Adhikarana adhyAyopakramaH · Śloka
🔊 Audio coming soon
jvaranidānādanantaraṁ raktapittanidānamārabhyatē| yatō jvara ūṣmaṇā vinā na sambhavati, pittaṁ ca vinā na kadācidūṣmā| tasmājjvaranidānādūrdhvaṁ raktapittanidānamidānīmārabdhuṁ yuktamityāha-
Adhikarana adhyAyopakramaH · Śloka
🔊 Audio coming soon
jvaranidānādanantaraṁ raktapittanidānamārabhyatē| yatō jvara ūṣmaṇā vinā na sambhavati, pittaṁ ca vinā na kadācidūṣmā| tasmājjvaranidānādūrdhvaṁ raktapittanidānamidānīmārabdhuṁ yuktamityāha-
Adhikarana raktapittakAsanidAnAdhyAyaH (2) · Śloka 2
athātō raktapittakāsanidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ| iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ| (gadyasūtrē)|2|
अथातो रक्तपित्तकासनिदानं व्याख़्यास्यामः| इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः| (गद्यसूत्रे)|२|
🔊 Audio coming soon
sa0-vyākhyā'sya pūrvavat|
Adhikarana raktapittanidAnam,raktapittasya saMprAptiH (1-2) · Śloka 2
bhr̥śōṣṇatīkṣṇakaṭvamlalavaṇādividāhibhiḥ| kōdravōddālakaiścānnaistadyuktairatisēvitaiḥ||1|| kupitaṁ pittalaiḥ pittaṁ dravaṁ raktaṁ ca mūrcchitē| tē mithastulyarūpatvamāgamya vyāpnutastanum||2||
भृशोष्णतीक्ष्णकट्वम्ललवणादिविदाहिभिः| कोद्रवोद्दालकैश्चान्नैस्तद्युक्तैरतिसेवितैः||१|| कुपितं पित्तलैः पित्तं द्रवं रक्तं च मूर्च्छिते| ते मिथस्तुल्यरूपत्वमागम्य व्याप्नुतस्तनुम्||२||
🔊 Audio coming soon
sa0-bhr̥śaśabdasyōṣṇādibhirvidāhyantaiḥ sambandhaḥ| ādiśabdēnātra kṣārādayō gr̥hyantē| bhr̥śōṣṇādibhirannaiḥ pittalairatisēvitairdravaṁ-dravasvabhāvaṁ, yat pittaṁ tat kupitaṁ-duṣṭaṁ, tathā raktaṁ kupitaṁ, tairēvātisēvitaiḥ| atisēvanaṁ cōbhayatā bhavati,-cirakālamabhyavahr̥taistathā'timātrābhyavahr̥taiḥ| na kēvalamētairyāvat kōdravōddālakaiścānnaiḥ| tadityanēna bhr̥śōṣṇādīni parāmr̥śyantē| tairyuktaiḥ-miśritaiḥ kōdravōddālakaiścānnairatisēvitaiḥ kupitaṁ pittaṁ tathā raktaṁ ca bhavati| tē-dvē api raktapittē, mūrcchitē-miśratāṁ gatē, mithaḥ-parasparaṁ, tulyarūpatvaṁ-samavarṇatvaṁ, āgamya-prāpya, sarvāṁ tanuṁ-dēhaṁ, vyāpnutō-vyaśrnuvātē| nanu, bhr̥śōṣṇādīnāṁ pittalatvāvyabhicārāt kimarthaṁ pittalairityuktam ? brūmaḥ| dāḍimāmalakasaindhavēṣvamlalavaṇādiṣu vyabhicārāt| tathāhi-dāḍimāmalakasaindhavānyamlalavaṇānyapi pittaṁ na kurutē| api ca na kēvalaṁ bhr̥śōṣṇādiyuktaiḥ kupitaṁ pittaṁ raktaṁ ca| yāvadanyairapi pittalairabhr̥śōṣṇādisvabhāvairvrīhiprabhr̥tibhiratisēvitaiḥ kupitaṁ pittaṁ cēti pratipādanārthaṁ pittalairityuktam| nanu, ēvaṁ sati pittalairityēva nirdēśaḥ kartuṁ yukta ubhayānugrahārthaḥ| tathā ca bhr̥śōṣṇādīni tathā'nyānyapyabhr̥śōṣṇādīni vrīhiprabhr̥tīnyēvaṁ gr̥hītāni bhavanti| astyēvaitat| kintu pittalatvasāmānyādgr̥hītānāmapi bhr̥śōṣṇādīnāmupādānaṁ kr̥tamatiśayadyōtanārtham| yathā bhr̥śōṣṇādīnyatiśayēna pittaṁ raktaṁ ca kōpayanti, na tathā'nyāni vrīhiprabhr̥tīni| ata ēva kōdravōddālakau śītavīryāvapi bhr̥śōṣṇādidravyayutau pittasya kartārau bhavataḥ| bhr̥śōṣṇādīnāmatipittalatvāt| nanu, pittasya dravamiti viśēṣaṇamayuktam, vyabhicārābhāvāt| tathā ca tantrakr̥jjagau (hr̥. sū. a. 1|11)- "pittaṁ sasnēhastīkṣṇōṣṇaṁ laghu visraṁ saraṁ dravam|" iti| atrōcyatē| pittamadravamapyasti| kathaṁ jñāyatē ? granthakāravacanāt| tathā cōvāca tantrakr̥t (hr̥. sū. a. 12|90)- "pittaṁ pañcātmakaṁ tatra pakvāmāśayamadhyagam| pañcabhūtātmakatvē'pi yattaijasaguṇōdayāt|| tyaktadravatvaṁ" ityādi| tasmāt yaddravarūpaṁ pittaṁ tadbhr̥śōṣṇādibhiḥ kupitaṁ raktapittē kāraṇam, na punaryat tyaktadravatvaṁ-kaṭhinatāṁ prāptaṁ, iti pratipādayituṁ dravagrahaṇam| nanu, yadi tulyarūpatvaṁ pittaraktē prāptē, tatkathamīdr̥śō nirdēśa upapadyatē ? " adhōgaṁ yāpayēdraktaṁ" (hr̥. ci. a. 2|2) iti| ēvamādau hi raktasya pittasahitasyaiva nirdēśō yuktō "raktapittamadhōgaṁ yāpayēt" iti|
