Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athāta udāvartapratiṣēdhamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथात उदावर्तप्रतिषेधमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
kr̥mipratiṣēdhānantaraṁ kr̥micikitsitasya kaṭutiktakaṣāyādērudāvartahētutvādudāvartapratiṣēdhārambhō yukta ityata āha- athāta ityādi| ut ūrdhvaṁ vātaviṇmūtrādīnāṁ āvartō bhramaṇaṁ yasmin rōgē sa udāvartaḥ; anyē purīṣaṁ vāyunā vartulīkr̥tamudāvartaṁ manyantē, lōkaprasiddhatvāt||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
adhaścōrdhvaṁ ca bhāvānāṁ pravr̥ttānāṁ svabhāvataḥ |
na vēgān dhārayēt prājñō vātādīnāṁ jijīviṣuḥ ||3||
View original
अधश्चोर्ध्वं च भावानां प्रवृत्तानां स्वभावतः |
न वेगान् धारयेत् प्राज्ञो वातादीनां जिजीविषुः ||३||
vēgadhāraṇasyaikāntēnōdāvartahētutvādvēgadhāraṇaniṣēdhamāha- adhaścōrdhva cētyādi| adhōbhāvā mūtrādayaḥ ūrdhvabhāvā udgārādayaḥ, tēṣāṁ bhāvānāṁ vātādīnāṁ vēgān na dhārayēt| kimbhūtānāṁ? svabhāvataḥ pravr̥ttānāṁ, prakr̥tyaiva svāśayacyutānāmityarthaḥ| ētēnaitē'pravr̥ttā balānnōdīraṇīyā iti sūcayati| jijīviṣuḥ jīvitumicchuḥ puruṣaḥ| kēcit ‘prājñaḥ’ ityatra ‘prāptān’ iti paṭhanti| tē ca vyākhyānayanti- vēgagrahaṇēnaiva prāptāniti prāptaṁ yasmādaprāptō vēgō na bhavati, ataḥ prāptagrahaṇamadhikaṁ , tēnādhikēna prāptagrahaṇēna kēṣāñcit prāptā api vēgā dhāraṇīyā ityarthādhikyamāvēdayati; tathā ca tantrāntarē- “imāṁstu dhārayēdvēgān hitaiṣī prētya cēha ca| lōbhērṣyādvēṣamātsaryarāgādīnāṁ yatēndriyaḥ ”- iti| tacca vyākhyānaṁ na yuktaṁ, yasmādviśēṣābhidhānādēva lōbhādīnāṁ vēgadhāraṇaṁ siddhaṁ; tasmāt prāptān unmukhībhūtāniti vyākhyānaṁ yuktam| anyē tu vātādīnāṁ prāptān yuktān vēgān na dhārayēt, na tu sāhasādivēgān na dhārayēditi vyākhyānayanti||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
vātaviṇmūtrajr̥mbhāśrukṣavōdgāravamīndriyaiḥ |
vyāhanyamānairuditairudāvartō nirucyatē ||4||
View original
वातविण्मूत्रजृम्भाश्रुक्षवोद्गारवमीन्द्रियैः |
व्याहन्यमानैरुदितैरुदावर्तो निरुच्यते ||४||
udāvartasya niruktidvārā kāraṇānyāha- vātaviṇmūtrētyādi| aśru nētrōdakaṁ, kṣavaḥ chikkā; indriyamatra śukramabhiprētaṁ, ‘śukrāśmarī tatsravaṇaṁ bhavēdvā’ ityādivakṣyamāṇavacanāt; abhidhānē cēndriyaśabdaḥ śukrē dr̥ṣṭaḥ; tathāca tadvacaḥ- “śrōtravāgādi sattvaṁ ca śukraṁ cēndriyamucyatē”- iti| vyāhanyamānaiḥ avarudhyamānaiḥ| uditairiti ūrdhvagataiḥ||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
kṣuttr̥ṣṇāśvāsanidrāṇāmudāvartō vidhāraṇāt |5|
View original
क्षुत्तृष्णाश्वासनिद्राणामुदावर्तो विधारणात् |५|
anyēṣāmapi vidhāraṇādudāvartasambhavamāha- kṣuttr̥ṣṇētyādi| vātaviṇmūtrādikāt kṣuttr̥ṣṇādīnāṁ bhinnapāṭhō vātādīnāṁ sannihitakāraṇatvaṁ tathā kṣudādīnāṁ viprakr̥ṣṭakāraṇatvaṁ sūcayati; athavā anēna bhinnapāṭhēna vakṣyamāṇaṁ hētumāhārāśritaṁ sūcayati| yathā- “vāyuḥ kōṣṭhānugō rūkṣaiḥ kaṣāyakaṭutiktakaiḥ” ityādi| yē kṣudādīnāṁ bhinnapāṭhaṁ na paṭhanti; tanmatē īdr̥śaḥ pāṭhaḥ,- ‘vātaviṇmūtrajr̥mbhāśrukṣavōdgāravamīndriyaiḥ| kṣuttr̥ṣṇāśvāsanidrāṇāṁ dhr̥tyōdāvartasambhavaḥ’ iti| dhr̥tyā dhāraṇēnētyarthaḥ| nanu, adhōvēgarōdhādapānaprakōpādudāvartasambhavō yuktaḥ, aśrujr̥mbhādivēgadhāraṇāt kathaṁ tasyōtpattiḥ ? satyaṁ, aśrujr̥mbhādivēgarōdhāt kōṣṭhagatō vāyuryadā bhavati tadā'pānaprakōpādudāvartasambhavaḥ|5|-
Adhikarana 5 (5) · Śloka 5
tasyābhidhāsyē vyāsēna lakṣaṇaṁ ca cikitsitam ||5||
View original
तस्याभिधास्ये व्यासेन लक्षणं च चिकित्सितम् ||५||
tasyābhidhāsyē ityādi| tasya udāvartasya| abhidhāsyē kathayiṣyāmi| vyāsēna vistarēṇa||5||
Adhikarana 6 (6) · Śloka 6
trayōdaśavidhaścāsau bhinna ētaistu kāraṇaiḥ |6|
