |
mlānaṁ pratāntamanasaṁ manasō'nukūlāḥ pīnastanōrujaghanā haricandanāṅgyaḥ ||63||
tā ēnamārdravasanāḥ saha saṁviśēyuḥ śliṣṭvā'balāḥ śithilamēkhalahārayaṣṭyaḥ ||64||
View original
हेमन्तविन्ध्यहिमवन्मलयाचलानां शीताम्भसां सकदलीहरितद्रुमाणाम् ||६२||
उद्भिन्ननीलनलिनाम्बुरुहाकराणां चन्द्रोदयस्य च कथाः शृणुयान्मनोज्ञाः |
म्लानं प्रतान्तमनसं मनसोऽनुकूलाः पीनस्तनोरुजघना हरिचन्दनाङ्ग्यः ||६३||
ता एनमार्द्रवसनाः सह संविशेयुः श्लिष्ट्वाऽबलाः शिथिलमेखलहारयष्ट्यः ||६४||
ēvaṁvidhē dhārāgr̥hē śayānaḥ kiṁ kuryādityāha- hēmantētyādi| hēmantaḥ r̥tuḥ; malayāntairacalaśabdaḥ pratyēkaṁ sambadhyatē, tēnātra vindhyavanādiparihāraḥ | tēṣāṁ viśēṣaṇatrayamāha- śītāmbhasāṁ śītapānīyānām| sakadalīharitadrumāṇāṁ kadalīharitavr̥kṣasahitānām| udbhinnanīlanalināmburuhākarāṇām udbhinnāni vikasitāni nīlanalināni nīlōtpalāni amburuhāṇi puṇḍarīkaraktōtpalādīni tēṣāmākarāḥ tadyuktajalāśayāḥ tē ut ūrdhvapradēśē yēṣāmityarthaḥ; tēṣāmēvaṁvidhānāṁ parvatānāṁ manōjñāḥ kathāḥ śr̥ṇuyāt| candrōdayasya cēti kathāḥ śr̥ṇuyādityarthaḥ| manōjñā manōnukūlāḥ| ēvamapi sukhamanāpnuvantaṁ kathamupācarēdityāha- mlānamityādi| mlānaṁ glāniyuktam| pratāntamanasaṁ dīnamanaskam| pīnāni māṁsalāni stanōrujaghanāni yāsāṁ tāstathā; jaghanaṁ strīkaṭyagrabhāgaḥ| haricandanāṅgyaḥ raktacandanānuliptāḥ; anyē ‘ghanasāradigdhā’ iti paṭhanti, tatra candanānuliptāḥ| tā iti abalā ityarthaḥ| ēnaṁ dāhārtimantam| ārdravasanā ārdravastrāḥ | saha saṁviśēyuriti dāhārtēna saha viśrāmaṁ kuryurityarthaḥ| śliṣṭvā āliṅgya| abalāḥ striyaḥ| kimbhūtāḥ? śithilamēkhalahārayaṣṭya iti śithilā lambamānā mēkhalā kṣudrasuvarṇaghaṇṭikāyuktaḥ kaṭidōrakaḥ, hārayaṣṭiḥ mauktikamālā yāsāṁ tāstathā| tā abalāḥ manasō'nukūlā ityādiviśēṣaṇaviśiṣṭāḥ, glānaṁ pratāntamanasamāturaṁ śliṣṭvā tēnaiva saha saṁviśēyuriti sambandhaḥ| kēcit ‘śliṣṭvā’ ityatra ‘śliṣya’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- śliṣya āśliṣya; chandōnurōdhēna āṅśabdalōpaḥ||62-64||
Adhikarana 57 (65) · Śloka 65
harṣayēyurnaraṁ nāryaḥ svaguṇai rahasi sthitāḥ |
tāḥ śaityācchamayēyuśca pittapānātyayāntaram ||65||
View original
