Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātaḥ śvāsapratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
yairēva kāraṇairhikkā bahubhiḥ sampravartatē |
tairēva kāraṇaiḥ śvāsō ghōrō bhavati dēhinām ||3||
View original
अथातः श्वासप्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
यैरेव कारणैर्हिक्का बहुभिः सम्प्रवर्तते |
तैरेव कारणैः श्वासो घोरो भवति देहिनाम् ||३||
hikkāpratiṣēdhānantaraṁ tulyahētvādisāmyāt śvāsapratiṣēdhārambhaḥ; ata ēva vēgavadūrdhvāgatavātayōgitvasādharmyāt hikkāśvāsacikitsitamēkamēvōktaṁ carakē| śvāsanidānamāha- yairēvētyādi| yairēvēti vidāhyādibhiḥ| kāraṇaiḥ hētubhiḥ| bahubhiḥ anēkaiḥ, bahubhiriti kathanaṁ śvāsasya bahuprakāratvasūcanārtham| hikkā sampravartatē jāyatē, tairēva kāraṇaiḥ śvāsō dēhināṁ prāṇinaṁ bhavati| kiṁviśiṣṭaḥ? ghōraḥ| kārtikakuṇḍastu amuṁ pāṭhamayuktaṁ vadati, hikkāpratiṣēdha ēva hikkāśvāsayōstulyahētutvapratipāditatvāt; mayā punaḥ śrījējjaṭapaṭhitatvāt paṭhitaḥ||1-3||
Adhikarana 2 (4) · Śloka 4
vihāya prakr̥tiṁ vāyuḥ prāṇō'tha kaphasaṁyutaḥ |
śvāsayatyūrdhvagō bhūtvā taṁ śvāsaṁ paricakṣatē ||4||
View original
विहाय प्रकृतिं वायुः प्राणोऽथ कफसंयुतः |
श्वासयत्यूर्ध्वगो भूत्वा तं श्वासं परिचक्षते ||४||
idānīṁ śvāsasamprāptimāha- vihāyētyādi| prāṇō vāyuḥ, prakr̥tiṁ vihāya viguṇō bhūtvētyarthaḥ, ūrdhvagō bhūtvā tathā kaphasaṁyutaḥ san yadā śvāsayati taṁ budhāḥ śvāsaṁ paricakṣatē kathayanti| prāṇō vāyuḥ kaphasaṁyuta ityuktē'pi tatrānyē'pi dōṣāḥ samuccīyantē; yaduktaṁ tantrāntarē- “kṣudrakō vātikaḥ ślēṣmabhūyiṣṭhastamakaḥ smr̥taḥ| chinnaḥ pittapradhānaḥ syādanyau mārutakōpajau”- iti||4||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
kṣudrakastamakaśchinnō mahānūrdhvaśca pañcadhā |
bhidyatē sa mahāvyādhiḥ śvāsa ēkō viśēṣataḥ ||5||
View original
क्षुद्रकस्तमकश्छिन्नो महानूर्ध्वश्च पञ्चधा |
भिद्यते स महाव्याधिः श्वास एको विशेषतः ||५||
śvāsabhēdānāha- kṣudraka ityādi| sa śvāsa ēkō'pi kṣudrakādibhēdāt pañcadhā bhidyatē| saṅkhyēyanirdēśādēva pañcaprakāratvē siddhē pañcavacanaṁ tamakabhēdasya pratamakasya pr̥thaksaṅkhyāniṣēdhārtham||5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
prāgrūpaṁ tasya hr̥tpīḍā bhaktadvēṣō'ratiḥ parā |
ānāhaḥ pārśvayōḥ śūlaṁ vairasyaṁ vadanasya ca ||6||
View original
प्राग्रूपं तस्य हृत्पीडा भक्तद्वेषोऽरतिः परा |
आनाहः पार्श्वयोः शूलं वैरस्यं वदनस्य च ||६||
pūrvarūpamāha- prāgrūpaṁ tasyētyādi| tasya śvāsasya hr̥tpīḍādikaṁ prāgrūpaṁ bhavati||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
kiñcidārabhamāṇasya yasya śvāsaḥ pravartatē |
niṣaṇṇasyaiti śāntiṁ ca sa kṣudra iti sañjñitaḥ ||7||
View original
किञ्चिदारभमाणस्य यस्य श्वासः प्रवर्तते |
निषण्णस्यैति शान्तिं च स क्षुद्र इति सञ्ज्ञितः ||७||
kṣudraśvāsaṁ lakṣayati- kiñcidārabhamāṇasyētyādi| yasya kiñcit karma ārabhamāṇasya puruṣasya yaḥ śvāsaḥ pravartatē niṣaṇṇasya ca śāntimēti sa kṣudraḥ śvāsa iti sañjñitaḥ||7||
Adhikarana 6 (8-10) · Śloka 10
tr̥ṭsvēdavamathuprāyaḥ kaṇṭhaghurghurikānvitaḥ |
viśēṣāddurdinē tāmyēcchvāsaḥ sa tamakō mataḥ ||8||
ghōṣēṇa mahatā''viṣṭaḥ sakāsaḥ sakaphō naraḥ |
yaḥ śvasityabalō'nnadviṭ suptastamakapīḍitaḥ ||9||