View original
त्रयोदशविधश्चासौ भिन्न एतैस्तु कारणैः |६|
tasya saṅkhyāmāha- trayōdaśavidha ityādi| bhinnō bhēdaṁ gataḥ| ētaiḥ kāraṇaiḥ pūrvōktairvātaviṇmūtrādibhiḥ|6|-
Adhikarana 7 (6) · Śloka 6
apathyabhōjanāccāpi vakṣyatē ca tathā'paraḥ ||6||
View original
अपथ्यभोजनाच्चापि वक्ष्यते च तथाऽपरः ||६||
vātādivēgarōdhāttrayōdaśōdāvartānabhidhāyēdānīṁ kāraṇabhēdādaparamapyāha- apathyētyādi| aparō vātādyavarōdhajēbhyō'nyaḥ||6||
Adhikarana 8 (7) · Śloka 8
ādhmānaśūlau hr̥dayōparōdhaṁ śirōrujaṁ śvāsamatīva hikkām |
kāsapratiśyāyagalagrahāṁśca balāsapittaprasaraṁ ca ghōram ||7||
kuryādapānō'bhihataḥ svamārgē hanyāt purīṣaṁ mukhataḥ kṣipēdvā |8|
View original
आध्मानशूलौ हृदयोपरोधं शिरोरुजं श्वासमतीव हिक्काम् |
कासप्रतिश्यायगलग्रहांश्च बलासपित्तप्रसरं च घोरम् ||७||
कुर्यादपानोऽभिहतः स्वमार्गे हन्यात् पुरीषं मुखतः क्षिपेद्वा |८|
vātajōdāvartalakṣaṇamāha- ādhmānaśūlāvityādi| hr̥dayōparōdhaṁ hr̥dayāvaraṇam| balāsapittaprasaraṁ ślēṣmapittaprasaraṇam| abhihataḥ avaruddhaḥ| svamārgē gudē| hanyāt purīṣaṁ purīṣakṣayaṁ kuryāt kṣipēdvētyatrāpi purīṣamiti sambandhanīyam| galagrahāṁścēti cakārāt krimyādīnāṁ samānatantranirdiṣṭānāṁ grahaṇam| apānāvarōdhēna prāṇādīnāmapi prakōpāt śirōrukkāsādisambhavō yuktaḥ||7||
Adhikarana 9 (8) · Śloka 9
āṭōpaśūlau parikartanaṁ ca saṅgaḥ purīṣasya tathōrdhvavātaḥ ||8||
purīṣamāsyādapi vā nirēti purīṣavēgē'bhihatē narasya |9|
View original
आटोपशूलौ परिकर्तनं च सङ्गः पुरीषस्य तथोर्ध्ववातः ||८||
पुरीषमास्यादपि वा निरेति पुरीषवेगेऽभिहते नरस्य |९|
purīṣajōdāvartalakṣaṇamāha- āṭōpaśūlāvityādi| āṭōpa udarāpūraḥ| parikartanaṁ gudamēḍhrabastyādiṣu kr̥ntanamiva vēdanā| ūrdhvavātō bahūdgāratā| āsyāt mukhāt| nirēti nirgacchati| parikartanaṁ cēti cakārāt piṇḍikōdvēṣṭanādayaḥ||8||-
Adhikarana 10 (9-10) · Śloka 10
mūtrasya vēgē'bhihatē narastu kr̥cchrēṇa mūtraṁ kurutē'lpamalpam ||9||
mēḍhrē gudē vaṅkṣaṇabastimuṣkanābhipradēśēṣvathavā'pi mūrdhni |
ānaddhabastiśca bhavanti tīvrāḥ śūlāśca śūlairiva bhinnamūrtēḥ ||10||
View original
मूत्रस्य वेगेऽभिहते नरस्तु कृच्छ्रेण मूत्रं कुरुतेऽल्पमल्पम् ||९||
मेढ्रे गुदे वङ्क्षणबस्तिमुष्कनाभिप्रदेशेष्वथवाऽपि मूर्ध्नि |
आनद्धबस्तिश्च भवन्ति तीव्राः शूलाश्च शूलैरिव भिन्नमूर्तेः ||१०||
mūtrōdāvartalakṣaṇamāha- mūtrasyētyādi| vaṅkṣaṇam udarōrusandhiḥ| muṣkau aṇḍau| mūrdhni uttamāṅgē| ānaddhabastiḥ ādhmātamūtrādhāraḥ| ‘ānaddhabastēḥ’ iti kēcit paṭhanti, tē ca ānaddhabastērmūrdhni śūlā bhavantīti yōjayanti| tanna, samānatantravirōdhāt| bhinnamūrtēḥ bhinnaśarīrasya ||9-10||
Adhikarana 11 (11) · Śloka 11
manyāgalastambhaśirōvikārā jr̥mbhōpaghātāt pavanātmakāḥ syuḥ |
śrōtrānanaghrāṇavilōcanōtthā bhavanti tīvrāśca tathā vikārāḥ ||11||
View original
मन्यागलस्तम्भशिरोविकारा जृम्भोपघातात् पवनात्मकाः स्युः |
श्रोत्राननघ्राणविलोचनोत्था भवन्ति तीव्राश्च तथा विकाराः ||११||
jr̥mbhōdāvartalakṣaṇamāha- manyētyādi| stambhaśabdō manyāgalābhyāṁ pratyēkaṁ sambadhyatē| galastambhō galagrahaḥ| śirōvikārāḥ sūryāvartādayaḥ| pavanātmakāḥ kampasuptyādayaḥ, cakārāt arucivibhramādayaśca||11||
Adhikarana 12 (12) · Śloka 12
ānandajaṁ śōkasamudbhavaṁ vā nētrōdakaṁ prāptamamuñcatō hi |
śirōgurutvaṁ nayanāmayāśca bhavanti tīvrāḥ saha pīnasēna ||12||
View original
आनन्दजं शोकसमुद्भवं वा नेत्रोदकं प्राप्तममुञ्चतो हि |
शिरोगुरुत्वं नयनामयाश्च भवन्ति तीव्राः सह पीनसेन ||१२||
aśrujōdāvartalakṣaṇamāha- ānandajamityādi| nētrōdakam aśru, prāptaṁ pravr̥ttyunmukham| pīnasō'tra pratiśyāyaḥ, samānatantradarśanāt| cakārāt pratiśyāyādayaḥ||12||
Adhikarana 13 (13) · Śloka 13
bhavanti gāḍhaṁ kṣavathōrvighātācchirōkṣināsāśravaṇēṣu rōgāḥ |