हर्षयेयुर्नरं नार्यः स्वगुणै रहसि स्थिताः |
ताः शैत्याच्छमयेयुश्च पित्तपानात्ययान्तरम् ||६५||
harṣayēyurityādi| harṣayēyuḥ tuṣṭiṁ nayēyuḥ| naramiti dāhārtam| nāryaḥ striyaḥ| kairharṣayēyuḥ? svaguṇaiḥ mr̥dubhāṣaṇādibhiḥ| rahasisthitā ēkāntē sthitāḥ| tā nāryaḥ| śaityāt ‘ātmana’ iti śēṣaḥ| śamayēyuḥ śāntiṁ nayēyuḥ| kiṁ śamayēyuḥ? pittapānātyayāntaraṁ pittapānātyayabhēdam||65||
Adhikarana 58 (66) · Śloka 66
tr̥ḍdāharaktapittēṣu kāryō'yaṁ bhēṣajakramaḥ |
sāmānyatō... |66|
View original
तृड्दाहरक्तपित्तेषु कार्योऽयं भेषजक्रमः |
सामान्यतो... |६६|
imaṁ vidhimanyatrāpyatidiśannāha- tr̥ḍityādi| tr̥ṭ pipāsā, dāhō nānāprakārō vakṣyamāṇaḥ| ayam anantarōktaḥ| bhēṣajakrama auṣadhavidhiḥ kāryaḥ|66|-
Adhikarana 59 (66) · Śloka 66
... viśēṣaṁ tu śr̥ṇu dāhēṣvaśēṣataḥ ||66||
View original
... विशेषं तु शृणु दाहेष्वशेषतः ||६६||
tr̥ḍādiṣu sāmānyatō vidhimuddiśya dāhēṣu viśēṣavidhimāha- viśēṣamityādi| dāhēṣviti bahuvacanaṁ nānāprakāratvēna dāhasyābhidhāsyamānatvāt; ata ēva aśēṣata ityuktam, aśēṣēṣvityarthaḥ||66||
Adhikarana 60 (67-69) · Śloka 69
kr̥tsnadēhānugaṁ raktamudriktaṁ dahati hyati |
sañcūṣyatē dahyatē ca tāmrābhastāmralōcanaḥ ||67||
lōhagandhāṅgavadanō vahninēvāvakīryatē |
taṁ vilaṅghya vidhānēna saṁsr̥ṣṭāhāramācarēt ||68||
apraśāmyati dāhē ca rasaistr̥ptasya jāṅgalaiḥ |
śākhāśrayā yathānyāyaṁ rōhiṇīrvyadhayēt sirāḥ ||69||
View original
कृत्स्नदेहानुगं रक्तमुद्रिक्तं दहति ह्यति |
सञ्चूष्यते दह्यते च ताम्राभस्ताम्रलोचनः ||६७||
लोहगन्धाङ्गवदनो वह्निनेवावकीर्यते |
तं विलङ्घ्य विधानेन संसृष्टाहारमाचरेत् ||६८||
अप्रशाम्यति दाहे च रसैस्तृप्तस्य जाङ्गलैः |
शाखाश्रया यथान्यायं रोहिणीर्व्यधयेत् सिराः ||६९||
idānīṁ raktādidāhalakṣaṇaṁ tēṣāmēva viśiṣṭaṁ cikitsitaṁ cāha- kr̥tsnadēhānugamityādi| kr̥tsnadēhānugaṁ sakaladēhavyaptam| udriktaṁ pravr̥ddham| hiśabda ēvārthē| sañcūṣyatē ākr̥ṣyata iva vēdanāviśēṣaḥ| ‘dahyatē’ ityatra 'uṣyatē' ityanyē; tatra uṣyatē dahyata ityarthaḥ| tāmrābhaḥ tāmraprabhaḥ| tāmralōcanō lōhitākṣaḥ| lōhagandhaśabdō'ṅgavadanābhyāṁ sambadhyatē| vahninēvāvakīryatē jvalitāṅgārairivātmānamācitaṁ manyatē, anēna dāhātiśayaḥ pratipāditaḥ| tamiti