Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō yōnivyāpatpratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो योनिव्यापत्प्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
grahōtpattyadhyāyānantaraṁ ‘tiryagyōniṁ mānuṣaṁ ca’ iti vacanēna yōnērnāmasaṅkīrtanāt kumārajanmavikārakāraṇatvācca yōnērvyāpaccikitsitārthaṁ yōnivyāpatpratiṣēdhādhyāyārambhō yujyata ityāha- athāta ityādi| yōnivyāpadō yōnirōgāḥ, tēṣāṁ pratiṣēdhaścikitsitamiti||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 4
pravr̥ddhaliṅgaṁ puruṣaṁ yā'tyarthamupasēvatē |
rūkṣadurbalabālā yā tasyā vāyuḥ prakupyati ||3||
sa duṣṭō yōnimāsādya yōnirōgāya kalpatē |4|
View original
प्रवृद्धलिङ्गं पुरुषं याऽत्यर्थमुपसेवते |
रूक्षदुर्बलबाला या तस्या वायुः प्रकुप्यति ||३||
स दुष्टो योनिमासाद्य योनिरोगाय कल्पते |४|
pravr̥ddhētyādi| rūkṣadurbalabālā yā strī pravr̥ddhaliṅgamatipralambamēhanaṁ puruṣamatiśayēna sēvatē| tasyā vāyuḥ prakōpamāpadyatē, sa vāyuḥ prakupitaḥ san pittaślēṣmāṇau kōpayati, athavā vātaḥ pittaślēṣmāṇau svahētubhiḥ kupitau gr̥hītvā yōnirōgāya kalpatē samarthō bhavati||3||-
Adhikarana 3 (4-5) · Śloka 6
trayāṇāmapi dōṣāṇāṁ yathāsvaṁ lakṣaṇēna tu ||4||
viṁśatirvyāpadō yōnērnirdiṣṭā rōgasaṅgrahē |
mithyācārēṇa yāḥ strīṇāṁ praduṣṭēnārtavēna ca ||5||
jāyantē bījadōṣācca daivācca śr̥ṇu tāḥ pr̥thak |6|
View original
त्रयाणामपि दोषाणां यथास्वं लक्षणेन तु ||४||
विंशतिर्व्यापदो योनेर्निर्दिष्टा रोगसङ्ग्रहे |
मिथ्याचारेण याः स्त्रीणां प्रदुष्टेनार्तवेन च ||५||
जायन्ते बीजदोषाच्च दैवाच्च शृणु ताः पृथक् |६|
tēṣāṁ yōnirōgāṇāṁ sāmānyajñānōpāyamāha- trayāṇāmityādi| yathāsvaṁ lakṣaṇēna yōnirōgaṁ jānīyādityarthaḥ||4-5||-
Adhikarana 4 (6-8) · Śloka 9
udāvartā tathā vandhyā viplutā ca pariplutā ||6||
vātalā cēti vātōtthāḥ, pittōtthā rudhirakṣarā |
vāminī sraṁsinī cāpi putraghnī pittalā ca yā ||7||
atyānandā ca yā yōniḥ karṇinī caraṇādvayam |
ślēṣmalā ca kaphājjñēyā, ṣaṇḍākhyā phalinī tathā ||8||
mahatī sūcivaktrā ca sarvajēti tridōṣajā |9|
View original
उदावर्ता तथा वन्ध्या विप्लुता च परिप्लुता ||६||
वातला चेति वातोत्थाः, पित्तोत्था रुधिरक्षरा |
वामिनी स्रंसिनी चापि पुत्रघ्नी पित्तला च या ||७||
अत्यानन्दा च या योनिः कर्णिनी चरणाद्वयम् |