Adhikarana pittasya raktatve vAcye hetuH (3) · Śloka 3
ēvamāśaṅkyāha - - - - pittaṁ raktasya vikr̥tēḥ saṁsargāddūṣaṇādapi| gandhavarṇānuvr̥ttēśca raktēna vyapadiśyatē||3||
एवमाशङ्क्याह - - - - पित्तं रक्तस्य विकृतेः संसर्गाद्दूषणादपि| गन्धवर्णानुवृत्तेश्च रक्तेन व्यपदिश्यते||३||
🔊 Audio coming soon
sa0-pittaṁ raktēna vyapadiśyatē| yasmāt pittaṁ raktasya vikr̥tiḥ-vikārō, raktādutpannamityarthaḥ| tathā cōktam (hr̥. śā. a. 3|63) - "kaphaḥ pittaṁ malāḥ svēṣu prasvēdō nakharōma ca| snēhō'kṣitvagviśāmōjō dhātūnāṁ kramaśō malāḥ||" iti| tathā, saṁsargāt-anyōnyamiśrībhāvāt| tathā, dūṣaṇādapi-yasmādraktaṁ pittēnāśvēcha dūṣyatē, tathā raktadūṣaṇaiḥ pittamapi dūṣyatē, tātsthyāt| tathā ca granthaḥ (hr̥. sū. a. 11|27) - "yadēkasya tadanyasya varddhanakṣapaṇauṣadham|" iti| anyē tu dhātavō na tathā dūṣyantē yathā pittam| tathā cōktam (hr̥. sū. a. 11|26)- "tatrāsthini sthitō vāyuḥ pittaṁ tu svēdaraktayōḥ|" iti| tathā, gandhavarṇānuvr̥ttēśca| gandhaśca varṇaśca gandhavarṇau, tayōranuvr̥ttiḥ-anukaraṇaṁ gandhavarṇānuvr̥ttiḥ| kasya gandhavarṇō ? prakr̥tatvādraktasya yādr̥śau gandhavarṇau tādr̥śāvapi pittasya| ēvaṁ ca raktēna tat vyapadiśyatē| tasmāt " adhōgaṁ yāpayēdraktaṁ" ityādinirdēśō yukta ēva| nanu, raktasya śarīrē svābhāvikaṁ pramāṇamuktamaṣṭāvēvāñjalayaḥ| prakōpamāpannaṁ tvāḍhakādisaṅkhyātamapi dr̥śyatē|
Adhikarana raktodgamasthAnam (4) · Śloka 4
tatkathamētat ? ityāha - - - - prabhavatyasr̥jaḥ sthānātplīhatō yakr̥taśca tat| |4|
तत्कथमेतत् ? इत्याह - - - - प्रभवत्यसृजः स्थानात्प्लीहतो यकृतश्च तत्| |४|
🔊 Audio coming soon
sa0-asr̥jaḥ sthānāt tat-pittamūrcchitaṁ raktaṁ, prabhavati-prakarṣēṇa bhavati vardhatē| tasmādbahutvamasya yuktamēva| kiṁ tadasr̥jaḥ sthānam ? yatastatprabhavatītyāha-plīhatō yakr̥taścēti |
Adhikarana raktapittasya pUrvarUpam (4-7) · Śloka 7
athāsya pūrvarūpāṇyāha - | śirōgurutvamaruciḥ śītēcchā dhūmakō'mlakaḥ||4|| chardiścharditabaibhatsyaṁ kāsaḥ śvāsō bhramaḥ klamaḥ| lōhalōhitamatsyāmagandhāsyatvaṁ svarakṣayaḥ||5|| raktahāridraharitavarṇatā nayanādiṣu| nīlalōhitapītānāṁ varṇānāmavivēcanam||6|| svapnē tadvarṇadarśitvaṁ bhavatyasmin bhaviṣyati| |7|
अथास्य पूर्वरूपाण्याह - | शिरोगुरुत्वमरुचिः शीतेच्छा धूमकोऽम्लकः||४|| छर्दिश्छर्दितबैभत्स्यं कासः श्वासो भ्रमः क्लमः| लोहलोहितमत्स्यामगन्धास्यत्वं स्वरक्षयः||५|| रक्तहारिद्रहरितवर्णता नयनादिषु| नीललोहितपीतानां वर्णानामविवेचनम्||६|| स्वप्ने तद्वर्णदर्शित्वं भवत्यस्मिन् भविष्यति| |७|
🔊 Audio coming soon
sa0-śirōgurutvādikamasmin-raktapittē, bhaviṣyati sati bhavati| charditē-vamitē, baibhatsyaṁ-jugupsā| svapnē-svapnāvasthāyāṁ, tadvarṇadarśitvaṁ-raktavarṇākāraṁ paśyati| tacca raktapittaṁ trividhamūrdhvagamadhōgamubhayamārgagaṁ ca|
Adhikarana raktapittasya rUpam (7-8) · Śloka 8