kaṇṭhāsyapūrṇatvamatīva tōdaḥ kūjaśca vāyōruta vā'pravr̥ttiḥ ||13||
View original
भवन्ति गाढं क्षवथोर्विघाताच्छिरोक्षिनासाश्रवणेषु रोगाः |
कण्ठास्यपूर्णत्वमतीव तोदः कूजश्च वायोरुत वाऽप्रवृत्तिः ||१३||
chikkājōdāvartalakṣaṇamāha- bhavantītyādi| kṣavathōrvighātāt chikkāvarōdhāt| kaṇṭhāsyapūrṇatvamiti kaṇṭhamukhē vāyunā pūrṇē iva bhavataḥ| atīva tōdaḥ atīva vyathā, kaṇṭhamukhayōrēva| kēcit ‘kaṇṭhasya’ iti paṭhanti, tanmatē kaṇṭhasyaiva pūrṇatvaṁ tōdaśca| kūjaḥ avyaktavacanam| vāyōrapravr̥ttiḥ ucchvāsāvarōdhaḥ| uta vā athavētyarthaḥ| cakārāt manyāstambhādayaḥ||13||
Adhikarana 14 (14) · Śloka 14
udgāravēgē'bhihatē bhavanti ghōrā vikārāḥ pavanaprasūtāḥ |14|
View original
उद्गारवेगेऽभिहते भवन्ति घोरा विकाराः पवनप्रसूताः |१४|
udgārajōdāvartalakṣaṇamāha- udgāravēga ityādi| ghōrāḥ kaṣṭatarāḥ| "ghōrāḥ" ityatra "jantōḥ" iti kēcit paṭhanti| pavanaprasūtāḥ kampahikkāhr̥dvibandhādayaḥ|14|-
Adhikarana 15 (14) · Śloka 14
chardērvighātēna bhavēcca kuṣṭhaṁ yēnaiva dōṣēṇa vidagdhamannam ||14||
View original
छर्देर्विघातेन भवेच्च कुष्ठं येनैव दोषेण विदग्धमन्नम् ||१४||
chardijōdāvartalakṣaṇamāha- chardērvighātēnētyādi| kuṣṭhagrahaṇamatra śītapittakōpādyupalakṣaṇārtham| yēnaiva dōṣēṇa vidagdhamannamiti yēnaiva vātādyanyatamēna dōṣēṇa vidagdhaṁ duṣṭamannaṁ bhavēttaddōṣādhikamēva kuṣṭhaṁ syādityarthaḥ| cakārāt arōcakādayaḥ||14||
Adhikarana 16 (15) · Śloka 15
mūtrāśayē pāyuni muṣkayōśca śōphō rujō mūtravinigrahaśca |
śukrāśmarī tatsravaṇaṁ bhavēdvā tē tē vikārā vihatē tu śukrē ||15||
View original
मूत्राशये पायुनि मुष्कयोश्च शोफो रुजो मूत्रविनिग्रहश्च |
शुक्राश्मरी तत्स्रवणं भवेद्वा ते ते विकारा विहते तु शुक्रे ||१५||
śukrajōdāvartalakṣaṇamāha- mūtrāśaya ityādi| mūtrāśayē bastau, pāyuni gudē, śōphaḥ śvayathuḥ; rujō'pi mūtrāśayādiṣvēva bhavanti| mūtravinigrahō mūtrāpravr̥ttiḥ| tatsravaṇaṁ śukrasravaṇaṁ, samānatantrapratyayāt| tē tē vikārā iti hr̥tpīḍāṅgamardādayaḥ śukravēgavighātajāḥ samānatantrōktāḥ||15||
Adhikarana 17 (16) · Śloka 16
tandrāṅgamardārucivibhramāḥ syuḥ kṣudhō'bhighātāt kr̥śatā ca dr̥ṣṭēḥ |16|
View original
तन्द्राङ्गमर्दारुचिविभ्रमाः स्युः क्षुधोऽभिघातात् कृशता च दृष्टेः |१६|
kṣujjōdāvartalakṣaṇamāha- tandrētyādi| tandrā vaikārikī nidrā; aṅgamardaḥ aṅgōdvēṣṭanamiva vēdanā, sphuṭanikētyanyē; vibhramaḥ atyarthaṁ cakrārūḍhasyēva bhramaṇam| kr̥śatā ca dr̥ṣṭēḥ dr̥ṅmāndyam cakārāt daurbalyādayastantrāntarōktā grāhyāḥ|16|-
Adhikarana 18 (16) · Śloka 16
kaṇṭhāsyaśōṣaḥ śravaṇāvarōdhastr̥ṣṇābhighātaddhr̥dayē vyathā ca ||16||
View original
कण्ठास्यशोषः श्रवणावरोधस्तृष्णाभिघातद्धृदये व्यथा च ||१६||
tr̥ṣṇājōdāvartalakṣaṇamāha- kaṇṭhāsyaśōṣa ityādi| śravaṇāvarōdhō bādhiryam| cakārāt śramasvēdādayaḥ samānatantrōktāḥ||16||
Adhikarana 19 (17) · Śloka 17
śrāntasya niḥśvāsavinigrahēṇa hr̥drōgamōhāvathavā'pi gulmaḥ |17|
View original
श्रान्तस्य निःश्वासविनिग्रहेण हृद्रोगमोहावथवाऽपि गुल्मः |१७|
ucchvāsajōdāvartalakṣaṇamāha- śrāntasyētyādi| śrāntasya drutagamanādinā khinnasya| śrāntasyētyanēnāśrāntasya śvāsadhāraṇādapi pīḍā na bhavatīti sūcyatē| mōhō vaicittyam|17|-
Adhikarana 20 (17) · Śloka 17
jr̥mbhā'ṅgamardō'ṅgaśirōkṣijāḍyaṁ nidrābhighātādathavā'pi tandrā ||17||
View original
जृम्भाऽङ्गमर्दोऽङ्गशिरोक्षिजाड्यं निद्राभिघातादथवाऽपि तन्द्रा ||१७||
nidrājōdāvartalakṣaṇamāha- jr̥mbhētyādi| jāḍyaśabdō'ṅgādibhiḥ sambadhyatē; jāḍyam apāṭavaṁ, gauravamiti tātparyārthaḥ||17||
Adhikarana 21 (18) · Śloka 18
tr̥ṣṇārditaṁ parikliṣṭaṁ kṣīṇaṁ śūlairabhidrutam |
śakr̥dvamantaṁ matimānudāvartinamutsr̥jēt ||18||
View original