श्लेष्मला च कफाज्ज्ञेया, षण्डाख्या फलिनी तथा ||८||
महती सूचिवक्त्रा च सर्वजेति त्रिदोषजा |९|
vātajāḥ pañca yōnivyāpada āha- udāvartētyādi| udāvartā, vandhyā, viplutā, pariplutā, vātalā, iti pañca vātōtthāḥ| pittajāḥ pañcāha- rudhirakṣarā, vāminī, sraṁsinī, putraghnī, pittalā, iti pañca pittōtthāḥ| kaphajāḥ pañcōcyantē- atyānandā, karṇinī, caraṇādvayaṁ, ślēṣmalā, iti pañca kaphōtthāḥ| sannipātajāḥ pañcōcyantē- ṣaṇḍī, phalinī, mahatī, sūcivaktrā, sarvajā, iti pañca sannipātajāḥ||6-8||-
Adhikarana 5 (9-11) · Śloka 11
saphēnilamudāvartā rajaḥ kr̥cchrēṇa muñcati ||9||
vandhyāṁ naṣṭārtavāṁ vidyādviplutāṁ nityavēdanām |
pariplutāyāṁ bhavati grāmyadharmē rujā bhr̥śam ||10||
vātalā karkaśā stabdhā śūlanistōdapīḍitā |
catasr̥ṣvapi cādyāsu bhavantyanilavēdanāḥ ||11||
View original
सफेनिलमुदावर्ता रजः कृच्छ्रेण मुञ्चति ||९||
वन्ध्यां नष्टार्तवां विद्याद्विप्लुतां नित्यवेदनाम् |
परिप्लुतायां भवति ग्राम्यधर्मे रुजा भृशम् ||१०||
वातला कर्कशा स्तब्धा शूलनिस्तोदपीडिता |
चतसृष्वपि चाद्यासु भवन्त्यनिलवेदनाः ||११||
vātajānāṁ yōnivyāpadāṁ pr̥thaglakṣaṇamāha- saphēnilamityādi| yā udāvartā yōniḥ sā phēnilaṁ phēnasahitaṁ raja ārtavaṁ kr̥cchrēṇa duḥkhēna muñcati| viplutā nityaṁ rujāvatī, pariplutā punarvyavāya ēva pīḍāvatītyanayōrbhēdaḥ| vātalētyādi| stabdhā tanaṭitēva| śūlaṁ vātaśūlaṁ, nistōdaḥ sūcībhiriva vyadhanam| kiṁ vātalāyāmēvānilavēdanā bhavanti utānyāsvapītyāha- catasr̥ṣvityādi| ādyāsu udāvartādiṣvapītyarthaḥ||9-11||
Adhikarana 6 (12-14) · Śloka 14
sadāhaṁ prakṣaratyasraṁ yasyāṁ sā lōhitakṣarā |
savātamudgirēdbījaṁ vāminī rajasā yutam ||12||
prasraṁsinī syandatē tu kṣōbhitā duḥprasūśca yā |
sthitaṁ sthitaṁ hanti garbhaṁ putraghnī raktasaṁsravāt ||13||
atyarthaṁ pittalā yōnirdāhapākajvarānvitā |
catasr̥ṣvapi cādyāsu pittaliṅgōcchrayō bhavēt ||14||
View original
सदाहं प्रक्षरत्यस्रं यस्यां सा लोहितक्षरा |
सवातमुद्गिरेद्बीजं वामिनी रजसा युतम् ||१२||
प्रस्रंसिनी स्यन्दते तु क्षोभिता दुःप्रसूश्च या |
स्थितं स्थितं हन्ति गर्भं पुत्रघ्नी रक्तसंस्रवात् ||१३||
अत्यर्थं पित्तला योनिर्दाहपाकज्वरान्विता |
चतसृष्वपि चाद्यासु पित्तलिङ्गोच्छ्रयो भवेत् ||१४||