tatrōrdhvagamāha - | ūrdhvaṁ nāsākṣikarṇāsyairmēḍhrayōnigudairadhaḥ||7|| kupitaṁ rōmakūpaiśca samastaistatpravartatē| |8|
तत्रोर्ध्वगमाह - | ऊर्ध्वं नासाक्षिकर्णास्यैर्मेढ्रयोनिगुदैरधः||७|| कुपितं रोमकूपैश्च समस्तैस्तत्प्रवर्तते| |८|
🔊 Audio coming soon
sa0-ūrdhvagaṁ raktapittaṁ kupitaṁ nāsādibhiḥ saptabhirdvāraiḥ pravartatē| adhōgaṁ raktapittaṁ kupitaṁ mēḍhrayōnigudaistribhirdvāraiḥ pravartatē| prāṇyaṅgānāṁ dvandva ēkavadityasya prāyikatvādbahuvacanamatra na duṣṭam| tathā rōmakūpaiḥ samastaiḥ| caśabdānnāsākṣikarṇāsyamēḍhrayōnigudairubhayamārgamubhayamārgābhyāṁ tat-raktapittaṁ, pravartatē|
Adhikarana Urdhvagasya sAdhyatvam virecyatvasya hetutve yuktiH bahvauShadhatvadarSanam (8-10) · Śloka 10
| ūrdhvaṁ sādhyaṁ kaphādyasmāttadvirēcanasādhanam||8|| bahvauṣadhaṁ ca, pittasya virēkō hi varauṣadham| anubandhī kaphō yaśca tatra tasyāpi śuddhikr̥t||9|| kaṣāyāḥ svādavō'pyasya viśuddhaślēṣmaṇō hitāḥ| kimu tiktāḥ kaṣāyā vā yē nisargātkaphāpahāḥ||10||
| ऊर्ध्वं साध्यं कफाद्यस्मात्तद्विरेचनसाधनम्||८|| बह्वौषधं च, पित्तस्य विरेको हि वरौषधम्| अनुबन्धी कफो यश्च तत्र तस्यापि शुद्धिकृत्||९|| कषायाः स्वादवोऽप्यस्य विशुद्धश्लेष्मणो हिताः| किमु तिक्ताः कषाया वा ये निसर्गात्कफापहाः||१०||
🔊 Audio coming soon
sa0-ūrdhvaṁ-ūrdhvagaṁ raktapittaṁ, sādhyam| yasmātkāraṇāt kaphādadhikājjāyatē| tacca virēcanasādhanam| sādhyatē'nēnēti sādhanaṁ,-cikitsitam| tacca-ūrdhvagaṁ raktapittaṁ, bahvauṣadham| bahu auṣadhaṁ yasya tadbahvauṣadhaṁ,-anēkasādhanam, madhurakaṣāyatiktadravyasādhyatvāt| apica, yasmādvirēkaḥ pittasya varauṣadham| tathā cōktam (ca. sū. a. 25|40) - "virēcanaṁ pittaharāṇām|" iti| yaśca [ tatra- ] tasminnūrdhvagē raktapittākhyē vyādhau, kaphō'nubandhī| tasya-anubandhinaḥ kaphasya, virēcanaṁ śuddhikr̥t-śōdhanaṁ karōti| atō hētōrūrdhvagaṁ raktapittaṁ sādhyam| kaṣāyāḥ-svarasakalkaśṟutaśītaphāṇṭākhyāḥ, tē svādavō'pi hitāḥ, vyādhipratipakṣatvāt| na tu dōṣapratipakṣatādvārēṇa, dōṣasamānatvāttēṣām| athavā kēcana makuṣṭhataṇḍulīyādisambandhinō vyādhipratipakṣāstathā rūkṣatvāddōṣapratipakṣā iti ślēṣmaṇō'pi hitāḥ| apiśabdāttiktādayō'pi| viśuddhō-vātādyadūṣitaḥ, ślēṣmā yasya sa tasya| kimu-kiṁpunaḥ, tiktāḥ kaṣāyāśca yē svarasādayastē'pyasya-ūrdhvagasya raktapittākhyasya vyādhērathavā tadvatō narasya viśuddhaślēṣmaṇō, hitāḥ| vyādhipratipakṣatvāddōṣapratipakṣatvācca yē nisargāt-svabhāvāt, kaphaghnāḥ|
Adhikarana adhogasya yApyatvam (11-12) · Śloka 12
adhō yāpyaṁ calādyasmāttatpracchardanasādhanam| alpauṣadhaṁ ca pittasya vamanaṁ na varauṣadham||11|| anubandhī calō yaśca śāntayē'pi na tasya tat| kaṣāyāśca hitāstasya madhurā ēva kēvalam||12||
अधो याप्यं चलाद्यस्मात्तत्प्रच्छर्दनसाधनम्| अल्पौषधं च पित्तस्य वमनं न वरौषधम्||११|| अनुबन्धी चलो यश्च शान्तयेऽपि न तस्य तत्| कषायाश्च हितास्तस्य मधुरा एव केवलम्||१२||
🔊 Audio coming soon
sa0-adhō yāpyaṁ-adhōgaṁ raktapittaṁ yāpyam| kasmāt ? yasmāccalāt-vātādadhikāt, 'utpadyatē' ityadhyāhāryam| tacca-adhōgaṁ raktapittaṁ, pracchardanasādhanam| pracchardanaṁ-vamanaṁ, sādhanaṁ-cikitsitaṁ, yasya tadēvam| tathā, alpamauṣadhaṁ-cikitsitaṁ, yasya tadalpauṣadham, nōrdhvagaraktapittavadbahvauṣadham| katham ? ityāha-yasmādayaṁ rōgaḥ pittapradhānaḥ| pittē ca vamanaṁ na varauṣadhaṁ-śrēṣṭhamauṣadhaṁ na bhavati| kaphē hi vamanaṁ pradhānamuktam| alpauṣadhatvē dvitīyaṁ hētumāha-kaṣāyāścētyādi| tasya-adhōgasya raktapittasya, madhurā ēva kēvalaṁ kaṣāyā hitāḥ-pathyāḥ, na tiktāḥ kaṣāyāśca, tēṣāṁ vātakōpakāraṇatvāt| tathā, asya calō-vāyuḥ, yō'nubandhī-anubalatvēna sthitaḥ, tasyāpi vāyōrna tat-vamanaṁ, śāntayē-śāntyartham|
