Adhikarana 1 (1-4) · Śloka 4
athātaḥ śirōrōgavijñānīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
śirō rujati martyānāṁ vātapittakaphaistribhiḥ |
sannipātēna raktēna kṣayēṇa krimibhistathā ||3||
sūryāvartānantavātārdhāvabhēdakaśaṅkhakaiḥ |
ēkādaśaprakārasya lakṣaṇaṁ sampravakṣyatē ||4||
View original
अथातः शिरोरोगविज्ञानीयमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
शिरो रुजति मर्त्यानां वातपित्तकफैस्त्रिभिः |
सन्निपातेन रक्तेन क्षयेण क्रिमिभिस्तथा ||३||
सूर्यावर्तानन्तवातार्धावभेदकशङ्खकैः |
एकादशप्रकारस्य लक्षणं सम्प्रवक्ष्यते ||४||
tānēva śirōrōgān saṅkhyayā āha- śirō rujatītyādi| tribhiriti pr̥thagarthadyōtanārtham| ‘śirō rujati martyānām’ ityatra kēcit ‘śirōrōgā manuṣyāṇām’ iti paṭhanti| rōgaśabdō yadyapi sāmānyavyādhivācakastathā'pi yē pīḍākarā vyādhayastē'tra gr̥hyantē, tēna khālityādīnāmatrānupādānamiti vyākhyānayanti| ēkādaśaprakārasyētyādi| ēkādaśaivātra śirōrōgāḥ| anyatōvātaśabdēna anantavātasya sarvagatanayanarōgavijñānīyē prōktatvāt| brahmadēvastu vidēhādiṣu anantavātasya pr̥thak pāṭhāt pr̥thagēvātra paṭhanīyaḥ, tēna caikādaśa śirōrōgā iti brūtē| atra kēcidvidēhadarśanāt sūryāvartakaviparyayamapi paṭhanti| tathā ca tadvacaḥ- “tatra vātānugaṁ pittaṁ citaṁ śirasi tiṣṭhati| madhyāhnē tējasā'rkasya tadvivr̥ddhaṁ śirōrujam|| karōti paittikīṁ ghōrāṁ saṁśāmyati dinakṣayē| astaṁ gatē prabhāhīnē sūryē vāyurvivardhatē|| pittaṁ śāntimavāpnōti tataḥ śāmyati vēdanā| ēṣa pittānilakr̥taḥ sūryāvartaviparyayaḥ”- iti| kēcitsuśrutādhyāyinō'nēna pāṭhēna sūryāvartakaviparyayaṁ paṭhanti,- “vātapittāt purōjātā rujā'paityaparāhṇataḥ| sūryāvartaḥ sa tu prōktō viparītē viparyayaḥ”- iti| asau sūryāvartaviparyayaścāturthikaviparyayavadasūtritō'pi gr̥hyatē| atra kēcit “āluñcayatē kampati cāpi mūrdhā sarpanti madhyē ca pipīlikā vā| skandhaḥ śiraścāpyavaghūrṇatē ca mūrcchā pralāpaśca tathaiva nidrā|| sañjñāpraṇāśaṁ janayēdvinidrāṁ prātastataḥ paśyati cāticitram| gr̥hṇāti manyē hr̥dayaṁ ca rūpaiḥ sarvairamībhiḥ samabhidrutastu|| tisrō hi rātrīrna sa jātu jīvēttaṁ śīrṣakaṁ sampravadanti rōgam”- iti paṭhanti| sa ca nibandhakārairnāṅgīkr̥taḥ||1-4||
Adhikarana 2 (5) · Śloka 5
yasyānimittaṁ śirasō rujaśca bhavanti tīvrā niśi cātimātram |
bandhōpatāpaiśca bhavēdviśēṣaḥ śirōbhitāpaḥ sa samīraṇēna ||5||
View original
यस्यानिमित्तं शिरसो रुजश्च भवन्ति तीव्रा निशि चातिमात्रम् |
बन्धोपतापैश्च भवेद्विशेषः शिरोभितापः स समीरणेन ||५||
idānīṁ vātikaśirōrōgalakṣaṇamāha- yasyētyādi| animittam īṣatkāraṇam| tīvravacanāt pittē madhyāḥ rujō, madhyaḥ kaphē iti budhyatē| viśēṣa upaśamaḥ| śirōbhitāpaḥ śirōrōgaḥ||5||
Adhikarana 3 (6) · Śloka 6
yasyōṣṇamaṅgāracitaṁ yathaiva dahyēta dhūpyēta śirōkṣināsam |
śītēna rātrau ca bhavēdviśēṣaḥ śirōbhitāpaḥ sa tu pittakōpāt ||6||
View original
यस्योष्णमङ्गारचितं यथैव दह्येत धूप्येत शिरोक्षिनासम् |
शीतेन रात्रौ च भवेद्विशेषः शिरोभितापः स तु पित्तकोपात् ||६||