तृष्णार्दितं परिक्लिष्टं क्षीणं शूलैरभिद्रुतम् |
शकृद्वमन्तं मतिमानुदावर्तिनमुत्सृजेत् ||१८||
parityājyōdāvartalakṣaṇamāha- tr̥ṣṇārditamityādi| parikliṣṭam atyarthamavasannaṁ, kriyārahitamiti yāvat; anyē samantatō bhāvēna klēśamupagataṁ parikliṣṭaṁ manyantē| abhidrutaṁ pīḍitam| utsr̥jēt parityajēt||18||
Adhikarana 22 (19) · Śloka 20
sarvēṣvētēṣu vidhivadudāvartēṣu kr̥tsnaśaḥ |
vāyōḥ kriyā vidhātavyāḥ svamārgapratipattayē ||19||
sāmānyataḥ pr̥thaktvēna kriyāṁ bhūyō nibōdha mē |20|
View original
सर्वेष्वेतेषु विधिवदुदावर्तेषु कृत्स्नशः |
वायोः क्रिया विधातव्याः स्वमार्गप्रतिपत्तये ||१९||
सामान्यतः पृथक्त्वेन क्रियां भूयो निबोध मे |२०|
sarvadōdāvartēṣu vāyōḥ sadbhāvāt sāmānyēna vātaharīṁ kriyāmāha- sarvēṣvētēṣvityādi| vidhivat yathāvidhi| kr̥tsnaśaḥ sāmastyēna| kriyāḥ snēhasvēdādikāḥ| svamārgapratipattayē vāyōrātmamārgapravartanāya| sāmānyataḥ sāmānyēna| ‘sarvēṣu’ ityatra ‘navasu’ iti paṭhitvā vātajōdāvartādiṣu navasaṅkhyēṣu vāyōḥ kriyā vidhātavyēti vyākhyānayanti; tanna, bubhukṣōdbhavādiṣvapi caturṣūdāvartēṣu vāyōḥ sadbhāvādvātaharī kriyā kriyata iti| pr̥thaktvēna kriyāmityādi| pr̥thaktvēna pratyēkam||19||
Adhikarana 23 (20) · Śloka 20
āsthāpanaṁ mārutajē snigdhasvinnē viśiṣyatē ||20||
View original
आस्थापनं मारुतजे स्निग्धस्विन्ने विशिष्यते ||२०||
āsthāpanamityādi| āsthāpanaṁ nirūhaḥ, taccānulōmikavātaharadravyakr̥tam| snigdhasvinnē ‘āturē’ iti śēṣaḥ| viśiṣyatē viśiṣṭaṁ bhavati, viśēṣēṇa kriyata iti tātparyārthaḥ||20||
Adhikarana 24 (21) · Śloka 21
purīṣajē tu kartavyō vidhirānāhikō bhavēt |21|
View original
पुरीषजे तु कर्तव्यो विधिरानाहिको भवेत् |२१|
purīṣaja ityādi| ānāhikō vidhiḥ phalavartyādikō vātavyādhyuktō visūcyāṁ vakṣyamāṇō vā| tuśabdāt anuktamanyadapi parīṣānulōmanaṁ kartavyam|21|-
Adhikarana 25 (21-25) · Śloka 26
sauvarcalāḍhyāṁ madirāṁ mūtrē tvabhihatē pibēt ||21||
ēlāṁ vā'pyatha madyēna kṣīraṁ vā'pi pibēnnaraṁ |
dhātrīphalānāṁ svarasaṁ sajalaṁ vā pibēttryaham ||22||
rasamaśvapurīṣasya gardabhasyāthavā pibēt |
māṁsōpadaṁśaṁ madhu vā pibēdvā sīdhu gauḍikam ||23||
bhadradāru ghanaṁ mūrvā haridrā madhukaṁ tathā |
kōlapramāṇāni pibēdāntarikṣēṇa vāriṇā ||24||
duḥsparśāsvarasaṁ vā'pi kaṣāyaṁ kuṅkumasya ca |
ērvārubījaṁ tōyēna pibēdvā'lavaṇīkr̥tam ||25||
pañcamūlīśr̥taṁ kṣīraṁ drākṣārasamathāpi vā |26|
View original
सौवर्चलाढ्यां मदिरां मूत्रे त्वभिहते पिबेत् ||२१||
एलां वाऽप्यथ मद्येन क्षीरं वाऽपि पिबेन्नरं |
धात्रीफलानां स्वरसं सजलं वा पिबेत्त्र्यहम् ||२२||
रसमश्वपुरीषस्य गर्दभस्याथवा पिबेत् |
मांसोपदंशं मधु वा पिबेद्वा सीधु गौडिकम् ||२३||
भद्रदारु घनं मूर्वा हरिद्रा मधुकं तथा |
कोलप्रमाणानि पिबेदान्तरिक्षेण वारिणा ||२४||
दुःस्पर्शास्वरसं वाऽपि कषायं कुङ्कुमस्य च |
एर्वारुबीजं तोयेन पिबेद्वाऽलवणीकृतम् ||२५||
पञ्चमूलीशृतं क्षीरं द्राक्षारसमथापि वा |२६|
sauvarcalāḍhyāmityādi| sauvarcalāḍhyāṁ sauvarcalōtkaṭām| madirāṁ madyam| tuśabdāt sarpiṣō'vapīḍanādikaṁ samānatantrōktaṁ grāhyam| kiṁ madirāmēva pibēdathavā'nyadapītyāha- ēlāmityādi| dhātrīphalānāṁ svarasaṁ sajalaṁ vēti na kēvalaṁ dugdhaṁ pibēdāmalakarasaṁ sōdakaṁ pibēdityarthaḥ| ‘gardabhasya’ ityatrāpi ‘purīṣarasam’ iti sambadhyatē| māṁsōpadaṁśaṁ māṁsabhakṣaṇasahitaṁ, madhu madyam| tacca drākṣōdbhavaṁ, samānatantradarśanāt| tathā ca tadvacaḥ,- “drākṣōdbhavaṁ cāpi pibēnmadyaṁ māṁsōpadaṁśakam”- iti| gauḍikaṁ sīdhu guḍakr̥taṁ sasyakam; atrāpi māṁsōpadaṁśamiti sambadhyatē| bhadradārvityādi| bhadradāru dēvadāru| ghanaṁ mustā| mūrvā cōrasnāyuḥ| madhukaṁ yaṣṭīmadhu| kōlapramāṇāni ardhakarṣapramāṇāni| duḥsparśā durālabhā| ērvāruḥ grīṣmakarkaṭikā| alavaṇīkr̥tam īṣatsaindhavayuktam| pañcamūlī laghupañcamūlaṁ, samānatantrasaṁvādāt; tathā cōktam- “laghunā pañcamūlēna śr̥taṁ kṣīraṁ pibēnnaraḥ”- iti||21-25||-