Adhikarana UrdhvAdhogasyAsAdhyatvam (13-15) · Śloka 15
kaphamārutasaṁsr̥ṣṭamasādhyamubhayāyanam| aśakyaprātilōmyatvādabhāvādauṣadhasya ca||13|| na hi saṁśōdhanaṁ kiñcidastyasya pratilōmagam| śōdhanaṁ pratilōmaṁ ca raktapittē bhiṣgjitam||14|| ēvamēvōpaśamanaṁ sarvaśō vidyatē| saṁsr̥ṣṭēṣu hi dōṣēṣu sarvajicchamanaṁ hitam||15||
कफमारुतसंसृष्टमसाध्यमुभयायनम्| अशक्यप्रातिलोम्यत्वादभावादौषधस्य च||१३|| न हि संशोधनं किञ्चिदस्त्यस्य प्रतिलोमगम्| शोधनं प्रतिलोमं च रक्तपित्ते भिष्ग्जितम्||१४|| एवमेवोपशमनं सर्वशो विद्यते| संसृष्टेषु हि दोषेषु सर्वजिच्छमनं हितम्||१५||
🔊 Audio coming soon
sa0-ubhayāyanaṁ-mārgadvayaprapannaṁ, kaphamārutasaṁsr̥ṣṭamasādhyaṁ-sādhayitumaśakyam| asādhyatvē hētudvayamāha-aśakyaprātilōmyatvādityādi| anulōmaviparītaḥ-pratilōmaḥ, tasya bhāvaḥ prātilōmyam| aśakyaṁ-kartumaśakyaṁ prātilōmyaṁ yasya raktasya tadaśakyaprātilōmyam| tasya bhāvō'śakyaprātilōmyatvam| tasmādubhayāyanaṁ raktapittamasādhyam| abhāvādauṣadhasya ca,-ētadyōgyauṣadhāsampattēścaitadasādhyam| nanu, kathamēvamucyatē ? ityāha-na hītyādi| hi-yasmāt, tadasya saṁśōdhanaṁ pratilōmagaṁ na kiñcidasti| yacca pratilōmagaṁ saṁśōdhanaṁ tadraktapittē bhiṣagjitaṁ-auṣadham| tacca tathābhūtamauśadhaṁ na sambhavati yattatra saṁśamanārthaṁ dīyatē| yadyadhōmārgāpēkṣayā dīyatē tadānīmūrdhvabhāgapravr̥ttaṁ raktaṁ pravr̥ddhaṁ sampadyatē| athōrdhvamārgāpēkṣayā virēcanamupayujyatē tadā'dhōgaṁ raktapittaṁ varddhatē| ēvamasya pratilōmagamauṣadhaṁ śōdhanaṁ na sambhavati| tasmādauṣadhasyābhāvaḥ| bhiṣagjitamiti bhiṣak''śabdāt kaṇḍvādiyagantānniṣṭhā iṭca| svabhāvāccāyaṁ bhēṣajavācī| nanu, ubhayāyanasya raktapittasya saṁśōdhanarūpamauṣadhaṁ mā bhavatu| śamanarūpaṁ tvauṣadhamasya śamāya bhaviṣyatīti "abhāvādauṣadhasya ca" ityayuktamuditam, ityāśaṅkyāha-ēvamēvētyādi| yathā śōdhanamasya-ubhayāyanasya, śamanāya na sambhavati tathā śamanamapi yadauṣadhaṁ tadapyētasya śamanaṁ na sambhavati| kutō hētōḥ ? ityāha-saṁsr̥ṣṭēṣvityādi| hi-yasmāt, saṁsr̥ṣṭēṣu triṣu dōṣēṣu yatsarvajicchamanaṁ taddhitam| tacca santarpaṇāpatarpaṇarūpatvāddvividham| tatra yadi santarpaṇaṁ br̥ṁhaṇaṁ śamanamadhōmārgapravr̥ttaraktapittadōṣāpēkṣayā mārutaśāntyarthamupayujyatē tadā tacchāntiṁ kurvatō raktapittavikārakaraṇasya ślēṣmaṇō vr̥ddhayē sampadyatē| athāpatarpaṇamūrdhvabhāgapravr̥ttadōṣāpēkṣayā kaphaśāntyarthamupayujyatē tadānīṁ tasya śāntiṁ kurvatō'dhōgaraktapittasya kāraṇaṁ vāyuṁ prakōpayēt| na cōbhayātmakamēkaṁ nr̥siṁharūpavat śamanamasti yatprayōjitamubhayāyanasya śamanāya syāt| tasmādubhayāyanamasādhyam|
Adhikarana anubodhidoShaj~jAnopAyaH (16) · Śloka 16
tatra dōṣānugamanaṁ sirāsra iva lakṣayēt| |16|
तत्र दोषानुगमनं सिरास्र इव लक्षयेत्| |१६|
🔊 Audio coming soon
sa0-tatra-tasmin raktapittē, dōṣānugamanaṁ-vātapittaślēṣmaṇāmanubandhaṁ, sirāsra iva-sirāvyadhavidhyuktam (hr̥. sū. a. 27|40) - "vātācchyāvāruṇaṁ rūkṣaṁ" ityādigranthanirdiṣṭēna lakṣaṇēna lakṣitaṁ, lakṣayēt|
Adhikarana raktapittasya upadravAH (16-17) · Śloka 17