paittikaśirōrōgalakṣaṇamāha- yasyētyādi||6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
śirōgalaṁ yasya kaphōpadigdhaṁ guru pratiṣṭabdhamathō himaṁ ca |
śūnākṣikūṭaṁ vadanaṁ ca yasya śirōbhitāpaḥ sa kaphaprakōpāt ||7||
View original
शिरोगलं यस्य कफोपदिग्धं गुरु प्रतिष्टब्धमथो हिमं च |
शूनाक्षिकूटं वदनं च यस्य शिरोभितापः स कफप्रकोपात् ||७||
kaphajaśirōrōgalakṣaṇamāha- śirōgalamityādi| upadigdham upaliptaṁ, guru bhārikaṁ, pratiṣṭabdham apracalitarūpamiva, himaṁ śītapūrṇamiva| śirōbhitāpaḥ śirōrōgaḥ| atrānuktō'pi viparyaya sēvayōpaśamō gr̥hyatē| ‘śirōgalaṁ’ ityatra ‘śirōbhavaṁ’ iti kēcit paṭhanti||7||
Adhikarana 5 (8) · Śloka 8
śirōbhitāpē tritayapravr̥ttē sarvāṇi liṅgāni samudbhavanti |8|
View original
शिरोभितापे त्रितयप्रवृत्ते सर्वाणि लिङ्गानि समुद्भवन्ति |८|
sānnipātikaśirōrōgalakṣaṇamāha- śirōbhitāpē ityādi|8|-
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
raktātmakaḥ pittasamānaliṅgaḥ sparśāsahatvaṁ śirasō bhavēcca ||8||
View original
रक्तात्मकः पित्तसमानलिङ्गः स्पर्शासहत्वं शिरसो भवेच्च ||८||
raktajaśirōrōgalakṣaṇamāha- raktātmaka ityādi| pittajaśirōrōgadraktajē sparśāsahatvamadhikam||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 10
vasābalāsakṣatasambhavānāṁ śirōgatānāmiha saṅkṣayēṇa |
kṣayapravr̥ttaḥ śirasō'bhitāpaḥ kaṣṭō bhavēdugrarujō'timātram ||9||
saṁsvēdanacchardanadhūmanasyairasr̥gvimōkṣaiśca vivr̥ddhimēti |10|
View original
वसाबलासक्षतसम्भवानां शिरोगतानामिह सङ्क्षयेण |
क्षयप्रवृत्तः शिरसोऽभितापः कष्टो भवेदुग्ररुजोऽतिमात्रम् ||९||
संस्वेदनच्छर्दनधूमनस्यैरसृग्विमोक्षैश्च विवृद्धिमेति |१०|
kṣayajaśirōrōgasya liṅgamāha- vasētyādi| vasāśabda upalakṣaṇārthaḥ; tēna dēhasnēhamastiṣkamēdōmajjāśukrāṇi gr̥hyantē| ‘vasābalāsakṣatasambhavānāṁ’ ityatra kēcit ‘asr̥gvasāślēṣmasamīraṇānāṁ’ iti paṭhanti; tannēcchati gayī||9||-
Adhikarana 8 (10) · Śloka 11
nistudyatē yasya śirō'timātraṁ sambhakṣyamāṇaṁ sphuṭatīva cāntaḥ ||10||
ghrāṇācca gacchētsalilaṁ saraktaṁ śirōbhitāpaḥ kr̥mibhiḥ sa ghōraḥ |11|
View original
निस्तुद्यते यस्य शिरोऽतिमात्रं सम्भक्ष्यमाणं स्फुटतीव चान्तः ||१०||
घ्राणाच्च गच्छेत्सलिलं सरक्तं शिरोभितापः कृमिभिः स घोरः |११|
kr̥mikr̥taśirōrōgalakṣaṇamāha- nistudyatē ityādi| nistudyatē śūlyatē vyathyata ityarthaḥ| sphuṭatīva śīryata iva||10||-
Adhikarana 9 (11-12) · Śloka 13
sūryōdayaṁ yā prati mandamandamakṣibhruvaṁ ruk samupaiti gāḍham ||11||
vivardhatē cāṁśumatā sahaiva sūryāpavr̥ttau vinivartatē ca |
śītēna śāntiṁ labhatē kadāciduṣṇēna jantuḥ sukhamāpnuyācca ||12||
taṁ bhāskarāvartamudāharanti sarvātmakaṁ kaṣṭatamaṁ vikāram |13|
View original
सूर्योदयं या प्रति मन्दमन्दमक्षिभ्रुवं रुक् समुपैति गाढम् ||११||
विवर्धते चांशुमता सहैव सूर्यापवृत्तौ विनिवर्तते च |
शीतेन शान्तिं लभते कदाचिदुष्णेन जन्तुः सुखमाप्नुयाच्च ||१२||
तं भास्करावर्तमुदाहरन्ति सर्वात्मकं कष्टतमं विकारम् |१३|