raktadāhārtam | vilaṅghayēti vividhaprakāraṁ laṅghayitvā| vidhānēna kramēṇa, saṁsr̥ṣṭāhāraṁ kr̥tatarpaṇādikramaṁ, ācarēditi kuryāt, ‘vaidyaprayuktaṁ’ iti śēṣaḥ| ēvamapyapraśāmyati dāhē kiṁ kuryādityāha- apraśāmyatītyādi| apraśāmyati dāhē jāṅgalai rasaistr̥ptasya śākhāśrayā bāhujaṅghāśrayāḥ rōhiṇīḥ lōhitāḥ sirā yathānyāyaṁ vyadhayēditi sambandhaḥ; yathānyāyaṁ sirāvyadhavidhānōktēna nyāyēnētyarthaḥ||67-69||
Adhikarana 61 (70) · Śloka 70
pittajvarasamaḥ pittāt sa cāpyasya vidhirhitaḥ |70|
View original
पित्तज्वरसमः पित्तात् स चाप्यस्य विधिर्हितः |७०|
ataḥ paraṁ dāhasya pittajvarēṇa saha samatvaṁ taccikitsitaṁ cāha- pittajvarasama ityādi|70|
Adhikarana 62 (70-71) · Śloka 71
tr̥ṣṇānirōdhādabdhātau kṣīṇē tējaḥ samuddhatam ||70||
sabāhyābhyantaraṁ dēhaṁ dahēdvai mandacētasaḥ |
saṁśuṣkagalatālvōṣṭhō jihvāṁ niṣkr̥ṣya cēṣṭatē ||71||
View original
तृष्णानिरोधादब्धातौ क्षीणे तेजः समुद्धतम् ||७०||
सबाह्याभ्यन्तरं देहं दहेद्वै मन्दचेतसः |
संशुष्कगलताल्वोष्ठो जिह्वां निष्कृष्य चेष्टते ||७१||
tr̥ṇṇirōdhajē dāhē cikitsitaṁ nirdiśannāha- tr̥ṣṇānirōdhādityādi| abdhātau pānīyadhātau| tējaḥ pittōṣmā| samuddhatam atyarthavr̥ddham| ēvaṁvidhaṁ tējō dēhaṁ sabāhyābhyantaraṁ mandacētasa āturasya vai sphuṭaṁ dahēdityarthaḥ| sa dahyamānadēhaḥ kiṁ kuryādityāha- jihvāṁ niṣkr̥ṣyētyādi| jihvāṁ niṣkr̥ṣya niḥsāryētyarthaḥ| cēṣṭatē hastapādādivikṣēpaṇaṁ karōti, ‘dāhārtaḥ’ iti śēṣaḥ| anyē ‘jihvā niḥsr̥tya vēpatē’ iti paṭhanti, tatra dāhārtasya jihvā niḥsr̥tya kampatē ityarthaḥ||70-71||
Adhikarana 63 (72) · Śloka 73
tatrōpaśamayēttējastvabdhātuṁ ca vivardhayēt |
pāyayēt kāmamambhaśca śarkarāḍhyaṁ payō'pi vā ||72||
śītamikṣurasaṁ manthaṁ vitarēccēritaṁ vidhim |73|
View original
तत्रोपशमयेत्तेजस्त्वब्धातुं च विवर्धयेत् |
पाययेत् काममम्भश्च शर्कराढ्यं पयोऽपि वा ||७२||
शीतमिक्षुरसं मन्थं वितरेच्चेरितं विधिम् |७३|