sa śāmyati kaphē hīnē svapataśca vivardhatē |
mūrcchājvarābhibhūtasya jñēyaḥ pratamakastu saḥ ||10||
View original
तृट्स्वेदवमथुप्रायः कण्ठघुर्घुरिकान्वितः |
विशेषाद्दुर्दिने ताम्येच्छ्वासः स तमको मतः ||८||
घोषेण महताऽऽविष्टः सकासः सकफो नरः |
यः श्वसित्यबलोऽन्नद्विट् सुप्तस्तमकपीडितः ||९||
स शाम्यति कफे हीने स्वपतश्च विवर्धते |
मूर्च्छाज्वराभिभूतस्य ज्ञेयः प्रतमकस्तु सः ||१०||
tamakalakṣaṇamāha- tr̥ṭsvēdētyādi| saḥ tamakaḥ śvāsō mataḥ| kiṁviśiṣṭaḥ? tr̥ṭsvēdavamathuprāyaḥ| tr̥ṭ tr̥ṣṇā, svēdaḥ prasvēdaḥ, vamathuḥ thūtkr̥tiḥ, kaṇṭhē ghurghurikayā anvitō yuktaḥ| pratamakalakṣaṇamāha- mūrcchētyādi||8-10||
Adhikarana 7 (11) · Śloka 11
ādhmātō dahyamānēna bastinā sarujaṁ naraḥ |
sarvaprāṇēna vicchinnaṁ śvasyācchinnaṁ tamādiśēt ||11||
View original
आध्मातो दह्यमानेन बस्तिना सरुजं नरः |
सर्वप्राणेन विच्छिन्नं श्वस्याच्छिन्नं तमादिशेत् ||११||
chinnalakṣaṇamāha- ādhmātō dahyamānēnētyādi||11||
Adhikarana 8 (12) · Śloka 12
niḥsañjñaḥ pārśvaśūlārtaḥ śuṣkakaṇṭhō'tighōṣavān |
saṁrabdhanētrastvāyamya yaḥ śvasyāt sa mahān smr̥taḥ ||12||
View original
निःसञ्ज्ञः पार्श्वशूलार्तः शुष्ककण्ठोऽतिघोषवान् |
संरब्धनेत्रस्त्वायम्य यः श्वस्यात् स महान् स्मृतः ||१२||
mahāśvāsalakṣaṇamāha- niḥsañjña ityādi| niḥsañjñaḥ cētanārahitaḥ, saṁrabdhanētraḥ saśōthalōcanaḥ, āyamya dvidhībhūyēva, śvasyāt śvāsaṁ kuryāt, sa mahān mahāśvāsaḥ| atra āśrayāśrayiṇōrabhēdāt mahāśvāsa ēva ‘mahān’ śabdēnōcyatē; ēvaṁ sarvatra||12||
Adhikarana 9 (13) · Śloka 13
marmasvāyamyamānēṣu śvasanmūḍhō muhuśca yaḥ |
ūrdhvaprēkṣī hataravastamūrdhvaśvāsamādiśēt ||13||
View original
मर्मस्वायम्यमानेषु श्वसन्मूढो मुहुश्च यः |
ऊर्ध्वप्रेक्षी हतरवस्तमूर्ध्वश्वासमादिशेत् ||१३||
ūrdhvaśvāsalakṣaṇamāha- marmasvityādi| marmasu hr̥dbastiśiraḥsu| āyamyamānēṣu ākr̥ṣyamāṇēṣu| mūḍhō niścēṣṭaḥ| muhuḥ anavaratam| ūrdhvaprēkṣī ūrdhvaprēkṣaṇaśīlaḥ| hataravō hatasvanaḥ||13||
Adhikarana 10 (14) · Śloka 14
kṣudraḥ sādhyatamastēṣāṁ tamakaḥ kr̥cchra ucyatē |
trayaḥ śvāsā na sidhyanti tamakō durbalasya ca ||14||
View original
क्षुद्रः साध्यतमस्तेषां तमकः कृच्छ्र उच्यते |
त्रयः श्वासा न सिध्यन्ति तमको दुर्बलस्य च ||१४||
idānīṁ śvāsānāṁ sādhyāsādhyatvamāha- kṣudra ityādi| kr̥cchraḥ kr̥cchrasādhyaḥ| trayaḥ śvāsāḥ chinnaśvāsamahāśvāsōrdhvaśvāsāḥ| tamakō durbalasya cēti durbalasya puṁsastamakaśvāsō na sidhyatītyarthaḥ; cakārāt tantrāntarōktaṁ ‘jvaramūrcchādiyuktasya’ ityapi labhyatē||14||
Adhikarana 11 (15) · Śloka 15
snēhabastiṁ vinā kēcidūrdhvaṁ cādhaśca śōdhanam |
mr̥du prāṇavatāṁ śrēṣṭhaṁ śvāsināmādiśanti hi ||15||
View original
स्नेहबस्तिं विना केचिदूर्ध्वं चाधश्च शोधनम् |
मृदु प्राणवतां श्रेष्ठं श्वासिनामादिशन्ति हि ||१५||
idānīṁ cikitsāmāha- snēhabastiṁ vinētyādi| yadyapi śvāsē snēhabastiḥ prāṅniṣiddhaḥ, tathā'pyatra punarniṣēdhakaraṇaṁ śvāsē'vasthāvaśēnāpi tasyāprayōgārtham| vinā r̥tē| ūrdhvaṁ śōdhanaṁ vamanam, adhaḥ śōdhanaṁ virēkaḥ; mr̥du apīḍākaram, ētadvamanavirēkayōrviśēṣaṇam| prāṇavatāṁ balavatām| ādiśanti kathayanti| paramatamapratiṣiddhamanumatamēva||15||
Adhikarana 12 (16) · Śloka 16
śvāsē kāsē ca hikkāyāṁ hr̥drōgē cāpi pūjitam |
ghr̥taṁ purāṇaṁ saṁsiddhamabhayāviḍarāmaṭhaiḥ ||16||