| upadravāścaṁ vikr̥tijñānatastēṣu cādhikam||16|| āśukārī yataḥ kāsastamēvātaḥ pravakṣyati| |17|
| उपद्रवाश्चं विकृतिज्ञानतस्तेषु चाधिकम्||१६|| आशुकारी यतः कासस्तमेवातः प्रवक्ष्यति| |१७|
🔊 Audio coming soon
sa0-upadravāṁśca vikr̥tijñānatō lakṣayēditi yōjyam| vikr̥tijñānaśabdēna vikr̥tivijñānīyaḥ (hr̥. śā. a. 5) upalakṣyatē| tēṣu ca-upadravēṣu madhyē, yaḥ kāsākhya upadravaḥ sa āśukārī-kṣipraṁ mārayati, yatō'tastamēva raktapittanidānānantaraṁ prakarṣēṇa nidānaprāgrūpādibhirvakṣyati-bhaṇiṣyati, tantrakr̥t|
Adhikarana kAsaprakaraNam, kAsaBedAH (17) · Śloka 17
| pañca kāsāḥ smr̥tā vātapittaślēṣmakṣatakṣayaiḥ||17||
| पञ्च कासाः स्मृता वातपित्तश्लेष्मक्षतक्षयैः||१७||
🔊 Audio coming soon
sa0-pr̥thagdōṣaistrayaḥ kṣayēṇaika iti kāsāḥ pañcaiva smr̥tāḥ| nanu, yadi pañcaiva kāsāstatkathaṁ bhaṇiṣyati ? (hr̥. ci. a. 3|1) - "kēvalānilajaṁ kāsaṁ snēhairādāvupācarēt|" iti| na hyanyadōṣayuktō vātikaḥ kāsō'bhihitaḥ| api tu tribhirapi dōṣaiḥ pr̥thagēvōktāḥ kāsāḥ| tathā, (hr̥. ci. a. 3|25) - "pittakāsē tu sakaphē vamanaṁ sarpiṣā hitam|" tathā, (hr̥. ci. a. 3|27) - "pittakāsē tanukaphē trivr̥tāṁ madhurairyutām| yuñjyādvirēkāya yutāṁ ghanaślēṣmaṇi tiktakaiḥ||" ityādi| tathā, asminnēvādhyāyē'dhyēṣyatē (ślō. 37) - "sādhyā dōṣaiḥ pr̥thak trayaḥ| miśrā yāpyā dvayāt" iti| tadētatpūrvāparavyāhatamiva| atrōcyatē| kāsāḥ pañcaiva vakṣyamāṇayā samprāptyā jāyantē, vastusvābhāvyāt| anantaraṁ vātikakāsē kadācidāhāravihāravaśāt pittēnānubandhaḥ kadācit ślēṣmaṇā jāyatē| pittakāsē tathaivāhāravihāravaśāt kadācidvātēnānubandhaḥ kadācicchlēṣmaṇēti| kaphakāsē'pi tadvadāhāravihāravaśāt vātēnānubandhaḥ kadācitpittēna| iti kiñcidatra pūrvāparavyāhatatvam|
Adhikarana pa~jcAnAM kShayahetutvam (18) · Śloka 18
kṣayāyōpēkṣitāḥ sarvē| |18|
क्षयायोपेक्षिताः सर्वे| |१८|
🔊 Audio coming soon
sa0-sarva ēva kāsā upēkṣitāḥ-cikitsāṁ vinā, kṣayāya sampadyantē, uttarōttarakriyāvasthākarṣaṇāt| kṣayajō'pyupēkṣitaḥ kṣayāyaivēti bōdhyam|
Adhikarana pa~jcAnAmuttarottaraM duHsAdhyatvam (18) · Śloka 18
balinaścōttarōttaram| |18|
बलिनश्चोत्तरोत्तरम्| |१८|
🔊 Audio coming soon
sa0-uttarōttaraṁ caitē kāsā balinaḥ|
Adhikarana pUrvarUpam (18-19) · Śloka 19
tēṣāṁ kāsānāṁ pūrvarūpamāha - | tēṣāṁ bhaviṣyatāṁ rūpaṁ kaṇṭhē kaṇḍūrarōcakaḥ||18|| śūkapūrṇābhakaṇṭhatvam| |19|
तेषां कासानां पूर्वरूपमाह - | तेषां भविष्यतां रूपं कण्ठे कण्डूररोचकः||१८|| शूकपूर्णाभकण्ठत्वम्| |१९|
🔊 Audio coming soon
sa0-tēṣāṁ-kāsānāṁ, bhaviṣyatāṁ utpitsūnāṁ, galē kaṇḍūḥ-kharjūḥ, tathā'rōcakaḥ, tathā śūkapūrṇasadr̥śakaṇṭhatvaṁ ca bhavati|
Adhikarana saMprAptiH (19-21) · Śloka 21
adhunā sarvakāsānāṁ samprāptiṁ darśayati - tatrādhō vihatō'nilaḥ| ūrdhvaṁ pravr̥ttaḥ prāpyōrastasmin kaṇṭhē ca saṁsajan||19|| śiraḥsrōtāṁsi sampūrya tatō'ṅgānyutkṣipanniva| kṣipannivākṣiṇī pr̥ṣṭhamuraḥ pārśvē ca pīḍayan||20|| pravartatē sa vaktrēṇa bhinnakāṁsyōpamadhvaniḥ| |21|
अधुना सर्वकासानां सम्प्राप्तिं दर्शयति - तत्राधो विहतोऽनिलः| ऊर्ध्वं प्रवृत्तः प्राप्योरस्तस्मिन् कण्ठे च संसजन्||१९|| शिरःस्रोतांसि सम्पूर्य ततोऽङ्गान्युत्क्षिपन्निव| क्षिपन्निवाक्षिणी पृष्ठमुरः पार्श्वे च पीडयन्||२०|| प्रवर्तते स वक्त्रेण भिन्नकांस्योपमध्वनिः| |२१|
🔊 Audio coming soon