tatrētyādi| tatra tr̥ṣṇānirōdhajē dāhē| upaśamayēt śāntiṁ nayēt madhuraśītādibhiḥ| tējaḥ pittōṣmāṇam| atrānyē ‘tasya tējaḥ praśamayēt’ iti paṭhanti; tatra tasyēti dāhārtasya, śēṣaṁ samam| abdhātuṁ ca vivardhayēditi svayōnivardhanaiḥ madhurasnigdhaśītalaiḥ| ambhaḥ pānīyam| taṁ tr̥ṣṇānirōdhajadāhārtam| kimbhūtamambhaḥ? śarkarāḍhyaṁ prabhūtaśarkarāyuktam| kimambha ēva pāyayēdityāha- payō'pi vēti|- śarkarāḍhyaṁ dugdhaṁ vētyarthaḥ| manthaṁ “śaktavaḥ sarpiṣā'bhyaktāḥ śītavāripariplutāḥ” ityādyuktalakṣaṇam| vitarēccēritaṁ vidhimiti pittajvaraharam| kēcit ‘vitarēccētaraṁ vidhim’ iti paṭhanti; tatra pittajvarōktāt itarō'nyaḥ pittaharō vidhirityarthaḥ||72||-
Adhikarana 64 (73) · Śloka 74
asr̥jā pūrṇakōṣṭhasya dāhō bhavati duḥsahaḥ ||73||
vidhiḥ sadyōvraṇīyōktastasya lakṣaṇamēva ca |74|
View original
असृजा पूर्णकोष्ठस्य दाहो भवति दुःसहः ||७३||
विधिः सद्योव्रणीयोक्तस्तस्य लक्षणमेव च |७४|
asr̥jā pūrṇakōṣṭhasyētyādi| asr̥jā raktēna| pūrṇakōṣṭhasya sambhr̥tōdarasya| duḥsahaḥ raudraḥ| vidhiḥ cikitsā| tasyēti dāhārtasya| lakṣaṇamēvēti sadyōvraṇīyōktamityarthaḥ ‘asr̥jā’ ityatra ‘asr̥jaḥ’ iti ṣaṣṭhyantaṁ kēcit paṭhanti, pūraṇārthē ṣaṣṭhīṁ vyākhyānayanti ca||73||-
Adhikarana 65 (74-75) · Śloka 75
dhātukṣayōktō yō dāhastēna mūrcchātr̥ṣānvitaḥ ||74||
kṣāmasvaraḥ kriyāhīnō bhr̥śaṁ sīdati pīḍitaḥ |
raktapittavidhistasya hitaḥ snigdhō'nilāpahaḥ ||75||
View original
धातुक्षयोक्तो यो दाहस्तेन मूर्च्छातृषान्वितः ||७४||
क्षामस्वरः क्रियाहीनो भृशं सीदति पीडितः |
रक्तपित्तविधिस्तस्य हितः स्निग्धोऽनिलापहः ||७५||
dhātukṣayōktō yō dāha ityādi| dhātukṣayōktō raktakṣayōktaḥ| yaccātra raktakṣayōkta iti pāṭhō na kr̥taḥ, taditaradhātukṣayē'pi dāhō bhavatīti jñāpanārtham| tēna dhātukṣayajadāhēna| kṣāmasvarō durbalasvaraḥ| kriyāhīnaḥ kāyikamānasacēṣṭāhīnaḥ| pīḍitō ‘dāhēna’ iti śēṣaḥ||74-75||
Adhikarana 66 (76-77) · Śloka 77
kṣatajēnāśnataścānyaḥ śōcatō vā'pyanēkadhā |
tēnāntardahyatē'tyarthaṁ tr̥ṣṇāmūrcchāpralāpavān ||76||
tamiṣṭaviṣayōpētaṁ suhr̥dbhirabhisaṁvr̥tam |
kṣīramāṁsarasāhāraṁ vidhinōktēna sādhayēt ||77||
View original
क्षतजेनाश्नतश्चान्यः शोचतो वाऽप्यनेकधा |
तेनान्तर्दह्यतेऽत्यर्थं तृष्णामूर्च्छाप्रलापवान् ||७६||
तमिष्टविषयोपेतं सुहृद्भिरभिसंवृतम् |
क्षीरमांसरसाहारं विधिनोक्तेन साधयेत् ||७७||