View original
श्वासे कासे च हिक्कायां हृद्रोगे चापि पूजितम् |
घृतं पुराणं संसिद्धमभयाविडरामठैः ||१६||
śvāsē nityōpayōgikaṁ ghr̥tamāha- śvāsē ityādi| abhayādibhiḥ saṁsiddhaṁ purāṇaṁ ghr̥taṁ śvāsādiṣu pūjitamiti sambandhaḥ| purāṇaṁ daśavarṣasthitam| rāmaṭhaṁ hiṅgu||16||
Adhikarana 13 (17) · Śloka 18
sauvarcalābhayābilvaiḥ saṁskr̥taṁ vā'navaṁ ghr̥tam |
pippalyādipratīvāpaṁ siddhaṁ vā prathamē gaṇē ||17||
sapañcalavaṇaṁ sarpiḥ śvāsakāsau vyapōhati |18|
View original
सौवर्चलाभयाबिल्वैः संस्कृतं वाऽनवं घृतम् |
पिप्पल्यादिप्रतीवापं सिद्धं वा प्रथमे गणे ||१७||
सपञ्चलवणं सर्पिः श्वासकासौ व्यपोहति |१८|
sauvarcalābhayābilvairityādi| sauvarcalādibhiḥ siddhamanavaṁ purāṇaṁ ghr̥taṁ śvāsādiṣu saṁyōjyamiti sambandhaḥ| pippalyādipratīvāpamityādi|- pippalyādipratīvāpaṁ pippalyādikalkē siddham| prathamō gaṇō vidārigandhādiḥ, tasya kvāthēna siddham| sapañcalavaṇamiti siddhaṁ sat pañcalavaṇaprakṣēpaṁ pātavyamityarthaḥ| vikalpābhidhānaṁ pūrvayōgāpēkṣayā| kēcit pañcalavaṇēna saha siddhamiti manyantē; tannēcchanti nibandhakārāḥ, samānatantravirōdhāt||17||-
Adhikarana 14 (18-20) · Śloka 21
hiṁsrāviḍaṅgapūtīkatriphalāvyōṣacitrakaiḥ ||18||
dvikṣīraṁ sādhitaṁ sarpiścaturguṇajalāplutam |
kōlamātraiḥ pibēttaddhi śvāsakāsau vyapōhati ||19||
arśāṁsyarōcakaṁ gulmaṁ śakr̥dbhēdaṁ kṣayaṁ tathā |
kr̥tsnē vr̥ṣakaṣāyē vā pacēt sarpiścaturguṇē ||20||
tanmūlakusumāvāpaṁ śītaṁ kṣaudrēṇa yōjayēt |21|
View original
हिंस्राविडङ्गपूतीकत्रिफलाव्योषचित्रकैः ||१८||
द्विक्षीरं साधितं सर्पिश्चतुर्गुणजलाप्लुतम् |
कोलमात्रैः पिबेत्तद्धि श्वासकासौ व्यपोहति ||१९||
अर्शांस्यरोचकं गुल्मं शकृद्भेदं क्षयं तथा |
कृत्स्ने वृषकषाये वा पचेत् सर्पिश्चतुर्गुणे ||२०||
तन्मूलकुसुमावापं शीतं क्षौद्रेण योजयेत् |२१|
hiṁsrāviḍaṅgētyādi| hiṁsrā br̥hadahiṁsrā, pūtīkaḥ cirabilvaḥ| dvikṣīraṁ dviguṇakṣīram| sarpiḥ prasthapramāṇam| kōlamātraiḥ ardhakarṣapramāṇaiḥ; anyē kalkasyālpīyastvāt kōlaśabdēna karṣamicchanti| kēcidasyāgrē ‘kr̥tsnē vr̥ṣakaṣāyē vā pacēt’ ityādi paṭhanti; tannēcchati śrījējjaṭaḥ, ‘vāsāghr̥taṁ ṣaṭpalaṁ ca ghr̥taṁ cātra hitaṁ bhavēt’ iti vakṣyamāṇavacanēna vāsāghr̥tasya kathanāt||18-20||-
Adhikarana 15 (21-22) · Śloka 23
śr̥ṅgīmadhūlikābhārgīśuṇṭhītārkṣyasitāmbudaiḥ ||21||
saharidraiḥ sayaṣṭyāhvaiḥ samairāvāpya yōgataḥ |
ghr̥taprasthaṁ pacēddhīmān śītatōyē caturguṇē ||22||
śvāsaṁ kāsaṁ tathā hikkāṁ sarpirētanniyacchati |23|
View original
शृङ्गीमधूलिकाभार्गीशुण्ठीतार्क्ष्यसिताम्बुदैः ||२१||
सहरिद्रैः सयष्ट्याह्वैः समैरावाप्य योगतः |
घृतप्रस्थं पचेद्धीमान् शीततोये चतुर्गुणे ||२२||
श्वासं कासं तथा हिक्कां सर्पिरेतन्नियच्छति |२३|
śr̥ṅgītyādi| śr̥ṅgī karkaṭaśr̥ṅgī| madhūlikā tr̥ṇajātiḥ ‘markaṭa’ iti lōkē| tārkṣyaṁ rasāñjanam| ambudō mustā| āvāpya prakṣipya| yōgataḥ yuktitaḥ, yāvatpramāṇēna kalkēna utkaṭagandhādikaṁ na syāttāvatpramāṇaḥ kalkō dēyō na tu snēhacaturthāṁśēna, yōgata ityabhidhānamantarēṇaiva tathā siddhēḥ| yadyapi snēhāccaturguṇō drava iti sāmānyaparibhāṣāvaśādēva jalacāturguṇyaṁ siddhaṁ, tathā'pi caturguṇē iti karaṇaṁ sāhacaryādvakṣyamāṇasuvahādiyōgōktajaladvaiguṇyamatrāpi mā bhūditi darśanārtham| niyacchati nivārayati||21-22||-