sadāhamityādi| asram ārtavaṁ, ‘sadāhaṁ kṣīyatē raktaṁ yasyāṁ sā lōhitakṣayā’ iti kēcit paṭhanti| bījaṁ śukram| udgirēt vamēt| rajasā yutam ārtavamiśram| syandatē sravati, kṣōbhitā sañcālitā, duḥprasūḥ duḥkhēna prasūyatē yā ēvaṁvidhā yōniḥ sā prasraṁsinīti sambandhaḥ| duḥprasūścētyatrānyē ‘duḥprajāyanā’ iti paṭhanti, duṣṭībhūtāpatyamārgēti vyākhyānayanti| sthitamityādi| sthitaṁ sthitaṁ garbhaṁ hanti nōtpannamātram| catasr̥ṣu ādyāsu lōhitakṣarādiṣu| pittaliṅgōcchrayaḥ ōṣacōṣādikā vēdanāḥ||12-14||
Adhikarana 7 (15-17) · Śloka 17
atyānandā na santōṣaṁ grāmyadharmēṇa gacchati |
karṇinyāṁ karṇikā yōnau ślēṣmāsr̥gbhyaṁ prajāyatē ||15||
maithunē'caraṇā pūrvaṁ puruṣādatiricyatē |
bahuśaścāticaraṇādanyā bījaṁ na vindati ||16||
ślēṣmalā picchilā yōniḥ kaṇḍūyuktā'tiśītalā |
catasr̥ṣvapi cādyāsu ślēṣmaliṅgōcchritirbhavēt ||17||
View original
अत्यानन्दा न सन्तोषं ग्राम्यधर्मेण गच्छति |
कर्णिन्यां कर्णिका योनौ श्लेष्मासृग्भ्यं प्रजायते ||१५||
मैथुनेऽचरणा पूर्वं पुरुषादतिरिच्यते |
बहुशश्चातिचरणादन्या बीजं न विन्दति ||१६||
श्लेष्मला पिच्छिला योनिः कण्डूयुक्ताऽतिशीतला |
चतसृष्वपि चाद्यासु श्लेष्मलिङ्गोच्छ्रितिर्भवेत् ||१७||
atyānandētyādi| grāmyadharmēṇa maithunēna| karṇikā māṁsakandī| maithunētyādi| pūrvā caraṇī atiricyatē maithunācaraṇē'dhikā bhavati; anyē ‘maithunē'caraṇā pūrvaṁ’ iti paṭhanti, śēṣaṁ samam| puruṣāt pūrvamatiricyatē, atyarthaṁ kaṇḍūyata ityarthaḥ| bahuśō aticaraṇāt maithunāt, anyā aticaraṇā, bījaṁ garbhāṅkurajananaṁ, na vindati na prāpnōti| ‘bahuśaścāticaraṇī tayōrbījaṁ na tiṣṭhati’ iti kēcit paṭhanti, aticaraṇā bahuśō maithunaṁ vrajati, tayōścaraṇāticaraṇayōrbījaṁ na tiṣṭhati, sthitiṁ na karōtītyarthaḥ| ślēṣmalētyādi| ādyāsu atyānandādiṣu ślēṣmaliṅgōcchritiḥ paicchilyakaṇḍvādikāḥ||15-17||
Adhikarana 8 (18-20) · Śloka 20
anārtavastanā ṣaṇḍī kharasparśā ca maithunē |
atikāyagr̥hītāyāstaruṇyāḥ phalinī bhavēt ||18||
vivr̥tā'timahāyōniḥ sūcīvaktrā'tisaṁvr̥tā |
sarvaliṅgasamutthānā sarvadōṣaprakōpajā ||19||
catasr̥ṣvapi cādyāsu sarvaliṅgōcchritirbhavēt |
pañcāsādhyā bhavantīmā yōnayaḥ sarvadōṣajāḥ ||20||
View original
अनार्तवस्तना षण्डी खरस्पर्शा च मैथुने |
अतिकायगृहीतायास्तरुण्याः फलिनी भवेत् ||१८||
विवृताऽतिमहायोनिः सूचीवक्त्राऽतिसंवृता |
सर्वलिङ्गसमुत्थाना सर्वदोषप्रकोपजा ||१९||