‘asr̥jā pūrṇakōṣṭhasya’ ityādinā kōṣṭhasthēna raktēna dāhamabhidhāyēdānīṁ prakārāntarēṇāha- kṣatajēnāśnataścānya ityādi| kṣatajēna raktēna| aśnataḥ bhōjanaṁ kurvataḥ| anyō ‘dāha’ iti śēṣaḥ| śōcatō vā'pyanēkadhēti anēkaprakāraṁ śōkaṁ kurvataḥ| śōkaṁ kurvatō bhōjanaṁ kurvatō vā'pi narasyānyō dāhō raktēna bhavatīti sambandhaḥ| tēna dāhēna, antaḥ abhyantaraṁ dahyatē| mūrcchātr̥ṣṇāpralāpavān ‘āturō bhavati’ iti śēṣaḥ| tam āturam| iṣṭaviṣayōpētam abhilaṣitaśabdasparśādisaṁyuktam| suhr̥dbhiḥ mitraiḥ| abhisaṁvr̥taṁ samantataḥ parivr̥tam| vidhinōktēna sādhayēt dāhaśāntikarēṇa prāguktēna vidhānēna śāntiṁ nayēt||76-77||
Adhikarana 67 (78) · Śloka 78
marmābhighātajō'pyasti sa cāsādhyatamaḥ smr̥taḥ |78|
View original
मर्माभिघातजोऽप्यस्ति स चासाध्यतमः स्मृतः |७८|
marmābhighātaja ityādi| marmābhighātajaḥ sadyaḥ kālāntarē vā prāṇaharamarmābhighātajaḥ| yadyēvaṁ tarhi asādhyatvaṁ prāptamēva, sa cāsādhyatamaḥ smr̥ta iti vyartham| naivaṁ, sa cāsādhyatamaḥ smr̥ta ityasmādēva sadyaḥkālāntaraprāṇaharamarmajō jñāyata ityadōṣaḥ| ‘sa cāsādhyatamaḥ smr̥taḥ’ ityatrānyē ‘sō'sādhyaḥ saptamō mata’ iti paṭhanti| ata ēva ca dāhagaṇanāṁ kurvanti- tvacaṁ prāptastu pānōṣmētyādiḥ prathamō dāhaḥ, kr̥tsnadēhānugaṁ pittamityādirdvitīyaḥ tr̥ṣṇānirōdhādityādistr̥tīyaḥ, asr̥jā pūrṇakōṣṭhasyētyādiścaturthaḥ, dhātukṣayōkta ityādiḥ pañcamaḥ, kṣatajēnāśnataścānyaḥ śōcatō vā'pītyādiḥ ṣaṣṭhaḥ, saptamaśca marmābhighātajaḥ|78|-
Adhikarana 68 (78) · Śloka 78
sarva ēva ca varjyāḥ syuḥ śītagātrēṣu dēhiṣu ||78||
(ēvaṁvidhō bhavēdyastu madirāmayapīḍitaḥ ||) |
View original
सर्व एव च वर्ज्याः स्युः शीतगात्रेषु देहिषु ||७८||
(एवंविधो भवेद्यस्तु मदिरामयपीडितः ||) |
avasthāyāṁ sarvēṣāmapi dāhānāṁ varjanamāha- sarva ēvētyādi| sarva ēva ‘dāhā’ iti śēṣaḥ||78||
Adhikarana 69 (79) · Śloka 79
praśāntōpadravē cāpi śōdhanaṁ prāptamācarēt ||79||
View original
प्रशान्तोपद्रवे चापि शोधनं प्राप्तमाचरेत् ||७९||
dāhānāṁ punarāvr̥ttiniṣēdhāya vidhānamāha- ēvaṁvidhō bhavēdityādi| praśāntōpadravē nivr̥ttatr̥ṣṇādikē ‘āturē’ iti śēṣaḥ| śōdhanaṁ virēcanaṁ, pittaharatvāt| prāptaṁ yathādōṣapratyanīkam| ācarēt kuryāt ‘vaidya’ iti śēṣaḥ| anyē śōdhanaśabdēna vamanamapi kathayanti| tadvamanaṁ dāhakāriṇi pittē kaphasthānagē kāryam| anyē ‘praśāntōpadravaścāpi’ iti paṭhanti; tatra ēvaṁvidha āturaḥ śōdhanamācarēditi vyākhyānayanti||79||