Adhikarana 16 (23-24) · Śloka 25
suvahā kālikā bhārgī śukākhyā naiculaṁ phalam ||23||
kākādanī śr̥ṅgavēraṁ varṣābhūrbr̥hatīdvayam |
kōlamātrairghr̥taprasthaṁ pacēdēbhirjaladvikam ||24||
kaṭūṣṇaṁ pītamētaddhi śvāsāmayavināśanam |25|
View original
सुवहा कालिका भार्गी शुकाख्या नैचुलं फलम् ||२३||
काकादनी शृङ्गवेरं वर्षाभूर्बृहतीद्वयम् |
कोलमात्रैर्घृतप्रस्थं पचेदेभिर्जलद्विकम् ||२४||
कटूष्णं पीतमेतद्धि श्वासामयविनाशनम् |२५|
suvahā kālikā bhārgītyādi| suvahā gōdhāpadī, kālikā kālēyakaṁ, śukākhyā carmakāravaṭaḥ, śukaśimbāmaparē, naiculaṁ phalaṁ jalavētasaphalaṁ, kākādanī vāyasatindukaḥ, varṣābhūḥ śvētapunarnavā, br̥hatīdvayaṁ sthūlaphalā caṇakaphalā ca, kōlamātraiḥ ardhakarṣapramāṇaiḥ suvahādibhirityarthaḥ; anyē karṣapramāṇairiti manyantē; tanna, samānatantravirōdhāt| jaladvikaṁ dviguṇajalamityarthaḥ||23-24||-
Adhikarana 17 (25-26) · Śloka 26
sauvarcalayavakṣārakaṭukāvyōṣacitrakaiḥ ||25||
vacābhayāviḍaṅgaiśca sādhitaṁ śvāsaśāntayē |
gōpavallyudakē siddhaṁ syādanyaddviguṇē ghr̥tam ||26||
View original
सौवर्चलयवक्षारकटुकाव्योषचित्रकैः ||२५||
वचाभयाविडङ्गैश्च साधितं श्वासशान्तये |
गोपवल्ल्युदके सिद्धं स्यादन्यद्द्विगुणे घृतम् ||२६||
sauvarcalayavakṣārētyādi| vyōṣaṁ trikaṭukam| sauvarcalādīnāṁ viḍaṅgāntānāṁ kalkēna dravēṇa vā anuktēnāpi jalēna sādhitaṁ ghr̥taṁ pītaṁ sat śvāsaśāntayē bhavatīti yōjyam| gōpavallyudakē siddhamityādi| gōpavallyudakē sārivākvāthē| anyaditi ghr̥taviśēṣaṇam| dviguṇē ghr̥tadviguṇē gōpavallīkvāthē||25-26||
Adhikarana 18 (27) · Śloka 27
pañcaitāni havīṁṣyāhurbhiṣajaḥ śvāsakāsayōḥ |27|
View original
पञ्चैतानि हवींष्याहुर्भिषजः श्वासकासयोः |२७|
idānīṁ hiṁsrādipañcaghr̥tānāmatyarthaṁ śvāsahitatamatvapratipādanārthamupasaṁhāramāha- pañcaitāni havīṁṣyāhurityādi| pañcaitānīti hiṁsrādiśr̥ṅgyādisuvahādisauvarcalādigōpavallyādīni|27|-
Adhikarana 19 (27-29) · Śloka 29
tālīśatāmalakyugrājīvantīkuṣṭhasaindhavaiḥ ||27||
bilvapuṣkarabhūtīkasauvarcalakaṇāgnibhiḥ |
pathyātējōvatīyuktaiḥ sarpirjalacaturguṇam ||28||
hiṅgupādayutaṁ siddhaṁ sarvaśvāsaharaṁ param |
vāsāghr̥taṁ ṣaṭpalaṁ vā ghr̥taṁ cātra hitaṁ bhavēt ||29||
View original
तालीशतामलक्युग्राजीवन्तीकुष्ठसैन्धवैः ||२७||
बिल्वपुष्करभूतीकसौवर्चलकणाग्निभिः |
पथ्यातेजोवतीयुक्तैः सर्पिर्जलचतुर्गुणम् ||२८||
हिङ्गुपादयुतं सिद्धं सर्वश्वासहरं परम् |
वासाघृतं षट्पलं वा घृतं चात्र हितं भवेत् ||२९||
tālīśatāmalakītyādi| tāmalakī dalaphalikā, ugrā vacā, jīvantī paṭōlasamānapatrā kandavatī paścimadēśē prasiddhā, lāṭadēśē sthūlavallī vilakṣaṇaiva, puṣkaraṁ puṣkaramūlaṁ, bhūtīkaṁ rōhiṣaṁ, kaṇā pippalī, agniḥ citrakaḥ, tējōvatī kākamardanikā| hiṅgupādayutamiti ēkadravyacaturthāṁśēna hiṅgvityarthaḥ| kēcidamuṁ pāṭhamanyathā paṭhanti, sa cābhāvānna likhitaḥ| vāsāghr̥taṁ ṣaṭpalaṁ cētyādi vāsāghr̥taṁ ‘kr̥tsnē vr̥ṣē tatkusumaiḥ’ ityādinā raktapittōktaṁ, pittapradhānē śvāsē hitaṁ; ṣaṭpalaṁ vātavyādhyuktaṁ, tacca vātapradhānē śvāsē||27-29||
Adhikarana 20 (30) · Śloka 30
tailaṁ daśaguṇē siddhaṁ bhr̥ṅgarājarasē śubhē |
sēvyamānaṁ yathānyāyaṁ śvāsakāsau vyapōhati ||30||
View original
तैलं दशगुणे सिद्धं भृङ्गराजरसे शुभे |
सेव्यमानं यथान्यायं श्वासकासौ व्यपोहति ||३०||