Adhikarana 26 (26-27) · Śloka 27
yōgāṁśca vitarēdatra pūrvōktānaśmarībhidaḥ ||26||
mūtrakr̥cchrakramaṁ cāpi kuryānniravaśēṣataḥ |
bhūyō vakṣyāmi yōgān yān mūtrāghātōpaśāntayē ||27||
View original
योगांश्च वितरेदत्र पूर्वोक्तानश्मरीभिदः ||२६||
मूत्रकृच्छ्रक्रमं चापि कुर्यान्निरवशेषतः |
भूयो वक्ष्यामि योगान् यान् मूत्राघातोपशान्तये ||२७||
idānīṁ mūtrajōdāvartē aśmarīmūtrakr̥cchramūtrāghātacikitsitānyatidiśannāha- yōgāṁśca vitarēdityādi| vitarēt dadyāt| atra mūtrajōdāvartē| pūrvōktān ‘kuśaḥ kāśaḥ śaraḥ’ ityādinā'śmarīcikitsitōktān| bhūyaḥ atiśayēna| ‘vakṣyāmi yān yōgān' ityatrāpi ‘tān kuryāt’ iti sambadhyatē||26-27||
Adhikarana 27 (28) · Śloka 28
snaihaiḥ svēdairudāvartaṁ jr̥mbhājaṁ samupācarēt |28|
View original
स्नैहैः स्वेदैरुदावर्तं जृम्भाजं समुपाचरेत् |२८|
jr̥mbhaṇajōdāvartacikitsitamāha- snēhairityādi| snēhaiḥ svēdairiti padadvayē'pi bahuvacanāccaturbhiḥ snēhaiścaturbhiśca svēdairityarthaḥ|28|-
Adhikarana 28 (28) · Śloka 28
aśrumōkṣō'śrujē kāryaḥ snigdhasvinnasya dēhinaḥ ||28||
View original
अश्रुमोक्षोऽश्रुजे कार्यः स्निग्धस्विन्नस्य देहिनः ||२८||
aśrujōdāvartacikitsāmāha- aśrumōkṣa ityādi| aśrumōkṣaḥ aśruniḥsāraṇam| atra luptacakāranirdēśāttīkṣṇabhañjanādikaṁ vakṣyamāṇamatrāpi sambandhanīyam||28||
Adhikarana 29 (29) · Śloka 29
tīkṣṇāñjanāvapīḍābhyāṁ tīkṣṇagandhōpaśiṅghanaiḥ |
vartiprayōgairathavā kṣavasaktiṁ pravartayēt ||29||
(tīkṣṇauṣadhapradhamanairathavā''dityaraśmibhiḥ||) |
View original
तीक्ष्णाञ्जनावपीडाभ्यां तीक्ष्णगन्धोपशिङ्घनैः |
वर्तिप्रयोगैरथवा क्षवसक्तिं प्रवर्तयेत् ||२९||
(तीक्ष्णौषधप्रधमनैरथवाऽऽदित्यरश्मिभिः||) |
kṣavajōdāvartacikitsitamāha- tīkṣṇāñjanāvapīḍābhyāmityādi| tīkṣṇaśabdō'ñjanāvapīḍābhyāṁ saha sambadhyatē| avapīḍō nasyabhēdaḥ| tīkṣṇagandhōpaśiṅghanaiḥ maricādicūrṇāvaghrāṇaiḥ| vartiprayōgā dhūmavartiprayōgāḥ| atra luptādiśabdāt arkaraśmivilōkanādayō gr̥hyantē| tathā ca- “tīkṣṇadhūmāñjanāghrāṇanāvanārkavilōkanaiḥ| pravartayēt kṣutiṁ saktām”- ityādi| kṣavasaktiṁ chikkāyā apravartanam| kēcittīkṣṇāñjanāvapīḍābhyāmiti padamaśrujōdāvarta ēva manyantē na kṣavajē, anaupayikatvāttantrāntaravirōdhācca||29||-
Adhikarana 30 (30) · Śloka 31
udgārajē kramōpētaṁ snaihikaṁ dhūmamācarēt ||30||
surāṁ sauvarcalavatīṁ bījapūrarasānvitām |31|
View original
उद्गारजे क्रमोपेतं स्नैहिकं धूममाचरेत् ||३०||
सुरां सौवर्चलवतीं बीजपूररसान्विताम् |३१|
udgārajē kramōpētamityādi| kramōpētaṁ dhūmanasyakavalagrahacikitsitōktakramasaṁyuktam| kimudgārajē snaihikaṁ dhūmamēvācarēdutānyadapītyāha- surāmityādi||30||-
Adhikarana 31 (31) · Śloka 32
chardyāghātaṁ yathādōṣaṁ samyak snēhādibhirjayēt ||31||
sakṣāralavaṇōpētamabhyaṅgaṁ cātra dāpayēt |32|
View original
छर्द्याघातं यथादोषं सम्यक् स्नेहादिभिर्जयेत् ||३१||
सक्षारलवणोपेतमभ्यङ्गं चात्र दापयेत् |३२|
chardyāghātamityādi| chardyāghātaṁ chardyāghātajamudāvartaṁ, kāraṇēkāryōpacārāt| yathādōṣaṁ dōṣasyānatikramēṇa| ādiśabdāt vamanādayaḥ| sakṣāralavaṇōpētam īṣadyavakṣārasaindhavasaṁyuktaṁ; yadyapi tantrāntarē tailābhyaṅga uktastathā'pyatra vr̥ddhasampradāyāddhr̥tābhyaṅgaḥ kāryaḥ| cakārāt vyāyāmōpavāsādayō gr̥hyantē| 'vamyāghātaṁ' iti kēcit paṭhanti||31||
Adhikarana 32 (32-33) · Śloka 33
bastiśuddhikarāvāpaṁ caturguṇajalaṁ payaḥ ||32||
āvārināśāt kvathitaṁ pītavantaṁ prakāmataḥ |
ramayēyuḥ priyā nāryaḥ śukrōdāvartinaṁ naram ||33||
View original
बस्तिशुद्धिकरावापं चतुर्गुणजलं पयः ||३२||
आवारिनाशात् क्वथितं पीतवन्तं प्रकामतः |
रमयेयुः प्रिया नार्यः शुक्रोदावर्तिनं नरम् ||३३||
bastiśuddhikarāvāpamityādi| bastiśuddhikarāvāpaṁ kūṣmāṇḍakatr̥ṇapañcamūlādiprakṣēpam| prakṣēpadravyapramāṇaṁ kṣīrāṣṭāṁśēna| payaḥ kṣīram| prakāmataḥ svēcchayā nāryaḥ śukrōdāvartinaṁ naraṁ ramayēyuḥ bhajēyuḥ| yadatra ramaṇē strīṇāṁ kartrītvēnābhidhānaṁ tat śukrōdāvartinō harṣādhikyasañjananārtham| priyā manōnukūlāḥ| luptacakārāt tāmracūḍādayastantrāntarōktā grāhyāḥ||32-33||
Adhikarana 33 (34) · Śloka 34
kṣudvighātē hitaṁ snigdhamuṣṇamalpaṁ ca bhōjanam |34|
View original
क्षुद्विघाते हितं स्निग्धमुष्णमल्पं च भोजनम् |३४|
kṣudvighātē hitamityādi| cakārāt laghvapi|34|-
Adhikarana 34 (34) · Śloka 34
tr̥ṣṇāghātē pibēnmanthaṁ yavāgūṁ vā'pi śītalām ||34||
View original
तृष्णाघाते पिबेन्मन्थं यवागूं वाऽपि शीतलाम् ||३४||
tr̥ṣṇāghātē pibēnmanthamityādi| manthaḥ saghr̥taśītalajalaplutāḥ saktavaḥ| yavāgūratra pēyā| apiśabdāt śītalajalāvagāhapānādikaṁ grāhyam||34||
Adhikarana 35 (35) · Śloka 35
bhōjyō rasēna viśrāntaḥ śramaśvāsāturō naraḥ |35|
View original
भोज्यो रसेन विश्रान्तः श्रमश्वासातुरो नरः |३५|
bhōjyō rasēnētyādi| bhōjyō bhōjayitavyaḥ rasēna māṁsarasēna|35|-
Adhikarana 36 (35) · Śloka 35
nidrāghātē pibēt kṣīraṁ svapyāccēṣṭakathā naraḥ ||35||
View original
निद्राघाते पिबेत् क्षीरं स्वप्याच्चेष्टकथा नरः ||३५||
nidrāghātē pibēt kṣīramityādi| kṣīraṁ gōkṣīraṁ na māhiṣaṁ, pradhānakalpanāśrayaṇāt samānatantradarśanācca| tathā ca tantrāntaram,- “nidrāghātē pibēt kṣīraṁ gōstanādathavā naraḥ”- iti| iṣṭakathā anukūlakathāḥ , ‘śr̥ṇuyāt’ iti śēṣaḥ| ‘iṣṭakathārataḥ’ iti pāṭhāntaram| svapyāt nidrāṁ gacchēt||35||
Adhikarana 37 (36) · Śloka 36
ādhmānādyēṣu rōgēṣu yathāsvaṁ prayatēta hi |
yacca yatra bhavētprāptaṁ tacca tasmin prayōjayēt ||36||
View original
आध्मानाद्येषु रोगेषु यथास्वं प्रयतेत हि |
यच्च यत्र भवेत्प्राप्तं तच्च तस्मिन् प्रयोजयेत् ||३६||
udāvartacikitsitamabhidhāyēdānīṁ tadupadravacikitsitamāha- ādhmānādyēṣu rōgēṣvityādi| ādhmānādyēṣu vēgāvarōdhajātēṣu| ādiśabdāt śūlaparikartikāpurīṣasaṅgādīnāṁ grahaṇam| yathāsvaṁ yasyādhmānādēryadātmīyamauṣadhaṁ vātavyādhyādicikitsitōktaṁ tēna prayatēta prayatnaṁ kurvīta| anyadapyucitaṁ cikitsitamādhmānādiṣu kāryamityāha- yaccētyādi| yadauṣadhaṁ yasmin ādhmānādau prāptaṁ yuktam||36||
Adhikarana 38 (37-40) · Śloka 41
vāyuḥ kōṣṭhānugō rūkṣaiḥ kaṣāyakaṭutiktakaiḥ |
bhōjanaiḥ kupitaḥ sadya udāvartaṁ karōti hi ||37||
vātamūtrapurīṣāsr̥kkaphamēdōvahāni vai |
srōtāṁsyudāvartayati purīṣaṁ cātivartayēt ||38||
tatō hr̥dbastiśūlārtō gauravārucipīḍitaḥ |
vātamūtrapurīṣāṇi kr̥cchrēṇa kurutē naraḥ ||39||
śvāsakāsapratiśyāyadāhamōhavamijvarān |
tr̥ṣṇāhikkāśirōrōgamanaḥśravaṇavibhramān ||40||
labhatē ca bahūnanyān vikārān vātakōpajān |41|
View original
वायुः कोष्ठानुगो रूक्षैः कषायकटुतिक्तकैः |
भोजनैः कुपितः सद्य उदावर्तं करोति हि ||३७||
वातमूत्रपुरीषासृक्कफमेदोवहानि वै |
स्रोतांस्युदावर्तयति पुरीषं चातिवर्तयेत् ||३८||
ततो हृद्बस्तिशूलार्तो गौरवारुचिपीडितः |
वातमूत्रपुरीषाणि कृच्छ्रेण कुरुते नरः ||३९||
श्वासकासप्रतिश्यायदाहमोहवमिज्वरान् |
तृष्णाहिक्काशिरोरोगमनःश्रवणविभ्रमान् ||४०||
लभते च बहूनन्यान् विकारान् वातकोपजान् |४१|
‘apathyabhōjanāccāpi vakṣyatē ca tathā'paraḥ’ iti yaduktaṁ tasyāvasaraḥ- vāyurityādi| kōṣṭhānugō vāyuratra apānaḥ, samānatantradarśanāt| tasya lakṣaṇamāha- vātētyādi| udāvartayati ūrdhvāmāvartayati, adhōvahāni srōtāṁsyūrdhvavahāni karōtītyarthaḥ| purīṣaṁ cātivartayēditi, uṣṭrādipurīṣavat kaṭhinaṁ kuryādityarthaḥ| tataḥ tasmāddhētōḥ| vibhramō vyāpadviśēṣaḥ| anyān ādhmānapratyādhmānādīn||37-40||-
Adhikarana 39 (41) · Śloka 42