चतसृष्वपि चाद्यासु सर्वलिङ्गोच्छ्रितिर्भवेत् |
पञ्चासाध्या भवन्तीमा योनयः सर्वदोषजाः ||२०||
sānnipātikāḥ pañcōcyantē| vandhyāṣaṇḍyōḥ sastanatvanistanatvē viśēṣataḥ| svarasparśā cēti cakārānmaithunadvēṣaniṣēdhaḥ| atikāyō br̥hatsādhanō narastēna gr̥hītāyā phalinīti sañjñā, ‘aphalinī’ ityanyē paṭhanti, tatra atikāyagr̥hītā yā taruṇī sā aphalinī aprajā iti vyākhyā| ativivr̥tā mahāyōnirucyatē| sūcīvaktrā atisaṁvr̥tā atyarthasaṅkucitamukhī, saṅkucitamukhētyucyatē| sarvaliṅgā sarvacihnā, sarvasamutthānā sarvakāraṇā, yā sā sarvajā kathyatē| catasr̥ṣvityādi| catasr̥ṣvapi cādyāsu ṣaṇḍīprabhr̥tiṣu; sarvaliṅgōcchritiriti raukṣyatōdādikā vātaliṅgōcchritayaḥ, cōṣādikāḥ pittaliṅgōcchritayaḥ, snēhakaṇḍvādikāḥ ślēṣmaliṅgōcchritayaśca||18-20||
Adhikarana 9 (21) · Śloka 21
pratidōṣaṁ tu sādhyāsu snēhādikrama iṣyatē |
dadyāduttarabastīṁśca viśēṣēṇa yathōditān ||21||
View original
प्रतिदोषं तु साध्यासु स्नेहादिक्रम इष्यते |
दद्यादुत्तरबस्तींश्च विशेषेण यथोदितान् ||२१||
pratītyādi| sādhyāsu yōnivyāpatsu pratidōṣaṁ yaḥ snēhādikramaḥ sa iṣyata ityarthaḥ| ētēna yasya dōṣasya yaḥ pratyanīkaḥ snēhastēna snēhēna saṁsnēhya saṁsvēdya tatō vamanādīn sādhyāsvavacārayēdityarthaḥ| yathōditāniti vātādibhēdēnētyarthaḥ||21||
Adhikarana 10 (22-23) · Śloka 24
karkaśāṁ śītalāṁ stabdhāmalpasparśāṁ ca maithunē |
kumbhīsvēdairupacarēt sānūpaudakasaṁyutaiḥ ||22||
madhurauṣadhasaṁyuktān vēśavārāṁśca yōniṣu |
nikṣipēddhārayēccāpi picutailamatandritaḥ ||23||
dhāvanāni ca pathyāni kurvītāpūraṇāni ca |24|
View original
कर्कशां शीतलां स्तब्धामल्पस्पर्शां च मैथुने |
कुम्भीस्वेदैरुपचरेत् सानूपौदकसंयुतैः ||२२||
मधुरौषधसंयुक्तान् वेशवारांश्च योनिषु |
निक्षिपेद्धारयेच्चापि पिचुतैलमतन्द्रितः ||२३||
धावनानि च पथ्यानि कुर्वीतापूरणानि च |२४|
karkaśāmityādi| alpasparśāmiti ativyavāyakruddhavātajanitasuptitvāt| ‘śītalāṁ’ ityatrānyē tu ‘tumulām’ iti paṭhanti, tatra śūlatōdavēdanāsaṅkulāmiti vyākhyā| kumbhīsvēdaiḥ ānūpaudakamāṁsavātaghnadravyakvāthapūrṇāṁ kumbhīṁ kr̥tvā bhūmau nikhanya tadupari śayyāṁ saṁsthāpyāgnisantaptalauhapāṣāṇaguḍakān kvāthē nikṣipya tadutthitairbāṣpasvēdairyōnipradēśamātragāmibhirupacarēt; anyē tu kumbhīṁ vātaharadravyānūpaudakamāṁsapūrṇāṁ sajalāṁ kr̥tvā pravr̥ttōṣmāṇaṁ gr̥hṇīyāditi vyākhyānayanti| upanāhaviśēṣamāha- madhurētyādi| madhurāṇi kākōlyādīni kalkīkr̥tāni, tairyuktān vēśavārān kr̥tānnavargōktān yōniṣu nikṣipēt, picutailaṁ picunā tulakēna tailaṁ vātaghnadravyakvāthasiddhaṁ yōniṣu dhārayēt| atandritō nirantarakārītyarthaḥ | picutailaṁ balāśr̥tamityanyē| dhāvanāni prakṣālanāni| pathyāni vātaharauṣadhasiddhānītyarthaḥ||22-23||-
Adhikarana 11 (24) · Śloka 24
ōṣacōṣānvitāsūktaṁ kuryācchītaṁ vidhiṁ bhiṣak ||24||
View original
ओषचोषान्वितासूक्तं कुर्याच्छीतं विधिं भिषक् ||२४||
śītaṁ vidhiṁ raktapittaharam||24||
Adhikarana 12 (25) · Śloka 25
durgandhāṁ picchilāṁ cāpi cūrṇaiḥ pañcakaṣāyajaiḥ |
pūrayēdrājavr̥kṣādikaṣāyaiścāpi dhāvanam ||25||
View original
दुर्गन्धां पिच्छिलां चापि चूर्णैः पञ्चकषायजैः |
पूरयेद्राजवृक्षादिकषायैश्चापि धावनम् ||२५||
durgandhāṁ pittēna, picchilāṁ kaphēna| pañca kaṣāyā nyagrōdhōdumbaraplakṣāśvatthagardabhāṇḍāḥ| taccūrṇēna yōniṁ pūrayēt| rājavr̥kṣādiḥ āragvadhādiḥ||25||
Adhikarana 13 (26) · Śloka 26
yōnyāṁ tu pūyasrāviṇyāṁ śōdhanadravyasambhr̥taiḥ |
sagōmūtraiḥ salavaṇaiḥ śōdhanaṁ hitamiṣyatē ||26||
View original
योन्यां तु पूयस्राविण्यां शोधनद्रव्यसम्भृतैः |
सगोमूत्रैः सलवणैः शोधनं हितमिष्यते ||२६||
śōdhanadravyāṇi miśrakōktāni||26||
Adhikarana 14 (27-30) · Śloka 30
br̥hatīphalakalkasya dviharidrāyutasya ca |
kaṇḍūmatīmalpasparśāṁ pūrayēddhūpayēttathā ||27||
vartiṁ pradadyāt karṇinyāṁ śōdhanadravyasambhr̥tām |
prasraṁsinīṁ ghr̥tābhyaktāṁ kṣīrasvinnāṁ pravēśayēt ||28||
pidhāya vēśavārēṇa tatō bandhaṁ samācarēt |
pratidōṣaṁ vidadhyācca surāriṣṭāsavān bhiṣak ||29||
prātaḥ prātarniṣēvēta rasōnāduddhr̥taṁ rasam |
kṣīramāṁsarasaprāyamāhāraṁ vidadhīta ca ||30||
View original
बृहतीफलकल्कस्य द्विहरिद्रायुतस्य च |
कण्डूमतीमल्पस्पर्शां पूरयेद्धूपयेत्तथा ||२७||
वर्तिं प्रदद्यात् कर्णिन्यां शोधनद्रव्यसम्भृताम् |
प्रस्रंसिनीं घृताभ्यक्तां क्षीरस्विन्नां प्रवेशयेत् ||२८||
पिधाय वेशवारेण ततो बन्धं समाचरेत् |
प्रतिदोषं विदध्याच्च सुरारिष्टासवान् भिषक् ||२९||
प्रातः प्रातर्निषेवेत रसोनादुद्धृतं रसम् |
क्षीरमांसरसप्रायमाहारं विदधीत च ||३०||
tathāśabdāddhūpanamapi br̥hatīphalādibhirēva||27-30||
Adhikarana 15 (31-32) · Śloka 32