pittavātapradhānayōḥ śvāsayōḥ snēhamabhidhāyēdānīṁ kaphapradhānē snēhamāha- tailamityādi| yathānyāyaṁ yō yō yathā nyāyyastathā; ētēna yathāyōgyatayā vicāraṇātsnēhamacchapānaṁ vā yōjyamityuktam| anyē yathānyāyaṁ yathāvyādhītyāhuḥ| vyapōhati nāśayati||30||
Adhikarana 21 (31) · Śloka 32
phalāmlā viṣkirarasāḥ snigdhāḥ pravyaktasaindhavāḥ |
ēṇādīnāṁ śirōbhirvā kaulatthā vā susaṁskr̥tāḥ ||31||
hanyuḥ śvāsaṁ ca kāsaṁ ca saṁskr̥tāni payāṁsi ca |32|
View original
फलाम्ला विष्किररसाः स्निग्धाः प्रव्यक्तसैन्धवाः |
एणादीनां शिरोभिर्वा कौलत्था वा सुसंस्कृताः ||३१||
हन्युः श्वासं च कासं च संस्कृतानि पयांसि च |३२|
phalāmlā viṣkirarasā ityādi| phalāmlā dāḍimabījapūrādinā amlīkr̥tāḥ| viṣkirarasā lāvādimāṁsarasāḥ| pravyaktasaindhavā utkaṭasaindhavāḥ| ēṇādīnāṁ śirōbhirvēti kr̥ṣṇahariṇādimastakairvā kr̥tā māṁsarasā vātaharā ityarthaḥ| ādiśabdāt gaurahariṇādayaḥ| kaulatthā vā susaṁskr̥tāḥ kulatthasaṁskr̥tā yūṣāḥ| saṁskr̥tāni payāṁsi ‘vātaharaiḥ pañcamūlaprabhr̥tibhiḥ’ iti śēṣaḥ||31||-
Adhikarana 22 (32-35) · Śloka 35
timirasya ca bījāni karkaṭākhyā ca cūrṇitā ||32||
durālabhā'tha pippalyaḥ kaṭukākhyā harītakī |
śvāvinmayūrarōmāṇi kōlā māgadhikākaṇāḥ ||33||
bhārgītvak śr̥ṅgavēraṁ ca śarkarā śallakāṅgajam |
nr̥ttakauṇḍakabījāni cūrṇitāni tu kēvalam ||34||
pañca ślōkārdhikāstvētē lēhā yē samyagīritāḥ |
sarpirmadhubhyāṁ tē lēhyāḥ kāsaśvāsārditairnaraiḥ ||35||
View original
तिमिरस्य च बीजानि कर्कटाख्या च चूर्णिता ||३२||
दुरालभाऽथ पिप्पल्यः कटुकाख्या हरीतकी |
श्वाविन्मयूररोमाणि कोला मागधिकाकणाः ||३३||
भार्गीत्वक् शृङ्गवेरं च शर्करा शल्लकाङ्गजम् |
नृत्तकौण्डकबीजानि चूर्णितानि तु केवलम् ||३४||
पञ्च श्लोकार्धिकास्त्वेते लेहा ये सम्यगीरिताः |
सर्पिर्मधुभ्यां ते लेह्याः कासश्वासार्दितैर्नरैः ||३५||
timirasyētyādi|timirō nakharāgipatraḥ ‘tivariyā’ iti prasiddhaḥ, karkaṭākhyaḥ karkaṭaśr̥ṅgīḥ, kēcit ‘karkaṭākhyā’ ityatra ‘karkaṭākhyaśca’ iti paṭhanti, tatra karkaṭākhyaḥ tr̥ṇajātiḥ| śvāvit sēḍhikā, tasyāḥ sūcaya ēva rōmāṇi| kōlā cavyam| māgadhikākaṇā pippalītaṇḍulāḥ| śallakāṅgajaṁ śallakaśakalaṁ; anyē ‘śallakā gajaṁ’ iti paṭhanti, tatra śallakā śallakī, gajaṁ nāgakēśaram| nr̥ttakauṇḍakō markaṭakaḥ; kēcit ‘nr̥ttakauṇḍakabījāni’ ityatra ‘nīcaiḥkadambabījāni’ iti paṭhanti, tatra nīcaiḥkadambabījāni laghukadambabījāni| ślōkārdhikā ardhaślōkanirdiṣṭāḥ||32-35||
Adhikarana 23 (36) · Śloka 36
saptacchadasya puṣpāṇi pippalīścāpi mastunā |
pibēt sañcūrṇya madhunā dhānāścāpyatha bhakṣayēt ||36||
View original
सप्तच्छदस्य पुष्पाणि पिप्पलीश्चापि मस्तुना |
पिबेत् सञ्चूर्ण्य मधुना धानाश्चाप्यथ भक्षयेत् ||३६||
saptacchadasyētyādi| saptacchadasya puṣpāṇi pippalīśca sañcūrṇya mastunā saha pibēditi yōjyam| saptacchadaḥ saptaparṇaḥ| dhānā bhr̥ṣṭayavāḥ| kēcit madhunēti padaṁ dhānāścāpyatha bhakṣayēdityatra sambadhnanti||36||
Adhikarana 24 (37-38) · Śloka 38
arkāṅkurairbhāvitānāṁ yavānāṁ sādhvanēkaśaḥ |
tarpaṇaṁ vā pibēdēṣāṁ sakṣaudraṁ śvāsapīḍitaḥ ||37||
śirīṣakadalīkundapuṣpaṁ māgadhikāyutam |
taṇḍulāmbuyutaṁ pītvā jayēcchvāsānaśēṣataḥ ||38||
View original
अर्काङ्कुरैर्भावितानां यवानां साध्वनेकशः |
तर्पणं वा पिबेदेषां सक्षौद्रं श्वासपीडितः ||३७||