suryāvartamāha- sūryōdayamityādi| sūryāpavr̥ttau sūryāstasamayē| kasmātpravr̥ttinivr̥ttī bhavata iti pratipādayan nimirāha,- “svabhāvaśītā tamasō'bhimūlā rātristayōdbhūtakaphēna mārgē| ruddhē marutkōpamiyāt prabhātē rujaṁ karōtyatra śirōbhitāpē|| madhyāhnasūryātapatāpayōgāt kaphē vilīnē maruti prapannē| svamārgamāyāti tadā dināntē praśāntimāvarta ihārkapūrvē” iti| sūryātapavilīnamastuluṅgakāraṇōtpannasūryāvarta iti dr̥ḍhabalācāryaḥ| ‘uṣṇēna jantuḥ sukhamāpnuyācca’ iti pāṭhātsūryāvartaviparyayaḥ kathitō bōddhavyaḥ| kēcidatra ‘āvartasañjñaḥ sa ca sūryapūrvōvyādhirmataḥ pittasamīraṇābhyām’ iti paṭhanti||11-12||-
Adhikarana 10 (13-14) · Śloka 15
dōṣāstu duṣṭāstraya ēva manyāṁ sampīḍya ghāṭāsu rujāṁ sutīvrām ||13||
kurvanti sākṣibhruvi śaṅkhadēśē sthitiṁ karōtyāśu viśēṣatastu |
gaṇḍasya pārśvē tu karōti kampaṁ hanugrahaṁ lōcanajāṁśca rōgān ||14||
anantavātaṁ tamudāharanti dōṣatrayōtthaṁ śirasō vikāram |15|
View original
दोषास्तु दुष्टास्त्रय एव मन्यां सम्पीड्य घाटासु रुजां सुतीव्राम् ||१३||
कुर्वन्ति साक्षिभ्रुवि शङ्खदेशे स्थितिं करोत्याशु विशेषतस्तु |
गण्डस्य पार्श्वे तु करोति कम्पं हनुग्रहं लोचनजांश्च रोगान् ||१४||
अनन्तवातं तमुदाहरन्ति दोषत्रयोत्थं शिरसो विकारम् |१५|
anantavātamāha- dōṣāstu duṣṭāstraya ityādi| sātyakiprabhr̥tibhistu śiraḥkamparōgō'sādhyaḥ paṭhitaḥ; asmiṁstu śāstrē sānnipātikaśirōrōgō'nantavāta ēvāntarbhavati||13-14||-
Adhikarana 11 (15) · Śloka 16
yasyōttamāṅgārdhamatīva jantōḥ sambhēdatōdabhramaśūlajuṣṭam ||15||
pakṣāddaśāhādathavā'pyakasmāttasyārdhabhēdaṁ tritayādvyavasyēt |16|
View original
यस्योत्तमाङ्गार्धमतीव जन्तोः सम्भेदतोदभ्रमशूलजुष्टम् ||१५||
पक्षाद्दशाहादथवाऽप्यकस्मात्तस्यार्धभेदं त्रितयाद्व्यवस्येत् |१६|
ardhāvabhēdamāha- yasyōttamētyādi| ‘tasyārdhabhēdaṁ pavanāt sapittāt’ iti kēcit ‘tritayādvyavasyēt’ ityatra ‘dvitayāt’ iti vā pāṭhaḥ||15||-
Adhikarana 12 (16-18) · Śloka 18
śaṅkhāśritō vāyurudīrṇavēgaḥ kr̥tānuyātraḥ kaphapittaraktaiḥ ||16||
rujaḥ sutīvrāḥ pratanōti mūrdhni viśēṣataścāpi hi śaṅkhayōstu |
sukaṣṭamēnaṁ khalu śaṅkhakākhyaṁ maharṣayō vēdavidaḥ purāṇāḥ ||17||
vyādhiṁ vadantyudgatamr̥tyukalpaṁ bhiṣaksahasrairapi durnivāram ||18||
View original
शङ्खाश्रितो वायुरुदीर्णवेगः कृतानुयात्रः कफपित्तरक्तैः ||१६||
रुजः सुतीव्राः प्रतनोति मूर्ध्नि विशेषतश्चापि हि शङ्खयोस्तु |
सुकष्टमेनं खलु शङ्खकाख्यं महर्षयो वेदविदः पुराणाः ||१७||
व्याधिं वदन्त्युद्गतमृत्युकल्पं भिषक्सहस्रैरपि दुर्निवारम् ||१८||
śaṅkhakalakṣaṇamāha- śaṅkhāśrita ityādi| kr̥tānuyātraḥ kr̥tānugamaḥ| udgatamr̥tyukalpaḥ upastitamr̥tyusamaḥ| ēṣa vyādhistu tryahānmārayati, tryahādanantaraṁ kuśalēnōpakrāntaḥ sidhyati||16-18||
Adhikarana puShpikA · Śloka 25
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē śālākyatantrē śirōrōgavijñānīyō nāma pañcaviṁśō'dhyāyaḥ ||25||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते शालाक्यतन्त्रे शिरोरोगविज्ञानीयो नाम पञ्चविंशोऽध्यायः ||२५||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrāntargatē śālākyatantrē pañcaviṁśō'dhyāyaḥ||25||