śukrārtavādayō dōṣāḥ stanarōgāśca kīrtitāḥ |
klaibyasthānāni mūḍhasya garbhasya vidhirēva ca ||31||
garbhiṇīpratirōgēṣu cikitsā cāpyudāhr̥tā |
sarvathā tāṁ prayuñjīta yōnivyāpatsu buddhimān |
apaprajātārōgāṁśca cikitsēduttarādbhiṣak ||32||
View original
शुक्रार्तवादयो दोषाः स्तनरोगाश्च कीर्तिताः |
क्लैब्यस्थानानि मूढस्य गर्भस्य विधिरेव च ||३१||
गर्भिणीप्रतिरोगेषु चिकित्सा चाप्युदाहृता |
सर्वथा तां प्रयुञ्जीत योनिव्यापत्सु बुद्धिमान् |
अपप्रजातारोगांश्च चिकित्सेदुत्तराद्भिषक् ||३२||
śukrētyādi| śukrārtavādayō dōṣāḥ śukraśōṇitaśuddhiśārīrē salakṣaṇacikitsitā uktāḥ; ādiśabdāddhātrīstanyadōṣāśca| stanarōgā visarpanāḍīstanarōganidānē, taccikitsitē taccikitsā uktā| klaibyasthānāni klaibyakāraṇāni kṣīṇabalīyavājīkaraṇōditāni| mūḍhagarbhasyēti sthānānītyatrāpi sambadhyatē, tēna mūḍhagarbhasya sthānāni kāraṇāni, vidhirēva ca kriyā cētyarthaḥ| ētaddvayaṁ mūḍhagarbhanidānē taccikitsitē cōktam| garbhiṇīpratirōgēṣviti garbhiṇīpratirōgēṣu garbhiṇyā māsānumāsaṁ pratirōgēṣu raktasrāvādiṣu cikitsōktā| cikitsā cēti cakārādgarbhiṇyāḥ svasthāyā api cikitsā udāhr̥tā garbhiṇīvyākaraṇaśārīrē| kēcit ‘garbhiṇīpratirōgēṣu’ ityatra ‘garbhiṇīpratimāsēṣu’ iti paṭhanti| tāṁ cikitsāṁ yōnivyāpatsvapi sarvathā prayuñjītētyarthaḥ| apaprajātā akālaprasūtā, tasyā rōgān jvarādikān| tānuttarāduttaratantrōktajvarādicikitsitāt| rōgāṁścēti cakāra uttaratantrādityatra yōjanīyaḥ| tēnāpaprajātārōgānuttarāduttaratantrōktāccikitsēt, cakārādapatānakādīn saṁhitōktēna vidhinā cikitsēdityarthaḥ| anyē tu ‘uttarān’ iti paṭhanti, uttarakālabhāvinō'patānakādīn bhiṣak cikitsēt, ‘svaiścikitsitaiḥ’ iti śēṣaḥ||31-32||
Adhikarana puShpikA · Śloka 2
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kumāratantrē yōnivyāpatpratiṣēdhō nāma(dvādaśō'dhyāyaḥ, āditō')ṣṭatriṁśattamō'dhyāyaḥ ||38||
uttaratantrē dvitīyaṁ kaumāratantraṁ samāptam ||2||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कुमारतन्त्रे योनिव्यापत्प्रतिषेधो नाम(द्वादशोऽध्यायः, आदितोऽ)ष्टत्रिंशत्तमोऽध्यायः ||३८||
उत्तरतन्त्रे द्वितीयं कौमारतन्त्रं समाप्तम् ||२||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyāyāmuttaratantrāntargatē kaumārabhr̥tyatantrē yōnivyāpatpratiṣēdhādhyāyō'ṣṭatriṁśattamaḥ||38||