शिरीषकदलीकुन्दपुष्पं मागधिकायुतम् |
तण्डुलाम्बुयुतं पीत्वा जयेच्छ्वासानशेषतः ||३८||
yādr̥śānāṁ yavānāṁ dhānā bhakṣayēttādr̥śānāha- arkāṅkurairbhāvitānāmityādi| arkāṅkuraiḥ arkapallavapuṣpakr̥taiḥ kvāthaiḥ| sādhu śōbhanaṁ yathā bhavatītyarthaḥ| anēkaśa iti bhāvitānāmityatra yōjyam| tarpaṇaṁ vā pibēdēṣāmityādi| tarpaṇaṁ saktavaḥ| ēṣāṁ pūrvōktānāmarkāṅkurairbhāvitayavānāmityarthaḥ| śirīṣētyādi| śirīṣādipuṣpaṁ pippalīyutaṁ taṇḍulāmbunā pītvā aśēṣatō niḥśēṣān śvāsān jayēditi sambandhaḥ| kundō nirgandhaṁ śvētapuṣpam| taṇḍulāmbu taṇḍulaprakṣālanōdakam||37-38||
Adhikarana 25 (39) · Śloka 40
kōlamajjāṁ tālamūlamr̥ṣyacarmamasīmapi |
lihyāt kṣaudrēṇa bhārgīṁ vā sarpirmadhusamāyutām ||39||
nīcaiḥkadambabījaṁ vā sakṣaudraṁ taṇḍulāmbunā |40|
View original
कोलमज्जां तालमूलमृष्यचर्ममसीमपि |
लिह्यात् क्षौद्रेण भार्गीं वा सर्पिर्मधुसमायुताम् ||३९||
नीचैःकदम्बबीजं वा सक्षौद्रं तण्डुलाम्बुना |४०|
kōlamajjāmityādi| kōlamajjā badaramajjā, majjāśabda ākārāntō'pyasti, tēna majjāmiti sādhupāṭhaḥ| ‘tālamūlam’ ityatra ‘tālamūlīm’ iti kēcit paṭhanti; tatra tālamūlīmuṣalī| nīcaiḥkadambabījamityādi| nīcaiḥkadambabījaṁ laghukadambabījam| ‘taṇḍulāmbunā’ ityatra ‘pēyam’ ityadhyāhāryam| kēcit ‘nīpaṁ kadambaṁ raktaṁ ca tat pītaṁ taṇḍulāmbunā’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- nīpaṁ br̥hatkadambaphalaṁ, kadambaṁ laghukadambavr̥kṣaphalaṁ, raktamiti viśēṣaṇādanayōḥ pakvayōrgrahaṇaṁ yataḥ paripakvaṁ raktaṁ bhavati, piṣṭaṁ pānē dēyamiti yāvat| aparē tu taṇḍulāmbunā pītaṁ sudāruṇān śvāsān hantīti yōjayanti| yē pūrvaṁ pañcalēhaprastāvē ‘nīcaiḥkadambabījāni’ iti paṭhanti tanmatē'pyatra na punaruktatā, yataḥ pūrvaṁ madhusarpirbhyāṁ vilihan śvāsān hantīti lēhaḥ, atra tu taṇḍulāmbunā pānam||39||-
Adhikarana 26 (40) · Śloka 41
drākṣāṁ harītakīṁ kr̥ṣṇāṁ karkaṭākhyāṁ durālabhām ||40||
sarpirmadhubhyāṁ vilihan hanti śvāsān sudāruṇān |41|
View original
द्राक्षां हरीतकीं कृष्णां कर्कटाख्यां दुरालभाम् ||४०||
सर्पिर्मधुभ्यां विलिहन् हन्ति श्वासान् सुदारुणान् |४१|
drākṣāṁ harītakīmityādi| kr̥ṣṇā pippalī| karkaṭākhyā karkaṭaśr̥ṅgī||40||-
Adhikarana 27 (41) · Śloka 42
haridrāṁ maricaṁ drākṣāṁ guḍaṁ rāsnāṁ kaṇāṁ śaṭīm ||41||
lihyāttailēna tulyāni śvāsārtō hitabhōjanaḥ |42|
View original
हरिद्रां मरिचं द्राक्षां गुडं रास्नां कणां शटीम् ||४१||
लिह्यात्तैलेन तुल्यानि श्वासार्तो हितभोजनः |४२|
haridrāmityādi| kaṇā pippalī| kēcidamuṁ pāṭhamanyathā paṭhanti, sa cābhāvānna darśitaḥ||41||-
Adhikarana 28 (42) · Śloka 43
gavāṁ purīṣasvarasaṁ madhusarpiḥkaṇāyutam ||42||
lihyācchvāsēṣu kāsēṣu vājināṁ vā śakr̥drasam |43|
View original
गवां पुरीषस्वरसं मधुसर्पिःकणायुतम् ||४२||
लिह्याच्छ्वासेषु कासेषु वाजिनां वा शकृद्रसम् |४३|
gavāṁ purīṣasvarasamityādi| gōśakr̥drasapippalyau madhughr̥tābhyāṁ lihyāt, aśvaśakr̥drasapippalyau vā madhughr̥tābhyāṁ lihyāt||42||-
Adhikarana 29 (43) · Śloka 44
pāṇḍurōgēṣu śōthēṣu yē yōgāḥ samprakīrtitāḥ ||43||
śvāsakāsāpahāstē'pi kāsaghnā yē ca kīrtitāḥ |44|
View original
पाण्डुरोगेषु शोथेषु ये योगाः सम्प्रकीर्तिताः ||४३||
श्वासकासापहास्तेऽपि कासघ्ना ये च कीर्तिताः |४४|