taṁ tailalavaṇābhyaktaṁ snigdhaṁ svinnaṁ nirūhayēt ||41||
dōṣatō bhinnavarcaskaṁ bhuktaṁ cāpyanuvāsayēt |42|
View original
तं तैललवणाभ्यक्तं स्निग्धं स्विन्नं निरूहयेत् ||४१||
दोषतो भिन्नवर्चस्कं भुक्तं चाप्यनुवासयेत् |४२|
tasya cikitsitamāha- taṁ tailētyādi| tam udāvartinam| dōṣata ityādi| bhinnavarcaskaṁ nirūhabhinnapurīṣaṁ puruṣaṁ dōṣamapēkṣya bhuktavantamanuvāsayēditi sambandhaḥ| kēcidatrānuvāsanaṁ niruhātiyōgavyāpatpraśamanārthaṁ manyantē; tanna, samānatantravirōdhāt; tathā ca,- “udāvartē tvapathyōtthē sunirūḍhaṁ tatō bhiṣak| yathādōṣaṁ bhuktavantamāśu caivānuvāsayēt”- iti| kēcit ‘bhinnavarcaskaṁ’ ityatra ‘bhinnavarcāṁsi’ iti paṭhitvā anulōmanīyāni bhuktavantamiti vyākhyānayanti||41||-
Adhikarana 40 (42) · Śloka 43
na cēcchāntiṁ vrajatyēvamudāvartaḥ sudāruṇaḥ ||42||
athainaṁ bahuśaḥ svinnaṁ yuñjyāt snēhavirēcanaiḥ |43|
View original
न चेच्छान्तिं व्रजत्येवमुदावर्तः सुदारुणः ||४२||
अथैनं बहुशः स्विन्नं युञ्ज्यात् स्नेहविरेचनैः |४३|
nirūhānuvāsanābhyāmapyapraśāmyatyudāvartē cikitsitamāha- na cēcchāntimityādi| ēvaṁ pūrvōktavidhinā| ēnam udāvartinam| svinnaṁ snigdhasvinnam, ādilōpāt| snēhavirēcanairēraṇḍatailādibhiḥ||42||-
Adhikarana 41 (43-44) · Śloka 44
pāyayēta trivr̥tpīluyavānīramlapācanaiḥ ||43||
hiṅgukuṣṭhavacāsvarjiviḍaṅgaṁ vā dviruttaram |
yōgāvētāvudāvartaṁ śūlaṁ cānilajaṁ hataḥ ||44||
View original
पाययेत त्रिवृत्पीलुयवानीरम्लपाचनैः ||४३||
हिङ्गुकुष्ठवचास्वर्जिविडङ्गं वा द्विरुत्तरम् |
योगावेतावुदावर्तं शूलं चानिलजं हतः ||४४||
apathyajōdāvartē yōgadvayamāha- pāyayētētyādi| pīluḥ uṣṭrapriyō guḍaphalaḥ, bhādānakē ‘pīlu’ iti prasiddhaḥ| amlapācanaiḥ amlaṁ kāñjikaṁ, pācanāni citrakādīni, taiḥ saha pāyayēdityarthaḥ| trivr̥dādiḥ ēkō yōgaḥ, hiṅgvādistu dvitīyaḥ| svarjī svarjikākṣāraḥ| dviruttaramiti ādyācca dravyāduttarōttaraṁ dravyaṁ dviguṇaṁ grāhyam| dviruttaramiti padaṁ na pūrvayōgē sambandhanīyaṁ, ‘dviruttarā hiṅguvacā sakuṣṭhā’ ityādinā tantrāntarē darśitatvāt| yavānīrityatra yavāgūmiti kēcit paṭhanti| aparē ‘amlapācanaiḥ’ ityatra 'amlapānakaiḥ' iti paṭhitvā amladravairiti vyākhyānayanti||43-44||
Adhikarana 42 (45) · Śloka 46
dēvadārvagnikau kuṣṭhaṁ śuṇṭhīṁ pathyāṁ palaṅkaṣām |
pauṣkarāṇi ca mūlāni tōyasyardhāḍhakē pacēt ||45||
pādāvaśiṣṭaṁ tat pītamudāvartamapōhati |46|
View original
देवदार्वग्निकौ कुष्ठं शुण्ठीं पथ्यां पलङ्कषाम् |
पौष्कराणि च मूलानि तोयस्यर्धाढके पचेत् ||४५||
पादावशिष्टं तत् पीतमुदावर्तमपोहति |४६|
dēvadārvagnikāvityādi| agnikaḥ ajamōdā| pathyā harītakī| palaṅkaṣā gugguluḥ| ardhāḍhakaṁ dvātriṁśatpalāni, pādāvaśiṣṭam aṣṭapalapramitaṁ, vr̥ddhavaidyavyavahārāttantrāntaradarśanācca| tathā ca tantrāntarē uktam,- "kuṣṭhaṁ palaṅkaṣāṁ pathyāṁ śuṇṭhīṁ dārvagnipuṣkaram| dvātriṁśatā tōyapalaiḥ paktvā pādāvaśēṣitam| pāyayēt"- ityādi| yadyapi ‘kvāthasyāñjaliriṣyatē’ iti paribhāṣā vidyatē, tathā'pi mānānuktau paribhāṣāśrayaṇaṁ na punaruktē mānē| kēcidardhāḍhakaṁ catuḥṣaṣṭipalāni manyantē, tē ca ṣōḍaśapalōnmitaṁ kvāthaṁ pāyayanti; aparē kvāthabāhulyāt kramaśaḥ kvāthapānamicchanti na punarēkasminnēva divasē; tanna, samānatantravirōdhāt||45||-
Adhikarana 43 (46-47) · Śloka 47
mūlakaṁ śuṣkamārdraṁ ca varṣābhūḥ pañcamūlakam ||46||
ārēvataphalaṁ cāpsu paktvā tēna ghr̥taṁ pacēt |
tat pīyamānaṁ śāstyugramudāvartamaśēṣataḥ ||47||
View original
मूलकं शुष्कमार्द्रं च वर्षाभूः पञ्चमूलकम् ||४६||
आरेवतफलं चाप्सु पक्त्वा तेन घृतं पचेत् |
तत् पीयमानं शास्त्युग्रमुदावर्तमशेषतः ||४७||
udāvartē pānārthaṁ ghr̥tamāha- mūlakamityādi| śuṣkamiti mūlārdrakayōrviśēṣaṇam| varṣābhūḥ punarnavā| pañcamūlakaṁ bilvādipañcamūlam| ārēvataphalaṁ girimālakaphalam| paktvēti kvāthapākaparibhāṣayā| tēna kvāthēna| śāsti hantītyarthaḥ||46-47||