sa0-tatra-tēṣu kāsēṣu, anilō'dhaḥ-adhastāt, vihatō-viśēṣēṇātyarthaṁ hataḥ, ūrdhvaṁ pravr̥ttō'nantaraṁ kramēṇōrō-hr̥dayaṁ, prāpya tasmin-urasi, saṁsajan-abhiṣvajamānaḥ, tathā kaṇṭhē'pi saṁsajan, anantaraṁ śirasrōtāṁsi sampūrya-mastakaśirā ādmāpya, tataḥ-anantaram, aṅgāni-sarvānavayavān, utkṣipanniva-ūrdhvaṁ prērayanniva, tathā'kṣiṇī kṣipanniva-bahiriva śarīrātprērayan, tathā pr̥ṣṭhamuraśca pārśvē ca pīḍayan, saḥ-vāyuḥ, vakkrēṇa pravartatē| kimbhūtaḥ ? bhinnakāṁsyōpamadhvaniḥ, bhinnaṁ-bhagnaṁ, yat kāsyaṁ tattulyaśabdaḥ|
Adhikarana kAsaBede yuktiH (21-22) · Śloka 22
nanu, kathamēkarūpāyāṁ kāsasamprāptau satyāmanēkarūpatā kāsarugdhvanīnāṁ jāyatē ? ityāha - | hētubhēdātpratīghātabhēdō vāyōḥ saraṁhasaḥ||21|| yadrujāśabdavaiṣamyaṁ kāsānāṁ jāyatē tataḥ| |22|
ननु, कथमेकरूपायां काससम्प्राप्तौ सत्यामनेकरूपता कासरुग्ध्वनीनां जायते ? इत्याह - | हेतुभेदात्प्रतीघातभेदो वायोः सरंहसः||२१|| यद्रुजाशब्दवैषम्यं कासानां जायते ततः| |२२|
🔊 Audio coming soon
sa0-hētubhēdāt-nidānaviśēṣāt, kāsasamprāptau vartamānasya vāyōḥ pratīghātabhēdaḥ-pratyāhāraviśēṣaḥ| kimbhūtasya vāyōḥ ? saraṁhasō-vēgavataḥ| yat-yasmāt, tataḥ-tasmāt, rujāśabdayōḥ-śūladhvanyōḥ, vaiṣamyaṁ-na samatā, kāsānāṁ jāyatē| anyādr̥śau ruk''śabdau vātakāsē, anyādr̥śāvanyēṣu kāsēṣu|
Adhikarana vAtakAsasya lakShaNam (22-24) · Śloka 24
adhunā vātakāsasya nidānādinirdēśārthamāha - | kupitō vātalairvātaḥ śuṣkōraḥkaṇṭhavakkratām||22|| hr̥tpārśvōraḥśiraḥśūlaṁ mōhakṣōbhasvarakṣayān| karōti śuṣkaṁ kāsaṁ ca mahāvēgarujāsvanam||23|| sō'ṅgaharṣī kaphaṁ śuṣkaṁ kr̥cchrānmuktvā'lpatāṁ vrajēt| |24|
अधुना वातकासस्य निदानादिनिर्देशार्थमाह - | कुपितो वातलैर्वातः शुष्कोरःकण्ठवक्क्रताम्||२२|| हृत्पार्श्वोरःशिरःशूलं मोहक्षोभस्वरक्षयान्| करोति शुष्कं कासं च महावेगरुजास्वनम्||२३|| सोऽङ्गहर्षी कफं शुष्कं कृच्छ्रान्मुक्त्वाऽल्पतां व्रजेत्| |२४|
🔊 Audio coming soon
sa0-vātalairvātaḥ kupitaḥ śuṣkōraḥkaṇṭhavakkratāṁ hr̥tpārśvōraḥśiraḥśūlaṁ mōhakṣōbhasvarakṣayān karōti| tathā, ativēgapīḍāśabdayutaṁ śuṣkaṁ ca kāsaṁ karōti| vātalairiti nirdēśē'tyarthavātalaiḥ kupitō vāyuriti bōdhyam| vātikē kāsē'nyēṣvapi hi kāsēṣvīṣadvātalaiḥ kupitasya vātasyānujñā'styēva| kupitaṁ vātamantarēṇa hi kāsānāṁ janmāsambhavaḥ| kōpastu kōpakāraṇairvinā yathāyathaṁ dōṣāṇāṁ na jāyatē| tasmādatrātivātalaiḥ kupita iti bōdhyam| tathā, saḥ-vāyuḥ, aṅgaṁ harṣayati| tathā, kaphaṁ śuṣkaṁ kr̥cchrānmuktvā'lpatāṁ vrajēt|
Adhikarana pittakAsasya lakShaNam (24-25) · Śloka 25
| pittātpītākṣikaphatā tiktāsyatvaṁ jvarō bhramaḥ||24|| pittāsr̥gvamanaṁ tr̥ṣṇā vaisvaryaṁ dhūmakō'mlakaḥ| pratataṁ kāsavēgēna jyōtiṣāmiva darśanam||25||
| पित्तात्पीताक्षिकफता तिक्तास्यत्वं ज्वरो भ्रमः||२४|| पित्तासृग्वमनं तृष्णा वैस्वर्यं धूमकोऽम्लकः| प्रततं कासवेगेन ज्योतिषामिव दर्शनम्||२५||
🔊 Audio coming soon
sa0-pittāt-pittakāsāt, pītākṣikaphatādikaṁ jāyatē| jyōtīṁṣi-tārakāḥ, tēṣāṁ darśanamiva|
Adhikarana kaphakAsasya lakShaNam (26-27) · Śloka 27
kaphādurō'lparuḍmūrddhahr̥dayaṁ stimitaṁ guru| kaṇṭhōpalēpaḥ sadanaṁ pīnasacchardyarōcakāḥ||26|| rōmaharṣō ghanasnigdhaśvētaślēṣmapravartanam| |27|
कफादुरोऽल्परुड्मूर्द्धहृदयं स्तिमितं गुरु| कण्ठोपलेपः सदनं पीनसच्छर्द्यरोचकाः||२६|| रोमहर्षो घनस्निग्धश्वेतश्लेष्मप्रवर्तनम्| |२७|
🔊 Audio coming soon
sa0-kaphāt-kaphakāsāt, urō'lparugityādi jāyatē| pittalaiḥ kupitāt pittāt, tathā ślēṣmalaiḥ kupitāt kaphāt, ityanirdiṣṭamapi pittakaphakāsayōrnidiṣṭaṁ bōdhyam|