idānīṁ pāṇḍurōgādyuktayōgānatrāpyatidiśannāha- pāṇḍurōgēṣvityādi pāṇḍurōgādipratiṣēdhēṣu yē yōgāḥ kathitāstē'pi śvāsakāsāpahāḥ, kāsaghnā yē ca kīrtitāstē'pi| kēcidamuṁ pāṭhaṁ na paṭhanti||43||-
Adhikarana 30 (44) · Śloka 45
bhārgītvak tryūṣaṇaṁ tailaṁ haridrāṁ kaṭurōhiṇīm ||44||
pippalīṁ maricaṁ caṇḍāṁ gōśakr̥drasamēva ca |45|
View original
भार्गीत्वक् त्र्यूषणं तैलं हरिद्रां कटुरोहिणीम् ||४४||
पिप्पलीं मरिचं चण्डां गोशकृद्रसमेव च |४५|
bhārgītvagityādi| atra lihyāditi sambandhanīyam||44||-
Adhikarana 31 (45) · Śloka 46
talakōṭasya bījēṣu pacēdutkārikāṁ śubhām ||45||
sēvyamānā nihantyēṣā śvāsānāśu sudustarān |46|
View original
तलकोटस्य बीजेषु पचेदुत्कारिकां शुभाम् ||४५||
सेव्यमाना निहन्त्येषा श्वासानाशु सुदुस्तरान् |४६|
talakōṭasyētyādi| talakōṭaḥ aṅkōṭhaḥ| utkārikā lapsikā| kēcit ‘bhārgītvak’ ityādikaṁ ‘talakōṭasya bījēṣu’ itiparyantamutkārikāryaṁ manyantē||45||-
Adhikarana 32 (46-47) · Śloka 47
purāṇasarpiḥ pippalyaḥ kaulatthā jāṅgalā rasāḥ ||46||
surā sauvīrakaṁ hiṅguḥ mātuluṅgarasō madhu |
drākṣāmalakabilvāni śastāni śvāsihikkinām ||47||
View original
पुराणसर्पिः पिप्पल्यः कौलत्था जाङ्गला रसाः ||४६||
सुरा सौवीरकं हिङ्गुः मातुलुङ्गरसो मधु |
द्राक्षामलकबिल्वानि शस्तानि श्वासिहिक्किनाम् ||४७||
idānīṁ śvāsē hikkāyāṁ cānyadapi yaddhitaṁ tadāha- purāṇasarpirityādi| kaulatthāḥ kulatthaiḥ saṁskr̥tāḥ| jāṅgalā rasā ēṇādīnāmēva māṁsarasāḥ| sauvīrakaṁ virēcanakalpōktam||46-47||
Adhikarana 33 (48) · Śloka 49
śvāsahikkāparigataṁ snigdhaiḥ svēdairupācarēt |
āktaṁ lavaṇatailābhyāṁ tairasya grathitaḥ kaphaḥ ||48||
khasthō vilayanaṁ yāti mārutaśca praśāmyati |49|
View original
श्वासहिक्कापरिगतं स्निग्धैः स्वेदैरुपाचरेत् |
आक्तं लवणतैलाभ्यां तैरस्य ग्रथितः कफः ||४८||
खस्थो विलयनं याति मारुतश्च प्रशाम्यति |४९|
śvāsē tatprasaṅgēna ca hikkāyāmapi tulyaṁ pratīkāramāha- śvāsahikkāparigatamityādi| śvāsahikkāparigataṁ śvāsahikkāvyāptam| snigdhaiḥ svēdaiḥ sālvaṇaprabhr̥tibhiḥ| āktaṁ lavaṇatailābhyāṁ saindhavatilatailābhyāṁ cuppaṭitam āturamityarthaḥ| taiḥ snigdhasvaidēḥ| grathitaḥ ghanībhūtaḥ| khasthaḥ srōtaḥsthitaḥ| vilayanaṁ dravabhāvam||48||-
Adhikarana 34 (49-50) · Śloka 51
svinnaṁ jñātvā tataścaiva bhōjayitvā rasaudanam ||49||
vātaślēṣmavibandhē vā bhiṣag dhūmaṁ prayōjayēt |
manaḥśilādēvadāruharidrācchadanāmiṣaiḥ ||50||
lākṣōrubūkamūlaiśca kr̥tvā vartīrvidhānataḥ |51|
View original
स्विन्नं ज्ञात्वा ततश्चैव भोजयित्वा रसौदनम् ||४९||
वातश्लेष्मविबन्धे वा भिषग् धूमं प्रयोजयेत् |
मनःशिलादेवदारुहरिद्राच्छदनामिषैः ||५०||
लाक्षोरुबूकमूलैश्च कृत्वा वर्तीर्विधानतः |५१|
svēdē kr̥tē'pi yadā vātakaphānubandhō nōpaśāmyati tadā kiṁ kartavyamityāha- svinnamityādi| svinnaṁ jñātvā rasaudanaṁ bhōjayitvā vātakaphānubandhē sati yuktaṁ dhūmaṁ prayōjayēditi piṇḍārthaḥ| kēṣāṁ dhūmaṁ prayōjayēdityāha- manaḥśilētyādi| chadanaṁ patrakam, āmiṣaṁ gugguluḥ| urubūkamūlaṁ raktairaṇḍamūlam| vidhānataḥ dhūmanasyakavalagrahacikitsitōktavidhānēna||49-50||-
Adhikarana 35 (51) · Śloka 51
sarpiryavamadhucchiṣṭaśālaniryāsajaṁ tathā ||51||
View original
सर्पिर्यवमधुच्छिष्टशालनिर्यासजं तथा ||५१||
aparamapi dhūmamāha- sarpirityādi| madhūcchiṣṭaṁ madanam| śālaniryāsō rālā| sarpiryavādijaṁ dhūmaṁ tathā tēnaiva prakārēṇa prayōjayēditi piṇḍārthaḥ||51||