Adhikarana 70 (80) · Śloka 80
sajīrakāṇyārdrakaśr̥ṅgavērasauvarcalānyardhajalaplutāni |
madyāni hr̥dyānyatha gandhavanti pītāni sadyaḥ śamayanti tr̥ṣṇām ||80||
View original
सजीरकाण्यार्द्रकशृङ्गवेरसौवर्चलान्यर्धजलप्लुतानि |
मद्यानि हृद्यान्यथ गन्धवन्ति पीतानि सद्यः शमयन्ति तृष्णाम् ||८०||
yathā pīyamānaṁ madyaṁ tr̥ṣṇākaraṁ na bhavati tathā prāha- sajīrakāṇityādi| sajīrakāṇi jīrakasahitāni| ārdrakaṁ prasiddhaṁ, śr̥ṅgavēraṁ śuṇṭhī| ārdrakasyādau sahaśabdō bōddhavyaḥ; tēna ‘ārdrakaśr̥ṅgavērasauvarcalāni’ iti madyānītyasya viśēṣaṇam| ardhajalaplutāni ardhapānīyamiśritāni| hr̥dyāni manaḥpriyāṇi| gandhavanti praśastagandhāni| ēvaṁvidhāni madyāni pītāni santi sadyastr̥ṣṇāṁ śamayantīti piṇḍārthaḥ||80||
Adhikarana 71 (81) · Śloka 81
jalaplutaścandanabhūṣitāṅgaḥ sragvī sabhaktāṁ piśitōpadaṁśām |
piban surāṁ naiva labhēta rōgān manōnuvighnaṁ ca madaṁ na yāti ||81||
View original
जलप्लुतश्चन्दनभूषिताङ्गः स्रग्वी सभक्तां पिशितोपदंशाम् |
पिबन् सुरां नैव लभेत रोगान् मनोनुविघ्नं च मदं न याति ||८१||
kimbhūtaḥ sanmadyapaḥ kimbhūtāṁ surāṁ piban pānajarōgān manōvidhātakaṁ ca madaṁ na prāpnōtītyāha- jalapluta ityādi| jalaplutō jalārdragātraḥ| candanabhūṣitāṅgaḥ candanānuliptaśarīraḥ| sragvī puṣpamālāyuktaḥ| sabhaktāṁ bhaktēna sahitām| piśitōpadaṁśāṁ māṁsabhakṣaṇasahitām| rōgān pānajānityarthaḥ| manōnuvighnaṁ ca madaṁ na yāti manōvighātakaṁ madaṁ na prāpnōti| ētēnōttarau madau nādhigacchatītyuktam| anyē ‘manōmatighnaṁ ca madaṁ na yāti’ iti paṭhanti; tatra manōbuddhipramōhalakṣaṇaṁ madaṁ na prāpnōtītyarthaḥ||81||
Adhikarana puShpikA · Śloka 47
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē madātyayapratiṣēdhō nāma (navamō'dhyāyaḥ, āditaḥ) saptacatvāriṁśattamō'dhyāyaḥ ||47||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातन्त्रे मदात्ययप्रतिषेधो नाम (नवमोऽध्यायः, आदितः) सप्तचत्वारिंशत्तमोऽध्यायः ||४७||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrē saptacatvāriṁśattamō'dhyāyaḥ||47||