Adhikarana kShatakAsasya lakShaNam (27-32) · Śloka 32
idānīṁ kṣatakāsasya nidānādi nirūpayati - - - - | yuddhādyaiḥ sāhasaistaistaiḥ sēvitairayathābalam||27|| urasyantaḥkṣatē vāyuḥ pittēnānugatō balī| kupitaḥ kurutē kāsaṁ kaphaṁ tēna saśōṇitam||28|| pītaṁ śyāvaṁ ca śuṣkaṁ ca grathitaṁ kuthitaṁ bahu| ṣṭhīvētkaṇṭhēna rujatā vibhinnēnēva cōrasā||29|| sūcībhiriva tīkṣṇābhistudyamānēna śūlinā| parvabhēdajvaraśvāsatr̥ṣṇāvaisvaryakampavān||30|| pārāvata ivākūjan pārśvaśūlī tatō'sya ca| kramādvīryaṁ ruciḥ paktā balaṁ varṇaśca hīyatē||31|| kṣīṇasya sāsr̥ṅmūtratvaṁ syācca pr̥ṣṭhakaṭīgrahaḥ| |32|
इदानीं क्षतकासस्य निदानादि निरूपयति - - - - | युद्धाद्यैः साहसैस्तैस्तैः सेवितैरयथाबलम्||२७|| उरस्यन्तःक्षते वायुः पित्तेनानुगतो बली| कुपितः कुरुते कासं कफं तेन सशोणितम्||२८|| पीतं श्यावं च शुष्कं च ग्रथितं कुथितं बहु| ष्ठीवेत्कण्ठेन रुजता विभिन्नेनेव चोरसा||२९|| सूचीभिरिव तीक्ष्णाभिस्तुद्यमानेन शूलिना| पर्वभेदज्वरश्वासतृष्णावैस्वर्यकम्पवान्||३०|| पारावत इवाकूजन् पार्श्वशूली ततोऽस्य च| क्रमाद्वीर्यं रुचिः पक्ता बलं वर्णश्च हीयते||३१|| क्षीणस्य सासृङ्मूत्रत्वं स्याच्च पृष्ठकटीग्रहः| |३२|
🔊 Audio coming soon
sa0-yuddhaṁ-bāhuyuddhaṁ, ādyaṁ yēṣāṁ-sāhasānāṁ kaṭhinadhanurākarṣaṇādīnāṁ, taiḥ sāhasairayathābalaṁ-śaktyatikramēṇa, sēvitaiḥ-ācaritaiḥ, urasyantaḥ-madhyē, kṣatē sati vāyuḥ pittēnānugataḥ kāsaṁ karōti| taistairiti sarvanāmnā duḥśakaṁ hastyaśvādisādhanaṁ tathōccabhāṣaṇaṁ gurubhārōdyamanaṁ vēgavannadīṣu pratisrōtastaraṇādikamuraḥkṣatōtpādanaṁ gr̥hyatē| pittānugatamātrēṇa ca vāyōratikōpaṁ pratipādayati| ata ēvāha-balīti| pittānugatatvēnaiva sa raktadūṣaṇaṁ kāsaṁ kurvan vāyuḥ, tēna-kāsēna, kaphaṁ saśōṇitaṁ-raktayutaṁ, tathā pītaṁ kuthitaṁ-pūtigandhiṁ, bahu ca ṣṭhīvēt| tathā, kupitavāyuvaśāt kaphaṁ bahu śyāvaṁ śuṣkaṁ grathitaṁ-piṇḍitaṁ, caṣṭhīvēt| tathā, kaṇṭhēna rujatā-śūlavatā, tathōrasā vibhinnēnēva-dvidhēva vidīrṇēna, tathā sūcībhiriva tīkṣṇābhistudyamānēna śūlinā-rujāyuktēna, ca vakṣasōpalakṣitaḥ parvabhēdādimān puruṣaḥ, tathā pārāvata ivākūjan-avyaktaṁ śabdaṁ kurvan| tathā'sya-kāsinaḥ, kramēṇa vīryādi hīyatē| kṣīṇasya cāsya sāsr̥ṅmūtratā syāt pr̥ṣṭhakaṭīgrahaścēti| idānīṁ kṣayakāsalakṣaṇaṁ nirūpayati-
Adhikarana kShayakAsasya lakShaNam (32-35) · Śloka 35
idānīṁ kṣayakāsalakṣaṇaṁ nirūpayati - - - - | vāyupradhānāḥ kupitā dhātavō rājayakṣmiṇaḥ||32|| kurvantiḥ yakṣmāyatanaiḥ kāsaṁ ṣṭhīvētkaphaṁ tataḥ| pūtipūyōpamaṁ pītaṁ visraṁ haritalōhitam||33|| lucyēta iva pārśvē ca hr̥dayaṁ patatīva ca| akasmāduṣṇaśītēcchā bahvāśitvaṁ balakṣayaḥ||34|| snigdhaprasannavakkratvaṁ śrīmaddaśananētratā| tatō'sya kṣayarūpāṇi sarvāṇyāvirbhavanti ca||35||
इदानीं क्षयकासलक्षणं निरूपयति - - - - | वायुप्रधानाः कुपिता धातवो राजयक्ष्मिणः||३२|| कुर्वन्तिः यक्ष्मायतनैः कासं ष्ठीवेत्कफं ततः| पूतिपूयोपमं पीतं विस्रं हरितलोहितम्||३३|| लुच्येत इव पार्श्वे च हृदयं पततीव च| अकस्मादुष्णशीतेच्छा बह्वाशित्वं बलक्षयः||३४|| स्निग्धप्रसन्नवक्क्रत्वं श्रीमद्दशननेत्रता| ततोऽस्य क्षयरूपाणि सर्वाण्याविर्भवन्ति च||३५||
🔊 Audio coming soon