Adhikarana 36 (52) · Śloka 52
śr̥ṅgabālakhurasnāyutvak samastaṁ gavāmapi |52|
View original
शृङ्गबालखुरस्नायुत्वक् समस्तं गवामपि |५२|
aparāṇyapi dhūmadravyāṇyāha- śr̥ṅgabālakhurētyādi| gavāṁ śr̥ṅgādikaṁ tvakparyantaṁ samastamapi dhūmārthaṁ prayōjayēt| snāyuḥ dhanurjyābandhanārthaṁ dravyaṁ ‘nahāru’ iti lōkē|52|-
Adhikarana 37 (52) · Śloka 52
turuṣkaśallakīnāṁ ca guggulōḥ padmakasya ca ||52||
View original
तुरुष्कशल्लकीनां च गुग्गुलोः पद्मकस्य च ||५२||
turuṣkētyādi| turuṣkaḥ sihlakaḥ| turuṣkādipadmakāntānāṁ vā dhūmaṁ prayōjayēt||52||
Adhikarana 38 (53) · Śloka 53
ētē sarvē sasarpiṣkā dhūmāḥ kāryā vijānatā |53|
View original
एते सर्वे ससर्पिष्का धूमाः कार्या विजानता |५३|
pūrvōktadhūmānāmupasaṁhāramāha- ēta ityādi| ētē pūrvōktā dhūmāḥ sasarpiṣkāḥ saghr̥tā vijānatā vaidyēna kāryāḥ|53|-
Adhikarana 39 (53) · Śloka 53
balīyasi kaphagrastē vamanaṁ savirēcanam ||53||
View original
बलीयसि कफग्रस्ते वमनं सविरेचनम् ||५३||
śvāsihikkināmavasthāyāṁ virēcanamāha- balīyasītyādi| balīyasi balayuktē puruṣē, vamanaṁ savirēcanaṁ ‘mr̥du hitam’ ityatrādhyāhāryam||53||
Adhikarana 40 (54) · Śloka 54
durbalē caiva rūkṣē ca tarpaṇaṁ hitamucyatē |
jāṅgalōrabhrajairmāṁsairānūpairvā susaṁskr̥taiḥ ||54||
View original
दुर्बले चैव रूक्षे च तर्पणं हितमुच्यते |
जाङ्गलोरभ्रजैर्मांसैरानूपैर्वा सुसंस्कृतैः ||५४||
durbalē ityādi| tarpaṇaṁ santarpaṇam| kaistarpaṇaṁ prayōktavyamityāha- jāṅgalōrabhrajairityādi| jāṅgalā ēṇādayō lāvādayaśca| urabhrō mēṣaḥ| ānūpāḥ kacchapādayaḥ| susaṁskr̥taiḥ sūdaśāstrōktavidhinā||54||
Adhikarana 41 (55) · Śloka 55
nidigdhikāṁ cāmalakapramāṇāṁ hiṅgvardhayuktāṁ madhunā suyuktām |
lihannaraḥ śvāsanipīḍitō hi śvāsaṁ jayatyēva balātryahēṇa ||55||
View original
निदिग्धिकां चामलकप्रमाणां हिङ्ग्वर्धयुक्तां मधुना सुयुक्ताम् |
लिहन्नरः श्वासनिपीडितो हि श्वासं जयत्येव बलात्र्यहेण ||५५||
idānīṁ śvāsē siddhatamaṁ yōgamāha- nidigdhikāmityādi| nidigdhikā kaṇṭakārī, tāṁ kalkīkr̥tāmāmalakapramāṇāṁ tadardhapramāṇēna hiṅgunā madhunā ca yuktāṁ śvāsapīḍitō naraḥ puruṣō lihan balāt śvāsamāśu tryahājjayēditi sambandhaḥ| ētat sarvaśvāsacikitsitaṁ sāmānyamapi dravyasvarūpamabhisamīkṣya viśēṣādūhyamiti||55||
Adhikarana 42 (56) · Śloka 56
yathā'gniriddhaḥ pavanānuviddhō vajraṁ yathā vā surarājamuktam |
rōgāstathaitē khalu durnivārāḥ śvāsaśca kāsaśca vilambikā ca ||56||
View original
यथाऽग्निरिद्धः पवनानुविद्धो वज्रं यथा वा सुरराजमुक्तम् |
रोगास्तथैते खलु दुर्निवाराः श्वासश्च कासश्च विलम्बिका च ||५६||
śvāsasya tatprasaṅgēna ca kāsādīnāmapi duḥkhōpacaryatvakhyāpanārthamāha- yathā'gniriddha ityādi| iddhaḥ dīptaḥ| pavanānuviddhō vātasahitaḥ||56||
Adhikarana puShpikA · Śloka 51
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē hikkāśvāsapratiṣēdhō nāma (trayōdaśō'dhyāyaḥ, āditaḥ) ēkapañcāśattamō'dhyāyaḥ ||51||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातन्त्रे हिक्काश्वासप्रतिषेधो नाम (त्रयोदशोऽध्यायः, आदितः) एकपञ्चाशत्तमोऽध्यायः ||५१||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrē hikkāśvāsapratiṣēdhō nāmaikapañcāśattamō'dhyāyaḥ||51||