Adhikarana 44 (48) · Śloka 48
vacāmativiṣāṁ kuṣṭhaṁ yavakṣāraṁ harītakīm |
kr̥ṣṇāṁ nirdahanīṁ cāpi pibēduṣṇēna vāriṇā ||48||
View original
वचामतिविषां कुष्ठं यवक्षारं हरीतकीम् |
कृष्णां निर्दहनीं चापि पिबेदुष्णेन वारिणा ||४८||
vacāmativiṣāmityādi| nirdahanī agnimanthaḥ, gaṇikārikētyanyē||48||
Adhikarana 45 (49) · Śloka 50
ikṣvākumūlaṁ madanaṁ viśalyātiviṣē vacām |
kuṣṭhaṁ kiṇvāgnikau caiva pibēttulyāni pūrvavat ||49||
mūtrēṇa dēvadārvagnitriphalābr̥hatīḥ pibēt |50|
View original
इक्ष्वाकुमूलं मदनं विशल्यातिविषे वचाम् |
कुष्ठं किण्वाग्निकौ चैव पिबेत्तुल्यानि पूर्ववत् ||४९||
मूत्रेण देवदार्वग्नित्रिफलाबृहतीः पिबेत् |५०|
ikṣvākumūlamityādi| ikṣvākuḥ kaṭutumbī| viśalyā kāṣṭhapāṭalā, indravāruṇītyanyē| kiṇvaṁ surābījaṁ; agnikaḥ ajamōdā| pūrvavaditi uṣṇōdakēnētyarthaḥ| mūtrēṇa gōmūtrēṇa| agniḥ citrakaḥ||49||
Adhikarana 46 (50) · Śloka 51
yavaprasthaṁ phalaiḥ sārdhaṁ kaṇṭakāryā jalāḍhakē ||50||
paktvā'rdhaprasthaśēṣaṁ tu pibēddhiṅgusamanvitam |51|
View original
यवप्रस्थं फलैः सार्धं कण्टकार्या जलाढके ||५०||
पक्त्वाऽर्धप्रस्थशेषं तु पिबेद्धिङ्गुसमन्वितम् |५१|
yavaprasthamityādi| kaṇṭakārīphalayavayōḥ samuditēna samabhāgēna prasthaṁ ṣōḍaśapalāni| jalāḍhakaṁ tōyasya catuḥṣaṣṭipalāni, vr̥ddhavaidyavyavahārādatra tōyadvaiguṇyaparibhāṣā nādriyatē| ardhaprasthaśēṣam aṣṭau palāni| atra kvāthasyāṣṭau palāni bahutvāt kathaṁ pātavyānīti nāśaṅkanīyaṁ, "r̥ṣayastvēva jānanti drvyasaṁyōgajaṁ phalam"- ityuktēḥ| yē tu pūrvōktadēvadārvādipānavadatrāpi tōyasya mānādhikyamicchanti, tē kaṇṭakāriphalānyapi prasthapramitāni gr̥hṇanti| kēcit ‘yavaprasthaṁ palē dvē ca kaṇṭakāryā’ iti paṭhanti||50||-
Adhikarana 47 (51) · Śloka 52
madanālābubījāni pippalīṁ sanidigdhikām ||51||
sañcūrṇya pradhamēnnāḍyā viśatyētadyathā gudam |52|
View original
मदनालाबुबीजानि पिप्पलीं सनिदिग्धिकाम् ||५१||
सञ्चूर्ण्य प्रधमेन्नाड्या विशत्येतद्यथा गुदम् |५२|
madanālābubījānītyādi| madanaṁ madanaphalaṁ, tasya bījāni vaitaraṇasaṁvādāt| tathā ca tadvacaḥ,- "madanālābunōrbījaṁ kaṇṭakārīkaṇānvitam"- ityādi| nidigdhikā kaṇṭakārī| ētāni sañcūrṇya nāḍyā pradhamēt mukhādivāyunā kr̥tvā gudē prērayēt||51||-
Adhikarana 48 (52-53) · Śloka 53
cūrṇaṁ nikumbhakampillaśyāmēkṣvākvagnikōdbhavam ||52||
kr̥tavēdhanamāgadhyōrlavaṇānāṁ ca sādhayēt |
gavāṁ mūtrēṇa tā vartīḥ kārayēttu gudānugāḥ |
sadyaḥ śarmakarāvētau yōgāvamr̥tasammatau ||53||
View original
चूर्णं निकुम्भकम्पिल्लश्यामेक्ष्वाक्वग्निकोद्भवम् ||५२||
कृतवेधनमागध्योर्लवणानां च साधयेत् |
गवां मूत्रेण ता वर्तीः कारयेत्तु गुदानुगाः |
सद्यः शर्मकरावेतौ योगावमृतसम्मतौ ||५३||
cūrṇamityādi| nikumbhō dantīvr̥kṣaḥ, kampillaḥ rōcanikā, śyāmā aruṇamūlā trivr̥t, ikṣvākuḥ kaṭutumbī, agnikaḥ ajamōdā, kr̥tavēdhanaṁ kōśātakībhēdaḥ, māgadhī pippalī, lavaṇāni saindhavādīni, gudānugā gudapravēśayōgyapramāṇā| śarmakarau sukhakarau| ētau yōgāviti madanādicūrṇapradhamanayōgavartiyōgau| amr̥tasammitau amr̥tatulyau, jīvanīyātmakatvāt| vartikalpanāṁ kathayati- nikumbhādīnāṁ cūrṇaṁ gōmūtrēṇa paktvā ghanē śītībhūtē ca sati vartīḥ kārayēt||52-53||
Adhikarana puShpikA · Śloka 55
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātēntrē udāvartapratiṣēdhō nāma (saptadaśō'dhyāyaḥ, āditaḥ) pañcapañcāśattamō'dhyāyaḥ ||55||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातेन्त्रे उदावर्तप्रतिषेधो नाम (सप्तदशोऽध्यायः, आदितः) पञ्चपञ्चाशत्तमोऽध्यायः ||५५||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrē udāvartapratiṣēdhō nāma pañcapañcāśattamō'dhyāyaḥ||55||