sa0-rājāyakṣmiṇō-rājayakṣmavatō narasya, vāyuḥ pradhānō-balī, yēṣāṁ tē vāyupradhānāḥ| tathā, kupitāḥ-kruddhāḥ| kē tē ? dhātavō-vātādayaḥ, kāsaṁ kurvanti| kaiḥ kupitāḥ ? yakṣmāyanaiḥ-yakṣmanidānōktaiḥ sāhasādibhiḥ| tataḥ-anantaraṁ, pūtipūyōpamaṁ pītaṁ visraṁ tathā haritalōhitaṁ ṣṭhīvēt| tathā, pārśvēlucyētē iva-sthānātpracyāvyētē iva| hr̥dayaṁ ca patatīva-bhraśyatīva| tathā, asya-kṣayajakāsinaḥ, akasmāt-nimittamantarēṇāpi, uṣṇaśītēcchā bhavati| kadācicchītārtō'pi nōṣṇamabhilaṣati, kadācidatyuṣṇaklāntō'pi na śītamabhilaṣati| tathā, bahvāśitvādayaḥ syuḥ| tataḥ-anantaraṁ, sarvāṇi kṣayarūpāṇi-pīnasaśvāsādīni, asyāvirbhavanti|
Adhikarana kShayakAsasya sAdhyatvAdikam (36-37) · Śloka 37
ityēṣa kṣayajaḥ kāsaḥ kṣīṇānāṁ dēhanāśanaḥ| yāpyō vā balināṁ, tadvat kṣatajō'bhinavau tu tau||36|| sidhyētāmapi sānāthyāt| |37|
इत्येष क्षयजः कासः क्षीणानां देहनाशनः| याप्यो वा बलिनां, तद्वत् क्षतजोऽभिनवौ तु तौ||३६|| सिध्येतामपि सानाथ्यात्| |३७|
🔊 Audio coming soon
sa0-ityēṣaḥ-ēvamādirūpaḥ, kṣayajaḥ kāsaḥ kṣīṇānāṁ dēhanāśanaḥ| balināṁ-akṣīṇānāṁ, yāpyō vā dēhanāśanō vēti vāśabdasyārthaḥ| tadvat-kṣayajakāsavat| kṣatajaḥ kāsaḥ kṣīṇānāṁ dēhanāśanō balavatāṁ yāpyō vā dēhanāśanō vā bhavati| abhinavau tu tau-navōtthitau punaḥ kṣayakṣatajakāsau, balināṁ sidhyētāmapi; na kēvalamasādhyayāpyāvityapiśabdēna dyōtyatē| kutaḥ sidhyētām ? sānāthyāt-catuṣpātsampattērityarthaḥ| idānīṁ śēṣāṇāmapi kāsānāṁ sādhyayāpyavibhāgaṁ nirūpayati-
Adhikarana kShatakAsasya sAdhyatvAdikam, kShayakShatakAsayoHsAdhyatvAdikam (37) · Śloka 37
idānīṁ śēṣāṇāmapi kāsānāṁ sādhyayāpyavibhāgaṁ nirūpayati - - - - sādhyā dōṣaiḥ pr̥thak trayaḥ| miśrā yāpyā dvayātsarvē jarasā sthavirasya ca||37||
इदानीं शेषाणामपि कासानां साध्ययाप्यविभागं निरूपयति - - - - साध्या दोषैः पृथक् त्रयः| मिश्रा याप्या द्वयात्सर्वे जरसा स्थविरस्य च||३७||
🔊 Audio coming soon
sa0-pr̥thagdōṣaiḥ-vātapittaślēṣmabhiḥ, yē jātāstrayaḥ kāsāstē sādhyāḥ| yē punaruttarakālamāhāravihārādinā miśrāḥ-miśralakṣaṇāḥ sampannāḥ, tē yāpyāḥ| kiṁ sarva ēva miśradōṣōtpannā yāpyāḥ ? nētyāha-dvayāt,- dōṣadvayāt, yē miśrāḥ sampannāstē yāpyāḥ| na punardōṣatrayādyē miśralakṣaṇāstē'pi yāpyā iti dvayagrahaṇāt pratipādayati| sarvē-kāsā yē sādhyā uktāḥ pr̥thagdōṣajāstē'pi, jarasā-jarayā hētubhūtayā, sthavirasyōtpannā yāpyāḥ| vr̥ddhō hi niṣkāsa ēva yāpyānām| tathā cōvāca saṅgrahē (sū. a. 13) - "vr̥ddhō yāpyānām|" iti|
Adhikarana vAtAdyekadoShajakAsAnAM sAdhyatvAdikam dvidoShajakAsAnAM sAdhyatvAdikam sarveShAM kAsAnAM sAdhyatvAdikam kAsasyAnupekShaNIyatvam (3) · Śloka 3
kāsācchvāsakṣayacchardisvarasādādayō gadāḥ| bhavantyupēkṣayā yasmāttasmāttaṁ tvarayā jayēt||38|| iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ tr̥tīyē nidānasthānē raktapittakāsanidānaṁ nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||
कासाच्छ्वासक्षयच्छर्दिस्वरसादादयो गदाः| भवन्त्युपेक्षया यस्मात्तस्मात्तं त्वरया जयेत्||३८|| इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां तृतीये निदानस्थाने रक्तपित्तकासनिदानं नाम तृतीयोऽध्यायः||३||
🔊 Audio coming soon
sa0-[ yasmāt- ] yataḥ kāraṇāt, kāsādupēkṣayā sahakārikāraṇabhūtayā śvāsādayō rōgā bhavanti, tasmāt taṁ-kāsaṁ, tvarayā-śīghramēva, jayēt| ādiśabdēnātra pīnasādayō yakṣmanidānōktā gr̥hyanta iti| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayaṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ tr̥tīyē nidānasthānē raktapittakāsanidānaṁ nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ samāptaḥ|| 3||